1.

Eiropas Parlaments un Padome pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju pieņem daudzgadu pamatprogrammu, kas aptver visas Savienības darbības. Pamatprogrammā:

2.

Pamatprogrammu koriģē vai papildina, stāvoklim mainoties.

3.

Pamatprogrammu īsteno ar īpašām programmām, kas izstrādātas katrai darbības jomai. Katrā šādā programmā ir ietverti sīki izstrādāti īstenošanas noteikumi, noteikts tās ilgums un vajadzīgie līdzekļi. Īpašajās programmās paredzēto līdzekļu summa nevar pārsniegt maksimālo kopsummu, kas paredzēta pamatprogrammai un katrai darbības jomai.

4.

Padome saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un Ekonomikas un sociālo lietu komiteju pieņem īpašās programmas.

—

uz visiem administratīvās īstenošanas un programmu izpildes aspektiem un īpaši uz novērtēšanas procedūrām, kā arī profesionālapskates un atlases procesu saskaņā ar Zinātniskās padomes izstrādātajiem principiem,

—

uz dotāciju finansiālo un zinātnisko vadību.

—

99 (96) pagaidu darbinieki, no kuriem 13 (11) norīkotie darbinieki un 86 (85) ārējie darbinieki,

—

270 (275) līgumdarbinieki,

—

10 (9) norīkotie valstu eksperti.

—

pamatdarbībām (zinātniskajā departamentā un dotāciju pārvaldības departamentā) – 70 % (71 %),

—

administrācijā (citos departamentos) – 30 % (29 %).

1.

Uzraudzīti dotācijas nolīgumi, kas noslēgti pēc darba programmas “Idejas” konkursiem par starta dotācijām, attīstības dotācijām, sinerģijas dotācijām un koncepcijas pamatojuma projektu dotācijām. Darba programmu “Idejas” īsteno, ik gadus organizējot priekšlikumu konkursus, kurus pēc tam izvērtē (ārējie eksperti). Tad tiek sagatavoti un parakstīti dotācijas nolīgumi un uzraudzīta projektu norise. Pēc katra priekšlikumu konkursa noslēdz vairākus dotācijas nolīgumus par projektu ciklu, kurš ilgst aptuveni piecus gadus.

2.

Pabeigta procedūra saistībā ar 2013. gada priekšlikumu konkursiem darba programmai “Idejas” (starta dotācijas, attīstības dotācijas, sinerģijas dotācijas un koncepcijas pamatojuma projektu dotācijas): 2013. gadā iesniegts 10  151 priekšlikums, no kuriem 3  329 attiecās uz starta dotācijām, 3  673 – uz jauno konsolidācijas konkursu, 2  408 – uz attīstības dotācijām, 449 – uz sinerģijas dotācijām un 292 – uz koncepcijas pamatojuma projektu dotācijām. No visiem iesniegtajiem priekšlikumiem 9  968 bija attiecināmi, un tos izskatīja vērtēšanas komisijas. Dotāciju piešķiršanai atlasīja 959 priekšlikumus (890 galvenajos sarakstos, 69 rezerves sarakstos).

3.

Sagatavota un izplatīta informācija par īpašo programmu “Idejas” un par Aģentūras darbību 2013. gadā.

4.

Zinātniskā padome 2013. gadā visā Eiropā rīkoja regulāras sanāksmes, parasti pēc valstu iestāžu ielūguma. Sanāksmes dažādās ES dalībvalstīs vai asociētajās valstīs dod iespēju veicināt Eiropas Pētniecības padomes atpazīstamību. Gan valstu iestādes, gan vietējās zinātnes un pētniecības aprindas uzskata sanāksmes par svarīgiem notikumiem. No 2013. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim tika sarīkotas piecas Zinātniskās padomes plenārsēdes: janvārī, martā un decembrī – Briselē (Beļģija), jūnijā – Bratislavā (Slovākija) un oktobrī – Utrehtā (Nīderlande). Ņemot vērā EPP struktūru un mehānismu pārskatīšanas komisijas ieteikumus 2009. gadā, Zinātniskā padome izveidoja divas pastāvīgās komitejas: pirmā sniedz norādījumus interešu konfliktu, zinātnieku necienīgas rīcības un ētikas jautājumos, bet otrā nodarbojas ar vērtēšanas komisijas locekļu atlasi. Izpildaģentūra atbalstīja abu komiteju operatīvās darbības, katra komiteja 2013. gadā sarīkoja trīs sanāksmes. Zinātniskās padomes locekļi tiekas arī darba grupās, kurās tie risina konkrētus jautājumus. Izpildaģentūra 2013. gadā rīkoja dažādas EPP darba grupu sanāksmes par inovāciju un attiecībām ar rūpniecību, brīvu piekļuvi, internacionalizāciju un dzimumu līdzsvaru. Darba grupas veic analīzi un dod ieguldījumu EPP zinātniskās stratēģijas izstrādē, sagatavojot priekšlikumus, kurus pieņem Zinātniskās padomes plenārsēdē, savu pilnvaru jomās. Izpildaģentūra sadarbībā ar grupu dalībniekiem sagatavoja vairākus darba dokumentus, kuros bija iekļauta darba grupās un pastāvīgajās komitejās apskatīto konkrēto jautājumu analīze un galvenie aspekti.

—

darba grupa par inovāciju un attiecībām ar rūpniecību: 5. februārī “Jauna tehnoloģija no Eiropas Pētniecības padomes”, rīkots sadarbībā ar Science Business; vienpadsmit Eiropas Pētniecības padomes stipendiāti, kas saņēma koncepcijas pamatojuma projektu dotācijas, tikās ar dažādiem nozares ieguldītājiem, lai pārrunātu savus projektus un izveidotu iespējamos kontaktus ar uzņēmējiem,

—

darba grupa par brīvu piekļuvi: “Darbseminārs par brīvas piekļuves infrastruktūru sociālajās un humanitārajās zinātnēs”. Pasākumu plānoja un īstenoja sadarbībā ar Zinātniskās padomes darba grupu par brīvu piekļuvi. Tas pulcēja jomas plašu ekspertu loku, tostarp universitāšu pārstāvjus, finansētājus un politikas veidotājus. Pasākumā piedalījās arī divi EPP stipendiāti,

—

galveno rezultatīvo rādītāju (GRR) darba grupa: pasākums ““Progresīvas pētniecības” un “vēl tik tikko apjausto pētniecības jomu” noteikšana pētniecības priekšlikumos” tika organizēts kopā ar divu koordinācijas un atbalsta darbību projektu koordinatoriem, šo projektu tēma ir bibliometrijas potenciāls EPP uzraudzības un vērtēšanas stratēģijas atbalstam. Divu dienu diskusijās 20. un 21. februārī EPP Zinātniskās padomes locekļi, scientometrijas speciālisti, ERCEA zinātniskie darbinieki, Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāta un Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ģenerāldirektorāta darbinieki un citu pētniecības finansējuma struktūru pārstāvji rūpīgi vērtēja rezultātus, ar kuriem iepazīstināja koordinācijas un atbalsta darbību projektu dalībnieki, proti, bibliometrijas paņēmienus un rādītājus, ar kuriem mēra, kādā pakāpē EPP atbalsta pētniecības priekšlikumus “progresīvā pētniecībā” un “vēl tik tikko apjaustās pētniecības jomās”,

—

darba grupa dzimumu līdzsvara jautājumos: “Virzībā uz vadošajiem amatiem: vienādu iespēju nodrošināšana vīriešiem un sievietēm zinātnes un tehnoloģijas jomā”. Darbsemināra mērķis bija apvienot valstu pētniecības organizāciju pārstāvjus un ekspertus dzimumu līdztiesības jomā, lai pārrunātu dažādas prakses un pieejas dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanai dažādās Eiropas valstīs un apmainītos ar labāko praksi saistībā ar politiku un pieeju, kas vērsta uz pētnieču plašākas līdzdalības veicināšanu.