This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52014PC0367
Proposal for a DECISION OF THE EUROPEAN PARLIAMENT AND OF THE COUNCIL establishing a programme on interoperability solutions for European public administrations, businesses and citizens (ISA2) Interoperability as a means for modernising the public sector
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS, ar ko izveido programmu Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu, uzņēmumu un iedzīvotāju sadarbspējas risinājumu nodrošināšanai (ISA2) Sadarbspēja kā līdzeklis publiskā sektora modernizācijai
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS, ar ko izveido programmu Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu, uzņēmumu un iedzīvotāju sadarbspējas risinājumu nodrošināšanai (ISA2) Sadarbspēja kā līdzeklis publiskā sektora modernizācijai
/* COM/2014/0367 final - 2014/0185 (COD) */
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS, ar ko izveido programmu Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu, uzņēmumu un iedzīvotāju sadarbspējas risinājumu nodrošināšanai (ISA2) Sadarbspēja kā līdzeklis publiskā sektora modernizācijai /* COM/2014/0367 final - 2014/0185 (COD) */
PASKAIDROJUMA RAKSTS 1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS 1.1. Politiskais konteksts Publiskajam sektoram ir būtiska
nozīme ekonomikā kā regulatoram, pakalpojumu sniedzējam un
darba devējam. Eiropas Savienības dalībvalstīs
publiskajā sektorā ir nodarbināti vairāk nekā
25 % no visiem strādājošajiem un tiek veikta ievērojama
saimnieciskās darbības daļa. Efektīvs un produktīvs
publiskais sektors var būt spēcīgs ekonomikas izaugsmes
virzītājspēks, sniedzot atbalstu privātajam sektoram un
nodrošinot tā pārvaldību. Laikā, kad valstu valdības
risina problēmu, kā nodrošināt finanšu konsolidāciju,
vienlaikus veicinot izaugsmi, konkurētspēju un
nodarbinātību, ir pamatots iemesls panākt efektivitātes
pieaugumu, labāku pārvaldību, ātrāk sasniedzamus
rezultātus un aktīvāku lietotāju dalību
publiskajā sektorā[1]. Vairāku gadu darbs tādās
jomās kā sadarbspēja, elektroniskā pārvaldība,
atvērtie dati, mākoņdatošana un sociālā inovācija
ir nodrošinājis pārdomātu jēdzienu un rīku
pieejamību. Būtiskākais jauninājums ir atvērto datu,
līdzdalības rīku un sadarbspējīgu platformu spēja
nodrošināt līdz šim nebijušu ātrumu, efektivitāti un
kvalitāti sabiedrisko labumu un pakalpojumu izstrādē un
nodrošināšanā. Savstarpēji saistītām un
sadarbībā ieinteresētām atvērtām pārvaldes
iestādēm, kuras sadarbspējīgā un drošā veidā
apvieno dažādu sektoru devumu, patlaban piemīt augsts
potenciāls, un izpratne par šo mērķi būs izšķirošs
aspekts vienotā digitālā tirgus veiksmīgai izveidei. Komisija savā 2013. gada izaugsmes
pētījumā[2]
norādīja, ka tiešsaistes pakalpojumu pārrobežu sadarbspēja
un Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu digitalizācija ir
būtiski faktori, kuri veicina izaugsmi un efektivitātes pieaugumu.
Pārvaldes iestāžu sadarbspēja ir galvenais līdzeklis, kas
nodrošina digitālo pakalpojumu efektīvāku un
rezultatīvāku sniegšanu, savukārt esošo sadarbspējas
risinājumu apmaiņa un atkalizmantošana var novērst izmaksu
pieaugumu. Tie ir būtiski produktivitātes aspekti, ar kuru
palīdzību ir iespējams uzlabot un modernizēt pārvaldes
iestādes ES, dalībvalstu, reģionu un vietējā
līmenī[3]. Reaģējot uz pašreizējo
ekonomikas krīzi, Komisija ir pieņēmusi vēl vienu
nozīmīgu iniciatīvu, proti, stratēģiju
“Eiropa 2020”[4],
lai padarītu ES par gudru, ilgtspējīgu un integrējošu
ekonomiku, nodrošinot augstu nodarbinātības, produktivitātes un
sociālās kohēzijas līmeni. Dažas būtiskākās
problēmas, kurām pievērsta uzmanība
stratēģijā, ir tieši saistītas ar Eiropas publiskās pārvaldes
iestāžu modernizāciju. Kā uzsvērts Digitālajā
programmā Eiropai (DPE)[5],
kas ir viena no stratēģijas “Eiropa 2020”
pamatiniciatīvām, sadarbspēja ir ļoti būtiska, lai
pēc iespējas palielinātu informācijas un sakaru
tehnoloģiju (IKT) sociālo un ekonomisko potenciālu, un
tādējādi DPE iespējams īstenot tikai tad, ja tiek
nodrošināta sadarbspēja. DPE pīlārs “sadarbspēja un
standarti” ir saistīts ar politikas prioritātēm citās
attiecīgajās iniciatīvās, piemēram, Eiropas
sadarbspējas stratēģijā (EIS), Eiropas
sadarbspējas satvarā (EIF)[6]
un e-Komisijas stratēģijā 2012.–2015. gadam[7]. Eiropadome 2013. gada 24. un
25. oktobrī pieņēma secinājumus, uzsverot, ka publiskās
pārvaldes iestāžu modernizācija būtu jāturpina,
nekavējoties ieviešot uz sadarbspēju balstītus pakalpojumus,
piemēram, e-pārvalde, e-veselība, e-rēķini un
e-iepirkums. Tādējādi tiks nodrošināts plašāks un
labāks digitālo pakalpojumu klāsts iedzīvotājiem un
uzņēmumiem visā Eiropā, izmaksu samazinājums, kā
arī publiskajā sektorā sniegto pakalpojumu augstāka
efektivitāte, pārredzamība un kvalitāte. Kopš sadarbspējas programmu ieviešanas
1995. gadā saistībā ar tām ir paveikts daudz. Komisija
ļoti ilgā laikposmā ir uzskatāmi parādījusi savu
apņēmību rast sadarbspējas risinājumus. Šodien visu
iesaistīto pušu stingra apņemšanās ir ļoti būtiska,
lai Komisija un dalībvalstis varētu pārveidot un modernizēt
pakalpojumus Eiropas valstīs un pāri to robežām. Šai sakarā
sadarbspēja kā galvenais priekšnosacījums ir virzījusi uz
to, lai panāktu “efektīvu un rezultatīvu pārrobežu un
starpnozaru elektronisku mijiedarbību starp [..] pārvaldes
iestādēm, kas ļauj sniegt elektroniskus publiskos pakalpojumus,
ar kuriem atbalsta Kopienas politikas un darbību īstenošanu”, kā
prasīts lēmumā par iepriekšējo programmu (Lēmuma par
Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu sadarbspējas
risinājumiem (ISA) 1. panta 2. punkts[8]). Tādēļ, ņemot vērā
reālās vajadzības, šis priekšlikums par Komisijas
sadarbspējas programmas turpināšanu būs būtisks
ieguldījums Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu
modernizācijā. Priekšlikums ir saistīts ar citām
iniciatīvām, kuras veicina publiskās pārvaldes iestāžu
modernizāciju, piemēram, DPE, “Apvārsnis 2020”[9], Eiropas
infrastruktūras savienošanas instruments (EISI)[10], un tādiem
tīkliem kā Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu
tīkls (EUPAN), kā arī ar ieguldījumu fondiem un
Eiropas struktūrfondiem (pēdējos divos gadījumos
nodrošinot, ka finansētie projekti atbilst ES mēroga
sadarbspējas regulējumam un noteikumiem). Nesenajā
ziņojumā par inovācijas veicināšanu Eiropas publiskajā
sektorā[11]
sadarbspēja un darbs atbilstīgi iepriekšējai programmai ir
minēti kā aspekti, kuri veicina digitālo inovāciju un
šķēršļu pārvarēšanu saistībā ar
publiskā sektora modernizāciju. Tādēļ šai jaunajai programmai
jākļūst par galveno atsauces dokumentu un instrumentu, kas
nodrošina uz IKT balstītu publiskā sektora modernizāciju
Eiropā un attiecīgi vērtīgu ieguldījumu vienotā
digitālā tirgus izveidē. 1.2. Sadarbspējas nozīme Šodienas Eiropā iedzīvotājiem
ir tiesības strādāt un pārvietoties, savukārt
uzņēmumiem ir tiesības veikt tirdzniecību un saimniecisko
darbību visā Eiropas Savienības teritorijā un pāri
tās robežām. To darot, gan iedzīvotājiem, gan
uzņēmumiem bieži nākas sazināties elektroniski ar
dalībpubliskās pārvaldes iestādēm. Lai sekmētu
šāda veida saziņu, dalībvalstis pakāpeniski modernizē
savas pārvaldes iestādes, uzlabojot
uzņēmējdarbības procesus un IKT infrastruktūru un
tādējādi mazinot administratīvo slogu un izmaksas, kā
arī vienlaikus palielinot savu sniegto pakalpojumu efektivitāti un
lietderību. Taču, tā kā minētie
pakalpojumi tiek sniegti dalībvalstu līmenī un trūkst
Eiropas līmeņa sadarbspējas, īstenojot šādas
pārmaiņas, bieži vien nākas saskarties ar elektroniskām
barjerām (tā sauktās e-barjeras), kuras liedz
iedzīvotājiem un uzņēmumiem efektīvi izmantot
publiskos pakalpojumus un traucē iekšējā tirgus
vienmērīgai darbībai. Tai pašā laikā problēmas, ar
kurām šobrīd saskaras Eiropa, aizvien vairāk prasa kopīgus
politikas risinājumus un līdz ar to liek dalībvalstīm
apvienot spēkus to īstenošanai. Plaša tiesību aktu kopuma
īstenošana ir dalībvalstu un Komisijas kopīgs pienākums,
kas prasa sadarbību pāri robežām un starp nozarēm,
izmantojot IKT sadarbspējas risinājumus, kuri tagad ir iekļauti
lielākajā daļā tiesību aktu un ir galvenais šādas
sadarbības instruments. 1.3. Vispārīga
informācija Programmas datu apmaiņai starp
pārvaldes iestādēm (IDA) 1995.–1999. gadam[12] mērķis bija
veicināt Eiropas telemātisko tīklu attīstību un
darbību, lai dalībpubliskās pārvaldes iestādes tos
varētu izmantot datu apmaiņai savā starpā un/vai ar ES
iestādēm. Nākamās programmas — IDA II
1999.–2004. gadam[13][14] — mērķis
bija uzlabot Eiropas uzņēmumiem un iedzīvotājiem
nepieciešamo e-pārvaldes pakalpojumu sniegšanas efektivitāti. Laika posmam no 2005. līdz
2009. gadam tika izveidota programma IDABC[15], kuras
mērķis bija Viseiropas elektroniskās pārvaldības
pakalpojumu savietojamības nodrošināšana publiskās
pārvaldes iestādēm, uzņēmumiem un pilsoņiem. Programmas ISA 2010.–2015. gadam[16] par Eiropas publiskās
pārvaldes iestāžu sadarbspējas risinājumiem
mērķis ir atbalstīt sadarbību starp Eiropas publiskās
pārvaldes iestādēm, veicinot efektīvu un rezultatīvu
pārrobežu un starpnozaru elektronisku mijiedarbību, kas ļauj
sniegt elektroniskus publiskos pakalpojumus, ar kuriem atbalsta Savienības
politikas un darbību īstenošanu. Šo programmu ietvaros veiktās
darbības ir devušas nozīmīgu ieguldījumu sadarbspējas
nodrošināšanā attiecībā uz informācijas elektronisku
apmaiņu starp Eiropas publiskās pārvaldes iestādēm.
Eiropas Parlaments savā Ziņojumā par
konkurētspējīgu digitālo vienoto tirgu: e-pārvalde
kā virzītājspēks (2012. gada 3. aprīlis)
atzina ISA programmas ieguldījumu un būtisko lomu,
definējot, veicinot un atbalstot Eiropas publiskās pārvaldes
iestāžu sadarbspējas risinājumu un plānu īstenošanu,
nodrošinot sinerģiju un veicinot infrastruktūru, digitālo
pakalpojumu un programmatūru risinājumu atkalizmantošanu, kā
arī pārvēršot publiskās pārvaldes iestāžu
sadarbspējas prasības digitālo pakalpojumu
specifikācijās un standartos. Parlaments arī prasīja
2014.–2020. gadā piešķirt lielākus finanšu
līdzekļus ES publiskās pārvaldes iestāžu
sadarbspējas risinājumiem. Tā kā ISA programmas
īstenošanas termiņš ir 2015. gada 31. decembris, ir
nepieciešama jauna ES programma, kas attiektos uz Eiropas publiskās
pārvaldes iestāžu, uzņēmumu un iedzīvotāju
sadarbspējas risinājumiem, lai: ·
plānotu un analizētu kopējo
situāciju sadarbspējas jomā Eiropā un izvairītos no
sadrumstalotības; ·
nodrošinātu, veicinātu un atbalstītu
holistisku pieeju sadarbspējas risinājumu apkopošanai,
izvērtēšanai, attīstībai, ieviešanai,
industrializācijai, darbībai, pilnveidei un uzturēšanai, tostarp
saistībā ar risinājumiem, kuri veicina datu atkalizmantošanu un
apmaiņu, atbalstot pārrobežu un starpnozaru mijiedarbību Eiropas
publiskās pārvaldes iestāžu interesēs, kā arī šo
iestāžu mijiedarbību ar uzņēmumiem un iedzīvotājiem;
un ·
veicinātu un atbalstītu esošo
risinājumu atkalizmantošanu, integrāciju un konverģenci,
attiecinot šo nosacījumu arī uz risinājumiem, kuri rasti
citās Savienības politikas jomās. Jaunā programma sekmēs problēmu
risināšanu un nepārtrauktības nodrošināšanu, reizē
kalpojot par forumu domu un pieredzes apmaiņai. 1.4. Saistītās ES
iniciatīvas un sadarbspēja citās politikas jomās Plašākā kontekstā
iepriekšējā ISA programmā paredzētā
rīcība tika pastāvīgi koordinēta un saskaņota ar
veikto darbu, īstenojot Konkurētspējas un inovāciju
pamatprogrammas (KIP) IKT politikas atbalsta programmu, un/vai ar Komisijas
iekšējo IKT stratēģiju, kā arī ar rīcību
saistībā ar Eiropas e-pārvaldes rīcības plānu
2011.–2015. gadam. Īstenojot ISA programmu, tika
atbalstītas šīs un līdzīgas iniciatīvas, ja tās
veicināja ES publiskās pārvaldes iestāžu sadarbspēju. ISA programma bija
arī veiksmīgi pielāgota Eiropas infrastruktūras
savienošanas instrumenta (CEF) programmai, kas ir Savienības
finansēšanas instruments Eiropas tīklu savienošanai transporta,
enerģētikas un telekomunikāciju jomā. CEF programma
atbalsta būtiskāko pārrobežu digitālo pakalpojumu ieviešanu
un darbību. Ierosinātā programma papildina CEF, jo
tās darbības jomā iekļauta pakalpojumu sagatavošana
līdz praktiskam līmenim, kāds nepieciešams, lai pakalpojumi
atbilstu CEF. Ierosinātā programma ir arī viena no
programmām, kuras nodrošina un veicina inovāciju publiskajā
sektorā Eiropā. Sadarbspēja ir sniegusi arī
ievērojamu devumu mākoņdatošanas jomā. Kā
norādīts Komisijas paziņojumā “Mākoņdatošanas
potenciāla atraisīšana Eiropā”[17],
sadarbspējai ir būtiska nozīme, palīdzot radīt uz
standartiem balstītus publiskos pakalpojumus, kas ir “mērogojami un
atbilstoši to iedzīvotāju un uzņēmumu vajadzībām,
kuri vēlas gūt labumu no Eiropas digitālā vienotā
tirgus”. Ierosinātajā programmā tiks ņemtas vērā
Eiropas mākoņdatošanas iniciatīvas darbības
attiecībā uz sadarbspēju. Sadarbspēja ir līdzeklis ES
politikas izstrādei un veiksmīgai īstenošanai nozaru
līmenī. Sadarbspēja nepieciešama arī turpmāk
uzskaitīto politikas jomu efektīvai un rezultatīvai
īstenošanai. ·
Iekšējais tirgus — Direktīva 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā
tirgū[18]
uzliek dalībvalstīm pienākumu piedāvāt pakalpojumu
sniedzējiem iespēju elektroniski pāri robežām nokārtot
visas procedūras un formalitātes, kuras vajadzīgas, lai sniegtu
pakalpojumus ārpus savas mītnes zemes. Turklāt
uzņēmējdarbības tiesību jomā
Direktīva 2012/17/ES[19]
prasa nodrošināt dalībvalstu centrālo reģistru,
komercreģistru un uzņēmumu reģistru sadarbspēju,
izmantojot centrālo platformu. Uzņēmumu reģistru
savienojamība nodrošinās informācijas pārrobežu
apmaiņu starp reģistriem, kā arī ES līmenī
atvieglos iedzīvotājiem un uzņēmumiem piekļuvi datiem
par uzņēmumiem, tādējādi uzlabojot
uzņēmējdarbības vides juridisko noteiktību
Eiropā. ·
Vide — INSPIRE
direktīva[20]
prasa pieņemt kopīgus īstenošanas noteikumus, nosakot
tehniskās sadarbspējas kārtību, kā arī
pielāgot dalībvalstu infrastruktūru, lai nodrošinātu
telpisko datu un pakalpojumu savietojamību un pieejamību pāri
robežām Savienībā. ·
Iekšlietas un tieslietas — efektivitāte ir atkarīga no uzlabotas Eiropas datu
bāžu sadarbspējas un sinerģijas, izmantojot, piemēram,
vīzu informācijas sistēmu (VIS), Šengenas informācijas
sistēmu II (SIS II), Eiropas daktiloskopijas sistēmu
(Eurodac) un e-tiesiskuma portālu. ·
Muita, nodokļi un akcīzes
nodokļi — ņemot vērā
vairāk nekā 20 gadu ilgo pieredzi, kas gūta, izmantojot
Eiropas IKT sistēmas, kuras aptver visas dalībvalstis, atbalstot ar
uzņēmējdarbību saistītos pakalpojumus no līdzekļiem,
kas atvēlēti programmām “Fiscalis 2013”[21] un “Muita 2013”[22], un kuras ievieš un
izmanto Komisija un publiskās pārvaldes iestādes, ir
izrādījies, ka sadarbspēja ir būtisks panākumu
priekšnosacījums. Instrumenti, kas izveidoti, īstenojot programmas “Fiscalis 2013”
un “Muita 2013”, ir pieejami apmaiņai un atkalizmantošanai citās
politikas jomās tādi, kādi tie ir. ·
Veselība —
Direktīvā 2011/24/ES par pacientu tiesību piemērošanu
pārrobežu veselības aprūpē paredzēti noteikumi, lai
veicinātu drošu un kvalitatīvu pārrobežu veselības
aprūpes pakalpojumu pieejamību. Ar direktīvu noteikti sīki
izstrādāti noteikumi, lai panāktu dalībvalstu IKT
sistēmu plašāku sadarbspēju nolūkā nodrošināt
veselības datu elektronisku apmaiņu. Zāļu aprites jomā
Eiropas telemātisko tīklu pārvalda Eiropas Zāļu
aģentūra, dalībvalstu iestādes un Komisija. Eiropas
telemātiskais tīkls nodrošina praktiskus risinājumus, lai
pilnveidotu zāļu apstiprināšanu, kā arī
sadarbspējīgu Eiropas farmakovigilances tīklu. ·
Dzīvnieku veselība un pārtikas
nekaitīgums — pēdējos
10 gados tiek izmantoti un pastāvīgi uzlaboti efektīvi
risinājumi, kuri atbalsta dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes
produktu ķēdes izsekojamību un brīdinājumu sniegšanu.
Visi ķēdes dalībnieki (no uzņēmumiem līdz
pārvaldes iestādēm) ir iekļauti datorizētā
tirdzniecības kontroles un ekspertīzes sistēmā TRACES.
Starp dalībniekiem (tostarp trešo valstu) veiktās datu
elektroniskās apmaiņas pamatā ir starptautiskie standarti (UNCEFACT),
un tiek ieviesta elektronisko parakstu sistēma, lai nodrošinātu
gandrīz visu oficiālo dokumentu elektronisku apstrādi. ·
Eiropas fondi —
visas tās informācijas apmaiņa, kas saistīta ar Eiropas
Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo
fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku
attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu,
kā arī informācijas apmaiņa starp atbalsta
saņēmējiem un vadošajām iestādēm,
apstiprinātājām iestādēm, revīzijas iestādēm
un starpniekiestādēm tiek veikta, izmantojot elektroniskās datu
apmaiņas sistēmas[23],
lai veicinātu sadarbspēju ar dalībvalstu un ES
sistēmām un nodrošinātu iespēju, ka atbalsta
saņēmējiem visa nepieciešamā informācija ir
jāiesniedz tikai vienreiz. ·
Valsts sektora informācija — Direktīvā 2013/37/ES[24]
noteikts, ka valsts sektora iestādes, ja tas ir iespējams un ir
lietderīgi, dara dokumentus pieejamus atvērtā
mašīnlasāmā formātā kopā ar to metadatiem cik
vien iespējams augstā precizitātes un detalizācijas
līmenī tādā formā, kas nodrošina savietojamību,
atkalizmantošanu un pieejamību. ·
Elektroniskā identitāte — Komisijas priekšlikumā regulai par elektronisko
identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko
darījumu veikšanai iekšējā tirgū[25] uzsvērts, ka ES
jāizveido regulējums, ar kura palīdzību varētu
atrisināt jautājumu par pārrobežu sadarbspēju un uzlabot
valsts uzraudzības shēmu koordināciju saistībā ar ES
mērogā apstiprinātu elektronisko identifikāciju un
elektronisko autentifikāciju. ·
IKT standartizācija — Regulā (ES) Nr. 1025/2012 par Eiropas
standartizāciju[26]
norādīta atsauce uz sadarbspēju kā standartizācijas
būtisku rezultātu un noteikts, ka, lai nodrošinātu
sadarbspēju vienotā tirgū un lielāku izvēles
brīvību ES lietotājiem IKT jomā, ir lietderīgi
veicināt attiecīgu tehnisko specifikāciju izmantošanu
Savienības līmenī vai pieprasīt atbilstību tām.
Šai kontekstā šai programmai būtu jāveicina un
attiecīgā gadījumā jāatbalsta esošo sadarbspējas
risinājumu daļēja vai pilnīga standartizācija. ·
Eiropas statistikas sagatavošana — Regulā (EK) Nr. 223/2009[27] par Eiropas
statistiku, ar ko izveido pamatu Eiropas Statistikas sistēmai (ESS), un
attiecīgajā Komisijas paziņojumā COM(2009) 404[28] “Par ES statistikas
sagatavošanas metodi. Nākamās desmitgades redzējums” noteikts,
ka sadarbspēja vislabāk var nodrošināt efektivitātes
uzlabojumus, mazināt administratīvo slogu un paaugstināt ES
statistikas kvalitāti ES iedzīvotājiem, uzņēmumiem un
politikas izstrādātājiem. ·
Publiskā iepirkuma jomā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 28. marta
Direktīvas 2014/25/ES, 2014/24/ES un 2014/23/ES prasa
dalībvalstīm ieviest elektronisko iepirkumu. Direktīvās
noteikts, ka līdzekļi un iekārtas, kas izmantojami saziņai
ar elektroniskiem saziņas līdzekļiem, kā arī to
tehniskie parametri ir savietojami ar vispārēji izmantotiem
informācijas un komunikāciju tehnoloģiju produktiem. Direktīva
2014/55/EU[29]
par elektronisko rēķinu sagatavošanu
publiskā iepirkuma jomā, ko Parlaments pieņēma
2014. gada 11. martā, paredz Eiropas standartu izstrādi
attiecībā uz elektronisko rēķinu sagatavošanu publiskā
iepirkuma jomā, lai nodrošinātu elektronisko rēķinu
sagatavošanas sistēmu sadarbspēju ES. Taču, lai varētu pilnībā
izmantot visu iepriekš minēto nozaru iniciatīvu sniegtās
iespējas, jāizskata un jāiekļauj šīs programmas
darbības jomā jautājums par starpnozaru sadarbspēju. 1.5. Priekšlikuma pamatojums Lai nodrošinātu efektīvu un
rezultatīvu sadarbību ar iedzīvotājiem un
uzņēmumiem, dalībvalstīm būtu jāveic savu
pārvaldes iestāžu modernizācija un jānodrošina
sadarbspējīgi digitālie pakalpojumi valsts un Eiropas
līmenī. Publiskās pārvaldes iestādes
joprojām saskaras arī ar tādām problēmām kā
iekšējā organizatoriskā sarežģītība, tāda
regulējuma, IKT sistēmu un rīku trūkums, kuri nodrošina
sadarbspēju, kā arī kultūras sadrumstalotība un
sadarbības neesamība starp nesaistītām
institucionālajām struktūrām. Programmas ISA 2012. gada
starpposma novērtējumā tika konstatēts, ka minētā
programma ir vajadzīga[30],
lai reaģētu uz dalībvalstu vajadzībām, jo Eiropas publiskās
pārvaldes iestādēm joprojām ir aktuālas
vajadzības, kuras tika mēģināts nodrošināt, izmantojot
līdzšinējās un esošās Komisijas programmas, proti, IDA,
IDABC un ISA. Tādēļ šī programma
nepieciešama, lai veiktu šādus uzdevumus: –
sekmēt dalībvalstu un Komisijas
sadarbību; –
plānot un analizēt kopējo
situāciju sadarbspējas jomā Eiropā; –
nodrošināt, veicināt un atbalstīt
holistisku pieeju sadarbspējas risinājumu apkopošanai,
izvērtēšanai, attīstībai, ieviešanai,
industrializācijai, darbībai, pilnveidei un uzturēšanai, tostarp
saistībā ar risinājumiem, kuri veicina datu atkalizmantošanu un
apmaiņu, atbalstot pārrobežu un starpnozaru mijiedarbību starp
Eiropas publiskās pārvaldes iestādēm, uzņēmumiem
un iedzīvotājiem; kā arī –
tai pašā laikā veicināt un
atbalstīt esošo risinājumu atkalizmantošanu, integrāciju un
konverģenci, attiecinot šo nosacījumu arī uz risinājumiem,
kuri rasti citās ES politikas jomās. Lai gūtu panākumus jebkurā
sadarbspējas jomā, jo īpaši IKT jomā, ir būtiski
risināt šo jautājumu atbilstīgā tiesiskā
regulējuma līmenī nolūkā panākt pēc
iespējas labāku rezultātu. Būtu jānodrošina, ka
agrīnā ES likumdošanas procesa posmā tiek izvērtēta un
noteikta ierosinātā tiesību akta ietekme uz IKT, kā
arī savlaicīgi tiek noteiktas IKT vajadzības, nodrošinot
tiesību akta netraucētu īstenošanu pēc tā
stāšanās spēkā. Šī programma atbalstīs un
veicinās ierosināto vai pieņemto Savienības tiesību
aktu ietekmes uz IKT novērtēšanu, kā arī būs
līdzeklis tādu risinājumu ieviešanas plānošanai, kuri
atbalsta šādu tiesību aktu īstenošanu. 2. APSPRIEŠANĀS AR
IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMS 2.1. Apspriešanās ar
ieinteresētajām personām Ieinteresēto personu viedokļi par
programmas ISA nākotni (šis priekšlikums) tika apkopoti
laikposmā no 2013. gada marta līdz 2014. gada janvārim
oficiālo apspriežu ar dalībvalstīm piecās kārtās.
Notika apspriedes arī ar divpadsmit Komisijas
ģenerāldirektorātiem[31],
un to piezīmes tika ņemtas vērā priekšlikumā. Komisija divās oficiālās ISA
komitejas sanāksmēs un trijās ISA koordinācijas
grupas sanāksmēs informēja dalībvalstis par esošo
situāciju saistībā ar jaunās ISA programmas
tiesiskā pamata sagatavošanu. Šis iteratīvais process ļāva
Komisijai uzzināt to, kā dalībvalstis vērtē
ierosināto tiesību aktu. Komisija vispirms informēja
dalībvalstis par savu nodomu 2013. gada martā pieņemt jaunu
lēmumu par tiesību aktu, kas attiektos uz ISA programmas
turpinājumu. Komisija 2013. gada oktobrī ISA
koordinācijas grupas sanāksmē iepazīstināja ar
tiesību akta projektu un aicināja dalībvalstis sniegt tā
vērtējumu. 2013. gada novembrī tika
saņemti vērtējumi no 16 dalībvalstīm[32], kuras norādīja
uz šādiem aspektiem: ·
jaunajā tiesību aktā būtu
jāpievērš uzmanība tam, lai nenotiktu pasākumu
dublēšanās, kā arī programmas saskaņošanai ar
citām ES programmām (šo aspektu minējušas desmit dalībvalstis); ·
būtu jāturpina uzraudzīt
rezultātus un jāparedz arī programmas nodrošināto ieguvumu
kvantitatīva izvērtēšana (minējušas septiņas
dalībvalstis); ·
jaunajai ISA programmai būtu jādod
ieguldījums saistībā ar vispārīgās
situācijas veidošanu sadarbspējas jomā, izmantojot tādu
sistēmas modeli/rīku kā Eiropas sadarbspējas
kartogrāfija (minējušas sešas dalībvalstis); un ·
programmas pamatā būtu jābūt uz
vajadzībām balstītai pieejai (minējušas sešas
dalībvalstis). Citas (mazāk nozīmīgas)
piezīmes bija šādas: ·
tiesību akta pārskatīšanā
jāiesaista dažādas ieinteresēto personu grupas (piem.,
iedzīvotāji, uzņēmēji, akadēmisko aprindu
pārstāvji) un jānodrošina, lai tiesību akts risinātu
viņu problēmas; ·
jaunajā tiesību aktā būtu
jāuzsver datu, pakalpojumu un risinājumu atkalizmantošanas
nozīme; ·
tiesību aktā būtu jāparedz
īpašas atsauces, kurās tiktu norādīts, ka publiskās
pārvaldes iestāžu modernizācijas kontekstā būtu
jāveicina procedūru vienkāršošana; kā arī ·
jaunajai programmai būtu jābūt
instrumentam/inkubatoram, kas veicina dalībvalstu un iestāžu
sadarbību, lai nodrošinātu ne vien to, ka risinājumi tiek
ieviesti, bet arī to, lai tie būtu ilgtspējīgi un lai
nenotiktu pasākumu dublēšanās. Pēdējie dalībvalstu
vērtējumi tika saņemti ISA komitejas 2014. gada
16. janvāra sanāksmē, kad tika paziņots un
saskaņots jaunās programmas pieņemšanas grafiks.
Sanāksmē tika panākta arī vienošanās, ka, lai gan
tiesību aktam būtu jāattiecas arī uz
iedzīvotājiem un uzņēmumiem, publiskās pārvaldes
iestādēm arī turpmāk būtu jābūt galvenajam
elementam, kas nodrošina savstarpēju sadarbspēju. 2.2. Ietekmes
novērtējums Šīs programmas ietekmes
novērtējuma pamatā bija metanovērtējums, kas veikts,
izmantojot iepriekšējo programmu novērtējumus (programmas ISA
2012. gada starpposma novērtējumu un EIS īstenošanas
pārskatu), kā arī dalībvalstu vērtējumi. Lielākoties pozitīvajā
programmas ISA starpposma novērtējumā bija
konstatēts, ka programma ISA bija pielāgota Komisijas
politikas prioritātēm un dalībvalstu vajadzībām un
tika īstenota efektīvi un saskaņoti, nodrošinot rezultātus,
kurus Komisijas dienesti un dalībvalstis izmantoja atkārtoti.
Tomēr novērtējumā tika konstatēti arī
vairāki trūkumi un tika sniegti ieteikumi turpmākai
rīcībai saistībā ar šādiem aspektiem: ·
informēšana un izpratnes veicināšana; ·
ieinteresēto personu iesaiste un projektu
pārvaldības turpināmība; kā arī ·
izvairīšanās no darba
pārklāšanās un dublēšanās, atkalizmantošanas
iespēju uzlabošana un ilgtspējas nodrošināšana. Vērtētāji arī
uzskatīja, ka no vienpadsmit ieteikumiem, kuri sniegti
priekšgājējas programmas (IDABC) galīgajā
novērtējumā, četri ieteikumi joprojām attiecas uz
programmu ISA. Šajā programmā ņemti
vērā starpposma novērtējuma ziņojumā sniegtie
ieteikumi un novērsti trūkumi, paredzot īpašus pasākumus,
vienlaikus cenšoties saskaņot, sekmēt un paplašināt esošos
programmas ISA pasākumus. Jo īpaši jaunā programma
palīdzēs noteikt, izstrādāt un izmantot sadarbspējas
risinājumus, kuri pēc tam tiks piedāvāti neierobežotai
izmantošanai citām Savienības iestādēm un
struktūrām, kā arī dalībvalstu, reģionu un
vietējām publiskās pārvaldes iestādēm,
tādējādi veicinot to pārrobežu vai starpnozaru
mijiedarbību. Ar programmas palīdzību tiks autonomi vai
komplementāri izstrādāti arī sadarbspējas
risinājumi un atbalstītas citas Savienības iniciatīvas,
izmēģinājuma veidā atbalstot sadarbspējas risinājumus
kā risinājumu inkubatoru vai nodrošinot to kā risinājumu
tilta ilgtspējību. Tādējādi programma
palīdzēs mazināt visu iesaistīto pušu pārrobežu
sadarbības izmaksas un administratīvo slogu, turpināt pilnveidot
iekšējo tirgu un uzlabot pārvietošanās brīvību ES,
likvidējot administratīvās e-barjeras, kā arī
palīdzēs ātri ieviest IKT sistēmas ES tiesību aktu
atbalstam. Ja šī programma netiks pieņemta,
tiks pārtraukts līdzšinējais atbalsts efektīvai un
rezultatīvai Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu sadarbībai,
kā rezultātā palielināsies izmaksas un būs
jāiegulda papildu pūles. Turklāt nenovēršami varētu
palielināties nesaderīgu risinājumu izplatība, radot jaunas
e-barjeras vai palielinot jau esošās, kas varētu traucēt
iekšējā tirgus vienmērīgai darbībai un
pārvietošanās brīvībai, proti, rastos situācija, kas
būtu pretēja mērķim modernizēt Eiropas publiskās
pārvaldes iestādes. Tāpat jaunu sadarbspējas
risinājumu izveide un darbība vairs neveicinātu efektīvas
un rezultatīvas datu apmaiņas nodrošināšanu starp Eiropas publiskās
pārvaldes iestādēm. Ja netiktu pieņemta jauna programma,
būtu daudz mazāk ES iniciatīvu sadarbspējas atbalstam, kas
ir priekšnosacījums Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu
tiešsaistes digitālo pakalpojumu sniegšanai pāri robežām vai starp
nozarēm. Uzsākot šo programmu, ES veiks
būtisku ieguldījumu, lai nodrošinātu vienmērīgu
mijiedarbību starp Eiropas publiskās pārvaldes
iestādēm, dodot tiešu labumu dalībvalstīm,
uzņēmumiem un iedzīvotājiem. Programma dos arī saimniecisku
vērtību, atbalstot iekšējā tirgus pareizu darbību, ko
varēs sasniegt, piedāvājot risinājumus, kuri
nodrošinās: a) īsāku atbildes sniegšanas
termiņu publiskās pārvaldes iestāžu saziņā ar
iedzīvotājiem un uzņēmumiem; b) esošo risinājumu noteikšanu un
atkalizmantošanu līdzīgu uzņēmējdarbības
vajadzību nodrošināšanai; kā arī c) pārrobežu un starpnozaru
darījumu automatizāciju, tādējādi taupot resursus un
laiku. Sociālā vērtība tiks
pievienota, ciktāl programmas darbības kopumā atbalstīs
iedzīvotājus un uzņēmumus kā pārrobežu un
starpnozaru elektronisko publisko pakalpojumu lietotājus,
piedāvājot šādus kopīgus un koplietojamus risinājumus. 3. PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE
ASPEKTI 3.1. Ierosinātā
tiesību akta kopsavilkums Šī programma ir programmas ISA
pēctecīgā programma, kas izstrādāta tā, lai
saskaņotu, sekmētu un paplašinātu iepriekšējās
programmas darbības. Jaunā programma: ·
palīdzēs noteikt, izstrādāt un
izmantot sadarbspējas risinājumus, kuri pēc tam tiks
piedāvāti neierobežotai izmantošanai citām Savienības
iestādēm un struktūrām, kā arī dalībvalstu,
reģionu un vietējām publiskās pārvaldes
iestādēm, tādējādi veicinot to pārrobežu vai
starpnozaru mijiedarbību; ·
nodrošinās sadarbspējas risinājumu
autonomu vai komplementāru izstrādi un atbalstīs citas
Savienības iniciatīvas, izmēģinājuma veidā
atbalstot sadarbspējas risinājumus kā risinājumu inkubatoru
vai nodrošinot to kā risinājumu tilta ilgtspējību; kā
arī ·
palīdzēs novērtēt esošo un
ierosināto ES tiesību aktu ietekmi uz IKT. 3.2. Juridiskais pamats Saskaņā ar Līguma par Eiropas
Savienības darbību (LESD) 170. pantu, lai atvieglinātu LESD
26. un 174. pantā minēto mērķu sasniegšanu un
ļautu Eiropas Savienības pilsoņiem, uzņēmējiem,
kā arī reģionālām un vietējām kopienām
pilnīgi izmantot priekšrocības, ko dod telpa bez iekšējām
robežām, Savienībai būtu jāpalīdz izveidot un
attīstīt Eiropas mēroga komunikāciju tīklus, veicot
rīcību, kas veicina šo tīklu savstarpēju
savienojamību, sadarbspēju un pieejamību. LESD 172. pantā (bijušais Eiropas
Kopienas dibināšanas līguma 156. pants) noteikts: “Šā
Līguma 171. panta 1. punktā minētās
pamatnostādnes un citus pasākumus pieņem Eiropas Parlaments un
Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru pēc
apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu
komiteju. Par pamatnostādnēm un projektiem, kas rada kopēju
ieinteresētību un attiecas uz kādas dalībvalsts teritoriju,
jāsaņem attiecīgās dalībvalsts piekrišana.” 3.3. Subsidiaritātes princips Subsidiaritātes principu piemēro,
ciktāl priekšlikums nav ES ekskluzīvā kompetencē. Ierosinātā priekšlikuma
mērķus nevar sasniegt pietiekami, ja dalībvalstis rīkojas
neatkarīgi, jo tās nevarētu radīt tādu
sadarbspēju, kāda nepieciešama pārrobežu un starpnozaru
elektroniskajiem publiskajiem pakalpojumiem, un izveidot kopīgus un
koplietojamus risinājumus Eiropas publiskās pārvaldes
iestāžu mijiedarbības atbalstam. Rīkojoties ES līmenī,
priekšlikumā paredzētie mērķi tiks sasniegti
efektīvāk, jo ar programmas palīdzību tiks izveidoti
sadarbspējas risinājumi un nodrošināta to darbība, atbalstot
publiskās pārvaldes iestāžu vienmērīgu
mijiedarbību pāri robežām vai starp nozarēm un dodot
iespēju sniegt elektroniskos publiskos pakalpojumus, kuri atbalsta ES
politikas un pasākumu īstenošanu. Tādējādi programmai pēc
tās būtības ir acīmredzama Eiropas Savienības dimensija.
Līdz ar to priekšlikums atbilst subsidiaritātes principam. 3.4. Proporcionalitātes
princips Programma atbalstīs kopīgu un
koplietojamu risinājumu nodrošināšanu, t. i., kopīgas
sistēmas, vispārīgus rīkus un kopīgus pakalpojumus,
kuri Eiropas publiskās pārvaldes iestādēm attiecīgos
gadījumos jāpiemēro informācijas apmaiņai pāri
robežām vai starp nozarēm. Ja nav paredzēts citādi,
tādu risinājumu piemērošana ir atkarīga no dalībvalstu
lēmuma. Kopīgu sistēmu un
vispārīgu rīku izveide un pilnveide tiks finansēta no
programmai piešķirtajiem līdzekļiem, bet šādu sistēmu
un rīku lietošana ir jāfinansē lietotājiem
attiecīgajā pārvaldes līmenī. Kopīgu pakalpojumu
izveide, industrializācija (proti, pakalpojumu tuvināšana
darbības gatavībai) un uzlabošana tiks finansēta no programmai
piešķirtajiem līdzekļiem, bet šādu pakalpojumu
faktiskā izmantošana no programmas līdzekļiem tiks
finansēta tikai tādā mērā, cik to lietošana var kalpot
ES interesēm. Citos gadījumos pakalpojumu izmantošanu, tostarp to
darbību uz decentralizēta pamata, finansēs lietotāji. Ar programmas palīdzību izveidotie
risinājumi mazinās finansiālo un administratīvo slogu
Eiropas publiskās pārvaldes iestādēm, kuras mijiedarbojas
cita ar citu. Tāpēc priekšlikums atbilst proporcionalitātes
principam. 3.5. Juridisko instrumentu
izvēle Tāpat kā iepriekšējās
programmas ISA gadījumā ierosinātais tiesību akts ir
Eiropas Parlamenta un Padomes lēmums, jo šajā gadījumā
lēmums ir piemērotākais instruments, lai nodrošinātu
atbilstību proporcionalitātes principam. 4. IETEKME UZ BUDŽETU Finanšu asignējums jaunās programmas
ISA2 īstenošanai laikposmā no 2016. gada
1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim ir
EUR 130 928 000. Ierosinātais finanšu asignējums
atbilst pašreizējai daudzgadu finanšu shēmai 2014.–2020. gadam. Plašāka informācija sniegta
priekšlikumam pievienotajā tiesību akta finanšu pārskatā. 5. IZVĒLES ELEMENTI Eiropas Ekonomikas zona Ierosinātais
tiesību akts attiecas uz Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) jautājumu,
tāpēc tas būtu jāattiecina uz EEZ. Kandidātvalstis Ierosinātais
tiesību akts paredz kandidātvalstu dalības iespēju. 2014/0185 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES
LĒMUMS, ar ko izveido programmu Eiropas publiskās
pārvaldes iestāžu, uzņēmumu un iedzīvotāju
sadarbspējas risinājumu nodrošināšanai (ISA2) Sadarbspēja kā līdzeklis
publiskā sektora modernizācijai (Dokuments attiecas uz EEZ) EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS
SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par
Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 172. pantu, ņemot vērā Eiropas Komisijas
priekšlikumu, pēc leģislatīvā akta
projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem, ņemot vērā Eiropas Ekonomikas
un sociālo lietu komitejas atzinumu[33], ņemot vērā Reģionu
komitejas atzinumu[34], rīkojoties saskaņā ar parasto
likumdošanas procedūru, tā kā: (1) Vairākās ministru
deklarācijās (pieņemtas Mančestrā 2005. gada
24. novembrī, Lisabonā 2007. gada 19. septembrī,
Malmē 2009. gada 18. novembrī un Granadā 2010. gada
19. aprīlī) ministri aicināja Komisiju veicināt
sadarbību starp dalībvalstīm, ieviešot pārrobežu un
starpnozaru sadarbspējas risinājumus, kuri nodrošinātu
efektīvāku un drošāku publisko pakalpojumu sniegšanu.
Turklāt dalībvalstis atzina, ka ir jāsniedz uzlaboti publiskie
pakalpojumi, tērējot mazāk resursu, un ka e-pārvaldes
potenciālu var paaugstināt, Eiropas publiskās pārvaldes
iestādēs veicinot sadarbības kultūru un uzlabojot
sadarbspējas apstākļus. (2) Komisija savā
2010. gada 19. maija paziņojumā Eiropas Parlamentam,
Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu
komitejai Digitālā programma Eiropai[35] (DPE) par programmu, kas ir viena no
Komisijas stratēģijas “Eiropa 2020”[36]
pamatiniciatīvām, uzsvēra, ka sadarbspēja ir būtiska IKT
sociālā un ekonomiskā potenciāla maksimālai
realizēšanai un ka tādējādi digitālo programmu
iespējams īstenot tikai tad, ja tiek nodrošināta
sadarbspēja. (3) Komisija ar 2010. gada
16. decembra paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas
Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai Virzība
uz Eiropas publisko pakalpojumu sadarbspēju[37] ieviesa Eiropas sadarbspējas
stratēģiju (EIS) un Eiropas sadarbspējas satvaru (EIF). (4) Savienības
līmenī sadarbspēja sekmē politikas veiksmīgu
īstenošanu. Sadarbspēja īpaši nepieciešama turpmāk
minēto rīcībpolitiku efektīvai un rezultatīvai
īstenošanai. (5) Iekšējā tirgus
jomā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/123/EK[38] uzliek dalībvalstīm par pienākumu piedāvāt
pakalpojumu sniedzējiem iespēju elektroniski pāri robežām
nokārtot visas procedūras un formalitātes, kuras
vajadzīgas, lai sniegtu pakalpojumus ārpus savas mītnes zemes. (6) Uzņēmējdarbības
tiesību jomā Direktīva 2012/17/ES[39]
prasa nodrošināt dalībvalstu centrālo reģistru,
komercreģistru un uzņēmumu reģistru sadarbspēju,
izmantojot centrālo platformu. Uzņēmumu reģistru
savienojamība nodrošinās informācijas pārrobežu
apmaiņu starp reģistriem, kā arī ES līmenī
atvieglos iedzīvotājiem un uzņēmumiem piekļuvi datiem
par uzņēmumiem, tādējādi uzlabojot uzņēmējdarbības
vides juridisko noteiktību Eiropā. (7) Vides jomā Eiropas
Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/2/EK[40]
uzliek pienākumu pieņemt kopīgus īstenošanas noteikumus, kas
paredz tehniskās sadarbspējas kārtību. Jo īpaši
minētā direktīva prasa pielāgot dalībvalstu
infrastruktūru, lai nodrošinātu telpisko datu un pakalpojumu
sadarbspēju un pieejamību pāri robežām Savienībā. (8) Iekšlietu un tieslietu
jomā uzlabota Eiropas datu bāzu sadarbspēju ir pamats Vīzu
informācijas sistēmai (VIS)[41],
Šengenas Informācijas sistēmai II (SIS II)[42], Eiropas daktiloskopijas sistēmai (Eurodac)[43] un e-tiesiskuma portālam[44].
Turklāt Padome 2012. gada
24. septembrī pieņēma secinājumus, kuros aicināja
ieviest Eiropas tiesību aktu identifikatoru (ELI) un uzsvēra,
ka vajadzīgs sadarbspējīgs risinājums dalībvalstu
oficiālajos vēstnešos un oficiālajos valdības laikrakstos
publicētās juridiskās informācijas meklēšanai un
apmaiņai, izmantojot unikālus identifikatorus un strukturētus
metadatus. (9) Sadarbspēja ir
būtisks panākumu priekšnosacījums muitas, nodokļu un
akcīzes nodokļu jomā. To nodrošina tādu Eiropas IKT
sistēmu darbība, kuras aptver visas dalībvalstis un atbalsta
sadarbspējīgus uzņēmējdarbības pakalpojumus,
kurām finansējumu piešķir programmu “Fiscalis 2013”
un “Muita 2013” ietvaros un kuras ievieš un izmanto Komisija un publiskās
pārvaldes iestādes. Instrumenti, kas izveidoti, īstenojot
programmas “Fiscalis 2013” un “Muita 2013”, ir pieejami
apmaiņai un atkalizmantošanai citās politikas jomās. (10) Veselības jomā
Direktīvā 2011/24/ES[45]
paredzēti noteikumi drošu, augstas kvalitātes pārrobežu
veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības veicināšanai. Ar
minēto direktīvu tiek izveidots e-veselības tīkls, lai
risinātu elektronisko veselības sistēmu sadarbspējas
problēmu. Tīkla dalībnieki var pieņemt pamatnostādnes
par minimālo datu kopumu, ar ko var apmainīties pāri
robežām neparedzētas un ārkārtas aprūpes
gadījumā, un par e-recepšu pakalpojumiem pāri dalībvalstu
robežām. (11) Saistībā ar Eiropas
fondiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 122. pants[46] uzliek pienākumu informācijas apmaiņu starp atbalsta
saņēmējiem un vadošajām iestādēm,
apstiprinātājām iestādēm, revīzijas
iestādēm un starpniekiestādēm veikt, izmantojot
elektroniskās datu apmaiņas sistēmas. Minētajām sistēmām
jāveicina sadarbspēja ar dalībvalstu un Savienības
sistēmām un jānodrošina iespēja, ka atbalsta
saņēmēji visu nepieciešamo informāciju iesniedz tikai
vienreiz. (12) Publiskā sektora
informācijas jomā Eiropas Parlamenta un Padomes
Direktīvā 2013/37/ES[47]
uzsvērts, ka publiskā sektora iestādēm, ja tas ir
iespējams un ir lietderīgi, dokumenti būtu jādara pieejami
atvērtā mašīnlasāmā formātā kopā ar to
metadatiem cik vien iespējams augstā precizitātes un
detalizācijas līmenī tādā formā, kas nodrošina
sadarbspēju, atkalizmantošanu un pieejamību. (13) Elektroniskās
identitātes jomā Komisijas 2012. gada 4. jūnija
priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par elektronisko
identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko
darījumu veikšanai iekšējā tirgū[48]
uzsvērts, ka Savienībai jāizveido regulējums, ar kura
palīdzību varētu atrisināt jautājumu par
pārrobežu sadarbspēju un uzlabot valsts uzraudzības shēmu
koordināciju saistībā ar Savienības mērogā
apstiprinātu elektronisko identifikāciju un elektronisko
autentifikāciju. (14) IKT standartizācijas
jomā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES)
Nr. 1025/2012[49] norādīta atsauce uz sadarbspēju kā
standartizācijas būtisku rezultātu. (15) Pētniecības un
inovācijas jomā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES)
Nr. 1291/2013, ar ko izveido pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”[50], skaidri norādīts, ka sadarbspējas risinājumi un
standarti IKT jomā ir nozaru partnerību izšķirošie
veicinātāji Savienības līmenī. Sadarbība, kas
vērsta uz vienotām, atklātām tehnoloģiju
platformām, kurām ir plašāka un līdzsvarojoša ietekme,
ļaus plašam ieinteresēto personu lokam gūt labumu no jauniem
sasniegumiem un radīt papildu inovācijas. (16) Publiskā iepirkuma
jomā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 28. marta
Direktīvas 2014/25/ES[51],
2014/24/ES[52] un 2014/23/ES[53] prasa dalībvalstīm ieviest elektronisko iepirkumu.
Minētajās direktīvās noteikts,
ka līdzekļi un iekārtas, kuri izmantojami saziņai ar
elektroniskiem saziņas līdzekļiem, kā arī to tehniskie
parametri ir savietojami ar vispārēji izmantotiem informācijas
un komunikāciju tehnoloģiju produktiem. Turklāt Direktīva 2014/55/ES[54] par elektronisko
rēķinu sagatavošanu publiskā iepirkuma jomā, ko Parlaments
pieņēma 2014. gada 11. martā, paredz Eiropas standartu
izstrādi attiecībā uz elektronisko rēķinu sagatavošanu
publiskā iepirkuma jomā, lai nodrošinātu elektronisko
rēķinu sagatavošanas sistēmu sadarbspēju ES. (17) Sadarbspēja ir
būtisks elements arī Eiropas infrastruktūras savienošanas
instrumentā (EISI), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes
Regulu (ES) Nr. 1316/2013[55]
platjoslas tīklu infrastruktūras un pakalpojumu jomā.
Regulā 2014/283/ES[56]
par pamatnostādnēm attiecībā uz Eiropas tīkliem
telekomunikāciju infrastruktūras jomā skaidri noteikts, ka, lai
sasniegtu EISI mērķus, darbības prioritāte ir
sadarbspēja un savienojamība, Eiropas digitālo pakalpojumu
infrastruktūras ilgtspējīga ekspluatācija, darbība un
pilnveidošana, kā arī koordinēšana Savienības
līmenī. (18) Politiskā
līmenī Padome vairākkārt ir aicinājusi nodrošināt
vienmērīgi labāku sadarbspēju Eiropā un turpināt
centienus, lai modernizētu Eiropas publiskās pārvaldes
iestādes. Eiropadome 2013. gada 24. un 25. oktobrī
pieņēma secinājumus, kuros tika uzsvērts, ka publiskās
pārvaldes iestāžu modernizācija būtu jāturpina,
nekavējoties ieviešot uz sadarbspēju balstītus pakalpojumus,
piemēram, e-pārvaldi, e-veselību, e-rēķinus un
e-iepirkumu. (19) Vienas nozares
sadarbspējas perspektīva ir saistīta ar risku, ka
atšķirīgu vai nesaderīgu risinājumu pieņemšana
dalībvalstu vai nozaru līmenī radīs jaunas e-barjeras,
kuras traucētu iekšējā tirgus pienācīgai darbībai
un ar to saistītajām pārvietošanās brīvībām
un negatīvi ietekmētu tirgu atvērtību un
konkurētspēju, kā arī vispārējas nozīmes
pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Lai
mazinātu šo risku, dalībvalstīm un Savienībai būtu
jāpastiprina kopīgie centieni izvairīties no tirgus
sadrumstalotības un nodrošināt pārrobežu vai starpnozaru
sadarbspēju tiesību aktu īstenošanā, vienlaikus mazinot
administratīvos šķēršļus un izmaksas, kā arī
jāveicina kopīgi saskaņoti IKT risinājumi, nodrošinot
atbilstīgu pārvaldību. (20) Izmantojot vairākas
secīgas programmas, ir mēģināts panākt, ka
saskaņoti tiek izstrādātas un īstenotas
vispārējās un nozaru sadarbspējas stratēģijas,
tiesiskie regulējumi un pamatnostādnes, kā arī pakalpojumi
un rīki, lai nodrošinātu atbilstību Savienības mēroga
politikas prasībām, piemēram, ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu
Nr. 1719/1999/EK[57]
un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1720/1999/EK[58] tika izveidota IDA
programma (1999.–2004. gadam), ar Lēmumu Nr. 2004/387/EK par
elektronisko pārvaldību[59]
tika izveidota IDABC programma (2005.–2009. gadam) un ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu
Nr. 922/2009/EK[60]
tika izveidota programma ISA (2010.–2015. gadam). (21) Programmās IDA, IDABC
un ISA paredzētās darbības ir devušas nozīmīgu
ieguldījumu sadarbspējas nodrošināšanā, īstenojot
informācijas elektronisku apmaiņu starp Savienības publiskās
pārvaldes iestādēm. Eiropas Parlaments savā Rezolūcijā
par konkurētspējīgu digitālo vienoto tirgu: e-pārvalde
kā virzītājspēks (2012. gada 3. aprīlis)[61] atzina programmas ISA ieguldījumu un būtisko lomu,
definējot, veicinot un atbalstot Eiropas publiskās pārvaldes
iestāžu sadarbspējas risinājumu un plānu īstenošanu,
nodrošinot sinerģiju un veicinot risinājumu atkalizmantošanu, kā
arī pārvēršot publiskās pārvaldes iestāžu
sadarbspējas prasības digitālo pakalpojumu
specifikācijās un standartos. (22) Tā kā Lēmumu
Nr. 922/2009/EK ir paredzēts piemērot līdz 2015. gada
31. decembrim, ir vajadzīga jauna Savienības programma
sadarbspējas risinājumu nodrošināšanai Eiropas publiskās
pārvaldes iestādēm, uzņēmumiem un
iedzīvotājiem (ISA2), lai plānotu un
analizētu kopējo situāciju sadarbspējas jomā
Eiropā un izvairītos no tās sadrumstalotības. Programma
nodrošinās, veicinās un atbalstīs holistisku pieeju
sadarbspējas risinājumu apkopošanai, izvērtēšanai,
attīstībai, ieviešanai, industrializācijai, darbībai,
pilnveidei un uzturēšanai, tostarp saistībā ar
risinājumiem, kuri veicina datu atkalizmantošanu un apmaiņu,
atbalstot Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu pārrobežu vai
starpnozaru mijiedarbību, kā arī to mijiedarbību ar
uzņēmumiem un iedzīvotājiem. Visbeidzot jāpiebilst, ka
programma veicinās un atbalstīs esošo risinājumu
atkalizmantošanu, integrāciju un konverģenci, attiecinot šo
nosacījumu arī uz risinājumiem, kuri rasti citās
Savienības politikas jomās. (23) Risinājumiem, kurus
izveido vai izmanto šajā programmā ISA2, cik vien
iespējams jāveido daļa no konsekventas pakalpojumu
sistēmas, kas atvieglo mijiedarbību starp Eiropas publiskās
pārvaldes iestādēm, uzņēmumiem un iedzīvotājiem,
kā arī nodrošina, atvieglo un dod iespējas īstenot
pārrobežu vai starpnozaru sadarbspēju. (24) Iedzīvotājiem un
uzņēmumiem būtu jāgūst labums arī no
kopīgiem, atkalizmantojamiem un sadarbspējīgiem apkalpošanas
risinājumiem, kurus nodrošina procesu labāka integrācija un datu
apmaiņa starp Eiropas publiskās pārvaldes iestādēm
tehniskā un administratīvā līmenī. (25) Programmai ISA2
jābūt Savienības publiskā sektora modernizēšanas
instrumentam. (26) Sadarbspēja ir tieši
saistīta un atkarīga no standartu un kopīgu specifikāciju
izmantošanas. Programmai ISA2 būtu jāveicina un
attiecīgā gadījumā jāatbalsta esošo sadarbspējas
risinājumu daļēja vai pilnīga standartizācija. Tas
būtu jāpanāk atbilstīgi citām standartizācijas
darbībām Savienības līmenī, sadarbojoties ar Eiropas
standartizācijas organizācijām un citām starptautiskām
standartizācijas organizācijām. (27) Publiskās pārvaldes
iestāžu modernizācija ir viena no galvenajām
prioritātēm, lai varētu sekmīgi īstenot
stratēģiju “Eiropa 2020”. Šai kontekstā Komisijas 2011.,
2012. un 2013. gadā publicētie gada izaugsmes pētījumi
norāda uz to, ka Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu
kvalitātei ir tieša ietekme uz ekonomikas vidi un tādēļ tai
ir izšķiroša nozīme produktivitātes, konkurētspējas un
izaugsmes veicināšanā. Tas skaidri noteikts konkrētām
valstīm adresētajos ieteikumos, kuros pausts aicinājums veikt
konkrētus pasākumus, lai īstenotu publiskās pārvaldes
iestāžu reformu. (28) Regulā (ES)
Nr. 1303/2013 paredzēts tematiskais mērķis “uzlabot
publisko iestāžu un ieinteresēto personu institucionālo
spēju un efektīvu valsts pārvaldi”. Šai kontekstā programma
ISA2 būtu jāsaskaņo ar programmām un
iniciatīvām, kuras sekmē publiskās pārvaldes
iestāžu modernizāciju, piemēram, ar DAE, un ar
tādiem saistītiem tīkliem kā Eiropas publiskās
pārvaldes iestāžu tīkls (EUPAN), kā arī
būtu jācenšas panākt programmas ISA2 sinerģiju
ar tiem. (29) Eiropas publiskās
pārvaldes iestāžu sadarbspēja attiecas uz visiem pārvaldes
līmeņiem, proti, Eiropas, vietējo, reģionālo un
dalībvalstu līmeni. Tādēļ ir svarīgi
risinājumos ņemt vērā visu pārvaldes līmeņu
vajadzības un attiecīgā gadījumā arī
iedzīvotāju un uzņēmumu vajadzības. (30) Publiskās pārvaldes
iestāžu centienus var atbalstīt, izmantojot konkrētus
instrumentus, kurus paredz Eiropas strukturālie un investīciju fondi
(ESI fondi). Ciešai sadarbībai programmas ISA2 īstenošanā
būtu jāpalielina sagaidāmie ieguvumi no šādu instrumentu
izmantošanas, nodrošinot, ka finansētie projekti ir pielāgoti
Savienības mēroga sadarbspējas sistēmām un specifikācijām,
piemēram, EIF. (31) Ar šo lēmumu tiek
noteikts visam programmas ISA2 darbības laikam
paredzētais finansējums, kas Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas
2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīguma par budžeta
disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu
pārvaldību[62] 17. punkta nozīmē Eiropas Parlamentam un Padomei ir
galvenā atsauce ikgadējās budžeta procedūras laikā. (32) Būtu jāapsver
iespēja izmantot pirmspievienošanās fondus, lai veicinātu
kandidātvalstu dalību programmā ISA2 un
tādu risinājumu pieņemšanu un turpmāku ieviešanu šajās
valstīs, kuri nodrošināti saskaņā ar šo programmu. (33) Programmai ISA2 būtu
jāveicina visu turpinājuma iniciatīvu īstenošana
saistībā ar stratēģiju “Eiropa 2020” un DPE. Lai
izvairītos no centienu dublēšanās, izstrādājot
programmu, būtu jāņem vērā citas Savienības
programmas IKT risinājumu, pakalpojumu un infrastruktūras jomā,
jo īpaši instruments EISI, kas izveidots ar Regulu (ES)
Nr. 1316/2013, un programma “Apvārsnis 2020”, kas paredzēta
Regulā (ES) Nr. 1291/2013. (34) Lai nodrošinātu
vienādus nosacījumus šā lēmuma īstenošanai,
īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Šīs
pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un
Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011[63]. (35) Komisijai būtu
jāpieņem tūlītēji piemērojami īstenošanas
akti, ja pienācīgi pamatotos gadījumos saistībā ar
pastāvīgo darba programmu ir nepieciešama rīcība
būtisku un steidzamu iemeslu dēļ. (36) Šā lēmuma
mērķi ir sekmēt efektīvu un rezultatīvu elektronisko
pārrobežu vai starpnozaru mijiedarbību starp Eiropas publiskās
pārvaldes iestādēm, kā arī starp šīm
iestādēm un iedzīvotājiem un uzņēmumiem, lai
nodrošinātu elektronisko publisko pakalpojumu sniegšanu Savienības
politikas un darbību īstenošanas atbalstam. Tā kā
dalībvalstis, rīkojoties atsevišķi, minētos
mērķus nevar sasniegt pietiekami, jo dalībvalstīm valstu
līmenī būtu sarežģīti un dārgi ieviest Eiropas
līmeņa koordinēšanas funkciju, un tādējādi
ierosinātās rīcības apjoma un ietekmes dēļ
mērķi labāk sasniedzami Savienības līmenī,
Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma
par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes
principu. Saskaņā ar minētā līguma 1. pantā
noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā tiek
paredzēti vienīgi tie pasākumi, kuri vajadzīgi minēto
mērķu sasniegšanai, IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU. 1. pants
Priekšmets un mērķis 1. Ar šo lēmumu laikposmam
no 2016. līdz 2020. gadam izveido programmu Eiropas publiskās
pārvaldes iestāžu, uzņēmumu un iedzīvotāju
sadarbspējas risinājumu nodrošināšanai (“programma ISA2”). Programma ISA2 sekmē
efektīvus un rezultatīvus pārrobežu vai starpnozaru elektroniskus
sakarus gan starp Eiropas publiskās pārvaldes iestādēm, gan
starp šīm iestādēm un iedzīvotājiem un
uzņēmumiem, lai būtu iespējams sniegt elektroniskus
publiskos pakalpojumus, ar kuriem tiek atbalstīta Savienības
politikas un darbību īstenošana. 2. Ar programmu ISA2
Savienība identificē, izstrādā un izmanto sadarbspējas
risinājumus, ar kuriem tiek īstenota Savienības politika. Šos
risinājumus pēc tam piedāvā neierobežotai izmantošanai
citām Savienības iestādēm un struktūrām, kā
arī dalībvalstu, reģionu un vietējām publiskās pārvaldes
iestādēm, tādējādi veicinot to pārrobežu vai
starpnozaru sakarus. 3. Ar programmas ISA2
palīdzību autonomi vai komplementāri izstrādā
sadarbspējas risinājumus un atbalsta citas Savienības
iniciatīvas, izmēģinājuma veidā atbalstot
sadarbspējas risinājumus kā risinājumu inkubatoru vai
nodrošinot to kā risinājumu tilta ilgtspējību. 4. Programma ISA2
ir pēctecīgā programma Savienības programmai par Eiropas publiskās
pārvaldes iestāžu sadarbspējas risinājumiem, kas tika
izveidota ar Lēmumu Nr. 922/2009/EK (“programma ISA”), un ar
to nostiprina, sekmē un paplašina programmas ISA darbības. 2. pants
Definīcijas Šajā lēmumā piemēro
šādas definīcijas: (1)
“sadarbspēja” ir dažādu un
atšķirīgu organizāciju spēja mijiedarboties
savstarpēji izdevīgu un saskaņotu kopīgu mērķu
sasniegšanā, un tā ietver informācijas un zināšanu
apmaiņu starp organizācijām atbilstīgi to darbības
procesiem, izmantojot datu apmaiņu starp to attiecīgām
informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT)
sistēmām; (2)
“sadarbspējas risinājumi” ir vai nu neatkarīgi
finansētas un programmas ISA2 ietvaros
izstrādātas, vai sadarbībā ar citām Savienības
iniciatīvām izstrādātas kopīgas sistēmas, kopīgi
pakalpojumi un vispārīgi rīki, kuri sekmē dažādu un
atšķirīgu organizāciju sadarbību un kuru pamatā ir
apzinātās Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu prasības; (3)
“risinājumu inkubators” ir sadarbspējas
risinājumu izstrāde un veicināšana izmēģinājuma
posmā, pirms tos sāk izmantot citās Savienības
programmās vai iniciatīvās; (4)
“risinājumu tilts” ir pilnībā
darbotiesspējīgu sadarbspējas risinājumu turpmāka
izstrāde un veicināšana, pirms tos nodod izmantošanai citās
Savienības programmās vai iniciatīvās; (5)
“kopīgas sistēmas” ir specifikācijas,
standarti, metodika, pamatnostādnes, kopīgi semantiskie aktīvi un
līdzīgas pieejas un dokumenti; (6)
“kopīgi pakalpojumi” ir organizatoriskās
un tehniskās iespējas nodrošināt kopīgus rezultātus
lietotājiem, tostarp vispārīga veida operatīvās
sistēmas, lietojumprogrammas un digitālo infrastruktūru, kas
atbilst kopīgām lietotāju prasībām dažādās
politikas jomās vai ģeogrāfiskajos apgabalos, kā arī
tos atbalstošo operacionālo pārvaldību; (7)
„vispārīgi rīki” ir sistēmas,
etalona platformas, koplietošanas un sadarbības platformas un kopīgas
komponentes, kas atbilst kopīgām lietotāju prasībām
dažādās politikas jomās vai ģeogrāfiskajos apgabalos; (8)
“darbība” ir projekti, risinājumi ekspluatācijas
posmā un papildpasākumi; (9)
“projekts” ir laikā ierobežota precīzi
noteiktu uzdevumu secība, kurus veic, lai apmierinātu identificētas
lietotāju vajadzības, izmantojot pakāpenisku pieeju; (10)
“papildpasākumi” ir šādi pasākumi: –
stratēģiski un izpratnes veicināšanas
pasākumi; –
pasākumi programmas ISA2
pārvaldības atbalstam; –
pasākumi saistībā ar pieredzes
apmaiņu, kā arī labākās prakses apmaiņu un
veicināšanu; –
pasākumi esošo sadarbspējas
risinājumu atkalizmantošanas veicināšanai; –
pasākumi kopības stiprināšanai un
spēju palielināšanai; kā arī –
pasākumi sinerģijas veidošanai ar
iniciatīvām, kuras ir būtiskas sadarbspējai citās
Savienības politikas jomās; (11)
“Eiropas sadarbspējas atskaites arhitektūra
(EIRA)” ir vispārīgas struktūras arhitektūra, kas
sastāv no principu un pamatnostādņu kopuma, kuru piemēro
sadarbspējas risinājumu īstenošanai Eiropas Savienībā; (12)
“Eiropas sadarbspējas kartogrāfija (EIC)”
ir Eiropas publiskās pārvaldes iestādēm paredzēta
tādu sadarbspējas risinājumu krātuve, kurus
nodrošinājušas Savienības iestādes un dalībvalstis, kuri
pieejami vienotā formātā un kuri atbilst īpašiem
atkalizmantošanas un sadarbspējas kritērijiem, ko var iekļaut EIRA. 3. pants
Darbības Ar programmu ISA2 atbalsta
un veicina: (a)
esošo pārrobežu vai starpnozaru
sadarbspējas risinājumu izvērtēšanu, pilnveidi, ieviešanu,
industrializāciju, ekspluatāciju un atkalizmantošanu; (b)
jaunu pārrobežu vai starpnozaru
sadarbspējas risinājumu izstrādi, ieviešanu,
industrializāciju, ekspluatāciju un atkalizmantošanu; (c)
ierosināto vai pieņemto Savienības
tiesību aktu ietekmes uz IKT novērtēšanu; (d)
tādu trūkumu atklāšanu tiesību
aktos, kuri traucē Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu
sadarbspējai; (e)
EIRA izveidi,
uzturēšanu un pilnveidi; (f)
EIC izveidi un
uzturēšanu kā instrumentu, kas sekmē esošo sadarbspējas
risinājumu atkalizmantošanu un palīdz noteikt jomas, kurās
risinājumu joprojām trūkst; (g)
esošo kopīgo specifikāciju un standartu
izvērtēšanu, atjaunināšanu un izplatīšanu, kā arī
jaunu kopīgo specifikāciju un standartu izstrādi, ieviešanu un
izplatīšanu, izmantojot Savienības standartizācijas platformas
un attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar Eiropas vai
starptautiskajām standartizācijas organizācijām; kā
arī (h)
tādu mehānismu izstrādi, kuri
ļauj novērtēt un kvantificēt sadarbspējas risinājumu
sniegtās priekšrocības. Turklāt programma ISA2
var būt "risinājumu inkubators", kas ļauj
izmēģināt sadarbspējas risinājumus, un arī "risinājumu
tilts", kas ļauj izmantot esošos sadarbspējas risinājumus. 4. pants
Vispārīgi principi Darbība, ko uzsāk vai turpina
saskaņā ar programmu ISA2: (a)
ir lietderīga un pamatota uz
identificētām vajadzībām; (b)
atbilst šādiem principiem: –
subsidiaritāte un proporcionalitāte, –
uzsvars uz lietotāju, –
iekļautība un pieejamība, –
drošība un privātums, –
daudzvalodība, –
administratīvā vienkāršošana, –
pārredzamība, –
informācijas saglabāšana, –
atklātums, –
atkalizmantojamība, –
tehniskā neitralitāte un
pielāgojamība, kā arī –
efektivitāte un rezultativitāte; (c)
ir paplašināma un attiecināma uz
citām darbības vai politikas jomām; kā arī (d)
ir finansiāli, organizatoriski un tehniski
ilgtspējīga. 5. pants
Darbības 1. Komisija sadarbībā
ar dalībvalstīm īsteno darbības, kas konkretizētas
pastāvīgajā darba programmā, kura izveidota
saskaņā ar 7. pantu, atbilstīgi 6. pantā
izklāstītajiem īstenošanas noteikumiem. 2. Darbības, ko īsteno
kā projektus, attiecīgā gadījumā sastāv no šādiem
posmiem: –
uzsākšana, –
plānošana, –
izpilde, –
pabeigšana, kā arī –
uzraudzība un kontrole. Konkrētu projektu posmus nosaka un
konkretizē tad, kad darbību iekļauj pastāvīgajā
darba programmā. 3. Īstenot programmu ISA2
palīdz papildpasākumi. 6. pants
Īstenošanas noteikumi 1. Programmas ISA2
īstenošanā pietiekami ņem vērā Eiropas
sadarbspējas stratēģiju, Eiropas sadarbspējas satvaru un to
turpmākos atjauninājumus. 2. Tiek veicināta iespējami
vairāku dalībvalstu iesaiste projektā. Dalībvalstis var un
tiek rosinātas iesaistīties projektā jebkurā tā posmā. 3. Lai nodrošinātu nacionālo
un Savienības informācijas sistēmu sadarbspēju,
sadarbspējas risinājumus nosaka, atsaucoties uz spēkā esošiem
un jauniem Eiropas standartiem vai publiski pieejamām vai
atklātām specifikācijām par informācijas apmaiņu
un pakalpojumu integrāciju. 4. Sadarbspējas
risinājumu izveidē vai pilnveidē pēc iespējas izmanto vai
ievēro pieredzes apmaiņu, kā arī labākās prakses
apmaiņu un veicināšanu. Tiek veicināta pieredzes un
labākās prakses apmaiņa starp visām
ieinteresētajām personām, kā arī sabiedriskās
apspriešanas. 5. Lai izvairītos no
dublēšanās un paātrinātu sadarbspējas risinājumu
izveidi, attiecīgā gadījumā ņem vērā
rezultātus, kuri sasniegti citās saistītās Savienības
un dalībvalstu iniciatīvās. 6. Programmas ISA2 nodrošināto
sadarbspējas risinājumu īstenošanu attiecīgā
gadījumā veic, ievērojot EIRA. 7. Sadarbspējas
risinājumus un to atjauninājumus iekļauj EIC un
attiecīgā gadījumā dara pieejamus atkalizmantošanai Eiropas
publiskās pārvaldes iestādēm. 8. Komisija saskaņā ar
7. pantu izveidotās pastāvīgās darba programmas
īstenošanas gaitā periodiski uzrauga sadarbspējas
risinājumu īstenošanu un atkalizmantošanu Savienībā. 9. Lai panāktu pēc
iespējas lielāku sinerģiju un nodrošinātu komplementārus
un apvienotus centienus, darbības attiecīgā gadījumā
ir koordinējamas ar citām saistītām Savienības
iniciatīvām. 10. Attiecīgā
gadījumā veicina visu no programmas ISA2 līdzekļiem
finansēto darbību un sadarbspējas risinājumu atkalizmantošanu. 7. pants
Pastāvīgā darba programma 1. Uzsākot programmu ISA2,
Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem izveido un vismaz reizi
gadā groza pastāvīgo darba programmu, lai varētu īstenot
darbības visā šā lēmuma piemērošanas periodā.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar
pārbaudes procedūru, kas minēta 10. panta
2. punktā. Pastāvīgo darba programmu izmanto, lai
noteiktu, dokumentētu, atlasītu, plānotu, īstenotu un
izvērtētu 5. pantā minētās darbības un
noteiktu prioritātes, kā arī lai izplatītu darbības rezultātus. 2. Lai darbību varētu
iekļaut pastāvīgajā darba programmā, tai
jāatbilst vairākiem noteikumiem un pieņemamības kritērijiem.
Minētie noteikumi un kritēriji, kā arī visi to
grozījumi ir pastāvīgā darba programmas neatņemama
daļa. 3. Projektu, kas
sākotnēji uzsākts un izstrādāts programmas ISA vai
citas Savienības iniciatīvas ietvaros, var iekļaut
pastāvīgajā darba programmā jebkurā tā
īstenošanas posmā. 8. pants
Budžeta noteikumi 1. Līdzekļus dara
pieejamus, ja projekts vai risinājums tā ekspluatācijas
posmā ir iekļauts pastāvīgajā darba programmā vai
pēc projekta posma veiksmīgas pabeigšanas, kā noteikts
pastāvīgajā darba programmā un tās grozījumos. 2. Grozījumus
pastāvīgajā darba programmā attiecībā uz budžeta
piešķīrumiem, kuri pārsniedz EUR 400 000 vienai
darbībai, pieņem saskaņā ar 10. panta
2. punktā minēto pārbaudes procedūru. 3. Programmas ISA2
darbībām var būt nepieciešams ārējo pakalpojumu
iepirkums, uz ko attiecas ES iepirkuma noteikumi, kuri noteikti
Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012. 9. pants
Finansiāli atbalstāmās darbības un sadarbspējas
risinājumi 1. Kopīgu sistēmu un
vispārīgu rīku izstrādi, izveidi un pilnveidi finansē
no programmas ISA2 līdzekļiem. Minēto sistēmu
un rīku lietošanu finansē lietotāji. 2. Kopīgu pakalpojumu
izstrādi, izveidi, industrializāciju un pilnveidi finansē no
programmas ISA2 līdzekļiem. Minēto pakalpojumu
centralizētu darbību Savienības līmenī arī var
finansēt no programmas līdzekļiem, ja Komisija uzskata, ka
šāda darbība kalpo Savienības interesēm, un ja tā ir
pienācīgi pamatota pastāvīgajā darba programmā.
Visos pārējos gadījumos šādu pakalpojumu lietošanu
finansē no citiem avotiem. 3. Sadarbspējas
risinājumus, kuri pārņemti, īstenojot programmu ISA2
kā "risinājumu inkubatoru" vai "risinājumu tiltu",
finansē no programmas līdzekļiem, līdz tos pārņem
citas programmas vai iniciatīvas. 4. Papildpasākumus
finansē no programmas līdzekļiem. 10. pants
Komiteja 1. Komisijai palīdz Eiropas
publiskās pārvaldes iestāžu, uzņēmumu un
iedzīvotāju sadarbspējas risinājumu komiteja (turpmāk
“ISA2 komiteja”), kas izveidota saskaņā ar
Regulu (ES) Nr. 182/2011. 2. Ja ir atsauce uz šo punktu,
piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu. 3. Pienācīgi pamatotos
gadījumos būtisku un steidzamu iemeslu dēļ Komisija
pieņem tūlītēji piemērojamus īstenošanas aktus
saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantā
minēto procedūru. Šie akti ir spēkā uz termiņu, kas
nepārsniedz 6 mēnešus. 11. pants
Uzraudzība un novērtēšana 1. Komisija un ISA2
komiteja regulāri uzrauga programmas ISA2
īstenošanu un ietekmi, kā arī lietotāju
apmierinātību ar to. Tās pēta arī sinerģiju ar komplementārām
Savienības programmām. 2. Komisija katru gadu ziņo
ISA2 komitejai par programmas īstenošanu. 3. Par programmu sagatavo starpposma
novērtējumu un galīgo novērtējumu un to
rezultātus dara zināmus Eiropas Parlamentam un Padomei attiecīgi
līdz 2018. gada 31. decembrim un 2021. gada
31. decembrim. Šai kontekstā Eiropas Parlamenta atbildīgā
komiteja var aicināt Komisiju iesniegt novērtējuma
rezultātus un atbildēt uz deputātu uzdotajiem jautājumiem. 4. Novērtēšanā
skata tādus jautājumus kā programmas darbību būtiskums,
efektivitāte, rezultativitāte, lietderība, ilgtspēja un
saskaņotība. Galīgajā novērtējumā apskata arī
to, kādā mērā programma ir sasniegusi savu mērķi. 5. Programmas rezultātus
vērtē pēc tā, kā sasniegts 1. pantā noteiktais
mērķis, un pēc tā, kādas ir pastāvīgajā
darba programmā ietvertās darbības. Mērķa sasniegšanu
mēra pēc būtiskāko sadarbspēju veicinošo faktoru skaita,
kā arī pēc atbalsta instrumentu skaitu, kuri ir nodrošināti
Eiropas publiskās pārvaldes iestādēm un kurus tās
lieto. Programmas rezultātu un ietekmes mērījumu
rādītājus definē pastāvīgajā darba
programmā. 6. Novērtējumos izskata
arī ieguvumus no darbībām par labu Savienības
kopīgās politikas attīstībai, apzina iespējamo uzlabojumu
jomas un pārliecinās, vai pastāv sinerģija ar citām
Savienības iniciatīvām pārrobežu vai starpnozaru
sadarbspējas jomā un Eiropas publiskās pārvaldes
iestāžu modernizācijas jomā. 7. Programmas vispārējā
novērtējumā apskata arī pabeigtas vai pārtrauktas
darbības. Tās uzrauga, ņemot vērā to vietu
sadarbspējas risinājumu jomā Eiropā, un vērtē,
pamatojoties uz popularitāti lietotāju vidū, lietojumu un
atkalizmantojamību. 8. Programmas ISA2
novērtējumā attiecīgā gadījumā iekļauj
šādu informāciju: (a)
kvantificējami ieguvumi, ko sadarbspējas
risinājumi dod, saistot IKT ar lietotāju vajadzībām; (b)
uz IKT balstītu sadarbspējas
risinājumu kvantificējamā pozitīvā ietekme. 12. pants
Starptautiskā sadarbība 1. Eiropas Ekonomikas zonas
valstis un kandidātvalstis var iesaistīties programmā ISA2,
pamatojoties uz to attiecīgajiem nolīgumiem ar Savienību. 2. Tiek veicināta
sadarbība ar citām trešām valstīm un starptautiskajām
organizācijām vai struktūrām, it īpaši Eiropas un
Vidusjūras partnerības un Austrumu partnerības robežās, un
ar kaimiņvalstīm, it sevišķi Rietumbalkānos un Melnās
jūras reģionā. Programma ISA2 nesedz
saistītās izmaksas. 3. Ja nepieciešams, programma sekmē
tās ietvaros izstrādāto risinājumu atkalizmantošanu
trešās valstīs. 13. pants
Ārpussavienības iniciatīvas Neskarot citas Savienības politikas
jomas, sadarbspējas risinājumus, kuri izveidoti vai darbojas
saskaņā ar programmu ISA2, var izmantot
ārpussavienības iniciatīvās nekomerciāliem
nolūkiem, ciktāl nerodas papildu izmaksas Savienības
vispārējam budžetam un netiek apdraudēts sadarbspējas
risinājuma galvenais Savienības mērķis. 14. pants
Finanšu noteikumi 1. Finansējums
Savienības darbību īstenošanai saskaņā ar šo
lēmumu tā piemērošanas laikā ir EUR 130 928 000. 2. Gada apropriācijas
apstiprina budžeta lēmējinstitūcija atbilstīgi finanšu
shēmai. 3. No programmai
paredzētā finanšu piešķīruma var segt arī izdevumus,
kuri saistīti ar sagatavošanas, uzraudzības, kontroles,
revīzijas un izvērtēšanas darbībām, kuras
regulāri veicamas, lai varētu programmu pārvaldīt un
sasniegt tās mērķus. 15. pants
Stāšanās spēkā Šis lēmums
stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā
publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. To piemēro no 2016. gada
1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim. Briselē, Eiropas Parlamenta
vārdā — Padomes vārdā — priekšsēdētājs priekšsēdētājs TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA
FINANŠU PĀRSKATS 1. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS
KONTEKSTS 1.1. Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums 1.2. Attiecīgās
politikas jomas ABM/ABB struktūrā 1.3. Priekšlikuma/iniciatīvas
būtība 1.4. Mērķi 1.5. Priekšlikuma/iniciatīvas
pamatojums 1.6. Ilgums
un finansiālā ietekme 1.7. Paredzētie
pārvaldības veidi 2. PĀRVALDĪBAS
PASĀKUMI 2.1. Uzraudzības
un ziņošanas noteikumi 2.2. Pārvaldības
un kontroles sistēma 2.3. Krāpšanas
un pārkāpumu apkarošanas pasākumi 3. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS
PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME 3.1. Attiecīgās
daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu
pozīcijas 3.2. Paredzamā
ietekme uz izdevumiem 3.2.1. Paredzamās
ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums 3.2.2. Paredzamā
ietekme uz darbības apropriācijām 3.2.3. Paredzamā
ietekme uz administratīvajām apropriācijām 3.2.4. Saderība ar kārtējo
daudzgadu finanšu shēmu 3.2.5. Trešo personu
dalība finansējumā 3.3. Paredzamā ietekme uz
ieņēmumiem TIESĪBU
AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS 1. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS
KONTEKSTS 1.1. Priekšlikuma/iniciatīvas
nosaukums Eiropas
Parlamenta un Padomes lēmums par Eiropas publiskās pārvaldes
iestāžu, uzņēmumu un iedzīvotāju sadarbspējas
risinājumu nodrošināšanu (ISA2) 1.2. Attiecīgās
politikas jomas ABM/ABB struktūrā[64] Informācijas
un sakaru tehnoloģijas — darbības programma atbilstīgi
26. sadaļai “Komisijas administrācija” Darbība:
26 03 Pakalpojumi publiskās pārvaldes iestādēm,
uzņēmumiem un iedzīvotājiem 1.3. Priekšlikuma/iniciatīvas
būtība ü Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu
darbību ¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties
uz izmēģinājuma projektu / sagatavošanas darbību[65] ¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības
pagarināšanu ¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas
pārveidota jaunā darbībā 1.4. Mērķi 1.4.1. Komisijas daudzgadu
stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar
priekšlikumu/iniciatīvu Vispārīgais
mērķis ir sekmēt efektīvu un rezultatīvu
pārrobežu vai starpnozaru elektronisku mijiedarbību starp Eiropas publiskās
pārvaldes iestādēm, kā arī starp šīm
iestādēm un iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kas
ļauj sniegt elektroniskus publiskos pakalpojumus, ar kuriem atbalsta
Savienības politikas un darbību īstenošanu un publiskā
sektora informācijas apmaiņu. Konkrētie
mērķi ir šādi: - pilnveidot,
lietot un atkalizmantot esošos pārrobežu vai starpnozaru sadarbspējas
risinājumus; - izveidot,
lietot un atkalizmantot jaunus pārrobežu vai starpnozaru sadarbspējas
risinājumus; - izvērtēt
ierosināto vai pieņemto Savienības tiesību aktu ietekmi uz IKT
un noteikt jomas, kurās jauni tiesību akti varētu veicināt
sadarbspēju; - izveidot
Eiropas sadarbspējas atskaites sistēmu (EIRA), kas būtu
izmantojama kā instruments sadarbspējas risinājumu izveidei un
izvērtēšanai; - izveidot
instrumentu esošo sadarbspējas risinājumu atkalizmantošanas
veicināšanai un noteikt jomas, kurās šādu risinājumu
joprojām nav; - izvērtēt
un veicināt esošās kopīgās specifikācijas un
standartus un izstrādāt jaunas kopīgās specifikācijas
un standartus; kā arī - ieviest
mehānismu, kas ļauj novērtēt un izteikt skaitliskā
izteiksmē sadarbspējas risinājumu sniegtās
priekšrocības. 1.4.2. Konkrētie mērķi
un attiecīgās ABM/ABB darbības Konkrētais mērķis Nr. 26 Eiropas
elektroniskās pārvaldes pakalpojumu sadarbspējas
nodrošināšana publiskās pārvaldes iestādēm,
uzņēmumiem un iedzīvotājiem. - Ieguldījumi
mūsdienīgās publiskās pārvaldes
iestādēs — sadarbspējas risinājumos Attiecīgās ABM/ABB darbības ABB darbība 26.03: Pakalpojumi publiskās
pārvaldes iestādēm, uzņēmumiem un
iedzīvotājiem 1.4.3. Paredzamie rezultāti un
ietekme Norādīt,
kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz
finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām. Labāku
sadarbspējas risinājumu izstrāde Eiropas publiskās
pārvaldes iestādēm un starp tām, kā arī starp
Eiropas publiskās pārvaldes iestādēm un
uzņēmumiem/iedzīvotājiem ievērojami uzlabos informācijas
apmaiņu starp dalībvalstīm un nodrošinās iespēju
būtiski samazināt izmaksas. Īstenojot
programmu ISA2, Informātikas
ģenerāldirektorāts sadarbībā ar citiem Komisijas
dienestiem un ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un
citām ieinteresētajām personām veiks darbu
saistībā ar būtiskākajiem sadarbspējas
veicinātājiem un atbalstu ES politikas un tiesību aktu
efektīvai īstenošanai, kā arī saistībā ar
elektronisko publisko pakalpojumu nodrošināšanu un atbalstu lietošanai
Eiropas publiskās pārvaldes iestādēs. Informātikas
ģenerāldirektorāts aktīvi atbalsta Eiropas publiskās
pārvaldes iestāžu modernizāciju Savienības iniciatīvu,
dalībvalstu, iedzīvotāju un uzņēmumu interesēs. 1.4.4. Rezultātu un ietekmes
rādītāji Norādīt
priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā
izmantojamos rādītājus. Komisija
ir noteikusi vispārīgo mērķi un vairākus
konkrētos mērķus (sk. 1.4.1. punktu). Sagaidāms,
ka minēto mērķu sasniegšana ļaus noteikt rezultātu
rādītājus, kurus izmanto, lai formāli novērtētu
programmas “intervences loģiku”. Rādītāji un
sagaidāmie rezultāti izstrādāti ex-ante
novērtējumā un noteikti attiecīgā pavaddokumentā. Konkrētos
mērķus, rezultātus un rādītājus iedala
šādās piecās galvenajās kategorijās, kuras raksturo
programmas darbības virzienus: – būtiskākie
sadarbspējas veicinātāji; – atbalsts
ES tiesību aktu efektīvai īstenošanai; – atbalsta
instrumenti publiskās pārvaldes iestādēm; – papildpasākumi;
kā arī – darbību
uzraudzība. Programmas
ietekme uz budžetu redzama 3.2.2. tabulā. Programmas
novērtējumā tiks skatīti tādi jautājumi kā būtiskums,
efektivitāte, rezultativitāte, lietderība,
ilgtspējība, darbību saskaņotība un tiks
novērtēts sniegums salīdzinājumā ar programmas
mērķi un pastāvīgo darba programmu. 1.5. Priekšlikuma/iniciatīvas
pamatojums 1.5.1. Īstermiņa vai
ilgtermiņa vajadzības Programmai
ISA2 būs jānodrošina nepieciešamība izveidot
būtiskākos sadarbspējas veicinātājus, jāatbalsta
Savienības tiesību aktu efektīva īstenošana un
jānodrošina atbalsts instrumentiem, kuri paredzēti Eiropas publiskās
pārvaldes iestādēm, un tai būs jābalstās uz
esošajām vai jaunām kopīgām sistēmām,
kopīgiem pakalpojumiem un atkalizmantojamiem vispārīgiem
rīkiem. Šīs
vajadzības ir apzinātas viedokļu apmaiņā ar citu
Savienības politikas jomu pārstāvjiem un dalībvalstu
pārstāvjiem, ex-ante novērtējumā, kā
arī oficiālajā apspriešanā, kā izklāstīts
paskaidrojuma rakstā. Galvenie labuma guvēji no darbībām,
kuras veiktas saskaņā ar programmu, ir Eiropas publiskās
pārvaldes iestādes. Uzņēmumi un iedzīvotāji
saņems netiešu ieguvumu, izmantojot publiskās pārvaldes
iestāžu sniegtos pakalpojumus. 1.5.2. ES iesaistīšanās
pievienotā vērtība Visas
darbības jomas, kuras aptver programma ISA2, ir
dalībvalstu un Eiropas Savienības kopīgā
atbildībā. Tādēļ programma iejauksies tikai tad, ja
būs pierādāma Eiropas pievienotā vērtība, kā
izklāstīts paskaidrojuma rakstā. Programmas
pārvaldības komiteja nodrošinās saskaņotību un
papildināmību ar darbībām dalībvalstu
līmenī. Savienības līmenī starpdienestu
koordinācija nodrošinās darbību saskaņošanu ar
darbībām citās politikas jomās (piem., Eiropas pusgads,
konkrētām valstīm adresēti ziņojumi/ieteikumi) un ar
Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI) un
Digitālās programmas II pīlāru par sadarbspēju un
standartiem nolūkā pēc iespējas palielināt
saskaņotību un sinerģiju. Cieša sadarbība un
koordinācija ar dalībvalstīm un citām politikas jomām
palīdzēs programmā pastāvīgi novērtēt
faktiskās vajadzības, darbību proporcionalitāti un
subsidiaritātes ievērošanu. Kā
uzsvērts paskaidrojuma rakstā, programma ISA2
pirmām kārtām palielinās Savienības
iesaistīšanās finansiālo un ekonomisko vērtību un
veicinās Savienības politikas un tiesību aktu izpildi un
īstenošanu, sasniedzot ievērojamu sinerģiju ar
koordinācijas palīdzību starp nozarēm vai pāri robežām. 1.5.3. Līdzīgas
līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās
atziņas Komisijas
ziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei par iepriekšējās
programmas ISA starpposma novērtējumu uzsvērts, ka
novērtēšanā izdarīti visnotaļ pozitīvi
secinājumi. Visi ieteikumi, kuri varētu attiekties uz jauno programmu
ISA2, ir ņemti vērā. 1.5.4. Saderība un
iespējamā sinerģija ar citiem attiecīgajiem instrumentiem Kā
norādīts paskaidrojuma rakstā, ir nodrošināta
saskaņotība un papildināmība ar EISI un tiek paredzēta
sinerģiju veidošana. 1.6. Ilgums un
finansiālā ietekme ü Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva –
ü Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: no 2016. gada
1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim –
¨ Finansiālā ietekme: GGGG.–GGGG. ¨ Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva –
Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG.
līdz GGGG., –
pēc kura turpinās normāla
darbība 1.7. Paredzētie
pārvaldības veidi[66] ü Tieša pārvaldība, ko īsteno Komisija –
ü un tās dienesti, tostarp Savienības delegāciju
personāls; –
¨ ko veic izpildaģentūras ¨ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm ¨ Netieša pārvaldība, izpildes uzdevumus deleģējot: –
¨ trešām valstīm vai to ieceltām struktūrām; –
¨ starptautiskām organizācijām un to
aģentūrām (precizēt); –
¨EIB vai Eiropas Investīciju fondam; –
¨ Finanšu regulas 208. un 209. pantā minētajām
struktūrām; –
¨ publisko tiesību subjektiem; –
¨ struktūrām, uz kurām attiecas privāttiesības
un kuras veic publisko pakalpojumu sniedzēja misiju, ja vien tās
sniedz pietiekamas finanšu garantijas; –
¨ struktūrām, uz kurām attiecas dalībvalsts privāttiesības,
kurām uzticēta publiskā un privātā sektora
partnerības īstenošana un kuras sniedz pietiekamas finanšu
garantijas; –
¨ personām, kurām ir uzticēts veikt īpašu
rīcību KĀDP jomā saskaņā ar LES
V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā. – Ja norādīti vairāki
pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju
iedaļā “Piezīmes”. Piezīmes Programmu
ISA2 sāk īstenot 2016. gada
1. janvārī. 2. PĀRVALDĪBAS
PASĀKUMI 2.1. Uzraudzības un
ziņošanas noteikumi Norādīt periodiskumu un
nosacījumus! Ir
paredzēta regulāra programmas īstenošanas uzraudzība
saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu un
Komisijas administratīvajām procedūrām.
Uzraudzībā ietilpst ikgadējs ziņojums pārvaldības
komitejai par atbalstīto darbību īstenošanā sasniegto. Veic
programmas starpposma novērtēšanu un nobeiguma novērtēšanu,
to rezultātus dara zināmus Eiropas Parlamentam un Padomei
attiecīgi līdz 2018. gada 31. decembrim un 2021. gada
31. decembrim. Šai kontekstā Eiropas Parlamenta atbildīgā
komiteja var aicināt Komisiju iesniegt novērtēšanas
rezultātus un atbildēt uz deputātu uzdotajiem jautājumiem. 2.2. Pārvaldības un
kontroles sistēma 2.2.1. Apzinātie riski Ir
veikta ex-ante novērtēšana, novērtējums tiks
pievienots lēmuma priekšlikumam. Pienācīgi ņemti
vērā šā novērtējuma, kā arī starpposma
novērtējumā sniegtie īpašie ieteikumi. Priekšlikumā
īpaša uzmanība pievērsta atsevišķiem ieteikumos
identificētiem riskiem. Izmantojot
programmu ISA2, tiks izstrādāta un atbalstīta
Eiropas sadarbspējas kartogrāfija (EIC) kā instruments,
ko izmanto, lai plānotu un analizētu situāciju sadarbspējas
jomā Eiropā un lai noteiktu pieejamos un joprojām
trūkstošos risinājumus. Uz šā pamata programmu izmantos, lai
turpinātu atbalstīt esošos risinājumus un izveidotu jaunus
risinājumus, kā arī lai atbalstītu citu Savienības
iniciatīvu īstenošanas laikā rastus sadarbspējas
risinājumus, kurus, iespējams, varēs izmantot Savienības
digitālo pakalpojumu sniegšanas kanālos. Tādējādi
būs iespējams izvairīties no centienu dublēšanās,
stiprināt sadarbību starp dalībvalstīm un Komisijas
dienestiem, kā arī aktīvi veicināt esošo risinājumu
atkalizmantošanu. 2.2.2. Informācija par
izveidotās iekšējās kontroles sistēmas struktūru Uz
programmai paredzētajām apropriācijām attieksies
esošās kontroles metodes, kuras piemēro Komisija. 2.2.3. Kontroles izmaksu un ieguvumu
aplēse un kļūdas riska paredzamā līmeņa
novērtējums Ir
paredzēti daudzi finanšu un administratīvās kontroles
mehānismi. Programma tiks īstenota ar publiskā iepirkuma
palīdzību saskaņā ar Finanšu regulā paredzētajiem
noteikumiem un procedūrām. 2.3. Krāpšanas un
pārkāpumu novēršanas pasākumi 2.3.1. Norādīt esošos vai
plānotos krāpšanas un pārkāpumu novēršanas, kā
arī aizsardzības pasākumus! Publiskā
iepirkuma noteikumus un procedūras piemēro visā procesā, un
to vidū ir: – darba
programmas izveide, ievērojot pārvaldības komitejas atzinumu, ar
starpmērķiem finansējuma piešķiršanai, kas nodrošina
sasniegumu un izdevumu kontroli; – pienācīga
konkursa specifikāciju izstrādāšana, kas nodrošina
vajadzīgo rezultātu sasniegšanas un radušos izmaksu kontroli; – konkursa
piedāvājumu kvalitatīvā un finansiālā
analīze; – citu
Komisijas struktūrvienību iesaiste visā procesa gaitā; – rezultātu
verifikācija un rēķinu izskatīšana pirms maksājuma
vairākos līmeņos; – iekšējā
revīzija. 3. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS
PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME 3.1. Attiecīgās
daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu
pozīcijas · Esošās budžeta izdevumu pozīcijas Sarindotas pa DFS
izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām. DFS izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas Numurs [..][Izdevumu kategorija ………………………………………...……….] || Dif./nedif.[67] || no EBTA valstīm[68] || no kandidātvalstīm[69] || no trešām valstīm || Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē 1A || 26.01.04.01 Atbalsta izdevumi Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu sadarbspējas risinājumiem || Nedif. || JĀ || JĀ || NĒ || NĒ · No jauna veidojamās budžeta pozīcijas Sarindotas pa DFS
izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām DFS izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas Numurs [..][Izdevumu kategorija ………………………………………...……….] || Dif./nedif. || no EBTA valstīm || no kandidātvalstīm || no trešām valstīm || Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē 1A || 26.03.01.01 Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu, uzņēmumu un iedzīvotāju sadarbspējas risinājumi[70] (ISA2) || Dif. || JĀ || JĀ || NĒ || NĒ 1A || 26.03.01.51 Rīcības, kas finansēta no programmas “Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu sadarbspējas risinājumi (ISA)”, pabeigšana || Dif. || JĀ || JĀ || NĒ || NĒ 3.2. Paredzamā ietekme uz
izdevumiem 3.2.1. Paredzamās ietekmes uz
izdevumiem kopsavilkums Miljonos euro (3 zīmes aiz komata) DFS izdevumu kategorija || Numurs || 1A — Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai DIGIT ĢD || || || 2016. g. || 2017. g. || 2018. g. || 2019. g. || 2020. g. || || || KOPĀ Darbības apropriācijas || || || || || || || || Budžeta pozīcijas numurs || Saistības || (1) || 24,448 || 25,115 || 25,783 || 26,452 || 27,130 || || || 128,928 Maksājumi || (2) || 6,500 || 23,800 || 24,500 || 26,000 || 48,128 || || || 128,928 Administratīvās apropriācijas, kuras finansē no konkrētu programmu piešķīrumiem[71] || || || || || || || || Budžeta pozīcijas numurs || || (3) || 0,400 || 0,400 || 0,400 || 0,400 || 0,400 || || || 2,000 KOPĀ — DIGIT ĢD apropriācijas || Saistības || =1+1a +3 || 24,848 || 25,515 || 26,183 || 26,852 || 27,530 || || || 130,928 Maksājumi || =2+2a +3 || 6,900 || 24,200 || 24,900 || 26,400 || 48,528 || || || 130,928 KOPĀ — darbības apropriācijas || Saistības || (4) || 24,848 || 25,515 || 26,183 || 26,852 || 27,530 || || || 130,928 Maksājumi || (5) || 6,900 || 24,200 || 24,900 || 26,400 || 48,528 || || || 130,928 KOPĀ — administratīvās apropriācijas, kuras finansē no konkrētu programmu piešķīrumiem || (6) || || || || || || || || KOPĀ — DFS 1A IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || =4+ 6 || 24,848 || 25,515 || 26,183 || 26,852 || 27,530 || || || 130,928 Maksājumi || =5+ 6 || 6,900 || 24,200 || 24,900 || 26,400 || 48,528 || || || 130,928 DFS izdevumu kategorija || 5 || Administratīvie izdevumi Miljonos euro (3 zīmes aiz komata) || || || 2016. g. || 2017. g. || 2018. g. || 2019. g. || 2020. g. || || || KOPĀ DIGIT ĢD || Cilvēkresursi || 2,416 || 2,416 || 2,416 || 2,416 || 2,416 || || || 12,080 Pārējie administratīvie izdevumi || 0,120 || 0,120 || 0,120 || 0,120 || 0,120 || || || 0,600 KOPĀ — DIGIT ĢD || Apropriācijas || 2,536 || 2,536 || 2,536 || 2,536 || 2,536 || || || 12,680 KOPĀ — DFS 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || (Saistību summa = maksājumu summa) || 2,536 || 2,536 || 2,536 || 2,536 || 2,536 || 2,536 || || 12,680 Miljonos euro (3 zīmes aiz komata) || || || 2016. g. || 2017. g. || 2018. g. || 2019. g. || 2020. g. || || || KOPĀ KOPĀ — apropriācijas DFS 1.–5. IZDEVUMU KATEGORIJAI || Saistības || 27,384 || 28,051 || 28,719 || 29,388 || 30,066 || || || 143,608 Maksājumi || 9,436 || 26,736 || 27,436 || 28,936 || 51,064 || || || 143,608 3.2.2. Paredzamā ietekme uz
darbības apropriācijām –
¨ Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot darbības
apropriācijas –
ü Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriācijas
izmantot šādā veidā: Saistību apropriācijas miljonos euro
(3 zīmes aiz komata) Norādīt mērķus un rezultātus ò || || || 2016. g. || 2017. g. || 2018. g. || 2019. g. || 2020. g. || || || KOPĀ REZULTĀTI Rezultāta veids[72] || Rezultātu vidējās izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Kopējais rezultātu daudzums || Kopējās izmaksas KONKRĒTAIS MĒRĶIS, kā noteikts 1.4.1. un 1.4.4. punktā || || || || || || || || || || || || || || || || Būtiskākie sadarbspējas veicinātāji || || || || 6,000 || || 6,000 || || 6,000 || || 7,000 || || 7,000 || || || || || || 32,000 Atbalsts ES tiesību aktu efektīvai īstenošanai || || || || 10,000 || || 12,000 || || 12,000 || || 14,000 || || 14,000 || || || || || || 62,000 Atbalsts Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu instrumentiem || || || || 3,000 || || 3,500 || || 4,000 || || 4,500 || || 4,500 || || || || || || 19,500 Papildu pasākumi || || || || 2,550 || || 2,550 || || 2,550 || || 2,550 || || 2,550 || || || || || || 12,750 Uzraudzības darbības || || || || 0,535 || || 0,535 || || 0,535 || || 0,535 || || 0,535 || || || || || || 2,675 KOPĒJĀS IZMAKSAS || || 22,094 || || 24,594 || || 25,094 || || 28,594 || || 28,594 || || || || || || 128,925 3.2.3. Paredzamā ietekme uz
administratīvajām apropriācijām 3.2.3.1. Kopsavilkums –
¨ Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot
administratīvās apropriācijas –
ü Priekšlikums/iniciatīva paredz izmantot
administratīvās apropriācijas šādā veidā: Miljonos euro
(3 zīmes aiz komata) || 2016. g. || 2017. g. || 2018. g. || 2019. g. || 2020. g. || || || KOPĀ DFS 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || || || || || || || || Cilvēkresursi || 2,416 || 2,416 || 2,416 || 2,416 || 2,416 || || || 12,080 Pārējie administratīvie izdevumi || 0,120 || 0,120 || 0,120 || 0,120 || 0,120 || || || 0,600 Starpsumma — DFS 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || 2,536 || 2,536 || 2,536 || 2,536 || 2,536 || || || 12,680 Ārpus DFS 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS[73] || || || || || || || || Cilvēkresursi || || || || || || || || Citi administratīvie izdevumi || || || || || || || || Starpsumma — ārpus DFS 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS || || || || || || || || KOPĀ || 2,536 || 2,536 || 2,536 || 2,536 || 2,536 || || || 12,680 Vajadzības
pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot
attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti
konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir
pārgrupēti attiecīgajā
ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā
izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā
piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta
ierobežojumus. 3.2.3.2. Paredzamās
cilvēkresursu vajadzības –
¨ Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu –
ü Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu
šādā veidā: Aplēse izsakāma ar pilnslodzes
ekvivalentu. || || 2016. g. || 2017. g. || 2018. g. || 2019. g. || 2020. g. || || || Kopā || Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) || || || XX 01 01 01 (galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) — AD || 10 || 10 || 10 || 10 || 10 || || || 10 || XX 01 01 01 (galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) — AST || 4 || 4 || 4 || 4 || 4 || || || 4 || XX 01 01 01 (galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) — AST/SC || 2 || 2 || 2 || 2 || 2 || || || 2 || XX 01 01 02 (delegācijas) || || || || || || || || || XX 01 05 01 (netiešā pētniecība) || || || || || || || || || 10 01 05 01 (tiešā pētniecība) || || || || || || || || Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu — FTE)[74] || || XX 01 02 01 (AC, END, INT, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) — SNE || 3 || 3 || 3 || 3 || 3 || || || 3 || XX 01 02 01 (AC, END, INT, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) — CA || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || || || 1 || XX 01 02 02 (CA, LA, SNE, INT un JED delegācijās) || || || || || || || || || XX 01 04 gg[75] || - Galvenā mītne || || || || || || || || || - Delegācijas || || || || || || || || || || XX 01 05 02 (CA, SNE, INT —– netiešā pētniecība) || || || || || || || || || 10 01 05 02 (CA, INT, SNE — tiešā pētniecība) || || || || || || || || || Citas budžeta pozīcijas (precizēt) || || || || || || || || || KOPĀ || 20 || 20 || 20 || 20 || 20 || || || 20 XX ir
attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa. Cilvēkresursu
vajadzības tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā
ģenerāldirektorāta darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti
konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir
pārgrupēti attiecīgajā
ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā
izmantojot vadošajam ģenerāldirektorātam gada budžeta sadales
procedūrā piešķirtos papildu resursu un ņemot
vērā budžeta ierobežojumus. Veicamo uzdevumu
apraksts Ierēdņi un pagaidu darbinieki || AD amati aptver programmas faktisko pārvaldību: darba programmas izstrāde, budžeta pārvaldība, publisko konkursa uzaicinājumu pārvaldība saistībā ar programmas izpildi, līguma pārvaldība saistībā ar programmas izpildi, projektu un pētījumu turpinājumi, saziņa ar Komisijas dienestiem un dalībvalstu ekspertiem, ekspertu sanāksmju, darba semināru un konferenču organizēšana. AD amati ietver arī struktūrvienību vadītājus. AST un AST/SC amati sniedz atbalstu šādās jomās: - sekretariāta uzdevumi, komandējumu organizēšana (2 personas), - budžeta pārvaldība, konkursa uzaicinājumi, līgumi un rēķinu apmaksa (2 personas), - informācijas izplatīšana un saziņa (2 personas), - loģistika: sanāksmju un darba semināru organizēšana, ekspertu uzaicināšana, atlīdzība ekspertiem, dokumentvedība (1 persona). Ārštata darbinieki || END amati atbalsta programmas faktisko pārvaldību, papildinot AD amatus galvenokārt jomās, kas saistītas ar koordināciju ar dalībvalstīm, projektu un pētījumu turpinājumiem un ekspertu sanāksmju, darba semināru un konferenču organizēšanu. Līgumdarbinieki sniegs īpašu atbalstu a) programmas darbību programmas rezultātu izplatīšanai un izmantošanai, kā arī b) konkrētu rīcību faktiskai pārvaldībai galvenokārt jomās, kurās iesaistīti citi Komisijas dienesti. 3.2.4. Saderība ar
kārtējo daudzgadu finanšu shēmu –
ü Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu
finanšu shēmai Priekšlikums atbilst esošajai daudzgadu finanšu shēmai. –
¨ Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno
attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā Aprakstīt, kas jāpārplāno,
norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas. –
¨ Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro
elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu
shēma.[76] Aprakstīt, kas jādara, norādot
attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un summas. 3.2.5. Trešo personu dalība
finansējumā –
Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo
personu līdzfinansējumu 3.3. Paredzamā ietekme uz
ieņēmumiem –
ü Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē
ieņēmumus –
¨ Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē: ¨ pašu resursus ¨ dažādus ieņēmumus Miljonos euro (3 zīmes aiz komata) Budžeta ieņēmumu pozīcija || Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas || Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme[77] N gads || (N+1) gads || (N+2) gads || (N+3) gads || Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) .. pants || || || || || || || || Attiecībā uz
dažādiem ieņēmumiem, kas ir “piešķirtie
ieņēmumi”, norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu
pozīciju(-as). Norādīt
ietekmes uz ieņēmumiem aprēķināšanai izmantoto metodi. [1] http://ec.europa.eu/enterprise/policies/innovation/policy/public-sector-innovation/index_en.htm. [2] Komisijas 2013. gada izaugsmes
pētījums, COM(2012) 750 final, 28.11.2012. [3] Pārskats par Eiropas
sadarbspējas stratēģijas īstenošanu
2012. gadā — ziņojums par politiskajiem,
sociālekonomiskajiem un juridiskajiem aspektiem. [4] Komisijas paziņojums
“EIROPA 2020 — Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un
integrējošai izaugsmei”, COM(2010) 2020 galīgā
redakcija, 3.3.2010.. [5] “Digitālā
programma Eiropai”, Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei,
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un reģionu komitejai,
COM(2010) 245 galīgā redakcija, 28.8.2010.. [6] “Virzība uz Eiropas
publisko pakalpojumu sadarbspēju”, Komisijas paziņojums Eiropas
Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un
reģionu komitejai, COM(2010) 744 galīgā redakcija,
16.12.2010.. [7] “E-Komisija 2012.–2015. gads:
uz lietotājiem vērstu digitālo pakalpojumu nodrošināšana”,
priekšsēdētāja vietnieka M. Šefčovič
paziņojums Komisijai, SEC(2012) 492 final, 1.8.2012. [8] Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.
gada 16. septembra Lēmums Nr. 922/2009/EK par Eiropas valstu
pārvaldes iestāžu sadarbspējas risinājumiem ( ISA ), OV L
260, 3.10.2009., 20. lpp.. [9] Eiropas Parlamenta un Padomes
2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1291/2013, ar ko
izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu
“Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu
Nr. 1982/2006/EK (OV L 347, 20.12.2013., 104. lpp.). [10] Eiropas Parlamenta un Padomes
2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1316/2013, ar ko
izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, groza
Regulu (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (EK) Nr. 680/2007
un Regulu (EK) Nr. 67/2010 (OV L 348, 20.12.2013.,
129. lpp.). [11] Inovācijas veicināšana
Eiropas publiskajā sektorā — jaunas struktūras ieviešana.
Ekspertu grupas ziņojums par inovāciju publiskajā sektorā,
EUR 13825 EN, 2013. gads. [12] Padomes 1995. gada 6. novembra Lēmums 95/468/EEK
par Kopienas ieguldījumu telemātiskajā datu apmaiņā
starp pārvaldes iestādēm Kopienā (IDA),
OV L 269, 11.11.1995., 23., 24. un 25. lpp. [13] Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada
12. jūlija Lēmums Nr. 1719/1999/EK, ar ko definē
pamatnostādņu kopumu, kā arī vispārējas intereses
projektus attiecībā uz Eiropas komunikāciju tīkliem
elektroniskai datu apmaiņai starp pārvaldes iestādēm (IDA),
OV L 203, 3.8.1999., 1. lpp. [14] Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada
12. jūlija Lēmums Nr. 1720/1999/EK, ar ko pieņem vairākas
darbības un pasākumus, lai nodrošinātu to, ka Eiropas
komunikāciju tīkli elektroniskai datu apmaiņai starp
pārvaldes iestādēm (IDA) būtu savietojami un
pieejami, OV L 203, 3.8.1999., 9. lpp. [15] Eiropas Parlamenta un
Padomes 2004. gada 21. aprīļa Lēmums 2004/387/EK
par Viseiropas elektroniskās pārvaldības pakalpojumu
savietojamības nodrošināšanu valsts pārvaldes
iestādēm, uzņēmumiem un pilsoņiem (IDABC),
OV L 181, 18.5.2004., 25. lpp.. [16] Eiropas Parlamenta un
Padomes 2009. gada 16. septembra
Lēmums Nr. 922/2009/EK par Eiropas valstu pārvaldes
iestāžu sadarbspējas risinājumiem (ISA),
OV L 260, 3.10.2009., 20. lpp.. [17] Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei,
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai
“Mākoņdatošanas potenciāla atraisīšana Eiropā”,
COM(2012) 529. [18] Eiropas Parlamenta un
Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīva 2006/123/EK par
pakalpojumiem iekšējā tirgū, OV L 376, 27.12.2006.,
36. lpp.. [19] Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada
13. jūnija Direktīva 2012/17/ES, ar ko Padomes
Direktīvu 89/666/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes
Direktīvas 2005/56/EK un 2009/101/EK groza attiecībā uz centrālo
reģistru, komercreģistru un uzņēmumu reģistru savstarpējo
savienojamību. [20] Eiropas Parlamenta un
Padomes 2007. gada 14. marta Direktīva 2007/2/EK, ar ko
izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā
(INSPIRE), OV L 108, 25.4.2007., 1. lpp.. [21] Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada
11. decembra Lēmums Nr. 1482/2007/EK, ar ko izveido
Kopienas programmu (Fiscalis 2013) nodokļu sistēmu
darbības uzlabošanai iekšējā tirgū un atceļ
Lēmumu Nr. 2235/2002/EK, OV L 330, 15.12.2007.,
1.–7. lpp. [22] Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada
23. maija Lēmums Nr. 624/2007/EK, ar ko izveido muitas
rīcības programmu Kopienā (Muita 2013), OV L 154,
14.6.2007., 25.–31. lpp. [23] Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra
Regula (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par
Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas
Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu
lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības
fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās
attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un
Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes
Regulu (EK) Nr. 1083/2006, OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp. [24] Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada
26. jūnija Direktīva 2013/37/ES, ar ko groza
Direktīvu 2003/98/EK par valsts sektora informācijas
atkalizmantošanu, OV L 175, 27.6.2013., 1. lpp. [25] Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par
elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko
darījumu veikšanai iekšējā tirgū, COM(2012) 238 final,
4.6.2012. [26] Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada
25. oktobra Regula (ES) Nr. 1025/2012 par Eiropas
standartizāciju, ar ko groza Padomes Direktīvas 89/686/EEK un
93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/9/EK,
94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/23/EK un
2009/105/EK, un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 87/95/EEK un Eiropas
Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1673/2006/EK, OV L 316,
14.11.2012., 12. lpp. [27] Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada
11. marta Regula (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku un ar ko
atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom)
Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu
Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte,
Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes
Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu
Statistikas programmu komiteju, OV L 87, 31.3.2009.,
164.–173. lpp. [28] Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei
par ES statistikas sagatavošanas metodi. Nākamās desmitgades
redzējums, COM(2009) 404 galīgā redakcija, 10.8.2009. [29] Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16.
aprīļa Direktīva 2014/55/ES par elektroniskajiem
rēķiniem publiskā iepirkuma procedūrās, OV L 133,
6.5.2014., 1.-11. lpp. [30] Programmas ISA starpposma
novērtējums, Kurt Salmon, 31.10.2012. [31] SG, COMP, MARE, JRC, PO, DGT, EMPL, REGIO, HOME, JUST,
ENTR, CNECT. [32] Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija,
Bulgārija, Francija, Grieķija, Itālija, Īrija, Latvija,
Malta, Nīderlande, Slovākija, Slovēnija, Spānija,
Vācija un Zviedrija. [33] OV C , , .. lpp. [34] OV C , , .. lpp. [35] COM(2010) 245. [36] COM(2010) 2020. [37] COM(2010) 744. [38] Eiropas Parlamenta un Padomes
2006. gada 12. decembra Direktīva 2006/123/EK par
pakalpojumiem iekšējā tirgū. OV L 376, 27.12.2006., 36. lpp. [39] Eiropas Parlamenta un Padomes
2012. gada 13. jūnija Direktīva 2012/17/ES, ar ko
Padomes Direktīvu 89/666/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes
Direktīvas 2005/56/EK un 2009/101/EK groza attiecībā uz
centrālo reģistru, komercreģistru un uzņēmumu
reģistru savstarpējo savienojamību. [40] Eiropas Parlamenta un Padomes
2007. gada 14. marta Direktīva 2007/2/EK, ar ko izveido
Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE),
OV L 108, 25.4.2007., 1. lpp. [41] Eiropas Parlamenta un Padomes
2008. gada 9. jūlija Regula (EK) Nr. 767/2008 par Vīzu
informācijas sistēmu (VIS) un datu apmaiņu starp
dalībvalstīm saistībā ar īstermiņa
vīzām (VIS regula), OV L 218, 13.8.2008., 60.–81. lpp. [42] Eiropas Parlamenta un Padomes
2006. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 1987/2006 par
otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II)
izveidi, darbību un izmantošanu, OV L 381, 28.12.2006.,
4.–23. lpp. [43] Padomes 2000. gada
11. decembra Regula (EK) Nr. 2725/2000 par pirkstu nospiedumu
salīdzināšanas sistēmas Eurodac izveidi, lai
efektīvi piemērotu Dublinas konvenciju, OV L 316, 15.12.2000.,
1.–10. lpp. [44] https://e-justice.europa.eu [45] Eiropas Parlamenta un Padomes
2011. gada 9. marta Direktīva 2011/24/ES par pacientu
tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē,
OV L 88, 4.4.2011., 45.–65. lpp. [46] Eiropas Parlamenta un Padomes
2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz
kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās
attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu,
Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas
Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus
par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas
Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un
zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK)
Nr. 1083/2006, OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp. [47] Eiropas Parlamenta un Padomes
2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/37/ES, ar ko
groza Direktīvu 2003/98/EK par valsts sektora informācijas
atkalizmantošanu, OV L 175, 27.6.2013., 1. lpp. [48] COM(2012) 238,
OV C [..], [..], [..]. lpp. [49] Eiropas Parlamenta un Padomes
2012. gada 25. oktobra Regula (ES) Nr. 1025/2012 par Eiropas
standartizāciju, ar ko groza Padomes Direktīvas 89/686/EEK un
93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/9/EK,
94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/23/EK un
2009/105/EK, un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 87/95/EEK un Eiropas
Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1673/2006/EK, OV L 316,
14.11.2012., 12. lpp. [50] Eiropas Parlamenta un Padomes
2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1291/2013, ar ko
izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu
“Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu
Nr. 1982/2006/EK, OV L 347, 20.12.2013., 104. lpp. [51] Eiropas Parlamenta un Padomes
2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/25/ES par
iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes,
enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko
atceļ Direktīvu 2004/17/EK, OV L 94, 28.3.2004.,
243. lpp. [52] Eiropas Parlamenta un Padomes
2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/24/ES par
publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK,
OV L 94, 28.3.2014., 65.–242. lpp. [53] Eiropas Parlamenta un Padomes
2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/23/ES par
koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu,
OV L 94, 28.3.2014., 1.–64. lpp. [54] Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16.
aprīļa Direktīva 2014/55/ES par elektroniskajiem
rēķiniem publiskā iepirkuma procedūrās, OV L 133,
6.5.2014., 1. lpp. [55] Eiropas Parlamenta un Padomes
2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1316/2013/ES, ar ko
izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, groza
Regulu (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (EK)
Nr. 680/2007 un Regulu (EK) Nr. 67/2010, OV L 348,
20.12.2013., 129. lpp. [56] Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta
Regula (ES) Nr. 283/2014 par pamatnostādnēm Eiropas komunikāciju
tīkliem telekomunikāciju infrastruktūras jomā, ar ko
atceļ Lēmumu Nr. 1336/97/EK, OV L 86, 21.3.2014., 14. lpp. [57] Eiropas Parlamenta un Padomes
1999. gada 12. jūlija Lēmums Nr. 1719/1999/EK, ar ko
definē pamatnostādņu kopumu, kā arī
vispārējas intereses projektus attiecībā uz Eiropas
komunikāciju tīkliem elektroniskai datu apmaiņai starp
pārvaldes iestādēm (IDA), OV L 203, 3.8.1999.,
1. lpp. [58] Eiropas Parlamenta un Padomes
1999. gada 12. jūlija Lēmums Nr. 1720/1999/EK, ar ko
pieņem vairākas darbības un pasākumus, lai nodrošinātu
to, ka Eiropas komunikāciju tīkli elektroniskai datu apmaiņai
starp pārvaldes iestādēm (IDA) būtu savietojami un
pieejami, OV L 203, 3.8.1999., 9. lpp. [59] Eiropas Parlamenta un Padomes
2004. gada 21. aprīļa Lēmums 2004/387/EK par
Viseiropas elektroniskās pārvaldības pakalpojumu
savietojamības nodrošināšanu valsts pārvaldes
iestādēm, uzņēmumiem un pilsoņiem (IDABC),
OV L 144, 30.4.2004., 62. lpp. un OV L 181,
18.5.2004., 25. lpp. (labojums). [60] Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada
16. septembra Lēmums Nr. 922/2009/EK par Eiropas valstu
pārvaldes iestāžu sadarbspējas risinājumiem (ISA),
OV L 260, 3.10.2009., 20. lpp. [61] Dokuments A7-0083/2012. [62] Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada
2. decembra Iestāžu nolīgums par budžeta disciplīnu,
sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību,
OV C 373, 20.12.2013., 1.–11. lpp. [63] Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada
16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas
un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles
mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru
izmantošanu, OV L 55, 28.12.2011., 13. lpp. [64] ABM — budžeta vadība pa darbības
jomām, ABB — budžeta līdzekļu sadale pa
darbības jomām. [65] Kā paredzēts Finanšu regulas 54. panta
2. punkta a) un b) apakšpunktā. [66] Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un
atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa
vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html. [67] Dif. — diferencētās apropriācijas;
nedif. — nediferencētās apropriācijas. [68] EBTA — Eiropas Brīvās tirdzniecības
asociācija. [69] Kandidātvalstis un attiecīgā
gadījumā potenciālās kandidātvalstis
Rietumbalkānos. [70] Šis jaunais budžeta postenis aizstās
pašreizējo budžeta pozīciju 26 03 01 01 “Eiropas
valstu pārvaldes iestāžu sadarbspējas risinājumi (ISA)”.
Uz ISA pasākumu pabeigšanu attieksies postenis
26 03 01 02 “.. pabeigšana”. [71] Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES
programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi
(kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā
pētniecība, tiešā pētniecība. [72] Rezultāti ir attiecīgie produkti vai
pakalpojumi (piem., finansēto studentu apmaiņu skaits,
uzbūvēto ceļu garums kilometros). [73] Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES
programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi
(kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā
pētniecība, tiešā pētniecība. [74] CA — līgumdarbinieki, LA —
vietējie darbinieki, SNE — valstu norīkotie eksperti, INT —
pagaidu darbinieki, JED — jaunākie eksperti
delegācijās. [75] Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo
summu finansē no darbības apropriācijām
(kādreizējām “BA” pozīcijām). [76] Sk. Iestāžu nolīguma
(2007.–2013. gads) 19. un 24. punktu. [77] Norādītajām tradicionālo pašu resursu
(muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto
summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas
iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.