PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Vispārīgais konteksts

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1308/2013 (Vienotās tirgu kopīgās organizācijas regula)[1] nosaka tiesisko un finanšu regulējumu, kas reglamentē to, kādā veidā programmu "Skolas piens" (Piena programma) un "Augļi skolai" (Augļu programma) satvarā bērniem skolās izdalāmi īpaši izraudzīti lauksaimniecības produkti.

Abas programmas ir izveidotas neatkarīgi viena no otras un dažādos laika posmos. Piena programmas pamatā ir piena tirgus kopīgās organizācijas izveidošana 1968. gadā, un programmu faktiski īsteno kopš 1977. gada. Augļu programma nav tik sena, un tās pamatā ir politiska apņemšanās saistībā ar augļu un dārzeņu tirgus kopīgās organizācijas 2007. gada reformu. Katrai programmai ir savs tiesiskais un finanšu regulējums un arī vairākas būtiskas strukturālas un funkcionālas atšķirības.

Skolu programmas tika izveidotas, lai veicinātu attiecīgi augļu un dārzeņu un piena produktu patēriņu; Eiropas lauksaimniecībā tie ir svarīgi sektori – katram no tiem atbilst aptuveni 15 % no Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības produkcijas apjoma. Papildus šo produktu ekonomiskajai nozīmībai tie ir svarīgi arī sabiedrības veselības aizsardzības kontekstā un ir piemēroti izdalīšanai skolēniem.

Ņemot vērā augļu un dārzeņu un piena produktu patēriņa samazināšanās tendenci, abām skolu programmām joprojām ir spēkā to izveidi noteikušais loģiskais pamatojums. Neraugoties uz dažādiem veselības aizsardzības un lauksaimniecības produktu popularizēšanas pasākumiem gan valstu, gan ES līmenī, tomēr nav izdevies apvērst patēriņa lejupslīdes tendenci, jo īpaši svaigu augļu un dārzeņu un dzeramā piena sektorā. Situāciju vēl vairāk saasina tādas parādības kā, piemēram, mūsdienām raksturīgais intensīvi apstrādātas pārtikas (tātad pārtikas, kurā bieži ir augsts pievienoto cukuru, sāls un taukvielu saturs) patēriņa pieaugums, kas jo īpaši izpaužas jaunākajās vecuma grupās.

Kaut arī abas programmas ir stabili iekļāvušās skolu vidē un tiek atzītas par noderīgām, dažādu ziņojumu un neatkarīgu izvērtējumu rezultāti liek secināt, ka to struktūrā un darbībā ir zināmi trūkumi un nepilnības.

KLP 2020 jau ir iestrādāti svarīgi elementi, kuriem vajadzētu atrisināt dažas no konstatētajām problēmām, būtiski izmainot Augļu programmas finansēšanas veidu un nostiprinot tās izglītojošo nozīmi. Jaunā prasība par to, ka Piena programmas dalībvalstīm jāizstrādā programmas īstenošanas stratēģija, palīdzēs koncentrēt programmas ietekmi tā, kā tas jau notiek Augļu programmā. Tomēr Komisijas KLP 2020 priekšlikums tika pieņemts pirms abu pašreizējo programmu neatkarīgā izvērtējuma pabeigšanas un pirms Eiropas Revīzijas palātas (turpmāk ERP) ziņojuma.

Priekšlikuma mērķi

Priekšlikuma mērķis ir ne tikai risināt iekšējās problēmas, kas saistītas ar programmu darbību, un palielināt to iedarbīgumu un lietderību, bet arī saliedēt politikas pasākumus, lai ar tiem varētu nodrošināt virzību uz ilgtermiņa mērķiem un reāli reaģēt uz ārējiem programmu spēka pārbaudījumiem. Tas ir saskaņā ar ERP ieteikumu, ka "lai nodrošinātu vispārēju uzturvērtības aspekta saskaņotību un efektīvu pārvaldību, būtu jāpalielina abu programmu koordinācija un kopdarbība". Ar šo priekšlikumu Komisija turklāt pilda no regulas 225. panta c) punkta izrietošo ziņošanas pienākumu par iespēju paplašināt skolu programmu piemērošanas jomu, iekļaujot tajā olīveļļu un galda olīvas.

Pirmkārt, priekšlikuma mērķis ir pārskatīt programmu pašreizējo struktūru un pārorientēt to uz ilgtermiņa mērķiem, nostiprinot programmu izglītojošo nozīmi, un palīdzēt jauniešiem atgūt sapratni par to, no kurienes patiesībā rodas pārtikas produkti, tādējādi vairojot izpratni par lauksaimniecību un tās produkciju, KLP un ES. Pašlaik mērķu sasniegšanas veids abās programmās ir atšķirīgs, un programmu struktūra nav piemērota virzībai uz ilgtermiņa mērķiem. Augļu programmā izglītojošie elementi ir iestrādāti jau no paša sākuma, bet Piena programma dalībvalstīm neuzliek par pienākumu veikt īpašus izglītības pasākumus, tāpēc programmas saikne ar izdalītajiem produktiem ir vāja. Arī Piena programmas novērtēšanas un uzraudzības sistēma ir vāja, bet Augļu programmā šī sistēma ir jāuzlabo; tas ir svarīgi, lai varētu novērtēt programmu lietderību vidējā un ilgā termiņā.

Otrkārt, mērķis ir vienādot un saliedēt pašreizējos atsevišķos tiesiskos un finanšu regulējumus un palielināt ES līdzdalības pamanāmību, lai nodrošinātu caurmērā saskaņotu KLP pieeju skolu apgādei un palielinātu pārvaldības efektivitāti. Tā kā pašreizējās programmas ir radušās neatkarīgi viena no otras un dažādos laika posmos, tās nav savstarpēji saskaņotas un konsekventas, kaut arī tām ir līdzīgi mērķi un mērķa grupas. Pašreizējā sadrumstalotā sistēma ietver daudzas dažādas pieejas un idejas, kas kopumā varētu mazināt programmu lietderību. Šī problēma sakņojas dažādajā tiesiskajā un finanšu regulējumā, attiecīgo produktu tirgus atšķirībās un dalībvalstu līmenī pieņemtajos lēmumos par to, kā īstenot katru no abām programmām.

Visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi – ir jāuzlabo to tēriņu efektivitāte, kuru uzdevums ir popularizēt lauksaimniecības produktu patēriņu skolās; tādā veidā finanšu potenciāls tiktu labāk ievirzīts programmu ietekmes pastiprināšanai un pieaugtu produktu izdalīšanas izmaksu lietderīgums. Daži pašreizējie trūkumi ir kopīgi abām programmām (piemēram, liels administratīvais un organizatoriskais slogs), savukārt citi ir raksturīgi vai nu tikai Augļu programmai (svarīgākie ir ap 30 % liels neizmantotais potenciāls un milzīgās izdalīto produktu cenu atšķirības), vai tikai Piena programmai (potenciālais pašsvara efekts, slikts izmaksu un ieguvumu samērs).

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

Skolu programmu pārskatīšana sākās 2012. gada oktobrī.

Ietekmes novērtējuma procesā Komisija sarīkoja sabiedrisku apspriešanos un uzaicināja ieinteresētās personas piedalīties pārskatīšanā. Sabiedriskās apspriešanās procesa pamatā bija apspriešanās dokuments, kurā tika lūgts brīvā formā atbildēt uz 9 jautājumiem. Apspriešanās ilga 12 nedēļas, un tā izpaudās kā tiešsaistes aptauja. Turklāt procesa gaitā notika vēl atsevišķas sanāksmes un uzklausīšanas, tostarp ieinteresēto personu sanāksme 2013. gada 15. martā.

Ietekmes novērtējumā tika sīkāk iztirzāti trīs scenāriji: 1) status quo risinājums, kas skolu apgādes programmu regulējumus saglabā atsevišķus, bet ietver uzlabojumus, kuri skolu programmās izdarīti ar KLP 2020; 2) "koriģējošais" risinājums, kurā pētīts, vai pārskatīšanas mērķus varētu sasniegt, saglabājot pašreizējo atsevišķo regulējumu, bet ieviešot pasākumus/izmaiņas, kas vērstas uz abu pašreizējo programmu izglītojošās nozīmes atšķirību mazināšanu, abu programmu sinerģijas palielināšanu, turpmāku vienkāršošanu un programmu uzlabošanu papildus KLP 2020 ieviestajām izmaiņām; 3) "jauna regulējuma" risinājums, kas paredz ievērojamas pašreizējās politikas izmaiņas, proti, kopīga tiesiskā un finanšu regulējuma pieņemšanu, produktu kategoriju skaita ierobežošanu un orientēšanos uz ilgtermiņa mērķiem, nostiprinot programmas izglītojošo nozīmi.

Pamatojoties uz pašreizējā politiskā regulējuma novērtējumu un nākotnē paredzamo problēmu un vajadzību analīzi, ietekmes novērtējumā novērtēta un salīdzināta šo trīs alternatīvo politikas risinājumu ietekme un mērķa sasniegšanas potenciāls, kā arī to potenciālā lietderība, efektivitāte un saskanība ar vispārējiem mērķiem.

– Status quo risinājums ar uzlabotu Augļu programmu vēl vairāk pastiprinātu pastāvošo izglītojošās nozīmes atšķirību starp Augļu programmu un Piena programmu un neko daudz nedotu arī pārvaldības efektivitātes ziņā. Tas nedaudz palīdzētu ES pasākumu saliedēšanā un pamanāmības nodrošināšanā. Budžeta ziņā neitrāls, tas tomēr ietvertu zināmu budžeta nenoteiktību, jo Piena programmas finansēšanā nav noteikta maksimālā robežvērtība. Administratīvais slogs salīdzinājumā ar ieguvumiem joprojām būtu liels (slikts izmaksu un ieguvumu samērs), efektivitāte – nevienmērīga, jo Augļu programmas satvarā piegādāto produktu cenas ir ļoti atšķirīgas, un saglabātos potenciālais Piena programmas pašsvara efekts. Pastāv šaubas par to, vai šis risinājums ļautu pienācīgi reaģēt uz dažām jaunveides problēmām, kas saistītas ar patēriņa modeļiem un pieprasījumu pēc svaigiem lauksaimniecības produktiem. Uzskata, ka tam būtu ierobežota ietekme uz horizontālajiem labāka regulējuma un vienkāršošanas mērķiem, bet labs potenciāls attiecībā uz sabiedrības veselības mērķiem, proti, nevienlīdzības samazināšanu veselības jomā, izmantojot valstu stratēģijas un prioritāšu noteikšanu.

– Koriģējošā risinājuma galvenā ietekme izpaustos kā Piena programmas izglītojošās nozīmes stiprināšana un abu programmu īstenošanas sinerģija, saglabājoties pašreizējam atsevišķajam regulējumam. Tas ļautu labāk sasniegt ilgtermiņa mērķus, proti, sistemātiski palielināt attiecīgo lauksaimniecības produktu pieprasījumu un veidot veselīgākus ēšanas paradumus. Risinājums nodrošinātu lielāku sinerģiju, kaut arī atsevišķā finanšu regulējuma dēļ tās apjoms būtu ierobežots. Mazāks administratīvais slogs dotu lielākus ieguvumus un vienkāršotu izpildi, izmantojot sinerģiju un kopējas procedūras.

– Jaunā regulējuma risinājums pārvietotu akcentu no pašreizējām skolu programmām uz vienotu struktūru ar pasākumiem, kas labāk atbilst programmu ilgtermiņa mērķiem, un tas izlīdzinātu traucējošās atšķirības abās programmās. Turklāt tas dalībvalstīm nodrošinātu lielāku elastību skolu programmas pārvaldīšanā un novirzītu rīcību uz prioritārajām vajadzībām, vienlaikus piedāvājot pietiekamu budžeta elastību, lai darbotos ar dažādiem finanšu prasījumiem un reaģētu uz situācijas izmaiņām. Turklāt risinājums veidots tā, lai ar skolu pasākumiem sasniegtu vislielāko ietekmi esošā budžeta apstākļos. Tas novērš ar ES budžetu saistīto nenoteiktību, jo nosaka gada maksimālo robežvērtību skolu pasākumiem, un šī robežvērtība atspoguļo pašreizējo (KLP 2020) potenciālu. Ar uzlabotu finansēšanas kārtību un nosacījumiem esošo potenciālu varētu izmantot efektīvāk.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, ietekmes novērtējumā secināts, ka "jauna regulējuma" risinājums ir labākais, jo tas ļauj pakāpeniski pārorientēt skolu programmas uz ilgtermiņa mērķiem, tādējādi paverot iespēju labāk reaģēt uz tādām vispārējām problēmām kā augļu, dārzeņu un piena patēriņa samazināšanās, aptaukošanās un veidojot tik svarīgo saikni ar lauksaimniecību un tās dažādajiem produktiem.

Procesa gaitā svarīgs apsvērums ir bijusi vienkāršošana, un tā būtu jāstiprina vairākos veidos, no kuriem lielākā daļa būs vienkāršošana ar Komisijas tiesību aktiem, ar kuriem apvienos vai atcels noteiktas prasības.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Tiek ierosināts izveidot vienotu tiesisko un finanšu regulējumu augļu un dārzeņu un piena izplatīšanai bērniem skolās un papildināt to ar izglītojošiem atbalsta pasākumiem, lai atjaunotu un nostiprinātu saikni ar lauksaimniecību un tās produktiem un – plašākā skatījumā – ar sabiedrības veselības un vides jautājumiem. Jaunā regulējuma ietekme uz budžetu būs neitrāla, un tas darbosies tā budžeta ietvaros, kas KLP 2020 jau ir paredzēts skolu programmām. Jaunās programmas struktūra lielā mērā balstās uz abu esošo programmu elementiem, kuri tiek uzskatīti par labi funkcionējošiem un efektīviem.

Priekšlikuma pamatā ir Līguma 42. pants un 43. panta 2. punkts. Tas atbilst subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem, jo rīcības mugurkauls un pamatprincipi ir noteikti ES līmenī, vienlaikus ļaujot dalībvalstīm brīvi pielāgot programmu atbilstoši valsts līmeņa prioritātēm un saskaņā ar valsts/reģionālajām īpatnībām un noteikt savus mērķus un īstenošanas kārtību.

Priekšlikuma galvenie elementi ir šādi.

– Pārskatīt izplatīšanas principus: tiek ierosināts skolās izplatīt divu "galveno veidu" produktus, proti, augļus un dārzeņus (arī banānus) un dzeramo pienu, kura tauku saturu noteiks valsts veselības aizsardzības iestādes. Tas būtu lietderīgi vairāku iemeslu dēļ, jo īpaši tādēļ, ka izplatīšana notiktu noteiktā budžeta ietvaros, un tas samazinātu organizatorisko slodzi skolām, un tādēļ, ka tas palīdzētu apturēt patēriņa samazināšanās tendences šajās divās produktu grupās. Turklāt tas būtu saskaņā ar vispārējo praksi, jo pašreizējās programmās visvairāk izplata tieši svaigus augļus un dārzeņus un dzeramo pienu. Tomēr tematisku izglītojošo pasākumu satvarā dalībvalstis varētu paredzēt arī plašāku lauksaimniecības produktu klāstu.

– Vienādot finanšu noteikumus un uzlabot finansēšanas nosacījumus, lai palielinātu izmaksu efektivitāti.

– Ņemot vērā produktu un piegādes ķēžu atšķirības, kā arī atšķirīgās patēriņa tradīcijas, dalībvalstīm līdzekļus iedalītu atsevišķi augļiem un dārzeņiem (arī banāniem) un atsevišķi pienam. Augļu un dārzeņu budžets būtu saskaņā ar KLP 2020 budžetu (EUR 150 miljoni), piena budžets atbilstu gaidāmajam līdzekļu izlietojumam (EUR 80 miljoni). Tiktu paredzēta zināma elastība, un dalībvalstis atkarībā no to vajadzībām (nosakot stratēģiskas prioritātes) varētu zināmu daudzumu līdzekļu pārdalīt otrai produktu grupai. Šajos atsevišķajos piešķīrumos noteiktu to līdzekļu robežvērtības, kas izmantojami atbalsta pasākumiem un citiem atbilstošiem pasākumiem, piemēram, novērtēšanai, uzraudzībai un saziņai.

– Pamatojoties uz līdzšinējo pieredzi, ES ieguldījumu produktu cenā ierobežotu, nosakot maksimālo pieļaujamo ES atbalstu par porciju augļu un dārzeņu un par porciju piena, nevis nosakot ES līdzfinansējuma līmeni, kā tas līdz šim ir bijis Augļu programmā. Tas būtu jauns elements attiecībā uz augļiem un dārzeņiem un palīdzētu izlīdzināt lielās atšķirības izplatīto produktu cenās, un ļautu vienkāršot pārvaldību. ES subsīdijas par pienu tiktu palielinātas, tādējādi samazinot programmas pašsvara efektu (ļaujot izplatīšanu veikt pilnīgi vai gandrīz bez maksas) un uzlabojot izplatīšanas izmaksu un ieguvumu samēru. Šie priekšlikuma elementi būtu atbilde uz Komisijas apņemšanos[2] (Padomes Regulas (ES) Nr. 1370/2013[3] pieņemšanas kontekstā) pārskatīt pašreizējo programmu finansēšanas noteikumus, proti, atbalstu par piena izplatīšanu, kā arī līdzfinansējumu Augļu programmā. Dalībvalstis drīkstēs paredzēt valsts piemaksas vai piesaistīt privātu finansējumu, lai šādi paplašinātu skolu programmu darbības jomu un/vai palielinātu to intensitāti.

– Nostiprināt programmu izglītojošo nozīmi: izglītojošie atbalsta pasākumi kļūtu par obligātiem arī piena izplatīšanā, un tādējādi izlīdzinātos šī atšķirība starp abām programmām. Šiem pasākumiem būtu izteikta izglītojoša funkcija, un galvenā uzmanība tiktu veltīta lauksaimniecības, uztura un veselības (sabalansēts uzturs) un vides jautājumiem. Turklāt tie kļūtu par svarīgu instrumentu, lai bērnos atjaunotu vai veidotu saikni ar pārtikas izcelsmi, lauksaimniecisko ražošanu un zemniekiem. Izglītojošo pasākumu mērķa grupai vajadzētu būt skolēniem un, ja iespējams, būtu jāaptver arī viņu ģimenes un kopienas, kā arī jārisina plašākais jautājums par to, cik liela ir veselīga ēdiena un dzērienu izvēle skolās. Šādi pasākumi ir vajadzīgi, jo pieredze rāda, ka daudzi bērni izaug, nezinādami, no kurienes rodas pārtika: kur un kā tā ir ražota un kādi ir attiecīgās sezonas produkti. Tāpēc dalībvalstis varētu izvēlēties tematiskus izglītojošos pasākumus, kuros reizumis apskatītu arī tādus lauksaimniecības produktus, kas nepieder divām galvenajām produktu grupām, piemēram, jogurtus, augļu un dārzeņu pārstrādes produktus, medu, olīveļļu un tamlīdzīgi. Visu programmas satvarā piegādāto produktu saraksts un to uzturvērtības rādītāji ir jāapstiprina valsts veselības aizsardzības iestādēm. Izglītojošajiem atbalsta pasākumiem vajadzētu būt tieši saistītiem ar programmas lauksaimnieciskajiem mērķiem un būt saskaņā ar mērķi veicināt veselīgus ēšanas paradumus.

4.           IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikuma ietekme ir budžeta ziņā neitrāla salīdzinājumā ar status quo. Attiecībā uz augļiem un dārzeņiem šajā priekšlikumā ir saglabāti pašreizējie budžeta griesti, kas noteikti Regulā (ES) Nr. 1308/2013 (EUR 150 miljoni vienā mācību gadā). Attiecībā uz pienu priekšlikumā paredzēts EUR 80 miljonu liels finansējums vienā mācību gadā, un tas atbilst gaidāmajai budžeta izpildei un ir saskaņā ar kopējām summām, kuras daudzgadu finanšu shēmā 2014.–2020. gadam ieplānotas ar tirgu saistītiem izdevumiem un tiešajiem atbalstiem.

Izdevumu sadale būs tāda, ka vislielāko atbalstu saņems izplatīšanas un izglītojošie atbalsta pasākumi. Mazākā mērā uz atbalstu varēs pretendēt arī par citām izmaksām, piemēram, novērtēšanu, uzraudzību un saziņu. Maksimālās atbalsta summas par izglītojošo atbalsta pasākumu izmaksām un citām saistītajām izmaksām noteiks Komisija, ņemot vērā pieredzi, kas gūta, īstenojot pašreizējās programmas.

Sīkāka informācija par ietekmi uz budžetu un finanšu sekām ir sniegta šim priekšlikumam pievienotajā tiesību akta finanšu pārskatā.

2014/0014 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 1308/2013 un Regulu (ES) Nr. 1306/2013 attiecībā uz atbalsta shēmu par augļu un dārzeņu, banānu un piena piegādi izglītības iestādēm

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 42. pantu un 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[4],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[5],

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)       Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013[6] II daļas I sadaļas II nodaļas 1. iedaļā paredzēta programma skolu apgādei ar augļiem un dārzeņiem, tostarp banāniem, un programma skolu apgādei ar pienu.

(2)       Pašreizējo programmu piemērošanas pieredze, neatkarīgu novērtējumu secinājumi un tiem sekojušā turpmāko politikas risinājumu analīze liecina, ka abām skolu apgādes programmām joprojām ir spēkā to izveidi noteikušais loģiskais pamatojums. Pašreizējā situācijā, kad augļu un dārzeņu, tostarp banānu, patēriņš turpina samazināties un situāciju vēl vairāk saasina tādas parādības kā, piemēram, mūsdienām raksturīgais intensīvi apstrādātas pārtikas (tātad pārtikas, kurā bieži ir augsts pievienoto cukuru, sāls un taukvielu saturs) patēriņa pieaugums, būtu jāsaglabā Savienības finansiālais atbalsts izglītības iestādēs esošo bērnu apgādei ar īpaši izraudzītiem lauksaimniecības produktiem.

(3)       Dažādu politikas risinājumu analīze rāda, ka konkrētos mērķus, uz kuriem kopējā lauksaimniecības politika virzās ar skolu apgādes programmu starpniecību, pilnīgāk un efektīvāk var sasniegt, izmantojot vienotu pieeju kopēja tiesiskā un finanšu regulējuma satvarā. Tas ļautu dalībvalstīm maksimāli palielināt produktu izplatīšanas ietekmi nemainīga budžeta apstākļos un uzlabotu pārvaldības efektivitāti. Tomēr, lai ņemtu vērā augļu un dārzeņu, tostarp banānu un piena produktu un to piegādes ķēžu atšķirības, atsevišķi elementi, piemēram, attiecīgais budžeta finansējums, būtu jānodala arī turpmāk. Ņemot vērā pašreizējo programmu īstenošanas pieredzi, būtu jāsaglabā dalībvalstu līdzdalības brīvprātīguma princips. Ņemot vērā atšķirīgās patēriņa situācijas dalībvalstīs, būtu jāparedz iespēja dalībvalstīm, kas piedalās programmā, pašām izvēlēties, vai tās vēlas izplatīt visu vai tikai viena veida produktus, ar kuriem principā var apgādāt bērnus izglītības iestādēs.

(4)       Ir konstatēta svaigu augļu un dārzeņu, tostarp banānu, un dzeramā piena patēriņa samazināšanās tendence. Tāpēc ir lietderīgi skolu programmu satvarā izplatīt tieši šos produktus. Tas savukārt palīdzētu mazināt skolas organizatorisko slogu, palielinātu izplatīšanas ietekmi ierobežota budžeta apstākļos un būtu saskaņā ar pastāvošo praksi, jo šos produktus arī tagad izdala visbiežāk.

(5)       Lai ar programmu varētu reāli sasniegt tās īstermiņa un ilgtermiņa mērķus – palielināt augļu un dārzeņu lietošanu uzturā un veidot veselīgas ēšanas paradumus –, papildus ir vajadzīgi izglītojoši pasākumi. Ņemot vērā šo pasākumu lielo nozīmi, tie būtu jāpiemēro gan attiecībā uz augļu un dārzeņu, tostarp banānu, gan attiecībā uz piena izdalīšanu. Tiem vajadzētu būt tādiem, kas dod tiesības uz Savienības atbalstu. Atbalsta pasākumi ir noteicošais instruments, lai bērnos atjaunotu saikni ar lauksaimniecību un tās dažādajiem produktiem, tāpēc, lai varētu sasniegt programmas mērķus, būtu jādod iespēja dalībvalstīm savos tematiskajos pasākumos ietvert plašāku lauksaimniecības produktu klāstu. Tomēr, lai veicinātu veselīgus ēšanas paradumus, valsts veselības aizsardzības iestādēm būtu jāiesaistās šajā procesā un jāapstiprina produktu saraksts, kā arī abas izdalāmo produktu grupas, un jāpieņem lēmumi par to uzturvērtības aspektiem.

(6)       Lai nodrošinātu pareizu budžeta pārvaldību, būtu jānosaka Savienības atbalsta maksimālā summa par apgādi ar augļiem un dārzeņiem, tostarp banāniem, un pienu, izglītojošiem atbalsta pasākumiem un ar tiem saistītajām izmaksām. Minētajai summai būtu jāatspoguļo pašreizējā situācija. Ņemot vērā gūto pieredzi un lai vienkāršotu pārvaldību, attiecībā uz Savienības finansiālo atbalstu būtu jātuvina esošie finansēšanas modeļi, kuri turpmāk būtu jābalsta uz vienotu pieeju. Tāpēc ir lietderīgi ierobežot Savienības atbalsta apjomu attiecībā uz produktu cenu, nosakot maksimālo Savienības atbalsta apjomu par vienu porciju augļu un dārzeņu, tostarp banānu, un vienu porciju piena, un atcelt augļu un dārzeņu, tostarp banānu, obligātā līdzfinansējuma principu. Ņemot vērā attiecīgo produktu cenu svārstīgumu, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus attiecībā uz pasākumiem, ar ko nosaka Savienības atbalsta lielumu vienas produktu porcijas cenā un definē, kas ir porcija.

(7)       Lai nodrošinātu efektīvu un mērķtiecīgu Savienības līdzekļu izlietošanu, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus attiecībā uz pasākumiem, ar ko nosaka Savienības atbalsta indikatīvo piešķīrumu katrai dalībvalstij un metodes, pēc kādām atbalstu pārdala starp dalībvalstīm, pamatojoties uz saņemtajiem atbalsta prasījumiem. Indikatīvie piešķīrumi būtu jānosaka atsevišķi augļiem un dārzeņiem, tostarp banāniem, un atsevišķi pienam saskaņā ar to izplatīšanas brīvprātīguma pieeju. Attiecībā uz augļiem un dārzeņiem, tostarp banāniem, iedalīto līdzekļu proporcijai būtu jāatspoguļo pašreizējais līdzekļu sadalījums dalībvalstīm un jāpamatojas uz objektīviem kritērijiem, proti, bērnu skaitu vecuma grupā no sešiem līdz desmit gadiem, kas izteikts kā iedzīvotāju skaita proporcija, un jāņem vērā arī attiecīgo reģionu attīstības statuss. Lai ļautu dalībvalstīm saglabāt savu pašreizējo programmu mērogu un pārējās mudinātu iesaistīties piena izdalīšanā, ir lietderīgi, iedalot līdzekļus pienam, ņemt vērā divu faktoru salikumu, proti, skolām paredzētā piena programmas līdzekļu vēsturisko izmantojumu dalībvalstīs un objektīvu kritēriju – bērnu skaitu vecuma grupā no sešiem līdz desmit gadiem, kas izteikts kā iedzīvotāju skaita proporcija un izmantots augļu un dārzeņu, tostarp banānu programmā. Lai atrastu abu faktoru pareizo samēru, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus attiecībā uz papildu noteikumu pieņemšanu par abu minēto kritēriju līdzsvaru. Turklāt, ņemot vērā periodiskās izmaiņas dalībvalstu reģionu demogrāfiskajā vai attīstības stāvoklī, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus attiecībā uz novērtēšanu, ko reizi trijos gados veic par to, vai līdzekļi, kas dalībvalstīm piešķirti uz minēto kritēriju pamata, joprojām ir adekvāti.

(8)       Lai ļautu demogrāfiskā ziņā mazām dalībvalstīm īstenot izmaksu ziņā efektīvu programmu, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus attiecībā uz Savienības atbalsta minimālo apjomu, ko dalībvalstis ir tiesīgas saņemt par augļiem un dārzeņiem, tostarp banāniem, un pienu.

(9)       Pienācīgas administratīvās vadības un budžeta pārvaldības interesēs dalībvalstīm, kas vēlas piedalīties augļu un dārzeņu, tostarp banānu, un/vai piena izdalīšanas programmās, būtu katru gadu jāpiesakās Savienības atbalstam. Lai vienkāršotu procedūras un pārvaldību, šie pieteikumi būtu jānoformē kā atsevišķi atbalsta pieprasījumi. Pēc dalībvalstu pieteikuma saņemšanas Komisijai būtu jāpieņem lēmums par augļu un dārzeņu, tostarp banānu, un piena programmu galīgajiem piešķīrumiem, nepārsniedzot budžetā pieejamās apropriācijas un ņemot vērā nedaudzos piešķīrumu pārgrupējumus, kas ļauj noteikt izdalīšanas prioritātes, pamatojoties uz uztura vajadzībām. Būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus attiecībā uz pasākumiem, ar kuriem paredz minētās piešķīrumu pārgrupēšanas nosacījumus un ierobežojumus.

(10)     Valsts stratēģija būtu jāuzskata par attiecīgās dalībvalsts līdzdalības nosacījumu un par stratēģisku daudzgadu dokumentu, kurā norādīti mērķi, kas dalībvalstīm jāsasniedz ar programmas palīdzību, un valstu prioritātes. Dalībvalstīm būtu jādod iespēja regulāri tos atjaunināt, jo īpaši ņemot vērā prioritāšu vai mērķu novērtējuma un atkārtotas izvērtēšanas rezultātus.

(11)     Lai nodrošinātu programmas pamanāmību, dalībvalstīm savā stratēģijā būtu jāizskaidro, kādā veidā tās plāno garantēt programmas pievienoto vērtību, īpaši gadījumos, kad produktus, kurus finansē Savienības programmas satvarā, pasniedz kopā ar citām maltītēm, kuras bērni saņem izglītības iestādē. Lai nodrošinātu Savienības programmas izglītojošā mērķa reālu sasniegšanu, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus attiecībā uz noteikumiem par to produktu izdalīšanu, kurus finansē Savienības programmas satvarā, saistībā ar citām maltītēm izglītības iestādēs un to gatavošanu.

(12)     Lai nodrošinātu, ka to produktu cena, kurus bērni saņem saskaņā ar programmu, pilnībā atspoguļo sniegtā atbalsta apjomu un ka subsidētie produkti netiek novirzīti neparedzētam izmantojumam, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus attiecībā uz programmas cenu uzraudzības mehānisma izveidošanu.

(13)     Līdzfinansēšanas princips augļu un dārzeņu izplatīšanā tiek atcelts, un tāpēc ir jāgroza attiecīgie noteikumi Regulā (ES) Nr. 1306/2013[7].

(14)     Būtu attiecīgi jāgroza Regulas (ES) Nr. 1308/2013 un (ES) Nr. 1306/2013. Lai ņemtu vērā mācību gada periodiskumu, jaunie noteikumi būtu jāpiemēro no 20XX. gada 1. augusta,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju

Regulu (ES) Nr. 1308/2013 groza šādi:

1)         regulas II daļas I sadaļas II nodaļas 1. iedaļas virsrakstu aizstāj ar šādu:

"ATBALSTS LAUKSAIMNIECĪBAS PRODUKTU PIEGĀDEI IZGLĪTĪBAS IESTĀDĒS";

2)           svītro virsrakstu "1. apakšiedaļa" un nosaukumu "Programmas skolu apgādei ar augļiem un dārzeņiem";

3)           regulas 23. pantu aizstāj ar šādu:

"23. pants

Atbalsts apgādei ar augļiem un dārzeņiem, banāniem un pienu, izglītojoši atbalsta pasākumi un ar tiem saistītās izmaksas

1.      Savienības atbalstu piešķir attiecībā uz bērniem 22. pantā minētajās izglītības iestādēs:

a)       par šo bērnu apgādi ar augļiem un dārzeņiem, banāniem un pienu;

b)      par izglītojošiem atbalsta pasākumiem un

c)       lai segtu dažas izmaksas, kas saistītas ar loģistiku un izplatīšanu, aprīkojumu, reklāmu, uzraudzību un novērtēšanu.

2.      Dalībvalstis, kuras vēlas piedalīties atbalsta shēmā, kas noteikta 1. punktā ("skolu programma") drīkst izdalīt augļus un dārzeņus, tostarp banānus, vai pienu ar KN kodu 0401, vai abu veidu produktus.

3.      Pirms iesaistīšanās skolu programmā dalībvalstis izpilda piedalīšanās priekšnosacījumu, proti, izstrādā valsts vai reģionāla līmeņa stratēģiju šīs programmas īstenošanai, un pēc tam reizi 6 gados to izstrādā no jauna. Dalībvalsts var grozīt šo stratēģiju, jo īpaši ņemot vērā uzraudzības un izvērtēšanas rezultātus. Stratēģijā norāda vismaz to, kādas vajadzības jāapmierina, sarindo šīs vajadzības prioritārā secībā, norāda mērķa populāciju, gaidāmos rezultātus un skaitliski apraksta sasniedzamos mērķus salīdzinājumā ar sākuma situāciju, un nosaka minēto mērķu sasniegšanai vispiemērotākos instrumentus un pasākumus.

4.      Lai palielinātu skolu programmas iedarbīgumu, dalībvalstis paredz arī izglītojošus atbalsta pasākumus, kas var ietvert pasākumus un darbības, kuru mērķis ir veidot bērnos saikni ar lauksaimniecību un tās produktu daudzveidību un izglītot viņus tādos saistītajos jautājumos, kā, piemēram, veselīgas ēšanas paradumi, pārtikas (ne)izmešana atkritumos, vietējas pārtikas ķēdes vai bioloģiskā lauksaimniecība.

5.      Stratēģiju izstrādes laikā dalībvalstis izveido to lauksaimniecības produktu sarakstu, kas papildus augļiem un dārzeņiem, banāniem un pienam reizumis var būt izglītojošo atbalsta pasākumu priekšmets.

6.      Produktus, kurus paredzēts izdalīt vai iekļaut izglītojošos atbalsta pasākumos, dalībvalstis izvēlas, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kas var ietvert ar veselību un vidi saistītus apsvērumus, sezonalitāti, dažādību vai produktu pieejamību, un praktisko iespēju robežās priekšroku dod Savienības izcelsmes produktiem un īpaši vietējam iepirkumam, bioloģiskās lauksaimniecības produktiem, īsām piegādes ķēdēm vai vidiskiem ieguvumiem.

7.      Lai veicinātu veselīgus ēšanas paradumus, dalībvalstis nodrošina, ka to kompetentās veselības aizsardzības iestādes apstiprina sarakstu ar visiem produktiem, kurus piegādā saskaņā ar skolu programmu, un lemj par to uzturvērtības aspektiem.";

4)           pievieno šādu 23.a pantu:

"23.a pants

Finansēšanas noteikumi

1.      Atbalsts, ko saskaņā ar skolu programmu piešķir par produktu izdalīšanu, izglītojošiem atbalsta pasākumiem un saistītajām izmaksām, kas minētas 23. panta 1. punktā, un neskarot 4. punktu, nepārsniedz:

a)       par augļiem un dārzeņiem un banāniem: EUR 150 miljonus vienā mācību gadā;

b)      par pienu: EUR 80 miljonus vienā mācību gadā.

Komisija tiek pilnvarota ar deleģētajiem aktiem, kurus pieņem saskaņā ar 227. pantu, noteikt Savienības atbalsta lielumu izdalītās augļu un dārzeņu, tostarp banānu, un piena porcijas cenā un definēt, kas ir porcija. Komisija turklāt tiek pilnvarota ar deleģētajiem aktiem, kurus pieņem saskaņā ar 227. pantu, noteikt minimālo un maksimālo finansējuma summu, ko par izglītojošiem atbalsta pasākumiem drīkst tērēt no galīgajiem dalībvalstu gada piešķīrumiem.

2.      Atbalstu, kas minēts 1. punktā, iedala katrai dalībvalstij, ņemot vērā:

a)       augļiem un dārzeņiem, tostarp banāniem: objektīvus kritērijus, kuru pamatā ir:

i)       bērnu skaits vecuma grupā no sešiem līdz desmit gadiem, kas izteikts kā iedzīvotāju skaita proporcija;

ii)      dalībvalsts reģionu attīstības līmenis, lai nodrošinātu lielāku atbalstu mazāk attīstītajiem reģioniem šīs regulas 3. panta 5. punkta nozīmē, attālākiem reģioniem, kas minēti Līguma 349. pantā, un Egejas jūras salām Regulas (ES) Nr. 229/2013 1. panta 2. punkta nozīmē, un

b)      pienam: līdzekļu vēsturisko izmantojumu iepriekšējās programmās par bērnu apgādi ar pienu un piena produktiem un objektīvus kritērijus, kuru pamatā ir bērnu proporcionālais daudzums vecuma grupā no sešiem līdz desmit gadiem.

Komisija vismaz reizi trīs gados novērtē, vai indikatīvais piešķīrums par augļiem un dārzeņiem, tostarp banāniem, un pienu joprojām ir saskaņā ar objektīvajiem kritērijiem, kas minēti šajā daļā.

3.      Dalībvalstis ik gadu piesakās dalībai skolu programmā, iesniedzot Savienības atbalsta pieprasījumu par katru produktu, ko tās vēlas izplatīt, kā minēts 23. panta 1. punkta a) apakšpunktā.

4.      Nepārsniedzot kopējo maksimālo summu, kas minēta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, jeb EUR 230 miljonus, dalībvalstis līdz 15 % no sava indikatīvā piešķīruma par augļiem un dārzeņiem, tostarp banāniem, vai par pienu var pārdalīt no vienas produktu grupas otrai saskaņā ar nosacījumiem, kas Komisijai jānosaka ar deleģētajiem aktiem, kurus pieņem saskaņā ar 227. pantu.

5.      Skolu programma neskar nevienu atsevišķu valsts skolu programmu, kas ir saderīga ar Savienības tiesību aktiem.

6.      Dalībvalstis papildus Savienības atbalstam var piešķirt valsts atbalstu saskaņā ar 217. pantu.

7.      Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 6. pantu Savienība var finansēt arī informācijas, uzraudzības un novērtēšanas pasākumus saistībā ar skolu programmu, tostarp sabiedrības informētības palielināšanas pasākumus un saistītos sadarbības veidošanas pasākumus.

8.      Dalībvalstis, kas piedalās skolu programmā, pārtikas izdales vietās publisko informāciju par savu dalību programmā un par to, ka programmu subsidē Savienība. Dalībvalstis nodrošina Savienības skolu programmas pievienoto vērtību un pamanāmību saistībā ar citām maltītēm, kas tiek piedāvātas izglītības iestādēs.";

5)           regulas 24. un 25. pantu aizstāj ar šādiem:

"24. pants

Deleģētās pilnvaras

1. Lai mudinātu bērnus veidot veselīgus ēšanas paradumus un lai nodrošinātu, ka skolu programmas paredzētais atbalsts tiek paredzēts 22. pantā minētās mērķa grupas bērniem, Komisija tiek pilnvarota ar deleģētajiem aktiem, kurus pieņem saskaņā ar 227. pantu, paredzēt noteikumus par:

a)       papildu kritērijiem saistībā ar atbalsta mērķtiecīgu novirzīšanu dalībvalstīs;

b)      atbalsta pieteikuma iesniedzēju apstiprināšanu un atlasi dalībvalstīs;

c)       stratēģiju izstrādi valstu vai reģionu līmenī un par atbalsta pasākumiem.

2.      Lai nodrošinātu Eiropas fondu efektīvu un mērķtiecīgu izmantojumu, Komisija tiek pilnvarota ar deleģētajiem aktiem, kurus pieņem saskaņā ar 227. pantu, paredzēt:

a)       atbalsta indikatīvu sadalījumu dalībvalstīm attiecībā uz augļiem un dārzeņiem, tostarp banāniem, un pienu un, vajadzības gadījumā, atbalsta pārdalīšanu pēc 23.a panta 2. punkta otrajā daļā minētā novērtējuma, Savienības atbalsta minimālo apjomu katrai dalībvalstij, metodi, pēc kuras atbalstu pārdala starp dalībvalstīm, pamatojoties uz saņemtajiem atbalsta prasījumiem, un papildu noteikumus attiecībā uz to, kādā veidā kritēriji, kas minēti 23.a panta 2. punkta pirmajā daļā, tiek ņemti vērā līdzekļu iedalīšanā;

b)      nosacījumus, kas attiecas uz piešķīrumu pārdalīšanu starp augļiem un dārzeņiem, tostarp banāniem, un pienu;

c)       izmaksas un/vai pasākumus, par kuriem ir tiesības pretendēt uz Savienības atbalstu, un iespēju noteikt minimālās un maksimālās summas konkrētu izmaksu gadījumā;

d)      dalībvalstu pienākumu uzraudzīt un novērtēt tajās īstenotās skolu programmas efektivitāti.

3.      Lai veicinātu informētību par programmu, Komisija tiek pilnvarota ar deleģētajiem aktiem, kurus pieņem saskaņā ar 227. pantu, prasīt, lai dalībvalstis, kurās īsteno skolu programmu, informētu sabiedrību par Savienības atbalsta subsidējošo funkciju.

4.      Lai nodrošinātu Savienības programmas pievienoto vērtību un pamanāmību, Komisija tiek pilnvarota ar deleģētajiem aktiem, kurus pieņem saskaņā ar 227. pantu, paredzēt noteikumus par produktu izdalīšanas saistību ar citām maltītēm izglītības iestādēs.

5.      Ņemot vērā vajadzību nodrošināt to, ka atbalsts atspoguļo cenu, par kādu produkti darīti pieejami saskaņā ar skolu programmu, Komisija ar deleģētajiem aktiem, kurus pieņem saskaņā ar 227. pantu, var paredzēt noteikumus par cenu uzraudzības mehānisma izveidošanu minētās programmas satvarā.

25. pants

Īstenošanas pilnvaras saskaņā ar pārbaudes procedūru

Komisija ar īstenošanas aktiem var pieņemt šīs iedaļas piemērošanai vajadzīgos pasākumus, tostarp par:

a)       atbalsta galīgajiem piešķīrumiem līdzdalīgajām dalībvalstīm par augļiem un dārzeņiem, tostarp banāniem, un/vai pienu, ievērojot 23.a panta 1. punktā noteiktos ierobežojumus un 23.a panta 4. punktā minēto pārdalīšanu;

b)      dalībvalstu stratēģijās iekļaujamo informāciju;

c)       atbalsta pieteikumiem un maksājumiem;

d)      skolu programmas publiskošanas metodēm un ar to saistītajiem sadarbības veidošanas pasākumiem;

e)       skolu programmā līdzdalīgo dalībvalstu uzraudzības un novērtējuma ziņojumu iesniegšanu, formu un saturu;

f)       cenu uzraudzības pārvaldību.";

6)           svītro 2. apakšiedaļu;

7)           regulas 217. pantu aizstāj ar šādu:

"217. pants

Valsts maksājumi par produktu izplatīšanu bērniem

Dalībvalstis papildus Savienības atbalstam, kas paredzēts 23. pantā, var veikt valsts maksājumus par bērnu apgādi ar produktiem izglītības iestādēs vai uzņemties ar to saistītās izmaksas, kas minētas 23. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

Dalībvalstis var finansēt šos maksājumus, uzliekot nodevu attiecīgajai nozarei, vai ar jebkādiem citiem privātā sektora ieguldījumiem.

Dalībvalstis papildus Savienības atbalstam, kas paredzēts 23. pantā, var veikt valsts maksājumus, lai finansētu izglītojošus atbalsta pasākumu, kas minēti 23. panta 4. punktā.";

8)           svītro V pielikumu.

2. pants

Grozījums Regulā (ES) Nr. 1306/2013

Regulas (ES) Nr. 1306/2013 4. panta 1. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"d)     Savienības finanšu ieguldījums pasākumos, kas saistīti ar dzīvnieku slimībām un patērētāju uzticības zudumu, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 220. pantā."

3. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā [...] dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no X. gada 1. augusta.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā –                         Padomes vārdā –

priekšsēdētājs                                                 priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

              1.1.    Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

              1.2.    Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā

              1.3.    Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

              1.4.    Mērķi

              1.5.    Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

              1.6.    Ilgums un finansiālā ietekme

              1.7.    Paredzētie pārvaldības veidi

2.           PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

              2.1.    Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

              2.2.    Pārvaldības un kontroles sistēma

              2.3.    Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

              3.1.    Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

              3.2.    Paredzamā ietekme uz izdevumiem

              3.2.1. Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

              3.2.2. Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

              3.2.3. Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

              3.2.4. Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

              3.2.5. Trešo personu iemaksas

              3.3.    Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.        Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Eiropas Parlamenta un Padomes regula, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 1308/2013 un Regulu (ES) Nr. 1306/2013 attiecībā uz atbalsta shēmu par augļu un dārzeņu, banānu un piena piegādi izglītības iestādēm

Padomes regula, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 1370/2013 par konkrēta atbalsta un kompensāciju noteikšanas pasākumiem saistībā ar lauksaimniecības produktu tirgu kopīgo organizāciju

1.2.        Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā[8]

1.3.        Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību[9]

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu

X Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā

1.4.        Mērķi

1.4.1.     Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

Priekšlikuma mērķis ir sistemātiski palielināt augļu un dārzeņu un piena produktu īpatsvaru bērnu uzturā, tādējādi palīdzot sasniegt kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) mērķus par tirgu stabilizēšanu un pieprasījuma nodrošināšanu ilgtermiņā. Tā mērķis ir arī palīdzēt sasniegt vispārīgākus sabiedrības veselības aizsardzības mērķus par liekā svara un aptaukošanās samazināšanu un ar uzturu saistītu slimību izplatības ierobežošanu, veidojot ilgtspējīgus veselīgas ēšanas paradumus.

1.4.2.     Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

Konkrētais mērķis: uzlabot sensitīvu sociālo grupu piekļuvi pārtikai.

Attiecīgās ABM/ABB darbības: 05 02 "Intervences pasākumi lauksaimniecības tirgos".

1.4.3.     Paredzamie rezultāti un ietekme

Ar šo priekšlikumu ir iecerēts izmainīt jauniešu zināšanas par pārtiku un tās izcelsmi, mainīt viņu attieksmi un ar to saistītās izvēles, kā arī veidu, kādā jaunieši uztver lauksaimniecību un tās produktus.

Turklāt gaidāms, ka labāk mērķorientēts ES atbalsts palielinās produktu izdalīšanas izmaksu efektivitāti.

Tas arī palielinātu papildu pasākumiem atvēlēto budžeta daļu un tādējādi uzlabotu šo pasākumu ietekmi uz patēriņu mērķgrupā, kā arī izlīdzinātu izglītojošā elementa nozīmes atšķirības programmā "Augļi skolai" (Augļu programma) un "Skolas piens" (Piena programma).

Visbeidzot tas radītu vienotu sistēmu katrā dalībvalstī un vairotu informētību par ES līdzdalību.

1.4.4.     Rezultātu un ietekmes rādītāji

Mērķu izpildes novērtēšanai ir noteikti trīs līmeņu rādītāji.

Ietekmes rādītāji:

-     izmaiņas bērnu tieši un netieši patērētajā svaigu augļu un dārzeņu apjomā pēc 5 gadiem,

-     izmaiņas bērnu tieši un netieši patērētajā dzeramā piena apjomā pēc 5 gadiem,

-     kopējais uztura kvalitātes uzlabojums.

Galvenie rezultātu rādītāji:

-     papildu pasākumiem pieejamā budžeta apguve (%),

-     ar lauksaimniecību un tās produktiem saistīto un īstenoto atbalsta pasākumu daudzums (%),

-     izdevumu lietderīguma līmenis pasākumos, lai veicinātu lauksaimniecības produktu patēriņu skolās.

Galveno rezultātu rādītāji:

-     dalībvalstīs īstenoto papildu pasākumu skaits,

-     papildu pasākumos iesaistījušos bērnu skaits un īpatsvars no kopējā dalībnieku skaita,

-     ar lauksaimniecību saistīto papildu pasākumu skaits dalībvalstīs,

-     izmaksas par porciju,

-     piedalošos dalībvalstu, skolu un bērnu skaits,

-     skolā izdalīto produktu apjoms (augļu un dārzeņu un piena porciju skaits).

1.5.        Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.     Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Priekšlikuma pamatā ir vajadzība sistemātiski palielināt augļu un dārzeņu un piena īpatsvaru bērnu uzturā un palīdzēt viņiem veidot veselīgas ēšanas paradumus.

KLP skolu programmām to pašreizējā veidolā piemīt daži strukturāli un darbības trūkumi, kas jānovērš, jo tie traucē sasniegt šo programmu mērķus – veicināt lauksaimniecības produktu patēriņu (tirgus mērķis) un skolēnu uztura veselīgumu (veselības mērķis).

Konstatētās problēmas ir programmu struktūras neatbilstība to mērķiem (katra programma paredz atšķirīgus izglītības instrumentus), abu programmu koordinācijas un konsekvences nepietiekamība un trūkumi, kas traucē panākt izmaksu tūlītēju atdevi (liels administratīvais un organizatoriskais slogs abās programmās, Augļu programmā 30 % pieejamo budžeta līdzekļu paliek neizmantoti, Piena programmā ir potenciāls programmas pašsvara risks un slikts izmaksu un ieguvumu samērs).

Šo problēmu cēloņi pārsvarā ir saistīti ar tiesiskā regulējuma nepilnībām, atšķirīgu finanšu regulējumu, atšķirīgu īstenošanu dažādās dalībvalstīs un ar dažiem ārējiem faktoriem.

1.5.2.     ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

Rīcība ES līmenī ir nepieciešama tālab, lai varētu finansēt iniciatīvas visā ES un sagādātu papildu finansējuma avotus, kas ļautu dalībvalstīm paplašināt valsts mēroga pasākumu darbības jomu un palielināt to efektivitāti. Ja dalībvalstīm būtu jāpaļaujas tikai uz saviem finanšu resursiem, lielākā daļa no tām nespētu īstenot vērienīgas iniciatīvas. Rīcība ES līmenī turklāt dalībvalstīs veicina lielāku uzticēšanos skolu programmām, uzlabo ES tēlu un palielina sabiedrības informētību. ES iesaistīšanās dod pievienoto vērtību, pastāvīgi nodrošinot pārredzamību un zināšanu un pieredzes nodošanu un apmaiņu.

1.5.3.     Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

ES kopējā lauksaimniecības politika (KLP) patlaban reglamentē divas ES finansētas skolu apgādes programmas, kuru mērķgrupa ir skolēni, proti, programmu "Skolas piens" (Piena programma) un programmu "Augļi skolai" (Augļu programma). Abām programmām ir kopējs mērķis – noturīgā veidā palielināt augļu un dārzeņu un piena produktu īpatsvaru bērnu uzturā tajā vecumā, kad veidojas viņu ēšanas paradumi, tādējādi palīdzot sasniegt KLP mērķus par tirgu stabilizēšanu un pieprasījuma nodrošināšanu ilgtermiņā. Turklāt šīs programmas ir saskaņā ar vispārīgākiem sabiedrības veselības aizsardzības mērķiem, jo tās palīdz veidot ilgtspējīgus veselīgas ēšanas paradumus.

Tomēr, kaut arī programmas ir labi iekļāvušās skolu sistēmā un to potenciāls tiek vērtēts augstu, secinājumi, kas izriet no dažādiem ziņojumiem, konkrēti, no neatkarīgiem Augļu programmas un Piena programmas novērtējumiem, kuru pasūtītājs ir Komisija, un no Eiropas Revīzijas palātas Īpašā ziņojuma Nr. 10/2011, kā arī gadiem ilga īstenošanas pieredze liecina, ka jāturpina uzlabot abas programmas, lai palielinātu to pārvaldības efektivitāti un lietderību. Nesenā vienošanās par KLP reformu jau ietvēra vairākus konstatēto problēmu risinājumus.

1.5.4.     Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

Pienācīgi ņemot vērā nozares specifiku, var teikt, ka priekšlikums atbilst lauksaimniecības produktu popularizēšanas jomai. Tas atbilst arī sabiedrības veselības aizsardzības mērķiem (par svara kontrolēšanu, nevienlīdzību veselības jomā), paredz vienkāršošanu un ir saskaņā ar principiem un mērķiem, kas formulēti stratēģijā "Eiropa 2020".

1.6.        Ilgums un finansiālā ietekme

¨ Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

– ¨  Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

– ¨  Finansiālā ietekme: GGGG.– GGGG.

X Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

– Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG.,

– pēc kura turpinās normāla darbība

1.7.        Paredzētie pārvaldības veidi[10]

¨ Komisijas īstenota tieša pārvaldība,

– ¨ ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās

– ¨  ko veic izpildaģentūras

X Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

¨ Netieša pārvaldība, kurā īstenošanas uzdevumi deleģēti:

– ¨ trešām valstīm vai to noteiktām struktūrām

– ¨ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt)

– ¨ EIB un Eiropas Investīciju fondam

– ¨ Finanšu regulas 208. un 209. pantā minētajām struktūrām

– ¨ publisko tiesību subjektiem

– ¨ privāttiesību subjektiem, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus, ja tie sniedz pienācīgas finanšu garantijas

– ¨ struktūrām, kuru darbību reglamentē dalībvalsts privāttiesības, kurām ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuras sniedz pienācīgas finanšu garantijas

– ¨ personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības KĀDP saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā

2.           PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.        Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Ņemot vērā uzraudzības un izvērtēšanas lielo nozīmi labas pārvaldības nodrošināšanā un lietderīguma/efektivitātes novērtēšanā attiecībā uz izvirzītajiem mērķiem, jaunajā programmā tās ir iekļautas pie ES atbalsttiesīgajām izmaksām. Ir izveidota arī saikne ar daudzgadu (6 gadu) valsts/reģionālo stratēģiju.

Uzraudzība notiks, pamatojoties uz dalībvalstu sniegtajiem gada ziņojumiem ar informāciju par izlietoto budžetu, programmas aptverto skolu/bērnu skaitu un šā skaita īpatsvaru mērķgrupas skolu/bērnu kopskaitā, produktu izdalīšanas biežumu, ilgumu, laiku un sistēmu, porcijas vidējo svaru un cenu, vidējo patēriņu uz vienu bērnu un kopējiem izdalītajiem daudzumiem. Uzraudzīs arī papildu pasākumus: attiecībā uz izmantotajām metodēm un to izmaksām, biežumu, iesaistītajām skolām/bērniem, iesaistītajām ieinteresētajām personām un izdalītajiem produktiem.

Izvērtēšanas process ietvers dalībvalstu izvērtējuma ziņojumus par programmas īstenošanu 5 gadu laikā – šādi noteiks vidēja termiņa ietekmes; turpinājumā sekos neatkarīgs ES mēroga izvērtējums, ko veiks vienu gadu pēc dalībvalstu izvērtējumiem,– šādi novērtēs programmas īstenošanu dalībvalstu un ES līmenī un tās vispārējo lietderību, efektivitāti, saskaņotību un atbilstību, kā to paredz Komisijas pieņemtie izvērtēšanas standarti un vadlīnijas. Turklāt var tikt paredzēts neatkarīgs pētījums par ilgtermiņa ietekmes rādītājiem.

Izstrādājot jaunās programmas uzraudzības un izvērtēšanas procesus, ir skaidri ievēroti neatkarīgie Augļu programmas un Piena programmas novērtējumi un Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 10/2011 par abām programmām.

2.2.        Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.     Apzinātie riski

Vispārējais identificētais risks attiecas uz programmas lietderību, t.i., uz to, vai ES atbalsts sasniegs programmas galīgos labuma guvējus un reāli palīdzēs programmas mērķu sasniegšanā.

Pamatojoties uz pašreizējo pieredzi ar Augļu programmu, īpaša uzmanība būtu jāvelta tiešo maksājumu atbalsta pretendentu atlasei un publiskā iepirkuma procedūrām, kuras izmanto, piešķirot izdalīšanas, publicitātes, uzraudzības un izvērtēšanas līgumus. Kontroles noteikumi attiecas arī uz minēto līgumu īstenošanu. Publiskais iepirkums skolu programmā ir potenciāla problēma.

Attiecībā uz cita veida riskiem, piemēram, programmas pašsvara efektu un izdalīto produktu pārmērīgi augsto cenu vai piegādātāju peļņas daļu, var paredzēt noteikumus (piemēram, noteikt ES atbalsta lielumu par vienu porciju).

Attiecībā uz papildu pasākumiem varētu notikt pārklāšanās ar skolu rīkotajiem izglītības pasākumiem un ar lauksaimniecības produktu popularizēšanas pasākumiem. Lai novērstu šādu iespēju, pasākumu izstrādē tiks iesaistīta ES zinātnisko ekspertu grupa un tiks skaidri norādīts, kāda ir pasākumu saistība ar jaunās programmas mērķiem. Papildu pasākumu kontroles noteikumi kopumā būs par izdevumu īstumu, lai šāda pārliecība būtu arī tad, ja pasākumus veic kā ārpakalpojumus.

2.2.2.     Informācija par izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

Kontroles sistēmu veido maksājumu aģentūras un deleģētās kontroles iestādes dalībvalstu līmenī.

Sīkāku informāciju par administratīvo pārvaldību un pārbaudēm uz vietas iegūs no dalībvalstu gada ziņojumiem par kontroli un pārbaudēm, ko veiks, pamatojoties uz Augļu programmā un Piena programmā jau paredzēto kārtību.

Iekšējās pārvaldības un kontroles sistēmā turklāt izmantos dalībvalstu sniegtos uzraudzības un izvērtējuma ziņojumus un ES mērogā veikto izvērtēšanu. Visbeidzot, ES zinātnisko ekspertu grupa dalībvalstīm un Komisijai sniegs padomus par īstenošanu, uzraudzību un izvērtēšanu,

2.2.3.     Paredzamās pārbaužu izmaksas un ieguvumi un gaidāmā kļūdas riska līmeņa novērtējums

Skolu programma ietilps jau esošajā ELGF izdevumu vadības un kontroles sistēmā.

Tiek uzskatīts, ka priekšlikums neizraisīs ELGF kļūdas riska līmeņa paaugstināšanos.

2.3.        Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Piemēros Regulu (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību.

Parasti kontroles sistēmās ir paredzētas plašas administratīvas kontroles, kas aptver 100 % tiešo maksājumu atbalsta pieteikumu, kontrolpārbaudes ar citām datubāzēm, ja tādas tiek uzskatītas par piemērotām, kā arī neliela darījumu skaita pārbaudes uz vietas pirms maksājumu veikšanas atkarībā no tā, kāds risks saistīts ar attiecīgo shēmu. Ja šajās pārbaudēs tiek atklāts liels skaits pārkāpumu, jāveic papildu pārbaudes.

Tiesību aktu paketē par KLP reformu paredzēts arī tas, ka dalībvalstīm jānovērš, jāatklāj un jālabo pārkāpumi un krāpšanas gadījumi, jāuzliek faktiski, samērīgi un atturoši sodi, kas paredzēti Savienības vai valsts tiesību aktos, un jāatgūst visi nelikumīgie maksājumi un procenti. Sistēma ietver pārkāpumu gadījumu automātisku noskaidrošanas mehānismu, kurš paredz, ka tad, ja līdzekļi netiek atgūti četros gados pēc atgūšanas pieprasījuma vai astoņos gados, ja uzsākts tiesas process, neatgūtās summas sedz attiecīgā dalībvalstis. Šis mehānisms ir spēcīgs stimuls dalībvalstīm pēc iespējas ātrāk atgūt nelikumīgos maksājumus.

Jaunās programmas pirmajā posmā un kaut arī oficiāls ES apstiprinājums dalībvalstu stratēģijām nav paredzēts, būs noteikumi par šo stratēģiju saturu (iespējams, ar satura paraugu), kas ļaus iespējami drīz atklāt un novērst krāpšanas risku.

Īstenošanas laikā dalībvalstīm krāpšanu novērst palīdzēs arī juridiskas interpretācijas vai padoma pieprasījumi, kurus jāadresē Komisijai un/vai ES zinātnisko ekspertu grupai.

Turklāt tiks veiktas retrospektīvas (ex-post) pārbaudes un stingri turpinājuma pasākumi saistībā ar apgalvojumiem par programmas krāpniecisku un ļaunprātīgu izmantošanu.

3.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.        Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

· Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas

|| Dif./nedif. ([11]) || no EBTA valstīm[12] || no kandidātvalstīm[13] || no trešām valstīm || Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē

2 || 05 02 08 12 — Programma skolu apgādei ar augļiem || nedif. || NĒ || NĒ || NĒ || NĒ

2 || 05 02 12 08 — Skolām paredzētais piens || nedif. || NĒ || NĒ || NĒ || NĒ

· No jauna veidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas

|| Dif./nedif. || no EBTA valstīm || no kandidātvalstīm || no trešām valstīm || Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē

|| nepiemēro || || NĒ || NĒ || NĒ || NĒ

3.2.        Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.     Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || 2 || Ilgstpējīga izaugsme: dabas resursi

|| AGRI ĢD || || || || 2014[14] || || 2016[15] || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || KOPĀ ||

|| Ÿ Darbības apropriācijas || || || || || || || || || ||

|| 05 02 08 12 — Programma skolu apgādei ar augļiem || Saistības || (1) || || 122 || || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 ||

|| Maksājumi || (2) || || 122 || || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 ||

|| 05 02 12 08 — Skolām paredzētais piens[16] || Saistības || (1a) || || 75 || || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 ||

|| Maksājumi || (2a) || || 75 || || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 ||

|| KOPĀ apropriācijas || Saistības || =1+1a || || 197 || || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 ||

|| Maksājumi || =2+2a || || 197 || || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 ||

|| Ÿ KOPĀ darbības apropriācijas || Saistības || (4) || || 197 || || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

|| Maksājumi || (5) || || 197 || || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

|| Ÿ KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem || (6) || || 0 || || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

|| KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 2. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || =4+ 6 || || 197 || || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

|| Maksājumi || =5+ 6 || || 197 || || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || 5 || "Administratīvie izdevumi" ||

EUR miljonos

|| || || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || KOPĀ

AGRI ĢD || || ||

Ÿ Cilvēkresursi || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

Ÿ Pārējie administratīvie izdevumi || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

KOPĀ AGRI ĢD || Apropriācijas || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || (Saistību summa = maksājumu summa) || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

EUR miljonos

|| || || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || KOPĀ

KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 1.–5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

Maksājumi || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

3.2.2.     Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

– X       Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot darbības apropriācijas

– ¨      Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriācijas izmantot šādā veidā:

Saistību apropriācijas EUR miljonos

Norādīt mērķus un rezultātus || || || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || KOPĀ

REZULTĀTI ||

Rezultāta veids[17] || Vidējās izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas

KONKRĒTAIS MĒRĶIS: || uzlabot sensitīvu sociālo grupu piekļuvi pārtikai ||

Rezultāts || Papildu pasākumu skaits || || || || || || || || || || || || ||

Rezultāts || Papildu pasākumu aptverto bērnu skaits || || || || || || || || || || || || ||

Rezultāts || Ar lauksaimniecību saistīto papildu pasākumu skaits || || || || || || || || || || || || ||

KOPĒJĀS IZMAKSAS || || || || || || || || || || || ||

3.2.3.     Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.1.  Kopsavilkums

– ¨      Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot administratīvās apropriācijas

– X       Priekšlikums/iniciatīva paredz izmantot administratīvās apropriācijas šādā veidā:

EUR miljonos

|| 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || KOPĀ

Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || || || || || ||

Cilvēkresursi || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

Pārējie administratīvie izdevumi || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

Starpsumma – daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

KOPĀ || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

Vajadzīgās cilvēkresursu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.3.2.  Paredzamās vajadzības pēc cilvēkresursiem

– ¨      Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

– X       Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

|| 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020

XX 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) || 4 || 4 || 4 || 4 || 4

XX 01 01 02 (Delegācijas) || || || || ||

XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība) || || || || ||

10 01 05 01 (Tiešā pētniecība) || || || || ||

XX 01 02 01 (CA, SNE, INT, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) || || || || ||

XX 01 02 02 (CA, LA, SNE, INT un JED delegācijās) || || || || ||

XX 01 04 yy || – galvenajā mītnē || || || || ||

– delegācijās || || || || ||

XX 01 05 02 (CA, SNE, INT – netiešā pētniecība) || || || || ||

10 01 05 02 (CA, SNE, INT – tiešā pētniecība) || || || || ||

Citas budžeta pozīcijas (precizēt) || || || || ||

KOPĀ (*) || 4 || 4 || 4 || 4 || 4

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

Ierēdņi un pagaidu darbinieki || Tiesību aktu, politikas izstrādes, ekonomiskās analīzes un konsultāciju pārvaldība, starpdienestu koordinācija un apspriešanās, iekšējā saziņa un sabiedrības informēšana, iestādes pārstāvēšana un sarunu risināšana, statistikas datu apstrāde

Ārštata darbinieki ||

3.2.4.     Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

– X       Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai

– ¨      Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā

– ¨      Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma

3.2.5.     Trešo personu iemaksas

– Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu

– X Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:

Savienības finansiālā ieguldījuma apjoms šai programmai ir norādīts regulas projekta 1. panta 3. punktā. Turklāt ar deleģētajiem aktiem tiks noteikts Savienības (vienotas likmes) atbalsta apjoms par augļu un dārzeņu un piena porciju.

ES ieguldījuma apjoms produktu izmaksu segšanā tiks ierobežots, gan augļiem un dārzeņiem, gan pienam nosakot maksimālo ES atbalsta apjomu par porciju. Dalībvalstīm būs iespēja paredzēt valsts piemaksas vai piesaistīt privātu finansējumu, lai šādi paplašinātu skolu programmu darbības jomu un/vai palielinātu to intensitāti. Tā kā trešās personas (publiskās un/vai privātās) var būt ļoti dažādas un sīkākas informācijas patlaban nav, skaitliski izteikt trešo personu iemaksu kopējo apjomu šajā posmā nav iespējams.

3.3.        Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

– X       Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus

– ¨      Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

¨         pašu resursus

¨         dažādus ieņēmumus

[1]               Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.).

[2]               Īpašā lauksaimniecības komiteja, 2013. gada 11. novembris.

[3]               Padomes 2013. gada 16. decembra Regula (ES) Nr. 1370/2013 par konkrēta atbalsta un kompensāciju noteikšanas pasākumiem saistībā ar lauksaimniecības produktu tirgu kopīgo organizāciju (OV L 346, 20.12.2013., 12. lpp.).

[4]               OV C , , . lpp.       

[5]               OV C , , . lpp.

[6]               Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.).

[7]               Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.).

[8]               ABM – budžeta līdzekļu vadība pa darbības jomām, ABB – budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

[9]               Kā paredzēts Finanšu regulas 54. panta 2. punkta attiecīgi a) un b) apakšpunktā.

[10]             Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html.

[11]             Dif. – diferencētās apropriācijas, nedif. – nediferencētās apropriācijas.

[12]             EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

[13]             Kandidātvalstis un, attiecīgā gadījumā, potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

[14]             2014. gada budžeta summas norādītas vienīgi informācijai.

[15]             Salīdzināšanas vajadzībām uzskata, ka īstenošanu sāk 2016. gadā. Turklāt budžeta palielinājums skolu apgādei ar augļiem, kas paredzēts reformētajā KLP (Padomes Regula (ES) Nr. 1370/2013 par konkrēta atbalsta un kompensāciju noteikšanas pasākumiem saistībā ar lauksaimniecības produktu tirgu kopīgo organizāciju), tiks īstenots ar 2014./2015. mācību gadu, un tiek pieņemts, ka pieejamo summu apgūs pilnībā.

[16]             Attiecībā uz Piena programmu priekšlikums paredz EUR 80 miljonu finansējumu vienam mācību gadam. Tas atbilst paredzamajam budžeta izpildes līmenim un atbilst kopējām summām, kas daudzgadu finanšu shēmā 2014.–2020. gadam atvēlētas ar tirgu saistītiem izdevumiem un tiešo maksājumu atbalstam.

[17]             Rezultāti ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).