(1)

Kopīgie noteikumi par aizsardzību pret importu par dempinga cenām un subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, ir attiecīgi ietverti Padomes Regulā (EK) Nr. 1225/2009 (2), un Padomes Regulā (EK) Nr. 597/2009 (3) (turpmāk kopā “regulas”). Regulas sākotnēji pieņemtas 1995. gadā pēc tam, kad tika pabeigta Urugvajas sarunu kārta. Ņemot vērā to, ka kopš minētā laika regulās ir izdarīti vairāki grozījumi, Padome skaidrības un praktiskuma labad 2009. gadā nolēma regulas kodificēt.

(2)

Lai gan regulas ir grozītas, kopš 1995. gada to darbība pašos pamatos nav pārskatīta. Rezultātā Komisija 2011. gadā sāka regulu pārskatīšanu, lai cita starpā 21. gadsimta sākumā labāk atspoguļotu uzņēmēju vajadzības.

(3)

Ievērojot pārskatīšanas rezultātus, būtu jāgroza konkrēti regulas regulu noteikumi, lai uzlabotu pārredzamību un prognozējamību, paredzētu efektīvus pasākumus cīņai pret trešo valstu pretdarbību, uzlabotu efektivitāti un izpildi un optimizētu pārskatīšanas praksi. Turklāt regulās būtu jāietver konkrēta prakse, kas pēdējos gados piemērota antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanās. [Gr. 1]

(4)

Lai uzlabotu antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanu pārredzamību un prognozējamību, personas, uz kurām attiecas pagaidu antidempinga un kompensācijas pasākumu noteikšana, jo īpaši importētāji, būtu jāinformē par šādu pasākumu gaidāmo noteikšanu. Paredzētajam termiņam būtu jāatbilst laikposmam no īstenošanas akta projekta iesniegšanas antidempinga komitejā, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1225/2009 15. pantu, un antisubsidēšanas komitejā, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 597/2009 25. pantu, līdz šā akta pieņemšanai Komisijā. Šis laikposms ir noteikts Regulas (ES) Nr. 182/2011 3. panta 3. punktā. Turklāt izmeklēšanās, kurās nav lietderīgi noteikt pagaidu pasākumus, ir vēlams, lai ieinteresētās personas pietiekami savlaicīgi tiktu informētas par pasākumu nenoteikšanu. [Gr. 2]

(5)

Būtu jāpiešķir īss termiņš, kurā eksportētāji vai ražotāji pirms pagaidu pasākumu noteikšanas varētu pārbaudīt aprēķinus par tiem piemērojamo individuālo dempinga vai subsīdijas starpību. Tādējādi aprēķinu kļūdas varētu labot pirms pasākumu noteikšanas. [Gr. 95]

(6)

Lai nodrošinātu efektīvus pasākumus cīņai pret pretdarbību, Savienības ražotājiem būtu jāspēj paļauties uz regulām, nebaidoties no trešo personu pretdarbības. Spēkā esošie noteikumi , jo īpaši attiecībā uz dažādām un sadrumstalotām nozarēm, kurās lielākoties darbojas mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), īpašos apstākļos paredz sākt izmeklēšanu, ja nav saņemta sūdzība, bet ir pietiekami pierādījumi par dempingu, kompensējamām subsīdijām, kaitējumu un cēloņsakarību. Trešo valstu pretdarbības draudi būtu jāpieskaita šādiem īpašajiem apstākļiem. [Gr. 3]

(7)

Ja izmeklēšana nav sākta sūdzības dēļ, būtu jāuzliek jālūdz Savienības ražotājiem pienākums sadarboties un sniegt vajadzīgo informāciju, lai izmeklēšana varētu noritēt un tajā tiktu sniegta pietiekama informācija izmeklēšanas veikšanai šādu pretdarbības draudu gadījumā. Šo pienākumu nevajadzētu attiecināt uz mazajiem uzņēmumiem un mikrouzņēmumiem, tādējādi pasargājot tos no nesamērīga administratīvā sloga un izmaksām. [Gr. 4]

(8)

Trešās valstis arvien vairāk ietekmē izejvielu tirdzniecību, lai paturētu izejvielas šajās valstīs par labu iekšzemes pakārtotajiem lietotājiem, piemēram, ieviešot eksporta nodokļus vai īstenojot dubulto cenu shēmas. Rezultātā izejvielu izmaksas nenosaka parastie tirgus spēki, kas atspoguļo piedāvājumu un pieprasījumu pēc konkrētās izejvielas. Šāda iejaukšanās rada papildu tirdzniecības traucējumus. Rezultātā Savienības ražotājiem kaitē ne tikai dempings — salīdzinājumā ar pakārtotajiem ražotājiem trešajās valstīs, kurās tiek īstenota šāda prakse, tie cieš arī no papildu tirdzniecības traucējumiem. Lai pienācīgi aizsargātu tirdzniecību, šādos strukturālo traucējumu gadījumos izejvielu tirgū nepiemēro mazākā maksājuma noteikumu.

(9)

Principā saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu Savienībā ir aizliegtas kompensējamas subsīdijas. Tāpēc kompensējamas subsīdijas, ko piešķir trešās valstis, īpaši traucē tirdzniecību. Laika gaitā Komisijas atļautais valsts atbalsta apjoms pastāvīgi samazinājies. Tādējādi attiecībā uz antisubsidēšanas instrumentu mazākā maksājuma noteikumu vairs nevajadzētu piemērot importam no valsts/valstīm, kas iesaistīta(-as) subsidēšanā.

(10)

Lai optimizētu pārskatīšanas praksi, izmeklēšanā iekasētie maksājumi būtu jāatmaksā importētājiem, ja pasākumi pēc termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanas beigām netiek pagarināti. Tas ir lietderīgi, ja nosacījumi, kas vajadzīgi pasākumu turpināšanai, izmeklēšanas laikposmā nav konstatēti. [Gr. 5]

(11)

Regulās būtu jāietver konkrēta prakse, kas pēdējos gados piemērota antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanās.

(11a)

Visus dokumentus, kuru mērķis ir precizēt Komisijas iedibināto praksi attiecībā uz šīs regulas piemērošanu (tostarp četrus pamatnostādņu projektus par analogas valsts izvēli, termiņa beigu pārskatīšanu un pasākumu ilgumu, kaitējuma starpībām un Savienības interesēm) Komisijai vajadzētu pieņemt tikai pēc šīs regulas stāšanās spēkā un pēc atbilstīgas apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un Padomi, un tādējādi šiem dokumentiem vajadzētu pilnībā atspoguļot šīs regulas saturu. [Gr. 6]

(11b)

Savienība nav SDO konvenciju puse, bet tās dalībvalstis ir. Patlaban visas Savienības dalībvalstis ir ratificējušas tikai “pamata” SDO konvencijas. Lai nodrošinātu, ka tiek atjaunināta sociālo standartu pietiekama līmeņa definīcija, kas balstīta uz Regulas (ES) Nr. 1225/2009 Ia pielikumā minētajām SDO konvencijām, Komisija, pieņemot deleģētos aktus, atjauninās minēto pielikumu, tiklīdz ES dalībvalstis būs ratificējušas citas SDO “prioritārās” konvencijas. [Gr. 7]

(12)

Savienības ražošanas nozari vairs nevajadzētu definēt, atsaucoties uz procedūras sākšanas robežvērtībām, kas noteiktas regulās.

(12a)

Dažādām un sadrumstalotām nozarēm, kurās lielākoties darbojas MVU, ir grūtības piekļūt tirdzniecības aizsardzības procedūrām to sarežģītuma un ar tām saistīto izmaksu dēļ. MVU piekļuve instrumentam būtu jāatvieglo, stiprinot MVU palīdzības dienesta nozīmi, kuram būtu jāpalīdz MVU iesniegt sūdzību veidlapas un izpildīt nepieciešamos kritērijus, lai uzsāktu izmeklēšanu. Ar tirdzniecības aizsardzības procedūrām saistītās administratīvās procedūras būtu arī sekmīgāk jāpielāgo MVU ierobežojumiem. [Gr. 8]

(12b)

Ar dempinga novēršanu saistītajās lietās izmeklēšanas ilgumam nevajadzētu pārsniegt deviņus mēnešus un minētās izmeklēšanas būtu jābeidz 12 mēnešu laikā pēc procedūras sākšanas. Antisubsidēšanas lietās izmeklēšanas ilgumam nevajadzētu pārsniegt deviņus mēnešus un minētās izmeklēšanas būtu jābeidz 10 mēnešu laikā pēc procedūras sākšanas. Jebkurā gadījumā pagaidu maksājumi būtu jāuzliek tikai, sākot no laikposma 60 dienas pēc procedūras sākšanas, līdz laikposmam sešus mēnešus pēc procedūras sākšanas. [Gr. 9]

(12c)

Būtu jāuzlabo to Komisijai iesniegto ar saistībām saistīto elementu izpaušana ieinteresētajām pusēm, Eiropas Parlamentam un Komisijai, kas nav konfidenciāli. Komisijai vajadzētu būt pienākumam apspriesties ar Savienības ražošanas nozaru pārstāvjiem, pirms pieņemt jebkādu saistību piedāvājumu. [Gr. 10]

(13)

Ja sākotnējā izmeklēšanā konstatē, ka dempinga vai subsīdijas starpības ir mazākas par minimuma robežvērtībām, tā būtu nekavējoties jāizbeidz attiecībā uz eksportētājiem, uz kuriem neattieksies turpmākās pārskatīšanas izmeklēšanas.

(14)

Antidempinga un antisubsidēšanas pārskatīšanas izmeklēšanās būtu jābūt iespējai mainīt metodiku salīdzinājumā ar izmeklēšanu, kuras rezultātā noteikts pasākums, lai nodrošinātu, ka dažādās izmeklēšanās, kuras tiek veiktas konkrētajā laikā, cita starpā tiktu izmantota saskaņota metodika. Tas jo īpaši rada iespēju mainīt metodiku, kas laika gaitā situācijas pārmaiņu dēļ tiek pārskatīta.

(15)

Ja ir izpildīti nosacījumi, lai sāktu pretapiešanas izmeklēšanu, imports visos gadījumos būtu jāreģistrē.

(16)

Pretapiešanas izmeklēšanās šķiet ieteicams atcelt nosacījumu, ka, lai saņemtu atbrīvojumu no reģistrācijas vai paplašinātajiem maksājumiem, attiecīgā ražojuma ražotāji nedrīkstētu būt saistīti ar ražotājiem, uz kuriem attiecas sākotnējie pasākumi. Tas ir tāpēc, ka, kā liecina pieredze, dažkārt tiek konstatēts, ka attiecīgā ražojuma ražotāji nav iesaistīti apiešanas praksē, bet ir saistīti ar ražotāju, uz kuru attiecas sākotnējie pasākumi. Šādos gadījumos nevajadzētu liegt atbrīvojumu ražotājam, pamatojoties tikai uz to, ka uzņēmums ir saistīts ar ražotāju, uz kuru attiecas sākotnējie pasākumi. Turklāt, ja apiešanas prakse tiek īstenota Savienībā, apstāklis, ka importētāji ir saistīti ar ražotājiem, uz kuriem attiecas pasākumi, nevajadzētu būt izšķirošam, lai noteiktu, vai importētājam var piešķirt atbrīvojumu.

(17)

Ja Savienības ražotāju skaits ir tik liels, ka ir jāveic atlase, ražotāju izlase būtu jāveido no visiem ražotājiem Savienībā, nevis tikai no ražotājiem, kuri iesnieguši sūdzību.

(18)

Veicot Savienības interešu novērtēšanu, iespēja sniegt piezīmes būtu jādod visiem ražotājiem Savienībā, nevis tikai ražotājiem, kuri iesnieguši sūdzību. [Gr. 93]

(18a)

Komisijas ikgadējais ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par to, kā tā īsteno Regulu (EK) Nr. 1225/2009 un Regulu (EK) Nr. 597/2009, sniedz iespēju regulāri un savlaicīgi uzraudzīt tirdzniecības aizsardzības instrumentus saistībā ar strukturētu starpiestāžu dialogu par šo jautājumu. Minētā ziņojuma publiskošana sešus mēnešus pēc tā iesniegšanas Eiropas Parlamentam un Padomei nodrošina tirdzniecības aizsardzības instrumentu pārredzamību ieinteresētajām pusēm un sabiedrībai. [Gr. 11]

(18b)

Komisijai būtu jānodrošina lielāka procedūru, iekšējo procedūru un izmeklēšanas rezultātu pārredzamība, kā arī jānodrošina ieinteresētajām pusēm piekļuve visiem nekonfidenciāliem datiem tiešsaistes platformā. [Gr. 12]

(18c)

Komisijai būtu regulāri jāinformē Eiropas Parlaments un Padome par visu izmeklēšanu uzsākšanu un notikumiem saistībā ar šīm izmeklēšanām. [Gr. 13]

(18d)

Ja ražotāju skaits Savienībā ir tik liels, ka ir jāizmanto pārbaude izlases veidā, Komisijai, izvēloties ražotāju paraugu, būtu pilnībā jāņem vērā MVU īpatsvars paraugā, jo īpaši attiecībā uz dažādām un sadrumstalotām nozarēm, kurās lielākoties darbojas MVU. [Gr. 14]

(18e)

Lai uzlabotu tirdzniecības aizsardzības instrumentu efektivitāti, arodbiedrībām ir jādod iespēja iesniegt rakstiskas sūdzības kopīgi ar Savienības ražošanas nozari. [Gr. 92]

(19)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1225/2009 un Regula (EK) Nr. 597/2009,

-1.

Virsrakstu aizstāj ar šādu:

-1.a

iekļauj šādu apsvērumu:

-1.b

1. panta 1. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

“Jebkura dempinga produkta izmantošanu saistībā ar dalībvalsts kontinentālā šelfa izpēti vai ekskluzīvo ekonomikas zonu vai tās resursu izmantošanu saskaņā ar šo regulu uzskata par importu un attiecīgi pakļauj aplikšanai ar nodokli, ja tā kaitē Savienības ražošanas nozarei.”; [Gr. 17]

-1.c

1. pantam pievieno šādu punktu:

“4.a     Šajā regulā izejviela ir viela, kas nepieciešama noteikta produkta radīšanai un kam ir būtiska ietekme uz attiecīgā produkta ražošanas izmaksām.”; [Gr. 18]

-1.d

1. pantam pievieno šādu punktu:

“4.b     Tiek uzskatīts, ka izejvielu skar strukturāli traucējumi, ja izejvielas cenu nenosaka tikai normāla tirgus principu darbība, kas atspoguļo piedāvājumu un pieprasījumu. Šādus traucējumus izraisa trešo valstu iejaukšanās pasākumi, kas cita starpā ietver eksporta nodokļus, eksporta ierobežojumus, kā arī dubultu cenu shēmas.”; [Gr. 19]

-1.e

2. panta 7. punkta a) apakšpunkta otro daļu groza šādi:

“Attiecīgu trešo valsti ar tirgus ekonomiku izvēlas saprātīgā veidā, jo īpaši ņemot vērā to visu drošo informāciju, kas ir pieejama izvēles izdarīšanas laikā. Izvēlētajā valstī ir arī pietiekami augsts sociālo un vides standartu līmenis, kur pietiekami augstu līmeni nosaka, pamatojoties uz to, vai trešā valsts ir ratificējusi un jebkurā laikā efektīvi īsteno MEA un to protokolus, kurus parakstījusi Savienība, kā arī SDO konvencijas, kas minētas Ia pielikumā. Tāpat ņem vērā arī termiņus; attiecīgā gadījumā izmanto trešo valsti ar tirgus ekonomiku, kurā veic tādu pašu izmeklēšanu.”; [Gr. 70 un 86]

1.

4. panta 1. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“1.   Šajā regulā ar terminu “Savienības ražošanas nozare” saprot līdzīgo ražojumu ražotāju kopumu Savienībā vai arī tos ražotājus, kuru kopējais saražoto līdzīgo ražojumu apjoms ir lielākā daļa no šo ražojumu kopējās produkcijas Savienībā, izņemot gadījumus, kad:”;

1.a

5. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Izņemot gadījumus, ko paredz 6. punkts, par dempingu uzskatāmas darbības pastāvēšanu, pakāpi un sekas sāk izmeklēt pēc rakstiskas sūdzības saņemšanas no fiziskas vai juridiskas personas, vai apvienības, kam nav juridiskas personas statusa, bet kas rīkojas Savienības ražošanas nozares vārdā. Sūdzības var iesniegt arī Savienības ražošanas nozares pārstāvji kopā vai jebkura juridiska vai fiziska persona vai apvienība bez juridiskas personas statusa, kas rīkojas šīs nozares vārdā, kā arī arodbiedrības.”; [Gr. 87 un 90]

1.b

5. pantā iekļauj šādu punktu:

“1.a     Komisija ar MVU palīdzības dienesta starpniecību atvieglo piekļuvi šim instrumentam dažādām un sadrumstalotām rūpniecības nozarēm, kurās lielākoties darbojas MVU, ar dempinga novēršanu saistītās lietās.

MVU palīdzības dienests palielina izpratni par šo instrumentu, sniedz informāciju un izskaidro, kā iesniegt sūdzību un kā sekmīgāk sniegt pierādījumus par dempingu un kompensējamajām subsīdijām, un radīto kaitējumu.

MVU palīdzības dienests piedāvā standarta veidlapas statistikai, kas jāiesniedz izmeklēšanas ierosināšanas pārbaudes nolūkiem, un anketas.

Pēc izmeklēšanas sākšanas MVU palīdzības dienests informē MVU un to attiecīgās apvienības, ko varētu ietekmēt šīs procedūras sākšana, un informē tos par attiecīgajiem termiņiem, kuros tie var reģistrēties kā ieinteresētā puse.

MVU palīdzības dienests palīdz atbildēt uz jautājumiem par tādu anketu aizpildīšanu, kurās īpaša uzmanība pievērsta MVU jautājumiem par izmeklēšanām, kas sāktas saskaņā ar 5. panta 6. punktu. Tas pēc iespējas mazina valodu barjeras radīto slogu.

Ja MVU sniedz prima facie pierādījumus par dempingu vai kompensējamām subsīdijām, MVU palīdzības dienests saskaņā ar 14. panta 6. punktu sniedz MVU informāciju par attiecīgā produkta importa apjoma un vērtības attīstību.

MVU palīdzības dienests sniedz arī norādījumus par papildu iespējām sazināties un sadarboties ar uzklausīšanas amatpersonu un valstu muitas dienestiem. MVU palīdzības dienests vēl informē MVU par iespējām un nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tie var pieprasīt pārskatīt pasākumus un kompensēt samaksātos antidempinga maksājumus.”; [Gr. 20]

1.c

5. panta 4. punktam pievieno šādu daļu:

“Attiecībā uz dažādām un sadrumstalotām ražošanas nozarēm, kurās lielākoties darbojas MVU, Komisija ar MVU palīdzības dienesta starpniecību palīdz tām izpildīt šos kritērijus.”; [Gr. 21]

1.d

5. panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6.     Ja īpašos apstākļos, jo sevišķi ja rūpniecības nozares ir dažādas un sadrumstalotas un tajās lielākoties darbojas MVU, Komisija nolemj uzsākt izmeklēšanu, lai gan ne no Savienības ražošanas nozares pārstāvjiem, ne arī nozares vārdā sūdzība nav saņemta, to uzsāk un attaisno, pamatojoties uz pietiekamiem pierādījumiem par dempingu, kompensējamām subsīdijām, zaudējumiem un to cēloņsakarību, kā aprakstīts 2. punktā, lai attaisnotu šādu uzsākšanu.” [Gr. 22]

1.e

6. panta 9. punktu aizstāj ar šādu:

“9.     Ja lietas izskatīšana ir uzsākta, ievērojot 5. panta 9. punktu, izmeklēšanu pabeidz deviņu mēnešu laikā. Jebkurā gadījumā šādu izmeklēšanu vienmēr pabeidz viena gada laikā pēc tās uzsākšanas saskaņā ar konstatētiem faktiem atbilstīgi 8. pantam attiecībā uz cenu labojumiem vai konstatētiem faktiem atbilstīgi 9. pantam attiecībā uz galīgo rīcību. Izmeklēšanas laikposmi, jo īpaši attiecībā uz dažādām un sadrumstalotām nozarēm, kurās lielākoties darbojas MVU, ja iespējams, atbilst finanšu gadam.”; [Gr. 23]

2.

6. pantam pievieno šādus punktus:

“10.   Savienības līdzīgā ražojuma ražotāju pienākums ir ražotājus, izņemot Savienības ražotājus, kas ir mazie uzņēmumi un mikrouzņēmumi, lūdz sadarboties procedūrās, kas sāktas saskaņā ar 5. panta 6. punktu. [Gr. 24]

10.a     Komisija visām ieinteresētājām pusēm nodrošina iespējami labāko piekļuvi informācijai, piešķirot līdzekļus tādas informācijas sistēmas izveidei, ar kuru ieinteresētajām pusēm tiek ziņots, ka izmeklēšanas datiem ir pievienota jauna nekonfidenciāla informācija. Nekonfidenciāla informācija ir pieejama arī tīmekļa vidē izveidotā platformā. [Gr. 25]

10.b     Komisija garantē ieinteresēto pušu procesuālo tiesību efektīvu īstenošanu un nodrošina taisnīgas un objektīvas, kā arī samērīgā laikposmā veiktas procedūras, vajadzības gadījumā ar uzklausīšanas amatpersonas starpniecību. [Gr. 26]

10.c     Komisija pēc ieinteresēto pušu pieprasījuma visās Savienības oficiālajās valodās izdod anketas, kas jāizmanto izmeklēšanā.”; [Gr. 27]

3.

7. pantu groza šādi:

3.a

8. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.     Ja provizoriski ir konstatēts, ka dempings pastāv un ka tas ir radījis zaudējumus, Komisija pēc īpašām konsultācijām ar Padomdevēju komiteju var piekrist, ka eksportētāji brīvprātīgi uzņemas pietiekamas saistības pārskatīt savas cenas vai pārtraukt eksportu par dempinga cenām, ja šie piedāvājumi efektīvi izskauž dempinga zaudējumus radošo ietekmi. Šādā gadījumā un tikmēr, kamēr saistības ir spēkā, attiecīgi vai nu pagaidu maksājumi, kurus Komisija piemērojusi saskaņā ar 7. panta 1. punktu, vai galīgie maksājumi, kurus Padome piemērojusi saskaņā ar 9. panta 4. punktu, neattiecas uz tādu attiecīgo produktu importu, kurus ražojis uzņēmums, kas minēts Komisijas lēmumā, ar kuru tā piekrīt uzņemtajām saistībām, ar vēlākiem grozījumiem. Saskaņā ar šādām saistībām cenu paaugstinājums nav lielāks kā nepieciešams, lai likvidētu dempinga starpību, bet tas ir mazāks par dempinga starpību, ja ar šādu paaugstinājumu pietiek, lai novērstu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, izņemot gadījumus, ja Komisija, piemērojot pagaidu vai galīgos maksājumus, ir nolēmusi šo mazāko maksājumu nepiemērot.”; [Gr. 31]

3.b

8. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.     Pusēm, kuras piedāvā cenu labojumus, pieprasa sniegt jēgpilnu šādu cenu labojumu nekonfidenciālu variantu, lai ar to varētu iepazīties izmeklēšanā ieinteresētās puses, Eiropas Parlaments un Padome. Pusēm pieprasa atklāt pēc iespējas vairāk informācijas par saistību saturu un būtību, pienācīgi ievērojot informācijas konfidencialitāti 19. panta nozīmē. Turklāt pirms šādu piedāvājumu pieņemšanas Komisija apspriežas ar Savienības ražošanas nozari par saistību galvenajiem elementiem.”; [Gr. 32]

4.

9. pantu groza šādi:

5.

11. pantu groza šādi:

6.

13. pantu groza šādi:

6.a

14. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.     Ievērojot šo regulu, var pieņemt īpašus noteikumus, jo īpaši attiecībā uz kopēju izcelsmes jēdziena definīciju, kas ietverta Regulā (EEK) Nr. 2913/92, vai saskaņā ar tās 2. pantu.” [Gr. 36]

6.b

14. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.     ,Komisija, pēc tam, kad ir savlaicīgi informējusi dalībvalstis, var norīkot muitas iestādes veikt atbilstīgus pasākumus importa reģistrēšanai, lai pasākumus attiecībā uz šo importu vēlāk varētu piemērot no šādas reģistrācijas datuma. Importu reģistrē, ja pirms tam no Savienības ražošanas nozares saņemts pieprasījums ar pietiekamiem pierādījumiem, kas pamato šādu rīcību. Importu var reģistrēt arī pēc Komisijas iniciatīvas.

Importa reģistrāciju veic, sākot no izmeklēšanas ierosināšanas dienas, ja Savienības ražošanas nozares sūdzībā ir iekļauta prasība veikt reģistrāciju un pietiekami pierādījumi šādas rīcības pamatošanai.

Reģistrēšanu ievieš ar regulu, kas konkretizē rīcības mērķi un attiecīgā gadījumā — iespējamo nākotnes saistību apmēru. Importa reģistrāciju veic ne ilgāk kā deviņus mēnešus.”; [Gr. 79]

6.c

14. panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6.     ,Dalībvalstis katru mēnesi ziņo Komisijai par to ražojumu importa tirdzniecību, attiecībā uz kuriem notiek izmeklēšana un pasākumi, un par maksājumu summu, kas iekasēta atbilstīgi šai regulai. Komisija pēc īpaša un pamatota ieinteresētās puses pieprasījuma un 15. panta 2. punktā minētās komitejas atzinuma saņemšanas var nolemt sniegt tām informāciju attiecībā uz minēto preču apmēru un importa vērtību.” [Gr. 75]

6.d

14. pantam pievieno šādu punktu:

“7.a     Ikreiz, kad Komisija plāno pieņemt vai publicēt dokumentu, kura mērķis ir precizēt Komisijas iedibināto praksi attiecībā uz kādu šajā regulā paredzēto elementu piemērošanu, Komisija pirms pieņemšanas vai publicēšanas apspriežas ar Eiropas Parlamentu un Padomi, lai panāktu vienprātību attiecībā uz minētā dokumenta apstiprināšanu. Šīs procesuālās prasības attiecas arī uz visām turpmākām izmaiņām šajos dokumentos. Jebkurā gadījumā visi šie dokumenti pilnīgi atbilst šīs regulas noteikumiem. Neviens no šādiem dokumentiem, kā to interpretēja Eiropas Savienības Tiesa, nepaplašina Komisijas izvēles tiesības attiecībā uz pasākumu pieņemšanu.” [Gr. 39]

7.

17. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Ja ir daudz Savienības ražotāju, eksportētāju vai importētāju, kuri labprātīgi sadarbojas izmeklēšanā, ražojuma veidu vai darījumu, izmeklēšanu var attiecināt tikai uz pieņemamu personu, ražojumu vai darījumu skaitu, ko nosaka, izmantojot statistiski derīgas izlases, kuras izveidotas, pamatojoties uz atlases laikā pieejamo informāciju, vai ar vislielāko ražošanas apjoma, pārdošanas vai eksporta reprezentatīvo daudzumu, ko, sapratīgi spriežot, ir iespējams izmeklēt atvēlētajā termiņā. Dažādu un sadrumstalotu ražošanas nozaru gadījumā, kurās lielākoties darbojas MVU, galīgajā pušu atlasē, ja iespējams, būtu jāņem vērā to īpatsvars attiecīgajā nozarē. ”[Gr. 40]

8.

Iekļauj šādu pantu:

“19.a pants

Informācija par pagaidu pasākumiem

1.   Savienības ražotāji, importētāji un eksportētāji un to pārstāvju apvienības, un eksportētājvalsts pārstāvji var pieprasīt informāciju par pagaidu maksājumu plānoto noteikšanu. Šādas informācijas pieprasījumus iesniedz rakstiski termiņā, kas noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu. Minētajām personām sniedz šādu informāciju vēlākais divas nedēļas pirms termiņa beigām, kas attiecībā uz pagaidu maksājumu noteikšanu minēts 7. panta 1. punktā. Šādā informācijā ietver:

2.   Ja netiek paredzēts noteikt pagaidu maksājumus, bet tiek paredzēts turpināt izmeklēšanu, ieinteresētās personas divas nedēļas pirms termiņa beigām, kas attiecībā uz pagaidu maksājumu noteikšanu minēts 7. panta 1. punktā, informē par maksājumu nenoteikšanu.”;

9.

21. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Lai iestādes, pieņemot lēmumu par to, vai pasākumu noteikšana ir vai nav Savienības interesēs, varētu ņemt vērā visus viedokļus un informāciju, paziņojumā par antidempinga izmeklēšanas sākšanu noteiktajā termiņā Savienības ražotāji, importētāji un to pārstāvju apvienības, reprezentatīvie lietotāji un patērētāju pārstāvju organizācijas var informēt par sevi un iesniegt informāciju Komisijai. Šādu informāciju vai attiecīgu tās kopsavilkumu dara pieejamu pārējām šajā pantā minētajām personām, un tām ir tiesības atbildēt uz šo informāciju.” [Gr. 42]

9.a

22. pantā iekļauj šādu punktu:

“1.a     Tiklīdz visas ES dalībvalstis ir ratificējušas jaunās SDO konvencijas, Komisija attiecīgi atjaunina Ia pielikumu atbilstoši LESD 290. pantā minētajai procedūrai.” [Gr. 43]

9.b

Regulā iekļauj šādu pantu:

“22.a pants

Ziņojums

1.     Lai atvieglotu Eiropas Parlamenta un Padomes regulas īstenošanas uzraudzību, Komisija, pienācīgi ņemot vērā konfidenciālas informācijas aizsardzības prasības 19. panta izpratnē, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei kā daļu no dialoga par tirdzniecības aizsardzības instrumentu, kas notiek starp Komisiju, Eiropas Parlamentu un Padomi, ikgadēju ziņojumu par šīs regulas piemērošanu un ieviešanu. Ziņojumā iekļauj informāciju par pagaidu un galīgo pasākumu piemērošanu, izmeklēšanas pārtraukšanu bez pasākumu noteikšanas, saistībām, atkārtotu izmeklēšanu, pārskatīšanu un pārbaudēm uz vietas un to dažādo struktūru darbību, kurām ir jāuzrauga šīs regulas īstenošana un no tās izrietošo saistību ievērošana. Ziņojumā iekļauj arī informāciju par trešo valstu izmantotajiem tirdzniecības aizsardzības instrumentiem, kas vērsti pret Savienību, un tās Savienības rūpniecības nozares atlabšanu, kuru skāruši šie izmantotie pasākumi, un pārsūdzības pret izmantotajiem pasākumiem. Tajā iekļauj Komisijas Tirdzniecības ģenerāldirektorāta uzklausīšanas amatpersonas, kā arī MVU palīdzības dienesta darbības saistībā ar šīs regulas piemērošanu.

2.     Eiropas Parlaments viena mēneša laikā pēc Komisijas ziņojuma iesniegšanas var uzaicināt Komisiju uz atbildīgās Parlamenta komitejas ad hoc sanāksmi, lai izklāstītu un izskaidrotu visus jautājumus saistībā ar šīs regulas piemērošanu. Par šo ziņojumu var sagatavot arī rezolūciju.

3.     Vēlākais sešu mēnešu laikā pēc ziņojuma iesniegšanas Eiropas Parlamentam Komisija šo ziņojumu publisko .” [Gr. 44]

9.c

Pievieno šādu pielikumu:

“Ia pielikums

Regulas 7., 8. un 9. pantā minētās SDO konvencijas

-1.

Virsrakstu aizstāj ar šādu:

“Padomes 2009. gada 11. jūnija Regula (EK) Nr. 597/2009 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis”; [Gr. 46]

-1.a

iekļauj šādu apsvērumu:

-1b.

1. panta 1. punktam pievieno šādu daļu:

“Jebkura subsidēta produkta izmantošanu saistībā ar dalībvalsts kontinentālā šelfa izpēti vai ekskluzīvo ekonomikas zonu vai tās resursu izmantošanu saskaņā ar šo regulu uzskata par importu un attiecīgi pakļauj aplikšanai ar nodokli, ja tā kaitē Savienības ražošanas nozarei.”; [Gr. 48]

1.

9. panta 1. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“1.   Šajā regulā ar terminu “Savienības ražošanas nozare” saprot līdzīgo ražojumu ražotāju kopumu Savienībā vai arī tos ražotājus, kuru kopējais saražoto līdzīgo ražojumu apjoms ir lielākā daļa no šo ražojumu kopējās produkcijas Savienībā, izņemot gadījumus, kad:”;

1.a

10. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“1.     Izņemot gadījumus, ko paredz 8. punkts, par dempingu uzskatāmas darbības pastāvēšanu, pakāpi un sekas sāk izmeklēt pēc rakstiskas sūdzības saņemšanas no fiziskas vai juridiskas personas, vai apvienības, kam nav juridiskas personas statusa, bet kas rīkojas Savienības ražošanas nozares vārdā. Sūdzības var iesniegt arī Savienības ražošanas nozares pārstāvji kopā vai jebkura juridiska vai fiziska persona vai apvienība bez juridiskas personas statusa, kas rīkojas šīs nozares vārdā, kā arī arodbiedrības.”; [Gr. 91]

1.b

10. panta 6. punktam pievieno šādu daļu:

“Attiecībā uz dažādām un sadrumstalotām ražošanas nozarēm, kurās lielākoties darbojas mazie un vidējie uzņēmumi, Komisija ar MVU palīdzības dienesta starpniecību palīdz tām izpildīt šīs robežvērtības.”; [Gr. 94]

1.c

10. panta 8. punktu aizstāj ar šādu:

“8.     Ja īpašos apstākļos, jo sevišķi gadījumos, kad rūpniecības nozares ir dažādas un sadrumstalotas un tajās lielākoties darbojas MVU, Komisija nolemj sākt izmeklēšanu, kaut arī ne no Savienības ražošanas nozares pārstāvjiem, ne arī nozares vārdā sūdzība nav saņemta, to uzsāk, pamatojoties uz pietiekamiem pierādījumiem par kompensējamo subsīdiju, kaitējuma un cēloņsakarības pastāvēšanu, kā aprakstīts 2. punktā, lai attaisnotu šādu uzsākšanu.” [Gr. 49]

1.d

11. panta 9. punktu aizstāj ar šādu:

“9.     Saskaņā ar 10. panta 11. punktu uzsāktas procedūras sakarā izmeklēšanu, ja vien tas ir iespējams, pabeidz deviņu mēnešu laikā. Jebkurā gadījumā šādas izmeklēšanas visos gadījumos pabeidz 10 mēnešos pēc to uzsākšanas saskaņā ar secinājumiem, kas attiecībā uz saistībām izdarīti atbilstīgi 13. pantam, vai saskaņā ar secinājumiem, kas attiecībā uz galīgo rīcību izdarīti atbilstīgi 15. pantam. Kad vien iespējams, izmeklēšanas periods, jo sevišķi gadījumos, kad rūpniecības nozares ir dažādas un sadrumstalotas un tajās lielākoties darbojas MVU, atbilst finanšu gadam.” [Gr. 51]

2.

11. pantam pievieno šādus punktus:

“11.   Savienības līdzīgā ražojuma ražotāju pienākums ir ražotājus, izņemot Savienības ražotājus, kas ir mazie uzņēmumi un mikrouzņēmumi, lūdz sadarboties procedūrās, kas sāktas saskaņā ar 10. panta 8. punktu. [Gr. 50]

11.a     Komisija ar MVU palīdzības dienesta starpniecību atvieglo piekļuvi šim instrumentam dažādām un sadrumstalotām rūpniecības nozarēm, kurās lielākoties darbojas MVU, ar dempinga novēršanu saistītās lietās.

MVU palīdzības dienests palielina izpratni par šo instrumentu, sniedz informāciju un izskaidro, kā iesniegt sūdzību un kā sekmīgāk sniegt pierādījumus par dempingu vai kompensējamajām subsīdijām un radīto kaitējumu. MVU palīdzības dienests piedāvā standarta veidlapas statistikai, kas jāiesniedz izmeklēšanas ierosināšanas pārbaudes nolūkiem, un anketas.

Pēc izmeklēšanas sākšanas MVU palīdzības dienests informē MVU un to attiecīgās apvienības, ko varētu ietekmēt šīs procedūras sākšana, un informē tos par attiecīgajiem termiņiem, kuros tie var reģistrēties kā ieinteresētā puse.

MVU palīdzības dienests palīdz, atbildot uz jautājumiem, kā aizpildīt anketas, kurās īpaša uzmanība pievērsta MVU jautājumiem par izmeklēšanām, kas sāktas saskaņā ar 10. panta 8. punktu. Tas pēc iespējas mazina valodu barjeras radīto slogu.

Ja MVU sniedz prima facie pierādījumus par dempingu vai kompensējamajām subsīdijām, MVU palīdzības dienests saskaņā ar 24. panta 6. punktu sniedz MVU informāciju par attiecīgā produkta importa apjoma un vērtības attīstību.

MVU palīdzības dienests sniedz arī norādījumus par papildu iespējām sazināties n sadarboties ar uzklausīšanas amatpersonu un valstu muitas dienestiem. MVU palīdzības dienests vēl informē MVU par iespējām un nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tie varētu pieprasīt pārskatīt pasākumus un kompensēt samaksātos antidempinga maksājumus. [Gr. 52]

11.b     Komisija nodrošina visām ieinteresētajām pusēm iespējami labāko piekļuvi informācijai, piešķirot līdzekļus tādas informācijas sistēmas izveidei, ar kuru ieinteresētajām pusēm tiek ziņots, ka izmeklēšanas datiem ir pievienota jauna nekonfidenciāla informācija. Informācija ir pieejama arī tīmekļa vidē izveidotā platformā. [Gr. 53]

11.c     Komisija garantē ieinteresēto pušu procesuālo tiesību efektīvu īstenošanu un nodrošina taisnīgas un objektīvas, kā arī samērīgā laikposmā veiktas procedūras, vajadzības gadījumā ar uzklausīšanas amatpersonas starpniecību. [Gr. 54]

11.d     Komisija pēc ieinteresēto pušu pieprasījuma visās Savienības oficiālajās valodās izdod anketas, kas jāizmanto izmeklēšanā.”;[Gr. 55]

3.

12. panta 1. punktu groza šādi:

3.a

13. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.     Gadījumā, ja provizoriski ir konstatēts, ka subsidēšana pastāv un ka tā ir radījusi zaudējumus, Komisija var piekrist piedāvājumiem uzņemties saistības, saskaņā ar kurām:

Šādā gadījumā un tikmēr, kamēr saistības ir spēkā, attiecīgi vai nu pagaidu maksājumi, kurus Komisija piemērojusi saskaņā ar 12. panta 3. punktu, vai galīgie maksājumi, kurus Padome piemērojusi saskaņā ar 15. panta 1. punktu, neattiecas uz tāda attiecīgā ražojuma importu, kuru ražojis uzņēmums, kas minēts Komisijas lēmumā, ar kuru tā piekrīt uzņemtajām saistībām, ar vēlākiem grozījumiem.

Mazākā maksājuma noteikums neattiecas uz cenām, kas ir apstiprinātas, uzņemoties šādas saistības antisubsidēšanas procedūru ietvaros .”; [Gr. 58]

3.b

13. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.     Pusēm, kas piedāvā saistības, jāsniedz šādu saistību jēgpilns nekonfidenciāls variants, lai to varētu darīt zināmu izmeklēšanā ieinteresētajām pusēm, Eiropas Parlamentam un Padomei. Pusēm ir jāatklāj pēc iespējas pilnīga informācija par konkrēto saistību saturu un būtību, pienācīgi ņemot vērā konfidenciālās informācijas aizsardzību 29. panta izpratnē. Turklāt pirms šādu piedāvājumu pieņemšanas Komisija apspriežas ar Savienības ražošanas nozari par šādu saistību galvenajiem elementiem.”; [Gr. 59]

4.

14. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.   Kompensējamo subsīdiju apjomu uzskata par minimālo, ja šāds to apjoms ir mazāks par 1 % ad valorem, izņemot izmeklēšanas, kas attiecas uz importu no jaunattīstības valstīm, kur minimuma robežvērtība ir 2 % ad valorem.”;

5.

15. panta 1. punkta pēdējo daļu aizstāj ar šādu:

“Kompensācijas maksājuma apmērs nepārsniedz noteikto kompensējamo subsīdiju apmēru.”;

6.

22. pantu groza šādi:

7.

23. pantu groza šādi:

7.a

24. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.     Ievērojot šo regulu, var pieņemt īpašus noteikumus, jo īpaši attiecībā uz kopēju izcelsmes jēdziena definīciju, kas ietverta Regulā (EEK) Nr. 2913/92, vai saskaņā ar tās 2. pantu.”; [Gr. 61]

7.b

24. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.     Komisija, pēc tam, kad ir savlaicīgi informējusi dalībvalstis, var norīkot muitas iestādes veikt atbilstīgus pasākumus importa reģistrēšanai, lai pasākumus attiecībā uz šo importu vēlāk varētu piemērot no šādas reģistrācijas datuma.

Importu reģistrē, ja pirms tam no Savienības ražošanas nozares saņemts pieprasījums ar pietiekamiem pierādījumiem, kas pamato šādu rīcību. Importu var reģistrēt arī pēc Komisijas iniciatīvas.

Importa reģistrāciju veic, sākot no izmeklēšanas ierosināšanas dienas, ja Savienības ražošanas nozares sūdzībā ir iekļauta prasība veikt reģistrāciju un pietiekami pierādījumi šādas rīcības pamatošanai.

Reģistrēšanu ievieš ar regulu, kas konkretizē rīcības mērķi un vajadzības gadījumā — iespējamo nākotnes saistību apmēru. Importa reģistrāciju veic ne ilgāk kā deviņus mēnešus.”; [Gr. 78]

7.c

24. panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6.     Dalībvalstis katru mēnesi ziņo Komisijai par to ražojumu importa tirdzniecību, attiecībā uz kuriem notiek izmeklēšana un pasākumi, un par maksājumu summu, kas iekasēta atbilstīgi šai regulai. Komisija pēc īpaša un pamatota ieinteresētās puses pieprasījuma un 25. panta 2. punktā minētās komitejas atzinuma saņemšanas var nolemt sniegt tām informāciju attiecībā uz minēto preču apmēru un importa vērtību.”; [Gr. 76]

7.d

24. pantam pievieno šādu punktu:

“7.a     Ikreiz, kad Komisija plāno pieņemt vai publicēt dokumentu, kura mērķis ir precizēt Komisijas iedibināto praksi attiecībā uz kādu šajā regulā paredzēto elementu piemērošanu, Komisija pirms publicēšanas vai pieņemšanas apspriežas ar Eiropas Parlamentu un Padomi, lai panāktu vienprātību attiecībā uz minētā dokumenta apstiprināšanu. Šīs procesuālās prasības attiecas arī uz turpmākām izmaiņām šajos dokumentos. Jebkurās gadījumā visi šie dokumenti pilnībā atbilst šīs regulas noteikumiem. Neviens no šādiem dokumentiem, kā to interpretēja Eiropas Savienības Tiesa, nepaplašina Komisijas izvēles tiesības attiecībā uz pasākumu pieņemšanu.”; [Gr. 64]

8.

27. panta 1. punkta pirmo daļu 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.     Ja ir daudz Savienības ražotāju, eksportētāju vai importētāju, kuri sadarbojas izmeklēšanas ietvaros, vai ražojuma veidu vai darījumu, izmeklēšanu var ierobežot līdz:

Dažādu un sadrumstalotu ražošanas nozaru gadījumā, kurās lielākoties darbojas MVU, galīgajā pušu atlasē pēc iespējas ņem vērā to īpatsvaru attiecīgajā nozarē.”; [Gr. 65]

9.

Aiz 29. panta iekļauj šādu pantu:

“29.b pants

Informācija par pagaidu pasākumiem

1.   Savienības ražotāji, importētāji un eksportētāji un to pārstāvju apvienības un izcelsmes valsts un/vai eksportētājvalsts pārstāvji var pieprasīt informāciju par pagaidu maksājumu plānoto noteikšanu. Šādas informācijas pieprasījumus iesniedz rakstiski termiņā, kas noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu. Minētajām personām sniedz šādu informāciju vēlākais divas nedēļas pirms termiņa beigām, kas attiecībā uz pagaidu maksājumu noteikšanu minēts 12. panta 1. punktā.

Šādā informācijā ietver:

2.   Ja netiek paredzēts noteikt pagaidu maksājumus, bet tiek paredzēts turpināt izmeklēšanu, ieinteresētās personas divas nedēļas pirms termiņa beigām, kas attiecībā uz pagaidu maksājumu noteikšanu minēts 12. panta 1. punktā, informē par maksājumu nenoteikšanu.” [Gr. 66]

10.

31. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Lai iestādes, pieņemot lēmumu par to, vai pasākumu noteikšana ir vai nav Savienības interesēs, paziņojumā par kompensācijas izmeklēšanas sākšanu noteiktajā termiņā Savienības ražotāji, varētu ņemt vērā visus viedokļus un informāciju, importētāji un to pārstāvju apvienības, reprezentatīvie lietotāji un patērētāju pārstāvju organizācijas var informēt par sevi un iesniegt informāciju Komisijai. Šādu informāciju vai attiecīgu tās kopsavilkumu dara pieejamu pārējām šajā punktā minētajām personām, un tām ir tiesības atbildēt uz šo informāciju.” [Gr. 67]

10.a

iekļauj šādu pantu:

“33.a pants

Ziņojums

1.     Lai atvieglotu Eiropas Parlamenta un Padomes regulas īstenošanas uzraudzību, Komisija, pienācīgi ņemot vērā konfidenciālas informācijas aizsardzības prasības 19. panta izpratnē, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei kā daļu no dialoga par tirdzniecības aizsardzības instrumentu, kas notiek starp Komisiju, Eiropas Parlamentu un Padomi, ikgadēju ziņojumu par šīs regulas piemērošanu un ieviešanu. Ziņojumā iekļauj informāciju par pagaidu un galīgo pasākumu piemērošanu, izmeklēšanas pārtraukšanu bez pasākumu noteikšanas, saistībām, atkārtotu izmeklēšanu, pārskatīšanu un pārbaudēm uz vietas un to dažādo struktūru darbību, kurām ir jāuzrauga šīs regulas īstenošana un no tās izrietošo saistību ievērošana. Ziņojumā iekļauj arī informāciju par trešo valstu izmantotajiem tirdzniecības aizsardzības instrumentiem, kas vērsti pret Savienību, un tās Savienības rūpniecības nozares atlabšanu, kuru skāruši šie izmantotie pasākumi, un pārsūdzības pret dažādajiem izmantotajiem pasākumiem. Tajā iekļauj Komisijas Tirdzniecības ģenerāldirektorāta uzklausīšanas amatpersonas, kā arī MVU palīdzības dienesta darbības saistībā ar šīs regulas piemērošanu.

2.     Eiropas Parlaments viena mēneša laikā pēc Komisijas ziņojuma iesniegšanas var uzaicināt Komisiju uz atbildīgās Parlamenta komitejas ad hoc sanāksmi, lai izklāstītu un izskaidrotu visus jautājumus saistībā ar šīs regulas piemērošanu. Par šo ziņojumu var sagatavot arī rezolūciju.

3.     Vēlākais sešu mēnešu laikā pēc ziņojuma iesniegšanas Eiropas Parlamentam Komisija to publisko.”. [Gr. 68]