52013PC0862

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Ar Regulu (ES) Nr. 439/2010 tika izveidots Eiropas Patvēruma atbalsta birojs[1], lai stiprinātu praktisko sadarbību starp dalībvalstīm patvēruma jautājumos, stiprinātu kopējās Eiropas patvēruma sistēmas īstenošanu un sniegtu atbalstu tām dalībvalstīm, kuru patvēruma un uzņemšanas sistēmas ir īpaši noslogotas.

Regulas 24. apsvērumā ir paredzēts, ka "lai sasniegtu tā mērķi, Atbalsta birojam vajadzētu būt atvērtam to valstu līdzdalībai, kuras ir noslēgušas nolīgumus ar Eiropas Savienību, saskaņā ar kuriem tās ir pieņēmušas un piemēro Savienības tiesību aktus jomā, uz kuru attiecas šī regula, konkrēti, Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice". Šīs valstis tiek sauktas par "asociētajām valstīm".

Attiecīgi regulas 49. panta 1. punktā paredzēts, ka "Atbalsta birojs ir pieejams Islandes, Lihtenšteinas, Norvēģijas un Šveices dalībai novērotāja statusā. Tiek izstrādāti mehānismi, kuros jo īpaši precizē būtību, apjomu un veidu šo valstu līdzdalībai Atbalsta biroja darbā. Šī kārtība ietver noteikumus par līdzdalību Atbalsta biroja pieņemtajās iniciatīvās, noteikumus par finansiālo ieguldījumu un personālu. Attiecībā uz personāla jautājumiem minētie mehānismi visos gadījumos ir saskaņā ar Civildienesta noteikumiem".

Asociēto valstu piedalīšanās Atbalsta biroja darbā ir ne vien loģisks solis, ņemot vērā to asociēšanu ar Dublinas sistēmu, bet tai ir arī acīmredzama pievienotā vērtība attiecībā uz Atbalsta biroja sniegto atbalstu, piemēram, labākās prakses un speciālo zināšanu apmaiņu, Atbalsta biroja sniegto pastāvīgo un ārkārtas atbalstu, Atbalsta biroja veikto informācijas vākšanu un analīzi, Atbalsta biroja agrīnās brīdināšanas un gatavības sistēmu.

Uz šāda pamata Komisija 2011. gada 1. jūlijā iesniedza ieteikumu Padomei atļaut Komisijai sākt sarunas ar Islandi, Norvēģiju, Šveici un Lihtenšteinu par starptautiskiem nolīgumiem, ar kuriem izveido šādu kārtību.

Komisija 2012. gada 27. janvārī saņēma Padomes atļauju sākt sarunas ar Islandi, Norvēģiju, Šveici un Lihtenšteinu par vienošanos par kārtību, kādā minētās valstis piedalās EASO.

Sarunas notika ar visām asociētajām valstīm kopā. Notika četras sarunu kārtas. Vienošanās projekta galīgais teksts ar Šveici tika parafēts 2013. gada 28. jūnijā.

Dalībvalstis informēja un ar tām apspriedās attiecīgajās Padomes darba grupās.

No Savienības puses vienošanās juridiskais pamats ir LESD 74. pants un 78. panta 1. un 2. punkts saistībā ar 218. pantu.

Komisija Vienošanos parakstīja [...]. Saskaņā ar LESD 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta piekrišana vienošanās parakstīšanai tika dota [...].

2.           SARUNU REZULTĀTI

Komisija uzskata, ka mērķi, ko Padome bija izvirzījusi sarunu norādēs, ir sasniegti un ka vienošanās projekts ir Savienībai pieņemams.

Tā galīgo saturu var apkopot šādi.

Vienošanās projektā ir paredzēta Šveices pilnīga piedalīšanās Atbalsta biroja darbībās [1. pants], pārstāvētība Atbalsta biroja valdē novērotāja statusā un bez balsstiesībām [2. pants], ikgadējas iemaksas, ko Šveice veic Atbalsta biroja budžetā, ikgadējo summu aprēķinot atbilstoši IKP kā procentu no visu to valstu IKP, kuras piedalās Atbalsta biroja darbā [3. pants un I pielikums].

Turklāt Šveice piekrita noteikumiem attiecībā uz iespējamu iemaksas palielinājumu, ja palielinās Savienības ieguldījums [3. pants un I pielikums].

Turklāt vienošanās projektā paredzēts izveidot komiteju, kuras sastāvā ir Komisijas un asociēto valstu pārstāvji. Efektivitātes labad šīs komitejas sanāksmes notiek kopīgi ar attiecīgajām komitejām, kas izveidotas ar citām asociētajām valstīm, kuras piedalās, pamatojoties uz regulas 49. panta 1. punktu. Komiteja netika minēta sarunu norādēs, un tās izveidi lūdza asociētās valstis, lai varētu veikt informācijas apmaiņu un uzraudzīt vienošanās pareizu īstenošanu [11. pants].

3.           IETEKME UZ BUDŽETU

Vienošanās projekta 3. pantā un I pielikumā aprakstīti noteikumi saistībā ar Šveices ikgadējām iemaksām Atbalsta biroja budžetā un to iespējamu pielāgošanu situācijai, kas aprakstīta I pielikumā.

4.           SECINĀJUMS

Ņemot vērā iepriekš minētos rezultātus, Komisija ierosina Padomei pēc Eiropas Parlamenta piekrišanas saņemšanas apstiprināt Vienošanos ar Šveices Konfederāciju par kārtību, kādā tā piedalās Eiropas Patvēruma atbalsta birojā.

2013/0422 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par to, lai noslēgtu Vienošanos ar Šveices Konfederāciju par kārtību, kādā tā piedalās Eiropas Patvēruma atbalsta birojā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 74. pantu un 78. panta 1. un 2. punktu saistībā ar 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu[2],

tā kā:

(1)       Saskaņā ar Padomes Lēmumu 2013/XXX [...][3] Komisija [...] parakstīja Vienošanos starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par kārtību, kādā tā piedalās Eiropas Patvēruma atbalsta birojā, ņemot vērā tās noslēgšanu.

(2)       Vienošanās būtu jāapstiprina.

(3)       Kā norādīts Regulas (ES) Nr. 439/2010 21. apsvērumā, Apvienotā Karaliste un Īrija piedalās minētās regulas pieņemšanā un tā ir tām saistoša. Tādēļ tām būtu jāīsteno Regulas 49. panta 1. punkts, piedaloties šā lēmuma pieņemšanā. Tādēļ Apvienotā Karaliste un Īrija piedalās šā lēmuma pieņemšanā.

(4)       Kā norādīts Regulas (ES) Nr. 439/2010 22. apsvērumā, Dānija nepiedalās minētās regulas pieņemšanā un tā nav tai saistoša. Tādēļ Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Savienības vārdā tiek apstiprināta Vienošanās starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par kārtību, kādā tā piedalās Eiropas Patvēruma atbalsta birojā.

Vienošanās teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Padomes priekšsēdētājs ieceļ personu/-as, kas ir pilnvarota(s) Eiropas Savienības vārdā veikt Vienošanās 13. panta 1. punktā paredzēto paziņošanu, lai paustu Eiropas Savienības piekrišanu uzņemties šīs Vienošanās saistības.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē,

                                                                       Padomes vārdā —

                                                                       priekšsēdētājs

PIELIKUMS

VIENOŠANĀS starp Eiropas Savienību un Šveices konfederāciju par kārtību, kādā tā piedalās  Eiropas Patvēruma atbalsta birojā

EIROPAS SAVIENĪBA, turpmāk "ES",

no vienas puses, un

ŠVEICES KONFEDERĀCIJA, turpmāk "Šveice",

no otras puses,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 439/2010 (2010. gada 19. maijs), ar ko izveido Eiropas Patvēruma atbalsta biroju[4], turpmāk – "Regula", 49. panta 1. punktu,

tā kā:

1) Regulā noteikts, ka, lai sasniegtu tā mērķi, Eiropas Patvēruma atbalsta birojam, turpmāk "Atbalsta birojs", vajadzētu būt atvērtam to valstu līdzdalībai, kuras ir noslēgušas nolīgumus ar ES, saskaņā ar kuriem tās ir pieņēmušas un piemēro ES tiesību aktus jomā, uz kuru attiecas šī regula, konkrēti, Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice, turpmāk "asociētās valstis".

2) Šveice ir noslēgusi nolīgumus ar ES, saskaņā ar kuriem tā ir pieņēmusi un piemēro ES tiesību aktus jomā, uz kuru attiecas šī regula, īpaši Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par kritērijiem un mehānismiem, lai noteiktu valsti, kas ir atbildīga par to patvēruma pieteikumu izskatīšanu, kuri iesniegti kādā dalībvalstī vai Šveicē[5],

IR VIENOJUŠĀS ŠĀDI.

1. pants Piedalīšanās apjoms

Šveice pilnībā piedalās Atbalsta biroja darbā, un tai ir tiesības saņemt no Atbalsta biroja atbalsta darbības, kā aprakstīts Regulā un saskaņā ar šīs Vienošanās noteikumiem.

2. pants Valde

Šveice ir pārstāvēta Atbalsta biroja valdē kā novērotāja bez balsstiesībām.

3. pants Finanšu iemaksa

1. Šveice veic iemaksu Atbalsta biroja ieņēmumos, kuras gada summu aprēķina atbilstoši tās iekšzemes kopproduktam (IKP) kā procentu no visu piedalošos valstu IKP saskaņā ar formulu, kas aprakstīta I pielikumā.

2. 1. punktā minēto iemaksu maksā, sākot no dienas pēc šīs Vienošanās stāšanās spēkā. Pirmo iemaksu samazina proporcionāli atlikušajam gada dienu skaitam pēc Vienošanās stāšanās spēkā.

4. pants Datu aizsardzība

1. Šveice piemēro savus valsts noteikumus par personu aizsardzību saistībā ar personas datu apstrādi un par šādu datu brīvu apriti.[6]

2. Šīs Vienošanās nolūkos personas datu apstrādei, ko veic Atbalsta birojs, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti[7].

3. Šveice ievēro noteikumus par Atbalsta biroja rīcībā esošo dokumentu konfidencialitāti, kā paredzēts valdes reglamentā.

5. pants Juridiskais statuss

Atbalsta birojam Šveicē ir juridiskas personas statuss un visplašākā tiesībspēja un rīcībspēja, ko saskaņā ar Šveices tiesību aktiem piešķir juridiskām personām. Jo īpaši tas var iegūt vai atsavināt kustamu un nekustamu īpašumu, kā arī būt par pusi tiesas procesos.

6. pants Atbildība

Atbalsta biroja atbildību regulē Regulas 45. panta 1., 3. un 5. punkts.

7. pants Tiesa

Šveice atzīst, ka Atbalsta birojs ir pakļauts Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcijai, kā noteikts Regulas 45. panta 2. un 4. punktā.

8. pants Atbalsta biroja personāls

1. Saskaņā ar Regulas 38. panta 1. punktu un 49. panta 1. punktu uz Šveices valstspiederīgajiem, kas pieņemti darbā kā Atbalsta biroja darbinieki, attiecas Eiropas Savienības Civildienesta noteikumi un Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība, noteikumi, kurus Eiropas Savienības iestādes ir kopīgi pieņēmušas, lai piemērotu šos civildienesta noteikumus, un noteikumi, kurus Atbalsta birojs pieņēmis saskaņā ar Regulas 38. panta 2. punktu.

2. Atkāpjoties no Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 12. panta 2. punkta a) apakšpunkta un 82. panta 3. punkta a) apakšpunkta, Atbalsta biroja izpilddirektors saskaņā ar esošajiem noteikumiem par personāla atlasi un nodarbināšanu, kurus pieņēmis Atbalsta birojs, uz līguma pamata nodarbināt Šveices valstspiederīgos, kuri pilnībā bauda pilsoņu tiesības.

3. Šveices valstspiederīgajiem mutatis mutandis piemēro Regulas 38. panta 4. punktu.

4. Tomēr Šveices valstspiederīgos nevar iecelt Atbalsta biroja izpilddirektora amatā.

9. pants Privilēģijas un imunitāte

1. Šveice piemēro Atbalsta birojam un tā personālam Protokolu par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā, kā arī visus noteikumus, kas saskaņā ar minēto protokolu pieņemti attiecībā uz Atbalsta biroja personālu.

2. Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā piemērošanas procedūra ir noteikta II pielikuma papildinājumā.

10. pants Krāpšanas apkarošana

Ar Regulas 44. pantu saistītie noteikumi par ES veikto finanšu kontroli Šveicē attiecībā uz Atbalsta biroja darbību dalībniekiem ir izklāstīti III pielikumā.

11. pants Komiteja

1. Komiteja, kuras sastāvā ir Eiropas Komisijas un Šveices pārstāvji, uzrauga Vienošanās pareizu īstenošanu un nodrošina pastāvīgu informācijas sniegšanu un viedokļu apmaiņu šajā sakarā. Efektivitātes labad šīs komitejas sanāksmes notiek kopīgi ar attiecīgajām komitejām, kas izveidotas ar citām asociētajām valstīm, kuras piedalās, pamatojoties uz Regulas 49. panta 1. punktu. Tā sanāk vai nu pēc Šveices, vai Eiropas Komisijas lūguma. Par minētās komitejas darbu informē Atbalsta biroja valdi.

2. Komitejā apmainās ar informāciju par paredzētajiem ES tiesību aktiem, kuri vai nu tieši ietekmē vai groza Regulu, vai kuriem ir paredzama ietekme uz iemaksu, kas noteikta šīs Vienošanās 3. pantā, un veic viedokļu apmaiņu par to.

12. pants Pielikumi

Šīs Vienošanās pielikumi ir Vienošanās neatņemama sastāvdaļa.

13. pants Stāšanās spēkā

1. Līgumslēdzējas puses šo Vienošanos apstiprina saskaņā ar savām iekšējām procedūrām. Tās viena otrai paziņo par minēto procedūru pabeigšanu.

2. Šī Vienošanās stājās spēkā pirmā mēneša pirmajā dienā pēc pēdējā paziņojuma par 1. punktā minētās procedūras pabeigšanu.

14. pants Izbeigšana un spēkā esība

1. Šo Vienošanos slēdz uz neierobežotu laiku.

2. Katra Līgumslēdzēja puse pēc apspriešanās ar Komiteju var denonsēt šo Vienošanos, par to paziņojot otrai Līgumslēdzējai pusei. Vienošanos pārtrauc piemērot sešus mēnešus pēc tāda paziņojuma.

3. Šo Vienošanos izbeidz gadījumā, ja tiek izbeigts Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par kritērijiem un mehānismiem, lai noteiktu valsti, kas ir atbildīga par to patvēruma pieteikumu izskatīšanu, kuri iesniegti kādā dalībvalstī vai Šveicē[8].

4. Šo Vienošanos sagatavo vienā oriģināleksemplārā angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, horvātu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.

……………

I PIELIKUMS

Iemaksas aprēķināšanas formula

1. Regulas 33. panta 3. punkta d) apakšpunktā noteikto Šveices iemaksu Atbalsta biroja ieņēmumos aprēķina šādi.

Visjaunākos galīgos Šveices iekšzemes kopprodukta (IKP) rādītājus, kas pieejami katra gada 31. martā, dala ar visu Atbalsta birojā piedalošos valstu IKP rādītāju summu, kas pieejama par minēto gadu. Iegūto procentu piemēros Regulas 33. panta 3. punkta a) apakšpunktā noteiktajai Atbalsta biroja ieņēmumu daļai attiecīgajā gadā, lai iegūtu Šveices iemaksas apmēru.

2. Iemaksu veic euro.

3. Šveice iemaksu veic ne vēlāk kā 45 dienas pēc paziņojuma par veicamo iemaksu saņemšanas. Par jebkuru maksājuma kavējumu no dienas, kad beidzies iemaksas termiņš, Šveice maksā procentus par nenomaksāto summu. Procentu likme ir “Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša” C sērijā publicētā likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas ir spēkā tā mēneša pirmajā kalendārajā dienā, kurā beidzas maksājumu termiņš, palielināta par 3,5 procentu punktiem.

4. Šveices iemaksu pielāgo saskaņā ar šo pielikumu, ja Regulas 33. panta 3. punktā noteiktais Eiropas Savienības ieguldījums, kas ir ietverts Eiropas Savienības vispārējā budžetā, tiek palielināts saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu[9], 26., 27. vai 41. pantu. Šādā gadījumā starpību samaksā 45 dienu laikā pēc paziņojuma par veicamo iemaksu saņemšanas.

5. Ja maksājumu apropriācijas, ko Atbalsta birojs saņēmis no ES saskaņā ar Regulas 33. panta 3. punkta a) apakšpunktu attiecībā uz N gadu, nav izlietotas līdz N gada 31. decembrim vai ja Atbalsta biroja N gada budžets ir samazināts saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 26., 27. vai 41. pantu, minēto neizlietoto vai samazināto maksājumu apropriāciju daļu, kas atbilst Šveices iemaksas procentuālajai daļai, pārceļ uz Atbalsta biroja N+1 gada budžetu. Attiecīgi tiks samazināta Šveices iemaksa Atbalsta biroja N+1 gada budžetā.

II PIELIKUMS

7. PROTOKOLS

PROTOKOLS PAR PRIVILĒĢIJĀM UN IMUNITĀTI EIROPAS SAVIENĪBĀ

AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,

ŅEMOT VĒRĀ to, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 343. pantu un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma, saīsinājumā – “EAEK”, 191. pantu Eiropas Savienībai un EAEK dalībvalstīs ir privilēģijas un imunitāte, kas vajadzīga, lai pildītu to uzdevumus,

IR VIENOJUŠĀS par šādu noteikumu, ko pievieno Līgumam par Eiropas Savienību, Līgumam par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam.

I NODAĻA

EIROPAS SAVIENĪBAS ĪPAŠUMS, LĪDZEKĻI, AKTĪVI UN DARBĪBAS

1. pants

Savienības telpas un ēkas ir neaizskaramas. Tajās nevar izdarīt kratīšanu, tās nevar rekvizēt, konfiscēt vai ekspropriēt. Uz Savienības īpašumu un aktīviem bez Tiesas atļaujas nevar attiecināt nekādus administratīvus vai juridiskus piespiedu pasākumus.

2. pants

Savienības arhīvi ir neaizskarami.

3. pants

Savienība, tās aktīvi, ieņēmumi un citi īpašumi ir atbrīvoti no visiem tiešajiem nodokļiem.

Ja vien tas iespējams, dalībvalstu valdības veic attiecīgus pasākumus, lai atlaistu vai atlīdzinātu netiešo nodokļu vai tirdzniecības nodokļu summas, kas iekļautas kustama vai nekustama īpašuma cenā, ja Savienība savai oficiālai lietošanai izdara lielus pirkumus, kuru cenā ietilpst šādi nodokļi. Šos noteikumus tomēr nepiemēro tā, lai to darbība Savienībā izkropļotu konkurenci.

Nekādus izņēmumus neparedz nodokļiem un nodevām, kas ir maksājumi par sabiedriskiem pakalpojumiem.

4. pants

Savienība ir atbrīvota no visiem muitas nodokļiem, importa un eksporta aizliegumiem un ierobežojumiem attiecībā uz tās oficiālai lietošanai paredzētu priekšmetu importu un eksportu; tajā valstī, kur šādi priekšmeti ievesti, tos var atsavināt par atlīdzību vai bez atlīdzības tikai saskaņā ar nosacījumiem, ko apstiprinājusi attiecīgās valsts valdība.

Savienība ir atbrīvota arī no visiem muitas nodokļiem un visiem importa un eksporta aizliegumiem un ierobežojumiem attiecībā uz tās publikācijām.

II NODAĻA

SAZIŅA UN CEĻOŠANAS ATĻAUJAS

5. pants (bijušais 6. pants)

Katrā dalībvalstī Savienības iestāžu oficiālai saziņai un visu dokumentu sūtījumiem ir tāds pats statuss, kādu šī valsts piešķir diplomātiskām pārstāvniecībām.

Savienības iestāžu oficiālo korespondenci un citu oficiālu saziņu necenzē.

6. pants (bijušais 7. pants)

Savienības iestāžu locekļiem un darbiniekiem šo iestāžu vadītāji var izsniegt ceļošanas atļaujas Padomes ar vienkāršu balsu vairākumu noteiktā formā, ko dalībvalstu iestādes atzīst par derīgiem ceļošanas dokumentiem. Šīs ceļošanas atļaujas izdod ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem saskaņā ar nosacījumiem, kas ietverti Savienības Civildienesta noteikumos un Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā.

Komisija var noslēgt nolīgumus par to, lai šīs ceļošanas atļaujas atzītu par derīgiem ceļošanas dokumentiem trešo valstu teritorijā.

III NODAĻA

EIROPAS PARLAMENTA LOCEKĻI

7. pants (bijušais 8. pants)

Eiropas Parlamenta locekļiem, kas dodas uz Eiropas Parlamenta sanāksmes vietu vai prom no tās, nepiemēro nekādus administratīvus vai citādus brīvas pārvietošanās ierobežojumus.

Eiropas Parlamenta locekļiem attiecībā uz muitām un valūtas kontroli:

a) viņu valstu valdības piešķir tādas pašas iespējas kā augstākajiem ierēdņiem, kas dodas uz ārzemēm pildīt īslaicīgus oficiālus uzdevumus;

b) citu valstu valdības piešķir tādas pašas iespējas kā ārvalstu valdību pārstāvjiem, kas pilda īslaicīgus oficiālus uzdevumus.

8. pants (bijušais 9. pants)

Attiecībā uz Eiropas Parlamenta locekļiem nevar veikt izmeklēšanas darbības, viņus aizturēt vai uzsākt tiesvedību sakarā ar viedokli, ko viņi pauduši, vai balsojumu, ko viņi veikuši, pildot pienākumus.

9. pants (bijušais 10. pants)

Eiropas Parlamenta sesijās tā locekļiem ir:

a) savā valstī – imunitāte, ko piešķir attiecīgās valsts parlamenta locekļiem;

b) visās citās dalībvalstīs – imunitāte attiecībā uz aizturēšanu un tiesvedību.

Imunitāte tāpat attiecas uz Eiropas Parlamenta locekļiem, kamēr viņi dodas uz Eiropas Parlamenta sanāksmes vietu un prom no tās.

Ja Eiropas Parlamenta locekli aiztur pārkāpuma izdarīšanas laikā, viņš nevar atsaukties uz imunitāti, un tā neliedz Eiropas Parlamentam izmantot tiesības kādam no tā locekļiem atņemt imunitāti.

IV NODAĻA

DALĪBVALSTU PĀRSTĀVJI, KAS PIEDALĀS EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU DARBĀ

10. pants (bijušais 11. pants)

Dalībvalstu pārstāvjiem, kas piedalās Savienības iestāžu darbā, viņu padomdevējiem un tehniskiem ekspertiem, veicot pienākumus, kā arī dodoties uz sanāksmes vietu un prom no tās, ir parastās privilēģijas, imunitāte un atvieglojumi.

Šis pants attiecas arī uz Savienības padomdevēju struktūru locekļiem.

V NODAĻA

EIROPAS SAVIENĪBAS IERĒDŅI UN ĀRĒJIE DARBINIEKI

11. pants (bijušais 12. pants)

Neatkarīgi no pilsonības Savienības ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem visās dalībvalstīs

a) saskaņā ar Līgumu noteikumiem, kas, no vienas puses, attiecas uz ierēdņu un pārējo darbinieku atbildību attiecībā pret Savienību un, no otras puses, uz Eiropas Savienības Tiesas jurisdikciju domstarpībās starp Savienību un tās ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem, ir imunitāte pret tiesvedību saistībā ar darbībām, ko viņi veikuši, pildot amata pienākumus, tostarp viņu teikto vai rakstīto. Šī imunitāte saglabājas arī tad, kad viņi beiguši pildīt amata pienākumus;

b) uz viņiem, kā arī viņu laulātajiem un apgādājamiem ģimenes locekļiem neattiecas imigrācijas ierobežojumi vai ārvalstnieku reģistrācijas formalitātes;

c) attiecībā uz naudas vai valūtas maiņas noteikumiem viņiem piešķir tādus pašus atvieglojumus, kādus parasti piešķir starptautisku organizāciju amatpersonām;

d) viņiem ir tiesības, pirmo reizi stājoties amatā, bez muitas nodokļiem attiecīgā valstī ievest savas mēbeles un sadzīves priekšmetus un tiesības bez muitas nodokļiem izvest savas mēbeles un sadzīves priekšmetus atpakaļ, beidzot pildīt pienākumus attiecīgajā valstī, jebkurā gadījumā ievērojot nosacījumus, ko par vajadzīgiem atzinusi tās valsts valdība, kurā šīs tiesības īsteno;

e) viņiem ir tiesības personiskai lietošanai bez muitas nodokļiem ievest automašīnu, kas iegādāta iepriekšējā dzīves vietā, vai arī valstī, kuras pilsoņi viņi ir, saskaņā ar noteikumiem, kas ir spēkā attiecīgās valsts vietējā tirgū, kā arī to izvest atpakaļ, nemaksājot muitas nodokļus, jebkurā gadījumā ievērojot nosacījumus, ko attiecīgās valsts valdība uzskata par vajadzīgiem.

12. pants (bijušais 13. pants)

Savienības ierēdņi un pārējie darbinieki maksā Savienībai nodokļus no algas un citas atlīdzības, ko tiem maksā Savienība, saskaņā ar nosacījumiem un Eiropas Parlamenta un Padomes noteiktu procedūru, pieņemot regulas atbilstīgi parastajai likumdošanas procedūrai un pēc apspriešanās ar attiecīgajām iestādēm.

Viņi ir atbrīvoti no valstu nodokļiem no algas un citas atlīdzības, ko viņiem maksā Savienība.

13. pants (bijušais 14. pants)

Piemērojot ienākumu nodokli, īpašuma nodokli un mantojuma nodokli, kā arī piemērojot starp Savienības dalībvalstīm noslēgtās konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, Savienības ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem, kas tikai tādēļ, lai veiktu savus pienākumus Savienības dienestā, apmetas uz dzīvi tādā dalībvalstī, kas nav valsts, kurai viņiem bijuši jāmaksā nodokļi, stājoties Savienības dienestā, gan valsts, kurā viņi faktiski dzīvo, gan valsts, kurai viņiem bijuši jāmaksā nodokļi, pieņem, ka to pastāvīgā dzīvesvieta ir valstī, kurai viņiem bijuši jāmaksā nodokļi, ja tā ir Savienības dalībvalsts. Šis noteikums attiecas arī uz laulāto, ja vien viņš nav atsevišķi iesaistījies algotā darbā, un uz apgādājamiem bērniem, kas ir šajā pantā minēto personu aprūpē.

Kustams īpašums, kas pieder pirmajā panta daļā minētajām personām un atrodas tajā valstī, kurā tās uzturas, ir atbrīvots no šīs valsts mantojuma nodokļiem; lai aprēķinātu šādu nodokli, pieņem, ka šāds īpašums nodokļu uzlikšanas nolūkos atrodas valstī, kurai viņiem bijuši jāmaksā nodokļi, ievērojot trešo valstu tiesības, kā arī, iespējams, starptautiskas konvencijas attiecībā uz nodokļu dubulto uzlikšanu.

Piemērojot šo pantu, neņem vērā nevienu pastāvīgu dzīvesvietu, kas iegūta vienīgi tādēļ, lai pildītu pienākumus citās starptautiskās organizācijās.

14. pants (bijušais 15. pants)

Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot regulas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, pēc apspriešanās ar attiecīgajām iestādēm nosaka Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku sociālā nodrošinājuma sistēmu.

15. pants (bijušais 16. pants)

Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot regulas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, pēc apspriešanās ar attiecīgajām iestādēm nosaka to Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku kategorijas, uz kurām pilnībā vai daļēji attiecas 11. pants, 12. panta 2. daļa un 13. pants.

Šādās kategorijās iekļautu ierēdņu un pārējo darbinieku vārdus, amata pakāpes un adreses periodiski dara zināmus dalībvalstu valdībām.

VI NODAĻA

EIROPAS SAVIENĪBĀ AKREDITĒTO TREŠO VALSTU PĀRSTĀVNIECĪBU PRIVILĒĢIJAS UN IMUNITĀTE

16. pants (bijušais 17. pants)

Dalībvalsts, kurā ir Savienības mītne, Savienībā akreditēto trešo valstu pārstāvniecībām piešķir parasto diplomātisko imunitāti un privilēģijas.

VII NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

17. pants (bijušais 18. pants)

Privilēģijas, imunitāti un atvieglojumus Savienības ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem piešķir vienīgi Savienības interesēs.

Jebkurai Savienības iestādei ir jāatņem ierēdnim vai darbiniekam piešķirtā imunitāte, ja šī iestāde uzskata, ka šādas imunitātes atņemšana nav pretrunā Savienības interesēm.

18. pants (bijušais 19. pants)

Lai piemērotu šo Protokolu, Savienības iestādes sadarbojas ar attiecīgo dalībvalstu atbildīgajām iestādēm.

19. pants (bijušais 20. pants)

Šā Protokola 11. līdz 14. pants un 17. pants attiecas uz Eiropadomes priekšsēdētāju.

Iepriekšminētie panti attiecas arī uz Komisijas locekļiem.

20. pants (bijušais 21. pants)

Šā Protokola 11. līdz 14. pants un 17. pants attiecas uz Eiropas Savienības Tiesas tiesnešiem, ģenerāladvokātiem, sekretāriem un referentu palīgiem, neskarot 3. panta noteikumus Protokolā par Eiropas Savienības Tiesas Statūtiem, kas saistīti ar tiesnešu un ģenerāladvokātu imunitāti pret tiesvedību.

21. pants (bijušais 22. pants)

Šis Protokols attiecas arī uz Eiropas Investīciju banku, tās struktūru locekļiem, tās personālu un uz dalībvalstu pārstāvjiem, kas piedalās tās darbā, neskarot Protokolu par bankas Statūtiem.

Eiropas Investīciju banka turklāt, to veidojot un palielinot tās kapitālu, ir atbrīvota no jebkādiem nodokļiem vai līdzīgiem maksājumiem, kā arī no dažādām formalitātēm, kas var būt ar to saistītas valstī, kurā banka atrodas. Arī bankas darbības izbeigšanas vai bankas likvidācijas gadījumā tai neuzliek nekādus maksājumus. Visbeidzot, bankai un tās struktūru darbībām, kas veiktas saskaņā ar Statūtiem, neuzliek nekādus apgrozījuma nodokļus.

22. pants (bijušais 23. pants)

Šis protokols attiecas arī uz Eiropas Centrālo banku, tās struktūru locekļiem un personālu, neskarot noteikumus, kas ietverti Protokolā par Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem.

Eiropas Centrālā banka turklāt ir atbrīvota no jebkādiem nodokļiem vai līdzīgiem maksājumiem gadījumā, ja palielinās tās kapitāls, un no dažādām formalitātēm, kas ar to var būt saistītas valstī, kurā ir Bankas mītne. Bankas un tās iestāžu darbībām, kas veiktas saskaņā ar Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem, neuzliek nekādus apgrozījuma nodokļus.

II PIELIKUMA papildinājums

Procedūra Protokola par privilēģijām un imunitāti piemērošanai Šveicē

1. Piemērošanas attiecinājums uz Šveici

Visas Protokolā par Eiropas Savienības privilēģijām un imunitāti (turpmāk "protokols") minētās atsauces uz dalībvalstīm jāsaprot kā attiecināmas arī uz Šveici, ja vien turpmāk izklāstītajos noteikumos nav paredzēts citādi.

2. Atbalsta biroja atbrīvojums no netiešajiem nodokļiem (tostarp PVN)

Preces un pakalpojumi, ko eksportē no Šveices, nav apliekami ar Šveices pievienotās vērtības nodokli (PVN). Ja Atbalsta birojam preces piegādā un pakalpojumus sniedz Šveicē oficiālai izmantošanai, saskaņā ar protokola 3. panta otro daļu atbrīvojumu no PVN piešķir kā kompensāciju. Atbrīvojumu no PVN piešķir, ja faktiskā preču un pakalpojumu iepirkuma cena, kas minēta faktūrrēķinā vai līdzvērtīgā dokumentā, kopā ir vismaz 100 Šveices franku (ar nodokli).

Lai saņemtu PVN kompensāciju, Šveices Federālās nodokļu administrācijas PVN galvenajā nodaļā jāiesniedz veidlapas, kas Šveicē paredzētas šim nolūkam. Parasti kompensācijas pieteikumus izskata trīs mēnešu laikā no dienas, kad tie iesniegti kopā ar nepieciešamajiem apliecinošajiem dokumentiem.

3. Piemērošanas kārtība noteikumiem, kas attiecas uz Atbalsta biroja personālu

Saistībā ar protokola 12. panta otro daļu Šveice atbilstīgi valsts tiesību aktu principiem Atbalsta biroja ierēdņus un pārējos darbiniekus Regulas (Euratom, EOTK, EEK) Nr. 549/69 (1969. gada 25. marts), ar ko nosaka Eiropas Kopienu ierēdņu un citu darbinieku kategorijas, uz kurām attiecas Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās 12. pants, 13. panta otrā daļa un 14. pants[10], 2. panta nozīmē atbrīvo no federālajiem, kantonu un komunālajiem nodokļiem attiecībā uz Eiropas Savienības maksāto algu, darba samaksu un citu atalgojumu, uz ko attiecas iekšējais nodoklis par labu Eiropas Savienībai.

Attiecībā uz Protokola 13. panta piemērošanu Šveici neuzskata par dalībvalsti 1. punkta nozīmē.

Atbalsta biroja ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem un to ģimenes locekļiem, kuri ir ES ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem piemērojamās sociālās nodrošināšanas maksājumu sistēmas dalībnieki, nav obligāti jābūt Šveices sociālās nodrošināšanas sistēmas dalībniekiem.

Eiropas Savienības Tiesai ir ekskluzīva jurisdikcija visos jautājumos, kas saistīti ar Atbalsta biroja vai Eiropas Komisijas un tās personāla attiecībām saistībā ar Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu un Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības piemērošanu un citiem ES tiesību aktu noteikumiem, kuros izklāstīti darba apstākļi.

III PIELIKUMS

Finanšu kontrole attiecībā uz Šveices dalībniekiem Atbalsta biroja darbībās

1. pants Tieša saziņa

Atbalsta birojs un Eiropas Komisija tieši sazinās ar visām Šveicē reģistrētajām personām vai organizācijām, kas piedalās Atbalsta biroja darbībās kā līgumslēdzēji, Atbalsta biroja dalībnieki, Atbalsta biroja vai ES budžeta maksājumu saņēmēji vai apakšuzņēmēji. Šādas personas var tieši nosūtīt Eiropas Komisijai un Atbalsta birojam visu attiecīgo informāciju un dokumentus, kas jāiesniedz, pamatojoties uz šajā Vienošanās minētajiem instrumentiem un noslēgtajiem līgumiem vai nolīgumiem un uz visiem lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar tiem.

2. pants Revīzijas

1. Saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu[11], ar Komisijas Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 23. decembris) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam[12], un ar citiem instrumentiem, kas minēti šajā Vienošanās, ar saņēmējiem, kas darbojas Šveicē, noslēgtajos līgumos vai nolīgumos un pieņemtajos lēmumos var paredzēt, ka Eiropas Komisijas pārstāvji vai citas Atbalsta biroja un Eiropas Komisijas pilnvarotas personas jebkurā laikā saņēmēju un to apakšuzņēmēju telpās var veikt zinātniskās, finansiālās, tehnoloģiskās vai citas darbības revīzijas.

2. Atbalsta biroja un Komisijas amatpersonas un citas Atbalsta biroja un Komisijas pilnvarotas personas var attiecīgi piekļūt vietām, darbiem un dokumentiem, kā arī visai informācijai, kas vajadzīga šādu revīziju veikšanai, tostarp elektroniskā formātā. Šīs piekļuves tiesības skaidri norāda līgumos vai nolīgumos, ko noslēdz šajā Vienošanās minēto instrumentu īstenošanai.

3. Eiropas Revīzijas palātai ir tādas pašas tiesības kā Eiropas Komisijai.

4. Revīzijas var veikt piecu gadu laikā pēc šīs Vienošanās spēkā esības beigām vai saskaņā ar noslēgto līgumu vai nolīgumu un pieņemto lēmumu noteikumiem.

5. Šveices Federālo revīzijas biroju iepriekš informē par revīzijām, ko veic Šveices teritorijā. Šāda informēšana nav juridisks priekšnosacījums šādu revīziju veikšanai.

3. pants Pārbaudes uz vietas

1. Saskaņā ar šo Vienošanos Eiropas Komisija (OLAF) ir pilnvarota veikt inspekcijas un pārbaudes uz vietas Šveices teritorijā atbilstīgi noteikumiem, kas izklāstīti Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām[13].

2. Inspekcijas un pārbaudes uz vietas Eiropas Komisija sagatavo un veic ciešā sadarbībā ar Šveices Valsts revīzijas biroju vai citām kompetentām Šveices Federālā revīzijas biroja norādītām Šveices iestādēm, kuras laikus informē par pārbaužu un inspekciju priekšmetu, mērķi un juridisko pamatu, lai tās varētu sniegt visu vajadzīgo palīdzību. Šai nolūkā Šveices kompetento iestāžu ierēdņi var piedalīties inspekcijās un pārbaudēs uz vietas.

3. Ja attiecīgās Šveices iestādes to vēlas, tās var kopā ar Eiropas Komisiju veikt inspekcijas un pārbaudes uz vietas.

4. Ja programmas dalībnieki pretojas inspekcijai vai pārbaudei uz vietas, Šveices iestādes, rīkojoties saskaņā ar valsts tiesību aktiem, sniedz Eiropas Komisijas inspektoriem vajadzīgo palīdzību, lai tie varētu izpildīt savu pienākumu veikt inspekciju vai pārbaudi uz vietas.

5. Eiropas Komisija iespējami drīz paziņo Šveices Federālajam revīzijas birojam par jebkuru faktu vai aizdomām par nelikumīgu rīcību, ko tā atklājusi, veicot inspekciju vai pārbaudi uz vietas. Jebkurā gadījumā Eiropas Komisijai jāinformē iepriekšminētā iestāde par šādu pārbaužu un inspekciju rezultātu.

4. pants Informācija un apspriešanās

1. Šā pielikuma pienācīgas īstenošanas nolūkā Šveices kompetentās iestādes un ES regulāri apmainās ar informāciju un pēc vienas Līgumslēdzējas puses pieprasījuma rīko apspriešanos.

2. Šveices kompetentās iestādes bez kavēšanās informē Atbalsta biroju un Eiropas Komisiju par jebkuru faktu vai aizdomām par nelikumīgu rīcību, ko tās atklājušas saistībā ar tādu līgumu vai nolīgumu noslēgšanu un īstenošanu, kuri noslēgti, piemērojot šajā Vienošanās minētos instrumentus.

5. pants Konfidencialitāte

Saskaņā ar šo pielikumu paziņotā vai iegūtā informācija jebkurā formā ir dienesta noslēpums, un to aizsargā tādā pašā veidā kā līdzīgu informāciju aizsargā saskaņā ar Šveices tiesību aktiem un attiecīgiem noteikumiem, kas ir piemērojami ES iestādēm. Šādu informāciju izpauž tikai tām personām ES iestādēs, dalībvalstīs vai Šveicē, kurām tā ir jāzina amata pienākumu veikšanai, un to var izmantot tikai tam, lai nodrošinātu Līgumslēdzēju pušu finansiālo interešu efektīvu aizsardzību.

6. pants Administratīvie pasākumi un sodi

Neskarot Šveices krimināltiesību piemērošanu, Atbalsta birojs vai Eiropas Komisija var piemērot administratīvus pasākumus un sodus saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu[14] un Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 1268/2012 (2012. gada 29. oktobris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem[15], un ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību[16].

7. pants Atgūšana un izpilde

Atbalsta biroja vai Eiropas Komisijas lēmumus, kas ir pieņemti šīs Vienošanās darbības jomā un kas uzliek finansiālas saistības personām, kuras nav valstis, izpilda Šveicē. Izpildrakstu izdod Šveices valdības norīkotā iestāde, veicot tikai dokumenta autentiskuma pārbaudi, un par to paziņo Atbalsta birojam vai Eiropas Komisijai. Izpildi veic saskaņā ar Šveices procesuālajiem tiesību aktiem. Eiropas Savienības Tiesa kontrolē likumību attiecībā uz lēmuma izpildīšanu.

Eiropas Savienības Tiesas spriedumus, pamatojoties uz šķīrējklauzulu, izpilda ar tādiem pašiem nosacījumiem.

[1]               Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 439/2010 (2010. gada 19. maijs), ar ko izveido Eiropas Patvēruma atbalsta biroju (OV L 132/11, 29.5.2010.).

[2]               OV C […], […], […] lpp..

[3]               OV C […], […], […] lpp.

[4]               OV L 132, 26.10.2010., 11. lpp.

[5]               OV L 53, 27.2.2008., 5. lpp.

[6]               Komisijas Lēmums (2000. gada 26. jūlijs), atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 95/46/EK par tādu personas datu pienācīgu aizsardzību Šveicē, OV L 215, 25.8.2000, 1. lpp.

[7]               OV L 8, 12.1.2011., 1. lpp.

[8]               OV L 53, 27.2.2008., 5. lpp.

[9]               OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.

[10]             OV L 74, 27.3.1969., 1. lpp., kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK, Euratom) Nr. 371/2009, OV L 121, 15.5.2009., 1. lpp.

[11]             OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.

[12]             OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp., kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK, Euratom) Nr. 652/2008, OV L 181, 10.7.2008., 23. lpp.

[13]             OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

[14]             OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.

[15]             OV L 362, 31.12.2012., 1. lpp.

[16]             OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.