This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52013PC0312
Proposal for a REGULATION OF THE EUROPEAN PARLIAMENT AND OF THE COUNCIL establishing the Copernicus Programme and repealing Regulation (EU) No 911/2010
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko izveido programmu Copernicus un atceļ Regulu (ES) Nr. 911/2010
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko izveido programmu Copernicus un atceļ Regulu (ES) Nr. 911/2010
/* COM/2013/0312 final - 2013/0164 (COD) */
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko izveido programmu Copernicus un atceļ Regulu (ES) Nr. 911/2010 /* COM/2013/0312 final - 2013/0164 (COD) */
PASKAIDROJUMA RAKSTS 1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS Copernicus ir
Eiropas Zemes novērošanas programmas GMES (Globālā vides
un drošības novērošana) jaunais nosaukums. Copernicus vai
drīzāk tās priekšgājēja tika izveidota kā ES
programma saskaņā ar GMES Regulu (ES) Nr. 911/2010.
Tā attiecas uz visām darbībām, lai lietotājiem, kuri
ir atbildīgi par politikas veidošanu, īstenošanu un uzraudzību
ES un tās dalībvalstīs, varētu netraucēti nodrošināt
rūpīgus un drošticamus datus un informāciju par vides
jautājumiem un drošības jautājumiem. Copernicus
mērķis ir nodrošināt Eiropai nepārtrauktu, neatkarīgu
un uzticamu piekļuvi novērošanas datiem un informācijai. ES
ieguldījuma mērķis ir, nodrošinot piekļuvi esošajiem
aktīviem un attīstot darbības pakalpojumus, aizpildīt novērošanas
trūkumus. Copernicus ir
strukturēta sešos pakalpojumos: jūras vides, atmosfēras, zemes
un klimata pārmaiņu novērošana, kā arī atbalsts
ārkārtas situāciju pārvaldībai un drošībai. Copernicus
izmanto datus, kas iegūti no satelītiem un in situ sensoriem,
piemēram, bojām, baloniem vai gaisa sensoriem, lai nodrošinātu
laicīgu un drošticamu pievienotās vērtības informāciju
un paredzētu laikapstākļus, sniedzot atbalstu, piemēram,
lauksaimniecībai un zivsaimniecībai, zemes izmantošanai un
pilsētu plānošanai, cīņai ar mežu ugunsgrēkiem,
reaģēšanai uz katastrofām, jūras transporta un gaisa
piesārņojuma novērošanai. Tāpat Copernicus sniedz
ieguldījumu ekonomikas stabilitātē un izaugsmē, veicinot
komerciālus pielietojumus (tā dēvētos lejupējos
pakalpojumus) daudzās dažādās nozarēs, nodrošinot
pilnīgu un atklātu piekļuvi Copernicus novērošanas
datiem un informācijas produktiem. Tā ir viena no programmām,
kas jānodrošina saskaņā ar stratēģiju “Eiropa
2020” — Eiropas gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas
izaugsmes stratēģija, un tā tika iekļauta “Eiropa 2020”
rūpniecības politikas iniciatīvā, jo tā sniedz labumu
virknei Savienības politikas virzienu. Radušos izmaksu dēļ atsevišķas
dalībvalstis nevar uzņemties optimālu atbildību par kosmosa
infrastruktūru, kuras izstrādātas, izmantojot ES un
starpvaldību līdzekļus, darbības un atjaunināšanas
finansēšanu. Ar kosmosu saistītas novērošanas operatīvai
meteoroloģijai jomā Eiropas valstis ir apvienojušas savus resursus,
lai attīstītu un izmantotu meteoroloģiskos satelītus Eiropas
Meteoroloģisko satelītu izmantošanas organizācijas (EUMETSAT)
ietvaros. Eiropas valstis ir izstrādājušas arī vides
satelītu demonstrētājus vai nu ar Eiropas Kosmosa
aģentūras (EKA), vai valstu kosmosa aģentūru
starpniecību. Taču tās nav radušas iespēju sadarboties
saistībā ar ilgtspējīgu darbības programmu
finansēšanu vides novērošanas jomā. Nepieciešamība
turpināt šādu novērošanu kļūst aizvien
būtiskāka, ņemot vērā pieaugošo politisko spiedienu uz
valsts iestādēm, prasot vides, drošības un klimata pārmaiņu
jomā pieņemt informētus lēmumus, un vajadzību
ievērot starptautiskus nolīgumus. Attiecībā uz pakalpojumiem, kuriem
ir visas Eiropas un globāls segums, dalībvalstis nevar pietiekami
sasniegt ierosinātās darbības mērķus, jo dažādu
dalībvalstu ieguldījums ir jāapkopo Eiropas līmenī.
Citu pakalpojumu nodrošināšanu (piemēram, ārkārtas
situāciju kartes vai ierobežotākas ģeogrāfiskās
piemērošanas jomas tematiskas zemes novērošanas kartes) ES līmenī
varētu labāk panākt divu iemeslu dēļ. Pirmkārt,
saliedētāka un centralizēta ar kosmosu saistītu vai in situ
sensoru ievades datu pārvaldība nodrošinātu apjomradītus
ietaupījumus. Otrkārt, koordinēta Zemes
novērošanas pakalpojumu nodrošināšana dalībvalstu
līmenī ļauj izvairīties no dublēšanās un uzlabo
ES vides tiesību aktu īstenošanas uzraudzību, pamatojoties uz
pārredzamiem un objektīviem kritērijiem. Vienīgi
dalībvalstu līmenī radīta salīdzināma
informācija ļauj nodrošināt efektīvu vides tiesību
aktu īstenošanu, kas daudzos gadījumos risina patiesi
vērienīgas un tādēļ starptautiskas problēmas. Turklāt darbība Eiropas
līmenī nodrošinās apjomradītus ietaupījumus,
lietderīgāk tērējot sabiedrības līdzekļus.
Tādējādi rīcībai ES līmenī ir skaidra
pievienotā vērtība. Kopš paša sākuma kopējais
finansējums, kuru ES un EKA ir piešķīrušas tās
attīstībai, ir vairāk nekā EUR 3,2 miljardi.
Liela daļa GMES budžeta tika izlietota novērošanas
satelītu Sentinels attīstībai. Tas tika darīts,
izmantojot Komisijas ieguldījumu EUR 738 miljonu apmērā EKA
GMES Kosmosa komponentes programmā (GSC). Līdz 2013. gada beigām Copernicus
finansēs Septītās pamatprogrammas kosmosa tematiskā
joma un GMES un tās sākotnējās darbības
programma. Tā kā Copernicus būs gatava pāriet
darbības posmā, sākot no 2014. gada būs nepieciešama
jauna regula. Saskaņā ar paziņojuma “Daudzgadu finanšu
shēmas 2014.–2020. gadam vienkāršošanas programma”[1]
mērķiem šī jaunā regula labāk definēs programmas
pārvaldību, it īpaši Komisijas uzdevumu, programmas
mērķus un rādītājus, kas ļaus efektīvi
uzraudzīt tās īstenošanu un nodrošinās vienmērīgu
pāreju no pašreizējām darbībām. Ierosinātajā
regulā ir iekļauti arī nosacījumi par samērīgu
finanšu procedūru ieviešanu, it īpaši lielai daļai programmas,
kura ir īstenojama netieši. Vienkāršošanas un “lietpratīga
regulējuma” kontekstā ir jānorāda, ka Copernicus
mērķis ir uzlabot tiesību aktu kvalitāti, nodrošinot uz
pierādījumiem balstītus novērošanas rīkus. Paziņojumā ar nosaukumu “Budžets
stratēģijai “Eiropa 2020”” (COM (2011) 500 galīgā
redakcija, 29.6.2011.) Komisija norādīja, ka, ņemot
vērā ES budžeta robežas, ir ierosināts laikā no 2014.
līdz 2020. gadam GMES finansēt ārpus daudzgadu
finanšu shēmas. Parlaments 2012. gada 16. februāra
rezolūcijā P7_TA(2012)0062 šo priekšlikumu noraidīja.
Eiropadomes 2013. gada 7. un 8. februāra secinājumos par
daudzgadu finanšu shēmu (DFS) ir secināts, ka programma būtu
jāfinansē saskaņā ar finanšu shēmas apakšpozīciju
1.a, DSF regulā nosakot maksimālo ieguldījumu līmeni EUR 3786
miljonu apmērā (2011. gada cenās). 2. APSPRIEŠANĀS AR
IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMS Apspriešanās ar ieinteresētajām
personām par GMES ir notikusi kopš 2006. gadā tika
izveidots Eiropas Komisijas GMES birojs. Īstenojot
apspriešanās procesu, kurš sākts ar paziņojumu “GMES: no
koncepcijas līdz realitātei”[2],
vispirms 2008. gadā tika pieņemts paziņojums ar nosaukumu “GMES:
mēs rūpējamies par drošu planētu”[3].
Turpmākas apspriešanās tika īstenotas, lai sagatavotu Komisijas
priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Zemes
novērošanas programmu (GMES) un tās sākotnējām
darbībām (2011–2013)[4]
un paziņojumu ar nosaukumu “Globālā vides un drošības
novērošana (GMES): kosmosa komponentes uzdevumi un nākamie
pasākumi”.[5] Kopš GMES regulas stāšanās
spēkā 2010. gadā dalībvalstu un lietotāju
apspriešanās ir turpinājušās ar to jauno pārvaldības
iestāžu starpniecību, kuras izveidotas ar pašu regulu, proti, GMES
komitejas un Lietotāju foruma, ko veido publisko lietotāju
pārstāvji, starpniecību. Apspriešanās ir apstiprinājušas
interesi par programmu Copernicus un vajadzību pēc tās,
un tagad, kad tā patiesi kļūst par ES programmu, tā
koncentrējas uz dažādiem projektu variantiem, it īpaši Copernicus
pakalpojumiem. Ieinteresētās personas ir norādījušas, ka no
Copernicus pakalpojumiem gūtas informācijas nepārtraukta un
garantēta pieejamība ir programmas panākumu un tās
pilnīgas īstenošanās ieguvumu stūrakmens. Ietekmes novērtējums tika sagatavots
2011. gadā, un būtiskākos secinājumus publicēja
dokumentā SEC (2011) 867 galīgā redakcija, 28.6.2011.,
kas bija pievienots Komisijas priekšlikumam par daudzgadu finanšu shēmu,
COM (2011) 500. Tagad ietekmes novērtējums ir pieņemts un
ir ņemti vērā Ietekmes novērtējuma padomes ieteikumi.
Kopš 2011. gada ir mainījušies politiskie uzskati par to, cik
lietderīgi ir programmu Copernicus finansēt DFS ietvaros.
Tādēļ Komisija uzskata, ka patlaban ir īstais brīdis
iesniegt oficiālu priekšlikumu. Tomēr ir jāatzīmē, ka šis
priekšlikums ir jāprecizē, pielāgojot summai, par kuru ir
panākta vienošanās atbilstoši daudzgadu finanšu shēmas maksimālajam
līmenim, kas Komisijas sākotnējo priekšlikumu samazina
vairāk nekā par EUR 2 miljardiem. Lai varētu saglabāt
pakalpojumu sniegšanu, Komisijai bija jāsamazina jaunas izstrādes
kosmosa komponentē ar mērķi atjaunot un modernizēt
novērošanas kapacitāti. EKA uzņemsies atbildību par Sentinels
nākamās paaudzes izstrādi. Jautājums par Copernicus kosmosa
komponentes aktīvu īpašumtiesībām ir svarīgs, un to
nevar aplūkot, izolējot no tiesībām un pienākumiem,
kādus šādas īpašumtiesības uzliek īpašniekam.
Īpašniekam ir pilnīgākās iespējamās
tiesības, ieskaitot lietošanas, nodošanas un izvietošanas tiesības. Nosakot to, vai pieņemt kosmosa
komponentes aktīvu īpašumtiesības, ir jānodala divi posmi:
pirmā posma laikā, t. i., pašreizējās daudzgadu
finanšu shēmas ietvaros, ES ir bijusi vienīgi ieguldītāja
EKA programmā aptuveni 30 % apmērā un tai ir trūcis
līdzekļu, lai uzņemtos vadošo lomu, veidojot Copernicus
kosmosa komponenti. Turklāt ES līdzekļi lielā
mērā bija Septītās pamatprogrammas apropriācijas un
nebija paredzēti, lai pastāvīgi finansētu darbības
programmu. Tādēļ ES nevarēja šajā posmā
uzņemties īpašumtiesības. Otrais posms sāksies ar
nākamo daudzgadu finanšu shēmu. Tas ir saistīts ar lielām
pārmaiņām, jo ES tagad būs iespēja 100 %
finansēt lielāko skaitu Copernicus kosmosa komponentes
daļu, ieskaitot zemes segmentu un satelītu darbības izmaksas. Šajā jaunajā kontekstā, kā
norādīts 19. pantā, satelītu īpašumtiesības
būs jāpārskata. Regulā ir paredzēts risinājums,
ka īpašumtiesības no EKA varētu pārņemt ES vai
īpaši izveidota iestāde vai fonds. Ar īpašumtiesību
nodošanu saistītie risinājumi ir jāizvērtē, ņemot
vērā attiecīgos faktorus, tostarp satelītu darbību,
datu juridiskās īpašumtiesības, piekļuves datiem
nosacījumus un aktīvu vērtību. Risinājumi tiks apsvērti
vienīgi tad, ja šķitīs, ka ES īpašumtiesību trūkumu
ir daudz vairāk nekā priekšrocību. ES īpašumtiesību
nodošanu var īstenot, vienīgi izmantojot deleģētos aktus. Varētu aplūkot arī datu
iegādes shēmas variantu. 3. PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI Ņemot vērā Līguma par
Eiropas Savienības darbību 189. pantu, priekšlikums jaunai
Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu Copernicus.
Tajā uzmanība galvenokārt pievērsta šādiem galvenajiem
aspektiem: (1)
nosaukuma maiņa uz „Copernicus”; (2)
GMES
pārvaldība tās darbības posmā, lai atļautu
Komisijai deleģēt darbības virknei operatoru; (3)
finansēšana 2014.–2020. gadā. 4. IETEKME UZ BUDŽETU Finanšu pārskatā, kas pievienots šim
regulas priekšlikumam, ir izklāstītas indikatīvās budžeta
apropriācijas, kuras ir atbilstošas 2014.–2020. gada daudzgadu
finanšu shēmai, ar maksimālo ieguldījumu līmeni
EUR 3786 miljonu apmērā 2011. gada cenās, kas ir
līdzvērtīgi EUR 4291 miljonam pašreizējās
cenās. 5. IZVĒLES ELEMENTI Komisija var pieņemt deleģētos
aktus, lai sasniegtu noteiktus mērķus, kuri izklāstīti
priekšlikumā. 2013/0164 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko izveido programmu Copernicus un
atceļ Regulu (ES) Nr. 911/2010 (Dokuments attiecas uz EEZ) EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS
PADOME, ņemot vērā Līgumu par
Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 189. panta
2. punktu, ņemot vērā Eiropas Komisijas
priekšlikumu, pēc leģislatīvā akta
projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem, ņemot vērā Eiropas Ekonomikas
un sociālo lietu komitejas atzinumu[6], ņemot vērā Reģionu
komitejas atzinumu[7], saskaņā ar parasto likumdošanas
procedūru, tā kā: 1) Globālā vides un
drošības novērošana (GMES) ir Zemes novērošanas
iniciatīva, ko vada Savienība un ko īsteno partnerībā
ar dalībvalstīm un Eiropas Kosmosa aģentūru (“EKA”). GMES
sākotne ir meklējama 1998. gada maijā, kad iestādes,
kuras iesaistītas kosmosa darbību izstrādē Eiropā,
izdeva kopīgu deklarāciju, kas pazīstama kā “Baveno
Manifesto”. Manifesto aicināja uz ilgtermiņa
apņemšanos izstrādāt uz kosmosu balstītus vides
novērošanas pakalpojumus, izmantojot un arī tālāk
attīstot Eiropas prasmes un tehnoloģijas. Savienība
2005. gadā izdarīja stratēģisku izvēli
attīstīt neatkarīgu Eiropas Zemes novērošanas
kapacitāti, lai varētu nodrošināt pakalpojumus vides un
drošības jomās[8],
kādēļ tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes
2010. gada 22. septembra Regula (ES) Nr. 911/2010 par
Eiropas Zemes novērošanas programmu (GMES) un tās
sākotnējām darbībām (2011.–2013.)[9]. 2) Copernicus ir
uzskatāma par Eiropas ieguldījumu Zemes novērošanas sistēmu
globālās sistēmas (GEOSS) izveidē, kas
izstrādāta Zemes novērošanas darbagrupā (GEO). 3) Pamatojoties uz šās
iniciatīvas rezultātiem, saskaņā ar Regulu (ES)
Nr. 911/2010 tika izveidota Eiropas Zemes novērošanas programma (GMES)
un paredzēti tās sākotnējo darbību īstenošanas
noteikumi. 4) Lai gan programma, kura
izveidota saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 911/2010, būtu jāturpina
atbilstoši jaunajai daudzgadu finanšu shēmai, tomēr, lai atvieglotu
saziņu ar sabiedrību kopumā, akronīms “GMES” būtu
jānomaina uz nosaukumu “Copernicus”. Komisija ir
reģistrējusi preču zīmi, lai to varētu izmantot
Savienības iestādes un lai to varētu licencēt citiem
ieinteresētiem lietotājiem, it īpaši būtiskāko
pakalpojumu nodrošinātājiem. 5) Programmas Copernicus
mērķi ir nodrošināt rūpīgu un drošticamu
informāciju vides un drošības jomā, kas pielāgota
lietotāju vajadzībām un atbalsta citus Savienības politikas
virzienus, it īpaši saistībā ar iekšējo tirgu, transportu,
vidi, enerģētiku, civilo aizsardzību, sadarbību ar
trešām valstīm un humāno palīdzību. Tā pamatojas uz
Eiropā pastāvošām spējām, papildinot tās ar
jauniem, kopīgi izstrādātiem aktīviem. 6) Programma Copernicus būtu
jāīsteno atbilstīgi citiem saistītiem Savienības
instrumentiem un darbībām, it īpaši darbībām
saistībā ar vidi un klimata pārmaiņām, kā
arī instrumentiem drošības, personas datu aizsardzības,
konkurētspējas un inovāciju, kohēzijas,
pētniecības, transporta, konkurences un starptautiskās
sadarbības jomās, ar Eiropas Globālās navigācijas
satelītu sistēmas (GNSS) programmu. Copernicus datiem
vajadzētu saglabāt datu atbilsmi dalībvalstu telpiskajiem
atsauces datiem un būtu jāatbalsta tās telpiskās
informācijas infrastruktūras izstrāde Savienībā, kura
izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 14. marta Direktīvu
2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru
Eiropas Kopienā (INSPIRE)[10].
Copernicus būtu jāpapildina arī kopējā vides
informācijas sistēma (SEIS) un Savienības darbības
reaģēšanai ārkārtas situācijās. 7) Copernicus ir
programma, kas būtu jāīsteno saskaņā ar gudras,
ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes stratēģiju
“Eiropa 2020”. Tā sniedz labumu veselai virknei Savienības
politikas virzienu un sekmē stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu
sasniegšanu, it īpaši, izstrādājot efektīvu kosmosa
politiku, lai nodrošinātu rīkus būtiskāko globālo
uzdevumu risināšanai un lai sasniegtu mērķus saistībā
ar klimata pārmaiņām un enerģijas ilgtspēju. 8) Copernicus programma
gūst labumu no rezultātiem, ko sniedz Savienības
Pētniecības un inovācijas pamatprogramma 2014.–2020. gadam
“Apvārsnis 2020”, it īpaši no tās pētniecības un
inovāciju darbībām nākotnes Zemes novērošanas
tehnoloģijām un pielietojumiem, izmantojot attālo uzrādi,
gaisa un in-situ tehnoloģijas un datus reaģēšanai uz
lieliem sabiedrības izaicinājumiem. 9) Lai varētu īstenot
mērķus, programmai Copernicus ir jāpaļaujas uz
autonomu Savienības novērojumu no kosmosa kapacitāti un
jānodrošina darbības pakalpojumi vides, civilās
aizsardzības un drošības jomās. Tāpat tai ir jāizmanto
pieejamie in-situ dati, kurus nodrošina it īpaši dalībvalstis.
Darbības pakalpojumu nodrošināšana ir atkarīga no Copernicus
kosmosa komponentes pareizas darbības un drošības. Vislielākais
drauds Copernicus kosmosa komponentei ir aizvien pieaugošais risks
sadurties ar citiem satelītiem un kosmosā esošajām
atlūzām. Tādēļ programmai Copernicus ir
jāatbalsta darbības, kuru mērķis ir samazināt
šādus riskus, it īpaši, veicinot programmu, kas izveidota
saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu [XXX], ar ko
izveido Kosmosa novērošanas un izsekošanas atbalsta programmu[11]. 10) Maksimālie finanšu
līdzekļi, kas nepieciešami Copernicus darbībām
(2014.–2020. gadā) ir EUR 3 786 miljoni
2011. gada cenās, kas piešķirti atsevišķā budžeta
nodaļā Savienības vispārējā budžeta 1.a
kategorijas 2. sadaļā. Personāla un administratīvie
izdevumi, kas Komisijai rodas, koordinējot programmu Copernicus, ir
jāsedz no Savienības budžeta. 11) Lai uzlabotu Copernicus
īstenošanu un tās ilgtermiņa plānošanu, Komisijai būtu
jāpieņem gada darba programma saskaņā ar daudzgadu
plāna prioritātēm, mērķiem un
stratēģijām. 12) Copernicus būtu jāorientē
uz lietotāju, tādēļ nepieciešama nepārtraukta,
efektīva lietotāju iesaistīšanās, it īpaši
attiecībā uz pakalpojumu prasību definēšanu un
apstiprināšanu. 13) Copernicus
starptautiskā dimensija ir īpaši būtiska saistībā ar
datu un informācijas apmaiņu, kā arī saistībā ar
piekļuvi novērošanas infrastruktūrai. Šāda apmaiņas
sistēma ir rentablāka par datu iegādes shēmām un
stiprina programmas globālo dimensiju. 14) Līgumā par EEZ un
pamatlīgumos ar kandidātvalstīm un potenciālajām
kandidātvalstīm ir paredzēta šo valstu dalība
Savienības programmās. Noslēdzot starptautiskus nolīgumus
ar attiecīgu mērķi, būtu jādara iespējama
arī citu trešo valstu un starptautisku organizāciju dalība. 15) Dalībvalstīm,
trešām valstīm un starptautiskām organizācijām,
pamatojoties uz attiecīgiem nolīgumiem, būtu jādod
iespēja veikt ieguldījumu programmās. 16) Komisijai būtu
jāuzņemas vispārēja atbildība par programmu Copernicus.
Tai būtu jādefinē prioritātes un mērķi un
jānodrošina vispārēja programmas koordinēšana un
uzraudzība. 17) Ņemot vērā Copernicus
partnerības dimensiju un lai izvairītos no tehnisko īpašo
zināšanu dublēšanās, programmas īstenošana būtu jādeleģē
iestādēm, kurām ir atbilstīga tehniskā un
profesionālā spēja. 18) Īstenojot programmu Copernicus,
Komisija vajadzības gadījumā var paļauties uz
kompetentām Savienības aģentūrām, piemēram,
Eiropas Vides aģentūru (EVA), Eiropas Aģentūru operatīvās
sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu
ārējām robežām (FRONTEX), Eiropas Jūras
drošības aģentūru (EMSA), Eiropas Savienības
Satelītcentru (EUSC), vai jebkuru citu attiecīgu iestādi,
kura potenciāli atbilst deleģēšanai saskaņā ar 58. pantu
Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulā (ES, Euratom)
Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības
vispārējam budžetam[12]. 19) Saskaņā ar Regulas
(ES, Euratom) Nr. 966/2012 61. panta 2. punktu Komisijai,
izvēloties iestādes (“operatorus”), kurām var uzticēt īstenošanas
uzdevumus, būtu jāievēro pārredzama procedūra,
balstoties uz pamatotiem un objektīviem kritērijiem, un tā
nedrīkst radīt interešu konfliktu. Ņemot vērā
iesaistīto uzdevumu īpašo būtību, lai atlasītu potenciālos
operatorus, kuri ir vislabāk piemēroti, lai tiem varētu
uzticēt programmas Copernicus netiešo pārvaldību, tika izvēlēta
ad-hoc procedūra, pamatojoties uz aicinājumu izteikt
ieinteresētību. 20) Komisijai būtu jāuzrauga
programmas Copernicus operatori, un vienlaikus tiem ir autonomas
tiesības īstenot uzdevumus, kas tiem uzticēti. Tiem būtu jāiesniedz
Komisijai gada darba programma un gada īstenošanas ziņojums. 21) Lai Komisija varētu
izpildīt pienākumus saskaņā ar LESD 317. pantu, ir
svarīgi, lai tai būtu nepieciešamie līdzekļi to
iestāžu darbību uzraudzībai, kurām ir uzticēti
īstenošanas uzdevumi saskaņā ar programmu Copernicus.
Tostarp ir ne tikai pilnvaras, kuras tai jau ir nodotas saskaņā ar
Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012, bet arī iespēja sniegt
norādījumus operatoram un veikt pārbaudes. It īpaši
steidzamu vai neparedzētu notikumu gadījumā un ikvienā
situācijā, kad operators nav spējīgs veikt šos uzdevumus,
Komisijai ir jābūt iespējai atsaukt deleģēšanu un
rīkoties operatora vietā. Šīs iespējas īstenošanai būtu
jābūt samērīgai ar sasniedzamajiem mērķiem, un
tādēļ deleģēšanas nolīgums būtu jāatliek
uz laiku, kas nepieciešams vajadzīgo darbību veikšanai. 22) Lai varētu
ilgtermiņā sasniegt Copernicus mērķi, ir
jākoordinē dažādu Copernicus iesaistīto partneru
darbības un jāizstrādā, jāveido un jāizmanto pakalpojumu
un novērošanas kapacitāte, kas atbilst lietotāju
pieprasījumam. Saistībā ar šo komitejai būtu jāpalīdz
Komisijai nodrošināt Savienības, dalībvalstu un
starpvaldību aģentūru ieguldījumu Copernicus
koordinēšanu, vislabākajā iespējamajā veidā
izmantojot esošo spēju un apzinot trūkumus, kuri jānovērš
Savienības līmenī. Tāpat tai būtu jāpalīdz
Komisijai uzraudzīt vienmērīgu Copernicus
īstenošanu. 23) To operatoru darbs, kuriem
Komisija ir deleģējusi uzdevumu izpildi, arī būtu
jāvērtē, salīdzinot ar izpildes rādītājiem.
Tas Eiropas Parlamentam un Padomei sniegtu informāciju par Copernicus
darbību un programmas īstenošanas progresu. 24) Dati un informācija, kas
iegūta saistībā ar programmu Copernicus , lietotājiem
būtu jāpadara pieejama pilnībā, atklāti un bez maksas,
lai veicinātu tās lietošanu un kopīgošanu un lai stiprinātu
Zemes novērošanas tirgus Eiropā, it īpaši lejupējā
sektorā, tādējādi veicinot izaugsmi un darbvietu
radīšanu. 25) Ja piekļuve Copernicus
vai trešās puses datiem un informācijai vai to lietošana var
apdraudēt Savienības vai tās dalībvalstu drošību vai
apdraud to ārējās attiecības, Komisijai būtu jāierobežo
to pieejamība vai jāierobežo piešķirtās licences. 26) Jautājums par Copernicus
kosmosa komponentes aktīvu īpašumtiesībām ir svarīgs,
un to nevar aplūkot atsevišķi no tiesībām un
pienākumiem, ko šādas īpašumtiesības uzliek
īpašniekam. Lai Savienībai būtu lietošanas, nodošanas un
izvietošanas tiesības, tai būtu jākļūst par
īpašnieku. Sentinel satelītu gadījumā
īpašumtiesības nozīmē tiesības lemt par datu politiku
un pārvaldīt tās īstenošanu, izvēlēties
ekspluatācijas modeli un Sentinel operatoru, kā arī
slēgt starptautiskus nolīgumus ar trešām valstīm par, cita
starpā, satelīta datu kopīgošanu. 27) Savienības finanšu
intereses būtu jāaizsargā, īstenojot samērīgus
pasākumus visā izdevumu ciklā, ieskaitot pārkāpumu
novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu, zaudēto, nepareizi
izmaksāto vai neatbilstīgi izlietoto līdzekļu atgūšanu
un attiecīgā gadījumā administratīvos un
finansiālos sodus saskaņā ar Regulu (ES, Euratom)
Nr. 966/2012. 28) Lai palielinātu Copernicus
vērtību lietotājiem, Komisijai ir nepieciešams atbalsts no
starplietotāju un galalietotāju pārstāvjiem,
dalībvalstu ekspertiem, tostarp no saistītajām valsts
aģentūrām, vai no neatkarīgiem ekspertiem. 29) Lai nodrošinātu
vienādus apstākļus šās regulas īstenošanai
saistībā ar gada darba programmas, daudzgadu plāna
2014.–2020. gadam pieņemšanu un pasākumiem, kas veicinātu
dalībvalstu konverģenci Copernicus datu un informācijas
izmantošanā un to piekļuvē Zemes novērošanas
tehnoloģijai un izstrādei, īstenošanas pilnvaras būtu jāuztic
Komisijai. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar
Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011,
ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu
kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas
pilnvaru izmantošanu[13]. 30) Tādēļ, lai
informētu dalībvalstis un ievērotu objektivitāti
lēmumu pieņemšanā, pieņemot pasākumus dalībvalstu
konverģences veicināšanai Copernicus datu un informācijas
izmantošanā un saistībā ar to piekļuvi Zemes
novērošanas tehnoloģijām un izstrādēm, būtu jāizmanto
konsultatīvā procedūra. Gada darba programmas un daudzgadu
plāna 2014.–2020. gadam pieņemšanai ir jāizmanto
pārbaudes procedūra, ņemot vērā, ka akts attiecas uz
programmu, kas rada būtiskas sekas. 31) Lai varētu ņemt
vērā iespējamus drošības riskus, kā arī joslas
platumu un citus tehniskus ierobežojumus, pilnvaras pieņemt aktus saskaņā
ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu
jādeleģē Komisijai, ievērojot datu prasības, kas
nepieciešamas darbības pakalpojumiem, nosacījumus un procedūras
saistībā ar piekļuvi Copernicus datiem, to
reģistrāciju un izmantošanu, nosacījumus un procedūras
saistībā ar satelīta datu, kas pārraidīti
uztvērējiem, kuri nav daļa no Copernicus programmas,
pārraidi un izmantošanu un Copernicus datu un informācijas
arhivēšanu, īpašos tehniskos kritērijus, kas nepieciešami, lai
novērstu Copernicus datu un informācijas sistēmas
pārrāvumu, un kritērijus saistībā ar Copernicus
datu un informācijas izplatīšanas ierobežojumu sakarā ar
konfliktējošām tiesībām vai drošības interesēm,
kā arī kritērijus drošības izvērtējuma veikšanai.
Ir īpaši svarīgi, lai Komisija sagatavošanas darba gaitā
organizētu atbilstīgas apspriešanās, tai skaitā ekspertu
līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot
deleģētos aktus, būtu jānodrošina attiecīgo dokumentu
vienlaicīga, laicīga un atbilstīga nosūtīšana Eiropas
Parlamentam un Padomei. 32) Darbības, ko
finansē saskaņā ar šo regulu, būtu jāuzrauga un
jāvērtē, lai varētu veikt atkārtotus precizējumus
un jaunus pasākumus. 33) Tā kā šās
regulas mērķi, proti, izveidot programmu Copernicus,
dalībvalstis vienas pašas sasniegt nevar, jo tam būs nepieciešama
arī Eiropas visaptveroša kapacitāte un tas ir atkarīgs no
koordinētas pakalpojumu nodrošināšanas visās
dalībvalstīs, tas būtu jākoordinē Savienības
līmenī un tāpēc darbības mēroga dēļ to
labāk var panākt Savienības līmenī, jo Savienība
var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas
Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu.
Saskaņā ar šajā pantā noteikto proporcionalitātes
principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir
vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai. 34) Tādēļ, lai
izveidotu atbilstošu pārvaldības un finansēšanas sistēmu un
lai, sākot no 2014. gada, nodrošinātu pilnībā
funkcionējošu programmu Copernicus, ir jāatceļ Regula
(ES) Nr. 911/2010, IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU. 1. pants
Priekšmets Ar šo regulu tiek izveidota Eiropas Zemes
novērošanas programma ar nosaukumu “Copernicus” un paredzēti
noteikumi tās īstenošanai. 2. pants
Vispārējie mērķi 1. Programma Copernicus veicina
šādu vispārējo mērķu sasniegšanu: (a)
vides aizsardzība un atbalsta
nodrošināšana civilajai aizsardzībai un drošības centieniem; (b)
atbalsts izaugsmes stratēģijai “Eiropa
2020”, veicinot gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes
mērķus; it īpaši tā sekmē ekonomisko stabilitāti
un izaugsmi, veicinot komerciālos pielietojumus. 2. Oriģinālie dati un
informācija, kas radīta, veicot novērošanu no kosmosa, kā
arī tā, kas iegūta no pieejamajiem in-situ datiem (“Copernicus
dati un informācija”), ir rūpīga un drošticama, tiek
piegādāta ilgtermiņā un ilgtspējīgi un atbilst Copernicus
lietotāju kopienu prasībām. Piekļuve šiem datiem ir
pilnīga, atvērta un bez maksas, saskaņā ar nosacījumiem,
kas paredzēti šajā regulā vai pamatojoties uz to. 3. Šā panta 2. punkta nolūkā
Copernicus lietotāju kopienas ir definētas kā tādas,
kurās ietilpst Eiropas valsts, reģionālās vai
vietējās iestādes, kurām ir uzticēta sabiedrisko
pakalpojumu vai politikas definēšana, īstenošana, izpilde vai
uzraudzība jomās, kuras minētas 4. panta
1. punktā. 4. Šā panta
1. punktā minēto mērķu sasniegšanu vērtē
pēc šādiem rezultātu rādītājiem: (a)
dati un informācija, kas darīta pieejama
saskaņā ar attiecīgajām pakalpojuma līmeņa
nodrošināšanas prasībām attiecībā uz vidi, civilo
aizsardzību un drošību; (b)
Eiropas lejupējo operatoru izplatība
tirgū un konkurētspēja. 3. pants
Konkrētie mērķi 1. Lai sasniegtu
2. pantā aprakstītos vispārējos mērķus,
programma Copernicus risina lietotāju vajadzības un nodrošina
darbības pakalpojumus, kas minēti 4. panta 1. punktā. Šo
mērķi novērtē, izmantojot datus un informāciju, ko
vērtē pēc lietotāju skaita attīstības, pēc
datu, kuriem piekļūts, apjoma un pievienotās vērtības
informācijas, un pēc izplatīšanas mēroga
palielināšanās dalībvalstīs. 2. Programma Copernicus
nodrošina ilgtspējīgu un drošticamu piekļuvi novērojumiem
no kosmosa, izmantojot autonomu Savienības Zemes novērošanas
kapacitāti un pamatojoties uz esošiem aktīviem un spējām,
nepieciešamības gadījumā tās papildinot. Šo mērķi
novērtē pēc tā, kā veidojas kosmosa
infrastruktūra saistībā ar izvietotajiem satelītiem un to
radītajiem datiem. 4. pants
Copernicus
pakalpojumu darbības joma Copernicus
pakalpojumi, kā minēts 3. panta 1. punktā, ir
šādi. 1. Darbības pakalpojumi: (a)
atmosfēras novērošanas pakalpojumi
nodrošina informāciju par gaisa kvalitāti Eiropas mērogā un
par atmosfēras ķīmisko sastāvu globālā
mērogā; tie jo īpaši sniedz informāciju gaisa
kvalitātes novērošanas sistēmām vietējā līdz
valsts līmenī, un tiem būtu jāveicina atmosfēras
ķīmiskā sastāva rādītāju novērošana; (b)
jūras vides novērošanas pakalpojumi
sniedz informāciju par okeāna un jūras ekosistēmas
stāvokli un fizisko dinamiku pasaules okeānu un Eiropas reģionu
teritorijās; (c)
zemes novērošanas pakalpojums nodrošina
informāciju, atbalstot globāla līdz vietēja mēroga
bioloģiskās daudzveidības, augsnes, ūdens, mežu un dabas
resursu vides monitoringu, kā arī vides, lauksaimniecības,
attīstības, enerģētikas, pilsētu plānošanas,
infrastruktūru un transporta politikas virzienu vispārēju
īstenošanu; (d)
klimata pārmaiņu novērošanas
pakalpojums nodrošina informāciju, lai palielinātu zināšanu
bāzi pielāgošanās un mazināšanas politikas atbalstam; it
īpaši tas veicina būtisko klimata rādītāju
nodrošināšanu, klimata analīzes un prognozes laika un kosmosa
mērogā saistībā ar pielāgošanas un mazināšanas
stratēģijām dažādām Savienības nozaru un
sabiedriskā labuma jomām; (e)
reaģēšanas ārkārtas
situācijās pakalpojums nodrošina informāciju ārkārtas
reaģēšanai saistībā ar dažāda veida katastrofām,
tostarp meteoroloģiskiem apdraudējumiem, ģeofizikāliem
apdraudējumiem, apzinātām un nejaušām cilvēka
izraisītām katastrofām un citām humanitārajām
katastrofām, kā arī profilakses, sagatavotības,
reaģēšanas un atjaunošanas darbībām; (f)
drošības pakalpojums nodrošina
informāciju, sniedzot atbalstu drošības problēmām
Eiropā, uzlabojot novēršanas, sagatavotības un
reaģēšanas spēju krīžu gadījumos, it īpaši
saistībā ar robežu un jūras vides novērošanu, kā
arī atbalsta Savienības ārējo darbību, nosakot un
uzraugot starpreģionu drošības apdraudējumus, risku
novērtēšanu un agrīnās brīdināšanas
sistēmas, pierobežas zonu kartēšanu un novērošanu. 2. Izstrādes darbības
ir saistītas ar darbības pakalpojumu kvalitātes un
izpildījuma uzlabošanu, ieskaitot to izvērtēšanu un
pielāgošanu, un izvairīšanos no darbības riskiem vai to
mazināšanu. 3. Atbalsta darbības ietver
pasākumus, kas veicina to, ka lietotāji izmanto darbības
pakalpojumus un lejupējos pielietojumus, kā arī saziņas un
izplatīšanas darbības. 5. pants
Kosmosa komponente Copernicus kosmosa
komponente nodrošina novērojumus no kosmosa, lai īstenotu 2. un
3. pantā minētos mērķus, un tās pamatā galvenokārt
ir darbības pakalpojumi, kas minēti 4. panta
1. punktā. Copernicus kosmosa komponentē ir
iekļautas turpmāk minētās darbības. (a)
Novērojumu no kosmosa nodrošināšana, tostarp: –
Copernicus kosmosa
infrastruktūras darbība, ietverot satelītu uzdevumu noteikšanu,
satelītu novērošanu un kontroli, datu uztveršanu un apstrādi,
arhivēšanu un izplatīšanu, kā arī pastāvīgu
kalibrēšanu un validēšanu; –
in situ datu nodrošināšana
novērojumu no kosmosa kalibrēšanai un validēšanai; –
trešo personu kosmosa misiju datu, kuri papildina Copernicus
kosmosa infrastruktūru, nodrošināšana, arhivēšana un
izplatīšana; –
Copernicus kosmosa
infrastruktūras uzturēšana. (b)
Darbības, reaģējot uz lietotāju
aizvien jaunām vajadzībām, tostarp: –
novērošanas trūkumu apzināšana un
jaunu kosmosa misiju konkretizēšana, pamatojoties uz lietotāju
prasībām; –
izstrāde ar mērķi modernizēt un
papildināt Copernicus kosmosa komponenti, ietverot jaunu kosmosa
infrastruktūras elementu projektēšanu un iegādi. (c)
Ieguldījums satelītu
aizsardzībā pret sadursmju risku. 6. pants
In situ komponente Programmas Copernicus in situ
komponente ietver šādas darbības: (a)
in situ datu
vākšanas un nodrošināšanas koordinēšana un saskaņošana, in situ
datu nodrošināšana darbības pakalpojumiem, ietverot trešās puses
in situ datus starptautiskā līmenī; (b)
tehniskais atbalsts Komisijai saistībā ar
pakalpojuma prasībām in situ novērošanas datiem; (c)
sadarbība ar in situ operatoriem, lai
veicinātu ar in situ novērošanas infrastruktūru un
tīkliem saistīto izstrādes darbību konsekvenci. 7. pants
Finansējums 1. Finanšu piešķīruma
programmai Copernicus 2014.–2020. gadam maksimālā summa
ir EUR 3786 miljoni 2011. gada cenās. 2. Budžeta iestāde ik gadu
apstiprina apropriācijas robežās, kas noteiktas daudzgadu finanšu
shēmā. Budžeta saistības darbībām, kuras ilgst
vairāk par vienu gadu, var sadalīt pa vairākiem gadiem
ikgadējos maksājumos. 3. Finanšu piešķīrumi
programmai Copernicus var segt arī izdevumus saistībā ar
sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un
izvērtēšanas darbībām, kuras ir tieši vajadzīgas saistībā
ar programmas Copernicus pārvaldību un tās
mērķu sasniegšanu, un it īpaši pētījumiem,
sanāksmēm, informēšanas un saziņas darbībām,
kā arī izdevumiem, kas saistīti ar IT tīkliem, kas īpaši
paredzēti informācijas apstrādei un datu apmaiņai. Resursi,
kuri saskaņā ar šo regulu piešķirti saziņas
darbībām, var proporcionāli sniegt labumu arī
starpiestāžu saziņai par Savienības politikas
prioritātēm. 4. Uzdevumiem, kas uzticēti
citām iestādēm, piemēro procedūru, kas minēta
Regulas (ES, Eurotum) Nr. 966/2012 164. un 165. pantā. 8. pants
Komisijas darba programma Komisija saskaņā ar Regulas (ES, Eurotum)
Nr. 966/2012 84. pantu katram programmas Copernicus
īstenošanas gadam pieņem darba programmu. Šo īstenošanas aktu
pieņem saskaņā ar šīs regulas 21. panta
3. punktā minēto pārbaudes procedūru. 9. pants
Sadarbība ar dalībvalstīm 1. Komisija sadarbojas ar
dalībvalstīm, lai uzlabotu datu un informācijas savstarpējo
apmaiņu un palielinātu to datu un informācijas apjomu, kas
pieejama programmai Copernicus. 2. Komisija var pieņemt
pasākumus, lai veicinātu dalībvalstu konverģenci Copernicus
datu un informācijas izmantošanā un to piekļuvi Zemes
novērošanas tehnoloģijai un izstrādei. Šiem pasākumiem
nedrīkst būt brīvu konkurenci kropļojoša ietekme. Šos
īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 21. panta
2. punktā minēto konsultēšanās procedūru. 10. pants
Starptautiskā sadarbība 1. Savienība, kuru
pārstāv Komisija, var slēgt nolīgumus ar šādām
trešām valstīm: (a)
Eiropas Brīvās tirdzniecības
asociācijas (EBTA) valstis, kas ir līguma par EEZ
līgumslēdzējas puses, saskaņā ar nosacījumiem, kas
paredzēti EEZ līgumā; (b)
kandidātvalstis, kā arī
potenciālās kandidātvalstis saskaņā ar
attiecīgajiem pamatnolīgumiem vai asociācijas nolīguma
protokolu, kas paredz vispārējus principus un nosacījumus šo
valstu dalībai Savienības programmās; (c)
Šveice, citas trešās valstis, kas nav
minētas a) un b) punktā, un starptautiskās organizācijasm,
saskaņā ar nolīgumiem, kurus Savienība ir noslēgusi ar
šādām trešām valstīm vai starptautiskām
organizācijām atbilstoši LESD 218. pantam, kurā ir
paredzēti nosacījumi un detalizēti to iesaistīšanās
noteikumi. 2. Trešās valstis vai
starptautiskas organizācijas programmai var sniegt finansiālu
atbalstu vai ieguldījumus natūrā. Finansiālo atbalstu
klasificē kā ārējos piešķirtos ieņēmumus
saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 21. panta
2. punktu. Finansiāls atbalsts un ieguldījumi natūrā
ir pieļaujami saskaņā ar noteikumiem un nosacījumiem
nolīgumā, kas noslēgts ar attiecīgo trešo valsti vai
starptautisko organizāciju. 11. pants
Komisijas uzdevums 1. Komisijai ir
vispārēji atbildīga par programmu. Tā nosaka programmas
prioritātes un mērķus un pārrauga to īstenošanu, it
īpaši attiecībā uz izmaksām, grafiku un izpildījumu. 2. Komisija Savienības
vārdā un savas kompetences jomā pārvalda attiecības ar
trešām valstīm un starptautiskām organizācijām,
nodrošinot programmas Copernicus koordinēšanu ar darbībām
valsts, Savienības un starptautiskā līmenī. 3. Komisija koordinē
dalībvalstu ieguldījumus, kuru mērķis ir operatīva
pakalpojumu nodrošināšana un tādu datu ilgtermiņa
pieejamība, kas gūti no novērošanas infrastruktūrām un
kas nepieciešami pakalpojumu darbībai, . 4. Komisija nodrošina programmas
Copernicus papildināmību un konsekvenci ar citiem
saistītiem Savienības politikas virzieniem, instrumentiem,
programmām un darbībām. 5. Komisija uztur
pārredzamu un regulāru lietotāju iesaistīšanu un
konsultēšanu, nodrošinot lietotāju prasību apzināšanu
Savienības un valsts līmenī. 6. Komisija saskaņā ar
22. pantu pieņem deleģētos aktus par darbības
pakalpojumiem nepieciešamo datu prasību noteikšanu, paredzot to
attīstību. 7. Komisija nodrošina finanšu
resursus programmas Copernicus finansēšanai. 12. pants
Operatori 1. Ja tas ir pienācīgi
pamatots ar darbības īpašo būtību un Savienības
iestādes īpašajām zināšanām, Komisija pilnībā
vai daļēji var uzticēt 4. pantā aprakstītos
īstenošanas uzdevumus kompetentām Savienības iestādēm.
Šīs aģentūras ir: (a)
Eiropas Vides aģentūra (EVA); (b)
Eiropas Aģentūra operatīvās
sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu
ārējām robežām (FRONTEX); (c)
Eiropas Jūras drošības
aģentūra (EMSA); (d)
Eiropas Savienības Satelītcentrs (EUSC). 2. Izvēloties
Savienības iestādi, ir pienācīgi jāņem
vērā šo uzdevumu nodošanas rentabilitāte un ietekme uz
iestādes pārvaldības struktūru un uz tās finanšu
resursiem un cilvēkresursiem. 3. Budžeta izpildes uzdevumus,
kas uzticēti vienīgi kompetentām Savienības
iestādēm saskaņā ar šo pantu, informatīvos
nolūkos iekļauj šās Savienības iestādes darba
programmā. 4. Komisija var kosmosa
komponentes izstrādes uzdevumus, kas aprakstīti 5. panta
b) punktā, pilnībā vai daļēji uzticēt
Eiropas Kosmosa aģentūrai (EKA). 5. Komisija var kosmosa
komponentes darbības uzdevumus, kas aprakstīti 5. panta
a) punktā, pilnībā vai daļēji uzticēt EKA un
Eiropas Meteoroloģisko satelītu izmantošanas organizācijai (EUMETSAT).
6. Komisija in situ
komponentes darbības, kas aprakstītas 6. pantā, var
pilnībā vai daļēji uzticēt pakalpojumu operatoriem, kas
minēti 4. pantā. 13. pants
Operatoru atlase 1. Izņemot operatorus, kuri
ir minēti 12. pantā, Komisija saskaņā ar šā panta
2., 3. un 4. punktā aprakstīto procedūru izvēlas
operatorus, kuriem tā deleģē īstenojamos uzdevumus. 2. Komisija publicē
aicinājumu potenciālajiem operatoriem izteikt
ieinteresētību. Šajā aicinājumā iekļauj
izslēgšanas un atlases kritērijus saskaņā ar turpmāk
izklāstīto procedūru. 3. Komisija pārredzamā
un objektīvā veidā sāk atklātu dialogu ar
iestādēm, kuras atbilst atlases kritērijiem un ar kurām
nerodas interešu konflikts. Pabeidzot dialogu, Komisija ar iestādi vai
iestādēm, kuras ir apliecinājušas pieredzi un darbības un
finansiālo spēju, noslēdz deleģēšanas nolīgumus. 4. Komisija var sākt tiešas
sarunas ar 12. pantā minētajām iestādēm pirms
deleģēšanas nolīgumu slēgšanas vai pienācīgi
pamatotos un atbilstīgi dokumentētos izņēmuma
gadījumos, it īpaši, ja: (a)
pēc aicinājuma potenciāliem
operatoriem izteikt ieinteresētību nav saņemts neviens piemērots
priekšlikums; (b)
īstenojamajiem uzdevumiem ir īpaši
raksturlielumi, kam vajadzīgs konkrēts operators tā tehniskās
kompetences, augstās specializācijas pakāpes un tā administratīvo
pilnvaru dēļ; (c)
ārkārtējas steidzamības
gadījumos, kas radušies neparedzamu notikumu dēļ, kuri nav
attiecināmi uz Savienību, 2. un 3. punktā minētās
procedūras ievērošana nevēlami ietekmētu īstenojamo
uzdevumu izpildi. 14. pants
Operatoru uzraudzība 1. Papildu uzdevumus, kas nav
paredzēti deleģēšanas nolīgumā, operatori veic
vienīgi ar Komisijas atļauju. Operators nevar pieprasīt
nekādu atlīdzību vai kompensāciju par papildu uzdevumiem,
izņemot izdevumu atlīdzināšanu. 2. Komisija
pārliecinās, ka operatori atļauj pilnībā atklāt
savus pārskatus un visus saistītos dokumentus un informāciju.
Komisija var veikt jebkādu pārbaudi (arī uz vietas), kas
nepieciešama, lai pārbaudītu atbilstību šai regulai un
attiecīgajam deleģēšanas nolīgumam. 3. Steidzamības vai
neparedzētu notikumu gadījumā vai arī pēc operatora
pamatota pieprasījuma Komisija var rīkoties operatorā vietā
un atlikt deleģēšanas nolīgumu uz laiku un attiecībā
uz darbībām, kas jāveic. 4. Sūdzības par
operatoru īstenoto līguma tiesību piešķiršanu un par
operatoru piešķirtajām dotācijām, pildot
deleģēšanas nolīgumu vai darba programmu, var iesniegt
Komisijai. Taču šādas sūdzības var attiekties vienīgi
uz apzinātu ļaundarību, rupju nolaidību vai krāpšanu,
un tās var iesniegt vienīgi tad, kad visi tiesību
aizsardzības līdzekļi, vēršoties pie operatora, ir
izsmelti. 15. pants
Copernicus
datu un informācijas politika 1. Copernicus datus un
informāciju dara pieejamu pilnīgi, atklāti un bez maksas,
tomēr nosakot šādus ierobežojumus: (a)
licencēšanas nosacījumi, kas attiecas uz
trešās personas datiem un informāciju; (b)
izplatīšanas formāti, raksturlielumi un
izplatīšanas līdzekļi; (c)
drošības intereses un Savienības vai
tās dalībvalstu ārējās attiecības; (d)
sistēmas, kura iegūst Copernicus
datus un informāciju, pārrāvuma risks drošības un tehnisku
iemeslu dēļ. 16. pants
Piekļuves un lietošanas ierobežojumi un nosacījumi 1. Komisija saskaņā ar
22. pantu var pieņemt deleģētos aktus par: (a)
nosacījumiem un procedūrām par
piekļuvi Copernicus datiem un informācijai, to
reģistrāciju un izmantošanu, ieskaitot formātus, raksturlielumus
un izplatīšanas līdzekļus; (b)
tādu satelīta datu nosūtīšanas
un izmantošanas nosacījumiem un procedūrām, kuri
nosūtīti uz uztvērējiem, kas nav daļa no programmas Copernicus; (c)
Copernicus datu un
informācijas arhivēšanas nosacījumiem un procedūrām; (d)
konkrētiem tehniskajiem kritērijiem, kas
nepieciešami, lai novērstu Copernicus datu un informācijas
sistēmas pārrāvumu, ieskaitot piekļuves prioritāti; (e)
Copernicus datu un
informācijas izplatīšanas ierobežošanas kritērijiem
konfliktējošu tiesību vai drošības interešu dēļ; (f)
drošības novērtējuma veikšanas
kritērijiem. 2. Komisija saskaņā ar
šo regulu un 1. punktā minētajiem deleģētajiem aktiem
izveido attiecīgās licences Copernicus un trešo pušu datiem un
informācijai un satelīta datu lejupielādēšanai
uztvērējos, kuri nav daļa no programmas Copernicus. 17. pants
Drošības interešu aizsardzība 1. Komisija veic
iepriekšēju Copernicus datu un informācijas drošības
novērtējumu, lai apzinātu datus un informāciju, kuri ir
ļoti būtiski Savienības vai valstu drošības interešu
aizsardzībai. 2. Dalībvalstis un
trešās valstis, kuras programmā Copernicus piedalās
saskaņā ar 10. pantu, var pieprasīt Komisijai veikt jaunu
drošības novērtējumu, ja drošības attīstība
attaisno šādu jaunu novērtējumu. 3. Ja iepriekšējo
drošības novērtējumu nav iespējams veikt Copernicus
datu un informācijas vākšanas un radīšanas laikposmā,
Komisija var veikt drošības novērtējumu uz vietas. 4. Atsevišķos
gadījumos, pamatojoties uz kritērijiem, kas pieņemti
saskaņā ar 16. panta 1. punkta f) apakšpunktu,
Komisija izdod norādījumus par Copernicus datu un
informācijas izplatīšanas ierobežojumiem. Steidzamības
gadījumā Komisijas norādījumus pieņem tik
īsā laikā, lai tie būtu lietderīgi. Komisija veic
pasākumu, kas vismazāk kaitē, ņemot vērā
programmas Copernicus mērķus un Copernicus datus un
informācijas politiku. Tās norādījumi ir
samērīgi, arī attiecībā uz laicīgumu un
teritoriālo tvērumu, un tajos izsver apdraudēto drošības
interešu aizsardzību, salīdzinot ar datu un informācijas
pieejamību no citiem avotiem. 18. pants
Savienības finanšu interešu aizstāvība 1. Komisija veic
atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka īstenojot saskaņā
ar šo programmu finansētās darbības, tiek aizsargātas Savienības
finanšu intereses, piemērojot preventīvus pasākumus
attiecībā uz krāpšanu, korupciju un jebkurām citām
nelikumīgām darbībām, veicot lietderīgas
pārbaudes un, ja pārkāpumi tiek atklāti, atgūstot
summas, kas izmaksātas nepamatoti, un attiecīgos gadījumos
piemērojot efektīvus, samērīgus un atturošus
administratīvos un finanšu sodus. 2. Komisijai vai tās
pārstāvjiem un Revīzijas palātai ir pilnvaras, pamatojoties
uz dokumentiem, kā arī uz vietas, veikt visu to dotāciju
saņēmēju, līgumslēdzēju un apakšuzņēmēju
revīziju, kuri saskaņā ar programmu ir saņēmuši
Savienības finansējumu. 3. Eiropas Birojs krāpšanas
apkarošanai (OLAF) var veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un
apskates uz vietas, saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas
noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija
Regulā (EK) Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas
Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un Padomes 1996. gada
11. novembra Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 par
pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai
aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un
citām nelikumībām, ar mērķi konstatēt, vai ir
notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga
darbība, kas skar Savienības finanšu intereses saistībā ar
dotācijas nolīgumu vai dotācijas lēmumu, vai līgumu,
kurš tiek finansēts saskaņā ar programmu. 4. Neskarot 1., 2. un
3. punktu, sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm un
starptautiskām organizācijām, līgumos, dotāciju nolīgumos
un dotāciju lēmumos, kuri izriet no šās programmas
īstenošanas, ir iekļauti noteikumi, kuros nepārprotami ir
noteiktas Komisijas, Revīzijas palātas un OLAF ir pilnvaras
veikt šādas revīzijas un izmeklēšanas saskaņā ar to
attiecīgo kompetenci. 19. pants
Īpašumtiesības 1. Saskaņā ar
nolīgumiem, kas noslēgti ar trešām personām,
vajadzības gadījumā, attiecībā uz esošām
īpašumtiesībām, visu materiālo un nemateriālo
aktīvu, kuri radīti vai izstrādāti saskaņā ar
programmu Copernicus, īpašnieks ir Savienība vai īpaši
izveidota iestāde vai fonds. 2. Noteikumi un nosacījumi
saistībā ar īpašumtiesību nodošanu Savienībai tiek
paredzēti 1. punktā minētajos nolīgumos. 3. Komisija saskaņā ar
22. pantu pieņem deleģētos aktus, lai noteiktu noteikumus
un nosacījumus par jebkuru turpmāku Savienības
īpašumtiesību nodošanu. Deleģētajā aktā ir
noteikta nākamā iestāde vai fonds, balstoties uz
pārredzamiem un objektīviem kritērijiem un neradot pamatu interešu
konfliktam. 20. pants
Atbalsts Komisijai 1. Komisijai var
palīdzēt galalietotāju pārstāvji, neatkarīgi
eksperti, it īpaši saistībā ar drošības jautājumiem,
un attiecīgo valsts aģentūru, kā arī valsts kosmosa
aģentūru pārstāvji, lai tai nodrošinātu
nepieciešamās tehniskās un zinātniskās speciālās
zināšanas un lietotāju atgriezenisko saiti. 21. pants
Komiteju procedūra 1. Komisijai palīdz
komiteja (“Copernicus komiteja”). Minētā komiteja ir komiteja
Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē. 2. Ja ir atsauce uz šo punktu,
piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu. 3. Ja ir atsauce uz šo punktu,
piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu. 22. pants
Deleģēšanas īstenošana 1. Pilnvaras pieņemt
deleģētus aktus Komisijai piešķir, ņemot vērā
šajā pantā paredzētos nosacījumus. 2. Pilnvaras pieņemt
deleģētos aktus, kas minēti 16. panta 1. punktā un
19. panta 3. punktā, Komisijai uz nenoteiktu laiku tiek nodotas,
sākot no 2014. gada 1. janvāra. 3. Eiropas Parlaments vai Padome
jebkurā laikā var atsaukt deleģētās pilnvaras. Ar
atsaukšanas lēmumu tiek izbeigta minētajā lēmumā
norādīto pilnvaru deleģēšana. Atsaukums stājas
spēkā nākamajā dienā pēc lēmuma
publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā
Vēstnesī vai vēlāk, kā noteikts šajā
lēmumā. Tas neietekmē neviena jau spēkā esoša
deleģētā tiesību akta derīgumu. 4. Līdzko Komisija ir
pieņēmusi deleģētu aktu, tā par to vienlaikus
paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei. 5. Deleģētais akts,
kas pieņemts saskaņā ar 16. panta 1. punktu un
19. panta 3. punktu, stājas spēkā tikai tad, ja ne
Eiropas Parlaments, ne Padome divu mēnešu laikā pēc minētā
akta paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei nav cēluši iebildumus
vai ja pirms minētā termiņa beigām gan Eiropas Parlaments,
gan Padome ir informējuši Komisiju, ka necels iebildumus. Pēc Eiropas
Parlamenta vai Padomes ierosmes minēto termiņu pagarina par diviem
mēnešiem. 23. pants
Novērtējums 1. Vēlākais līdz
2018. gada 30. jūnijam Komisija sagatavo novērtējuma
ziņojumu par to, kā tiek sasniegti mērķi saistībā
ar visiem uzdevumiem, kurus finansē Copernicus programma, kādi
ir to rezultāti un ietekme, to Eiropas pievienotā vērtība
un resursu izmantojuma efektivitāte. It īpaši
novērtējumā uzmanība tiks pievērsta tam, lai visi
mērķi būtu aizvien būtiski, kā arī tam, kādu
ieguldījumu pasākumi sniedz mērķiem, kuri aprakstīti
2. un 3. pantā. 2. Komisija 1. punktā
minēto novērtējumu veic ciešā sadarbībā ar
operatoriem, un programmas Copernicus lietotāju kopienas
pārbauda programmas Copernicus lietderību un
efektivitāti, kā arī tās devumu 2. un 3. pantā
minētajiem mērķiem. Komisija šo novērtējumu
rezultātus paziņo Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un
sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. 3. Ja tas ir nepieciešams,
neatkarīgas iestādes var palīdzēt Komisijai novērtēt
metodes, kā tiek īstenoti projekti, kā arī to
īstenošanas ietekmi, lai varētu izvērtēt, vai ir sasniegti
mērķi, tostarp tie, kas saistīti ar vides aizsardzību. 4. Komisija
dalībvalstīm var pieprasīt nodrošināt konkrētus
novērtējumus darbībām un ar tām saistītiem
projektiem, kuri ir finansēti saskaņā ar šo regulu, vai, vajadzības
gadījumā, sniegt tai informāciju un palīdzību, kas
nepieciešama, lai veiktu šādu projektu novērtēšanu. 24. pants
Atcelšana Regula (ES)
Nr. 911/2010 ir atcelta. Atsauces uz atcelto
regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu. 25. pants
Stāšanās spēkā Šī regula stājas spēkā
divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas
Savienības Oficiālajā Vēstnesī. To piemēro no 2014. gada
1. janvāra. Šī regula uzliek saistības
kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs. Briselē, Eiropas Parlamenta vārdā– Padomes
vārdā– priekšsēdētājs priekšsēdētājs TIESĪBU AKTA FINANŠU
PĀRSKATS 1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS 1.1. Priekšlikuma nosaukums 1.2. Attiecīgās
politikas jomas ABM/ABB struktūrā 1.3. Priekšlikuma
būtība 1.4. Mērķi
1.5. Priekšlikuma
pamatojums 1.6. Ilgums
un finansiālā ietekme 1.7. Paredzētie
pārvaldības veidi 2. PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI 2.1. Uzraudzības
un ziņošanas noteikumi 2.2. Pārvaldības
un kontroles sistēma 2.3. Krāpšanas
un pārkāpumu novēršanas pasākumi 3. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS
PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME 3.1. Attiecīgās
daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu
pozīcijas 3.2. Paredzamā
ietekme uz izdevumiem 3.2.1. Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz
izdevumiem 3.2.2. Paredzamā
ietekme uz darbības apropriācijām 3.2.3. Paredzamā
ietekme uz administratīvajām apropriācijām 3.2.4. Saderība
ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu 3.2.5. Trešo
personu iemaksas 3.3. Paredzamā ietekme uz
ieņēmumiem TIESĪBU
AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS 1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS 1.1. Priekšlikuma nosaukums Priekšlikums
Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Zemes
novērošanas programmu (Copernicus) 1.2. Attiecīgās
politikas jomas ABM/ABB struktūrā[14] Sadaļa
02: Uzņēmējdarbība Nodaļa
02 06: Copernicus 1.3. Priekšlikuma būtība
¨ Priekšlikums/iniciatīva
attiecas uz jaunu darbību ¨ Priekšlikums/iniciatīva
attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma
projektu / sagatavošanas darbību[15] þ Priekšlikums/iniciatīva
attiecas uz esošas darbības pagarināšanu ¨ Priekšlikums/iniciatīva
attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā 1.4. Mērķi Copernicus ir
Eiropas Zemes novērošanas programmas GMES (Globālā vides
un drošības novērošana) jaunais nosaukums. Tā attiecas uz
visām darbībām, lai lietotājiem, kuri ir atbildīgi par
politikas veidošanu, īstenošanu un uzraudzību ES un tās
dalībvalstīs, varētu netraucēti nodrošināt
rūpīgus un drošticamus datus un informāciju par vides
jautājumiem un drošības jautājumiem. Copernicus
mērķis ir nodrošināt Eiropai nepārtrauktu, neatkarīgu
un uzticamu piekļuvi novērošanas datiem un informācijai. Copernicus ir
programma, kas jāsagatavo saskaņā ar gudras,
ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes stratēģiju
“Eiropa 2020”. Tās ieguldījums izaugsmē un ekonomikas
stabilitātē, kas panākams, veicinot komerciālo pielietojumu
pievienoto vērtību, padara to par rūpnieciskās politikas
pamatiniciatīvas daļu stratēģijas “Eiropa 2020”
aizsākumos[16].
Copernicus
veicinās šādu vispārējo mērķu sasniegšanu: (a)
vides aizsardzība un atbalsta
nodrošināšana civilajai aizsardzībai un drošības centieniem; (b)
atbalsts izaugsmes stratēģijai “Eiropa
2020”, veicinot gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes
mērķus; it īpaši tā sekmēs ekonomisko stabilitāti
un izaugsmi, veicinot komerciālos pielietojumus. Copernicus
lietotāju kopienas ir definētas kā tādas, kurās
ietilpst Eiropas valsts, reģionālās vai vietējās
struktūras, kam ir uzticēta sabiedrisko pakalpojumu vai politikas noteikšana,
īstenošana, izpilde vai uzraudzība jomās, kuras minētas regulas
4. panta 1. punktā. Visvairāk tas skars šādas grupas: –
publiskas iestādes Eiropas, valsts,
reģionālā un vietējā līmenī (kā
lietotāji un ieguldītāji), tostarp trešās valstīs
(piemēram, valstīs, kuras piedalās programmā, un
tajās, kuras gūst labumu, piem., no GMES un Āfrikas
iniciatīvas); –
lejupējā rūpniecība, it
īpaši MVU; –
galalietotāji (reģionālās un
vietējās iestādes, valsts iestādes, ieskaitot
universitātes, pētniecības centrus, arī atsevišķus
iedzīvotājus, kas izmanto sabiedriskos pakalpojumus, kurus nodrošina,
izmantojot Copernicus), lejupējā sektora klienti. 1.4.1. Komisijas daudzgadu
stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar
priekšlikumu Copernicus
mērķis ir sniegt ieguldījumu stratēģijas “Eiropa 2020”
mērķiem šādos veidos: –
“resursu ziņā efektīvāka,
videi nekaitīgāka ekonomika”; t. i., it īpaši vides
resursu un ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības
saglabāšana un pārvaldība; efektivitātes ieguvumu
panākšana, īstenojot labāku ES politikas virzienu izpildi, piemēram,
transporta jomā, veicot ledus novērošanu un rodot iespēju
uzlabot kuģu ceļus; lauksaimniecības jomā, piemēram,
atbalstot saprātīgu lauksaimniecību un samazinot
nepieciešamību pēc ienācējiem; enerģētikas
jomā, mērot saules starojumu, kas nepieciešams saules enerģijas
ražošanai; –
“konkurētspējīgāka ekonomika”;
kā rūpniecības un kosmosa politikas virzienu
pamatiniciatīvai Copernicus mērķis ir sekmēt ES
rūpniecības konkurētspēju un tās tehnoloģiju
augsto līmeni kosmosa jomā un aiz tās robežām; tās
mērķis it īpaši ir radīt biznesa potenciālu MVU,
veicinot inovācijas lejupējā sektorā, attīstot jaunus
pakalpojumus, kas balstās uz Copernicus informāciju; –
“uz zināšanām balstīta ekonomika”;
Copernicus mērķis ir veicināt labāku izpratni par
globālām pārmaiņām, tā atbalsta
pētniecības/zinātnes attīstību, nodrošinot kritiskos
datus; –
“uz inovācijām balstīta ekonomika”;
Copernicus nodrošina ļoti inovatīvu lejupējo pakalpojumu
parādīšanos; tās mērķis ir radīt partnerību
starp pētniecības un uzņēmējdarbības
kopienām, un tā var noteikt kritērijus pētniecības un
izstrādes pārvēršanai uzņēmējdarbībā; –
“ekonomika ar augstu nodarbinātības
līmeni”; Copernicus rada papildu potenciālu jaunām
darbvietām, veicinot papildu pieprasījumu pēc augsti
kvalificētiem darbiniekiem; –
“ekonomiskā, sociālā un
teritoriālā kohēzija”, proti, nepieciešamība pēc
jaunas infrastruktūras uz zemes, it īpaši ES-12 valstīs; radot
jaunu uzņēmējdarbības potenciālu MVU visās ES
dalībvalstīs, Copernicus dos stimulu valstīm, kuras
atpaliek saistībā ar zemes vai ārkārtas pakalpojumiem, un
tādā veidā sekmēs mērķi nodrošināt
lielāku kohēziju starp dalībvalstīm; Copernicus
pakalpojumi pēc definīcijas aptver visu Eiropu un atbilst Eiropas
prasībām. 1.4.2. Konkrētie mērķi
un attiecīgās ABM/ABB darbības Copernicus programma
ietver turpmāk minētos konkrētos mērķus. Konkrētais mērķis Nr. 1. Copernicus
pakalpojumi Copernicus zemes
novērošanas pakalpojumi koncentrēsies uz regulāru zemes virsmas
kartēšanas pakalpojumu Eiropas, reģionālā un valstu
līmenī un uz dinamiskām Zemes novērošanas
darbībām. Copernicus
jūras vides novērošanas pakalpojums sniegs informāciju par
okeāna un jūras ekosistēmas fizisko stāvokli pasaules
okeānu un Eiropas reģionu teritorijās. Copernicus
jūras vides pakalpojumu piemērošanas jomas ietver drošību
jūrā, jūras vidi un piekrastes reģionus, jūras
resursus, kā arī sezonālu meteoroloģisko prognozēšanu
un klimata novērošanu. Copernicus
atmosfēras vides pakalpojums nodrošinās gaisa kvalitātes novērošanu
Eiropas mērogā un atmosfēras ķīmiskā sastāva
novērošanu globālā mērogā. Tas jo īpaši nodrošina
informāciju gaisa kvalitātes novērošanas sistēmām
vietējā līdz valsts līmenī, un tam būtu
jāveicina atmosfēras ķīmiskā sastāva
rādītāju novērošana. Copernicus klimata
pārmaiņu novērošanas pakalpojums dos iespēju
pielāgoties un mazināt to ietekmi. It īpaši tam būtu
jāveicina būtisko klimata rādītāju nodrošināšana,
klimata analīzes un prognozes mērogā, kas saistīts ar
pielāgošanu un mazināšanas, kā arī saistīto
pakalpojumu sniegšanu. Copernicus
reaģēšanas ārkārtas situācijās pakalpojums
piedāvās karšu un/vai dažāda līmeņa iepriekš
apstrādātu datu kombināciju, kas sagatavota, lai atbalstītu
reaģēšanas ārkārtas situācijās dalībniekus
starptautiskā, Eiropas, valstu vai reģionālā
līmenī katastrofu gadījumos, piemēram, negaisu,
ugunsgrēku, plūdu, zemestrīču, vulkānu izvirdumu,
apzinātu vai nejaušu cilvēka izraisītu katastrofu vai citu
humanitāru katastrofu gadījumos. Pakalpojums var risināt visu
krīzes pārvaldības ciklu: profilakses, sagatavotības,
reaģēšanas vai seku novēršanas darbības. Copernicus drošības
pakalpojums nodrošinās informāciju, sniedzot atbalstu
problēmām, ar kurām Eiropa sastopas drošības jomā, it
īpaši robežu kontroles, jūras vides uzraudzības un atbalsta ES
ārējām darbībām jomā. Copernicus in situ komponente nodrošinās novērošanu, izmantojot gaisa,
jūras un sauszemes ierīces pakalpojumu zonās. Darbības
pakalpojumiem ir nepieciešama piekļuve atsauces datiem. Tā kā
šis galvenokārt ir dalībvalstu pienākums, programma var
veicināt in situ datu pārrobežu saskaņošanu ES un
papildu in situ datu vākšanu ārpus ES. Darbības tiks
uzticētas struktūrām, kuras ir atbildīgas par
pakalpojumiem. Ir iekļautas arī horizontālas
darbības, kas atbalsta līdzekļu, kuri piešķirti
saskaņā ar šo regulu, vispārēju pārvaldību, visu
programmas darbību īstenošanas pārraudzīšanu, it īpaši
ņemot vērā izmaksas, grafiku un izpildījumu,
atbilstīgu instrumentu un strukturālu pasākumu, kas
nepieciešami, lai apzinātu, kontrolētu, mazinātu un
uzraudzītu ar programmu saistītos riskus, izveidi; attiecības ar
trešām valstīm un starptautiskām organizācijām;
ziņošanas darbības dalībvalstīm; koordinēšanu ar
darbībām valstu, Savienības un starptautiskos līmeņos,
it īpaši GEOSS; dalībvalstu brīvprātīgu
ieguldījumu koordinēšanu; programmas komplementaritātes un
konsekvences nodrošināšanu ar citiem saistītiem Savienības
politikas virzieniem, instrumentiem un darbībām; lietotāju
vajadzību noteikšanu un to apmierināšanas uzraudzību. Konkrētais mērķis Nr. 2.
Kosmoss Copernicus kosmosa
komponente Copernicus pakalpojumiem nodrošina ilgtspējīgu
novērošanu no kosmosa. Tajā ietvertas īpaši paredzētu
kosmosa infrastruktūru darbības (piem., Sentinel
satelīti); piekļuve trešās personas misijām; datu
izplatīšana; tehniskais atbalsts Komisijai pakalpojuma datu prasību
koordinēšanai, novērošanas trūkumu apzināšanai, veicinot
jaunu kosmosa misiju specifikāciju. Izstrādes darbības ietver jaunu
kosmosa infrastruktūras elementu projektēšanu un iegādi;
tehniska atbalsta nodrošināšanu Komisijai pakalpojumu prasību
izteikšanai jaunu kosmosa misiju specifikācijās ar kosmosa
infrastruktūru operatoru atbalstu; kosmosa darbību
attīstības koordinēšanu, ieskaitot izstrādes ar
mērķi modernizēt un papildināt Copernicus kosmosa
komponenti. 1.4.3. Paredzamie rezultāti un
ietekme Ir
paredzama pakalpojumu attīstība sistēmas ilgtermiņa
nodrošināšanai un jaunu, līdz šim neizpaustu lietotāju
vajadzību ietveršanai. Priekšrocība ir tā, ka Copernicus
joprojām spēj ilgtspējīgā veidā konsekventi
reaģēt uz lietotāju vajadzībām,
tādējādi palielinot to, kā lietotāji to pieņem,
un lejupējo tirgu attīstību. Ekonomiskā ietekme: jaunu produktu un jaunu pakalpojumu izstrāde stimulēs
produktu un procesu inovāciju, un tādējādi tam būs
ilgtermiņa ietekme uz Eiropas rūpniecību. Copernicus
pakalpojumu pilnīga kontinuitāte būtiski stimulētu
rūpniecības konkurētspēju un komerciāli
dzīvotspējīgu uzņēmējdarbību veidošanos. Ietekme uz vidi: Copernicus ilgtermiņa pakalpojumu
pieejamība veicina mērķi, lai Eiropai būtu galvenā nozīme
klimata pārmaiņu jomā. Tāpat tā nodrošinās
reālu partnerību GEOSS ietvaros. Sociālā ietekme: veidosies jaunas darbvietas ne tikai satelītu un
pētniecības un izstrādes nozarē, bet arī
uzņēmējdarbībā, kas saistīta ar jaunu
tehnoloģiju izstrādi Zemes novērošanai un saistītajām
nozarēm un pakalpojumiem. Vēl būtiskāk ir tas, ka ilgtspējīgs
ieguldījums jomās, kur ir būtiska ietekme uz
nodarbinātību, veicinās lejupējo pakalpojumu
attīstību. 1.4.4. Rezultātu un ietekmes
rādītāji Mērķu sasniegšana tiks
vērtēta, izmantojot šādus rādītājus: (a)
dati un pievienotās vērtības
informācija, kas padarīta pieejama saskaņā ar pakalpojuma
līmeņa piegādes prasībām; (b)
datu un informācijas izmantošana, ko
vērtē pēc lietotāju skaita attīstības, datu,
kuriem piekļūts, apjoma un pievienotās vērtības
informācijas, kā arī pēc izplatīšanas dalībvalstīs
paplašināšanās; (c)
Eiropas lejupējo operatoru izplatība
tirgū un konkurētspēja. Tiks ieviesti īpaši rīki šo
parametru regulārai vērtēšanai, it sevišķi, iekļaujot
konkrētas prasības deleģēšanas nolīgumos un/vai
līgumos, kas tiek slēgti ar operatoriem. Dažos programmas
pavērsiena punktos tiks veikti ad hoc pētījumi, lai
izvērtētu (potenciālo) lietotāju apmierinātības
līmenī, kā arī iekļūšanu tirgū un Copernicus
ietekmi uz lejupējo sektoru konkurētspēju. Turklāt ir sagaidāms, ka liela
daļa programmas īstenošanas tiks deleģēta trešām personām.
Deleģēšanas nolīgumos būs iekļauti mērķi un
rādītāji, kas ļaus uzraudzīt operatoru
izpildījumu. Tāpat šie rādītāji derēs
vispārējai programmas uzraudzībai. Starp tiem ir: –
sešu pakalpojumu darbības līmeņa
izveide, visiem sešiem pakalpojumiem ir jādarbojas, sākot no
2017. gada; –
nodrošināšana budžeta ietvaros un pakalpojuma
informācijas plānošana, kā ir noteikts deleģēšanas
nolīgumos un/vai līgumos ar operatoriem; –
pakalpojumu lietotāju skaits un to
apmierinātības pakāpe; –
lejupējās nozares attīstīšana,
izmantojot Copernicus datus un informāciju; –
plānoto satelītu vai instrumentu
palaišana un ekspluatācija, ieskaitot laicīgu novērošanas datu
piegādi atbilstīgā formātā apzinātiem
lietotājiem, saskaņā ar plānošanu, kura jāapstiprina
kosmosa komponentes ilgtermiņa scenārija dokumentā; –
definēšana un izstrāde budžeta ietvaros
un jaunu satelītu un attiecīgo zemes segmentu plānošana, kā
ir noteikts ilgtermiņa scenārijā un deleģēšanas
nolīgumā, kas jānoslēdz ar EKA. 1.5. Priekšlikuma/iniciatīvas
pamatojums 1.5.1. Īstermiņa vai
ilgtermiņa vajadzības Nepietiekami drošticama informācija
publiskajiem lietotājiem par Zemes stāvokli Pēdējo trīsdesmit gadu
laikā ES, Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA) un to dalībvalstis
ir daudz paveikušas Zemes novērošanas pētniecības un
attīstības jomā ar mērķi izstrādāt
infrastruktūru un Zemes novērošanas pirmsdarbības pakalpojumus.
Tomēr daudzi no pašreizējiem Zemes novērošanas pakalpojumiem Eiropā
nav pietiekami, jo trūkst infrastruktūras un nav garantiju par to
pieejamību ilgtermiņā. Dati, kurus nodrošina pašreiz esošie
pakalpojumi, vai nu neietver visus parametrus, kuri nepieciešami politikas
veidotājiem[17],
vai arī tie netiek nodrošināti nepārtraukti un
ilgtspējīgi, it īpaši tādēļ, ka budžeta un/vai
tehnisku ierobežojumu dēļ pakalpojuma vai tā pamatā
esošās infrastruktūras mūža ilgums ir ierobežots. Ja šī
problēma netiks risināta, tam būs nopietnas sekas
īstermiņā un ilgtermiņā. Piemēram,
īstermiņā nebūs pieejamas kartes civilajai
aizsardzībai dabas katastrofu gadījumā, savukārt
ilgtermiņā lēmumu pieņēmējiem nebūs pieejami
būtiski dati par klimata pārmaiņām. Apdraudēti lejupējie
ieguldījumi Programma Copernicus, pamatojoties uz
sākotnējās darbības regulu, laikā no 2011. līdz
2013. gadam finansēja operatīvo darbību kopumu. Esošā
programma, kas ietver sākotnējās darbības, ir pirmais solis
pretī Zemes novērošanas sistēmai. Tomēr tas joprojām
ir ierobežots laikā (t. i. 2011.–2013. gadā). Šis nepārtrauktības trūkuma
risks rada lielas bažas galalietotājiem, piemēram, valsts iestādēm,
kā arī lejupējiem pakalpojuma nodrošinātājiem, jo ir
maz ticams, ka tie veiks būtiskus ieguldījumus nenobriedušos,
riskantos tirgos un uzņemsies papildu grūtības
saistībā ar kapitāla piesaisti. Apdraudēts inovāciju
potenciāls Pārtraukumi nozīmētu vienīgi
to, ka ieguldījumi pētniecībā un izstrādē netiktu
pārvērsti inovācijā. Tādēļ netiktu izmantots
potenciāls atbrīvot ar Copernicus saistīto
inovācijas kapacitāti, kas galvenokārt ir ar pakalpojumiem
saistītas inovācijas. Būtu ļoti žēl, ja tā
notiktu, sevišķi ņemot vērā to, ka dažādi
pētījumi liecina, ka ES inovācijas politikai vajadzētu
būt vairāk vērstai uz pakalpojumu nozari[18]. Ietekme uz nodarbinātību Visbeidzot, satelīta pielietojumu
sistēmas ir galvenais ienākumu avots Eiropas kosmosa nozarei
(EUR 3,1 miljards) un ir galvenā eksporta nozare (ar
EUR 1,13 miljardiem).[19]
Viens no diviem būtiskākajiem segmentiem ienākumu izteiksmē
ir Zemes novērošana (piem., Copernicus Sentinels). Patlaban Zemes
novērošanas sistēmas veido aptuveni 30 % no Eiropas kosmosa rūpniecības
ienākumiem. Papildus šai tiešajai ietekmei uz rūpniecības
pārdošanas apjomu Copernicus ir būtiska ietekme uz Eiropas
kosmosa ražošanas rūpniecības konkurētspēju un
ienesīgumu. Eksports un tirdzniecība lielā mērā ir
atkarīga no nozares relatīvā konkurences stāvokļa. Šo
iemeslu dēļ Copernicus ietekme uz nodarbinātību
nozarē būtu ļoti nozīmīga, proti, aptuveni 35 000
darbvietu laikposmā no 2015. līdz 2030. gadam. 1.5.2. ES iesaistīšanās
pievienotā vērtība Eiropas Zemes novērošanas programmas (Copernicus)
juridiskais pamats ir LESD 189. pants, kurš ES atļauj veidot savu
kosmosa programmu. Regulas (ES) Nr. 911/2010 par Eiropas Zemes
novērošanas programmu (GMES) un tās sākotnējām
darbībām 2. pantā jau ir uzskaitītas programmā
iekļautās darbības. Turklāt Copernicus
īstenošana ir “Eiropa 2020” stratēģiskais mērķis. Radušos izmaksu dēļ atsevišķas
dalībvalstis nevar uzņemties optimālu atbildību par to kosmosa
infrastruktūru finansēšanu, kuras izstrādātas, izmantojot
ES un starpvaldību līdzekļus, darbības un
atjaunināšanas. Ar kosmosu saistītas novērošanas jomā operatīvai
meteoroloģijai Eiropas valstis ir apvienojušas savus resursus, lai
attīstītu un izmantotu meteoroloģiskos satelītus Eiropas
Meteoroloģisko satelītu izmantošanas organizācijas (EUMETSAT)
ietvaros. Eiropas valstis ir izstrādājušas arī vides
satelītu demonstrētājus vai nu ar EKA, vai valstu kosmosa
aģentūru starpniecību. Taču tās nav radušas
iespēju sadarboties saistībā ar ilgtspējīgu
darbības programmu finansēšanu vides novērošanas jomā
līdzīgi kā meteoroloģijas jomā. Nepieciešamība
turpināt šādu novērošanu kļūst aizvien
būtiskāka, ņemot vērā pieaugošo politisko spiedienu uz
valsts iestādēm, prasot vides, drošības un klimata
pārmaiņu jomā pieņemt informētus lēmumus, un
vajadzību ievērot starptautiskus nolīgumus. Attiecībā uz pakalpojumiem, kuriem
ir visas Eiropas vai globāls segums, dalībvalstis nevar pietiekami
sasniegt ierosinātās darbības mērķus, jo dažādu
dalībvalstu ieguldījums ir jāapkopo Eiropas līmenī.
Citu pakalpojumu nodrošināšanu (piemēram, ārkārtas
situāciju kartes vai ierobežotākas ģeogrāfiskās
piemērošanas jomas tematiskas zemes novērošanas kartes) Eiropas
līmenī varētu labāk panākt divu iemeslu dēļ.
Pirmkārt, saliedētāka un centralizēta ar kosmosu
saistītu vai in situ sensoru ievades datu pārvaldība
nodrošinātu apjomradītus ietaupījumus. Otrkārt,
nekoordinēta Zemes novērošanas pakalpojumu nodrošināšana
dalībvalstu līmenī novestu pie dublēšanās un ES vides
tiesību aktu īstenošanas uzraudzību, pamatojoties uz
pārredzamiem un objektīviem kritērijiem, padarītu
sarežģītu un pat neiespējamu. Ja dalībvalstu
līmenī radītā informācija nav salīdzināma,
Komisijai nebūs iespējams pārliecināties par to, vai vides
tiesību akti visās dalībvalstīs tiek īstenoti pareizi.
Turklāt darbība Eiropas līmenī nodrošinās
apjomradītus ietaupījumus, lietderīgāk tērējot
sabiedrības līdzekļus. Tātad rīcībai ES
līmenī ir skaidra pievienotā vērtība. 1.5.3. Līdzīgas
līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās
atziņas Šis priekšlikums balstās uz pieredzi, kas
iegūta, pēdējo divpadsmit gadu laikā un
sākotnējās darbības posmā no 2011. līdz
2013. gadam izstrādājot Copernicus kā
pētniecības iniciatīvu. Šī pieredze liecina, ka, lai gan
joprojām ir nepieciešama pētniecības finansēšana, lai
turpinātu Copernicus izstrādi, ir arī kļuvis
nepieciešams atbalstīt Zemes novērošanas pakalpojumu
nodrošināšanu un satelītu darbību, lai gūtu maksimālu
ieguvumu no ieguldījumiem, kas līdz šim veikti, un reaģētu
uz iepriekš apzinātajām vajadzībām. 1.5.4. Saderība un
iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem Darbības posmā Copernicus
varēs nodrošināt informāciju politikas veidotājiem, valsts
iestādēm, uzņēmējiem un Eiropas
iedzīvotājiem. Tas nozīmē, ka Copernicus, kā
autonoma ES informācijas avota, mērķis ir atbalstīt visus
saistītos Savienības politikas virzienus, instrumentus un
darbības, kur ir ļoti būtiski izprast to, kā mūsu
planēta mainās. Copernicus
ieguldījuma citos ES politikas virzienos piemēri ir turpmāk
minētie. ·
Starptautiskās sadarbības politika: Copernicus
pakalpojumu paplašināšana attiecībā uz Āfriku ir
konkrēts ieguldījums ES attīstības politikā.
Piemēram, Zemes satelītnovērošana ļauj novērot
labības stāvokli lauksaimniecības sezonā un
izstrādāt pārtikas drošības agrīnās
brīdināšanas sistēmu apdraudētajos reģionos visā pasaulē.
Turklāt daži Copernicus pielietojumi varētu politikas
veidotājiem nodrošināt informāciju par dabas resursiem
Āfrikā. ·
Transporta politika: optimizējot kuģu
ceļus, Copernicus jūras vides pakalpojums varētu
samazināt degvielas patēriņu un emisiju daudzumu. ·
Vides politika: Copernicus pakalpojumi
nodrošina sistemātisku vai periodisku informāciju dažādos
mērogos, kas nepieciešami, lai pastāvīgi varētu
uzraudzīt jūras, gaisa un zemes vidi. Šajā saistībā
vides attēli, kas savākti, izmantojot Copernicus, varētu
nodrošināt pamatu, lai novērotu jaunās Eiropas
bioloģiskās daudzveidības stratēģijas
mērķus, vai arī tos varētu izmantot kā rīku, lai
novērotu resursu, piemēram, koksnes, ūdens, minerālu,
zemes, gaisa (kvalitātes) un daudzu citu resursu, efektīvu izmantošanu
Eiropas un pasaules mērogā. ·
Humānā palīdzība: Copernicus
pakalpojumiem ir būtiska nozīme arī ārkārtas
reaģēšanas darbībās ES iekšienē un ārpus
tās, nodrošinot atjauninātu informāciju, kura ir būtiska
lēmumu pieņēmējiem, darbības plānotājiem un nozaru
grupām. ·
Enerģētika: Copernicus Eiropai var
nodrošināt drošticamu informācijas avotu par saules enerģiju un
var sniegt ieguldījumu kodolieroču izplatīšanas vai kodolobjektu
ekspluatācijas pārtraukšanas novērošanā. ·
Reģionālā politika: visas Eiropas
līmenī Copernicus zemes pakalpojums nodrošina saskaņotus
zemes virsmas un zemes virsmas pārmaiņu produktus. Šī
informācija ir svarīga zemes izmantošanai un
pilsētbūvniecības politikas nolūkiem. ·
Klimata pārmaiņu politika: ir
vairāki Copernicus pakalpojumi, kuri ir saistīti ar klimata
jautājumiem, piemēram, mežu novērošana un informācija par
zemes oglekli, jūras un ledus līmeņa novērošana,
siltumnīcefektu radošo gāzu un plūsmu analīze. ·
Drošība: Copernicus var veicināt
robežu uzraudzību un jūras uzraudzību. Saistībā ar šo
kopš 2008. gada ciešu sadarbību ir izveidojuši ĢD ENTR
un ĢD HOME. ·
Lauksaimniecība: Copernicus var
veicināt lauksaimniecības zemes izmantojuma laicīgas un
rūpīgas novērošanas uzlabošanu un šī izmantojuma
izmaiņas Eiropas, valstu un reģionālā līmenī,
nodrošinot kopīgas metodes un rādītājus, kas attiecas uz
dažādiem laika, telpas un tematiskiem mērogiem. Kopējā
lauksaimniecības politika varētu izmantot Copernicus, lai
novērotu atstāšanas atmatā politiku. ·
Ar jūru saistīti politikas virzieni: Copernicus
ļauj izprast okeānu, tā dinamiku un ietekmi uz klimata
pārmaiņām. Pielietojumi šajā jomā ir: drošība
jūrā, naftas noplūdes, jūras resursu pārvaldība,
klimata pārmaiņas, sezonas prognozes, piekrastes darbības, ledus
uzraudzība un ūdens kvalitāte. 1.6. Ilgums un
finansiālā ietekme þ Ierobežota ilguma
priekšlikums/iniciatīva –
þ Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks no 2014. līdz
2020. gadam –
þ Finansiālā ietekme no 2014. līdz 2020. gadam ¨ Beztermiņa
priekšlikums/iniciatīva –
Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG.
līdz GGGG., –
pēc kura turpinās normāla
darbība. 1.7. Paredzētie pārvaldības
veidi[20] þ Komisijas īstenota tieša
pārvaldība þ Netieša pārvaldība, kurā īstenošanas uzdevumi deleģēti: –
¨ izpildaģentūrām –
þ Kopienu izveidotām struktūrām[21] –
þ valstu publiskā sektora struktūrām vai
struktūrām, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus –
¨ personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas
darbības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību
V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā
Finanšu regulas 49. panta nozīmē ¨ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm ¨ Decentralizēta pārvaldība kopā ar trešām valstīm þ Starptautiskas organizācijas Ja norādīti
vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju
iedaļā „Piezīmes”. Piezīmes Copernicus
papildina Eiropā esošās spējas, izvairoties no nevajadzīgas
dublēšanās un, gluži pretēji, meklējot sinerģiju starp
esošajām valstu vai starptautiskām spējām. Turklāt
tiek uzskatīts, ka Komisijai nav ne iekšējā darbaspēka, ne
īpašo zināšanu, lai viena veiksmīgi strādātu ar šo sarežģīto
sistēmu darbības sistēmu. Tādēļ atbilstoši
vienkāršošanas un ES tēriņu programmas izpildījuma
uzlabošanas mērķiem ir ierosināts lielas programmas daļas
īstenot netieši, Finanšu regulas 58. panta izpratnē,
deleģējot īstenošanas pilnvaras virknei saistīto
iestāžu to īpašo zināšanu jomā. Slēdzot
deleģēšanas nolīgumus, Komisija joprojām būs
atbildīga par programmu, bet pienākumu īstenošanu nodos virknei
operatoru. Komisija, kuru atbalsta komiteja un neatkarīgi eksperti,
koncentrēsies uz augsta līmeņa pragmatisku lēmumu
definēšanu un to īstenošanas uzraudzību. Operatoriem būs
jāiesniedz gada darba programmas un gada darbības ziņojumi,
kā arī revīzijas sertifikāti. Līdz 2013. gadam kosmosa komponentes
attīstību līdzfinansēja ES un EKA, izmantojot
Septītās pamatprogrammas kosmosa tematiskās jomas un GMES
ieguldījumus, kā arī tās sākotnējo darbību
regulu EKA GMES kosmosa komponentes programmai. Komisija ES
vārdā ir ieguldījusi vienu trešo daļu GSC programmas
kopējā budžeta, t. i., aptuveni EUR 780 miljonus no EUR 2,4 miljardiem.
Šim nolūkam 2008. gadā tika noslēgts deleģēšanas
nolīgums starp ES, ko pārstāvēja Komisija, un EKA. Šis
nolīgums noslēgts saskaņā ar pamatnolīgumu starp ES un
EKA. Atzīstot to, ka EKA ir unikālas speciālās
zināšanas un tā ir vienīgā aģentūra Eiropas
līmenī, kura nodarbojas ar pētniecības un izstrādes
darbībām kosmosa programmu jomā, tika ierosināts
turpināt tai uzticēt izstrādes darbības, t. i., Copernicus
satelītu un saistīto zemes segmentu projektēšanu, izbūvi un
iegādi. Tiek uzskatīts, ka EKA var turpināt
līdzfinansēt izstrādes darbības un it īpaši jaunas
paaudzes satelītu izstrādi, aizstājot atkārtotu
vienību iegādi, kuras kopē jau izstrādātu vienību
dizainu. Tāpat ir ierosināts gan EKA, gan EUMETSAT
uzticēt infrastruktūras izstrādes darbības. EKA būs
atbildīga par Sentinel 1, 2 darbībām un Sentinel 3
zemes daļas apstrādi. Tā kā tā ir projektējusi
zemes segmentus un koordinējusi to projektēšanu un iegādi, tad,
atzīstot tās speciālās zināšanas, kas iegūtas
daudzu zinātnisku misiju darbībā, šo uzdevumu
pārvaldība tiks nodota EKA. EUMETSAT tiks uzticētas
tās satelītu un instrumentu darbības, kuras it īpaši ir
saistītas ar atmosfēras un jūras kopienām un kuras ir
ļoti tuvas, reizēm pat identiskas tās pašas kompetences
jomām. Ir jāatgādina, kas Sentinel 4 un 5 ir instrumenti,
kuri tiek īstenoti uz EUMETSAT satelītiem. Turklāt datu
saņemšana, apstrāde un izplatīšana galvenokārt tiks veikta,
izmantojot EUMETSAT spējas. Abas organizācijas būs
atbildīgas par piekļuvi novērojumiem un to nodrošināšanu,
izmantojot misijas, kas sniedz ieguldījumu, to attiecīgajās
speciālo zināšanu jomās. Viens no zemes pakalpojuma galvenajiem
produktiem ir zemes seguma un zemes seguma izmaiņu vispusīgs un
laicīgs novērtējums. Corine zemes seguma (CLC)
datu kopumi kopš 1990. gada ir nodrošinājuši zemes seguma laikrindas
un informāciju par zemes izmantošanu Eiropas kontinentā. Tas
ļauj novērot zemes virsmas pārmaiņas dabisko procesu un
cilvēku darbības mijiedarbības rezultātā. Eiropas
Vides aģentūra īsteno Corine kopš 1994. gada. EVA ir
Eiropas Savienības aģentūra, kuras uzdevums ir nodrošināt
saprātīgu, neatkarīgu informāciju par vidi tiem, kuri ir
iesaistīti vides politikas izstrādē, pieņemšanā, īstenošanā
un izvērtēšanā, kā arī vispārējai
sabiedrībai. EVA ir atbildīga arī par Eiropas vides
informācijas un novērošanas tīkla (Eionet)
koordinēšanu, kur valstu eksperti veic ieguldījumu vides datu
vākšanā un validēšanā. GMES sākotnējo
darbību laikā (2011.–2013. gadā) zemes pakalpojuma visas
Eiropas un vietējās komponentes koordinēšana bija uzticēta
EVA un tika īstenota centralizēti, iegādi veicot ar
pamatlīgumu un pakalpojumu līgumu ar pakalpojumu
nodrošinātājiem starpniecību; kā arī
decentralizēti, izmantojot dotāciju nolīgumus ar valsts
aģentūrām, kuras ir EVA tiešās ieinteresētās
personas. Papildus tam ir jāatzīmē, ka zemes pakalpojums
galvenokārt balstās uz in situ mērījumiem un
ģeogrāfiskiem atsauces datiem. EVA ir labā pozīcijā,
lai varētu vienoties par iekārtām ar valstu vides un/vai
kartēšanas aģentūrām. Tādēļ, atzīstot
acīmredzamo sinerģiju, kas iespējama starp Copernicus un
EVA galvenajiem pienākumiem, un EVA unikālo pozīciju, jo tā
ir Eionet koordinators, attiecībās ar Copernicus
ieinteresētajām personām, kuras ir valstu vides
aģentūras, ir ierosināts šo divu zemes pakalpojuma komponenšu
īstenošanu turpināt deleģēt EVA. Kopš 2008. gada notiek darbs pie Eiropas
Robežu uzraudzības sistēmas (EUROSUR) izveides, lai
stiprinātu kontroli uz Šengenas zonas ārējām robežām,
it īpaši dienvidu jūras un austrumu sauszemes robežām. EUROSUR
nodrošinās dalībvalstīm kopēju tehnisko
(infrastruktūru) un darbības sistēmu (darba plūsma), lai
palielinātu informētību par situāciju uz to
ārējām robežām un uzlabotu valstu iestāžu, kuras
uzrauga ES robežas, reaģēšanas spējas. Viens no
mērķiem, par kuriem ir panākta vienošanās, ir kopīga
uzraudzības rīku (satelītu, bezpilota lidaparātu, aerostatu
u. c.) pielietošana, Frontex darbojoties kā
veicinātājam. Frontex ir Eiropas Aģentūra
operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības
dalībvalstu ārējām robežām. Tā veicina,
koordinē un attīsta Eiropas robežu pārvaldību. Aktīva
sadarbība ar Frontex ir ļoti būtiska drošības
pakalpojuma robežkontroles virzienam. Frontex ir bijusi iesaistīta
visos Septītās pamatprogrammas projektos, kuri gatavoja virzienu,
kā arī citos Septītās pamatprogrammas projektos, kuri
attiecas uz drošības tēmu. Var norādīt, ka
nepieciešamība Frontex saistībā ar šīm
darbībām balstīties uz GMES/Copernicus, ir atzīta
Komisijas priekšlikumā par EUROSUR regulu[22].
Tādēļ ir ierosināts šā virziena īstenošanu
deleģēt Frontex. Attiecībā uz jūras vides
uzraudzības drošības virzienu, tā īstenošanu ir
ierosināts deleģēt Eiropas Jūras drošības
aģentūrai (EMSA). Patiesi, EMSA pilnvarās ir
iekļauti daži pienākumi jūras drošības jomā un
pienākums atbalstīt Komisiju saistītās darbībās. EMSA
ir arī plaši atzītas speciālās zināšanas CLEANSeaNET
(jūras drošības darba programma, kura balstās uz Zemes
novērošanu) īstenošanā. Tāpat tā aktīvi
iesaistās vairākos pētniecības un izstrādes projektos,
kuri gatavo Copernicus drošības pakalpojumu. 2. PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI 2.1. Uzraudzības un
ziņošanas noteikumi Lai nodrošinātu augstākās
kvalitātes rezultātus un visefektīvāko resursu izlietojumu,
tiks ieviesta uzraudzības sistēma. Uzraudzība notiks visu
programmas darbības laiku. Tā balstīsies uz regulāriem
īstenošanas partneru ziņojumiem. 2.2. Pārvaldības un
kontroles sistēma 2.2.1. Apzinātie risksi Visi ar programmu saistītie riski tiks
centralizēti reģistrēti sarakstā. Katram riskam tiks
piešķirts iespējamības līmenis un ietekmes rādītājs.
Risku reģistrā būs iekļauts arī to pasākumu
saraksts, kuri varētu samazināt riska īstenošanās
varbūtību. Riski ir klasificēti šādi: ·
tehnoloģiskie riski: piem., satelīts
izmanto jaunākās tehnoloģijas, kuras vēl ir
jāapstiprina un kuru specifikācijas nepārtraukti
attīstās; ·
rūpnieciskie riski: infrastruktūras
veidošanā ir iesaistīti daudzi rūpnieciskie dalībnieki
daudzās valstīs, kuru darbs ir efektīvi jākoordinē,
lai varētu izveidot sistēmas, kas ir drošticamas un pilnībā
integrētas, it īpaši saistībā ar drošību; ·
tirgus risks: ir jāizvairās no tā,
ka tehniskais izpildījums varētu būt zemāks par to,
kāds ir solīts, jo lietotāji to uztvertu negatīvi un
tādēļ infrastruktūra netiktu lietota; ·
laika grafika risks: jebkura īstenošanas kavēšanās
varētu apdraudēt jaunas iespējas; ·
pārvaldības risks: programmas
pārvaldībai ir nepieciešams, lai dažādas iestādes darbotos
kopā, un ir jāgarantē pietiekama stabilitāte un
organizētība. Turklāt vairākos būtiskākajos
jautājumos ir jāņem vērā viedokļu
atšķirības starp dažādām iesaistītajām
pusēm. Šādā kontekstā varētu apsvērt noteiktu
risku, ieskaitot finanšu un ar drošību saistītos riskus,
kopīgošanu starp dalībniekiem, kuriem būtu visvieglāk
pārvarēt šos riskus. Turklāt programmas budžets galvenokārt
tiks īstenots, piemērojot netiešu pārvaldību, izmantojot
deleģēšanas nolīgumus, kā arī, mazākā
mērā, centralizētā veidā, Komisijai izmantojot
dotācijas un publiskos iepirkumus. Riski katram no šiem dažādajiem
izdevumu veidiem ir atšķirīgi. Eiropas Revīzijas palātas
veiktās revīzijās un Komisijas pašas ex-post revīzijās
ir apzināti turpmāk minētie galvenie riski, kuri varētu
būt aktuāli arī šai programmai. Deleģēšanas nolīgumiem:
galvenie apzinātie riski ir saistīti ar operatoru atbilstību (struktūras,
ar kurām Komisija slēdz deleģēšanas nolīgumus),
līgumu atbilstību (Komisijas prasību transponēšana
līgumu dokumentācijā), procesa atbilstību (Komisijas
noteikto procesu neievērošana) un izpildījumu (iepriekš noteiktu
mērķu nesasniegšana). Šie risku veidi tiks risināti, ņemot
vērā turpmāk norādītos faktorus: ·
būtiskus pārvaldības un kontroles
procesu aspektus īsteno operatori; ·
Komisijai lielā mērā ir
jāpaļaujas uz operatoru pārvaldības kontroles
sistēmām; ·
ir svarīgi nodrošināt atbilstīgu
kontroļu līmeni visā īstenošanas ķēdē,
visiem iesaistītajiem partneriem nosakot skaidrus pienākumus. Dotācijām: sarežģītie
izmaksu atbilstības noteikumi un noteiktu saņēmēju
relatīvi ierobežotās zināšanas par finanšu pārvaldību
varētu radīt lielu risku, ka par izdevumiem tiek ziņots
nepareizi (piemēram, pieskaitāmās un aprīkojuma izmaksas). Pilnīgas datubāzes, kurā
iekļauta informācija par saņēmējiem, projektiem un
deklarētajām izmaksām, trūkums varētu
apgrūtināt riskantu saņēmēju un iespējamu izmaksu
dubultas pieprasīšanas vai citu nelikumību konstatēšanu,
tādējādi pret krāpšanu vērstās darbības
padarot neefektīvas. Publiskajam iepirkumam: neatklātas
kļūdas un nelabotas neprecizitātes piedāvājumos vai
piedāvājumu specifikācijās varētu novest pie
nepareizas līguma izpildes. 2.2.2. Paredzētās kontroles
metodes Ir paredzētas dažādas kontroles
metodes, lai risinātu jautājumus saistībā ar dažādiem
iepriekš minētajiem riskiem. 2.2.2.1. Deleģēšanas
nolīgumi Informācija par iekšējās
kontroles sistēmas izveidi Ir jāizveido pārvaldības un
kontroles sistēma, balstoties uz turpmāk norādītajiem
pasākumiem: ·
operatora iepriekšēja izvērtēšana; ·
uz risku balstīta novērošana, kas
iekļauta standartizētā ziņošanā; ·
preventīva darbība, izstrādājot
pienācīgas atbilstības, līguma atbilstības, procesa
atbilstības un izpildījuma prasības; ·
līgumiski tiesiskās aizsardzības
līdzekļi, kas ļauj veikt koriģējošas darbības
gadījumā, ja ir pieļauta īstenošanas kļūda
attiecībā uz atbilstības, līguma atbilstības, procesa
atbilstības un izpildījuma prasībām; ·
ĢD maksājumu operatora trasta kontā
iepriekšējas pārbaudes; ·
interešu saskaņošanas pasākumi; ·
piedalīšanās pārvaldībā; ·
revīzijas piekļuves tiesības
attiecībā uz operatoriem, saistītajām vienībām un
galasaņēmējiem; ·
pilnīga revīzijas izsekojamība
attiecībā uz visu īstenošanas ķēdi; ·
Komisijas darbinieku veiktas atbilstības un
izpildījuma revīzijas; ·
integrētas ticamības veidošana,
ņemot vērā iekšējo kontroļu sistēmu un
iekšējo revīziju, kuru veic operatori un saistītās
vienības attiecībā uz atbilstības, līgumu atbilstības,
procesa atbilstības un izpildījuma prasībām; ·
ārējo revidentu revidēti finanšu
pārskati; ·
ticamības deklarācijas, kuras ik gadu
nodrošina operatori. Pārbaudes, vai process norit, kā
paredzēts, tiks nodrošinātas pa vairākiem informācijas
kanāliem: pārvaldības zināšanas par
ĢD iekšējās kontroles sistēmu stāvokli, kas
krātas ikdienas darbā un no pieredzes; ĢD oficiālas uzraudzības,
kontroles un novērošanas vienošanās; ·
ikgadējo IKS pārskatu rezultāti
(“pilnīga atbilstība pamatprasībām”); ·
riska novērtēšanas veikšanas
rezultāti; ·
ex-ante un ex-post
kontroles, ieskaitot ziņojumus par izņēmumiem un/vai
iekšējās kontroles vājajām vietām; ·
ĢD ārējo finanšu revīziju
rezultāti; ·
revīzijas un konsultēšanas darbs, kuru
veic ĢD iekšējās revīzijas struktūra; programmu vērtējumi, kurus veikuši
ārējie vērtētāji. Iekšējās revīzijas
struktūras, iekšējās revīzijas dienesta un Revīzijas
palātas veiktās revīzijas nodrošinās turpmāku
atgriezenisko saikni par kontroles sistēmas atbilstību. Kontroles sistēmas noteikto
kontroļu izmaksu un ieguvumu aplēses Paredzētās kontroles lielā
mērā ir uzskatāmas par tādām, kas atbilst COSO
modeļa definīcijai par iekšējo kontroli, kura definēta
kā “process, kas paredzēts, lai nodrošinātu saprātīgu
pārliecību par darbības lietderības un efektivitātes
mērķu sasniegšanu, finanšu ziņojumu drošticamību un
atbilstību piemērojamajiem tiesību aktiem un noteikumiem”.
Kontroļu izmaksas tiek aplēstas, pamatojoties uz vispusīgiem
rādītājiem, kas attiecas uz jebkurām darbībām,
kuras ir tieši vai netieši saistītas ar operatoru tiesību
pārbaudi un izdevumu likumsakarību. Kur tas ir iespējams,
tās tiek detalizēti aprakstītas dažādiem
pārvaldības posmiem un saskaņā ar paredzēto kontroles
sistēmu aprakstu. Pielāgojumos, ņemot vērā
jaunā priekšlikuma sagaidāmās izmaiņas, ir iekļauti
dati par interešu saskaņošanas pasākumiem un turpmākiem
līgumā noteiktiem tiesību aizsardzības
līdzekļiem, kas ļauj veikt koriģējošas darbības
gadījumos, kad ir pieļauta īstenošanas kļūda
attiecībā uz prasībām. Neatbilstības piemērojamajiem
noteikumiem riska sagaidāmā līmeņa novērtējums Saskaņā ar paredzēto kontroles
sistēmu sagaidāmais neatbilstības risks (definēts kā
sagaidāmais likumības un pareizības kļūdu risks, kas
rodas darījumu līmenī) ik gadu tiks saglabāts zem 2 %
robežas, turklāt ar mazākām izmaksām, pateicoties
mazākam riska biežumam un riska ietekmes mazināšanai, kas izriet no
ieviestajiem papildu pasākumiem. Ir sagaidāms, ka kļūdu
koeficients samazināsies, izskaidrojot piemērojamos noteikumus,
ieskaitot SMART prasības, turpinot stiprināt līgumos
noteiktās tiesību aizsardzības iespējas un veicot aizvien
lielāku interešu saskaņošanu. Ir paredzams, ka nelielu daļu šās
programmas budžeta varētu īstenot saskaņā ar
centralizētu tiešu pārvaldību (sk. turpmāk), izmantojot
dotācijas un publiskos iepirkumus. 2.2.2.2. Dotācijas Informācija par iekšējās
kontroles sistēmas izveidi Pašreizējā iekšējās
kontroles sistēma balstās uz Komisijas iekšējās kontroles
standartu īstenošanu, labāko projektu atlases procedūrām un
to pārvēršanu juridiskos instrumentos, projekta un līguma
pārvaldību visā projekta darbības laikā, prasību ex-ante
pārbaudēm, ieskaitot revīzijas sertifikātu saņemšanu,
izmaksu metodoloģiju ex-ante sertifikāciju, ex-post
revīzijām un korekcijām, kā arī uz
vērtēšanu. Aicinājumu iesniegt priekšlikumus
dokumentācijā ir iekļautas detalizētas pamatnostādnes
par atbilstības noteikumiem un it īpaši par visbiežākajām
kļūdām saistībā ar personāla izmaksām.
Saņēmēji tiek aicināti, jau izsakot savu priekšlikumu,
nodrošināt pietiekamu informāciju par paredzamajām
izmaksām, kas ļautu veikt ex-ante pārbaudi un
iespējamo kļūdu vai pārpratumu konstatēšanu, un
nepieciešamības gadījumā arī dotāciju līguma
īstenošanas vai pielāgošanas izmaiņas. Tas būtiski
palielinās saņēmēju juridisko noteiktību un
samazinās kļūdu risku. Tiks veiktas arī ex-post
kontroles, lai noteiktu reprezentatīvo aptuveno kļūdu
koeficientu, kāds saglabāsies, neraugoties uz apmācību, ex-ante
pārbaudēm un labojumiem. Izdevumu saskaņā ar programmu ex-post
revīzijas stratēģija balstīsies uz parauga atlases pēc
naudas vienības principa definēto darījumu finanšu
revīziju, papildinot ar paraugu, kas balstīts uz risku. Ex-post
audita stratēģiju attiecībā uz likumību un
pareizību papildinās pastiprināta darbības
novērtēšana un krāpšanas novēršanas stratēģija. Kontroles sistēmas noteikto
kontroļu izmaksu un ieguvumu aplēses Būs jārod līdzsvars, no vienas
puses, starp programmas pievilcības palielināšanu, samazinot
kontroles slogu saņēmējiem (lielāka uzticība un riska
uzņemšanās, vairāk izmantojot vienotas likmes, vienreizējos
maksājumus un likmes vienības), un, no otras puses,
nodrošināšanu, lai neizlaboto kļūdu koeficients paliktu
saprātīgi izpildāms. ĢD ENTR izveidos rentablu
iekšējās kontroles sistēmu, kas dos pamatotu
pārliecību par to, ka kļūdu risks daudzgadu izdevumu
perioda griezumā ik gadu paliks 2–5 % robežās; galīgais
mērķis ir panākt, lai atlikušais kļūdu līmenis
daudzgadu programmas slēgšanas brīdī būtu pēc
iespējas tuvāk 2 %, ņemot vērā visu
revīziju, korekciju un atgūšanas pasākumu finansiālo
ietekmi. Revīzijas stratēģijas
mērķis ir nodrošināt godīgu un drošticamu kļūdu
riska reprezentēšanu, kā arī krāpšanas pazīmju
efektīvu un lietderīgu pārbaudi. Priekšlikumu ex-ante
pārbaudēm pirms dotācijas nolīguma parakstīšanas un
atbilstības noteikumu paskaidrošanai nevajadzētu būtiski
pagarināt laiku līguma noslēgšanai. Deleģētie
kredītrīkotāji ik gadu ziņo par kontroles izmaksām un
ieguvumiem, un Komisija vidēja termiņa pārskata ietvaros
likumdošanas iestādei ziņo par neatbilstības līmeni, kuru
varētu sasniegt. Neatbilstības piemērojamajiem
noteikumiem riska sagaidāmā līmeņa novērtējums A. Pašreizējie kļūdu avoti Pamatojoties uz līdzšinējiem
rezultātiem, atkārtotas kļūdas ir apzinātas
šādās jomās: ·
personāla izmaksas: tiek pieprasītas vidējās vai budžetā
ieplānotās izmaksas (nevis faktiskās izmaksas), netiek
atbilstīgi reģistrēts laiks, kas pavadīts pie programmas,
tiek pieprasīta samaksa par neatbilstīgām vienībām
(MVU īpašnieka-vadītāja izmaksas); ·
citi tiešie izdevumi:
regulāri konstatētās kļūdas ir apakšlīgumu
slēgšana bez iepriekšējas atļaujas vai arī neievērojot
izdevīgākā piedāvājuma noteikumu, utt.; ·
netiešie izdevumi:
daudzos gadījumos netiešie izdevumi ir tiešo izdevumu vienotas likmes
procenti, tādēļ kļūda netiešajos izdevumos ir
proporcionāla kļūdai tiešajos izdevumos. B. Ierosinātās vienkāršošanas
iespējas Programma gūs labumu, vienkāršojot
pasākumus, kas iekļauti Finanšu regulas trīs gadu perioda
pārskatā. Saistībā ar šo Komisija izmantos iespēju
pieņemt vienkāršošanas pasākumus, piemēram,
attiecībā uz MVU īpašnieka vadītāju likmes
vienības izdevumiem vai standarta likmju izmantošanu personāla
izmaksām saskaņā ar saņēmēju ierastajiem
uzskaites principiem. C. Kontroles izmaiņu ieguldījums
neatbilstības sagaidāmā līmeņa samazināšanai Sākuma punkts ir status quo,
pamatojoties uz līdz šim veiktajām Septītās pamatprogrammas
dotāciju revīzijām. Pamatojoties uz pieņēmumiem, ka: ·
dotāciju saņēmēji
saskaņā ar nākotnes programmu Copernicus ir
līdzīgi tiem, kuri piedalījās Septītajā pamatprogrammā,
un ka ·
trešā daļa aplēsto kļūdu
avotu ir tie, kas minēti iepriekš B punktā, vienkāršošanas pasākumi, kas
iekļauti Finanšu regulā, varētu samazināt kļūdu
koeficientu. Vēl viens kļūdu samazinājums ir sagaidāms
no atbilstības noteikumu ex-ante paskaidrošanas. Secinājums: izmantojot visus iepriekš
minētos pasākumus kopā, galīgais mērķis ir
panākt, lai darbības laika beigās atlikušais kļūdu
līmenis būtu pēc iespējas tuvāk 2 %. Šis scenārijs balstās uz
pieņēmumu, ka vienkāršošanas pasākumi lēmumu
pieņemšanas procesā netiek būtiski mainīti. 2.2.2.3. Publiskais iepirkums Tā kā iekšējās kontroles
sistēma balstās uz Komisijas iekšējās kontroles standartu
īstenošanu, publiskā iepirkuma procedūru labāko
priekšlikumu atlasei un līgumu pārvaldībai visā
projekta/līguma darbības laikā, kā arī
rēķinu un maksājumu ex-ante pārbaužu
atlikušajām kļūdām nevajadzētu būt vairāk
par 2 %. 2.3. Krāpšanas
un pārkāpumu novēršanas pasākumi Norādīt esošos vai plānotos
novēršanas un citus pretpasākumus pasākumus. Saskaņā ar Komisijas
stratēģiju krāpšanas apkarošanai (CAFS)[23] un ar OLAF
atbalstu, īstenojot konsultēšanos un piedaloties OLAF
Krāpšanas novēršanas un atklāšanas tīklā (FPDNet),
ĢD ENTR ir izstrādājis savu stratēģiju
krāpšanas apkarošanai (SKA), kas ietver pasākumus krāpšanas un
pārkāpumu novēršanai un atklāšanai gan iekšēji, gan
attiecībā uz saņēmējiem un
līgumslēdzējiem. SKA ik gadu tiks atjaunināta. It īpaši attiecībā uz
dotācijām ĢD ENTR SKA rīcības
plānā ir paredzēts izveidot visu saņēmēju
(koordinatoru, partneru, apakšuzņēmēju un citu dalībnieku)
un projektu (ziņojumi un izdevumu deklarācijas) centrālo
reģistru. Šī datubāze kopā ar plānoto
vērienīgo datu analīzes rīku, kas paredzēti krāpšanas
rādītāju vai “sarkano karogu” konstatēšanai, ieguvi
būtiski uzlabos tā kontroles darbības un revīzijas
veikšanas iespējas. Lai varētu palielināt zināšanas
un spēju īstenot preventīvas un efektīvas kontroles,
ĢD ENTR SKA rīcības plānā ir
paredzēts īpašu apmācības kursu un metodisko materiālu
piedāvājums. Turklāt tiks izstrādāta un īstenota
kontroles stratēģija saņēmēju finansiālo un
tehnisko spēju izvērtēšanai, kā arī
saņēmēju iedalīšana riska kategorijās, pamatojoties uz
krāpšanas rādītājiem, reģistrācija IT rīkos
un atzīmēšana ex-ante/ex-post revīzijām. Turklāt, koncentrējoties uz iespējamiem
krāpšanas gadījumiem un pārkāpumiem, tiks
izstrādātas revīzijas procedūras un pamatnostādnes uz
risku balstītām ex-post revīzijām. Šī SKA
būs arī labāk saskaņota ar iekšējās kontroles
standartiem, it īpaši ar riska novērtēšanas veikšanu, un citu
ĢD un deleģētu vienību SKA. 3. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS
PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME 3.1. Attiecīgās daudzgadu
finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas Pieprasītās esošās budžeta
izdevumu pozīcijas Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu
kategorijām un budžeta pozīcijām Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas Numurs [Izdevumu kategorija……………………………………..] || Dif./nedif. || no EBTA valstīm || no kandidātvalstīm || no trešām valstīm || Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē [1] || 02010404 – Atbalsta izdevumi Eiropas Zemes novērošanas programmai (Copernicus) || Nedif. || JĀ || NĒ || JĀ || NĒ [1] || 020601 – Darbības pakalpojumi (Copernicus) || Dif. || JĀ || NĒ || JĀ || NĒ [1] || 020602 – Novērošana no kosmosa (Copernicus) || Dif. || JĀ || NĒ || JĀ || NĒ 3.2. Paredzamā ietekme uz
izdevumiem 3.2.1. Kopsavilkums par paredzamo
ietekmi uz izdevumiem Miljonos EUR
(3 zīmes aiz komata) Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || 1 || Gudra un integrējoša izaugsme Uzņēmējdarbības ĢD || || || 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || 2021. gads || KOPĀ Darbības apropriācijas || || || || || || || || || 020601 || Saistības || (1) || 58,500 || 179,721 || 189,426 || 197,952 || 208,610 || 283,691 || 210,291 || || 1,328,191 Maksājumi || (2) || 29,215 || 195,417 || 188,779 || 197,673 || 207,871 || 266,906 || 231,030 || 11,300 || 1,328,191 020602 || Saistības || (1) || 301,933 || 373,949 || 394,141 || 411,880 || 434,051 || 590,279 || 437,566 || || 2,943,799 Maksājumi || (2) || 150,785 || 406,608 || 392,796 || 412,159 || 434,790 || 555,362 || 480,717 || 110,582 || 2,943,799 Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem[24] || || || || || || || || || 02010404 || || (3) || 2,500 || 2,700 || 2,700 || 2,800 || 2,900 || 2,900 || 3,000 || || 19,500 KOPĀ ― Uzņēmējdarbības ĢD apropriācijas || Saistības || =1+1a +3 || 362,933 || 556,370 || 586,267 || 612,632 || 645,561 || 876,870 || 650,847 || || 4,291,480 Maksājumi || =2+2a+3 || 182,500 || 604,725 || 584,275 || 612,632 || 645,561 || 825,168 || 714,737 || 121,882 || 4,291,480 Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || 5 || “Administratīvie izdevumi” Miljonos EUR
(3 zīmes aiz komata) || || || 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || KOPĀ ĢD: Uzņēmējdarbība || Cilvēkresursi || 4,497 || 5,259 || 5,894 || 5,894 || 5,894 || 5,894 || 5,894 || 39,226 Pārējie administratīvie izdevumi || 0,343 || 0,343 || 0,343 || 0,343 || 0,343 || 0,343 || 0,343 || 2,401 KOPĀ UZŅĒMĒJDARBĪBAS ĢD || Apropriācijas || 4,840 || 5,602 || 6,237 || 6,237 || 6,237 || 6,237 || 6,237 || 41,627 KOPĀ ― daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || (Saistību summa = maksājumu summa) || 4,840 || 5,602 || 6,237 || 6,237 || 6,237 || 6,237 || 6,237 || 41,627 Miljonos EUR
(3 zīmes aiz komata) || || || 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || 2021. gads || KOPĀ KOPĀ ― daudzgadu finanšu shēmas 1.–5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || 367,773 || 561,972 || 592,504 || 618,869 || 651,798 || 883,107 || 657,084 || || 4,333,107 Maksājumi || 187,340 || 610,327 || 590,512 || 618,869 || 651,798 || 831,405 || 720,974 || 121,882 || 4,333,107 3.2.2. Paredzamā ietekme uz
darbības apropriācijām –
¨ Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot darbības
apropriācijas –
þ Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriācijas izmantot
šādā veidā: Saistību
apropriācijas EUR miljonos (3 zīmes aiz komata) Mērķi || 2014. GADS || 2015. GADS || 2016. GADS || 2017. GADS || 2018. GADS || 2019. GADS || 2020. GADS || KOPĀ KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1 Pakalpojumi || 58,500 || 179,721 || 189,426 || 197,952 || 208,610 || 283,691 || 210,291 || 1,328,191 KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2 Kosmoss || 301,933 || 373,949 || 394,141 || 411,880 || 434,051 || 590,279 || 437,566 || 2,943,799 KOPĒJĀS IZMAKSAS || 360,433 || 553,670 || 583,567 || 609,832 || 642,661 || 873,970 || 647,857 || 4,271,990 3.2.3. Paredzamā ietekme uz
administratīvajām apropriācijām 3.2.3.1. Kopsavilkums ¨ Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot administratīvās
apropriācijas þ Priekšlikums/iniciatīva paredz izmantot administratīvās
apropriācijas šādā veidā: EUR miljonos (3 zīmes
aiz komata) || 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || KOPĀ Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJĀ || || || || || || || || Cilvēkresursi || 4,497 || 5,259 || 5,894 || 5,894 || 5,894 || 5,894 || 5,894 || 39,226 Pārējie administratīvie izdevumi || 0,343 || 0,343 || 0,343 || 0,343 || 0,343 || 0,343 || 0,343 || 2,401 Starpsumma ― daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJĀ || 4,840 || 5,602 || 6,237 || 6,237 || 6,237 || 6,237 || 6,237 || 41,627 || || || || || || || || Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS[25] || || || || || || || || Cilvēkresursi || || || || || || || || Pārējie administratīvie izdevumi || 2,500 || 2,700 || 2,700 || 2,800 || 2,900 || 2,900 || 3,000 || 19,500 Starpsumma ― ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS || || || || || || || || || || || || || || || || KOPĀ || 7,340 || 8,302 || 8,937 || 9,037 || 9,137 || 9,137 || 9,237 || 61,127 3.2.3.2. Paredzamās vajadzības pēc
cilvēkresursiem –
¨ Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu –
þ Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu
šādā veidā: Aplēse izsakāma
veselos skaitļos (vai maksimāli ar vienu zīmi aiz komata) || 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) 02 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) || 28 || 34 || 39 || 39 || 39 || 39 || 39 02 01 01 02 (Delegācijas) || - || - || - || - || - || - || - 02 01 05 01 (Netiešā pētniecība) || - || - || - || - || - || - || - 10 01 05 01 (Tiešā pētniecība) || || || || || || || Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu ― FTE)[26] 02 01 02 01 (CA, INT, SNE, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) || 14 || 14 || 14 || 14 || 14 || 14 || 14 02 01 02 02 (CA, INT, JED, LA un SNE delegācijās) || - || - || - || - || - || - || - 02 01 04 yy [27] || - || - || - || - || - || - || - || 0 - || - || - || - || - || - || - || 0 02 01 05 02 (CA, INT, SNE ― netiešā pētniecība) || - || - || - || - || - || - || - 10 01 05 02 (CA, INT, SNE ― tiešā pētniecība) || - || - || - || - || - || - || - Citas budžeta pozīcijas (precizēt) || - || - || - || - || - || - || - KOPĀ || 42 || 48 || 53 || 53 || 53 || 53 || 53 Vajadzības pēc
cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā
ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti darbības
pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā
ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam
ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu
resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus. Pašreizējie
cilvēkresursi 2013. gadā ir 29 FTE (17 štatu
sarakstā ietvertās amata vietas un 12 ārštata darbinieki):
progresīvs pieaugums līdz 53 FTE (+ 22 štatu
sarakstā ietvertās amata vietas un + 2 ārštata
darbinieki ir jāiedala šādi: pēc visu esošo
deleģēšanas nolīgumu revīzijas 2016. gadā ir
jāveic piešķirto resursu atkārtota izvērtēšana, lai
pārliecinātos, ka ar esošo darbinieku sastāvu ir iespējams
nodrošināt mērķu sasniegšanu.) Faktiskie skaitļi 2016.–2019. gadā
ir aptuveni un var tikt pārskatīti. –
22 papildu štatu sarakstā ietvertajiem
amatiem (EPP); 8 tiks aizpildīti, veicot pārgrupēsanu
Uzņēmējdarbības ĢD G direktorātā (ir
paredzēta reorganizācija, lai apvienotu kosmosa politikas
darbības un kosmosa pētniecības un izstrādes
darbības), vēl 4 EPP aizpildīs, veicot
pārvirzīšanu Uzņēmējdarbības ĢD.
Atlikušās 10 papildu EPP ir jāaizpilda, veicot
pārcelšanu citā amatā no Komisijas un/vai nosūtot (mis à
disposition) darbiniekus no tiem ĢD, kuri ir iesaistīti programmā
Copernicus, kā paredzēts Komisijas 2006. gada
(C(2006)673) lēmumā par GMES izveidošanu. Tiks iesniegts
priekšlikums par šā lēmuma grozīšanu. –
Ārštata darbiniekiem: 2 papildu FTE,
kas pieprasīti 2014. gadā, aizpildīs, veicot iekšēju
pārcelšanu citā amatā; un, ja būs vajadzība, papildu
resursus varētu pieprasīt pēc 2016. gada pārskatīšanas,
un tie Uzņēmējdarbības ĢD būtu
jāpiešķir saskaņā ar ikgadējo piešķiršanas
procedūru Veicamo uzdevumu apraksts. Ierēdņi un pagaidu darbinieki || - Sagatavot programmu, ieskaitot lietotāju prasību definēšanu, un uzraudzīt tās īstenošanu. - Atlasīt deleģējamās iestādes. - Risināt sarunas par deleģēšanas nolīgumiem (seškārtīgs palielinājums). - Uzraudzīt deleģētās iestādes (četrkārtīgs palielinājums). - Netieši uzraudzīt budžeta īstenošanu. - Nodrošināt juridisku un regulējošu analīzi, atbalstot politikas veidošanas procesu. - Nodrošināt ierosināto risinājumu atbilstību piemērojamajiem noteikumiem. - Garantēt saprātīgu finanšu pārvaldību un veikt finanšu darījumus, kas saistīti ar līguma pārvaldību. - Veikt darbības, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu efektīvu izmaksu kontroli. - Sekot līdzi starptautiskajai sadarbībai un risināt sarunas par starptautiskiem nolīgumiem. - Uzraudzīt Copernicus drošības aspektus. - Uzturēt attiecības ar dalībvalstīm, it īpaši in situ komponentē. - Riska novērtēšana un mazināšana (palielinājies, ņemot vērā uzlaboto pasākumu finanšu risku). - Attiecības ar Eiropas Parlamentu un Padomi saskaņā ar Finanšu regulas 58., 60. un 61. pantu. - Krāpšanas un nelikumīgas rīcības novēršana sadarbībā ar OLAF un Revīzijas palātu. - Datu politika un tās īstenošana, ko veic ieinteresētās personas. - Veicināt programmas izmantošanu dalībvalstīs. Ārštata darbinieki || Atbalstīt iepriekš aprakstīto uzdevumu izpildi. 3.2.4. Saderība ar
kārtējo daudzgadu finanšu shēmu –
þ Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu
finanšu shēmai –
¨ Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno
attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā –
¨ Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro
elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu
shēma[28]
3.2.5. Trešo personu iemaksas –
¨ Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu
līdzfinansējumu –
þ Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu
līdzfinansējumu: –
¨ Programma būs atklāta trešo valstu dalībai, taču
nekādi oficiāli nolīgumi vēl nav noslēgti Apropriācijas EUR miljonos
(3 zīmes aiz komata) || 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || Kopā Norādīt līdzfinansējuma struktūru || || || || || || || || KOPĀ — līdzfinansējuma apropriācijas || || || || || || || || 3.3. Paredzamā ietekme uz
ieņēmumiem –
þ Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē
ieņēmumus –
¨ Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē: –
¨ pašu resursus –
¨ dažādus ieņēmumus EUR miljonos (3 zīmes
aiz komata) Budžeta ieņēmumu pozīcija || Kārtējā budžeta gadā pieejamās apropriācijas || Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme[29] N gads || N+1 gads || N+2 gads || N+3 gads || Iekļauj tik ailes, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) …………. pants || || || || || || || || Attiecībā
uz dažādiem ieņēmumiem, kas ir “piešķirtie
ieņēmumi”, norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu
pozīciju(-as). . Norādīt, ar
kādu metodi aprēķināta ietekme uz ieņēmumiem. . [1] COM(2012)
42 galīgā redakcija, 2012. gada 8. februāris. [2] COM(2005) 565 galīgā redakcija, 2005. gada
10. novembris. [3] COM (2008) 748 galīgā redakcija,
11.12.2008. [4] COM (2009) 223 galīgā redakcija,
20.5.2009. Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 22. septembra
Regula (ES) Nr. 911/2010 par Eiropas Zemes novērošanas programmu (GMES)
un tās sākotnējām darbībām (2011.–2013.) –
OV L 276, 20.10.2010., 1. lpp. [5] COM(2009) 589 galīgā redakcija, 28.10.2009. [6] OV C , ,
. lpp. [7] OV C , ,
. lpp. [8] COM(2005)
565 galīgā redakcija, 2005. gada 10. novembris. [9] OV
L 276, 20.10.2010., 1. lpp. [10] OV
L 108, 25.4.2007., 1. lpp. [11] OV L
, , lpp. [12] OV
L 298, 26.10.2012., 1. lpp. [13] OV
L 55, 28.2.2011., 13. lpp. [14] ABM ―
budžetalīdzekļu vadība pa darbības jomām, ABB ―
budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām. [15] Kā
paredzēts Finanšu regulas 49. panta 6. punkta attiecīgi
a) un b) apakšpunktā. [16] COM(2013)
108, final, 28.2.2013. [17] It īpaši Eiropas politikas veidotājiem patlaban
nav pieejama kvalitatīva informācija, kas tiek uzkrāta Eiropas
vai pasaules līmenī. [18] Sk.,
piemēram, Next generation innovation policy, the future of EU innovation
policy to support market growth, CEPS and Ernst & Young,
2011. [19] The
European Space Industry in 2010, ASD-Eurospace, 15. izdevums,
2011. gada jūnijs. [20] Skaidrojumus
par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb
tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html [21] Kā
minēts Finanšu regulas 185. pantā. [22] COM(2011)
873 galīgā redakcija. [23] COM(2011)376,
24.6.2011. [24] Tehniskais
un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību
īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās „BA”
pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā
pētniecība. [25] Tehniskais
un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību
īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās „BA”
pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā
pētniecība. [26] CA ― līgumdarbinieki,
INT ― aģentūras darbinieki ("Intérimaire"),
JED ― jaunākie eksperti delegācijās
("Jeune Expert en Délégation"), LA ―
vietējie darbinieki, SNE ― valstu norīkotie
eksperti. [27] Ārštata
darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības
apropriācijām (kādreizējām “BA” pozīcijām). [28] Sk.
Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu. [29] Norādītajām
tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas)
summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no
kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 %
apmērā.