This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52013PC0174
Proposal for a REGULATION OF THE EUROPEAN PARLIAMENT AND OF THE COUNCIL on multiannual funding for the action of the European Maritime Safety Agency in the field of response to pollution caused by ships and to marine pollution caused by oil and gas installations
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par daudzgadu finansējumu Eiropas Jūras drošības aģentūras darbībai saistībā ar reaģēšanu kuģu izraisītā piesārņojuma un naftas un gāzes ieguves iekārtu izraisītā jūras piesārņojuma gadījumā
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par daudzgadu finansējumu Eiropas Jūras drošības aģentūras darbībai saistībā ar reaģēšanu kuģu izraisītā piesārņojuma un naftas un gāzes ieguves iekārtu izraisītā jūras piesārņojuma gadījumā
/* COM/2013/0174 final - 2013/0092 (COD) */
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par daudzgadu finansējumu Eiropas Jūras drošības aģentūras darbībai saistībā ar reaģēšanu kuģu izraisītā piesārņojuma un naftas un gāzes ieguves iekārtu izraisītā jūras piesārņojuma gadījumā /* COM/2013/0174 final - 2013/0092 (COD) */
PASKAIDROJUMA RAKSTS 1.
PRIEKŠLIKUMA MĒRĶIS 2004. gadā Eiropas Jūras
drošības aģentūrai („Aģentūra” jeb EMSA), kas
izveidota 2002. gadā[1],
tika uzticēti uzdevumi saistībā ar reaģēšanu
jūras piesārņojuma gadījumā[2]. Ņemot vērā, ka
pienākums reaģēt piesārņojuma gadījumā
Aģentūrai jāpilda ilgtermiņā, efektīvai un
pilnīgai saistīto uzdevumu izpildei ir nepieciešams atbilstošs
finanšu nodrošinājums, kas jāparedz atbilstīgi daudzgadu
saistībām. Tāpēc 2006. gadā ES likumdevējs
paredzēja no 2007. līdz 2013. gadam piešķirt daudzgadu
finansējumu Aģentūras darbībai saistībā ar
reaģēšanu kuģu izraisītā piesārņojuma
gadījumā[3].
Šā tiesību akta priekšlikuma mērķis ir atjaunot daudzgadu
finansējumu 2014.–2020. gadam saskaņā ar jauno finanšu
shēmu[4]. 2.
IEROSINĀTĀ PASĀKUMA PAMATOJUMS 2.1. Konteksts Naftas tankkuģa „Erika” liela mēroga
avārija jūrā 1999. gada decembrī, kuras
rezultātā notika apjomīga naftas noplūde, noveda pie
aģentūras izveidošanas 2002. gadā. Ņemot
vērā naftas noplūdi pēc tankkuģa „Prestige”
avārijas 2002. gada novembrī, Aģentūrai tika
uzticēti konkrēti uzdevumi un pienākumi saistībā ar
reaģēšanu kuģu izraisītā piesārņojuma
gadījumā. Aģentūra 2004. gada oktobrī
pieņēma Rīcības plānu par sagatavotību un
reaģēšanu naftas piesārņojuma gadījumā
(turpmāk „Naftas rīcības plāns”). 2007. gada
jūnijā tika pieņemts otrs rīcības plāns, proti,
par sagatavotību un reaģēšanu bīstamu un kaitīgu vielu
piesārņojuma gadījumā (turpmāk „BKV rīcības
plāns”)[5].
EMSA Administratīvā padome abus rīcības plānus
atjaunina atbilstīgi Aģentūras ikgadējām darba
programmām. 2010. gada martā
Administratīvā padome apstiprināja piecu gadu
stratēģiju[6],
kurā ietverti divi punkti, kas attiecas uz reaģēšanu kuģu
izraisītā piesārņojuma gadījumā. Pirmkārt, 8. punkts
attiecas uz EMSA un kuģiem, kuri nelikumīgi nopludina
jūrā naftas produktus (ar izpildi saistīti jautājumi,
sistēmas „CleanSeaNet” turpmāka pilnveide, iekļaujot tajā
datus par kuģu atrašanās vietu). Otrkārt, 12. punkts
attiecas uz sagatavotību un reaģēšanu jūras
piesārņojuma gadījumā. Visbeidzot, 2010. gada oktobrī
Komisija ierosināja veikt izmaiņas EMSA regulā un inter
alia paredzēt piesārņojuma gadījumā veicamo
reaģēšanas pasākumu tvēruma paplašināšanu, ietverot
arī piekrastes naftas un gāzes ieguves iekārtu izraisītos
starpgadījumus[7].
Turklāt šajā priekšlikumā ir arī ierosināts
plašāk izvērst palīdzību, ko EMSA sniedz ES
kaimiņvalstīm, tostarp piesārņojuma gadījumā
veicamos reaģēšanas pasākumus. Eiropas Parlaments un Padome 2012. gada
aprīlī panāca vienošanos par priekšlikumu, un 2013. gada
janvārī pieņemtā regula[8]
apstiprina iepriekš minētos noteikumus. 2.2. EMSA pašreizējie
uzdevumi saistībā ar reaģēšanu piesārņojuma
gadījumā Saskaņā ar Regulu (EK)
Nr. 2038/2006 un Direktīvu 2005/35/EK par kuģu radīto
piesārņojumu[9]
trīs galvenie Aģentūras uzdevumi saistībā ar
reaģēšanu kuģu izraisītā piesārņojuma
gadījumā ir šādi: (a) Operatīvā palīdzība
dalībvalstīm Aģentūra ir izveidojusi tādu
dežurējošo kuģu tīklu, kuri paredzēti reaģēšanai
naftas noplūdes gadījumā, lai pastiprinātu dalībvalstu
reaģēšanas spējas, ja rodas šāda noplūde. Tā
nodrošina arī naftas noplūdes atklāšanas un uzraudzības
satelītdienestu „CleanSeaNet” un ar „MAR-ICE” tīkla starpniecību
sniedz informāciju par ķīmisko vielu noplūdēm.
Cietušās piekrastes valstis, izmantojot Savienības civilās
aizsardzības mehānismu[10],
var lūgt to kuģu palīdzību, kuri paredzēti
reaģēšanai naftas noplūdes gadījumā. Netraucētu
integrāciju dalībvalstu reaģēšanas mehānismos
nodrošina regulāra piedalīšanās valsts un
reģionālajās mācībās. (b) Sadarbība un koordinēšana Aģentūra sadarbojas ar
dalībvalstu reaģēšanas pasākumu ekspertiem
piesārņojuma jomā un ar Starptautisko jūrniecības
organizāciju (SJO), kā arī saistībā ar
pašreizējiem reģionālajiem nolīgumiem. (c) Informēšana Aģentūra apkopo, analizē un
izplata informāciju par gatavības un reaģēšanas
pasākumu paraugpraksi, metodēm un inovācijām jūras
piesārņojuma jomā. Veicamo uzdevumu kopsavilkums (2007. gads – 2012. gada septembris) Turpmāk izklāstīta informācija par galveno EMSA pakalpojumu, kas saistīts ar sagatavotību un reaģēšanu jūras piesārņojuma gadījumā, un attiecīgajiem veicamajiem uzdevumiem, kas ieviesti ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu. Tādu dežūrējošo kuģu tīkls, kuri paredzēti reaģēšanai naftas noplūdes gadījumā Pašlaik spēkā ir 16 līgumi, atbilstīgi kuriem tiek veikta darbība visos Eiropas Savienības reģionālajos jūras baseinos. Vienlaikus var mobilizēt 18 kuģus, kuru vidējā savāktās naftas uzglabāšanas ietilpība ir 3500 m3 un kuri var doties reisā 24 stundu laikā. || Kopš 2007. gada EMSA kuģi ir piedalījušies 36 starptautiskās (pārrobežu) operatīvās mācībās. Dalība mācībās sekmē EMSA pakalpojumu integrāciju dalībvalstu reaģēšanas mehānismos. „CleanSeaNet” Kopš 2007. gada aprīļa, kad sāka sniegt šo pakalpojumu, ir uzņemti vairāk nekā 12 000 satelītattēlu, gadā vidēji uzņemot vairāk nekā 2000 attēlu. || Uzraudzīti vairāk nekā 1000 miljoni km2. || Pēc kontroles, kas veikta uz vietas, dalībvalstis apstiprinājušas aptuveni 200 nelikumīgas noplūdes gadījumu gadā. Reaģēšana uz negadījumiem Kopš 2007. gada EMSA pakalpojumi, kas saistīti ar reaģēšanu piesārņojuma gadījumā, ir izmantoti 25 negadījumos. Ārkārtas atbalsts cietušajām piekrastes valstīm ietver: reaģēšanas kuģus; satelītattēlus; „MAR-ICE” aktivizāciju un ekspertus uz vietas. || Ārkārtas atbalsts ietver 4 reaģēšanas kuģu mobilizāciju Eiropā. || Ārkārtas atbalsts ietver 1 aprīkojuma palīdzības pakalpojumu paketi, kas tika izmantota ASV „Deepwater Horizon” negadījumā. Paraugprakse – iedibināšana un veicināšana EMSA ir noorganizējusi 20 ekspertu sanāksmes un darbseminārus. (Šie pasākumi papildina „CleanSeaNet” regulārās apmācības dalībvalstu nodokļu administrācijas amatpersonām un/vai sanāksmes, kurās piedalās tīkla kuģu operatori.) || Publicēti 7 pārskati par dažādiem aspektiem saistībā ar dalībvalstu sagatavotības un reaģēšanas politiku un rīcībspēju. || Noorganizēta ierēdņu apmaiņas programma „EMPOLLEX”; kopš 2008. gada jūnija, kad programma tika izveidota, apmaiņā starp dalībvalstīm piedalījies 21 eksperts. || Izveidots viens ar lēmumu pieņemšanu saistīts reaģēšanas instruments disperģētājvielu izmantošanai negadījumos. Vajadzības gadījumā koordinēti īpaši pētījumi (piem., pētījums par noplūdes iekārtām, pētījums par drošu platformu: tādiem kuģiem piemērojamu prasību izstrāde, kuri darbojas bīstamos apstākļos). 2.3. Turpmākie uzdevumi Kā paskaidrots iepriekš, līdz ar
Aģentūras izveides regulas grozījumu stāšanos
spēkā 2013. gada janvārī, EMSA tika
piešķirti šādi jauni uzdevumi, kas saistīti ar
reaģēšanu jūras piesārņojuma gadījumā: a) EMSA pašreizējie
reaģēšanas pasākumi kuģu izraisītā
piesārņojuma gadījumā attieksies arī uz „naftas un
gāzes ieguves iekārtu izraisīto jūras
piesārņojumu”; b) ar EMSA pašreizējo sistēmu
„CleanSeaNet” tiks arī „pārraudzīts mērogs un ietekme uz
vidi, ko izraisa naftas un gāzes noplūdes no naftas un gāzes
ieguves iekārtām”; c) pašreizējais teritoriālais
pārklājums (dalībvalstis un kandidātvalstis) ir
paplašināts, ietverot „Eiropas kaimiņattiecību partnervalstis un
valstis, kas parakstījušas Parīzes Saprašanās memorandu par
ostas valsts kontroli”. Tādējādi EMSA kuģus var
izmantot visā Eiropas Savienības reģionālo jūras
baseinu teritorijā. Komisija ierosina no paredzētajiem
līdzekļiem finansēt tikai divus pirmos jaunos uzdevumus,
sākotnējo finansējumu piešķirot jauno uzdevumu
uzsākšanai, vienlaikus nekavējot jau esošo uzdevumu īstenošanu.
Trešais jaunais uzdevums jāfinansē no pašreizējām ES
programmām, kas domātas valstīm, uz kurām attiecas
paplašināšanās politika un Eiropas kaimiņattiecību politika
(„SAFEMED” Vidusjūras reģionam un „TRACECA” iniciatīvas
programmas Melnās jūras reģionam). Tiek uzskatīts, ka gan
no programmas pārvaldības, gan no budžeta viedokļa
atbilstīgāk būtu šo jauno uzdevumu finansēt no
pašreizējā šīm valstīm paredzētā ES atbalsta. 2.4. Novērtējums par EMSA
pašreizējiem pasākumiem saistībā ar reaģēšanu
piesārņojuma gadījumā Saskaņā ar Regulu (EK)
Nr. 1406/2002 līdz 2012. gadam Aģentūra ir sniegusi
ziņojumus par pasākumu plānu finansiālo izpildi līdz
katra gada 31. janvārim. Šie ziņojumi ir pieejami
Aģentūras tīmekļa vietnē. Sākot ar 2013. gadu,
ziņojumi tiks ietverti Aģentūras gada darbības
pārskatā. Turklāt 2011. gada maijā
Komisija iesniedza ziņojumu par Regulas (EK) Nr. 2038/2006
īstenošanu[11].
Šis ziņojums sagatavots, pamatojoties uz Aģentūras sniegtu
vispusīgu informāciju, kuru apstiprinājusi EMSA
Administratīvā padome un kurā iekļauti secinājumi
pēc apspriešanās ar ieinteresētajam personām un sīki
izstrādāti scenāriji[12].
Aģentūras darbības uzraudzību un pārraudzību
nodrošina EMSA Administratīvā padome (pieņemot darba programmu,
budžetu un gada pārskatu), Revīzijas palāta un budžeta
lēmējinstitūcija (budžeta izpildes apstiprinājuma
procedūras ietvaros). Pēc šīs novērtēšanas
gūti divi galvenie secinājumi: 1) budžets, kas paredzēts
reaģēšanai piesārņojuma gadījumā, ir pietiekami
liels, un 2) finansētie pasākumi ir ekonomiski
izdevīgi, tie sniedz pievienoto vērtību un ir
pienācīgi pārvaldīti. 2.5. Ierosināto pasākumu ex
ante novērtējums Ir veikts ex ante
novērtējums, kas pievienots šim priekšlikumam (dokuments SEC(2013) xxx).
Tajā apstiprināta daudzgadu finanšu shēmas lietderība un
efektivitāte un noteikta piešķiramā finansējuma summa. 3. Priekšlikuma
juridiskie aspekti 3.1. Juridiskais pamats Priekšlikuma juridiskais pamats ir LESD 100. panta
2. punkts, kas bija arī Regulas (EK) Nr. 2038/2006
juridiskais pamats saskaņā ar Līguma iepriekšējo versiju. 3.2. Subsidiaritātes un
proporcionalitātes principi Subsidiaritātes un
proporcionalitātes principi tiek pilnībā ievēroti, jo
Aģentūras darbība tiek veikta Eiropas līmeņa
diferencētas sistēmas ietvaros saistībā ar
reaģēšanu kuģu un piekrastes iekārtu izraisītā
piesārņojuma gadījumā. Lielāko daļu pasākumu
veic pēc cietušo piekrastes valstu pieprasījumiem. Tas, ka ES ir
līgumslēdzēja puse turpmāk minētajās
reģionālajās organizācijās, varētu ilustrēt
ciešo koordināciju reģionālajā līmenī: ·
Konvencija par jūras vides aizsardzību
Baltijas jūras reģionā (Helsinku konvencija,
pārskatīta 1992. gadā); ·
Konvencija par Vidusjūras aizsardzību
pret piesārņojumu (Barselonas konvencija) un vairāki tās
protokoli; ·
Nolīgums par sadarbību
cīņā pret Ziemeļjūras piesārņojumu ar naftu
un citām kaitīgām vielām (Bonnas nolīgums); ·
Konvencija par jūras vides aizsardzību
Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (OSPAR
konvencija); ·
Sadarbības nolīgums Atlantijas
okeāna ziemeļaustrumu piekrastes un ūdeņu aizsardzībai
no piesārņojuma (Lisabonas nolīgums) un tā papildprotokols,
kas vēl nav stājušies spēkā. Savienība arī risina sarunas par
pievienošanos Konvencijai par Melnās jūras aizsardzību pret
piesārņojumu (Bukarestes konvencija). 3.3. Juridiskā instrumenta
izvēle Regula ir vispiemērotākais
juridiskais instruments, lai izveidotu daudzgadu finanšu shēmu. Šis
instruments jau tika izvēlēts 2006. gadā. 4. Ietekme
uz budžetu Ņemot vērā iepriekšminēto,
Komisija ierosina daudzgadu finansējumu atkārtoti iekļaut
Savienības budžetā laikposmā no 2014. gada 1. janvāra
līdz 2020. gada 31. decembrim, kas sakrīt ar jauno
daudzgadu finanšu shēmu. Saskaņā ar Komisijas 2011. gada
jūnija dokumentu paketi „Budžets stratēģijai „Eiropa 2020””
un pašreizējo praksi finansējums jāpiešķir no 1. izdevumu
kategorijas „gudra un iekļaujoša izaugsme”. Komisija
tādējādi piedāvā pārskata periodā
piešķirt 160,5 miljonu euro lielu finansējumu. Sīkāka
informācija sniegta pievienotajā tiesību akta finanšu
pārskatā un ex ante novērtējumā.
Ikgadējais finansējuma apjoms būtu jāapstiprina budžeta
lēmējinstitūcijai saskaņā ar budžeta procedūru. 5. Priekšlikuma
saturs Priekšlikumā ir precīzi
ievērota Regulas (EK) Nr. 2038/2006 struktūra, veicot
nepieciešamos pielāgojumus. Tajā ietverti turpmāk minētie 8 panti: ·
1. pants. Mērķis; ·
2. pants. Definīcijas; ·
3. pants. Piemērošanas joma; ·
4. pants. Savienības finansējums; ·
5. pants. Uzraudzības
pašreizējās iespējas; ·
6. pants. Savienības finanšu interešu
aizsardzība; ·
7. pants. Starpposma novērtējums; ·
8. pants. Stāšanās spēkā. 2013/0092 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par daudzgadu finansējumu Eiropas
Jūras drošības aģentūras darbībai saistībā
ar reaģēšanu kuģu izraisītā piesārņojuma un
naftas un gāzes ieguves iekārtu izraisītā jūras
piesārņojuma gadījumā (Dokuments attiecas uz EEZ) EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS
SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par
Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 100. panta 2. punktu, ņemot vērā Eiropas Komisijas
priekšlikumu, pēc priekšlikuma nosūtīšanas
valstu parlamentiem, ņemot vērā Eiropas Ekonomikas
un sociālo lietu komitejas atzinumu[13], ņemot vērā Reģionu
komitejas atzinumu[14], saskaņā ar parasto likumdošanas
procedūru[15], tā kā: (1) Ar Eiropas Parlamenta un
Padomes 2002. gada 27. jūnija Regulu (EK) Nr. 1406/2002[16] ir izveidota Eiropas
Jūras drošības aģentūra (turpmāk
„Aģentūra”), lai nodrošinātu augstu, vienotu un efektīvu
jūras drošības līmeni un kuģu izraisītā
piesārņojuma novēršanu. (2) Pēc starpgadījumiem
Eiropas ūdeņos, jo īpaši tiem, kas bija saistīti ar naftas
tankkuģiem „Erika” un „Prestige”, ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada
31. marta Regulu (EK) Nr. 724/2004[17], ar ko grozīja
Regulu (EK) Nr. 1406/2002, Aģentūrai uzticēja
uzdevumus tādās jomās kā kuģu izraisītā
piesārņojuma novēršana un reaģēšana šāda
piesārņojuma gadījumā. (3) Ar Eiropas Parlamenta un
Padomes 2013. gada 15. janvāra Regulu (ES) Nr. 100/2013[18], ar kuru groza
Regulu (EK) Nr. 1406/2002, Aģentūrai uzticēja
uzdevumus attiecībā uz reaģēšanu naftas un gāzes
ieguves iekārtu izraisītā jūras piesārņojuma
gadījumā un paplašināja Aģentūras pakalpojumu
tvērumu, iekļaujot tajā valstis, uz kurām attiecas
paplašināšanās politika un Eiropas kaimiņattiecību
politika. (4) Ar Eiropas Parlamenta un
Padomes 2006. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 2038/2006[19] paredzēja daudzgadu
finansējumu Eiropas Jūras drošības aģentūras
darbībai saistībā ar reaģēšanu kuģu
izraisītā piesārņojuma gadījumā, ko turpina
piešķirt līdz 2013. gada 31. decembrim. (5) Lai izpildītu uzdevumus
saistībā ar piesārņojuma novēršanu un
reaģēšanu kuģu izraisītā piesārņojuma
gadījumā, 2004. gada 22. oktobrī Aģentūras
Administratīvā padome pieņēma Rīcības plānu
par sagatavotību un reaģēšanu naftas piesārņojuma
gadījumā, kurā ir noteikti Aģentūras reaģēšanas
pasākumi naftas piesārņojuma gadījumā un kurš ir
vērsts uz Aģentūras rīcībā esošo finanšu resursu
optimālu izmantošanu. Administratīvā padome 2007. gada 12. jūnijā
pieņēma Rīcības plānu par sagatavotību un
reaģēšanu bīstamu un kaitīgu vielu piesārņojuma
gadījumā. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1406/2002 15. pantu
abus rīcības plānus atjaunina reizi gadā atbilstīgi
Aģentūras ikgadējai darba programmai. (6) Aģentūras
reaģēšanas pasākumi piesārņojuma gadījumā,
kā noteikts rīcības plānos, attiecas uz pasākumiem
informēšanas, sadarbības un koordinēšanas jomā un,
galvenokārt, uz operatīvās palīdzības sniegšanu
cietušajām valstīm, lai cīņā pret naftas
piesārņojumu un citiem piesārņojuma veidiem, piemēram,
bīstamu un kaitīgu vielu izraisītu piesārņojumu,
pēc pieprasījuma nodrošinātu papildu kuģus
piesārņojuma novēršanai. Aģentūrai ir
jāpievērš īpaša uzmanība zonām, kuras ir atzītas
par visjutīgākajām, neierobežojot palīdzību nevienai
citai zonai, kam tā ir vajadzīga. (7) Aģentūras
pasākumiem šajā jomā nebūtu jāatbrīvo piekrastes
valstis no atbildības par atbilstīga piesārņojuma
novēršanas mehānisma esību, un tiem būtu jāatbilst
pašreizējiem sadarbības noteikumiem, kas paredz savstarpēju palīdzību
jūras piesārņojuma gadījumā. Savienība ir
pievienojusies vairākām reģionālām
organizācijām un gatavojas pievienoties vēl citām
reģionālām organizācijām. (8) Aģentūras
darbībai vajadzētu būt saskaņotai ar pasākumiem, kuri
paredzēti divpusējos un reģionālajos nolīgumos, kuriem
ir pievienojusies Eiropas Savienība. Ja notiek negadījums, kas
izraisījis jūras piesārņojumu, Aģentūrai
būtu jāpalīdz cietušajai valstij vai cietušajām
valstīm, kuru vadībā tiek veiktas tīrīšanas
darbības. (9) Aģentūrai būtu
jāuzņemas aktīva loma, uzturot un turpmāk attīstot
satelītattēlu pakalpojumus uzraudzības vajadzībām,
piesārņojuma agrīnu atklāšanu un atbildīgo kuģu
vai naftas un gāzes ieguves iekārtu identifikāciju. Šai
sistēmai būtu jāuzlabo datu pieejamība un reaģēšanas
efektivitāte piesārņojuma gadījumā. (10) Papildu līdzekļi,
kuru pieejamība cietušajās valstīs jānodrošina
Aģentūrai, būtu jādara pieejami, izmantojot Savienības
civilās aizsardzības mehānismu, kas izveidots ar Padomes 2007. gada
8. novembra Lēmumu 2007/779/EK, Euratom[20]. (11) Lai nodrošinātu
pilnīgu ieviešanu, Aģentūras vajadzībām būtu
jānodrošina dzīvotspējīga un ekonomiski izdevīga
finansēšanas sistēma, jo īpaši attiecībā uz
operatīvo palīdzību cietušajām valstīm. (12) Tādēļ finanšu
nodrošinājums, lai finansētu Aģentūrai uzticētos
uzdevumus saistībā ar reaģēšanu piesārņojuma gadījumā
un saistītos pasākumus, būtu jāparedz atbilstīgi
daudzgadu saistībām. Savienības ikgadējo iemaksu apjoms
būtu jānosaka budžeta lēmējinstitūcijai
saskaņā ar ikgadējo budžeta procedūru. (13) Saistību summām to
pasākumu finansēšanai, kuri saistīti ar reaģēšanu
piesārņojuma gadījumā, saskaņā ar jauno daudzgadu
finanšu shēmu būtu jāaptver laikposms no 2014. gada 1. janvāra
līdz 2020. gada 31. decembrim. Tāpēc būtu
jāparedz finansējums, kas aptver to pašu laikposmu. (14) Aģentūras atbalsts
valstīm, uz kurām attiecas paplašināšanās politika un
Eiropas kaimiņattiecību politika, būtu jāpiešķir no
finansējuma, kas paredzēts šīm valstīm sagatavotajās
pašreizējās Savienības programmās, un tāpēc
minētais atbalsts nebūtu jāpiešķir no šīs daudzgadu
finanšu shēmas. (15) Lai optimizētu
saistību asignējumu un ņemtu vērā jebkādas
pārmaiņas saistībā ar reaģēšanas pasākumiem
kuģu izraisīta piesārņojuma gadījumā, ir
nepieciešams nodrošināt konkrēto darbības vajadzību
nepārtrauktu uzraudzību, lai varētu veikt ikgadējo finanšu
saistību pielāgošanu. (16) Saskaņā ar
Regulu (ES) Nr. 100/2013, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1406/2002,
Aģentūrai savā gada pārskatā būtu jāsniedz
informācija par daudzgadu shēmas finanšu izpildi, IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU. 1. pants Priekšmets Šī regula paredz sīki
izstrādātus noteikumus par Savienības finanšu iemaksām
Eiropas Jūras drošības aģentūras budžetā tai noteikto
uzdevumu veikšanai saistībā ar reaģēšanu kuģu un
piekrastes naftas un gāzes ieguves iekārtu izraisītā
piesārņojuma gadījumā saskaņā ar Regulas (EK)
Nr. 1406/2002 1. un 2. pantu. 2. pants Definīcijas Šajā regulā piemēro šādas
definīcijas: a) „nafta” ir jebkura veida nafta, tostarp
jēlnafta, mazuts, nosēdumi, naftas pārstrādes produkti un
rafinēti produkti, kā to nosaka 1990. gada Starptautiskā
Konvencija par gatavību, reaģēšanu un sadarbību naftas
piesārņojuma gadījumā; b) „bīstamas un kaitīgas vielas” ir
jebkuras vielas, izņemot naftu, kuras, iekļūstot jūras
vidē var radīt draudus cilvēka veselībai, kaitēt
dzīvajiem resursiem un dzīvībai jūrā, nodarīt
bojājumus iekārtām vai traucēt cita veida likumīgu
jūras izmantošanu, kā to nosaka 2000. gada Protokols par
gatavību, reaģēšanu un sadarbību bīstamu un
kaitīgu vielu izraisīta piesārņojuma gadījumā. 3. pants Piemērošanas joma Regulas 1. pantā minētās
Savienības finanšu iemaksas Aģentūrai tiek piešķirtas ar
mērķi finansēt darbības saistībā ar
reaģēšanu kuģu izraisītā piesārņojuma un
piekrastes naftas un gāzes ieguves iekārtu izraisītā
jūras piesārņojuma gadījumā, piemēram,
darbības, kuras minētas Aģentūras Rīcības
plānā par sagatavotību un reaģēšanu naftas
piesārņojuma gadījumā un Rīcības plānā
par sagatavotību un reaģēšanu bīstamu un kaitīgu vielu
piesārņojuma gadījumā un kuras jo īpaši attiecas uz: a) informēšanu, jo īpaši tādas
informācijas apkopošanu, analīzi un izplatīšanu, kas attiecas uz
paraugpraksi, metodēm un inovācijām, piemēram, kuģu
tilpņu iztukšošanas uzraudzības instrumentiem un naftas ieguves
platformu uzraudzības instrumentiem, lai konstatētu ar
ekspluatāciju saistītas izplūdes un nejaušas noplūdes; b) sadarbību un koordinēšanu, un
tehniskas un zinātniskas palīdzības sniegšanu
dalībvalstīm un Komisijai ES civilās aizsardzības
mehānismā, Starptautiskajā Jūrniecības
organizācijā un attiecīgos reģionālos nolīgumos
noteikto pasākumu ietvaros; c) operatīvo palīdzību un
atbalstu pēc pieprasījuma ar tādiem papildu līdzekļiem
kā dežurējošie kuģi piesārņojuma novēršanai,
satelītattēli un aprīkojums, cietušo dalībvalstu
pasākumi reaģēšanai piesārņojuma gadījumā,
kad rodas apzināts vai nejaušs kuģu izraisīts
piesārņojums vai piekrastes naftas un gāzes ieguves iekārtu
izraisīts jūras piesārņojums. 4. pants Savienības finansējums Regulas 3. pantā minēto
uzdevumu īstenošanai paredzētais finansējums laikposmam no 2014. gada
1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim ir EUR 160 500 000,
kas izteikts pašreizējās cenās. Gada apropriācijas piešķir budžeta
lēmējinstitūcija atbilstīgi finanšu shēmai. Šajā
sakarībā ir jāgarantē operatīvās
palīdzības finansējums, kas dalībvalstīm nepieciešams
saskaņā ar 3. panta c) punktu. 5. pants Uzraudzības pašreizējās
iespējas Lai noteiktu prasības, kas ļauj
nodrošināt Aģentūras operatīvo palīdzību,
kā, piemēram, vajadzību pēc papildu kuģiem
piesārņojuma novēršanai, Aģentūra regulāri
sastāda sarakstu par privātiem un – ja tādi ir – publiskajiem
reaģēšanas mehānismiem, kuri izmantojami piesārņojuma
gadījumā, un saistītajām reaģēšanas
iespējām dažādos Savienības reģionos. Dalībvalstis sniedz Aģentūrai
informāciju, kas nepieciešama, lai izveidotu šo sarakstu. Aģentūras Administratīvā
padome šo sarakstu ņem vērā pirms lēmuma pieņemšanas
par piesārņojuma gadījumā izmantojamiem Aģentūras
reaģēšanas pasākumiem saskaņā ar ikgadējām
darba programmām. 6. pants Savienības finanšu interešu
aizsardzība 1. Komisija un Aģentūra nodrošina,
ka, ieviešot saskaņā ar šo regulu finansētos pasākumus,
Savienības finanšu intereses tiek aizsargātas, piemērojot
profilakses pasākumus pret krāpšanu, korupciju un citām
pretlikumīgām rīcībām, veicot efektīvas
pārbaudes un piedzenot neatbilstoši izmaksātās summas, un, ja
nelikumības ir atklātas, piemērojot sodus, kas ir
iedarbīgi, samērīgi ar nodarījumu un attur no
pārkāpumiem, saskaņā ar Padomes Regulām (EK, Euratom)
Nr. 2988/95[21]
un (Euratom, EK) Nr. 2185/96[22],
kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999[23]. 2. Attiecībā uz Savienības
pasākumiem, kuri finansēti saskaņā ar šo regulu,
Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 1. panta 2. punktā
minēto nelikumību jēdziens nozīmē Savienības
tiesību normas vai līgumsaistību pārkāpumu, ko rada
kāda saimnieciskās darbības subjekta rīcība vai
nolaidība, kas kaitē vai varētu kaitēt Eiropas
Savienības budžetam vai tās pārvaldītiem budžetiem, veicot
nepamatotus izdevumus. 3. Komisija un Aģentūra, katra
saskaņā ar savu kompetences jomu, raugās, lai šajā
regulā paredzēto Savienības darbību finansēšanā
tiktu sasniegta vislabākā ieguldīto līdzekļu atdeve. 7. pants Starpposma novērtējums Balstoties uz Aģentūras sniegto
informāciju, Komisija ne vēlāk kā 2017. gada 31. decembrī
iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas
īstenošanu. Ziņojumā, kuru sagatavo, neskarot
Aģentūras Administratīvās padomes funkcijas, izklāsta 4. pantā
minētā Savienības finansējuma izlietošanas rezultātus
attiecībā uz saistībām un izdevumiem par laikposmu no 2014. gada
1. janvāra līdz 2016. gada 31. decembrim. Pamatojoties uz šo ziņojumu, Komisija
vajadzības gadījumā var iesniegt šīs regulas grozījumu
priekšlikumus, it īpaši lai ņemtu vērā jaunākos
zinātnes sasniegumus cīņā pret kuģu izraisīto
jūras piesārņojumu un naftas un gāzes ieguves iekārtu
izraisīto jūras piesārņojumu, it īpaši naftas vai
bīstamu un kaitīgu vielu piesārņojumu. 8. pants Stāšanās spēkā Šī regula stājas spēkā
divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības
Oficiālajā Vēstnesī. Šī
regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama
visās dalībvalstīs. Briselē, Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes
vārdā — priekšsēdētājs priekšsēdētājs
[…] […] TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA
FINANŠU PĀRSKATS 1. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS 1.1. Priekšlikuma/iniciatīvas
nosaukums Priekšlikums
Eiropas Parlamenta un Padomes regulai (ES) par daudzgadu finansējumu
Eiropas Jūras drošības aģentūras darbībai
saistībā ar reaģēšanu kuģu izraisītā
piesārņojuma un naftas un gāzes ieguves iekārtu
izraisītā jūras piesārņojuma gadījumā 1.2. Attiecīgās
politikas jomas ABM/ABB struktūrā[24] 06
Enerģētika un transports 06 02
Iekšzemes, gaisa un jūras transporta politika 06 02 03
Eiropas Jūras drošības aģentūra 06 02 03 02
Eiropas Jūras drošības aģentūra – Piesārņojuma
novēršanas pasākumi Noteikumu
īstenošana saistībā ar reaģēšanu kuģu
izraisītā piesārņojuma un naftas un gāzes ieguves
iekārtu izraisītā jūras piesārņojuma
gadījumā 1.3. Priekšlikuma/iniciatīvas
būtība x Priekšlikums/iniciatīva
attiecas uz jaunu darbību ¨ Priekšlikums/iniciatīva
attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma
projektu/sagatavošanas darbību[25]
¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības
pagarināšanu ¨ Priekšlikums/iniciatīva
attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā 1.4. Mērķi 1.4.1. Komisijas daudzgadu
stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar
priekšlikumu/iniciatīvu Mērķi/ES
pievienotā vērtība saskaņā ar stratēģiju
„Eiropa 2020” Aģentūra
veicina jūras transporta drošumu, drošību un ilgtspējību
par labu ES ekonomikai un ES iedzīvotājiem. Tas pilnībā
atbilst trijām stratēģijas „Eiropa 2020”
prioritātēm: –
gudra izaugsme – uz zināšanām un inovāciju balstītas
ekonomikas attīstība. Aģentūra veicina pēc
iespējas visaugstāko tehnisko standartu izstrādi kuģiem,
tādējādi atbalstot zināšanas un inovāciju; –
ilgtspējīga izaugsme – resursu ziņā efektīvākas,
videi nekaitīgākas un konkurētspējīgākas
ekonomikas veicināšana. Aģentūra veicina kuģu
izraisītā piesārņojuma novēršanu un
reaģēšanu uz jūras piesārņošanas gadījumiem
dažādos reģionos. Kuģošana dos ieguldījumu
pamatiniciatīvas „Resursu ziņā efektīva Eiropa”
īstenošanā. Aģentūra dos ieguldījumu stratēģijas
īstenošanā jūrniecības nozarē. –
iekļaujoša izaugsme – tādas ekonomikas veicināšana, kurā ir
augsts nodarbinātības līmenis un kas nodrošina sociālo un
teritoriālo kohēziju. Jūras transports ir būtisks elements,
kas nodrošina salu un īpaši nomaļu reģionu teritoriālo kohēziju
un integrāciju ES. Aģentūra veicina jūras transporta
drošumu, drošību un ilgtspējību ES. 1.4.2. Konkrētie mērķi
un attiecīgās ABM/ABB darbības Budžeta joma 06 02, konkrētais mērķis Nr. 3 Uzlabot transporta drošību Attiecīgās ABM/ABB darbības, kas attiecas uz Eiropas Jūras drošības aģentūru (06 02 03 02) 1.4.3. Paredzamie rezultāti un
ietekme Norādīt,
kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz
finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām. Daudzgadu
perspektīvā sniegt finanšu nodrošinājumu Aģentūras
rīcībai saistībā ar reaģēšanu
piesārņojuma gadījumā. 1.4.4. Rezultātu un ietekmes
rādītāji Norādīt
priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā
izmantojamos rādītājus. EMSA ir izstrādājusi darbības
rādītājus, kuri publicēti tās ikgadējās
darba programmās. Tos pastāvīgi uzrauga Administratīvā
padome. Galvenais uzraudzības līdzeklis ir Aģentūras gada
pārskats. 1.5. Priekšlikuma/iniciatīvas
pamatojums 1.5.1. Īstermiņa vai
ilgtermiņa vajadzības Nodrošināt,
lai EMSA varētu noslēgt daudzgadu līgumus un veikt
nepieciešamo budžeta plānošanu. 1.5.2. ES iesaistīšanās
pievienotā vērtība ES
iesaistīšanās ir noteikta grozītajā Regulā (EK)
Nr. 1406/2002, ar ko izveido EMSA; šis priekšlikums nodrošinās
pievienoto vērtību, ļaujot efektīvāk plānot un
izlietot ES līdzekļus. 1.5.3. Līdzīgas
līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās
atziņas EMSA īpašais novērtējums 2008. gadā,
kā arī ES aģentūru vispārējais
novērtējums 2009. gadā apliecināja, ka
Aģentūra sniedz pievienoto vērtību. 2011. gada
maijā Komisija iesniedza starpposma ziņojumu ar atsauces numuru COM(2011) 286,
kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 2038/2006 8. pantā. Komisijas
Iekšējās revīzijas dienests (IAS) 2009. gadā
veica īpašu revīziju par tādu dežūrējošo kuģu
tīklu, kuri paredzēti reaģēšanai naftas noplūdes
gadījumā. 1.5.4. Saderība un
iespējamā sinerģija ar citiem attiecīgajiem instrumentiem Priekšlikums
ir saderīgs ar ES jūras drošības politiku un tiesību
aktiem, jo īpaši Regulu (ES) Nr. 100/2013, ar ko izveido EMSA
un pārskata Aģentūras pilnvaras. Priekšlikums sagatavots
atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 2038/2006, kura ir spēkā
līdz 2013. gada beigām. 1.6. Ilgums un
finansiālā ietekme x Ierobežota ilguma
priekšlikums/iniciatīva –
x Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: 1.1.2014.–31.12.2020. –
x Finansiālā ietekme: 2014.–2020. (plus nenomaksātie
maksājumi) o Beztermiņa
priekšlikums/iniciatīva 1.7. Paredzētie
pārvaldības veidi[26] ¨ Komisijas īstenota centralizēta
tieša pārvaldība x Centralizēta netieša
pārvaldība, izpildes uzdevumus
deleģējot: –
¨ izpildaģentūrām –
x Kopienu izveidotām struktūrām[27] –
¨ valstu publiskā sektora struktūrām vai
struktūrām, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus –
¨ personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas
darbības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību
V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā
Finanšu regulas 49. panta nozīmē ¨ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm ¨ Decentralizēta pārvaldība kopā ar trešām valstīm ¨ Pārvaldība kopā ar starptautiskām organizācijām (precizēt) 2. PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI 2.1. Uzraudzības un
ziņošanas noteikumi Norādīt
periodiskumu un nosacījumus. Visas
ES aģentūras darbojas saskaņā ar stingru uzraudzības
sistēmu, ko veido iekšējās revīzijas resursi, Komisijas
Iekšējās revīzijas dienests, Administratīvā padome,
Komisija, Revīzijas palāta un budžeta lēmējinstitūcija.
Šī sistēma, kā noteikts EMSA izveides regulā, tiks
izmantota arī turpmāk. 2.2. Pārvaldības un
kontroles sistēma 2.2.1. Apzinātie riski Nav 2.2.2. Paredzētās kontroles
metodes Nepiemēro 2.3. Krāpšanas un
pārkāpumu apkarošanas pasākumi Norādīt
esošos vai plānotos novēršanas un aizsardzības pasākumus. Krāpšanas
apkarošanas pasākumus saskaņā ar EMSA izveides regulas 20. pantu
veiks arī turpmāk. Turklāt priekšlikumā iekļauts
īpašs pants par Savienības finanšu interešu aizsardzību. 3. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS
PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME 3.1. Attiecīgās
daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu
pozīcijas · Esošās budžeta izdevumu pozīcijas Sarindotas pa
daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta
pozīcijām Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas Numurs [Izdevumu kategorija……………...……….] || Dif./nedif. ([28]) || no EBTA valstīm[29] || no kandidātvalstīm[30] || no trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē 1.a || 06 02 03 02 [Iemaksas EMSA pozīcijas III sadaļā „Piesārņojuma novēršanas pasākumi”] || Dif. || JĀ || NĒ || NĒ || NĒ 3.2. Paredzamā ietekme uz
izdevumiem 3.2.1. Paredzamās ietekmes uz
izdevumiem kopsavilkums Miljonos EUR (līdz 3 zīmēm aiz
komata) pēc pašreizējām cenām Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || 1 || Gudra un iekļaujoša izaugsme || || MOVE ĢD || || || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || KOPĀ || Darbības apropriācijas || || || || || || || || || Budžeta pozīcijas numurs: 06 02 03 02 || Saistības || (1) || 19,675 || 20,600 || 21,600 || 22,800 || 24,675 || 25,050 || 26,100 || 160,500 || Maksājumi || (2) || 19,926 || 22,239 || 23,318 || 20,245 || 23,268 || 23,833 || 25,175 || 158,004 || Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem[31] || || || || || || || || || Budžeta pozīcijas numurs: nepiemēro || || (3) || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || KOPĀ – MOVE ĢD apropriācijas || Saistības || = 1 + 3 || 19,675 || 20,600 || 21,600 || 22,800 || 24,675 || 25,050 || 26,100 || 160,500 || Maksājumi || = 2 + 3 || 19,926 || 22,239 || 23,318 || 20,245 || 23,268 || 23,833 || 25,175 || 158,004 || KOPĀ – Darbības apropriācijas || Saistības || (4) || 19,675 || 20,600 || 21,600 || 22,800 || 24,675 || 25,050 || 26,100 || 160,500 || Maksājumi || (5) || 19,926 || 22,239 || 23,318 || 20,245 || 23,268 || 23,833 || 25,175 || 158,004 || KOPĀ – Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem || (6) || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || KOPĀ – Daudzgadu finanšu shēmas 1. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || = 4 + 6 || 19,675 || 20,600 || 21,600 || 22,800 || 24,675 || 25,050 || 26,100 || 160,500 || Maksājumi || = 5 + 6 || 19,926 || 22,239 || 23,318 || 20,245 || 23,268 || 23,833 || 25,175 || 158,004 Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || 5 || „Administratīvie izdevumi” Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata) || || || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || KOPĀ MOVE ĢD || Cilvēkresursi || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 Pārējie administratīvie izdevumi || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 KOPĀ – MOVE ĢD || Apropriācijas || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 KOPĀ – Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || (Saistību summa = maksājumu summa) || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata) || || || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || KOPĀ KOPĀ – Daudzgadu finanšu shēmas 1.–5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || 19,675 || 20,600 || 21,600 || 22,800 || 24,675 || 25,050 || 26,100 || 160,500 Maksājumi || 19,926 || 22,239 || 23,318 || 20,245 || 23,268 || 23,833 || 25,175 || 158,004 3.2.2. Paredzamā ietekme uz
darbības apropriācijām –
¨ Priekšlikums/iniciatīva neparedz darbības apropriāciju
izmantošanu –
x Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriāciju
izmantošanu šādā veidā: Saistību apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes
aiz komata) Norādīt mērķus un rezultātus ò || || || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || KOPĀ REZULTĀTI Rezultāta veids || Rezultātu vidējās izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Kopējais rezultātu daudzums || Kopējās izmaksas Uzlabot transporta drošību || || || || || || || || || || || || || || || || Reaģēšanai paredzēto kuģu tīkls[32] || Vienlaicīgai mobilizācijai pieejamo kuģu skaits || Aptuveni 0,95 milj. euro/ kuģis/ gadā || 19 || 15,620 || 19 || 16,150 || 19 || 17,100 || 19 || 17,600 || 19 || 19,975 || 19 || 20,000 || 19 || 21,000 || 19 || 127,445 CleanSeaNet || Gadā uzņemto satelītattēlu skaits || Aptuveni 2,05 euro/ satelītattēls || 2000 || 3,605 || 2000 || 3,850 || 2000 || 3,900 || 2000 || 4,550 || 2000 || 4,050 || 2000 || 4,350 || 2000 || 4,400 || 14,000 || 28,705 Sadarbība un koordinēšana / informēšana || Ar dalībvalstīm kopā veiktās darbības, tostarp apmācības un pētījumi || Nav izsakāmas || N/P || 0,450 || N/P || 0,600 || N/P || 0,600 || N/P || 0,650 || N/P || 0,650 || N/P || 0,700 || N/P || 0,700 || N/P || 4,350 KOPĒJĀS IZMAKSAS || || 19,675 || || 20,600 || || 21,600 || || 22,800 || || 24,675 || || 25,050 || || 26,100 || || 160,500 3.2.3. Paredzamā ietekme uz
administratīvajām apropriācijām 3.2.3.1. Kopsavilkums –
x Priekšlikums/iniciatīva neparedz administratīvo
apropriāciju izmantošanu –
o Priekšlikums/iniciatīva paredz administratīvo apropriāciju
izmantošanu šādā veidā: Miljonos EUR (3
zīmes aiz komata) || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || KOPĀ Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || || || || || || || || Cilvēkresursi || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 Pārējie administratīvie izdevumi || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 Starpsumma — Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 KOPĀ || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 3.2.3.2. Paredzamās
cilvēkresursu vajadzības –
x Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu –
o Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu
šādā veidā: 3.2.4. Saderība ar
kārtējo daudzgadu finanšu shēmu –
o Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu
finanšu shēmai –
¨ Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno
attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā Aprakstīt, kas jāpārplāno,
norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas. Priekšlikums attiecas uz daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam. –
¨ Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro
elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu
shēma[33] Aprakstīt, kas jādara,
norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas
un summas. 3.2.5. Trešo personu iemaksas –
Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu
līdzfinansējumu: Apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz
komata) || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || Kopā EBTA iemaksas no Norvēģijas un Islandes, kas aprēķināts kā 2 % no budžeta || 0,472 || 0,407 || 0,466 || 0,407 || 0,481 || 0,481 || 0,496 || 3,210 KOPĀ — Līdzfinansējuma apropriācijas || 20,147 || 21,007 || 22,066 || 23,207 || 25,156 || 25,531 || 26,596 || 163,710 3.3. Paredzamā ietekme uz
ieņēmumiem – Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē
ieņēmumus [1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 27. jūnija
Regula (EK) Nr. 1406/2002 par Eiropas Jūras drošības
aģentūras izveidošanu, OV L 208, 5.8.2002., 1. lpp. [2] Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta
Regula (EK) Nr. 724/2004, OV L 129, 31.4.2004., 1. lpp. [3] Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra
Regula (EK) Nr. 2038/2006 par daudzgadu finansējumu Eiropas
Jūras drošības aģentūras rīcībai
reaģēšanas pasākumu kuģu izraisīto piesārņojumu
jomā un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1406/2002, OV L 394,
30.12.2006., 1. lpp. Sk. arī labojumu, OV L 30, 3.2.2007, 12. lpp. [4] „Budžets stratēģijai „Eiropa 2020””, COM(2011) 500
un COM(2011) 398, abi datēti ar 29.6.2011. [5] Abi rīcības plāni pieejami EMSA
tīmekļa vietnē:
http://www.emsa.europa.eu/opr-documents/action-plans.html.
[6] Dokuments pieejams EMSA tīmekļa
vietnē:
http://www.emsa.europa.eu/documents/item/145-emsa-5-year-strategy.html.
[7] COM(2010) 611, 28.10.2010. [8] Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 15. janvāra
Regula (ES) Nr. 100/2013, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1406/2002
par Eiropas Jūras drošības aģentūras izveidošanu, OV L 39, 9.2.2013.,
30. lpp. [9] Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7.
septembra Direktīva 2005/35/EK par kuģu radīto
piesārņojumu un par sankciju ieviešanu par pārkāpumiem,
OV L 255, 30.9.2005., 11. lpp. [10] Padomes 2007. gada 8. novembra Lēmums 2007/779/EK,
ar ko izveido Kopienas Civilās aizsardzības mehānismu,
OV L 314, 1.12.2007., 9. lpp. [11] COM(2011) 286, 23.5. 2011. [12] EMSA informācija ir pieejama šeit: http://www.emsa.europa.eu/opr-documents/item/617-multi-annual-funding-mid-term-report-emsas-contribution.html.
[13] OV C , , … lpp. [14] OV C , , … lpp. [15] OV C , , … lpp. [16] OV L 208, 5.8.2002., 1. lpp. [17] OV L 129, 31.4.2004., 1. lpp. [18] OV L 39, 9.2.2013., 30. lpp. [19] OV L 394, 30.12.2006., 1. lpp. [20] OV L 314, 1.12.2007., 9. lpp. [21] OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp. [22] OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp. [23] OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp. [24] ABM: budžeta vadība pa darbības
jomām; ABB: budžeta līdzekļu sadale pa darbības
jomām. [25] Kā paredzēts Finanšu regulas 49. panta 6. punkta
attiecīgi a) un b) apakšpunktā. [26] Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces
uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html. [27] Kā paredzēts Finanšu regulas 185. pantā. [28] Dif. — diferencētās apropriācijas, nedif. —
nediferencētās apropriācijas. [29] EBTA — Eiropas Brīvās tirdzniecības
asociācija. [30] Kandidātvalstis un attiecīgā
gadījumā potenciālās kandidātvalstis no
Rietumbalkāniem. [31] Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES
programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi
(kādreizējās „BA” pozīcijas), netiešā
pētniecība, tiešā pētniecība. [32] Šajā summā ietvertas jūrā
veicamās darbības, kā arī 6,02 milj. euro, ar kuriem
jāfinansē naftas un gāzes ieguves iekārtu
izraisītā jūras piesārņojuma novēršana. [33] Skatīt Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu.