This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52013PC0028
Proposal for a REGULATION OF THE EUROPEAN PARLIAMENT AND OF THE COUNCIL amending Regulation (EC) No 1370/2007 concerning the opening of the market for domestic passenger transport services by rail
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA , ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1370/2007 attiecībā uz iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumu tirgus atvēršanu
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA , ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1370/2007 attiecībā uz iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumu tirgus atvēršanu
/* COM/2013/028 final - 2013/0028 (COD) */
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA , ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1370/2007 attiecībā uz iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumu tirgus atvēršanu /* COM/2013/028 final - 2013/0028 (COD) */
PASKAIDROJUMA RAKSTS 1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS Komisija 2011. gada baltajā
grāmatā par transporta politiku, kas pieņemta 2011. gada
28. martā[1],
nāca klajā ar savu redzējumu par vienotu Eiropas dzelzceļa
telpu ar iekšējo dzelzceļa tirgu, kurā Eiropas dzelzceļa
pārvadājumu uzņēmumi var sniegt pakalpojumus bez liekiem
tehniskiem un administratīviem šķēršļiem. Vairākas politikas iniciatīvas ir
atzinušas dzelzceļa infrastruktūras potenciālu par
iekšējā tirgus pamatu un ilgtspējīgas izaugsmes
virzītāju. Eiropadome 2012. gada janvāra secinājumos
ir uzsvērusi, cik svarīgi ir atraisīt pilnībā
integrēta vienotā tirgus izaugsmes potenciālu, tostarp
pasākumus, kas attiecas uz tīkla nozarēm. Komisijas
paziņojumā "Rīcība stabilitātei, izaugsmei un
nodarbinātībai", kas pieņemts 2012. gada
30. maijā, tika uzsvērts, cik svarīgi ir dzelzceļa
nozarē turpmāk samazināt reglamentējošo slogu un
šķēršļus ienākšanai. Turklāt Komisijas paziņojumā
par vienotā tirgus pārvaldības stiprināšanu[2], kas pieņemts
2012. gada 6. jūnijā, arī uzsvērta transporta
nozares nozīmība. Pēdējā desmitgadē
trīs "dzelzceļa tiesību aktu pakešu" mērķis
ir bijis atvērt valstu tirgus un ES līmenī paaugstināt
dzelzceļu konkurētspēju un sadarbspēju. Ar Regulu (EK)
Nr. 1370/2007 par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem,
izmantojot dzelzceļu un autoceļus, kas publicēta 2007. gada
decembrī, izveidota sistēma sabiedrisko pakalpojumu līgumu un
kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu saistībām piešķiršanai,
bet nav noteikta vienota pieeja attiecībā uz līgumu
piešķiršanu par dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem.
Neraugoties uz jauniem ES tiesību aktiem, dzelzceļa transporta
īpatsvars pārvadājumos ES iekšienē aizvien ir neliels. 1.2. Risināmie jautājumi Ieinteresētās personas uzskata, ka
saskaņā ar pašreizējo tiesisko regulējumu dzelzceļa
pasažieru pārvadājumu pakalpojumi nesasniedz vēlamos
rezultātus kvalitātes un darbības efektivitātes
ziņā. Eurobarometer 2012. gada aptaujā 54 %
respondentu bija neapmierināti ar savu valsts un reģionālo
dzelzceļa sistēmu. 2011. gada patēriņa
rādītāju tabulā[3]
vilcienu pasažieru vispārējā apmierinātība bija
6,7/10, kas ir ievērojami zemāka nekā lielākajai daļai
patēriņa preču un pakalpojumu. Patērētāju
vidū dzelzceļa pakalpojumiem ir sliktāki rādītāji
nekā visiem pārējiem transporta veidiem (jo īpaši
pilsētas transports un aviosabiedrības guva labākus
rezultātus), un tie ierindojas 27. vietā no 30 pakalpojumu
tirgiem. Darbības efektivitātes ziņā pastāv
ievērojamas atšķirības starp labākajām un
sliktākajām dzelzceļa sistēmām. Šīs nepilnības
atspoguļo būtiskas atšķirības tādu aktīvu
izmantošanā kā, piemēram, ritošais sastāvs un
infrastruktūra, kā arī darba ražīgums. Šīs
darbības efektivitātes nepilnības radījušas ievērojamu
vajadzību pēc publiskā finansējuma
salīdzinājumā ar citām ekonomikas nozarēm
(nerunājot par infrastruktūras finansējumu), jo daudzi
dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi strādā ar
zaudējumiem. Pastāv vairāki
šķēršļi, kas traucē uzlabot dzelzceļa
pārvadājumu uzņēmumu pakalpojumu kvalitāti un
darbības efektivitāti. Tie attiecas, pirmkārt, uz piekļuvi
iekšzemes pasažieru pārvadājumu tirgum un nepietiekamo konkurences
spiedienu. Daudzās dalībvalstīs šis tirgus ir slēgts
konkurencei, kas ne vien ierobežo izaugsmi, bet rada atšķirības starp
tām dalībvalstīm, kuras ir atvērušas savus tirgus un kuras
nav. Atšķirīgas valstu pieejas iekšzemes pasažieru
pārvadājumu pa dzelzceļu tirgus atvēršanai kavē
patiesa dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumu
iekšējā tirgus izveidi. Tomēr lielāko daļu iekšzemes
pasažieru pārvadājumu neveic uz komerciāla pamata, un
tāpēc tos veic saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu
līgumiem. Ņemot vērā to, ka nav kopēju ES noteikumu
par šādu līgumu slēgšanu, dažas dalībvalstis ir ieviesušas piedāvājumu
konkursu attiecībā uz šiem līgumiem, savukārt citas
piešķir tos tieši. Šīs daudzveidīgās normatīvās
sistēmas ES rada grūtības dzelzceļa pārvadājumu
uzņēmumiem pilnībā izmantot iespējas darboties
iekšējā tirgū. Tādēļ šis tiesību aktu kopums
attiecas arī uz konkurenci par sabiedrisko pakalpojumu līgumiem,
šķēršļiem konkurencei, piemēram, potenciālo
pretendentu uz šādiem līgumiem pieeju piemērotam ritošajam
sastāvam, un nediskriminējošu piekļuvi informācijas
sistēmām un integrētām biļešu pārdošanas
sistēmām, ja tas dod labumu pasažieriem. 1.3. Vispārējie mērķi Eiropas Savienības transporta politikas
galvenais mērķis ir izveidot iekšējo transporta tirgu, veicinot
augstu konkurētspēju un harmonisku, līdzsvarotu un stabilu
saimniecisko darbību attīstību. 2011. gada transporta
baltajā grāmatā ir teikts, ka līdz 2050. gadam dzelzceļam
būtu jāpārvadā lielākā daļa pasažieru
vidējā attālumā. Šāda pāreja uz dzelzceļa
transportu veicinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju
samazināšanu par 20 %, kas paredzēta stratēģijā
"Eiropa 2020 − stratēģija gudrai,
ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei"[4]. Baltajā grāmatā
ir secināts, ka nekādas būtiskas izmaiņas transporta
nozarē nebūs iespējamas bez atbilstošas dzelzceļa
infrastruktūras un viedākas pieejas tās izmantošanai. Šā ceturtajā dzelzceļa
tiesību aktu paketē iekļautā priekšlikuma
vispārējais mērķis ir uzlabot dzelzceļa pasažieru
pārvadājumu pakalpojumu kvalitāti un palielināt to
darbības efektivitāti, tādējādi uzlabojot
dzelzceļa konkurētspēju un pievilcīgumu salīdzinājumā
ar citiem transporta veidiem, un veicināt vienotas Eiropas dzelzceļa
telpas turpmāku attīstību. 1.4. Konkrētie mērķi Šis priekšlikums ietver kopīgus
noteikumus par sabiedrisko pakalpojumu līgumu piešķiršanu pasažieru
pārvadājumiem pa dzelzceļu, kā arī papildu
pasākumus, lai palielinātu konkursa procedūru panākumus. Obligāto piedāvājumu konkursu
par sabiedrisko pakalpojumu līgumiem mērķis ir pastiprināt
konkurences spiedienu uz iekšzemes dzelzceļa tirgiem, lai palielinātu
un uzlabotu pasažieru pārvadājumu pakalpojumu apjomu un
kvalitāti. Konkursi par dzelzceļa līgumiem var nodrošināt
arī labāku naudas izlietojumu par sabiedrisko pārvadājumu
pakalpojumiem. Kopīgi noteikumi par piešķiršanas procedūru
palīdz izveidot vienotākus uzņēmējdarbības
nosacījumus dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem. Šie
priekšlikumi ir jāskata saistībā ar ierosinātajiem
grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada
21. novembra Direktīvā 2012/34/ES, ar ko izveido vienotu
Eiropas dzelzceļa telpu (pārstrādāta redakcija)[5], ar kuriem paredz atklātas
piekļuves tiesības dzelzceļa pārvadājumu
uzņēmumiem un nostiprina noteikumus par nediskriminējošu
piekļuvi dzelzceļa infrastruktūrai. 2. APSPRIEŠANĀS AR
IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU
REZULTĀTI Lai palīdzētu Komisijai veikt
ietekmes novērtējumu, ārējam konsultantam lūdza
sagatavot atbalsta pētījumu un veikt mērķtiecīgas
apspriedes. Pētījums tika uzsākts 2011. gada decembrī,
un galīgais ziņojums tika iesniegts 2012. gada septembrī. Lai apkopotu ieinteresēto personu
viedokļus, tika dota priekšroka ļoti dažādām
mērķtiecīgas apspriešanas metodēm, nevis atklātai
apspriešanai. No 2012. gada 1. marta līdz 16. aprīlim
tika nosūtītas īpaši izstrādātas anketas 427 ar
dzelzceļu saistītām ieinteresētajām personām
(dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem,
infrastruktūras pārvaldītājiem, sabiedriskā transporta
ministrijām, drošības iestādēm, ministrijām,
pārstāvības organizācijām, darba ņēmēju
organizācijām utt.). Pasažieru viedokļi tika apkopoti,
izmantojot Eurobarometer aptauju ar 25 000 respondentiem, kas
sadalīti vienmērīgi visās 25 dalībvalstīs,
kurās ir dzelzceļš. Tika izmantots Reģionu komitejas tīkls,
lai sasniegtu vietējās un reģionālās pašvaldības. Apspriešanu papildināja ar
ieinteresēto personu uzklausīšanas sanāksmi 2012. gada
29. maijā (ar aptuveni 85 dalībniekiem), konferenci (ar
aptuveni 420 dalībniekiem) 2012. gada 24. septembrī,
un visa 2012. gada gaitā tika rīkoti darbsemināri ar
konkrētām ieinteresētajām personām. Komisijas
ierēdņi tikās ar Eiropas Dzelzceļu Kopienas (pārstāv
dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumus), Eiropas Pasažieru
transporta operatoru, Eiropas Transporta darbinieku federācijas, Eiropas
Pasažieru federācijas, Eiropas Dzelzceļa infrastruktūras
pārvaldītāju un UITP — Sabiedriskā transporta
starptautiskās asociācijas pārstāvjiem. Īpašas
tikšanās ar ieinteresētajām personām organizēja
arī Apvienotajā Karalistē, Francijā, Nīderlandē,
Polijā, Vācijā un Zviedrijā. Lielākā daļa respondentu
(60 %) vienojās, ka papildu jaunas atvērtas piekļuves
tiesības, obligāti piedāvājumu konkursi vai to apvienojums
varētu veicināt tirgus integrāciju. Brīva piekļuve
iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem, kam veikts
ekonomiskā līdzsvara tests, ar ko novērtē iespējamo
ietekmi uz sabiedrisko pakalpojumu līgumu dzīvotspēju, bija
vispopulārākais variants (55 % respondentu). Par pašreizējo
organizāciju bija ļoti negatīvs viedoklis (tikai 20 % to
atbalstīja). Darba ņēmēju pārstāvji uzskata, ka
ikviena iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumu tirgus
atvēršana pasliktinās darba apstākļus un izraisīs
vairāk streiku. Attiecībā uz obligāto
piedāvājumu konkursu 45 % respondentu atbalstīja
elastīgas iespējas, līdzīgas sarunu procedūrai par
publisko iepirkumu, un pārejas periodus pakāpeniskai visu sabiedrisko
pakalpojumu līgumu piedāvāšanai atklātā konkursā
(80 % respondentu). Lielākā daļa respondentu
(60 %) bija vienisprātis, ka ritošā sastāva izpirkumnomas
uzņēmumu izveide palīdzētu uzlabot piekļuvi ritošajam
sastāvam, un vairākums (75 %) prasīja piekļuvi
tehniskajai informācijai, ko sniedz infrastruktūras
pārvaldītājs. Attiecībā uz integrētu biļešu
pārdošanu priekšroka tika dota juridiski nesaistošiem noteikumiem vai
brīvprātīgiem nolīgumiem, nevis obligātiem
pasākumiem ES līmenī vai dalībvalstu līmenī. Apspriešanās ar Dzelzceļa nozaru
sociālā dialoga komiteju notika 26. martā un
19. jūnijā, jo īpaši par iespējām un to sociālās
ietekmes novērtēšanu. Pamatojoties uz minēto neatkarīgo
pētījumu un secinājumiem, kas izdarīti, pamatojoties uz
apspriešanas procesu, Komisija veica spēkā esošo reglamentējošo
noteikumu modernizēšanas dažādu variantu ietekmes kvalitatīvu un
kvantitatīvu novērtējumu. Ietekmes novērtējumā tika
konstatēts, ka vislabākā ekonomiskā, vides un
sociālā ietekme no 2019. gada līdz 2035. gadam, radot
pašreizējo neto vērtību starp EUR 21 un EUR 29 miljardiem,
būtu, kombinējot šos: –
plaši definētas brīvas piekļuves
tiesības, kuru ietekme uz sabiedrisko pakalpojumu līgumu ekonomisko
līdzsvaru ir pārbaudīta; –
sabiedrisko pakalpojumu līgumus, kas
piešķirti konkurences apstākļos; –
brīvprātīgas valstu integrētas
biļešu pārdošanas sistēmas; kā arī –
pienākumu dalībvalstīm bez
diskriminācijas nodrošināt piekļuvi piemērotam ritošajam
sastāvam tiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem,
kuri vēlas piedalīties publiskā iepirkuma procedūrā. 3. PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE
ASPEKTI 3.1. Kompetentās vietējās
iestādes definīcija (2. panta c) punkts) Ar šo grozījumu tiek palielināta
juridiskā noteiktība, precizējot, ka "kompetenta
vietējā iestāde" aptver pilsētu aglomerāciju vai
lauku rajonus, nevis lielu daļu valsts teritorijas. 3.2. Specifikācijas par to, kā
kompetentās iestādes nosaka sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas
saistības un sabiedrisko pakalpojumu līgumu ģeogrāfisko
darbības jomu (2. panta e) punkts un jauns 2.a pants) Šajā pantā paredzēta
elastīga, bet formāla un pārredzama procedūra, ar ko nosaka
sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības un sabiedrisko pakalpojumu
līgumu ģeogrāfisko darbības jomu, ja kompetentās
iestādes uzskata, ka valsts intervence vajadzīga, lai
nodrošinātu politiski vēlamu mobilitātes līmeni teritorijā,
par kuru tās atbild. Tajā noteikts, ka kompetentajām iestādēm
jāizstrādā sabiedriskā transporta plāni,
formulējot sabiedriskā pasažieru transporta politikas
mērķus un piegādes un snieguma modeļus. Tajā arī
noteikts, ka kompetentajām iestādēm jāpamato sabiedrisko
pakalpojumu sniegšanas saistību veids un apjoms, ko tās plāno
uzlikt sabiedriskā transporta operatoriem, un sabiedrisko pakalpojumu
līgumu joma nolūkā sasniegt mērķus, kas izvirzīti
sabiedriskā transporta plānos. Tām jāpiemēro kritēriji,
kas balstīti uz atbilstību vispārējiem Līguma
principiem, piemēram, nepieciešamība un samērīgums, kā
arī ekonomiski kritēriji, piemēram, efektivitāte un
finansiālā ilgtspēja. Šajā pantā arī
paredzēts, ka kompetentā iestāde nodrošina atbilstīgu
apspriešanos ar ieinteresētajām personām, piemēram,
pasažieru un darba ņēmēju organizācijām un transporta
nozares pārstāvjiem. Attiecībā uz dzelzceļa transportu
prasīts neatkarīgām dzelzceļa nozares
regulatīvajām iestādēm nodrošināt procedūras
juridisku pārskatīšanu. Turklāt noteikts maksimālais
pasažieru transporta apjoms pa dzelzceļu saskaņā ar katru
sabiedrisko pakalpojumu līgumu, elastīgi, lai nodrošinātu
efektīvu konkurenci, vienlaikus ņemot vērā dzelzceļa
pasažieru pārvadājumu tirgu dažādos izmērus un administratīvās
struktūras dalībvalstīs. 3.3. Darbības, tehniskās un
finanšu informācijas nodrošināšana par pasažieru
pārvadājumiem, uz kuriem attiecas sabiedrisko pakalpojumu līgumu
konkurss (4. panta 6. punkts un jaunais 4. panta 8. punkts) Šis jaunais noteikums 4. panta
8. punktā liek kompetentajām iestādēm nodrošināt
sabiedrisko pakalpojumu līguma potenciālajiem pretendentiem
konkrētus darbības, finanšu un tehniskos datus, lai tie varētu
iesniegt uz informāciju balstītu piedāvājumu un
tādējādi veicinātu konkurenci. Grozījums 4. panta
6. punktā paskaidro, ka kompetentajām iestādēm iepirkuma
procedūras dokumentos ir skaidri jānorāda, vai tās prasa,
lai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji atbilstu sociāliem standartiem
vai kritērijiem. 3.4. Maza apjoma līgumu tiešu
piešķīrumu un tiešu piešķīrumu maziem vai vidējiem
uzņēmumiem augšējās robežvērtības (5. panta
4. punkts) Ar šo noteikumu ievieš dzelzceļa
transporta nozares maza apjoma līgumu tiešo piešķīrumu
īpašas augšējās robežvērtības. Pašreizējās
robežvērtības vairāk attiecas uz autobusu un citu tipu sliežu
ceļu transportu, nevis uz dzelzceļa pārvadājumiem.
Ierosinot robežvērtības attiecībā uz dzelzceļu, ir
ievērota tāda loģika, ka ļauj veikt tiešu
piešķīrumu, ja konkursa procedūru organizēšanas izmaksas ir
lielākas nekā paredzamie ieguvumi. Attiecīgās
robežvērtības attiecībā uz vilcienkilometriem
atspoguļo noteikumus par dzelzceļa transporta vienības
vidējām izmaksām. 3.5. Obligāti konkursi par
dzelzceļa pakalpojumu līgumiem (5. panta 6. punkts un
4. pants) 5. panta 6. punkta svītrošana
liedz kompetentajām iestādēm iespēju izlemt, vai piešķirt
dzelzceļa sabiedrisko pakalpojumu līgumu tieši vai pamatojoties uz
konkursu. Vispārīgie noteikumi par piedāvājumu konkursu
attieksies arī uz dzelzceļu. 3.6. Piešķīrumu
ierobežojumi (jauns 5. panta 6. punkts) Lai uzlabotu konkurenci pēc obligātu
konkursu ieviešanas dzelzceļa līgumiem, šis noteikums ļauj
kompetentajām iestādēm pieņemt lēmumu, ka līgumi
par dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem, kas aptver tā paša
tīkla vai maršrutu paketes daļas, tiks piešķirti dažādiem
dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem. Šajā
nolūkā kompetentās iestādes var nolemt ierobežot to
līgumu skaitu, ko piešķir tam pašam dzelzceļa
pārvadājumu uzņēmumam pēc konkursa procedūras. 3.7. Piekļuve dzelzceļa
ritošajam sastāvam (jauns 5.a pants un jauns 9.a pants) Noteiktais dalībvalstu pienākums
nodrošināt efektīvu un nediskriminējošu piekļuvi
dzelzceļa ritošajam sastāvam tiem operatoriem, kuri vēlas sniegt
sabiedriskos dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumus,
atceļ nopietnu šķērsli efektīvai konkurencei
attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu līgumiem. Tajās
dalībvalstīs, kurās nav labi funkcionējošu dzelzceļa
ritošā sastāva nomas tirgu, kompetentajām iestādēm
jāveic pasākumi, lai nodrošinātu piekļuvi ritošajam
sastāvam nolūkā atvērt tirgu. Tomēr, tā kā
dažādās valstīs situācija un vajadzības var būt
atšķirīgas, jaunais noteikums kompetentajām iestādēm
atstāj plašas izvēles iespējas, kāds būs
vispiemērotākais veids, kā sasniegt mērķi, vienlaikus
norādot visbiežāk izmantotos pasākumus. Procedūru un
pasākumu apraksts, ar kādiem nodrošina piekļuvi ritošajam
sastāvam, tiks definēts īstenošanas aktos, pamatojoties uz
pārbaudes procedūru, kas minēta šīs regulas
9.a pantā. 3.8. Konkrētas informācijas par
pakalpojumu līgumiem publicēšana (7. panta 1. punkts un
7. panta 2. punkts) Šis noteikums paredz, ka kompetentās
iestādes ietver informāciju par sabiedrisko pakalpojumu līgumu
sākuma datumu un ilgumu savos gada ziņojumos par sabiedrisko
pakalpojumu saistībām, kā arī to iepriekšējos informatīvos
paziņojumos par paredzētajām konkursa procedūrām.
Šī papildu informācija un dalībvalstu pienākums atvieglot
pieeju attiecīgo kompetento iestāžu publicētajiem gada
pārskatiem palielinās pārredzamību saistībā ar
tiem sabiedrisko pakalpojumu līgumiem, kas jau ir piešķirti, un tiem,
ko, iespējams, piešķirs, un tādējādi
palīdzēs transporta operatoriem sagatavoties turpmākajām
konkursa procedūrām. 3.9. Konkursa procedūrai
piemērojamais pārejas periods (8. panta 2. punkts) Ar šo noteikumu tiek skaidri
norādīts, ka desmit gadu pārejas periods līdz
2019. gada 2. decembrim attiecas tikai uz 5. panta
3. punktu par kompetento iestāžu pienākumu organizēt
konkursa procedūru. Visi pārējie 5. panta noteikumi
(piemēram, par tieša piešķīruma iespēju iekšzemes operatoram
attiecībā uz maza apjoma līgumu vai kā
ārkārtēju pasākumu, un piešķiršanas lēmuma
juridisku pārskatīšanu) piemērojami uzreiz. 3.10. Tieši piešķirtajiem
spēkā esošajiem dzelzceļa līgumiem piemērojamais
pārejas periods (jauns 8. panta 2.a punkts) Ar šo noteikumu ievieš papildu pārejas
periodu dzelzceļa sabiedrisko pakalpojumu līgumiem, kas tieši
piešķirti no 2013. gada 1. janvāra līdz
2019. gada 2. decembrim. Šie līgumi var palikt spēkā
līdz to darbības termiņa beigām, bet ne ilgāk kā
līdz 2022. gada 31. decembrim. Tādējādi tiem
dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, kam ir tieši
piešķirti sabiedrisko pakalpojumu līgumi, dod pietiekamu laiku
pielāgoties un sagatavoties konkursa procedūrām. 3.11. Regulas (EK) Nr. 1370/2007
noteikumu pielāgošana saistībā ar atbrīvojumu no
pienākuma sniegt paziņojumu par valsts atbalstu un nosacījumi
par valsts atbalsta atbilstību saskaņā ar Līguma
prasībām Ierosinātajā Regulas (EK)
Nr. 994/98 ("pilnvarojuma regula")[6] grozījumu projektā
Komisija ierosināja arī grozīt Regulu (EK) Nr. 1370/2007,
lai saskaņā ar Līguma 108. panta 4. punktā un
109. pantā paredzēto procedūru atbalstu transporta
koordinācijai vai kompensācijas par dažu saistību izpildi, kas
ir būtiskas sabiedrisko pakalpojumu koncepcijā, kā minēts
Līguma 93. pantā, ietvertu pilnvarojuma regulas darbības
jomā. Tādēļ Komisija plāno secīgu
grupālā atbrīvojuma regulu, lai atspoguļotu pašlaik
spēkā esošo atbrīvojumu būtību, izņemot
tiktāl ciktāl ar šo tiesību akta priekšlikumu Regulu (EK)
Nr. 1370/2007 groza attiecībā uz dzelzceļa nozari. 2013/0028 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA , ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1370/2007
attiecībā uz iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumu
tirgus atvēršanu (Dokuments attiecas uz EEZ) EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS
SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par
Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 91. pantu, ņemot vērā Eiropas Komisijas
priekšlikumu, pēc leģislatīvā akta
projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem, ņemot vērā Eiropas Ekonomikas
un sociālo lietu komitejas atzinumu[7],
ņemot vērā Reģionu
komitejas atzinumu[8],
saskaņā ar parasto likumdošanas
procedūru, tā kā: (1) Pēdējā
desmitgadē pasažieru pārvadājumu apjoma pieaugums pa
dzelzceļu nav bijis pietiekams, lai palielinātu to īpatsvaru
salīdzinājumā ar autotransportu un aviāciju. Pasažieru
pārvadājumu daļa pa dzelzceļu Eiropas Savienībā
diezgan stabili ir palikusi 6 % apjomā. Dzelzceļa pasažieru
pārvadājumu pakalpojumu attīstība ir atpalikusi no
augošajām prasībām pieejamības un kvalitātes
ziņā. (2) Starptautisko dzelzceļa
pasažieru pārvadājumu Savienības tirgus ir atvērts
konkurencei no 2010. gada. Turklāt dažas dalībvalstis ir
atvērušas konkurencei savus iekšzemes pasažieru pārvadājumu
pakalpojumus, ieviešot brīvas piekļuves tiesības vai
organizējot piedāvājumu konkursus publisko pakalpojumu
līguma noslēgšanai, vai abējādi. (3) Baltajā
grāmatā par transporta politiku, kas pieņemta 2011. gada
28. martā[9],
Komisija paziņoja par savu nodomu pabeigt iekšējo dzelzceļa
tirgu, ļaujot Savienības dzelzceļa pārvadājumu
uzņēmumiem sniegt visu veidu dzelzceļa transporta pakalpojumus
bez liekiem tehniskiem un administratīviem šķēršļiem. (4) Ja kompetentās
iestādes organizē savus sabiedriskā pasažieru transporta
pakalpojumus, tām jānodrošina, ka sabiedrisko pakalpojumu
saistības un sabiedrisko pakalpojumu līgumu
ģeogrāfiskā darbības joma ir atbilstoša, vajadzīga un
proporcionāla, lai sasniegtu sabiedriskā pasažieru transporta
politikas mērķu īstenošanu attiecīgajā
teritorijā. Šāda politika būtu jāizklāsta
sabiedriskā transporta plānos, paredzot iespēju uz tirgu
balstītiem transporta risinājumiem. Sabiedriskā transporta
plānu un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību definēšanas
process būtu jāpadara pārredzams attiecīgajām
ieinteresētajām personām, tostarp potenciālajiem tirgus dalībniekiem. (5) Nolūkā
nodrošināt stabilu finansējumu, lai sasniegtu sabiedriskā
transporta plānu mērķi, kompetentajām iestādēm ir
jāizstrādā sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības,
lai sasniegtu sabiedriskā transporta mērķus rentablā veidā,
ņemot vērā kompensāciju par šo saistību neto finanšu
ietekmi, un tām jānodrošina sabiedriskā transporta
ilgtermiņa finansiālā stabilitāte saskaņā ar
sabiedrisko pakalpojumu līgumiem. (6) Tas ir īpaši
svarīgi, ka kompetentās iestādes ievēro šos kritērijus
attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām
un sabiedrisko pakalpojumu līgumu jomu, lai sabiedrisko dzelzceļa
pasažieru pārvadājumu tirgus darbotos nevainojami, tāpēc
atklātas piekļuves pārvadājumiem jābūt labi
koordinētiem ar tiem, kurus veic saskaņā ar sabiedrisko
pakalpojumu līgumu. Šā iemesla dēļ neatkarīgai dzelzceļa
regulatīvajai iestādei būtu jānodrošina, ka šis process
tiek pareizi piemērots un ir pārredzams. (7) Jānosaka sabiedrisko
pakalpojumu līgumu par pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu
maksimālais ikgadējais apjoms, lai veicinātu konkurenci par
šādiem līgumiem, vienlaikus atstājot kompetentajām
iestādēm zināmu elastību, lai optimizētu apjomu
saskaņā ar ekonomiskiem un ekspluatācijas apsvērumiem. (8) Lai atvieglotu
piedāvājumu sagatavošanu un tādējādi uzlabotu
konkurenci, kompetentajām iestādēm jānodrošina, ka visi
sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, kuri ir ieinteresēti iesniegt
šādu priekšlikumu, saņem konkrētu informāciju par
transporta pakalpojumiem un infrastruktūru, uz ko attiecas sabiedrisko
pakalpojumu līgums. (9) Dažas sabiedrisko pakalpojumu
līguma tieša piešķīruma augšējās
robežvērtības ir jāpielāgo konkrētiem dzelzceļa
transporta ekonomiskajiem apstākļiem, kādos notiek
piedāvājumu konkursi šajā nozarē. (10) Dzelzceļa pasažieru
pārvadājumu pakalpojumu iekšējā tirgus izveidošanai ir
vajadzīgs, lai visās dalībvalstīs saskaņoti
piemērotu kopējus noteikumus par piedāvājumu konkursiem
sabiedrisko pakalpojumu līguma saņemšanai šajā nozarē. (11) Nolūkā radīt
pamatnosacījumus, lai sabiedrība varētu pilnībā
izmantot priekšrocības, ko sniedz iekšzemes dzelzceļa pasažieru
pārvadājumu tirgus faktiska atvēršana, ir svarīgi, ka
dalībvalstis nodrošina atbilstīgu sociālās
aizsardzības līmeni sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju
darbiniekiem. (12) Ja tirgus to nenodrošina ar
piemērotiem ekonomiskiem un nediskriminējošiem nosacījumiem, tad
kompetentajām iestādēm jāatvieglo sabiedrisko pakalpojumu
sniedzējiem piekļuve dzelzceļa ritošajam sastāvam, ko veic,
izmantojot atbilstīgus un efektīvus pasākumus. (13) Gaidāmo konkursu par
sabiedrisko pakalpojumu līgumiem atsevišķām galvenajām
iezīmēm ir jābūt pilnībā pārredzamām,
lai izraisītu labāku tirgus reakciju. (14) Saskaņā ar
Regulas (EK) Nr. 1370/2007 iekšējo loģiku būtu
jāpaskaidro, ka pārejas periods līdz 2019. gada
2. decembrim attiecas tikai uz pienākumu organizēt konkursa
procedūras par sabiedrisko pakalpojumu līgumiem. (15) Dzelzceļa
pārvadājumu uzņēmumu sagatavošanai obligātajiem
piedāvājumu konkursiem par sabiedrisko pakalpojumu līgumiem ir
vajadzīgs papildu laiks, lai nodrošinātu to uzņēmumu,
kuriem iepriekš šādi līgumi tika tieši piešķirti, efektīvu
un ilgtspējīgu iekšējo pārstrukturēšanu.
Tāpēc ir vajadzīgi pārejas pasākumi
attiecībā uz tieši piešķirtajiem līgumiem no dienas, kad
šī regula stājas spēkā, līdz 2019. gada
3. decembrim. (16) Kad iekšzemes dzelzceļa
pasažieru pārvadājumu tirgus ir atvērts, kompetentajām
iestādēm var būt jāveic pasākumi, lai nodrošinātu
augstu konkurences līmeni, ierobežojot to līgumu skaitu, ko
piešķir vienam dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam,
un būtu jāparedz attiecīgi noteikumi. (17) Lai nodrošinātu vienotus
nosacījumus šīs regulas 5.a panta īstenošanai,
īstenošanas pilnvaras būtu jāuztic Komisijai. Šīs pilnvaras
būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes
2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar
ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu
kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas
pilnvaru izmantošanu[10]. (18) Regulas (EK)
Nr. 994/98 ("pilnvarojuma regula")[11] grozījumu kontekstā
Komisija ierosināja arī Regulas (EK) Nr. 1370/2007
(COM(2012) 730/3) grozījumus. Lai saskaņotu pieeju grupālā
atbrīvojuma regulām valsts atbalsta jomā un saskaņā ar
Līguma 108. panta 4. punktā un 109. pantā
paredzēto procedūru atbalstu transporta koordinācijai vai
kompensācijas par dažu saistību izpildi, kas ir būtiskas
sabiedrisko pakalpojumu koncepcijā, kā minēts Līguma
93. pantā, ietvertu pilnvarojuma regulas darbības jomā. (19) Tādēļ
būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1370/2007, IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU. 1. pants Regulu (EK) Nr. 1370/2007 groza
šādi: 1. a) regulas 2. panta
c) punktu aizstāj ar šādu: "c) "kompetenta vietēja
iestāde" ir jebkura kompetenta iestāde, kuras kompetencē ir
ģeogrāfisks apgabals, kas nav valsts, un kura risina pilsētu
aglomerācijas vai lauku rajona transporta jautājumus;" b) regulas 2. panta e) punktu papildina
šādi: "Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas
saistību apjoms neietver visus sabiedriskā transporta pakalpojumus,
kas pārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai gūtu vietēju,
reģionālu vai vietēja līmeņa tīklu ietekmi." 2. Iekļauj šādu
2.a pantu: "2.a pants Sabiedriskā transporta plāni un
sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības 1. Kompetentās iestādes izveido un
regulāri atjauno sabiedriskā pasažieru transporta plānus, kas
aptver visus attiecīgos transporta veidus teritorijā, par kuru tās
ir atbildīgas. Šie sabiedriskā transporta plāni definē
sabiedriskā transporta politikas mērķus un īstenošanas
līdzekļus, aptverot visus attiecīgos transporta veidus
teritorijā, par kuru tās ir atbildīgas. Tie ietver vismaz: (a)
tīkla struktūru vai maršrutus; (b)
pamata prasības, kas jāizpilda
sabiedriskā transporta piedāvājumam, piemēram,
pieejamība, teritoriālā savienojamība, drošība,
transporta un kombinētā savienojumi galvenajos transporta mezglos,
piedāvā tādas īpašības kā, piemēram,
darbības laiku, pakalpojumu biežumu un minimālo jaudas izmantošanas
līmeni; (c)
kvalitātes standartus, kas attiecas,
piemēram, uz pieturvietu iekārtu iezīmēm un ritošo
sastāvu, precizitāti un uzticamību, tīrību, klientu
apkalpošanu un informāciju, sūdzību izskatīšanu un
pārsūdzību, pakalpojumu kvalitātes uzraudzību; (d)
tarifu politikas principus; (e)
darbības prasības, piemēram,
divriteņu pārvadāšanu, satiksmes pārvaldību,
ārkārtas rīcības plānu pārtraukumu
gadījumā. Veidojot sabiedriskā transporta plānus,
kompetentās iestādes jo īpaši ņem vērā
piemērojamos noteikumus par pasažieru tiesībām, sociālo,
darba un vides aizsardzību. Kompetentās iestādes pieņem
sabiedriskā transporta plānus pēc apspriešanās ar
attiecīgajām ieinteresētajām personām un tos
publicē. Šīs regulas nolūkos attiecīgās ieinteresētās
personas, kas jāņem vērā, ir vismaz transporta operatori,
infrastruktūras pārvaldītāji, ja vajadzīgs, un
pasažieru un darba ņēmēju pārstāvības
organizācijas. 2. Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas
saistību noteikšanai un sabiedrisko pakalpojumu līgumu
piešķiršanai jābūt saskaņā ar attiecīgajiem
sabiedriskā transporta plāniem. 3. Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas
saistību specifikācijas, nodrošinot sabiedrisko pasažieru transportu,
un to piemērošanas jomu nosaka šādi: (a)
tās definē saskaņā ar
2. panta e) punktu; (b)
tām jābūt piemērotām, lai
sasniegtu sabiedriskā transporta plāna mērķus; (c)
tās nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs
un samērīgs, lai sasniegtu sabiedriskā transporta plāna
mērķus. Novērtējot piemērotību, kas
minēta b) apakšpunktā, ņem vērā to, vai publiska
intervence pasažieru transporta nodrošināšanā ir piemērots
līdzeklis, lai sasniegtu šos sabiedriskā transporta plānu
mērķus. Sabiedrisko dzelzceļa pasažieru
pārvadājumu nepieciešamības un samērīguma
novērtējumā, kas minēts c) apakšpunktā, ņem
vērā pārvadājumu pakalpojumus, kurus sniedz
saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada
21. novembra Direktīvas 2012/34/ES, ar ko izveido vienotu
Eiropas dzelzceļa telpu (pārstrādāta redakcija)[12], 10. panta
2. punktu, un ņem vērā visu infrastruktūras pārvaldītāju
un regulējošās struktūras sniegto informāciju
saskaņā ar minētās direktīvas 38. panta
4. punkta pirmo teikumu. 4. Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas
saistību specifikācijas un saistītā kompensācija par
sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību neto finanšu ietekmi: (a)
sasniedz sabiedriskā transporta plānu
mērķus visrentablākajā veidā; (b)
finansiāli atbalsta sabiedriskā pasažieru
transporta nodrošināšanu saskaņā ar prasībām, kuras
ilgtermiņā noteiktas sabiedriskā transporta plānā. 5. Sagatavojot specifikācijas,
kompetentā iestāde izklāsta sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas
saistību specifikāciju projektu un to darbības jomu,
atbilstības prasībām, kas noteiktas šā panta 2., 3. un
4. punktā, novērtēšanas galvenos posmus un
novērtējuma rezultātus. Kompetentā iestāde atbilstošā
veidā apspriežas par šīm specifikācijām ar
attiecīgajām ieinteresētajām personām, vismaz ar
transporta operatoriem, infrastruktūras pārvaldītājiem, ja
vajadzīgs, un pasažieru un darba ņēmēju
pārstāvības organizācijām, un ņem vērā to
nostāju. 6. Attiecībā uz sabiedriskajiem
pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu: (a)
novērtējuma un šajā pantā
izklāstīto procedūru atbilstību nodrošina
regulatīvā iestāde, kas minēta
Direktīvas 2012/34/ES 55. pantā, tostarp pēc savas
iniciatīvas; (b)
maksimālais ikgadējais sabiedrisko
pakalpojumu līguma apjoms vilcienkilometru izteiksmē ir
lielākā vērtība — vai nu 10 miljoni
vilcienkilometri, vai viena trešdaļa no kopējā valsts
sabiedriskā dzelzceļa pasažieru transporta apjoma saskaņā
ar sabiedrisko pakalpojumu līgumu." 3. Regulas 4. pantu groza
šādi: (a)
panta 1. punkta a) apakšpunktu
aizstāj ar šādu: "a) skaidri definē sabiedrisko
pakalpojumu sniegšanas saistības, kas noteiktas 2. panta
e) punktā un 2.a pantā, kuras pilda sabiedrisko pakalpojumu
sniedzējs, kā arī attiecīgās
ģeogrāfiskās teritorijas;" (b)
panta 1. punkta b) apakšpunkta
pēdējo teikumu aizstāj ar šādu: "Attiecībā uz sabiedrisko
pakalpojumu līgumiem, kas nav piešķirti saskaņā ar
5. panta 3. punktu, šos parametrus nosaka tā, lai neviens
kompensācijas maksājums nevarētu pārsniegt to summu, kas
vajadzīga, lai segtu neto finanšu ietekmi uz izmaksām un
ieņēmumiem, kas radusies, izpildot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas
saistības, ņemot vērā ar to saistītos
ieņēmumus, ko patur sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, un
samērīgu peļņu;" (c)
panta 6. punktu aizstāj ar šādu: "Ja kompetentās iestādes
saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem prasa, lai
sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji atbilstu noteiktiem kvalitātes un
sociālajiem standartiem vai izveidotu sociālos un kvalitātes
kritērijus, tad šos standartus un kritērijus iekļauj konkursa
dokumentācijā un sabiedrisko pakalpojumu līgumos." (d)
pantam pievieno šādu 8. punktu: "8. Kompetentās iestādes dara
pieejamu visām ieinteresētajām personām attiecīgo
informāciju, lai sagatavotu piedāvājumu saskaņā ar
konkursa procedūru. Tajā ietver informāciju par pasažieru
pieprasījumu, biļešu cenām, izmaksām un
ieņēmumiem, kas saistīti ar sabiedriskajiem pasažieru pārvadājumiem,
uz kuriem attiecas konkursa piedāvājums, un sīkas ziņas par
infrastruktūras specifikāciju, kas attiecas uz vajadzīgo
transportlīdzekļu vai ritošā sastāva darbību, lai
tās varētu izstrādāt labi informētus biznesa
plānus. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāji
atbalsta kompetentās iestādes, sniedzot visas attiecīgās infrastruktūras
specifikācijas. Neatbilstību iepriekš izklāstītajiem
noteikumiem juridiski pārskata, kā paredzēts 5. panta
7. punktā." 4. Regulas 5. pantu groza
šādi: (a)
panta 4. punktu aizstāj ar šādu: "4. Ja tas nav aizliegts ar attiecīgas
valsts tiesību aktiem, kompetentās iestādes var pieņemt
lēmumu tieši piešķirt sabiedrisko pakalpojumu līgumus: (a)
ja to gada vidējo vērtību lēš
kā: mazāku par EUR 1 000 000 vai mazāku par
EUR 5 000 000, ja sabiedrisko pakalpojumu līgumā
ietver sabiedrisko dzelzceļa transportu, vai (b)
ja tie gadā attiecas uz mazāk nekā
300 000 kilometriem sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumu vai
mazāk nekā 150 000 kilometriem, ja sabiedrisko pakalpojumu
līgumā ietver sabiedrisko dzelzceļa transportu. Attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu
līgumu, kas tieši piešķirts mazam vai vidējam
uzņēmumam, kas izmanto ne vairāk kā
23 transportlīdzekļus, šīs robežvērtības var
palielināt vai nu līdz gada vidējai vērtībai, kas
lēsta kā mazāka par EUR 2 000 000, vai
ikgadējo sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumu sniegšanai
mazāk nekā 600 000 kilometru garumā." (b)
panta 6. punktu aizstāj ar šādu: "Kompetentās iestādes var nolemt,
ka, lai palielinātu konkurenci starp dzelzceļa pārvadājumu
uzņēmumiem, līgumus par sabiedriskiem pasažieru
pārvadājumiem pa dzelzceļu, kas aptver viena tīkla vai
maršrutu paketes daļas, piešķir dažādiem dzelzceļa
pārvadājumu uzņēmumiem. Šādā nolūkā
kompetentās iestādes var pieņemt lēmumu pirms konkursa
procedūras sākšanas ierobežot to līgumu skaitu, ko piešķir
vienam dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam." 5. Iekļauj šādu
5.a pantu: "5.a pants Ritošais sastāvs 1. Dalībvalstis saskaņā ar
valsts atbalsta noteikumiem veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai
nodrošinātu efektīvu un nediskriminējošu pieeju sabiedriskiem
dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem piemērotam ritošajam
sastāvam operatoriem, kas vēlas sniegt sabiedriskā pasažieru
transporta pakalpojumus, izmantojot dzelzceļu saskaņā ar
sabiedrisko pakalpojumu līgumu. 2. Ja attiecīgajā tirgū nav
ritošā sastāva nomas uzņēmumu, kas visiem sabiedrisko
dzelzceļa pasažieru pārvadājumu uzņēmējiem
nodrošina tāda ritošā sastāva nomu, kā minēts
1. punktā, saskaņā ar nediskriminējošiem un
komerciāli dzīvotspējīgiem nosacījumiem, tad
dalībvalstis nodrošina, ka ritošā sastāva atlikušās
vērtības risku uzņemas kompetentā iestāde
saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem, ja operatori, kas
paredzējuši un spēj piedalīties konkursos par sabiedrisko
pakalpojumu līgumiem, to pieprasa, lai varētu piedalīties
konkursa procedūrās. Kompetentā iestāde var izpildīt
prasību, kas izklāstīta pirmajā daļā, vienā
no šādiem veidiem: (a)
pati iegādājoties ritošo sastāvu, ko
izmanto, lai izpildītu sabiedrisko pakalpojumu līgumu, ar nolūku
to padarīt pieejamu izraudzītajam sabiedrisko pakalpojumu
sniedzējam par tirgus cenu vai kā daļu no sabiedrisko
pakalpojumu līguma saskaņā ar 4. panta 1. punkta
b) apakšpunktu, 6. pantu un, ja vajadzīgs, pielikumu; (b)
sniedzot garantijas sabiedrisko pakalpojumu
līguma izpildei izmantojamā ritošā sastāva
finansēšanai par tirgus cenu vai kā daļu no sabiedrisko
pakalpojumu līguma saskaņā ar 4. panta 1. punkta
b) apakšpunktu, 6. pantu un, ja vajadzīgs, pielikumu. Šāda
garantija var attiekties uz atlikušās vērtības risku, vienlaikus
attiecīgā gadījumā ievērojot atbilstīgos valsts
atbalsta noteikumus; (c)
publisko pakalpojumu līgumā
apņemoties pārņemt ritošo sastāvu pēc līguma
beigām par tirgus cenu. Gadījumos, kas minēti b) un c)
apakšpunktā, pēc tam, kad ir izbeidzies sabiedrisko pakalpojumu
līgums, kompetentajai iestādei ir tiesības prasīt
sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam nodot ritošo sastāvu jaunajam
uzņēmējam, kam piešķir līgumu. Kompetentā
iestāde var likt jaunajam sabiedriskā transporta operatoram
pārņemt ritošo sastāvu. Līdzekļu
pārskaitījums tiek veikts pēc tirgus kursa. 3. Ja ritošo sastāvu nodod jaunajam sabiedriskā
transporta operatoram, kompetentā iestāde konkursa procedūras
dokumentos dara pieejamu sīku informāciju par ritošā
sastāva uzturēšanas izmaksām un tā fizisko stāvokli. 4. Līdz [18 mēneši pēc
šīs regulas stāšanās spēkā] Komisija pieņem
pasākumus, ar ko detalizēti nosaka procedūru, kas
jāievēro, piemērojot šā panta 2. un 3. punktu.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar
9.a panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru." 6. Regulas 6. panta
1. punktu aizstāj ar šādu: "1. Visas kompensācijas, kas ir
saistītas ar kādiem vispārējiem noteikumiem vai sabiedrisko
pakalpojumu līgumu, atbilst 4. panta noteikumiem, neatkarīgi no
tā, kā līgums piešķirts. Visas kompensācijas,
neatkarīgi no to rakstura, kuras ir saistītas ar sabiedrisko
pakalpojumu līgumu, kas nav piešķirtas saskaņā ar
5. panta 3. punktu, vai ar kādiem vispārējiem
noteikumiem, atbilst arī pielikumā ietvertajiem noteikumiem." 7. Regulas 7. pantu groza
šādi: (a)
panta 1. punktu aizstāj ar šādu: "1. Katra kompetentā iestāde reizi
gadā publicē apvienotu ziņojumu par sabiedrisko pakalpojumu
sniegšanas saistībām, par kurām tā ir atbildīga,
sabiedrisko pakalpojumu līgumu sākuma datumiem un ilgumu,
izraudzītajiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, kā arī
kompensāciju maksājumiem un ekskluzīvām tiesībām,
kas minētajiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem piešķirtas
kā atlīdzība. Šis ziņojums nošķir autobusu transportu
un dzelzceļa transportu. Tas ļauj pārraudzīt un
novērtēt sabiedriskā transporta tīkla darbību,
kvalitāti un finansējumu un attiecīgos gadījumos ietver
informāciju par jebkuru piešķirto ekskluzīvo tiesību veidu
un apjomu. Dalībvalstis atvieglo centralizētu piekļuvi šiem
ziņojumiem, izmantojot, piemēram, kopēju tīmekļa
vietni." (b)
panta 2. punktā pievieno šādu
apakšpunktu: "d) sabiedrisko pakalpojumu līguma
paredzēto sākuma datumu un ilgumu." 8. Regulas 8. pantu groza
šādi: (a)
panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj
ar šādu: "2. Neskarot 3. punktu, sabiedrisko
pakalpojumu līgumu piešķiršana pārvadājumiem pa
dzelzceļu, izņemot pārvadājumus pa citu tipu sliežu
ceļiem, piemēram, metro vai tramvajus, no 2019. gada
3. decembra atbilst 5. panta 3. punktam. Visiem sabiedrisko
pakalpojumu līgumiem, kas attiecas uz pārvadājumiem pa citu tipu
sliežu ceļiem un autoceļiem, jābūt piešķirtiem
saskaņā ar 5. panta 3. punktu vēlākais līdz
2019. gada 3. decembrim. Pārejas perioda laikā līdz
2019. gada 3. decembrim dalībvalstis veic pasākumus, lai
pakāpeniski izpildītu 5. panta 3. punkta prasības
nolūkā novērst nopietnas strukturālas problēmas, jo
īpaši attiecībā uz transporta jaudu." (b)
iekļauj šādu 2.a punktu: "2.a. Sabiedrisko pakalpojumu līgumus
par sabiedriskajiem dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem, kas ir
tieši piešķirti no 2013. gada 1. janvāra līdz
2019. gada 2. decembrim, var turpināt līdz to beigu
termiņam. Tomēr tos nekādā veidā nevar turpināt
pēc 2022. gada 31. decembra." (c)
panta 3. punkta otrās daļas
pēdējo teikumu aizstāj ar šādu: "Līgumi, kas minēti
d) apakšpunktā, var palikt spēkā līdz to darbības
termiņa beigām, ja vien tie ir termiņa līgumi un ja to
termiņi ir salīdzināmi ar 4. pantā paredzētajiem
termiņiem." 9. Iekļauj šādu
9.a pantu: "9.a pants Komitejas procedūra 1. Komisijai palīdz vienotas Eiropas
dzelzceļa telpas komiteja, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes
2012. gada 21. novembra Direktīvas 2012/34/ES, ar ko
izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu (pārstrādāta
redakcija)[13],
62. pantu. Šī komiteja ir komiteja Regulas (ES)
Nr. 182/2011 nozīmē. 2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro
Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu." 2. pants Šī regula stājas spēkā nākamajā
dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības
Oficiālajā Vēstnesī. Šī regula uzliek saistības
kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs. Briselē, Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes
vārdā — priekšsēdētājs priekšsēdētājs [1] Baltā grāmata "Ceļvedis uz Eiropas
vienoto transporta telpu — virzība uz konkurētspējīgu un
resursefektīvu transporta sistēmu", COM (2011) 144. [2] Vienotā tirgus labāka pārvaldība,
COM (2012) 259. [3] http://ec.europa.eu/consumers/consumer_research/cms_en.htm.
[4] Komisijas paziņojums "Eiropa 2020 —
stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai
izaugsmei", COM(2010)2020. [5] OV L 343, 14.12.2012., 32. lpp. [6] Priekšlikums PADOMES REGULAI, ar ko groza Padomes 1998.
gada 7. maija Regulu (EK) Nr. 994/98 par to, kā piemērot Eiropas
Kopienas dibināšanas līguma 92. un 93. pantu attiecībā uz
dažu kategoriju valsts horizontālo atbalstu un Eiropas Parlamenta un
Padomes 2007. gada 23. oktobra Regulu (EK) Nr. 1370/2007 par sabiedriskā
pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un
autoceļus, COM(2012)730 final, 5.12.2012. [7] OV C […], […], […] lpp. [8] OV C […], […], […] lpp. [9] Baltā grāmata "Ceļvedis uz Eiropas
vienoto transporta telpu — virzība uz konkurētspējīgu
un resursefektīvu transporta sistēmu", COM (2011) 144. [10] OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp. [11] Priekšlikums PADOMES REGULAI, ar ko groza Padomes 1998.
gada 7. maija Regulu (EK) Nr. 994/98 par to, kā piemērot Eiropas
Kopienas dibināšanas līguma 92. un 93. pantu attiecībā uz
dažu kategoriju valsts horizontālo atbalstu un Eiropas Parlamenta un
Padomes 2007. gada 23. oktobra Regulu (EK) Nr. 1370/2007 par sabiedriskā
pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un
autoceļus, COM(2012)730 final, 5.12.2012. [12] OV L 343, 14.12.2012., 32. lpp. [13] OV L 343/32, 14.12.2012.