12.2.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/117

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 192. pantu, 265. panta 5. punktu un 174. pantu,

—

ņemot vērā Eiropas Savienības stratēģiju Baltijas jūras reģionam (COM(2009)0248),

—

ņemot vērā 1991. gada 7. novembra Alpu konvenciju,

—

ņemot vērā Komisijas 2010. gada 8. decembra paziņojumu par Eiropas stratēģiju Donavas reģionam (COM(2010)0715) un orientējošo rīcības plānu, kas papildina stratēģiju (SEC(2009)0712),

—

ņemot vērā 2011. gada 17. februāra rezolūciju par Donavas reģionam paredzētās ES stratēģijas īstenošanu (1),

—

ņemot vērā Eiropadomes 2011. gada 24. jūnija secinājumus, kuros pausts aicinājums dalībvalstīm “sadarbībā ar Komisiju turpināt darbu ar iespējamām turpmākām makroreģionālām stratēģijām”,

—

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 6. oktobra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par īpašiem noteikumiem par atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (COM(2011)0611),

—

ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu un 110. panta 4. punktu,

A.

tā kā makroreģionālās stratēģijas izstrādā, lai labāk izmantotu pieejamos resursus un risinātu teritoriālās attīstības jautājumus, kopīgi reaģējot uz kopīgām problēmām, pastiprinot teritoriālo integrāciju un atbalstot vairākas ES atbalstītu politiku u partnerību formas starp publisko pārvaldi un vietējām un reģionālām pašvaldībām un arī citām iestādēm un pilsoniskās sabiedrības organizācijām;

B.

tā kā Komisija ierosina pastiprināt teritoriālās sadarbības politikas transnacionālo daļu un īstenot pašreizējās un visas turpmākās makroreģionālās stratēģijas brīvprātīgi, tomēr pamatojoties uz iepriekšēju pieredzi un paraugpraksi;

C.

tā kā teritorijām, kas veido Alpu reģionu, ir daudz kopīgu iezīmju, piemēram, unikālā augstkalnu ģeogrāfiskā situācija un ciešā sadarbība ar Alpu tuvumā esošajām lielākām pilsētām;

D.

tā kā Alpu makroreģionālā stratēģija, kurai vajadzētu būt salīdzināmai ar ES pieņemtajām stratēģijām Baltijas jūras reģionam un Donavas reģionam, dos iespēju Alpu reģionam attīstīties un būt nozīmīgākam ES kontekstā attiecībā uz labāku finansējuma pieejamību;

E.

tā kā Alpu reģionā atrodas vairākas ES dalībvalstis un trešās valstis, un tas ir uzskatāms par savstarpēji saistītu makroreģionu, kurā ekonomiskās jaudas rādītāji ir atšķirīgi un kurā pieaug bažas par vides problēmām, demogrāfiskajām izmaiņām, transporta infrastruktūru, tūrismu un ar enerģētiku saistītiem jautājumiem, un tā kā visu ieinteresēto personu iekšējās un ārējās politikas koordinācija varētu dot labākus rezultātus un pievienoto vērtību;

F.

tā kā Alpi ir Eiropas un pasaules nozīmes kalni, to ekosistēma ir trausla, daudzus ledājus nopietni ietekmē klimata pārmaiņas un tajos ir daudzas aizsargātās dabas teritorijas un dažādas aizsargātās vietējās floras un faunas sugas;

G.

tā kā kohēzijas politikas mērķis ir panākt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju visā Eiropas Savienībā,

1.

uzskata, ka liela mēroga stratēģiju, piemēram, makroreģionālu stratēģiju izstrādei būtu jāveicina vietējā un reģionālā līmeņa lomas palielināšana ES politikas īstenošanā un ka Alpu stratēģija būtu jāplāno un jāīsteno, pamatojoties uz daudzlīmeņu pārvaldības principu;

2.

atgādina par Baltijas jūras stratēģijas un Donavas stratēģijas īstenošanā gūto pieredzi attiecībā uz lēmumu pieņemšanas procesa pārredzamību un ES finansējuma piešķiršanu; aicina Komisiju attiecībā uz šo reģionu iesniegt konkrētu rīcības plānu, kurā būtu ņemtas vērā kalnu apgabaliem raksturīgās strukturālās grūtības un ar kuru tiktu radīti pareizie apstākļi šā reģiona ekonomikas izaugsmei un sociālajai un teritoriālajai kohēzijai;

3.

uzsver ES tiesisko instrumentu, piemēram, Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG) pozitīvo ietekmi saistībā ar makroreģioniem, jo šie instrumenti sniedz strukturālu atbalstu konkrētiem sadarbības aspektiem un apmaiņai ar labāko praksi, kā arī teritoriālo attīstības stratēģiju izstrādei un īstenošanai, dodot iespēju dažādu līmeņu varas iestādēm sadarboties;

4.

atzinīgi vērtē Alpu teritorijas reģionu pašreizējās tendences, kā arī pieņemto augšupējo pieeju, un šie reģioni ir atkārtoti pauduši vēlmi, lai Alpu stratēģija efektīvi risinātu visai Alpu teritorijai kopējās problēmas, lai šīs teritorijas ievērības cienīgais potenciāls būtu konsekventāk izmantots, kā arī, lai risinātu vajadzības, kas saistītas ar mobilitātes uzlabošanu, energoapgādes drošību, vides aizsardzību, sociālo un ekonomisko attīstību, apmaiņu kultūras jomā un civilo aizsardzību Alpu reģionā;

5.

uzskata, ka Alpu ilgtspējīgai attīstībai ir jābūt makroreģionālās stratēģijas vienam no galvenajiem mērķiem, ņemot vērā lielo skaitu ledāju, kurus skar klimata pārmaiņas;

6.

uzskata, ka šai stratēģijai arī jāveicina sadarbība Eiropas aizsargājamo teritoriju noteikšanā, par piemēru ņemot neseno Parc National du Mercantour (Francija) un Naturale delle Alpi Marittime (Itālija) kopīgo iniciatīvu;

7.

norāda uz to, cik nozīmīgi ir saskaņot Alpu stratēģijas saturu ar Alpu Konvenciju un tai pievienotajiem protokoliem, kā arī ņemt vērā jau notiekošo transnacionālo sadarbību un tīklus šajā jomā;

8.

uzsver, ka Alpu makroreģionālajā stratēģijā būtu jāņem vērā tradicionālie – galvenokārt lauksaimnieciskie – zemes izmantošanas veidi, lai veicinātu bioloģisko daudzveidību, kā arī lai saglabātu jau aizsargātās teritorijas;

9.

prasa nodrošināt, lai Komisija visaptveroši izvērtētu Alpu makroreģionālo stratēģiju, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem un izmērāmiem rādītājiem;

10.

aicina Komisiju patiesi īstenot LESD 174. pantu, izstrādājot stratēģisko plānu kalnu reģionu strukturālo apgrūtinājumu pārvarēšanai un piemērotu apstākļu nodrošināšanai ekonomiskajai izaugsmei, kā arī efektīvai sociālajai un teritoriālajai kohēzijai Alpu reģionā;

11.

uzskata, ka, īstenojot stratēģijas teritoriālo aspektu, tiks nodrošināta teritoriālās kohēzijas konkrēta attīstība;

12.

uzsver, ka Alpu makroreģionālā stratēģija ir efektīvs līdzeklis Eiropas teritoriālās sadarbības veicināšanai attiecīgajā reģionā, piemērojot augšupēju pieeju un izvēršot sadarbību ar efektīvāku pieejamo resursu izmantošanu un tādējādi sekmējot pārnozaru politikas virzienu koordināciju;

13.

uzsver, ka Alpu makroreģionālā stratēģija nodrošinātu, ka ES dažādās iniciatīvas saistībā ar Alpu reģionu un kalnu teritorijām savstarpēji papildinātu viena otru, un nodrošinātu patiesu pievienoto vērtību konkrētiem projektiem;

14.

uzskata, ka Alpu makroreģionālajai stratēģijai jākoordinē pieejamie ES fondi, jo īpaši saistībā ar kohēzijas politiku, lai īstenotu projektus kopīgo problēmu risināšanai tādās jomās, kā vides aizsardzība, ieguldījumi konkurētspējā un inovācijās, lauksaimniecība un mežsaimniecība, ūdens, enerģija, vides un klimata jautājumi, kā arī transports;

15.

uzsver, ka iespējamā Alpu makroreģionālā stratēģija būtu saskaņā ar stratēģijas “ES 2020” mērķiem, tādējādi nodrošinot atbilstību ES saistībām attiecībā uz viedu, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi;

16.

uzsver, cik nozīmīgi, izmantojot šādu stratēģiju, ir palielināt Alpu reģiona inovācijas spējas, efektīvi izmantojot šā reģiona darbaspēka prasmes, veidojot partnerības un sadarbību starp galvenajām iesaistītajām personām (no darba tirgus, izglītības, apmācības un pētniecības jomām, kā arī darba devējiem), nodrošinot, ka teritorijā paliek aktīvi jauni cilvēki, atbalstot radošumu un palielinot atšķirīgo reģionu veiktspēju izglītības, zinātnes un pētniecības jomā;

17.

uzsver, ka jaunajai makroreģionālajai sadarbības sistēmai ir jānodrošina, lai perifēro reģionu dabiskie apgrūtinājumi, piemēram, augstkalnu teritorijās, tiktu pārveidoti par vērtībām un iespējām, un lai tiktu stimulēta šo reģionu ilgtspējīga attīstība;

18.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Reģionu komitejai un citām attiecīgajām iestādēm.