Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 42. un 43. pantu ,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 42. pantu un 43. panta 2. punktu ,

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

svītrots

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.a     Definīcijas, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. …/2013 [DP] 4. pantā, tiek izmantotas arī šīs regulas nolūkiem.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.   Attiecībā uz jaunā lauksaimnieka definīciju, kas dota 1. punkta u) apakšpunktā, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 90. pantu pieņemt deleģētos aktus, kuros paredz nosacījumus, ar kuriem juridisku personu var uzskatīt par “jauno lauksaimnieku”, un arī nosaka atvieglojuma periodu profesionālo prasmju apguvei.

2.   Attiecībā uz jaunajiem lauksaimniekiem un mazajām saimniecībām Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 90. pantu pieņemt deleģētos aktus, kuros paredz nosacījumus, ar kuriem saskaņā juridisku personu var uzskatīt par “jauno lauksaimnieku” vai “mazo lauksaimnieku” , tostarp noteikt atvieglojuma periodu profesionālo prasmju apguvei , ņemot vērā katras dalībvalsts īpatnības .

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ELFLA palīdz īstenot stratēģiju “Eiropa 2020”, sekmējot ilgtspējīgu lauku attīstību visā Savienībā, papildinot citus kopējās lauksaimniecības politikas (turpmāk “KLP”) instrumentus, kohēzijas politiku un kopējo zivsaimniecības politiku. Tā veicina teritorijas un vides ziņā līdzsvarotāku, klimatam labvēlīgāku, noturīgāku un novatoriskāku Savienības lauksaimniecības nozari .

Saskaņā ar Eiropas lauku attīstības stratēģiju ELFLA palīdz īstenot stratēģiju “Eiropa 2020”, sekmējot ilgtspējīgu lauku attīstību visā Savienībā, papildinot citus kopējās lauksaimniecības politikas (turpmāk “KLP”) instrumentus, un nodrošina saskaņotību un papildināmību ar kohēzijas politiku un kopējo zivsaimniecības politiku. Tā veicina teritorijas un vides ziņā līdzsvarotāku, klimatam labvēlīgāku, noturīgāku , konkurētspējīgāku, produktīvāku un novatoriskāku Savienības lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares un svarīgu lauku teritoriju attīstību .

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

KLP vispārējā satvarā atbalsts lauku attīstībai palīdz sasniegt šādus mērķus:

KLP vispārējā satvarā atbalsts lauku attīstībai palīdz sasniegt šādus mērķus:

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lai sasniegtu lauku attīstības mērķus, kuri palīdz īstenot stratēģiju “Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, izmanto šādas sešas Savienības lauku attīstības prioritātes, kuras sasaucas ar VSS attiecīgajiem tematiskajiem mērķiem:

Lai sasniegtu lauku attīstības mērķus, kuri palīdz īstenot stratēģiju “Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, izmanto šādas sešas Savienības lauku attīstības prioritātes, kuras sasaucas ar VSS attiecīgajiem tematiskajiem mērķiem:

(1)   veicināt zināšanu pārnesi un inovāciju lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un lauku apvidos, īpašu uzmanību pievēršot šādām jomām:

(1)   veicināt zināšanu pārnesi un inovāciju lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un lauku apvidos, īpašu uzmanību pievēršot šādām jomām:

(2)   uzlabot visu lauksaimniecības veidu konkurētspēju un stiprināt saimniecību dzīvotspēju , īpašu uzmanību pievēršot šādām jomām:

(2)   uzlabot saimniecību dzīvotspēju un visu lauksaimniecības un mežsaimniecības veidu un pārtikas nozares konkurētspēju, īpašu uzmanību pievēršot šādām jomām:

(3)   veicināt pārtikas aprites organizēšanu un riska pārvaldību lauksaimniecībā, īpašu uzmanību pievēršot šādām jomām:

(3)   veicināt pārtikas aprites organizēšanu un riska pārvaldību lauksaimniecībā, īpašu uzmanību pievēršot šādām jomām:

(4)   atjaunot, saglabāt un uzlabot ekosistēmas, kas atkarīgas no lauksaimniecības un mežsaimniecības , īpašu uzmanību pievēršot šādām jomām:

(4)   atjaunot, saglabāt un uzlabot ekosistēmas, ko ietekmē lauksaimniecība un mežsaimniecība , īpašu uzmanību pievēršot šādām jomām:

(5)   veicināt resursu efektīvu izmantošanu un atbalstīt pret klimata pārmaiņām noturīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības nozarē, īpašu uzmanību pievēršot šādām jomām:

(5)   veicināt resursu efektīvu izmantošanu un atbalstīt pret klimata pārmaiņām noturīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības nozarē, īpašu uzmanību pievēršot šādām jomām:

(6)   veicināt sociālo iekļautību, nabadzības mazināšanu un ekonomisko attīstību lauku apvidos, īpašu uzmanību pievēršot šādām jomām:

(6)   veicināt sociālo iekļautību, nabadzības mazināšanu un ekonomisko attīstību lauku apvidos, īpašu uzmanību pievēršot šādām jomām,

Visas šīs prioritātes palīdz sasniegt transversālos mērķus inovācijas, vides, klimata pārmaiņu seku mazināšanas un pielāgošanās jomā.

Visas šīs prioritātes palīdz sasniegt transversālos mērķus inovācijas, vides, klimata pārmaiņu seku mazināšanas un pielāgošanās jomā.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.   ELFLA sniegtais atbalsts ir saskanīgs ar pasākumiem, ko finansē Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds.

1.   ELFLA sniegtais atbalsts ir saskanīgs ar pasākumiem, ko finansē Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds vai citi Savienības finanšu instrumenti .

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.a   pants

Politikas saskaņotība attīstības veicināšanai

Reforma nodrošina, ka saskaņā ar LESD 208. pantu KLP tiek ņemti vērā attīstības sadarbības mērķi, tostarp Apvienoto Nāciju Organizācijas un citu starptautisku organizāciju apstiprinātie mērķi. Saskaņā ar šo regulu īstenotie pasākumi neapdraud jaunattīstības valstu, jo īpaši vismazāk attīstīto valstu (VAV), pārtikas ražošanas jaudu un ilgtermiņa nodrošinātību ar pārtiku, un tie veicina Savienības saistību izpildi klimata pārmaiņu mazināšanas jomā. Veicinot ilgtspējīgu lauksaimniecību, Savienībai būtu jāpamatojas uz secinājumiem, kas ietverti Lauksaimniecības zinātnes un tehnoloģijas starptautiskajā novērtējumā attīstības jomā (IAASTD).

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.   ELFLA dalībvalstīs darbojas ar lauku attīstības programmu starpniecību. Ar šīm programmām īsteno stratēģiju, lai ar III sadaļā minēto pasākumu kopumu sasniegtu Savienības lauku attīstības prioritātes, kuru sasniegšanai tiek prasīts atbalsts no ELFLA.

1.   ELFLA dalībvalstīs darbojas ar lauku attīstības programmu starpniecību. Ar šīm programmām īsteno stratēģiju, lai ar III sadaļā minēto pasākumu kopumu sasniegtu Savienības lauku attīstības prioritātes, kuru sasniegšanai tiek prasīts atbalsts no ELFLA.

2.   Dalībvalsts var iesniegt vai nu vienu programmu visai tās teritorijai, vai reģionālu programmu kopumu.

2.   Dalībvalsts var iesniegt vienu programmu visai tās teritorijai vai reģionālu programmu kopumu , vai abus . Valsts līmenī īstenotus pasākumus neīsteno ar reģionālu programmu starpniecību.

3.   Dalībvalstis, kurām ir reģionālas programmas, var iesniegt apstiprināšanai arī valsts sistēmu, kas satur šo programmu kopējos elementus, neprasot atsevišķu budžeta piešķīrumu.

3.   Dalībvalstis, kurām ir reģionālas programmas, var iesniegt apstiprināšanai arī valsts sistēmu, kas satur šo programmu kopējos elementus, neprasot atsevišķu budžeta piešķīrumu.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.   Dalībvalstis savās lauku attīstības programmās var iekļaut tematiskas apakšprogrammas, kuras palīdz sasniegt Savienības lauku attīstības prioritātes un kuru mērķis ir risināt apzinātās konkrētās vajadzības , jo īpaši attiecībā uz :

1.    Lai sekmētu lauku attīstības prioritāšu sasniegšanu, dalībvalstis savās lauku attīstības programmās var iekļaut tematiskas apakšprogrammas, ar kurām risina konkrētās vajadzības. Šādas tematiskas apakšprogrammas var, inter alia, attiekties uz :

III pielikumā ir dots orientējošs saraksts ar pasākumiem un darbību veidiem, kas ir īpaši svarīgi katrai tematiskajai apakšprogrammai.

III pielikumā ir dots orientējošs saraksts ar pasākumiem un darbību veidiem, kas ir īpaši svarīgi katrai tematiskajai apakšprogrammai.

2.   Tematiskās apakšprogrammas var attiekties arī uz īpašām vajadzībām, kas saistītas ar lauksaimniecības nozaru pārstrukturēšanu un būtiski ietekmē konkrēta lauku apvidus attīstību.

2.   Tematiskās apakšprogrammas var attiekties arī uz īpašām vajadzībām, kas saistītas ar lauksaimniecības nozaru pārstrukturēšanu un būtiski ietekmē konkrēta lauku apvidus attīstību , vai citām dalībvalsts apzinātām īpašām vajadzībām .

3.   Attiecībā uz darbībām, ko atbalsta saskaņā ar tematiskajām apakšprogrammām un kas saistītas ar mazām saimniecībām un īsām piegādes ķēdēm, I pielikumā noteiktās atbalsta likmes var paaugstināt par 10 procentu punktiem. Attiecībā uz jaunajiem lauksaimniekiem un kalnu apgabaliem maksimālās atbalsta likmes var paaugstināt saskaņā ar I pielikumu. Tomēr maksimālā kombinētā atbalsta likme nedrīkst pārsniegt 90 %.

3.   Attiecībā uz darbībām, ko atbalsta saskaņā ar tematiskajām apakšprogrammām un kas saistītas ar mazām saimniecībām un īsām piegādes ķēdēm, I pielikumā noteiktās atbalsta likmes var paaugstināt par 10 procentu punktiem. Arī attiecībā uz jaunajiem lauksaimniekiem un kalnu apgabaliem maksimālās atbalsta likmes var paaugstināt saskaņā ar I pielikumu. Tomēr maksimālā kombinētā atbalsta likme nedrīkst pārsniegt 90 %.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Papildus ex ante nosacījumiem , kas minēti IV pielikumā, ELFLA piemēro vispārējos ex ante nosacījumus, kas minēti Regulas (ES) Nr. [CSF/2012] IV pielikumā .

Ex ante nosacījumus , kas minēti IV pielikumā, piemēro ELFLA, ja tie ir atbilstoši un ja tos var attiecināt uz programmas prioritātēs norādītajiem specifiskajiem mērķiem .

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.a     Komisija var apstiprināt lauku attīstības programmu pirms partnerības līguma noslēgšanas ar dalībvalsti, ja Komisija uzskata, ka visi lauku attīstības programmas elementi atbilst šīs regulas noteikumiem un tām partnerības līguma daļām, kuras attiecas uz ELFLA.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

svītrots

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

svītrots

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.a     Komisija izdod šā panta 1. punktā minēto apstiprinājumu divu mēnešu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem procedūras noteikumus un termiņus attiecībā uz:

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 90. pantu par procedūras noteikumiem un termiņiem attiecībā uz:

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 91. pantā minēto pārbaudes procedūru.

svītrots

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lauku saimniecībām paredzētos pasākumus izmanto tikai tie lauksaimnieki, kas ir aktīvie lauksaimnieki, kā definēts Regulā (ES) Nr. …/2013 [DP].

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.   Atbalsts saskaņā ar šo pasākumu attiecas uz profesionālās izglītības un prasmju apguves darbībām, demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem. Profesionālās izglītības un prasmju apguves pasākumi var ietvert mācību kursus, darbseminārus un praktisko apmācību.

1.   Atbalsts saskaņā ar šo pasākumu attiecas uz profesionālās izglītības un prasmju apguves darbībām, demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem. Profesionālās izglītības un prasmju apguves pasākumi var ietvert mācību kursus, darbseminārus un praktisko apmācību.

Atbalsts var aptvert arī īstermiņa lauku saimniecību pieredzes apmaiņu un saimniecību apmeklējumus.

Atbalsts var aptvert arī īstermiņa pieredzes apmaiņu lauku saimniecību un mežu apsaimniekošanas jomā, kā arī saimniecību un mežu apmeklējumus.

2.   Atbalsts saskaņā ar šo pasākumu ir paredzēts personām, kas iesaistītas lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības nozarē, zemes apsaimniekotājiem un citiem ekonomikas dalībniekiem, kas ir MVU, kuri darbojas lauku apvidos.

2.   Atbalsts saskaņā ar šo pasākumu ir paredzēts personām, kas iesaistītas lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības nozarē, zemes apsaimniekotājiem un citiem ekonomikas dalībniekiem, kas ir MVU, kuri darbojas lauku apvidos. Sniedzot atbalstu MVU saskaņā ar šo pasākumu, prioritāti var piešķirt MVU, kas saistīti ar lauksaimniecības un mežsaimniecības nozari.

Atbalsta saņēmējs ir mācību vai citas zināšanu pārneses un informācijas pasākuma veicējs.

Atbalsta saņēmējs ir mācību vai citas zināšanu pārneses un informācijas pasākuma veicējs , kas var būt publiska struktūra .

3.   Atbalsts saskaņā ar šo pasākumu neattiecas uz sagatavošanas vai mācību kursiem, kas ir daļa no parastas izglītības programmas vai sistēmas vidējās vai augstākās izglītības līmenī.

3.   Atbalsts saskaņā ar šo pasākumu neattiecas uz sagatavošanas vai mācību kursiem, kas ir daļa no parastas izglītības programmas vai sistēmas vidējās vai augstākās izglītības līmenī.

Struktūrām, kas piedāvā zināšanu pārneses un informācijas pakalpojumus, ir šā uzdevuma veikšanai piemērotas spējas personāla kvalifikācijas un regulāras apmācības ziņā.

Struktūrām, kas piedāvā zināšanu pārneses un informācijas pakalpojumus, ir šā uzdevuma veikšanai piemērotas spējas personāla kvalifikācijas un regulāras apmācības ziņā.

4.   Attiecināmās izmaksas saskaņā ar šo pasākumu ir zināšanu pārneses vai informācijas pasākuma organizēšanas un īstenošanas izmaksas. Demonstrējumu projektiem paredzēts atbalsts var segt arī attiecīgās ieguldījumu izmaksas. Attiecināmās izmaksas ir arī dalībnieku ceļa, uzturēšanās un dienas naudas izdevumi, kā arī lauksaimnieku aizvietošanas izmaksas.

4.   Attiecināmās izmaksas saskaņā ar šo pasākumu ir zināšanu pārneses vai informācijas pasākuma organizēšanas un īstenošanas izmaksas. Demonstrējumu projektiem paredzēts atbalsts var segt arī attiecīgās ieguldījumu izmaksas. Attiecināmās izmaksas ir arī dalībnieku ceļa, uzturēšanās un dienas naudas izdevumi, kā arī lauksaimnieku aizvietošanas izmaksas.

5.   Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 90. pantu pieņemt deleģētos aktus, kuros sīkāk norāda attiecināmās izmaksas, to struktūru minimālo kvalifikāciju, kas sniedz zināšanu pārneses pakalpojumus, un lauku saimniecību pieredzes apmaiņas programmu un saimniecību apmeklējumu ilgumu un saturu.

5.   Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 90. pantu pieņemt deleģētos aktus, kuros sīkāk norāda attiecināmās izmaksas, to struktūru minimālo kvalifikāciju, kas sniedz zināšanu pārneses pakalpojumus, un lauku saimniecību pieredzes apmaiņas programmu un saimniecību apmeklējumu ilgumu un saturu.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.   Atbalstu saskaņā ar šo pasākumu piešķir, lai:

1.   Atbalstu saskaņā ar šo pasākumu piešķir, lai:

2.   Šā panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā paredzētā atbalsta saņēmējs ir konsultāciju vai mācību pakalpojumu sniedzējs. Atbalstu saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu piešķir iestādei vai struktūrai, kas izvēlēta, lai izveidotu saimniekošanas, lauku saimniecību atbalsta, lauku saimniecību konsultāciju vai mežsaimniecības konsultāciju pakalpojumus.

2.   Šā panta 1. punkta a), c) un ca)  apakšpunktā paredzētā atbalsta saņēmējs ir konsultāciju vai mācību pakalpojumu sniedzējs. Atbalstu saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu piešķir iestādei vai struktūrai, kas izvēlēta, lai izveidotu saimniekošanas, lauku saimniecību atbalsta, lauku saimniecību konsultāciju vai mežsaimniecības konsultāciju pakalpojumus.

3.   Iestādēm vai struktūrām, kas izvēlētas konsultāciju sniegšanai, ir piemēroti resursi, proti, regulāri apmācīts un kvalificēts personāls, pieredze konsultāciju sniegšanā un uzticamība jomās, kurās tās sniedz konsultācijas. Saņēmējus izvēlas ar uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus. Atlases procedūra ir objektīva un atvērta gan valsts, gan privātām struktūrām.

3.   Iestādēm vai struktūrām, kas izvēlētas konsultāciju sniegšanai, ir piemēroti resursi, proti, regulāri apmācīts un kvalificēts personāls, pieredze konsultāciju sniegšanā un pierādīta neatkarība un uzticamība jomās, kurās tās sniedz konsultācijas. Saņēmējus izvēlas ar uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus. Atlases procedūru reglamentē publiskās tiesības, un tā ir atvērta gan valsts, gan privātām struktūrām. Tā ir objektīva un izslēdz kandidātus, kam ir interešu konflikts.

Sniedzot konsultācijas, konsultāciju pakalpojumu sniedzēji ievēro informācijas neizpaušanas saistības, kas minētas Regulas (ES) Nr. HR/2012 13. panta 2. punktā.

Sniedzot konsultācijas, konsultāciju pakalpojumu sniedzēji ievēro informācijas neizpaušanas saistības, kas minētas Regulas (ES) Nr. …/2013 [HR] 13. panta 2. punktā.

3.a     Saimniecību konsultatīvā sistēma atbilst Regulas (ES) Nr. …/2013 [HR] 12. pantā noteiktajām prasībām. Papildu atbalstu konsultāciju pakalpojumiem piešķir tikai tad, ja dalībvalsts ir izveidojusi saimniecību konsultatīvo sistēmu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/2013 [HR] 12. pantu.

4.   Konsultācijas lauksaimniekiem ir saistītas ar vismaz vienu Savienības lauku attīstības prioritāti un aptver vismaz vienu no šādiem elementiem:

4.   Konsultācijas lauksaimniekiem ir saistītas ar divām vai vairākām Savienības lauku attīstības prioritātēm un aptver divus vai vairākus no šādiem elementiem:

Konsultācijas var aptvert arī citus jautājumus, kas saistīti ar lauku saimniecības darbības ekonomiskajiem, lauksaimnieciskajiem un ekoloģiskajiem rādītājiem.

Konsultācijas var aptvert arī citus jautājumus, kas saistīti ar lauku saimniecības darbības ekonomiskajiem, lauksaimnieciskajiem un ekoloģiskajiem rādītājiem.

5.   Konsultācijas mežsaimniekiem ietver vismaz to attiecīgos pienākumus, kas paredzēti Direktīvās 92/43/EEK, 2009/147/EK un 2000/60/EK. Tie var aptvert arī jautājumus, kas saistīti ar meža tiesiskā valdījuma ekonomiskajiem un ekoloģiskajiem rādītājiem.

5.   Konsultācijas mežsaimniekiem ietver vismaz to attiecīgos pienākumus, kas paredzēti Direktīvās 92/43/EEK, 2009/147/EK un 2000/60/EK. Tās var aptvert arī jautājumus, kas saistīti ar meža tiesiskā valdījuma ekonomiskajiem un ekoloģiskajiem rādītājiem.

6.   Konsultācijas MVU var attiekties uz jautājumiem, kas saistīti ar uzņēmuma ekonomiskajiem un ekoloģiskajiem rādītājiem.

6.   Konsultācijas MVU var attiekties uz jautājumiem, kas saistīti ar uzņēmuma ekonomiskajiem un ekoloģiskajiem rādītājiem. Par prioritāriem var noteikt mikrouzņēmumus un MVU, kas ir saistīti ar lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēm.

7.   Ja tas ir pamatoti un lietderīgi, konsultācijas var daļēji sniegt grupā, vienlaikus ņemot vērā konsultāciju pakalpojumu individuālo klientu apstākļus.

7.   Ja tas ir pamatoti un lietderīgi, konsultācijas var daļēji sniegt grupā, vienlaikus ņemot vērā konsultāciju pakalpojumu individuālo klientu apstākļus.

8.   Atbalsts saskaņā ar 1. punkta a) un c) apakšpunktu aprobežojas ar maksimālajām summām, kas noteiktas I pielikumā. Atbalstu saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu pakāpeniski samazina ilgākais piecu gadu laikā pēc uzsākšanas.

8.   Atbalsts saskaņā ar 1. punkta a) un c) apakšpunktu aprobežojas ar maksimālajām summām, kas noteiktas I pielikumā. Atbalstu saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu pakāpeniski samazina ilgākais piecu gadu laikā pēc uzsākšanas.

9.   Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 90. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem sīkāk nosaka to iestāžu vai struktūru minimālo kvalifikāciju, kas sniedz konsultācijas.

9.   Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 90. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem sīkāk nosaka to iestāžu vai struktūru minimālo kvalifikāciju, kas sniedz konsultācijas.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.   Atbalsts saskaņā ar šo pasākumu attiecas uz lauksaimnieku jaunu dalību:

1.   Atbalsts saskaņā ar šo pasākumu attiecas uz lauksaimnieku , ražotāju grupu un ražotāju organizāciju jaunu dalību:

1.a     Atbalstu var arī izmantot, lai segtu informēšanas un noieta veicināšanas darbību izmaksas lauksaimniekiem vai ražotāju grupām un ražotāju organizācijām par produktiem, kas iekļauti 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajās kvalitātes shēmās.

2.   Atbalstu ne ilgāk kā piecus gadus piešķir kā ikgadēju veicināšanas maksājumu, kura lielumu nosaka saskaņā ar pastāvīgo izmaksu līmeni, kas izriet no dalības atbalstītajās shēmās.

2.   Atbalstu ne ilgāk kā piecus gadus piešķir kā ikgadēju veicināšanas maksājumu, kura lielumu nosaka saskaņā ar pastāvīgo izmaksu līmeni, kas izriet no dalības atbalstītajās shēmās.

Atkāpjoties no 1. punkta, atbalstu var sniegt arī saņēmējiem, kuri piedalījušies līdzīgā shēmā 2007.–2013. plānošanas periodā, ar noteikumu, ka netiek pieļauti dubulti maksājumi un ka tiek ievērots kopējais laikposms, kas nepārsniedz piecus gadus. Atbalstu izmaksā katru gadu pēc tam, kad ir iesniegti dokumenti, kas apliecina līdzdalību shēmā. Tomēr ražotājs iesniedz vienu pieteikumu, kas aptver piecu gadu laikposmu.

Šajā punktā “pastāvīgās izmaksas” ir izmaksas, kas radušās, iesaistoties atbalstāmajā kvalitātes shēmā, un gada iemaksa par dalību šādā shēmā, vajadzības gadījumā arī izdevumi par pārbaudēm, kas vajadzīgas, lai pārbaudītu atbilstību shēmas specifikācijām.

Šajā punktā “pastāvīgās izmaksas” ir izmaksas, kas radušās, iesaistoties atbalstāmajā kvalitātes shēmā, un gada iemaksa par dalību šādā shēmā, vajadzības gadījumā arī izdevumi par pārbaudēm, kas vajadzīgas, lai pārbaudītu atbilstību shēmas specifikācijām.

3.   Atbalsts nepārsniedz maksimālo summu, kas noteikta I pielikumā.

3.   Atbalsts nepārsniedz maksimālo summu, kas noteikta I pielikumā. Ja atbalstu sniedz ražotāju grupām saskaņā ar 1.a punktu, dalībvalstis var noteikt citādu maksimālo summu.

4.   Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 90. pantu pieņemt deleģētos aktus par konkrētām Savienības kvalitātes shēmām, uz kurām attiecas 1. punkta a) apakšpunkts.

4.   Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 90. pantu pieņemt deleģētos aktus par konkrētām Savienības kvalitātes shēmām, uz kurām attiecas 1. punkta a) apakšpunkts.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.   Atbalsts saskaņā ar šo pasākumu attiecas uz materiālajiem un/vai nemateriālajiem ieguldījumiem, kas:

1.   Atbalsts saskaņā ar šo pasākumu attiecas uz materiālajiem un/vai nemateriālajiem ieguldījumiem, kas:

2.   Atbalstu saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu piešķir lauku saimniecībām. Ja veic ieguldījumus, lai atbalstītu lauku saimniecības pārstrukturēšanu, uz atbalstu var pretendēt tikai saimniecības, kas nepārsniedz noteiktu lielumu, kas dalībvalstīm jānosaka programmā, pamatojoties uz SVID analīzi, kura veikta saistībā ar Savienības lauku attīstības prioritāti “visu veidu lauksaimniecības konkurētspējas un lauku saimniecību dzīvotspējas veicināšana”.

2.   Atbalstu saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu piešķir lauku saimniecībām vai ražotāju grupām un organizācijām .

3.   Atbalsts saskaņā ar šo pasākumu nepārsniedz maksimālās atbalsta likmes, kas noteiktas I pielikumā. Šīs maksimālās likmes var palielināt jaunajiem lauksaimniekiem, kolektīviem ieguldījumiem un integrētiem projektiem, kas ietver atbalstu saskaņā ar vairākiem pasākumiem, ieguldījumiem 33. panta 3. punktā minētajos apgabalos, kuros ir specifiski dabas ierobežojumi, un darbībām, kuras atbalsta no EIP lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai saskaņā ar atbalsta likmēm, kas noteiktas I pielikumā. Tomēr maksimālā kombinētā atbalsta likme nedrīkst pārsniegt 90 %.

3.   Atbalsts saskaņā ar šo pasākumu nepārsniedz maksimālās atbalsta likmes, kas noteiktas I pielikumā. Šīs maksimālās likmes var palielināt jaunajiem lauksaimniekiem mazo lauksaimnieku sadarbības projektiem nolūkā uzlabot viņu saimniecību produktivitātes ilgtspēju un mudināt dažādot darbību, lai gūtu alternatīvus ienākumu avotus, ietverot pārstrādi; lauksaimniekiem vai lauksaimnieku grupām, kuri iegulda agroekoloģiskās ražošanas sistēmās; kolektīviem ieguldījumiem un integrētiem projektiem, kas ietver atbalstu saskaņā ar vairākiem pasākumiem; ieguldījumiem 33. panta 3. punktā minētajos apgabalos, kuros ir specifiski dabas ierobežojumi, un darbībām, kuras atbalsta no EIP lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai saskaņā ar atbalsta likmēm, kas noteiktas I pielikumā. Tomēr maksimālā kombinētā atbalsta likme nedrīkst pārsniegt 90 %.

4.   Šā panta 3. punktu nepiemēro neienesīgajiem ieguldījumiem, kas minēti 1. punkta d) apakšpunktā.

4.   Šā panta 3. punktu nepiemēro neienesīgajiem ieguldījumiem, kas minēti 1. punkta d) apakšpunktā.

4.a     Atbalstu var piešķirt lauksaimnieku ieguldījumiem, kas paredzēti tam, lai pielāgotos tiem jaunajiem Savienības standartiem vides aizsardzības, sabiedrības veselības, dzīvnieku un augu veselības, dzīvnieku labturības un darba drošības jomā, kuri pieņemti pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.   Atbalsts saskaņā ar šo pasākumu attiecas uz:

1.   Atbalsts saskaņā ar šo pasākumu attiecas uz:

2.   Atbalstu saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu piešķir jaunajiem lauksaimniekiem.

2.   Atbalstu saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu piešķir jaunajiem lauksaimniekiem.

Atbalstu saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu piešķir lauksaimniekiem vai lauku mājsaimniecības locekļiem ar lauksaimniecību nesaistītu darbību uzsākšanai un lauku apvidu mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem, kas nenodarbojas ar lauksaimniecību.

Atbalstu saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu piešķir lauksaimniekiem vai lauku mājsaimniecības locekļiem , kuri uzsāk ar lauksaimniecību nesaistītas darbības, un lauku apvidu mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem, kas nenodarbojas ar lauksaimniecību , tostarp tiem, kas darbojas tūrismā .

Atbalstu saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunkta iii) punktu piešķir mazām lauku saimniecībām, kā definējušas dalībvalstis.

Atbalstu saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunkta iii) punktu piešķir mazām lauku saimniecībām, kā definējušas dalībvalstis.

Atbalstu saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu piešķir lauku apvidu mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem, kas nenodarbojas ar lauksaimniecību, un lauksaimniekiem vai lauku mājsaimniecības locekļiem.

Atbalstu saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu piešķir lauku apvidu mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem, kas nenodarbojas ar lauksaimniecību, un lauksaimniekiem vai lauku mājsaimniecības locekļiem.

Atbalstu saskaņā ar 1. punkta c) apakšpunktu piešķir lauksaimniekiem, kuri laikā, kad tie iesniedz atbalsta pieteikumu, vismaz vienu gadu piedalās mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā un kuri apņemas visu savu saimniecību un atbilstošās tiesības uz maksājumu galīgi nodot citam lauksaimniekam. Atbalstu maksā no nodošanas dienas līdz 2020. gada 31. decembrim.

Atbalstu saskaņā ar 1. punkta c) apakšpunktu piešķir lauksaimniekiem, kuri laikā, kad tie iesniedz atbalsta pieteikumu, vismaz vienu gadu piedalās mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā un kuri apņemas visu savu saimniecību un atbilstošās tiesības uz maksājumu galīgi nodot citam lauksaimniekam. Atbalstu aprēķina no nodošanas dienas līdz 2020. gada 31. decembrim.

Atbalstu lauksaimniekiem saskaņā ar 1. punkta ca) apakšpunktu sniedz ar nosacījumu, ka viņi:

Dalībvalstis nosaka papildu kritērijus to ekonomisko vienību dzīvotspējai, kuras var saņemt atbalstu saskaņā ar 1. punkta ca) apakšpunktu.

2.a     Ja atbalstu nodrošina saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu vai 1. punkta b) apakšpunktu, par prioritārām var noteikt nelauksaimniecības darbības, kas saistītas ar lauksaimniecību un mežsaimniecību, kā arī darbības, ko izstrādājušas sabiedrības virzītas vietējās partnerības.

3.   Par lauku mājsaimniecības locekli var uzskatīt jebkuru fizisku vai juridisku personu vai fizisku vai juridisku personu grupu neatkarīgi no juridiskā statusa, kas grupai un tās locekļiem noteikts valsts tiesību aktos, izņemot lauku saimniecību strādniekus. Ja juridiska persona vai juridisku personu grupa tiek uzskatīta par lauku mājsaimniecības locekli, šim loceklim atbalsta pieteikuma iesniegšanas laikā ir jāveic lauksaimnieciska darbība lauku saimniecībā.

3.   Par lauku mājsaimniecības locekli var uzskatīt jebkuru fizisku vai juridisku personu vai fizisku vai juridisku personu grupu neatkarīgi no juridiskā statusa, kas grupai un tās locekļiem noteikts valsts tiesību aktos, izņemot lauku saimniecību strādniekus. Ja juridiska persona vai juridisku personu grupa tiek uzskatīta par lauku mājsaimniecības locekli, šim loceklim atbalsta pieteikuma iesniegšanas laikā ir jāveic lauksaimnieciska darbība lauku saimniecībā.

4.   Atbalstu saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu piešķir ar nosacījumu, ka ir iesniegts uzņēmējdarbības plāns. Uzņēmējdarbības plāna īstenošana ir jāuzsāk sešos mēnešos no dienas, kad pieņemts lēmums par atbalsta piešķiršanu.

4.   Atbalstu saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu piešķir ar nosacījumu, ka ir iesniegts uzņēmējdarbības plāns. Uzņēmējdarbības plāna īstenošana ir jāuzsāk sešos mēnešos no dienas, kad pieņemts lēmums par atbalsta piešķiršanu.

Dalībvalstis nosaka maksimālo un minimālo robežvērtību, kas ļauj lauku saimniecībām saņemt atbalstu attiecīgi saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu un 1. punkta a) apakšpunkta iii) punktu. Minimālā robežvērtība atbalstam, ko sniedz saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu, ir ievērojami augstāka nekā maksimālā robežvērtība atbalstam, ko sniedz saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunkta iii) punktu. Tomēr atbalstu var saņemt tikai saimniecības, kas atbilst mikrouzņēmumu un mazo uzņēmumu definīcijai.

Dalībvalstis nosaka maksimālo un minimālo robežvērtību, kas ļauj lauku saimniecībām saņemt atbalstu attiecīgi saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu un 1. punkta a) apakšpunkta iii) punktu. Minimālā robežvērtība atbalstam, ko sniedz saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu, ir ievērojami augstāka nekā maksimālā robežvērtība atbalstam, ko sniedz saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunkta iii) punktu. Tomēr atbalstu var saņemt tikai saimniecības, kas atbilst mikrouzņēmumu un mazo uzņēmumu definīcijai.

Atbalstu saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu var arī paredzēt jauno lauksaimnieku zemes nomas segšanai un to var sniegt bankas garantijas veidā zemes nomas līgumiem un procentu maksājumu segšanai.

5.   Atbalsts, ko sniedz saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, ir vienotas likmes maksājums, kuru var izmaksāt vismaz divās daļās laikposmā, kas nepārsniedz piecus gadus. Daļas var pakāpeniski samazināt. Tā atbalsta pēdējo daļu, ko sniedz saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunkta i) un ii) punktu, izmaksā ar nosacījumu, ka ir pareizi īstenots uzņēmējdarbības plāns.

5.   Atbalsts, ko sniedz saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, ir vienotas likmes maksājums, kuru var izmaksāt vismaz divās daļās laikposmā, kas nepārsniedz piecus gadus. Daļas var pakāpeniski samazināt. Tā atbalsta pēdējo daļu, ko sniedz saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunkta i) un ii) punktu, izmaksā ar nosacījumu, ka ir pareizi īstenots uzņēmējdarbības plāns.

6.   Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā atbalsta maksimālā summa ir noteikta I pielikumā. Tā atbalsta summu, ko sniedz saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunkta i) un ii) punktu, dalībvalstis nosaka, ņemot vērā arī sociāli ekonomisko stāvokli programmas īstenošanas apgabalā.

6.   Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā atbalsta maksimālā summa ir noteikta I pielikumā. Tā atbalsta summu, ko sniedz saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunkta i) un ii) punktu, dalībvalstis nosaka, ņemot vērā arī sociāli ekonomisko stāvokli programmas īstenošanas apgabalā.

7.   Atbalsts saskaņā ar 1. punkta c) apakšpunktu ir vienāds ar 120 % no gada maksājuma, ko saņēmējs saņēmis saskaņā ar mazo lauksaimnieku atbalsta shēmu.

7.   Atbalsts saskaņā ar 1. punkta c) apakšpunktu ir vienāds ar 120 % no gada maksājuma, ko saņēmējs saņēmis saskaņā ar mazo lauksaimnieku atbalsta shēmu , un tas aprēķināts laikposmam no nodošanas dienas līdz 2020. gada 31. decembrim . Attiecīgo summu izmaksā vienreizēja maksājuma veidā.

7.a     Atbalstu saskaņā ar 1. punkta ca) apakšpunktu piešķir vienreizēja maksājuma veidā līdz maksimālajai summai, kas noteikta I pielikumā.

8.   Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 90. pantu pieņemt deleģētos aktus par uzņēmējdarbības plānu obligāto saturu un kritērijiem, kas dalībvalstīm jāizmanto, nosakot 4. punktā minētās robežvērtības.

8.   Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 90. pantu pieņemt deleģētos aktus par uzņēmējdarbības plānu obligāto saturu un kritērijiem, kas dalībvalstīm jāizmanto, nosakot 4. punktā minētās robežvērtības.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.   Atbalsts saskaņā ar šo pasākumu jo īpaši attiecas uz:

1.   Atbalsts saskaņā ar šo pasākumu jo īpaši attiecas uz:

Par prioritāriem var noteikt ieguldījumus sabiedrības virzītās vietējās attīstības iniciatīvās un ieguldījumu projektus, kas pakļauti sabiedrības īpašumtiesībām un kontrolei.

2.   Atbalsts saskaņā ar šo pasākumu attiecas tikai uz maza mēroga infrastruktūru, kā definēts katras dalībvalsts programmā. Tomēr lauku attīstības programmās var paredzēt īpašas atkāpes no šā noteikuma ieguldījumiem platjoslas sakaru un atjaunojamās enerģijas jomā. Tādā gadījumā nosaka skaidrus kritērijus, kas nodrošina papildināmību ar atbalstu, ko sniedz saskaņā ar citiem Savienības instrumentiem.

2.   Atbalsts saskaņā ar šo pasākumu attiecas tikai uz maza mēroga infrastruktūru, kā definēts katras dalībvalsts programmā. Tomēr lauku attīstības programmās var paredzēt īpašas atkāpes no šā noteikuma ieguldījumiem platjoslas sakaru un atjaunojamu energoresursu jomā. Tādā gadījumā nosaka skaidrus kritērijus, kas nodrošina papildināmību ar atbalstu, ko sniedz saskaņā ar citiem Savienības instrumentiem.

3.   Par 1. punktā minētiem ieguldījumiem ir tiesības pretendēt uz atbalstu, ja attiecīgās darbības tiek īstenotas saskaņā ar lauku apvidu pašvaldību un to pamatpakalpojumu attīstības plāniem, ja šādi plāni ir izstrādāti, un šie ieguldījumi ir saskanīgi ar jebkuru vietējās attīstības stratēģiju, ja tāda izstrādāta.

3.   Par 1. punktā minētiem ieguldījumiem ir tiesības pretendēt uz atbalstu, ja attiecīgās darbības tiek īstenotas saskaņā ar lauku apvidu pašvaldību un to pamatpakalpojumu attīstības plāniem, ja šādi plāni ir izstrādāti, un šie ieguldījumi ir saskanīgi ar jebkuru vietējās attīstības stratēģiju, ja tāda izstrādāta.

4.   Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 90. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz atjaunojamās enerģijas infrastruktūras veidu noteikšanu, par kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu saskaņā ar šo pasākumu.

4.   Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 90. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz atjaunojamās enerģijas infrastruktūras veidu noteikšanu, par kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu saskaņā ar šo pasākumu.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

22. pants

22. pants

Ieguldījumi meža platību paplašināšanā un mežu dzīvotspējas uzlabošanā

Ieguldījumi ilgtspējīgā meža platību paplašināšanā un mežu dzīvotspējas uzlabošanā

1.   Atbalsts saskaņā ar šo pasākumu attiecas uz:

1.   Atbalsts saskaņā ar šo pasākumu attiecas uz:

2.   Ierobežojumus, kas 36.–40. pantā paredzēti attiecībā uz īpašumtiesībām uz mežu, nepiemēro tropu vai subtropu mežiem un ar mežu klātām platībām Azoru salās, Madeirā, Kanāriju salās, Egejas jūras nelielajās salās Padomes Regulas (EEK) Nr. 2019/93 nozīmē un Francijas aizjūras departamentos.

2.   Ierobežojumus, kas 23.–27. pantā paredzēti attiecībā uz īpašumtiesībām uz mežu, nepiemēro tropu vai subtropu mežiem un ar mežu klātām platībām Azoru salās, Madeirā, Kanāriju salās, Egejas jūras nelielajās salās Padomes 1993. gada 19. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2019/93 , ar ko nelielajām Egejas jūras salām ievieš īpašus pasākumus attiecībā uz konkrētiem lauksaimniecības produktiem, nozīmē un Francijas aizjūras departamentos.

Saimniecībām, kas pārsniedz noteiktu lielumu, kas dalībvalstīm jānosaka programmā, atbalstu piešķir ar nosacījumu, ka ir iesniegts meža apsaimniekošanas plāns vai līdzvērtīgs instruments , kas ir saskaņā ar ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu, kā tā definēta 1993. gada ministru konferencē par mežu aizsardzību Eiropā (turpmāk “ilgtspējīga meža apsaimniekošana”).

Saimniecībām, kuras pārsniedz noteiktu lielumu, kas dalībvalstīm jānosaka programmā, atbalstu piešķir ar nosacījumu, ka ir iesniegta attiecīga informācija, kura iekļauta meža apsaimniekošanas plānā vai līdzvērtīgā instrumentā , kas ir saskaņā ar ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu, kā tā definēta 1993. gada ministru konferencē par mežu aizsardzību Eiropā (turpmāk “ilgtspējīga meža apsaimniekošana”).

3.   Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 90. pantu pieņemt deleģētos aktus par nosacījumiem, pēc kuriem konstatē, ka notikusi dabas katastrofa vai kaitēkļu invāzija un slimības uzliesmojums, un atbalsttiesīgo profilaktisko pasākumu veidu noteikšanu.

3.   Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 90. pantu pieņemt deleģētos aktus par nosacījumiem, pēc kuriem konstatē, ka notikusi dabas katastrofa vai kaitēkļu invāzija un slimības uzliesmojums, un atbalsttiesīgo profilaktisko pasākumu veidu noteikšanu.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.   Atbalstu saskaņā ar 22. panta 1. punkta a) apakšpunktu ilgākais uz desmit gadiem piešķir privātiem zemes īpašniekiem un nomniekiem, pašvaldībām un to apvienībām, un tas attiecas uz ierīkošanas izmaksām un gada piemaksu par hektāru, lai segtu uzturēšanas izmaksas, ieskaitot agrotehnisko kopšanu un jaunaudžu kopšanu.

1.   Atbalstu saskaņā ar 22. panta 1. punkta a) apakšpunktu ilgākais uz piecpadsmit gadiem piešķir privātiem zemes īpašniekiem un nomniekiem, pašvaldībām un to apvienībām, un tas attiecas uz ierīkošanas izmaksām un gada piemaksu par hektāru, lai segtu uzturēšanas izmaksas, ieskaitot agrotehnisko kopšanu un jaunaudžu kopšanu.

2.   Uz atbalstu var pretendēt gan par lauksaimniecības zemi, gan lauksaimniecībā neizmantojamu zemi. Stādītās sugas ir piemērotas apgabalā valdošajiem vides un klimatiskajiem apstākļiem un atbilst vides prasību minimumam. Atbalsts netiek piešķirts, lai ierīkotu īscirtmeta atvasājus , Ziemassvētku eglīšu stādījumus un ātraudzīgu koku sugu enerģētiskās plantācijas . Apgabalos, kuros apmežošanu apgrūtina slikti augsnes un klimatiskie apstākļi, atbalstu var piešķirt par citu vietējiem apstākļiem piemērotu daudzgadīgu kokaugu sugu, piemēram, krūmu, stādīšanu.

2.   Uz atbalstu var pretendēt gan par lauksaimniecības zemi, gan lauksaimniecībā neizmantojamu zemi. Stādītās sugas ir piemērotas apgabalā valdošajiem vides un klimatiskajiem apstākļiem un atbilst vides prasību minimumam. Atbalsts netiek piešķirts, lai stādītu kokus īscirtmeta atvasājiem , Ziemassvētku eglītes un ātraudzīgu koku sugas enerģētiskajām plantācijām . Apgabalos, kuros apmežošanu apgrūtina slikti augsnes un klimatiskie apstākļi, atbalstu var piešķirt par citu vietējiem apstākļiem piemērotu daudzgadīgu kokaugu sugu, piemēram, krūmu, stādīšanu. Lai izvairītos no negatīvas ietekmes uz vidi vai bioloģisko daudzveidību, dalībvalstis var noteikt teritorijas, kas nav piemērotas apmežošanai.

3.   Komisija saskaņā ar 90. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz 2. punktā minētā vides prasību minimuma noteikšanu .

3.   Komisija saskaņā ar 90. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus , nosakot 2. punktā minēto vides prasību minimumu, kurā ņem vērā mežu ekosistēmu daudzveidību Savienībā .

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.   Atbalstu saskaņā ar 22. panta 1. punkta b) apakšpunktu ilgākais uz trīs gadiem piešķir privātiem zemes īpašniekiem, nomniekiem, pašvaldībām un to apvienībām, un tas attiecas uz ierīkošanas izmaksām un gada piemaksu par hektāru uzturēšanas izmaksu segšanai.

1.   Atbalstu saskaņā ar 22. panta 1. punkta b) apakšpunktu ilgākais uz pieciem gadiem piešķir privātiem zemes īpašniekiem, nomniekiem, pašvaldībām un to apvienībām, un tas attiecas uz ierīkošanas izmaksām un gada piemaksu par hektāru uzturēšanas izmaksu segšanai.

2.   “Agromežsaimniecības sistēmas” ir zemes izmantojuma sistēmas, kurās koki tiek audzēti ekstensīvas lauksaimniecības platībās. Dalībvalstis nosaka maksimālo vienā hektārā stādāmo koku skaitu, ņemot vērā vietējos augsnes un klimatiskos apstākļus, mežsaimniecības sugas un vajadzību nodrošināt zemes izmantošanu lauksaimniecībā.

2.   “Agromežsaimniecības sistēmas” ir zemes izmantojuma sistēmas, kurās koki tiek audzēti lauksaimniecības platībās. Dalībvalstis nosaka minimālo un maksimālo vienā hektārā stādāmo vai saglabājamo koku skaitu, ņemot vērā vietējos augsnes, klimatiskos un vides apstākļus, mežsaimniecības sugas un vajadzību nodrošināt ilgtspējīgu zemes izmantošanu lauksaimniecībā.

3.   Atbalsts nepārsniedz maksimālo atbalsta likmi, kas noteikta I pielikumā.

3.   Atbalsts nepārsniedz maksimālo atbalsta likmi, kas noteikta I pielikumā.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.   Atbalstu saskaņā ar 22. panta 1. punkta c) apakšpunktu piešķir privāto, daļēji publisko un publisko mežu īpašniekiem, pašvaldībām, valsts mežu apsaimniekotājiem un to apvienībām, un tas sedz izmaksas par:

1.   Atbalstu saskaņā ar 22. panta 1. punkta c) apakšpunktu piešķir privāto, daļēji publisko un publisko mežu īpašniekiem, pašvaldībām, valsts mežu apsaimniekotājiem un to apvienībām, un tas sedz izmaksas par:

Teritorijās, kas apzīmētas kā augstam riskam pakļautas teritorijas, atbalsta priekšnoteikums ir aprīkojuma ieviešana, lai novērstu meža ugunsgrēkus.

2.   Ja veic kaitēkļu un slimību profilakses pasākumus, attiecīgās katastrofas riskam jābūt pamatotam ar zinātniskiem pierādījumiem un zinātniskas sabiedriskas organizācijas apliecinātam. Attiecīgā gadījumā programmā jāiekļauj saraksts ar to augiem kaitīgo organismu sugām, kas var izraisīt katastrofu.

2.   Ja veic kaitēkļu un slimību profilakses pasākumus, attiecīgās katastrofas riskam jābūt pamatotam ar zinātniskiem pierādījumiem un zinātniskas sabiedriskas organizācijas apliecinātam. Attiecīgā gadījumā programmā jāiekļauj saraksts ar to augiem kaitīgo organismu sugām, kas var izraisīt katastrofu.

Atbalsttiesīgās darbības ir saskanīgas ar dalībvalstu izstrādāto meža aizsardzības plānu. Meža tiesiskajiem valdījumiem, kuri pārsniedz noteiktu lielumu, kas dalībvalstīm jānosaka programmā, atbalstu piešķir ar nosacījumu, ka tiek iesniegts meža apsaimniekošanas plāns, kurā sīki izklāstīti profilakses mērķi.

Atbalsttiesīgās darbības ir saskanīgas ar dalībvalstu izstrādāto meža aizsardzības plānu. Meža tiesiskajiem valdījumiem, kuri pārsniedz noteiktu lielumu, kas dalībvalstīm jānosaka programmā, atbalstu piešķir ar nosacījumu, ka tiek iesniegts meža apsaimniekošanas plāns, kurā sīki izklāstīti profilakses mērķi.

Uz atbalstu meža ugunsgrēku profilaksei ir tiesības pretendēt par meža platībām, kas saskaņā ar dalībvalstu izstrādāto meža aizsardzības plānu klasificētas kā vidēja līdz augsta meža ugunsgrēku riska platības. Uz atbalstu meža ugunsgrēku profilaksei ir tiesības pretendēt par meža platībām, kas saskaņā ar dalībvalstu izstrādāto meža aizsardzības plānu klasificētas kā vidēja līdz augsta meža ugunsgrēku riska platības.

Uz atbalstu meža ugunsgrēku profilaksei ir tiesības pretendēt par meža platībām, kas saskaņā ar dalībvalstu izstrādāto meža aizsardzības plānu klasificētas kā vidēja līdz augsta meža ugunsgrēku riska platības. Uz atbalstu meža ugunsgrēku profilaksei ir tiesības pretendēt par meža platībām, kas saskaņā ar dalībvalstu izstrādāto meža aizsardzības plānu klasificētas kā vidēja līdz augsta meža ugunsgrēku riska platības.

3.   Atbalstu saskaņā ar 1. punkta d) apakšpunktu sniedz ar nosacījumu, ka valsts kompetentās iestādes dalībvalstīs ir oficiāli atzinušas, ka ir notikusi dabas katastrofa un ka šī katastrofa vai pasākumi, kas saskaņā ar Direktīvu 2000/29/EK ir pieņemti, lai izskaustu vai apturētu augu slimību vai kaitēkļu invāziju, ir izraisījuši attiecīgā meža potenciāla iznīcināšanu vismaz 30 % apmērā. Šo procentuālo daļu nosaka, pamatojoties uz vidējo faktisko meža potenciālu vai nu trīs gados tieši pirms katastrofas, vai arī piecos gados tieši pirms katastrofas, izņemot lielāko un mazāko rādītāju.

3.   Atbalstu saskaņā ar 1. punkta d) apakšpunktu sniedz ar nosacījumu, ka valsts kompetentās iestādes dalībvalstīs ir oficiāli atzinušas, ka ir notikusi dabas katastrofa un ka šī katastrofa vai pasākumi, kas saskaņā ar Direktīvu 2000/29/EK ir pieņemti, lai izskaustu vai apturētu augu slimību vai kaitēkļu invāziju, ir izraisījuši attiecīgā meža potenciāla iznīcināšanu ievērojamā apmērā , robežvērtību nosakot dalībvalstīm . Kaitējuma apmēru nosaka, pamatojoties uz vidējo faktisko meža potenciālu vai nu trīs gados tieši pirms katastrofas, vai arī piecos gados tieši pirms katastrofas, izņemot lielāko un mazāko rādītāju.

4.   Saskaņā ar šo pasākumu nepiešķir atbalstu par dabas katastrofas rezultātā zaudētiem ienākumiem.

4.   Saskaņā ar šo pasākumu atbalstu nepiešķir par dabas katastrofas rezultātā zaudētiem ienākumiem.

Dalībvalstis nodrošina to, ka netiek pieļauta pārmērīga kompensācija, kas varētu rasties, apvienojot šo pasākumu ar citiem valsts vai Savienības atbalsta instrumentiem vai privātām apdrošināšanas shēmām.

Dalībvalstis nodrošina to, ka netiek pieļauta pārmērīga kompensācija, kas varētu rasties, apvienojot šo pasākumu ar citiem valsts vai Savienības atbalsta instrumentiem vai privātām apdrošināšanas shēmām.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

27. pants

27. pants

Ieguldījumi jaunās mežsaimniecības tehnoloģijās un meža produktu pārstrādē un tirdzniecībā

Ieguldījumi uzlabotās mežsaimniecības tehnoloģijās un meža produktu pārstrādē , mobilizēšanā un tirdzniecībā

1.   Atbalstu saskaņā ar 22. panta 1. punkta e) apakšpunktu piešķir privātmeža īpašniekiem, pašvaldībām un to apvienībām un MVU attiecībā uz ieguldījumiem, kas uzlabo mežsaimniecības potenciālu vai ir saistīti ar pārstrādi un tirdzniecību, kas rada meža produktu pievienoto vērtību. Azoru salās, Madeirā, Kanāriju salās, nelielajās Egejas jūras salās Regulas (EEK) Nr. 2019/93 nozīmē un Francijas aizjūras departamentos atbalstu var piešķirt arī uzņēmumiem, kas nav MVU.

1.   Atbalstu saskaņā ar 22. panta 1. punkta e) apakšpunktu piešķir privātmeža īpašniekiem, pašvaldībām un to apvienībām un MVU attiecībā uz ieguldījumiem, kas uzlabo mežsaimniecības potenciālu vai ir saistīti ar pārstrādi , mobilizēšanu un tirdzniecību, kas rada meža produktu pievienoto vērtību. Azoru salās, Madeirā, Kanāriju salās, nelielajās Egejas jūras salās Regulas (EEK) Nr. 2019/93 nozīmē un Francijas aizjūras departamentos atbalstu var piešķirt arī uzņēmumiem, kas nav MVU.

Atbalstu piešķir tikai ieguldījumiem un tehnoloģijām, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 995/2010 prasībām un nekaitē bioloģiskajai daudzveidībai vai citiem meža ekosistēmas pakalpojumiem.

2.   Ieguldījumus, kas saistīti ar mežu ekonomiskās vērtības paaugstināšanu, veic meža tiesiskā valdījuma līmenī, un tie var ietvert ieguldījumus augsnei un resursiem labvēlīgā mežizstrādes tehnikā un praksē.

2.   Ieguldījumus, kas saistīti ar mežu ekonomiskās vērtības paaugstināšanu, veic meža tiesiskā valdījuma līmenī, un tie var ietvert ieguldījumus augsnei un resursiem labvēlīgā mežizstrādes tehnikā un praksē.

3.   Ieguldījumi, kas saistīti ar koksnes kā izejvielas vai enerģijas avota izmantošanu, attiecas tikai uz visām darba operācijām pirms rūpnieciskās pārstrādes.

3.   Ieguldījumi, kas saistīti ar koksnes kā izejvielas vai enerģijas avota izmantošanu, attiecas tikai uz visām darba operācijām pirms rūpnieciskās pārstrādes.

4.   Atbalsts nepārsniedz maksimālās atbalsta likmes, kas noteiktas I pielikumā.

4.   Atbalsts nepārsniedz maksimālās atbalsta likmes, kas noteiktas I pielikumā.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

28. pants

28. pants

Ražotāju grupu izveide

Ražotāju grupu un organizāciju izveide

1.   Atbalstu saskaņā ar šo pasākumu piešķir, lai veicinātu ražotāju grupu izveidi lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē ar mērķi:

1.   Atbalstu saskaņā ar šo pasākumu piešķir, lai veicinātu ražotāju grupu un organizāciju izveidi un attīstību lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē ar mērķi:

2.   Atbalstu piešķir ražotāju grupām, ko oficiāli atzinusi dalībvalsts kompetentā iestāde, pamatojoties uz uzņēmējdarbības plānu. To piešķir tikai ražotāju grupām, kas atbilst MVU definīcijai .

2.   Atbalstu piešķir ražotāju grupām, ko oficiāli atzinusi dalībvalsts kompetentā iestāde, pamatojoties uz uzņēmējdarbības plānu. Par prioritārām var noteikt to produktu ražotāju grupas, kuri iekļauti 17. pantā minētajās kvalitātes shēmās, kā arī mikrouzņēmumus. Atbalstu nepiešķir ražotāju grupām, kas neatbilst kritērijiem MVU definīcijā .

Dalībvalstis pārbauda, vai uzņēmējdarbības plāna mērķi ir sasniegti piecu gadu laikā pēc ražotāju grupas atzīšanas.

Dalībvalstis pārbauda, vai uzņēmējdarbības plāna mērķi ir sasniegti piecu gadu laikā pēc ražotāju grupas atzīšanas.

3.   Atbalstu izmaksā kā vienotas likmes atbalstu, kas sadalīts gada maksājumos, pirmos piecus gadus pēc dienas, kad ražotāju grupa tika atzīta, pamatojoties uz tās uzņēmējdarbības plānu. To aprēķina, pamatojoties uz grupas pārdotās produkcijas gada apjomu. Dalībvalstis pēdējo daļu izmaksā tikai pēc tam, kad ir pārbaudīta uzņēmējdarbības plāna pareiza īstenošana.

3.   Atbalstu izmaksā kā vienotas likmes atbalstu, kas sadalīts gada maksājumos, pirmos piecus gadus pēc dienas, kad ražotāju grupa tika atzīta, pamatojoties uz tās uzņēmējdarbības plānu. To aprēķina, pamatojoties uz grupas pārdotās produkcijas gada apjomu. Dalībvalstis pēdējo daļu izmaksā tikai pēc tam, kad ir pārbaudīta uzņēmējdarbības plāna pareiza īstenošana.

Pirmajā gadā dalībvalstis var izmaksāt ražotāju grupai atbalstu, kas aprēķināts, pamatojoties uz tās locekļu pārdotās produkcijas gada vidējo vērtību trijos gados pirms viņu pievienošanās grupai. Attiecībā uz ražotāju grupām mežsaimniecības nozarē atbalstu aprēķina, pamatojoties uz grupas locekļu pārdotās produkcijas vidējo vērtību pēdējos piecos gados pirms grupas atzīšanas, izņemot lielāko un mazāko vērtību.

Pirmajā gadā dalībvalstis var izmaksāt ražotāju grupai atbalstu, kas aprēķināts, pamatojoties uz tās locekļu pārdotās produkcijas gada vidējo vērtību trijos gados pirms viņu pievienošanās grupai. Attiecībā uz ražotāju grupām mežsaimniecības nozarē atbalstu aprēķina, pamatojoties uz grupas locekļu pārdotās produkcijas vidējo vērtību pēdējos piecos gados pirms grupas atzīšanas, izņemot lielāko un mazāko vērtību.

4.   Atbalsts nepārsniedz maksimālās likmes un summas, kas noteiktas I pielikumā.

4.   Atbalsts nepārsniedz maksimālās likmes un summas, kas noteiktas I pielikumā.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.   Atbalstu saskaņā ar šo pasākumu dalībvalstis dara pieejamu visā to teritorijā saskaņā ar to īpašajām vajadzībām un prioritātēm valsts, reģionālā vai vietējā mērogā. Šā pasākuma iekļaušana lauku attīstības programmās ir obligāta.

1.   Atbalstu saskaņā ar šo pasākumu dalībvalstis dara pieejamu visā to teritorijā saskaņā ar to īpašajām vajadzībām un prioritātēm valsts, reģionālā vai vietējā mērogā. Šā pasākuma mērķis ir saglabāt klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi, kā arī veicināt izmaiņas, kas vajadzīgas, lai šādu praksi īstenotu. Tā iekļaušana lauku attīstības programmās ir obligāta.

2.   Agrovides un klimata maksājumus piešķir lauksaimniekiem, lauksaimnieku grupām vai lauksaimnieku un citu zemes apsaimniekotāju grupām, kuras brīvprātīgi uzņemas veikt darbības, kas ietver vienas vai vairākas agrovides un klimata saistības attiecībā uz lauksaimniecības zemi. Ja tas ir pienācīgi pamatots ar vides mērķu sasniegšanas vajadzībām, agrovides un klimata maksājumus drīkst piešķirt citiem zemes apsaimniekotājiem vai zemes apsaimniekotāju grupām.

2.   Agrovides un klimata maksājumus piešķir lauksaimniekiem, lauksaimnieku grupām vai lauksaimnieku un citu zemes apsaimniekotāju grupām, kuras brīvprātīgi uzņemas veikt darbības, kas ietver vienas vai vairākas agrovides un klimata saistības attiecībā uz lauksaimniecības zemi vai uz lauksaimniecībai piemērotu zemi . Agrovides programmās par mērķi izvirza paraugprakses piemērus (“priekšteča princips”), tostarp saistībā ar augsnes apsaimniekošanu, ūdens apsaimniekošanu, bioloģisko daudzveidību, barības vielu otrreizēju pārstrādi un ekosistēmu saglabāšanu, un ieguldījumus šajās tehnoloģijās nosaka par prioritāti. Ar programmām cenšas izplatīt paraugpraksi visā programmu darbības teritorijā. Klimata shēmu mērķis var būt labāku siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas rādītāju sasniegšana visā lauku saimniecībā vai saimniecības sistēmā. Ja tas ir pienācīgi pamatots ar vides mērķu sasniegšanas vajadzībām, agrovides un klimata maksājumus drīkst piešķirt citiem zemes apsaimniekotājiem vai zemes apsaimniekotāju grupām.

3.   Agrovides un klimata maksājumi sedz tikai tās saistības, kas pārsniedz attiecīgos obligātos standartus, kuri noteikti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. HR/2012 VI sadaļas I nodaļu, un citus attiecīgos pienākumus, kas noteikti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. DP/2012 III sadaļas 2. nodaļu, attiecīgo mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļu lietošanas prasību minimumu, kā arī citas attiecīgas obligātās prasības, kas paredzētas valsts tiesību aktos. Visas šīs obligātās prasības ir noteiktas programmā.

3.   Agrovides un klimata maksājumi sedz tikai tās saistības, kas pārsniedz attiecīgos obligātos standartus, kuri noteikti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. HR/2012 VI sadaļas I nodaļu, un visus attiecīgos pienākumus, kas noteikti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. DP/2012 III sadaļas 2. nodaļu, attiecīgo mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļu lietošanas prasību minimumu, kā arī citas attiecīgas obligātās prasības, kas paredzētas valsts tiesību aktos. Visas šīs obligātās prasības ir noteiktas programmā.

4.   Personām, kuras uzņemas saistības veikt darbības saskaņā ar šo pasākumu, dalībvalstis cenšas nodrošināt to īstenošanai vajadzīgās zināšanas un informāciju, arī nodrošinot ar saistībām saistītas ekspertu konsultācijas un/vai atbalstu saskaņā ar šo pasākumu piešķirot ar nosacījumu, ka izieta attiecīga apmācība.

4.   Personām, kuras uzņemas saistības veikt darbības saskaņā ar šo pasākumu, dalībvalstis cenšas nodrošināt to īstenošanai vajadzīgās zināšanas un informāciju, arī nodrošinot ar saistībām saistītas ekspertu konsultācijas un/vai atbalstu saskaņā ar šo pasākumu piešķirot ar nosacījumu, ka izieta attiecīga apmācība.

5.   Saistības saskaņā ar šo pasākumu uzņemas uz laiku no pieciem līdz septiņiem gadiem. Tomēr, ja tas nepieciešams vēlamo vides ieguvumu sasniegšanai vai saglabāšanai, dalībvalstis konkrētiem saistību veidiem savās lauku attīstības programmās var noteikt ilgāku periodu, tostarp paredzot iespēju tās katru gadu pagarināt pēc sākotnējā perioda beigām.

5.   Saistības saskaņā ar šo pasākumu uzņemas uz laiku no pieciem līdz septiņiem gadiem. Tomēr, ja tas nepieciešams vēlamo vides ieguvumu sasniegšanai vai saglabāšanai, dalībvalstis konkrētiem saistību veidiem savās lauku attīstības programmās var noteikt ilgāku periodu, tostarp paredzot iespēju tās katru gadu pagarināt pēc sākotnējā perioda beigām. Attiecībā uz jaunām saistībām, kas seko uzreiz pēc sākotnējā laikposmā īstenotajām saistībām, dalībvalstis savās lauku attīstības programmās var noteikt īsāku laikposmu.

6.   Maksājumus piešķir katru gadu, un tie kompensē saņēmējiem visas no šīm saistībām izrietošās papildu izmaksas un negūtos ienākumus vai daļu no tiem. Vajadzības gadījumā tās var segt arī darījumu izmaksas, kuras nepārsniedz 20 % no piemaksas, kas izmaksāta par agrovides un klimata saistībām. Ja saistības uzņēmušās lauksaimnieku grupas , maksimālais līmenis ir 30 %.

6.   Maksājumus piešķir katru gadu, un tie kompensē saņēmējiem visas no šīm saistībām izrietošās papildu izmaksas un negūtos ienākumus vai daļu no tiem. Vajadzības gadījumā tās var segt arī darījumu izmaksas, kuras nepārsniedz 20 % no piemaksas, kas izmaksāta par agrovides un klimata saistībām. Ja saistības ir daļa no kolektīvas rīcības , maksimālais līmenis ir 30 %.

Atbalstu no ELFLA nepiešķir par saistībām, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. DP/2012 III sadaļas 2. nodaļa.

6.a     Pienācīgi pamatotos gadījumos par darbībām, kas attiecas uz vides aizsardzību, dalībvalstis, atkāpjoties no 6. punkta, atbalstu var piešķirt kā vienreizējus maksājumus vai vienai vienībai paredzētas standarta summas attiecībā uz saistībām atkāpties no platību komerciālas izmantošanas. Šādu atbalstu aprēķina, pamatojoties uz papildu izmaksām un negūtajiem ienākumiem.

7.   Ja tas vajadzīgs pasākuma efektīvas piemērošanas nodrošināšanai, dalībvalstis var izmantot saņēmēju atlases procedūru, kas minēta 49. panta 3. punktā.

7.   Ja tas vajadzīgs pasākuma efektīvas piemērošanas nodrošināšanai, dalībvalstis var izmantot saņēmēju atlases procedūru, kas minēta 49. panta 3. punktā.

8.   Atbalsts nepārsniedz maksimālās summas, kas noteiktas I pielikumā.

8.   Atbalsts nepārsniedz maksimālās summas, kas noteiktas I pielikumā.

Saskaņā ar šo pasākumu nepiešķir atbalstu par saistībām, uz kurām attiecas bioloģiskās lauksaimniecības pasākums.

Saskaņā ar šo pasākumu nepiešķir atbalstu par saistībām, uz kurām attiecas bioloģiskās lauksaimniecības pasākums.

9.   Darbībām, uz kurām neattiecas 1.–8. punktā izklāstītie nosacījumi, atbalstu var piešķirt par ģenētisko resursu saglabāšanu lauksaimniecībā.

9.   Darbībām, uz kurām neattiecas 1.–8. punktā izklāstītie nosacījumi, atbalstu var piešķirt par ģenētisko resursu saglabāšanu , ilgtspējīgu izmantošanu un attīstīšanu lauksaimniecībā.

10.   Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 90. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz saistību termiņa ikgadēju pagarināšanu pēc sākotnējā darbības perioda beigām, nosacījumiem, kas piemērojami saistībām ekstensificēt vai citādi saimniekot lopkopībā, ierobežot mēslošanas, augu aizsardzības līdzekļu vai citu līdzekļu izmantošanu, audzēt vietējās šķirnes, kurām draud izzušana no izmantošanas lauksaimniecībā, vai saglabāt augu ģenētiskos resursus, kā arī attiecībā uz to darbību noteikšanu, kuras var pretendēt uz atbalstu saskaņā ar 9. punktu.

10.   Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 90. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz saistību termiņa ikgadēju pagarināšanu pēc sākotnējā darbības perioda beigām, nosacījumiem, kas piemērojami saistībām ekstensificēt vai citādi saimniekot lopkopībā, ierobežot mēslošanas, augu aizsardzības līdzekļu vai citu līdzekļu izmantošanu, audzēt vietējās šķirnes, kurām draud izzušana no izmantošanas lauksaimniecībā, vai saglabāt augu ģenētiskos resursus, kā arī attiecībā uz to darbību noteikšanu, kuras var pretendēt uz atbalstu saskaņā ar 9. punktu.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.   Atbalstu saskaņā ar šo pasākumu piešķir par LIZ hektāru lauksaimniekiem vai lauksaimnieku grupām, kas uzņemas brīvprātīgi pāriet uz bioloģiskās lauksaimniecības praksi un metodēm, kas definētas Padomes Regulā (EK) Nr. 834/2007, vai saglabāt šādu praksi un metodes.

1.   Atbalstu saskaņā ar šo pasākumu piešķir par LIZ hektāru lauksaimniekiem vai lauksaimnieku grupām, kas uzņemas brīvprātīgi pāriet uz bioloģiskās lauksaimniecības praksi un metodēm, kas definētas Padomes 2007. gada 28. jūnija Regulā (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu , vai saglabāt šādu praksi un metodes.

2.   Atbalstu piešķir tikai par saistībām, kas pārsniedz attiecīgos obligātos standartus, kuri noteikti atbilstīgi Regulas (ES) Nr. HR/2012 IV sadaļas I nodaļai, attiecīgo mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļu izmantošanai prasību minimumu, kā arī citas attiecīgas obligātās prasības, kas noteiktas valsts tiesību aktos. Visas šīs prasības ir noteiktas programmā.

2.   Atbalstu piešķir tikai par saistībām, kas pārsniedz attiecīgos obligātos standartus, kuri noteikti atbilstīgi Regulas (ES) Nr. HR/2012 VI sadaļas I nodaļai, un attiecīgos pienākumus, kas noteikti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. HR/2012 III sadaļas 2. nodaļu, attiecīgo mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas prasību minimumu, kā arī citas attiecīgas obligātās prasības, kas noteiktas valsts tiesību aktos. Visas šīs prasības ir noteiktas programmā.

3.   Saistības saskaņā ar šo pasākumu uzņemas uz laiku no pieciem līdz septiņiem gadiem. Ja atbalstu piešķir, lai saglabātu bioloģisko lauksaimniecību, dalībvalstis savās lauku attīstības programmās var paredzēt iespēju pēc sākotnējā perioda beigām saistību termiņu katru gadu pagarināt.

3.   Saistības saskaņā ar šo pasākumu uzņemas uz laiku no pieciem līdz septiņiem gadiem. Lai sekmētu līdzdalību šajā pasākumā arī pēc 2015. gada, dalībvalstis var izveidot mehānismu, lai atbalstītu lauksaimniekus ar turpmāko pasākumu pēc 2020. gada. Ja atbalstu piešķir, lai saglabātu bioloģisko lauksaimniecību, dalībvalstis savās lauku attīstības programmās var paredzēt iespēju pēc sākotnējā perioda beigām saistību termiņu katru gadu pagarināt.

4.   Maksājumus piešķir katru gadu, un tie kompensē saņēmējiem visas no šīm saistībām izrietošās papildu izmaksas un negūtos ienākumus vai daļu no tiem. Vajadzības gadījumā tie var kompensēt arī darījumu izmaksas, kuru vērtība nepārsniedz 20 % no piemaksas, kas izmaksāta par šīm saistībām. Ja saistības uzņēmušās lauksaimnieku grupas, maksimālais līmenis ir 30 %.

4.   Maksājumus piešķir katru gadu, un tie kompensē saņēmējiem visas no šīm saistībām izrietošās papildu izmaksas un negūtos ienākumus vai daļu no tiem. Vajadzības gadījumā tie var kompensēt arī darījumu izmaksas, kuru vērtība nepārsniedz 20 % no piemaksas, kas izmaksāta par šīm saistībām. Ja saistības uzņēmušās lauksaimnieku grupas vai citu zemes apsaimniekotāju grupas , maksimālais līmenis ir 30 %.

5.   Atbalsts nepārsniedz maksimālās summas, kas noteiktas I pielikumā.

5.   Atbalsts nepārsniedz maksimālās summas, kas noteiktas I pielikumā.

5.a     Dalībvalstis savās lauku attīstības programmās nosaka, kā šo pasākumu var apvienot ar citiem pasākumiem, jo īpaši ar pasākumiem, kas izklāstīti 17., 18., 28., 29., 31. un 36. pantā, lai paplašinātu bioloģisko lauksaimniecību un sasniegtu mērķus vides un lauku ekonomikas jomā.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.   Atbalstu saskaņā ar šo pasākumu piešķir katru gadu par LIZ hektāru vai meža hektāru, lai kompensētu saņēmējiem radušās izmaksas un negūtos ienākumus, kas attiecīgajās teritorijās izriet no nelabvēlīgiem faktoriem, kuri saistīti ar Direktīvu 92/43/EEK, 2009/147/EK un 2000/60/EK īstenošanu.

1.   Atbalstu saskaņā ar šo pasākumu piešķir katru gadu par LIZ hektāru vai meža hektāru, lai kompensētu saņēmējiem radušās izmaksas un negūtos ienākumus, kas attiecīgajās teritorijās izriet no nelabvēlīgiem faktoriem, kuri saistīti ar Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību  (1) , Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīvas 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību  (2) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīvas 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā  (3) , īstenošanu.

Ja prasības ir ilgstošas, atbalstu var sniegt vienreizēja maksājuma veidā par LIZ vai meža hektāru, pilnībā ietverot arī kompensācijas maksājumu. Šajā gadījumā prasības rakstiski nosaka servitūtos par zemes turpmāko izmantojumu un reģistrē valsts zemes reģistrā. Pienācīgi pamatotos gadījumos atbalstu var sniegt, pamatojoties nevis uz izmaksām par hektāru, bet uz citām vienības izmaksām, piemēram, par ūdensteces kilometru skaitu.

Ar atbalstu var segt materiālos un/vai nemateriālos neproduktīvos ieguldījumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu atbilstību prasībām saistībā ar Direktīvām 2009/147/EK, 92/43/EEK un 2000/60/EK.

2.   Atbalstu piešķir attiecīgi lauksaimniekiem un privātiem meža īpašniekiem un meža īpašnieku apvienībām. Pienācīgi pamatotos gadījumos to var piešķirt arī citiem zemes apsaimniekotājiem.

2.   Atbalstu piešķir attiecīgi lauksaimniekiem un privātiem meža īpašniekiem un meža īpašnieku apvienībām. Pienācīgi pamatotos gadījumos to var piešķirt arī citiem zemes apsaimniekotājiem.

3.   Atbalstu lauksaimniekiem saistībā ar Direktīvu 92/43/EEK un Direktīvu 2009/147/EK piešķir tikai par nelabvēlīgiem faktoriem, kas izriet no prasībām, kuras pārsniedz labu lauksaimniecības un vides apstākļu uzturēšanu, kā paredzēts Padomes Regulas (ES) Nr.  HR/2012 94. pantā un II pielikumā.

3.   Atbalstu lauksaimniekiem saistībā ar Direktīvu 92/43/EEK un Direktīvu 2009/147/EK piešķir tikai par nelabvēlīgiem faktoriem, kas izriet no prasībām, kuras pārsniedz labu lauksaimniecības un vides apstākļu uzturēšanu, kā paredzēts Padomes Regulas (ES) Nr …/2013 [HR] 94. pantā un II pielikumā , un attiecīgajiem pienākumiem, kas noteikti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. DP/2013 III sadaļas 2. nodaļu . Lauku attīstības programmā var paredzēt īpašus noteikumus gadījumiem, kad attiecīgajā saimniecībā šie pienākumi nav apvienojami ar minēto direktīvu mērķiem.

4.   Atbalstu lauksaimniekiem saistībā ar Direktīvu 2000/60/EK piešķir tikai attiecībā uz īpašām prasībām, kas:

4.   Atbalstu lauksaimniekiem saistībā ar Direktīvu 2000/60/EK piešķir tikai attiecībā uz īpašām prasībām, kas:

5.   Prasības, kas minētas 3. un 4. punktā, ir norādītas programmā.

5.   Prasības, kas minētas 3. un 4. punktā, ir norādītas programmā.

6.   Ir tiesības saņemt maksājumus par šādām teritorijām:

6.   Ir tiesības saņemt maksājumus par šādām teritorijām:

7.   Atbalsts nepārsniedz maksimālās summas, kas noteiktas I pielikumā.

7.   Atbalsts nepārsniedz maksimālās summas, kas noteiktas I pielikumā.

Dalībvalstis savos finanšu plānos var paredzēt atsevišķus budžeta līdzekļus maksājumiem saskaņā ar Natura 2000 lauksaimniecības teritorijām, Natura 2000 mežu teritorijām un Ūdens pamatdirektīvu.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.   Maksājumus lauksaimniekiem kalnu apgabalos un citos apgabalos, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobežojumi, piešķir par LIZ hektāru, lai kompensētu lauksaimniekiem papildu izmaksas un negūtos ienākumus, kas saistīti ar lauksaimnieciskās ražošanas ierobežojumiem attiecīgajā apgabalā.

1.   Maksājumus lauksaimniekiem kalnu apgabalos un citos apgabalos, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobežojumi, piešķir par LIZ hektāru, lai kompensētu lauksaimniekiem papildu izmaksas un negūtos ienākumus, kas saistīti ar lauksaimnieciskās ražošanas ierobežojumiem attiecīgajā apgabalā.

Papildu izmaksas un negūtos ienākumus aprēķina, salīdzinot ar apgabaliem, kurus neietekmē dabas vai citi specifiski ierobežojumi, un ņemot vērā maksājumus atbilstīgi Regulas (ES) Nr. DP/2012 III sadaļas 3. nodaļai.

Papildu izmaksas un negūtos ienākumus aprēķina, salīdzinot ar apgabaliem, kurus neietekmē dabas vai citi specifiski ierobežojumi. Dalībvalstis nodrošina to, ka netiek pieļauta pārmērīga kompensācija, kas varētu rasties, apvienojot šo pasākumu ar citiem valsts vai Savienības atbalsta instrumentiem.

Aprēķinot papildu izmaksas un negūtos ienākumus, dalībvalstis pienācīgi pamatotos gadījumos tos var diferencēt, lai tiktu ņemti vērā:

2.   Maksājumus piešķir lauksaimniekiem, kuri apņemas veikt lauksaimniecisku darbību apgabalos, kas noteikti atbilstīgi 33. pantam.

2.   Maksājumus piešķir lauksaimniekiem, kuri apņemas veikt lauksaimniecisku darbību apgabalos, kas noteikti atbilstīgi 33. pantam.

3.   Maksājumus nosaka starp minimālo un maksimālo summu, kas noteikta I pielikumā.

3.   Maksājumus nosaka starp minimālo un maksimālo summu, kas noteikta I pielikumā.

Pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis var piešķirt atsevišķus maksājumus, kas pārsniedz I pielikumā noteikto maksimālo summu, ar nosacījumu, ka plānošanas līmenī maksimālā summa caurmērā tiek ievērota.

4.   Dalībvalstis paredz, ka, sākot no saimniecības platības robežvērtības, kas jānosaka programmā, maksājumus pakāpeniski samazina.

4.   Dalībvalstis paredz, ka, sākot no saimniecības platības robežvērtības, kas jānosaka programmā, maksājumus pakāpeniski samazina.

5.   Saskaņā ar šo pasākumu dalībvalstis no 2014. līdz 2017. gadam var piešķirt maksājumus lauksaimniekiem apgabalos, kas 2007.–2013. gada plānošanas periodā bijuši atbalsttiesīgi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 36. panta a) punkta ii) apakšpunktu, bet pēc jaunās robežu noteikšanas, kas minēta 33. panta 3. punktā, vairs nav atbalsttiesīgi. Šos maksājumus pakāpeniski samazina, sākot no 2014. gada , kurā izmaksā 80 % no 2013. gadā saņemtā maksājuma, un beidzot ar 2017. gadu , kurā izmaksā 20 % no minētā maksājuma.

5.   Saskaņā ar šo pasākumu dalībvalstis uz četru gadu laikposmu var piešķirt maksājumus lauksaimniekiem apgabalos, kas 2007.–2013. gada plānošanas periodā bijuši atbalsttiesīgi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 36. panta a) punkta ii) apakšpunktu, bet pēc jaunas robežu noteikšanas, kas minēta 33. panta 3. punktā, vairs nav atbalsttiesīgi. Šos maksājumus pakāpeniski samazina, sākot no pirmā gada , kurā izmaksā 80 % no 2007.–2013. gada plānošanas laikposmā saņemtā maksājuma, un beidzot ar ceturto gadu , kurā izmaksā 20 % no minētā maksājuma.

6.     Dalībvalstīs, kuras līdz 2014. gada 1. janvārim nav pabeigušas 33. panta 3. punktā minēto robežu noteikšanu, tiem lauksaimniekiem, kuri saņem maksājumus apgabalos, kam bijušas tiesības saņemt šos maksājumus 2007.–2013. gada periodā, piemēro 5. punktu. Pēc robežu noteikšanas pabeigšanas lauksaimnieki apgabalos, kuri joprojām ir atbalsttiesīgi, pilnībā saņem šim pasākumam paredzētos maksājumus. Lauksaimnieki apgabalos, kuri vairs nav atbalsttiesīgi, turpina saņemt maksājumus saskaņā ar 5. punktu.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.   Pamatojoties uz 2., 3. un 4. punktu, dalībvalstis nosaka apgabalus, kuros ir tiesības pretendēt uz 32. pantā paredzētajiem maksājumiem, izdalot šādas kategorijas:

1.   Pamatojoties uz 2., 3. un 4. punktu, dalībvalstis nosaka apgabalus, kuros ir tiesības pretendēt uz 32. pantā paredzētajiem maksājumiem, izdalot šādas kategorijas:

2.   Lai varētu pretendēt uz maksājumiem saskaņā ar 32. pantu, kalnu apgabaliem ir raksturīgas ievērojami ierobežotas iespējas izmantot zemi un ievērojami lielākas ražošanas izmaksas, ko izraisa:

2.   Lai varētu pretendēt uz maksājumiem saskaņā ar 32. pantu, kalnu apgabaliem ir raksturīgas ievērojami ierobežotas iespējas izmantot zemi un ievērojami lielākas ražošanas izmaksas, ko izraisa:

Apgabalus uz ziemeļiem no 62. paralēles un dažus piegulošos apgabalus uzskata par kalnu apgabaliem.

Apgabalus uz ziemeļiem no 62. paralēles un dažus piegulošos apgabalus uzskata par kalnu apgabaliem.

3.    Lai varētu pretendēt uz maksājumiem saskaņā ar 32. pantu, apgabalus, kas nav kalnu apgabali , uzskata par apgabaliem, kuros ir ievērojami dabas ierobežojumi , ja vismaz 66 % LIZ atbilst vienam no II pielikumā minētajiem kritērijiem saskaņā ar norādīto robežvērtību . Šā nosacījuma ievērošanu nodrošina atbilstošā vietējās administratīvās vienības līmenī (LAU 2 līmenī).

3.     Dalībvalstis nosaka apgabalus, kas nav kalnu apgabali un kuros ir ievērojami dabas ierobežojumi , par tiesīgiem saņemt maksājumus saskaņā ar 32. pantu . Šos apgabalus raksturo ievērojami dabas ierobežojumi, īpaši zema augsnes produktivitāte vai slikti klimatiskie apstākļi un tas, ka ekstensīvās lauksaimniecības saglabāšana ir svarīga zemes apsaimniekošanai.

Nosakot to apgabalu robežas, uz kuriem attiecas šis punkts, dalībvalstis veic precizēšanu, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, ar mērķi neiekļaut apgabalus, kuros ir dokumentēti pirmajā daļā minētie būtiskie dabas ierobežojumi, bet kuros tie ir pārvarēti ar ieguldījumiem vai saimniecisko darbību.

Komisija līdz 2014. gada 31. decembrim iesniedz tiesību akta priekšlikumu par obligātajiem biofizikālajiem kritērijiem un atbilstošajām robežvērtībām, kas jāpiemēro turpmākajiem ierobežojumiem, kā arī attiecīgus noteikumus par precizēšanu un pārejas kārtību.

4.   Apgabali, kas nav minēti 2. un 3. punktā, var pretendēt uz maksājumiem saskaņā ar 32. pantu, ja tos ietekmē specifiski ierobežojumi un ja zemes apsaimniekošana būtu jāturpina, lai saglabātu vai uzlabotu vidi, uzturētu laukus un saglabātu apgabala tūrisma potenciālu vai aizsargātu krasta līniju.

4.   Apgabali, kas nav minēti 2. un 3. punktā, var pretendēt uz maksājumiem saskaņā ar 32. pantu, ja tos ietekmē specifiski ierobežojumi , tostarp ļoti zems iedzīvotāju blīvums, un ja zemes apsaimniekošana būtu jāturpina, lai saglabātu vai uzlabotu vidi, uzturētu laukus un saglabātu apgabala tūrisma potenciālu vai aizsargātu krasta līniju.

Apgabali, kuros ir īpaši ierobežojumi, aptver lauksaimniecības platības, kas ir viendabīgas no dabas aizsardzības nosacījumu viedokļa, un to kopējais apmērs nepārsniedz 10 % no attiecīgās dalībvalsts platības.

Apgabali, kuros ir īpaši ierobežojumi, aptver lauksaimniecības platības, kas ir viendabīgas no dabas aizsardzības nosacījumu viedokļa, un to kopējais apmērs nepārsniedz 10 % no attiecīgās dalībvalsts platības.

5.   Dalībvalstis lauku attīstības programmām pievieno:

5.   Dalībvalstis lauku attīstības programmām pievieno esošās vai grozītās robežas saskaņā ar 2., 3.  un 4. punktu.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.   Dzīvnieku labturības maksājumi sedz tikai tās saistības, kas pārsniedz attiecīgos obligātos standartus, kuri noteikti saskaņā ar Regulas (ES) Nr.  HR/2012 VI sadaļas I nodaļu, un citas attiecīgas obligātās prasības, kas paredzētas valstu tiesību aktos . Šīs attiecīgās prasības nosaka programmā.

2.   Dzīvnieku labturības maksājumi sedz tikai tās saistības, kas pārsniedz attiecīgos obligātos standartus, kuri noteikti saskaņā ar Regulas (ES) Nr.  …/2013 [HR] VI sadaļas I nodaļu, un citas attiecīgas obligātās prasības, kas paredzētas Savienības likumos . Šīs attiecīgās prasības nosaka programmā.

Šīs saistības uzņemas uz vienu gadu ar iespēju tās atjaunot.

Šīs saistības uzņemas uz laikposmu no viena līdz septiņiem gadiem ar iespēju tās atjaunot.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.   Atbalstu saskaņā ar šo pasākumu piešķir par meža hektāru meža tiesiskajiem valdītājiem, pašvaldībām un to apvienībām, kas brīvprātīgi uzņemas veikt darbības, kuras ietver vienas vai vairākas meža vides saistības. Šo atbalstu var saņemt arī struktūras, kas apsaimnieko valsts īpašumā esošus mežus, ja tās nav atkarīgas no valsts budžeta.

1.   Atbalstu saskaņā ar šo pasākumu piešķir par meža hektāru tikai meža tiesiskajiem valdītājiem, pašvaldībām un to apvienībām, kas brīvprātīgi uzņemas veikt darbības, kuras ietver vienas vai vairākas meža vides saistības. Šo atbalstu var saņemt arī struktūras, kas apsaimnieko valsts īpašumā esošus mežus, ja tās nav atkarīgas no valsts budžeta.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Meža tiesiskajiem valdījumiem, kuri pārsniedz noteiktu lielumu, kas dalībvalstīm jānosaka programmā, 1. punktā minēto atbalstu piešķir ar nosacījumu, ka ir iesniegts meža apsaimniekošanas plāns vai līdzvērtīgs instruments, kas ir saskaņā ar ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

svītrots

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.   Maksājumi kompensē saņēmējiem visas no šīm saistībām izrietošās papildu izmaksas un negūtos ienākumus vai daļu no tiem. Vajadzības gadījumā tie var kompensēt arī darījumu izmaksas, kuru vērtība nepārsniedz 20 % no piemaksas, kas izmaksāta par meža vides saistībām. Atbalsts nepārsniedz maksimālo summu, kas noteikta I pielikumā.

3.   Maksājumi kompensē saņēmējiem visas no šīm saistībām izrietošās papildu izmaksas un negūtos ienākumus vai daļu no tiem. Vajadzības gadījumā tie var kompensēt arī darījumu izmaksas, kuru vērtība nepārsniedz 20 % no piemaksas, kas izmaksāta par meža vides saistībām. Atbalsts nepārsniedz maksimālo summu, kas noteikta I pielikumā. Skaidri pamatotos gadījumos atbalstu par vienošanos neizmantot kokus vai koku audzes var piešķirt arī kā vienreizējus maksājumus vai vienam projektam paredzētas standarta summas, ko aprēķina, ņemot vērā papildu izmaksas un peļņas zudumu.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.   Atbalsts saskaņā ar šo pasākumu veicina sadarbības veidus, kas ietver vismaz divus tiesību subjektus, un jo īpaši:

1.   Atbalsts saskaņā ar šo pasākumu veicina sadarbības veidus, kas ietver vismaz divus tiesību subjektus, un jo īpaši:

2.   Sadarbība, kas minēta 1. punktā, jo īpaši attiecas uz:

2.   Sadarbība, kas minēta 1. punktā, jo īpaši attiecas uz: