52013DC0355

Ieteikums

PADOMES IETEIKUMS

par Vācijas 2013. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Vācijas stabilitātes programmu 2012.-2017. gadam

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 1997. gada 7. jūlija Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu[1] un jo īpaši tās 5. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu[2],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta rezolūcijas[3],

ņemot vērā Eiropadomes secinājumus,

ņemot vērā Nodarbinātības komitejas atzinumu,

pēc apspriešanās ar Ekonomikas un finanšu komiteju,

tā kā:

(1)       Eiropadome 2010. gada 26. martā piekrita Komisijas priekšlikumam sākt jaunu izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju “Eiropa 2020”, kam pamatā būtu ciešāka ekonomikas politikas koordinācija, lielākoties pievēršot uzmanību galvenajām jomām, kurās jārīkojas, lai palielinātu Eiropas ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu un konkurētspēju.

(2)       Padome 2010. gada 13. jūlijā, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumiem, pieņēma ieteikumu par dalībvalstu un Savienības vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm (2010.–2014. g.), un 2010. gada 21. oktobrī – lēmumu par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm[4], kas kopā veido “integrētās pamatnostādnes”. Dalībvalstis tika aicinātas ņemt vērā šīs integrētās pamatnostādnes savā ekonomikas un nodarbinātības politikā.

(3)       Valstu vai to valdību vadītāji 2012. gada 29. jūnijā pieņēma lēmumu par Izaugsmes un nodarbinātības paktu, kas ir saskaņots pamats rīcībai valstu, ES un eurozonas līmenī, izmantojot visas iespējamās sviras, instrumentus un politikas jomas. Viņi pieņēma lēmumu par dalībvalstu līmenī veicamo rīcību, jo īpaši paužot pilnīgu apņemšanos sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus un īstenot konkrētai valstij adresētos ieteikumus.

(4)       Padome 2012. gada 6. jūlijā pieņēma ieteikumu par Vācijas valsts reformu programmu 2012. gadam un sniedza savu atzinumu par atjaunināto Vācijas stabilitātes programmu 2011.-2016. gadam.

(5)       Komisija 2012. gada 28. novembrī pieņēma gada izaugsmes pētījumu[5], iezīmējot 2013. Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgada sākumu. Komisija, pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 1176/2011, 2012. gada 28. novembrī pieņēma otro brīdināšanas mehānisma ziņojumu[6], kurā Vācija nebija minēta to dalībvalstu vidū, par kurām paredzēts izstrādāt padziļinātu pārskatu.

(6)       Eiropadome 2013. gada 14. martā apstiprināja, ka prioritātes ir nodrošināt finanšu stabilitāti, fiskālo konsolidāciju un sekmēt izaugsmi. Tā uzsvēra vajadzību īstenot diferencētu, uz izaugsmi vērstu fiskālo konsolidāciju, atjaunot normālus aizdevumu nosacījumus ekonomikai, sekmēt izaugsmi un konkurētspēju, risināt bezdarba problēmu, novērst krīzes sociālās sekas un modernizēt valsts pārvaldi.

(7)       Vācija 2013. gada 17. aprīlī iesniedza savu 2013. gada stabilitātes programmu, kas attiecas uz laikposmu no 2012. līdz 2017. gadam, un 2013. gada 12. aprīlī – 2013. gada valsts reformu programmu. Abas programmas izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību.

(8)       Pamatojoties uz 2013. gada stabilitātes programmas novērtējumu saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97, Padome uzskata, ka valsts finanšu stāvoklis Vācijā kopumā ir bijis stabils un vidēja termiņa budžeta mērķis (turpmāk „VTM”) ir sasniegts. Programmas budžeta prognožu pamatā esošais makroekonomiskais scenārijs ir ticams. Stabilitātes programmā sniegtās makroekonomikas prognozes kopumā atbilst Komisijas 2013. gada pavasara prognozēm attiecībā uz ekonomikas izaugsmes tempu un modeli 2013. un 2014. gadā, kā arī Komisijas aplēsei par Vācijas vidēja termiņa potenciālo izaugsmes rādītāju. Programmā ietvertās budžeta stratēģijas mērķis ir nodrošināt nepārtrauktu VTM sasniegšanu. Programmā ir saglabāts iepriekšējais VTM -0,5 % apmērā no IKP apmērā. Šis VTM atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta prasībām. Vācija sasniedza strukturālu budžeta pārpalikumu un tātad arī VTM 2012. gadā. Saskaņā ar stabilitātes programmu (pārrēķinātā)[7] strukturālā bilance arī 2013. un 2014. gadā būs pozitīva, kas kopumā atbilst Komisijas prognozēm, un tādējādi sniedz automātiskiem stabilizatoriem iespēju brīvi darboties. Vācija 2012. gadā arī izpildīja izdevumu kritēriju. Saskaņā ar stabilitātes programmā sniegto informāciju valsts izdevumu pieauguma rādītājs, atskaitot diskrecionāros ieņēmumu pasākumus, 2013. gadā pārsniegs izdevumu kritēriju, bet 2014. gadā – atbildīs tam. Programmā paredzēts, ka kopējais parāds 2013. gadā saruks līdz 80½ % no IKP un saglabās lejupejošu tendenci pēc tam. Pēc pārmērīgā budžeta deficīta novēršanas 2011. gadā Vācija ir pārejas periodā attiecībā uz atbilstību parāda kritērijam un 2012. gadā guva ievērojamus panākumus ceļā uz atbilstību parāda kritērijam. Ja programma tiks īstenota, kā paredzēts, tā 2013. gadā gūs arī ievērojamus panākumus ceļā uz atbilstību parāda kritērijam un parāda samazināšanas kritērijs tiks sasniegts pārejas perioda beigās 2014. gadā. Kopumā deficīta un parāda mērķi šķiet reālistiski.

(9)       Vācija veica tikai nelielus centienus, lai uzlabotu valsts izdevumu efektivitāti veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes jomā. Iepriekš veikto reformu centieni veselības aprūpes nozarē un šā gada ilgtermiņa aprūpes reforma, šķiet, nav pietiekami, lai apturētu nākotnē paredzamo izmaksu palielināšanos. Vācija, šķiet, veiksmīgi pilda valsts mērķi attiecībā uz izglītības un pētniecības izdevumiem, bet būtu jāparedz vēl vērienīgāki turpmāki mērķi, lai panāktu visnovatoriskākās valstis.

(10)     Vācija nepietiekami izmanto izaugsmei labvēlīgus ieņēmumu avotus. Samazinātās PVN likmes (pašlaik 7 %) piemērošanu samērā plašam preču un pakalpojumu klāstam varētu ierobežot, un varētu pārskatīt PVN administrēšanu tādā veidā, lai palielinātu efektivitāti, uzlabotu nodokļu iekasēšanu un apkarotu krāpniecību. Ieņēmumi no regulāriem īpašuma nodokļiem Vācijā ir īpaši mazi (0,5 % no IKP 2011. gadā, salīdzinot ar 1,3 % ES 27 dalībvalstīs), un tas var sniegt iespēju palielināt ieņēmumus no pašvaldības nekustamā īpašuma nodokļa (Grundsteuer), jo īpaši, no jauna novērtējot nodokļu bāzi.

(12)     Kopš pagājušā gada ieteikuma ir gūti daži panākumi konstitūcijā iekļautā līdzsvarota budžeta noteikuma (“parādu ierobežojuma”) īstenošanā, tomēr šķiet, ka vairākumā federālo zemju joprojām ir nepieciešami īpaši īstenošanas noteikumi, lai nodrošinātu parādu ierobežojuma efektīvu piemērošanu gada budžeta veidošanas procesā.

(13)     Finanšu nozarē ir veikti būtiski pielāgojumi un ir stiprināta regulējuma un uzraudzības sistēma. Komisijas lēmumi par valsts atbalstu turpināja virzīt federālo zemju banku (Landesbanken) pārstrukturēšanu. Tomēr šķiet, ka joprojām pastāv pārvaldības šķēršļi uz tirgu vērstai konsolidācijai banku nozarē, kas ietekmē finanšu nozares efektivitāti kopumā.

(14)     Vācija nav rīkojusies, lai novērstu ievērojamos šķēršļus, ar ko saskaras otrie pelnītāji mājsaimniecībā, un panākumi, kas gūti attiecībā uz bērnu pilna laika aprūpes iestāžu un pagarinātās dienas skolu pieejamības palielināšanu, joprojām ir nelieli. Vācija ir guvusi zināmus panākumus, lai palielinātu nelabvēlīgā stāvoklī esošu grupu izglītības iegūšanu, taču visām federālajām zemēm būtu jāturpina ievērojami centieni izveidot skolu sistēmu, kas visiem sniedz vienlīdzīgas iespējas. Politiskā darbība attiecībā uz augstā nodokļu īpatsvara darbaspēka izmaksās zemu atalgotiem darba ņēmējiem samazināšanu un ilgstošo bezdarbnieku integrāciju darba tirgū līdz šim ir bijusi ierobežota. Vācijai būtu vēl vairāk jāsamazina augstie nodokļi un sociālās apdrošināšanas iemaksas, ko tā piemēro mazajām algām. Ir nepieciešami turpmāki centieni, lai uzlabotu pāreju no konkrētiem līgumu veidiem, piemēram, maziem darbiem (mini-jobs), uz ilgtspējīgākiem līgumu veidiem, tādējādi novēršot tirgus segmentāciju. Lai gan reālās algas joprojām ir zemākas par 2000. gada līmeni, kas veicināja bezdarba līmeņa strukturālus samazinājumus no 8 % līdz 5,5 %, kopš tā laika tās sāka dinamiski palielināties, neradot negatīvu ietekmi uz konkurētspēju. Tajā pašā laikā ir palielinājušās algu atšķirības.

(15)     Vācijas mērķis ir mazināt enerģētikas sistēmas pārveides kopējās ekonomiskās izmaksas. Vēl nav gūti konkrēti rezultāti, un joprojām pastāv lieli riski un iespējama neefektivitāte. Vācija veic būtiskus pasākumus, lai paātrinātu enerģētikas tīklu paplašināšanu. Valsts enerģētikas politika nav pietiekami saskaņota ar kaimiņvalstu politiku.

(16)     Situācija pakalpojumu nozarē kopš pagājušā gada nav ievērojami mainījusies, un joprojām pastāv ierobežojumi attiecībā uz ienākšanu tirgū un strādāšanu konkrētās profesijās. Vācijai būtu jāiegulda lielāks darbs, lai atvērtu pakalpojumu nozari, novēršot nepamatotus ierobežojumus un šķēršļus ienākšanai tirgū, tādējādi sekmējot zemākus cenu līmeņus, padarot pakalpojumus pieejamākus iedzīvotājiem ar mazākiem ienākumiem. Daudzās amatniecības nozarēs, tostarp būvniecības nozarē, joprojām ir spēkā prasība par to, ka ir nepieciešams meistara sertifikāts (Meisterbrief) vai līdzvērtīga kvalifikācija, lai varētu veikt uzņēmējdarbību. Būvniecības nozarē ir arī ierobežojumi attiecībā uz komerciālām ziņām un atļauju piešķiršanas procedūrām. Uz daudziem profesionāliem pakalpojumiem attiecas prasības par juridisko statusu un kapitāla turējumiem. Vācija varētu izvērtēt, vai tādus pašus sabiedrības interešu mērķus nevarētu sasniegt, ieviešot mazāk stingru regulējumu. Regulējuma atšķirības federālajās zemēs arī liek domāt, ka pastāv iespējas veikt turpmākus pasākumus, lai identificētu pieejas regulējumam, kas rada vismazāko slogu, un ieviestu tās visā valstī, tādējādi samazinot birokrātiju uzņēmumiem. Efektīvas konkurences līmenis dzelzceļa nozarē nav mainījies. Attiecībā uz publisko iepirkumu līgumu vērtība, ko Vācijas iestādes publicēja saskaņā ar ES iepirkuma tiesību aktiem, ir ļoti zema. Likumdošanas process, tostarp arī likuma pret konkurences ierobežojumiem (Gesetz gegen Wettbewerbsbeschränkungen) pārskatīšana, vēl nav pabeigti. Mazumtirdzniecības nozarē plānošanas regulējums būtiski ierobežo jaunu dalībnieku ienākšanu tirgū.

(17)     Eiropas pusgada ietvaros Komisija ir vispusīgi izanalizējusi Vācijas ekonomikas politiku. Tā ir novērtējusi stabilitātes programmu un valsts reformu programmu. Komisija ir ņēmusi vērā ne tikai to lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Vācijā, bet arī to atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā to, ka jānostiprina Eiropas Savienības vispārējā ekonomiskā pārvaldība, kas panākams, turpmākajos valstu lēmumos sniedzot ES līmeņa norādes. Komisijas ieteikumi saskaņā ar Eiropas pusgadu ir atspoguļoti turpmāk 1.–4. ieteikumā.

(18)     Ņemot vērā šo novērtējumu, Padome ir izskatījusi Vācijas stabilitātes programmu, un tās atzinums[8] ir jo īpaši atspoguļots turpmāk 1. ieteikumā.

(19)     Eiropas pusgada ietvaros Komisija ir izanalizējusi arī visas eurozonas ekonomikas politiku. Pamatojoties uz to, Padome ir sniegusi konkrētus ieteikumus, kas adresēti valstīm, kuru valūta ir euro. Vācijai būtu jānodrošina, lai šie ieteikumi tiktu īstenoti pilnībā un laikus,

IESAKA Vācijai laikposmā no 2013. līdz 2014. gadam rīkoties šādi.

1.           Kā paredzēts, saglabāt stabilu fiskālo stāvokli, kas nodrošina atbilstību vidēja termiņa mērķim programmas laikā. Īstenot izaugsmei labvēlīgu fiskālo politiku, veicot papildu pasākumus, lai uzlabotu valsts izdevumu efektivitāti veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes jomā, labāk integrējot aprūpes pakalpojumus un lielāku uzmanību pievēršot prevencijai, rehabilitācijai un neatkarīgai dzīvei. Uzlabot nodokļu sistēmas efektivitāti, jo īpaši paplašinot PVN bāzi un no jauna novērtējot pašvaldības nekustamā īpašuma nodokļa bāzi; izmantot pieejamās iespējas lielākiem un efektīvākiem izaugsmi veicinošiem izdevumiem izglītībai un pētniecībai visos valdības līmeņos. Pabeigt parādu ierobežojuma ieviešanu konsekventi visās federālajās zemēs, nodrošinot, lai uzraudzības procedūras un korekcijas mehānismi būtu savlaicīgi un atbilstīgi.

2.           Uzturēt apstākļus, kas ļauj pieaugt algām, lai atbalstītu iekšzemes pieprasījumu. Šajā nolūkā samazināt augstos nodokļus un sociālās apdrošināšanas iemaksas, jo īpaši zemu atalgotiem darba ņēmējiem, un palielināt nelabvēlīgā stāvoklī esošu grupu izglītības iegūšanu. Saglabāt atbilstīgus aktivizācijas un integrācijas pasākumus, īpaši ilgstošiem bezdarbniekiem. Atvieglot pāreju no nestandarta nodarbinātības, piemēram, maziem darbiem, uz ilgtspējīgākiem nodarbinātības veidiem. Veikt pasākumus, lai uzlabotu stimulus strādāt un darba ņēmēju nodarbināmību, jo īpaši otrajiem pelnītājiem mājsaimniecībā un mazkvalificētām personām, arī tādēļ, lai palielinātu viņu ienākumus. Šajā nolūkā novērst fiskālos šķēršļus otriem pelnītājiem mājsaimniecībā un palielināt bērnu pilna laika aprūpes iestāžu un pagarinātās dienas skolu pieejamību.

3.           Uzlabot enerģētikas politikas saskaņošanu ar kaimiņvalstīm un līdz minimumam samazināt enerģētikas sistēmas pārveides kopējās izmaksas, jo īpaši pārskatot to enerģētikas politikas instrumentu izmaksu efektivitāti, kas paredzēti, lai sasniegtu atjaunojamās enerģijas mērķus, un turpinot centienus, lai paātrinātu elektroenerģijas un gāzes valsts un pārrobežu tīklu paplašināšanu.

4.           Veikt pasākumus, lai vēl vairāk veicinātu konkurenci pakalpojumu nozarēs, tostarp atsevišķos arodos, jo īpaši būvniecības nozarē, un profesionālajos pakalpojumos, lai palielinātu iekšējos izaugsmes avotus. Steidzami rīkoties, lai būtiski palielinātu publisko iepirkumu līgumu vērtību. Pieņemt un īstenot paziņoto tiesību aktu reformu, lai uzlabotu konkurences tiesību īstenošanu attiecībā uz konkurences ierobežojumiem. Novērst ierobežojumus attiecībā uz plānošanu, kas pārmērīgi ierobežo jaunu dalībnieku ienākšanu mazumtirdzniecības nozarē. Veikt papildu pasākumus, lai atceltu atlikušos šķēršļus konkurencei dzelzceļa tirgos. Īstenot centienus, lai konsolidētu banku nozari, tostarp uzlabojot pārvaldības satvaru.

Briselē,

                                                                       Padomes vārdā –

                                                                       priekšsēdētājs

[1]               OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp.

[2]               COM (2013) 355 final.

[3]               P7_TA(2013) 0052 un P7_TA(2013) 0053.

[4]               Padomes 2013. gada 22. aprīļa Lēmums 2013/208/ES.

[5]               COM(2012) 750 final.

[6]               COM(2012) 751 final.

[7]               Cikliski koriģētā bilance, izņemot vienreizējos un pagaidu pasākumus, ko Komisijas dienesti atbilstoši kopīgi saskaņotai metodoloģijai pārrēķinājuši, pamatojoties uz programmā sniegto informāciju.

[8]               Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1466/97 5. panta 2. punktu.