This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52013DC0049
REPORT FROM THE COMMISSION TO THE EUROPEAN PARLIAMENT, THE COUNCIL, THE EUROPEAN ECONOMIC AND SOCIAL COMMITTEE AND THE COMMITTEE OF THE REGIONS in accordance with Article 117(4) of REACH and Article 46(2) of CLP, and a review of certain elements of REACH in line with Articles 75(2), 138(2), 138(3) and 138(6) of REACH
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI saskaņā ar REACH regulas 117. panta 4. punktu un CLP regulas 46. panta 2. punktu un pārskatot konkrētus REACH regulas elementus atbilstīgi tās 75. panta 2. punktam, 138. panta 2. punktam, 138. panta 3. punktam un 138. panta 6. punktam
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI saskaņā ar REACH regulas 117. panta 4. punktu un CLP regulas 46. panta 2. punktu un pārskatot konkrētus REACH regulas elementus atbilstīgi tās 75. panta 2. punktam, 138. panta 2. punktam, 138. panta 3. punktam un 138. panta 6. punktam
/* COM/2013/049 final */
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI saskaņā ar REACH regulas 117. panta 4. punktu un CLP regulas 46. panta 2. punktu un pārskatot konkrētus REACH regulas elementus atbilstīgi tās 75. panta 2. punktam, 138. panta 2. punktam, 138. panta 3. punktam un 138. panta 6. punktam /* COM/2013/049 final */
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS
PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN
REĢIONU KOMITEJAI saskaņā ar REACH regulas
117. panta 4. punktu un CLP regulas 46. panta
2. punktu un pārskatot konkrētus REACH regulas elementus
atbilstīgi tās 75. panta 2. punktam, 138. panta
2. punktam, 138. panta 3. punktam un 138. panta
6. punktam (Dokuments attiecas uz EEZ) 1. Ievads REACH regula[1]
(turpmāk tekstā — REACH) stājās spēkā
2007. gada 1. jūnijā, un tā paredzēta, lai
nodrošinātu cilvēku veselības un vides augsta līmeņa
aizsardzību, kā arī vielu brīvu apriti iekšējā
tirgū, vienlaikus veicinot konkurētspēju un inovāciju, un
lai valsts iestādēm piešķirto atbildību par
ķīmisko apdraudējumu nodotu nozares pārstāvjiem. REACH
tās pieņemšanas laikā visām iesaistītajām
ieinteresētajām personām radīja būtiskas
problēmas un jautājumus. REACH bija nepieciešami jauni
sadarbības veidi, lai uzņēmumi varētu apmainīties ar
informāciju, lai veicinātu saziņu visā piegādes
ķēdē, kā arī izstrādātu rīkus, kas sniegtu
uzņēmumiem un valsts iestādēm norādes un
palīdzību īstenošanas procesā. Piecus gadus pēc REACH stāšanās
spēkā ir pabeigti galvenie tās īstenošanas posmi. Pirmais
reģistrācijas termiņš 2010. gadā bija
veiksmīgs — nozares pārstāvji izpildīja savas
saistības, iesniedzot 24 675 reģistrācijas
dokumentācijas, kas aptvēra 4300 vielu. Tā
rezultātā ir būtiski uzlabojusies riska pārvaldībai
pieejamo datu kvalitāte, tādējādi ievērojami mazinot
reģistrēto vielu nominālo risku. Iestādes
pienācīgi pildīja savus pienākumus, piemēram,
atbildēja uz daudziem — galvenokārt MVU uzdotiem —
jautājumiem, izmantojot palīdzības dienestu tīklu, kas
pieejami visās dalībvalstīs. Eiropas Ķimikāliju
aģentūra (ECHA), kas dibināta 2007. gadā,
šobrīd darbojas pilnā apmērā. Tajā pašā periodā
Komisija nodrošināja EUR 330 miljonus, lai finansētu
pētniecību un citus pasākumus, kuru mērķis ir
izstrādāt alternatīvas metodes testiem ar dzīvniekiem. Ar šo ziņojumu tiek izpildītas Komisijai
uzliktās ziņojumu un pārskatu sniegšanas saistības, kas izpildāmas
piecus gadus pēc REACH stāšanās spēkā.
Turklāt ar šo ziņojumu tiek nodrošināta platforma, kurā
Komisija var sniegt pārskatu par konstatējumiem REACH
darbības vispārīgākos novērtējumos.
Ziņojumam pievienotajā dienestu darba dokumentā[2] sniegta
sīkāka informācija par konstatējumiem, kas izmantoti
šā ziņojuma secinājumos un ieteikumos. Saskaņā ar REACH[3]
Komisijai jāsniedz ziņojums par pieredzi, kas gūta regulas
darbībā, un par finansējumu, ko Komisija nodrošinājusi
alternatīvo testa metožu izstrādei un izvērtēšanai. REACH
arī noteikts, ka Komisijai jāpārskata prasības
saistībā ar zemas tonnāžas vielu reģistrāciju,
attiecīgā gadījumā jāziņo par nepieciešamību
reģistrēt konkrētus polimēru veidus,
jānovērtē, vai ir jāmaina REACH darbības joma,
lai izvairītos no pārklāšanās ar citiem saistītiem
Savienības noteikumiem, un jāveic ECHA pārskatīšana. 2. Vispārīgi secinājumi par REACH
mērķu sasniegšanu 2.1. Cilvēku veselība un
vide REACH
pieņēma ar mērķi ir nodrošināt cilvēku
veselības un vides augsta līmeņa aizsardzību, tostarp
alternatīvu metožu attīstību vielu bīstamības
novērtēšanai, kā arī vielu brīvu apriti
iekšējā tirgū, vienlaikus veicinot konkurenci un inovāciju.
REACH ir pamatelements ES saistībās attiecībā uz
īstenošanas plānu, kurš pieņemts 2002. gada Pasaules
samitā par ilgtspējīgu attīstību un kura
mērķis ir nodrošināt, lai līdz 2020. gadam tiktu
izstrādāti tādi ķīmisku vielu ražošanas un
izmantošanas veidi, kas ļautu samazināt to būtisko negatīvo
ietekmi uz cilvēku veselību un vidi. REACH nosaka vielu
sistemātisku reģistrāciju. Reģistrācijas ietvaros
jādokumentē vielu droša lietošana, ietverot informāciju par
vielu bīstamību un tādējādi ļaujot
reģistrētājiem tās klasificēt un marķēt,
jānosaka riska pārvaldības pasākumi un jāpaziņo
šī informācija visiem piegādes ķēdes
dalībniekiem. Reģistrētājiem jāveic
ķīmiskās drošības novērtējums vielām, kuru
daudzums pārsniedz 10 tonnas, lai noteiktu, vai ir nepieciešami
papildu riska mazināšanas pasākumi. REACH uzlabo
atsevišķu vielu kontroli. Ir noteikti ierobežojumi, lai kontrolētu
nozares pārstāvju nepietiekami uzraudzītos riskus.
Attiecībā uz veselību un vidi licencēšanas procesa
mērķis ir nodrošināt, lai tiktu kontrolēti īpaši
bīstamu vielu (SVHC) radītie riski un lai šīs vielas
pakāpeniski tiktu aizstātas ar piemērotām
alternatīvām vielām, ja tās ir ekonomiski un tehniski
dzīvotspējīgas. Lai gan šo mērķu sasniegšanai ir
nepieciešama dzīvnieku izmantošana laboratorijas eksperimentos, REACH
ir noteiktas vairākas sīki izstrādātas saistības, kuru
mērķis ir samazināt testus ar dzīvniekiem, un
nodrošinātas iniciatīvas alternatīvu bīstamības
novērtējuma metožu izmantošanai un izstrādei. Īsāk sakot, REACH veselības
un vides mērķus paredzēts sasniegt, 1) uzlabojot zināšanas
par vielu īpašībām un izmantošanu, kā rezultātā
tiktu uzlaboti drošības un kontroles pasākumi un samazināta
vielu iedarbība, tādējādi samazinot arī negatīvo
ietekmi uz cilvēku veselību un vidi; un 2) izmantojot par SVHC
mazāk bīstamas alternatīvas vielas vai tehnoloģijas. 2.1.1. Gaidāmie REACH rezultāti
REACH ietekmes
novērtējumā 2003. gadā tika novērtēti
iespējamie veselības un vides ieguvumi (turpmāk
tekstā — “ieguvumi”)[4]
. REACH ieguvumi rodas, piemērojot atbilstošus riska
mazināšanas pasākumus (to, pirmkārt, nodrošina nozares
pārstāvji un, otrkārt, pieprasa iestādes), kuru
īstenošanu sekmē sistemātiska informācijas par
ķīmisku vielu bīstamību un izmantošanu vākšana un
izveide. Ietekmes novērtējumā tika sniegts
uzskatāms piemērs par gaidāmo, veselībai radīto
ilgtermiņa ieguvumu iespējamo apmēru šo riska mazināšanas
pasākumu rezultātā. Tika paredzēts, ka REACH
pozitīvā ietekme uz sabiedrības veselību būs
novērojama 10 gadus pēc REACH īstenošanas
sākuma, t. i., 2018. gadā, un būs pilnība
uzskatāma vēl pēc 20 gadiem, tādējādi REACH
kopējie radītie ieguvumi veselības jomā sasniegs
EUR 50 miljardus 30 gadu periodā (pēc atlaižu
piemērošanas). Citā pētījumā tika izteiktas prognozes,
ka REACH ilgtermiņa ieguvumi vides jomā 25 gadu
periodā sasniegs EUR 50 miljardus (pēc atlaižu
piemērošanas)[5].
Neatkarīgi no metodiskajiem sarežģījumiem vispārējais
secinājums bija, ka gaidāmie REACH ieguvumi ievērojami
pārsniegs izmaksas. 2.1.2. Konstatējumi Kā jau bija gaidāms, pieci gadi pēc
REACH stāšanās spēkā joprojām ir
pārāk agrs laiks ieguvumu noteikšanai. Tā vietā Komisija ir
aplūkojusi sākotnējās tendences, pamatojoties uz
kvalitatīvās informācijas un kvantitatīvo
rādītāju reprezentatīvā kopuma pārbaudi. Komisija pārskatīja tos galvenos
virzītājspēkus, kas jau darbojas un kas ir īpaši
svarīgi saistībā ar ieguvumu radīšanu, proti:
reģistrāciju, informāciju piegādes ķēdē,
licencēšanu un ierobežošanu. Tika pārbaudīti arī
pasākumi, kas palīdz īstenot ieguvumus, piemēram,
dokumentācijas izvērtēšana, vadlīniju nodrošināšana,
pārbaudes un īstenošanas pasākumi. Komisija norāda, ka: –
informācijas palielināšana rada
pārmaiņas klasifikācijā, kurā lielākoties tiek
noteikti stingrāki mēri; riska novērtēšanai pieejamās
informācijas kvalitāte jau ir uzlabojusies, salīdzinot ar
situāciju pirms REACH ieviešanas; –
informācijas palielināšana piegādes
ķēdē un uzlabotas drošības datu lapas sekmē
atbilstošākus riska pārvaldības pasākumus,
tādējādi sniedzot ieguldījumu nominālā riska
ievērojamā samazināšanā, un ir nodrošinājušas
ieguvumus tādiem galalietotājiem kā izstrādājumu
ražotāji; –
pienākumu palielināšana
attiecībā uz SVHC, izmantojot kandidātu sarakstu un
licencēšanas noteikumus, ir sekmējusi šo vielu aktīvāku
aizstāšanu visā piegādes ķēdē. Tādēļ ir vērojama reāla
virzība, lai sasniegtu REACH mērķi cilvēku
veselības un vides jomā. Paredzams, ka šī tendence
paātrināsies, tiklīdz atlikušie galvenie ieguvumu
virzītājspēki sāks pilnībā darboties. Tomēr
Komisija norāda uz dažiem būtiskiem reģistra trūkumiem, kas
varētu kavēt ieguvumu sasniegšanu: –
kā ziņo ECHA, daudzas
reģistrācijas dokumentācijas ir atzītas par
neatbilstošām, tostarp attiecībā uz vielas identitāti; –
kā ziņo ECHA, reģistrētāji
ir veikuši nepietiekamus novērtējumus saistībā ar
noturīgu, bioakumulatīvu un toksisku (PBT) un ļoti
noturīgu un ļoti bioakumulatīvu (vPvB) vielu
īpašībām; –
kā ziņo nozares pārstāvji, ir
novērotas problēmas attiecībā uz paplašinātu
drošības datu lapu saturu un formātu. Tāpēc Komisija: (a)
aicina nozares pārstāvjus vispirms
uzlabot reģistrācijas dokumentāciju kvalitāti, īpaši
pievēršoties neatbilstību novēršanai un nepieciešamības
gadījumā tās nekavējoties atjauninot; (b)
aicina ECHA un dalībvalstis
palielināt centienus, lai panāktu dokumentāciju atbilstību
informācijas prasībām; (c)
aicina ECHA un nozares pārstāvjus
risināt problēmas, kas saistītas ar paplašināto
drošības datu lapu apkopošanu, paziņošanu un izmantošanu,
tādējādi popularizējot tās kā galveno riska
pārvaldības rīku; (d)
sadarbībā ar ECHA apkopos
turpmākus praktiskus pierādījumus par veidiem, kā uzlabot
vielu identificēšanas un “vienādības” noteikšanas pamatnosacījumus.
Attiecīgā gadījumā Komisija var ierosināt
pasākumus, tostarp īstenošanas tiesību aktus; (e)
sadarbībā ar dalībvalstīm un ECHA
palielinās centienus, lai noteiktu attiecīgās SVHC,
izmantojot riska vadības variantu (RMO) struktūru. 2.2. Iekšējais tirgus un
konkurētspēja No 1999. gada līdz 2009. gadam ES
ķīmijas rūpniecības attīstība bija nedaudz
ātrāka nekā vidēji visu pārējo ražošanas nozaru
attīstība, un tā lielā mērā ir atguvusies no
2008. gada krīzes. Šī nozare veido pozitīvu
tirdzniecības bilanci, un tai ir īpaši labi panākumi
speciālo ķīmisko vielu nozarēs ar augstu peļņu. ES 2003. gadā, kad tika ierosināta REACH,
bija pasaulē lielākais ķīmisku vielu tirgus, veidojot
aptuveni 30 % no ķīmisku vielu tirdzniecības pasaulē.
Šobrīd tā veido aptuveni 21 %, bet Ķīna ir
lielākais ķīmisku vielu tirgus. Tomēr ES ķīmisko
vielu rūpniecība joprojām ir pasaulē lielākā
eksportētāja, un tās apgrozījums absolūtā izteiksmē
ir pieaudzis. Iekšējais tirgus ir ķīmisko vielu
rūpniecības izaugsmes un konkurētspējas galvenais
virzītājspēks, un REACH to ir turpmāk
saskaņojusi. Nozares pārstāvji atzīst pozitīvo
ekonomisko ietekmi uz to uzņēmumiem pat tad, ja saglabājas daži
šķēršļi. Šajā saistībā Komisija atgādina dalībvalstīm
par nepieciešamību konsekventi un saskaņoti interpretēt visus REACH
noteikumus, jo īpaši koncentrācijas robežlielumu 0,1 %
apmērā ļoti lielas bažas izraisošām vielām
izstrādājumos[6].
Neskarot Komisijas veikto šo noteikumu interpretāciju un jebkādu
notiekošo tiesvedību pret dalībvalstīm par Līgumu
saistību neizpildi, Komisija aicina dalībvalstis un citas
ieinteresētās personas noteikt REACH noteikumu
iespējamās ietekmes uz vidi un veselību apmēru, ja
tāda ir. REACH
reģistrācijas izmaksu dēļ daži uzņēmumi ir
atteikušies konkurēt atsevišķu vielu tirgos, kas šajos gadījumos
ir palielinājuši tirgus koncentrāciju un cenas. Iespējamā
pozitīvā ietekme ir paaugstināta drošība, ko var radīt
labāka specializācija ķīmisku vielu piegādātāju
vidū un jauni uzņēmējdarbības modeļi
(piemēram, ķīmisku vielu noma). Nepieciešamība
pārstrukturēt dažas piegādes ķēdes rada iespējas,
kuras finansiālu un organizatorisku šķēršļu dēļ
MVU, visticamāk, neizmantos, ja vien tiem netiks sniegts atbilstošs
atbalsts. Reģistrācija ir ietekmējusi
arī pakārtotos lietotājus, kuriem kopumā ir mazāka
izpratne par savu nozīmi REACH. Viņu situācija
turpmāk jāpārrauga, jo īpaši saistībā ar
turpmākiem reģistrācijas termiņiem. Īpaša
uzmanība jāpievērš izstrādājumu ražotāju
situācijai un izmaksām, kas saistītas ar REACH
administrēšanu. Ņemot vērā to, ka lielākā
daļa pakārtoto lietotāju ir MVU, tiem jāpievērš
īpaša uzmanība, uzlabojot REACH īstenošanu. Pastāv uzskats, ka ļoti daudzi MVU
nezina par savu lomu un pienākumiem saistībā ar REACH, un
tiem, kas to zina, var būt maldīgs priekšstats par viņu
pienākumu konkrēto darbības jomu, tāpēc ir
vajadzīga turpmāka rīcība, lai atbalstītu un
virzītu šādus uzņēmumus. Komisijas bažas par REACH
ietekmi uz MVU pastiprina nesen veikta aptauja, kurā konstatēts, ka
MVU uzskata REACH par vienu no 10 apgrūtinošākajiem ES
tiesību aktiem[7]. Tāpēc Komisija: (f)
izpētīs veidus regulas
finansiālās ietekmes mazināšanai, jo īpaši MVU, cita
starpā pārskatot reģistrācijas maksu sadali, lai
piešķirtu lielāku samazinājumu MVU, un lūdzot ECHA
sniegt konkrētākas vadlīnijas par pārredzamību, nediskrimināciju
un izmaksu godīgu sadali; konkrētāki Komisijas ieteikumi,
kā samazināt regulas ietekmi uz MVU, ir izklāstīti šā
ziņojuma pielikumā; (g)
aicina ECHA un nozares pārstāvjus
Forumā informācijas apmaiņai par vielām (SIEF)
pievērsties jautājumiem par pārredzamību, saziņu un
izmaksu sadali, pastiprināt sadarbību racionalizējot
procedūras un izstrādāt uz lietotāju vērstas
vadlīnijas, visos gadījumos īpaši pievēršoties MVU un izmaksām; (h)
norāda, ka dažas valstis iekļauj
konkrētus REACH principus savos ķīmisku vielu jomas
tiesību aktos; atzīst, ka starp ES un galvenajiem tirgiem
joprojām pastāv regulējuma pretrunas, kuras var ietekmēt ES
ārējo konkurētspēju; turpinās starptautiskā
mērogā veicināt ar REACH savietojamus tiesību aktus; (i)
atzīst sarežģījumus, ar kuriem
sastopas daudzi uzņēmumi (tostarp pakārtotie lietotāji),
kuri pirmo reizi veiks reģistrāciju un saistītos pienākumus
2013. un 2018. gadā. Tāpēc tā izmantos visus
pieejamos līdzekļus, lai pārraudzītu nozares gatavību
pirms nākamajiem reģistrācijas termiņiem. Turklāt
tā aicina dalībvalstis un ECHA stiprināt centienus
saistībā ar nozares sagatavošanu šiem būtiskajiem posmiem. 2.3. Inovācija REACH mērķis
ir veicināt inovāciju. Saziņa piegādes ķēdē
nodrošina ķīmisku vielu uzņēmumiem jaunu informāciju
par klientiem un to vajadzībām. Daudzi uzņēmumi atzīst
šīs informācijas un inovācijas pozitīvo ietekmi.
Reģistrācijām apkopotā informācija iedvesmo
inovatīvi izmantot esošās vielas. REACH ir bijusi
pozitīva ietekme uz jaunu vielu pētniecību, pateicoties
vispārēji vienlīdzīgai attieksmei pret jaunām un
esošām vielām. Jaunu vielu reģistrāciju skaits ir pieaudzis
atbilstoši pirms REACH pieņemšanas cerētajam. Vēl viena inovācijas iniciatīva REACH
ir atbrīvojums no pienākuma reģistrēt uz ražojumiem un
procesiem orientētu pētniecību un izstrādi (PPORD).
Nozares pārstāvji šo iniciatīvu kopumā ir
vērtējuši atzinīgi, taču Komisija norāda, ka tikai
daži MVU līdz šim ir izmantojuši PPORD. Visbeidzot jānorāda, ka REACH
izpilda savu mērķi attiecībā uz inovāciju, pat ja,
piemēram, attiecībā uz pētniecības un izstrādes
intensitāti, inovācijas jomā joprojām pastāv
trūkumi salīdzinājumā ar ASV un Japānu un pieaug
spiediens no jaunietekmes ekonomikas valstīm. Komisija arī
turpmāk pārraudzīs REACH ietekmi uz inovāciju, jo
īpaši jaunajās tehnoloģiju jomās, un līdz
2015. gada 1. janvārim sniegs pārskatu. 3. Vispārējs pārskats par REACH
darbības laikā gūto pieredzi 3.1. Dalībvalstu
pārskati par REACH darbību Regulas 117. panta 1. punktā ir
noteikts, ka dalībvalstīm līdz 2010. gada 1. jūnijam
ir jāsniedz pārskats par REACH darbību to
attiecīgajās teritorijās. Visas dalībvalstis izvirzīja
kompetentās iestādes. Kopumā ES un EEZ dalībvalstīs
darbojas 40 kompetentās iestādes, jo 7 valstīm ir
vairāk nekā viena šāda iestāde. Kompetentajām iestādēm ir
būtiska nozīme visos REACH procesos. Galvenais veiksmes
faktors saskanīgai un vienotai REACH īstenošanai ir
efektīva saziņa un sadarbība šo iestāžu vidū, kā
arī ar Komisiju un citām ieinteresētajām personām.
Dalībvalstu pārskati apliecina, ka lielākā daļa
dalībvalstu uztver šo sadarbību kā pozitīvu pieredzi. Pārskatos arī norādīts, ka
kompetentās iestādes uzskata, ka tām ir pieejami ierobežoti
resursi un prasmes savu uzdevumu izpildes vajadzībām. Dalībvalstis uzņemas pilnu
atbildību par īstenošanu, un tās visas ir izvirzījušas
īstenošanas iestādes. Dalībvalstu līdz šim veiktie
pārbaudes pasākumi ir aptvēruši ražotājus (37 %
pārbaužu), importētājus (23 %), tikai pārstāvjus
(3 %) un pakārtotos lietotājus (36 %). Lai nodrošinātu
saskaņotāku īstenošanu ES līmenī, REACH
izveidoja ECHA Ieviešanas informācijas apmaiņas forumu. Šo
forumu atzina par lietderīgu sadarbības platformu. Komisija: (a)
palīdzēs kompetentajām
iestādēm uzlabot iekšējās prasmes, piem.,
izstrādājot un izplatot rīkus, kas paredzēti ietekmes uz
inovāciju un konkurētspēju novērtēšanai; (b)
aicina dalībvalstis maksimāli
palielināt pieejamo resursu efektivitāti ar labākas
koordinēšanas un informācijas apmaiņas palīdzību;
attiecībā uz īstenošanu jācenšas nodrošināt mērķtiecīgas
darbības un sinerģijas ar citiem ES tiesību aktiem; (c)
sadarbībā ar forumu izstrādās
īstenošanas rādītājus un aicina dalībvalstis
pārraudzīt īstenošanas efektivitāti; (d)
uzlabos pārskatu sniegšanas veidni un
precizēs muitas iestāžu pienākumus REACH īstenošanā. 3.2. ECHA pārskats par
REACH un CLP darbību Saskaņā ar 117. panta
2. punktu pirmais ECHA ziņojums tika iesniegts 2011. gada
jūnijā. Tas apliecina, ka regulētājiestādes un
rūpniecības nozares pārstāvji būtībā ir
izpildījuši saistības un REACH kopumā darbojas labi.
Tomēr no līdzšinējās pieredzes var mācīties. ECHA noteica trīs
plašas jomas REACH un CLP darbības uzlabošanai: –
nozares pārstāvjiem ir pilnība
jāuzņemas atbildība par reģistrācijas
dokumentācijām un aktīvi jāuzlabo to kvalitāte pat
pēc iesniegšanas ECHA; –
arī turpmāk uzmanība jāvelta
efektīvai saziņai visā piegādes ķēdē,
nodrošinot informāciju par vielām un to drošu izmantošanu;
jānostiprina līdzekļi šīs saziņas nodrošināšanai
un jāizstrādā vai jāuzlabo rīki tās
veicināšanai; –
tā kā līdzekļi ir ierobežoti,
ir nepieciešama efektīva vielu prioritārās kārtības
noteikšana, kādā tās turpmāk apskatīt REACH un CLP
procesos; jāveicina turpmāka reģistrācijas
informācijas izmantošana, lai labāk varētu apkopot iestāžu
resursus ar mērķi sekmēt vielu drošu izmantošanu. Visās REACH jomās ir
apzinātas problēmas, no kurām dažas var atrisināt ar
īstenošanas optimizāciju, bet citām būs nepieciešams, lai
Komisija apsver ierosināt grozījumus REACH. Nobeigumā ECHA
piebilst, ka nozarei šobrīd galvenokārt nepieciešama stabilitāte
un prognozējamība, un neatbalsta grozījumu veikšanu REACH
tuvākajā laikā. 3.3. Testi ar dzīvniekiem Galvenie konstatējumi no ECHA pārskata
saskaņā ar 117. panta 3. punktu par alternatīvām
testēšanas metodēm ir šādi: –
90 % reģistrācijas
dokumentāciju ir iesniegtas kopīgi, un ir manāmi uzlabojusies
datu apmaiņa; –
reģistrētāji ir plaši izmantojuši
pieejamos noteikumus, lai atteiktos no testiem; –
bažas rada to pamatojumu kvalitāte, kas
norādīti, lai neveiktu testus ar dzīvniekiem; –
reģistrētāji kopumā
neierosināja nevajadzīgu testēšanu; –
testēšanas priekšlikumu iesniegšanas
procedūra darbojas veiksmīgi; –
tika saņemts mazāk testēšanas
priekšlikumu, nekā plānots, lai gan daļēji tajā
vainojama neatbilstoša alternatīvo pieeju pieņemšana; un –
ir veikti 107 augstākā līmeņa
testi ar dzīvniekiem, neierosinot testēšanu. Kopumā Komisija ir piešķīrusi
EUR 330 miljonus alternatīvo metožu izstrādes un
izvērtēšanas atbalstam laikposmā no 2007. gada līdz
2011. gadam. Deviņas dalībvalstu kompetentās iestādes
katra iesniedza pārskatu par izdevumiem vairāk nekā
EUR 100 000 apmērā gadā. Pārskats par
izdevumu sadalījumu ir sniegts dienestu darba dokumentā. Centieni
jāturpina, jo joprojām ir nepilnības tādu alternatīvu
nodrošināšanā, kas nepieciešamas dažiem sarežģītiem
toksikoloģiskās ietekmes līmeņa rādītājiem.
Īpaša uzmanība jāvelta normatīvai rezultātu
izmantošanai un lietotāju izglītošanai. Komisija iesaka: (a)
ECHA turpināt
attīstīt dokumentācijas izvērtēšanu, uzlabot
vadlīnijas un saziņu ar nozares pārstāvjiem, lai
veicinātu to pamatojumu kvalitāti, kas iesniegti par alternatīvu
metožu izmantošanu; un (b)
ECHA izvērtēt
sabiedriskās apspriešanas par testēšanas priekšlikumiem procesa
efektivitāti; šajā sabiedriskajā apspriešanā turpmāk
jāpievēršas alternatīvām pieejām un jāveido jauna
būtiska informācija. (c)
dalībvalstīm nodrošināt
atbilstību testēšanas priekšlikumu prasībām. Komisija pārraudzīs alternatīvo
metožu pētniecības finansējuma izdevumus, lai veicinātu šo
metožu attīstību saskaņā ar Komisijas paziņojuma par
ķīmisko vielu kombinēto ietekmi[8] attiecīgo daļu, ņemot
vērā nepieciešamību izmantot regulatīviem
mērķiem. Komisija attiecīgā gadījumā veiks
arī starptautisku un starpnozaru koordinēšanu. 3.4. Pārskats par vielu
daudzumā no 1 tonnas līdz 10 tonnām
reģistrācijas prasībām un par nepieciešamību
reģistrēt konkrētus polimēru veidus Ir novērtētas reģistrācijas
prasības vielām daudzumā no 1 tonnas līdz
10 tonnām, lai noteiktu apdraudējumu cilvēku veselībai
un videi. Novērtējumā ietverti arī apsvērumi par
tādu cilvēku veselības vai vides aspektu klasifikācijas
rādītāju noteikšanu, kuri būtu pietiekami, lai šos aspektus
klasificētu saskaņā ar CLP, un atbilstošu riska
pasākumu noteikšanu. Komisija atzīst, ka informācijas
prasības nav tik lielas kā Ekonomiskās sadarbības un
attīstības organizācijas (ESAO) skrīninga
informācijas datu kopuma (SIDS) dokumentācijai, jo nav
iekļauta prasība par ķīmiskās drošības
ziņojumu. Komisijai pašreiz nav pietiekamas
informācijas par ietekmi uz inovāciju un konkurētspēju, lai
varētu ierosināt mainīt informācijas prasības par
vielām ar zemu tonnāžu. Komisija arī pārskata
nepieciešamību (ja tāda pastāv) reģistrēt
konkrētus polimēru veidus. Šobrīd ir jāiegūst
vairāk informācijas, lai izdarītu secinājumus par šādu
nepieciešamību un iespējamību. Ņemot vērā iespējamos
ieguvumus un arī izmaksas, Komisija sadarbībā ar
dalībvalstīm un citām ieinteresētajām personām
turpinās darbu šajās jomās un attiecīgā gadījumā
līdz 2015. gada 1. janvārim nāks klajā ar
priekšlikumu. 3.5. Klasificēšana,
marķēšana un iepakošana (CLP) CLP regulā[9]
norādīti ķīmisko vielu un vielu maisījumu
klasificēšanas, marķēšanas un iepakošanas noteikumi ES
līmenī. Tās galvenie mērķi ir noteikt, vai vielai vai
maisījumam ir īpašības, kuru dēļ tie būtu
klasificējami kā bīstami, un saskaņot standarta simbolus,
frāzes un iepakošanas nosacījumus, kas izmantojami lietotāju
informēšanai. Attiecībā uz vielām par to ir iesniegts
pārskats REACH reģistrācijas dokumentācijā. CLP īstenošana ir
cieši saistīta ar REACH īstenošanu, un tās abas saskaras
ar līdzīgām problēmām. Dalībvalstis bieži vien CLP pārbaudes
veic REACH pārbaužu ietvaros. Turklāt ECHA
vadītais Ieviešanas informācijas apmaiņas forums veic uzdevumus
attiecībā uz abām regulām. Lai sasniegtu CLP un REACH
mērķus, ļoti būtiska ir stabila un saskaņota pieeja to
īstenošanā visā ES. CLP regulas
46. panta 2. punktā noteikts, ka dalībvalstis regulāri
sniedz pārskatu par valsts kontroles rezultātiem un par citiem
veiktajiem īstenošanas pasākumiem. Pirmie iesniegtie pārskati
aptvēra periodu no 2009. gada janvāra līdz 2011. gada
jūnijam. Kopumā pārskatus iesniedza 26 dalībvalstis,
un tajos bija novērojamas būtiskas informācijas līmeņa
un risināto jautājumu atšķirības. Lielākā daļa dalībvalstu
sadarbojas, koordinē un apmainās ar informāciju, turklāt
tām ir noteiktas atbilstošas sankcijas, lai nodrošinātu CLP regulas
īstenošanu. Vairākumam šo valstu ir arī īstenošanas
stratēģija, kas ir saskaņā ar foruma izstrādāto
stratēģiju. Pēdējos trīs gados ir pastāvīgi
pieaudzis kopējais pārbaužu skaits saistībā ar
konkrētiem izstrādājumiem un individuālu atbildīgo
personu skaits. Saistībā ar jautājumiem, kuros noteikta
nepieciešamība veikt turpmākus uzlabojumus, vajadzētu
būtiski uzlabot atbilstību tiesiskajām prasībām
(galvenokārt rādītājiem ar atbilstību ne vairāk
kā 70 %) un turpmāk jāsaskaņo dalībvalstu
pārskatu iesniegšana. Salīdzinot ar situāciju pirms CLP regulas
pieņemšanas, Komisijai un visām dalībvalstīm pārskatu
iesniegšanas pienākuma dēļ regulāri ir nodrošināta
jaunākā informācija par īstenošanas pasākumiem un
atbilstības rādītājiem. Tādējādi būs
iespējams mērķtiecīgi pievērsties īstenošanas
pasākumiem problēmjomās un turpmāk izstrādāt kopīgas
īstenošanas stratēģijas. Tomēr dalībvalstīm,
iespējams, būs jānodrošina papildu resursi īstenošanai un
regulārai pārskatu iesniegšanai, lai gūtu pilnīgu labumu no
visā ES iegūtās pieredzes. Gaidāms, ka ar CLP saistītās
foruma īstenošanas stratēģijas turpmāka izstrāde
pozitīvi ietekmēs arī īstenošanas efektivitāti
attiecībā uz atbilstības rādītāju uzlabošanu.
Stratēģijā būtu jāietver saskaņoti un
mērķtiecīgi īstenošanas projekti, kā arī
informētības līmeņa paaugstināšanas elements, kas
īpaši vērsts uz MVU. 4. ECHA pārskatīsana Komisija ir pārbaudījusi ECHA: –
efektivitāti — apmēru,
kādā ir sasniegti mērķi; –
produktivitāti — apmēru,
kādā par samērīgiem izdevumiem ir sasniegta
vēlamā ietekme; –
ekonomiskumu — apmēru, kādā
laikus, atbilstošā daudzumā un kvalitātē un par labāko
cenu ir pieejami resursi. Komisija novērtēja arī ECHA
nozīmi, pievienoto vērtību, ieinteresēto personu
apmierinātību un atrašanās vietu. Pārskats ietvēra arī ECHA
sākuma periodu, divus būtiskākos REACH termiņus
un galveno CLP termiņu. Tomēr nav sākti vielu
izvērtēšanas pasākumi, un nav saņemti licencēšanas
pieteikumi. ECHA bija
veiksmīgs sākuma periods, ko nodrošināja ātra un
funkcionējoša darbā pieņemšanas politika, liela darbinieku un
vadības uzticība, kā arī Somijas iestāžu atbalsts. ECHA sasniedza
lielāko daļu tās galveno mērķu, kas ļauj to
uzskatīt par efektīvu struktūru: lielākā daļa ieinteresēto
personu norāda, ka ECHA darbojas veiksmīgi. Aģentūra
tika izveidota, veiksmīgi izturēja provizorisko
reģistrāciju un reģistrāciju un lika pamatus saviem
uzdevumiem saskaņā ar pilnvarām un ierobežojumiem. Tā arī
sniedza lielāko daļu nepieciešamo vadlīniju dokumentu, ieviesa REACH tīkla
pasākumus un CLP valstu palīdzības dienestus,
kā arī forumu. Tomēr datu izplatīšana, meklēšanas
rīku izmantojamība ECHA tīmekļa vietnē, datu
sniegšana kompetentajām iestādēm un Komisijai, kā arī
saziņa un pārredzamība kopumā varētu būt
efektīvākas. Pirmajos gados ECHA absolūtā
prioritāte bija paredzēto rezultātu sasniegšana. Tas
nozīmē, ka ECHA pārvarēja neparedzētus
apstākļus. Turklāt ECHA veica pasākumus, kas REACH
nebija noteikti kā obligāti, lai sekmētu nozares saistību
izpildi, piemēram, plānoja un organizēja kampaņu par Forumu
informācijas apmaiņai par vielām (SIEF) un
piedalījās Direktoru kontaktgrupā[10].
Komisija atzīst, ka papildu pasākumu dēļ
samazinājās vispārējā produktivitāte, tomēr
piekrīt, ka ECHA lēmums galveno uzmanību pievērst
rezultātu sasniegšanai bija pareiza izvēle, jo
tādējādi tika sniegts ieguldījums vispārējā
efektivitātē. ECHA aktīvā
sadarbība ar nozares ieinteresētajām personām tika
kritizēta kā ECHA labvēlības
izrādīšana nozares pārstāvjiem, nevis citām
ieinteresētajām personām. Tomēr ECHA
efektivitāte un REACH panākumi neapstrīdami ir
atkarīgi no atsevišķu uzņēmumu spējas izpildīt
saistības un nozares līdzdalības kopumā. Komisija ir
pārliecināta, ka ECHA pieeja šajā ziņā ir
vēl viens piemērs pamatotai galvenās uzmanības
vēršanai uz efektivitāti sākuma periodā. Komisija
pilnībā apzinās ieinteresēto personu dažādību un
to nereti konfliktējošās gaidas un ir pārliecināta, ka ECHA
arī turpmāk saglabās pareizo līdzsvaru starp
neatkarību un ieinteresēto personu iesaistīšanos, ņemot
vērā faktu, ka ECHA šobrīd uzskatāma par
aģentūru ar pilna apjoma darbību. ECHA apliecināja,
ka spēj būt elastīga. Bija nodrošināta atbilstoša budžeta
plānošana un prognozēšana. Spēja pielāgot darbības
jaunu situāciju gadījumā tika apliecināta, izmantojot riska
pārvaldības pieeju, nepieciešamības gadījumā resursu
pārdalīšanu un vēlmi mācīties un pielāgoties. Komisija uzskata, ka ECHA varētu
šobrīd būt galvenā nozīme REACH tehniskajā un
administratīvajā pārvaldībā. Attiecībā uz ECHA
pārskatā apkopotajiem pierādījumiem Komisija aicina ECHA: (a)
uzlabot efektivitāti un ekonomiku,
piemēram, turpmāk nosakot prioritāros uzdevumus un uzlabojot
sadarbību starp ECHA struktūrām; (b)
turpināt un uzlabot ieinteresēto personu
iesaistīšanas pasākumus, ietverot MVU kā atsevišķu
mērķgrupu, ņemot vērā to īpašās
vajadzības; (c)
uzlabot informācijas un datu apmaiņu ar
Komisiju un dalībvalstu iestādēm, ja tas ir iespējams un
savienojams ar konfidencialitātes noteikumiem. Komisijas ieteikumi īstenojami ar aģentūrai
jau piešķirtajiem resursiem, tāpēc tiem nebūs ietekmes uz
budžetu papildus tām apropriācijām, kas jau paredzētas
turpmākajiem gadiem. 5. REACH darbības jomas
pārskats Komisija ir analizējusi saikni starp REACH
un vairāk nekā simts citiem ES tiesību aktiem, lai noteiktu un
novērtētu pārklāšanos to starpā. Kopumā Komisija uzskata, ka REACH
darbības joma ir veiksmīgi noteikta un nav konstatēti
būtiski gadījumi, kad tā pārklātos ar citiem ES
tiesību aktiem. Tomēr tika noteikti daži nelieli
pārklāšanās vai iespējamas pārklāšanās
gadījumi. Šajā kontekstā ar terminu “pārklāšanās”
saprotamas situācijas, kad divi ES tiesību akti reglamentē vienu
un to pašu situāciju, kas var izraisīt tiesisko nedrošību vai
gadījumus, kad tiesiskās prasības rada nevajadzīgu slogu
atbildīgajām personām. Reģistrācijas jomā noteikti daži
nelieli pārklāšanās vai iespējamas
pārklāšanās gadījumi. Katrs šāds gadījums tiks
risināts atsevišķi. Daži nelieli pārklāšanās gadījumi
tika noteikti ierobežošanas jomā, kur vairākos ES nozaru tiesību
aktos noteikti vielu vai vielu klasifikācijas ierobežojumi. Ņemot
vērā, ka pastāv dažādi ES tiesību akti par vielu
ierobežošanu, Komisija uzskata par lietderīgu aicināt ECHA
veikt visu ES tiesību aktos esošo ierobežojumu uzskaiti, pamatojoties uz
atsevišķām vielām. Komisija centīsies mazināt vai
novērst pārklāšanās vai iespējamas
pārklāšanās gadījumus: (d)
aicinot ECHA attiecīgā
gadījumā mainīt vadlīnijas; un (e)
īstenojot tiesību aktus saskaņā
ar REACH vai citiem ES nozaru tiesību aktiem, jo īpaši
ņemot vērā turpmākus ierobežojumus un vielas, kurām
nepieciešama licencēšana. Ja REACH vai cits saistīts ES
tiesību akts nākotnē tiks pārskatīts, Komisija
pievērsīsies pārējām jomām, kurās tika
noteikti pārklāšanās gadījumi. Papildus pārklāšanās
gadījumiem Komisija arī noteica konkrētas jomas, kurās REACH
procesu ietvaros izveidoto informāciju varētu izmantot ES nozaru
tiesību aktu prasību kontekstā. Tāpat informācija, kas
iegūta ES nozaru tiesību aktu vajadzībām, varētu
būt noderīga arī REACH[11]. 6. Nanomateriāli Otrajā pārskatā par regulējumu
attiecībā uz nanomateriāliem izdarīts secinājums, ka “kopumā
Komisija joprojām ir pārliecināta, ka REACH regula
nodrošina vislabāko iespējamo bāzi nanomateriālu riska
pārvaldībai gadījumos, kad nanomateriāli ir vielas vai maisījumi,
bet ir pierādījies, ka šajā regulējumā
jāprecizē prasības attiecībā uz nanomateriāliem.
Komisija plāno grozīt dažus REACH regulas pielikumus un
mudina ECHA turpināt izstrādāt vadlīnijas pēc
2013. gada plānotajām reģistrācijām”. Komisija veiks attiecīgo regulatīvo
iespēju ietekmes novērtējumu, jo īpaši saistībā
ar iespējamiem grozījumiem REACH pielikumos, lai
nodrošinātu turpmāku skaidrību par to, kā tiek
risināts nanomateriālu jautājums, un reģistrācijas
dokumentācijās apliecināto drošību. Attiecīgā
gadījumā Komisija līdz 2013. gada decembrim iesniegs
īstenošanas akta projektu. 7. Secinājumi Pamatojoties uz iepriekš minētajiem
konstatējumiem, Komisija uzskata, ka REACH darbojas veiksmīgi
un izpilda visus mērķus, ko šobrīd iespējams
novērtēt. Ir konstatēta nepieciešamība veikt dažas
korekcijas, taču, ņemot vērā likumdošanas stabilitātes
un pārredzamības nodrošināšanas nozīmi, Komisija secina, ka
grozījumi REACH īstenošanas noteikumos netiks ierosināti. Tomēr pašreizējā regulējuma
ietvaros pastāv nepieciešamība samazināt REACH ietekmi uz
MVU. Šā ziņojuma pielikumā ir izklāstīti
pasākumi, kas palīdzēs īstenot šo mērķi. REACH darbības
turpmākai uzlabošanai ir daudz citu iespēju, nākotnē
optimizējot īstenošanu visos līmeņos, kā
izklāstīts šajā ziņojumā un turpmāk
aprakstīts dienestu darba dokumentā. Lai to sasniegtu, nepieciešama
visu iesaistīto dalībnieku cieša apņemšanās;
tāpēc Komisija apņemas turpināt sadarboties ar
dalībvalstīm, ECHA un ieinteresētajām personām,
lai nodrošinātu veiksmīgu REACH īstenošanu. Pielikums Saraksts ar konkrētiem Komisijas
ieteikumiem ar mērķi samazināt REACH radīto
administratīvo slogu MVU, vienlaikus saglabājot to spēju
izpildīt visus REACH uzliktos pienākumus ·
ECHA ir aicināta
sniegt precīzākus norādījumus par pārredzamību,
nediskrimināciju un izmaksu godīgu sadali saistībā SIEF
izveidi un darbību. Pārskatā ir norādītas
konkrētas problēmas attiecībā uz vadošo
reģistrētāju ietekmi, kas bieži ir lielāki
uzņēmumi. Šīs ietekmes dēļ var tikt ieviesta
fiksēta maksa par “piekļuves pilnvarām” un iekasētas
nesamērīgas summas par SIEF administrēšanu. Ir
jānostiprina stimuli, kuru mērķis ir nodrošināt ekonomiski
efektīvu SIEF administrāciju. ·
Regula par maksām patlaban tiek
pārskatīta, ņemot vērā vispārējās REACH
pārskatīšanas rezultātus, jo īpaši tos, kas attiecas uz REACH
izmaksām un tās ietekmi uz konkurētspēju un inovāciju.
Pārskatītās regulas par maksājumiem galvenais
mērķis ir pazemināt izmaksas MVU. ·
ECHA un
rūpniecības nozarei būtu jāizstrādā
vadlīnijas, kas vairāk vērstas uz lietotājiem, īpašu
uzmanību pievēršot MVU. Pārskatā ir konstatēta
īpaša problēma saistībā ar vadlīniju lielo apjomu, kas
izstrādātas REACH īstenošanas atbalstam. Tikai neliela
daļa no esošajām vadlīnijām ir paredzētas
konkrētām uzņēmumu grupām. REACH ir
piemērojama daudzu dažādu veidu uzņēmumiem visā
piegādes ķēdē, tāpēc izstrādātie
vadlīniju dokumenti bieži vien bijuši visai sarežģīti. ·
ECHA
sadarbībā ar rūpniecības nozari būtu jāuzlabo
vadlīnijas par intelektuālā īpašuma aizsardzību
saistībā ar obligāto informācijas apmaiņu
vērtību ķēdē. Saistībā ar kopīgu
reģistrāciju ir konstatēta konkrēta problēma
attiecībā uz svarīgas uzņēmējdarbības
informācijas izpaušanu, kas atsevišķos gadījumos ir
konkrētu uzņēmumu pamats. Ir vajadzīgas
precīzākas vadlīnijas, lai rūpniecības nozarē
izplatītu labāko praksi par to, kura informācija būtu
jāaizsargā un kā vislabāk panākt pietiekamu
aizsardzību. ·
Tāpat ECHA būtu
jāizstrādā labākas vadlīnijas, kas īpaši
paredzētas MVU un lietojumu deskriptora sistēmas izmantošanā
mazāk pieredzējušiem uzņēmumiem. Pašlaik MVU bieži
nepieciešams ārējs atbalsts, kas palielina to atbilstības
nodrošināšanas izmaksas. Nepareizi izmantojot sistēmu, var rasties
būtiskas atšķirības starp tās pašas vielas
piegādātājiem attiecībā uz lietojuma obligātajiem
nosacījumiem; tādējādi mazinās iespēja
mainīt piegādātāju, un tā dēļ savukārt
paaugstinās izmaksas un mazinās piegādes stabilitāte. ·
ECHA un valstu REACH
palīdzības dienesti ir aicināti izstrādāt īpašas
darbības un norādījumus par REACH procedūru
agrīnu integrēšanu pētniecības un izstrādes, un citos
inovāciju procesos. Daži novatoriski uzņēmumi ir pauduši bažas
par tiesisko nenoteiktību. Lai gan REACH ir paredzēti
vairāki inovācijām labvēlīgi mehānismi, un ECHA
sagatavo un internetā izplata daudz informācijas par
konkrētajiem pienākumiem, šie mehānismi un informācijas
avoti ir plaši jāreklamē novatorisku uzņēmumu vidū. ·
Komisija arī turpmāk izmantos Eiropas
Biznesa atbalsta tīklu (EEN), lai uzlabotu informētību
par REACH visā piegādes ķēdē un uzlabotu
koordināciju piegādes ķēdē. REACH attiecas uz
daudziem dažādiem uzņēmumiem, un ievērojama Eiropas
uzņēmumu daļa ir uzskatāma par pakārtotiem
lietotājiem. Pastāv uzskats, ka daudzi MVU nezina par savu lomu un
pienākumiem saistībā ar regulu, un tiem, kas to zina, var
būt maldīgs priekšstats par viņu pienākumu konkrēto
darbības jomu. Šā iemesla dēļ tiks īstenoti
plašāki saziņas un izpratnes veicināšanas pasākumi,
izmantojot esošās EEN un valstu REACH palīdzības
dienestus platformas. ·
Visbeidzot, Komisija turpinās uzraudzīt
ar REACH īstenošanu saistītās administratīvās
izmaksas MVU, kā arī tās tehniskās un juridiskās
palīdzības kvantitāti un kvalitāti, ko atbildīgās
īstenošanas iestādes nodrošina MVU. [1] OV L 396,
30.12.2006., 1.–849. lpp. [2] DDD(2013)25. [3] 75. panta 2. punkts, 117. panta 4. punkts,
138. panta 2., 3. un 6. punkts. [4] Komisijas dienestu darba dokuments (REACH) “Paplašinātais
ietekmes novērtējums”, Eiropas Komisija, 29.10.2003., (COM(2003)644). [5] Pētījums:
“The impact of REACH on the environment and human health”, DHI,
pasūtījusi Eiropas Komisija, 2005. gada septembris. [6] Koncentrācija
0,1 % masas, kā norādīts 7. un 33. pantā. [7] Sabiedriskā
apspriešana: “ Which are the TOP10 most burdensome EU legislative acts for
SMEs?”, ko Eiropas Komisija vadīja no 28.9.2012 līdz 21.12.2012. [8] Komisijas
paziņojums […] “Ķīmisko vielu kombinētā ietekme. Ķīmisko
vielu maisījumi”, Eiropas Komisija, (COM/2012/0252), 5.2. daļas
4. punkta i) un ii) apakšpunkts. [9] Eiropas
Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regula (EK)
Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu,
marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ
Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK)
Nr. 1907/2006 (OV L 353, 31.12.2008., 1 lpp.) [10] Informāciju
par šiem pasākumiem ECHA ir sniegusi savos vispārīgajos
gada ziņojumos, kas pieejami ECHA tīmekļa
vietnē: www.echa.europa.eu. [11] Piemēri
sinerģijai starp REACH un citiem ES tiesību aktiem ir
uzskaitīti dienestu darba dokumenta 1.1. daļā.