This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52012PC0363
Proposal for a DIRECTIVE OF THE EUROPEAN PARLIAMENT AND OF THE COUNCIL on the fight against fraud to the Union's financial interests by means of criminal law
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības
/* COM/2012/0363 final - 2012/0193 (COD) */
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības /* COM/2012/0363 final - 2012/0193 (COD) */
PASKAIDROJUMA RAKSTS 1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS 1.1. Vispārīgais konteksts Krāpšana un ar to saistītas
nelikumīgas darbības, kas ietekmē Savienības finanšu
intereses, rada nopietnu problēmu, kaitējot Savienības budžetam
un tādējādi arī nodokļu maksātājiem.
Savienības budžeta mērķis – panākt dzīves
apstākļu uzlabošanu, veicināt izaugsmi un radīt darba
vietas – ir apdraudēts, ja līdzekļi tiek izmantoti
ļaunprātīgi. Tas ir jo īpaši aktuāli laikā, kad
tiek veikta fiskālā konsolidācija, ir nepieciešama atbildība
un tiek īstenotas uz izaugsmi vērstas strukturālās
reformas. Saskaņā ar Komisijas 2010. gada Ziņojumu par
Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzību[1],
neraugoties uz spēkā esošo tiesisko regulējumu,
iespējamā krāpšana ieņēmumu un izdevumu jomā
gadā tiek lēsta 600 miljonu euro apmērā. Var
pieņemt, ka faktiski summa ir vēl lielāka, jo ne visi
gadījumi ir atklāti un paziņoti. Savienībai nodokļu
maksātāju līdzekļi ir jāaizsargā
visefektīvākajā veidā, izmantojot visas iespējas, ko
sniedz Līgums par Eiropas Savienību. ES budžetam nodarītais
kaitējums liek rīkoties, lai Savienības finanšu interesēm
nodrošinātu līdzvērtīgu un efektīvu aizsardzību,
tostarp krimināltiesībās, tādā mērā,
ciktāl tas ir patiešām nepieciešami. Neraugoties uz ES acquis
izstrādi šajā jomā, kas attiecas uz krāpšanu, korupciju un
nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju[2],
dalībvalstis ir pieņēmušas atšķirīgus noteikumus, un
tādējādi atšķiras arī aizsardzības
līmeņi, kas noteikti to valsts tiesību sistēmās.
Šī situācija raksturo to, ka Savienības finanšu interesēm
netiek nodrošināta līdzvērtīga aizsardzība, un ka pret
krāpšanu vērstie pasākumi vēl nav sasnieguši nepieciešamo
atturošas iedarbības līmeni. Piemēram, attiecībā uz
krāpšanu dalībvalstis šā nozieguma definīciju ir
iekļāvušas dažāda veida tiesību aktos – gan
vispārējā krimināllikumā, kurā ietverti
konkrēti vai vispārīgi nodarījumi, gan nodokļu
kriminālkodeksos[3].
Līdzīgas atšķirības dažādās
dalībvalstīs ("DV") vērojamas attiecībā uz
sankciju apmēriem, ko piemēro šiem noziegumu veidiem[4]. DV || Sankcijas AT || Brīvības atņemšana līdz 6 mēnešiem (KL 146. pants), 3 gadiem (KL 147. panta 1. un 2. punkts), 10 gadiem (KL 147. panta 3. punkts, 148. pants); brīvības atņemšana līdz 3 vai attiecīgi 5 gadiem un naudassods – līdz divkāršam apmēram no krāpšanā iesaistītās summas (AEG 7. pants). BE || Brīvības atņemšana no 1 mēneša līdz 5 gadiem (Ienākumu nodokļa kodeksa 450. pants), brīvības atņemšana no 2 mēnešiem līdz 3 gadiem (Ienākumu nodokļa kodeksa 451. pants) un naudassodi (Vispārējā likuma par muitas un akcīzes nodokļiem 259., 260. un 261. pants). BG || Brīvības atņemšana no 1 gada līdz 8 gadiem (Kriminālkodeksa 209., 210. pants), brīvības atņemšana no 3 līdz 10 gadiem (Kriminālkodeksa 211. pants), brīvības atņemšana no 2 līdz 8 gadiem (Kriminālkodeksa 212. pants), brīvības atņemšana no 3 līdz 10 gadiem (Kriminālkodeksa 212. panta 3. punkts). CY || Brīvības atņemšana uz 5 gadiem (Kriminālkodeksa 300. pants), brīvības atņemšana līdz 3 gadiem vai naudassods, kas nepārsniedz 5 125,80 euro, vai abi. CZ || Brīvības atņemšana līdz 2 gadiem (Kriminālkodeksa 209. līdz 212. pants). DK || Brīvības atņemšana līdz 1 gadam un 6 mēnešiem (Sodu kodeksa 279. pants), (Sodu kodeksa 289.A pants), smagu nodarījumu gadījumā – līdz 8 gadiem. EE || Naudassods vai brīvības atņemšana līdz 3 gadiem (Sodu kodeksa 209. pants), 5 gadiem (Sodu kodeksa 210. pants). FI || Naudassods vai brīvības atņemšana no 14 dienām līdz 2 gadiem (Kriminālkodeksa 36. nodaļas 1. daļa), (Kriminālkodeksa 29. nodaļas 1. daļa), (Kriminālkodeksa 29. nodaļas 5. daļa), smagu nodarījumu gadījumā – no 4 mēnešiem līdz 4 gadiem. FR || Brīvības atņemšana līdz 5 gadiem un naudassods 375 000 euro (Kriminālkodeksa 313-1. panta līdz 313-3. pants), smagu nodarījumu gadījumā – līdz 7 gadiem un naudassods 750 000 euro. DE || Brīvības atņemšana līdz 5 gadiem vai naudassods (Kriminālkodeksa 263. pants). EL || No 10 dienām līdz 5 gadiem, no 3 mēnešiem līdz 5 gadiem (Kriminālkodeksa 386. panta 1. punkts), smagu nodarījumu gadījumā – no 2 līdz 5 gadiem. HU || Brīvības atņemšana līdz 2 gadiem (Kriminālkodeksa 318. pants), 5 gadi (Kriminālkodeksa 314. pants). IR || Brīvības atņemšana līdz 5 gadiem (2001. gada Likuma 42. sadaļa). IT || Brīvības atņemšana no 6 mēnešiem līdz 3 gadiem un naudassods no 51 līdz 1 032,00 euro (Kriminālkodeksa 640.1. pants), brīvības atņemšana no 1 gada līdz 6 gadiem (Kriminālkodeksa 640. pants). LV || Brīvības atņemšana līdz 3 gadiem vai arests, vai piespiedu darbs, vai naudassods līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām (17 074,20 euro) (Krimināllikuma 177. sadaļa). LT || Piespiedu darbs vai naudassods, vai brīvības ierobežošana, vai arests, vai brīvības atņemšana līdz 3 gadiem (Kriminālkodeksa 182. pants) vai līdz 8 gadiem (smagu nodarījumu gadījumā). LU || Brīvības atņemšana no 1 mēneša līdz 1 gadam vai naudassods no 500 līdz 30 000 euro (Kriminālkodeksa 490. pants), brīvības atņemšana no 1 mēneša līdz 1 gadam un naudassods no 500 līdz 10 000 euro (Kriminālkodeksa 498. pants). MT || Brīvības atņemšana no 4 mēnešiem līdz 1 gadam (Kriminālkodeksa 298. panta 1. punkts), brīvības atņemšana līdz 18 mēnešiem un naudassods no 2 329,37 līdz 34 940,60 euro (Kriminālkodeksa 298.C pants), brīvības atņemšana no 7 mēnešiem līdz 2 gadiem (Kriminālkodeksa 308. pants), brīvības atņemšana no 1 mēneša līdz 6 mēnešiem vai naudassods (Kriminālkodeksa 309. pants). NL || Brīvības atņemšana līdz 1 gadam (Sodu kodeksa 328. pants), 2 gadiem (Sodu kodeksa 334. pants), 3 gadiem (Sodu kodeksa 360. pants), 4 gadiem (Sodu kodeksa 227., 326. pants) vai 6 gadiem (Sodu kodeksa 225., 336., 359. pants) vai naudassods līdz 76 000 euro. PL || Brīvības atņemšana no 3 mēnešiem līdz 5 gadiem (Sodu kodeksa 297. pants). PT || Brīvības atņemšana līdz 3 gadiem vai naudassods (Kriminālkodeksa 217. pants). RO || Brīvības atņemšana no 6 mēnešiem līdz 12 gadiem (Sodu kodeksa 215. pants) (standarta gadījumos). SI || Brīvības atņemšana uz vismaz 3 mēnešiem, bet ne vairāk kā uz 3 gadiem (KZ-1 229. pants), brīvības atņemšana līdz 3 gadiem (KZ-1 211. pants), brīvības atņemšana līdz 5 gadiem (KZ-1 228. pants), naudassods vai brīvības atņemšana līdz 3 gadiem (KZ-1 231. pants). SK || Brīvības atņemšana līdz 2 gadiem (Kriminālkodeksa 221. pants), brīvības atņemšana no 1 gada līdz 5 gadiem (Kriminālkodeksa 222. līdz 225. pants). ES || Brīvības atņemšana no 6 mēnešiem līdz 3 gadiem (Kriminālkodeksa 252. pants). SE || Brīvības atņemšana līdz 2 gadiem (Sodu kodeksa 1. nodaļas 9. sadaļa). UK || Disciplinārsods: brīvības atņemšana līdz 12 mēnešiem, naudassods vai abi (2006. gada Krāpšanas akta 1. sadaļa); notiesāšana uz apsūdzības pamata: brīvības atņemšana līdz 10 gadiem, naudassods vai abi. Šādas atšķirības negatīvi
ietekmē Savienības politikas efektivitāti Savienības
finanšu interešu aizsardzībā, kā tas atspoguļots ietekmes
novērtējumā, kas pievienots šim priekšlikumam. Vienots
nodarījumu sastāva definējums visās dalībvalstīs
samazinātu riskus, ka tiek piemērota atšķirīga prakse, jo
tas nodrošinātu vienādu interpretējumu un viendabīgu
risinājumu visu nepieciešamo kriminālprocesa prasību ievērošanai.
Tāpat šāds definējums nostiprinātu attiecīgo noteikumu
atturošo iedarbību un tiesībaizsardzības efektivitāti, un
samazinātu stimulus iespējamiem pārkāpuma
izdarītājiem pārvietoties uz saudzīgākām
jurisdikcijām Savienībā, lai tur veiktu tīšas
nelikumīgas darbības. Finanšu interešu līdzvērtīga aizsardzība ir
atkarīga arī no Savienības iestāžu un struktūru
darbības ticamības un no tā, vai tiek nodrošināta
likumīga budžeta izpilde. Tādēļ šim priekšlikumam
vajadzētu attiekties ne tikai uz krāpšanu tās
šaurākajā izpratnē, bet arī citiem nelikumīgu
darbību veidiem, kas saistīti ar krāpšanu, kuru
rezultātā tiek nodarīts kaitējums ES budžetam, tostarp
korupciju, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un
publiskā iepirkuma procedūru traucēšanu. Izšķirošais
elements ir tas, ka tiek gūta peļņa uz ES budžeta, tātad uz
visu nodokļu maksātāju rēķina. Papildu iemesls jauna tiesību instrumenta
ierosināšanai ir nepieciešamība pieņemt konkrētus
pasākumus, lai īstenotu Komisijas vispārējo
stratēģisko pieeju krāpšanas apkarošanai. Tādēļ
Komisija ierosina šo direktīvu. 1.2. Juridiskais konteksts Pirmie elementi Savienības finanšu
interešu aizsardzībai krimināltiesībās tika ieviesti 1995. gadā
ar Konvenciju par Eiropas Kopienu finansiālo interešu aizsardzību un
turpmākajiem protokoliem (turpmāk kopā saukti "PIF
Konvencija")[5].
Turpmāk PIF Konvenciju ratificēja gandrīz visas
dalībvalstis[6],
kurās tā attiecīgi stājās spēkā.
Būtiski vispārēji Savienības krimināltiesiskie
pasākumi ir Padomes 2005. gada 24. februāra
Pamatlēmums 2005/212/TI par noziedzīgi iegūtu
līdzekļu, nozieguma rīku un īpašuma konfiskāciju[7], kuru
Komisija dalībvalstīm, kas tajā piedalās, ierosināja
aizstāt ar Direktīvu par noziedzīgi iegūtu
līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju Eiropas
Savienībā[8]
. Šo regulējumu papildina
vispārēji Savienības krimināltiesiskie pasākumi
cīņai pret konkrētām nelikumīgām
darbībām, kas ir īpaši kaitīgas likumīgajai
ekonomikai, piemēram, nelikumīgi iegūtu līdzekļu
legalizāciju[9]
un korupciju[10],
un šie pasākumi nodrošina Savienības finanšu interešu
aizsardzību, lai arī nav tieši ar to saistīti. 2011. gada maijā Komisija sniedza
Paziņojumu par Savienības finanšu interešu aizsardzību ar
krimināltiesībām un administratīvu izmeklēšanu[11], kam
bija pievienots Komisijas dienestu darba dokuments[12]. Šie
dokumenti norāda uz sajukumu noteikumos par noziegumu definīciju un
kriminālsankcijām, kas izveidojies ES teritorijā
pastāvošā tiesiskā regulējuma ietvaros. Tāpat
dokumentos norādīts, ka Komisija uzskatītu
krimināltiesības par vienu no elementiem esošās situācijas
uzlabošanai. 2011. gada septembra Paziņojumā
"Ceļā uz ES kriminālpolitiku"[13] ir
izklāstīts ierosinātais vispārējais regulējums ES
krimināltiesību saturam un struktūrai, kā arī ES
tiesību aktu krimināltiesību jomā vispārējie
principi, proti, nepieciešamība panākt, ka ES
krimināltiesības tiek piemērotas tikai tādā
apmērā, kāds vajadzīgs konkrētā mērķa
sasniegšanai, un ir samērīgas ar to. Pakāpeniski ir izstrādāts
administratīvo tiesību kopums cīņai pret
nelikumīgām darbībām, kuru rezultātā tiek
nodarīts kaitējums Savienības finanšu interesēm.
Regulā (EK, Euratom) Nr. 2988/95 ir noteikti
administratīvi noteikumi, lai vērstos pret nelikumīgām
darbībām, kuru rezultātā tiek nodarīts kaitējums
Savienības finanšu interesēm[14], un tos papildina administratīvi
noteikumi nozarēs[15].
Papildus iepriekš minētajiem horizontālajiem instrumentiem, kas
konkrēti paredzēti Savienības finanšu interešu
aizsardzībai, vairākos Savienības administratīvo
tiesību instrumentos ir iekļauti būtiski noteikumi
attiecībā uz nelikumīgām darbībām, kas apdraud
Savienības publiskos līdzekļus[16]. 2. APSPRIEŠANĀS AR
IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM REZULTĀTI UN IETEKMES
NOVĒRTĒJUMS 2.1. Apspriešanās ar
ieinteresētajām personām Komisija apspriedās ar
ieinteresētajām personām vairākos posmos. Konkrēti, 2011. gada
25. oktobrī Komisija apspriedās ar universitāšu
mācību spēkiem krimināltiesību jomā, kā
arī īpaši apspriešanai veltītā sanāksmē 2011. gada
6. decembrī – ar dalībvalstu valdību amatpersonām.
Piedalījās arī pārstāvji no Eiropas Parlamenta
Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas. Tika apkopoti
viedokļi no dalībvalstu prokuratūras dienestiem, veicot aptauju
un apspriešanos Ģenerālprokuroru forumā, ko Eurojust
organizēja Hāgā 2011. gada 23. jūnijā un
vēlreiz 2011. gada 16. decembrī. 2012. gada 25. janvāra
ekspertu sanāksmē Komisija tikās arī ar Eiropas Nodokļu
maksātāju apvienību. Eksperti uzsvēra būtiskos
trūkumus esošajā tiesiskajā regulējumā Savienības
finanšu interešu aizsardzībai. Konkrēti tas attiecās uz noilguma
periodiem kriminālprocesā. Akadēmisko aprindu eksperti
uzsvēra to, cik nozīmīgs ir princips, ka
krimināltiesības tiktu izmantotas kā galējais
līdzeklis, pienācīgi ievērojot subsidiaritātes un
proporcionalitātes principus. Tā kā krimināltiesības
ir ļoti spēcīgs instruments sabiedrības kontrolei, kas
būtiski skar pilsoņu pamatbrīvības, tās ir
jāizmanto kā galējais līdzeklis un jāīsteno
tādā veidā, lai aizsargātu pamatintereses, vienlaikus
ievērojot pilsoņu pamatbrīvības un kalpojot pilsoņu
labā. Dalībvalstu eksperti kopumā atbalstīja Komisijas
mērķi, t.i., nodrošināt nodokļu maksātāju
līdzekļu aizsardzību un aizsargājamo pamatinterešu
līdzvērtīgu ievērošanu visā Eiropas
Savienībā. Praktizējošo speciālistu aprindās plaši
tika pārstāvēts viedoklis, ka ir būtiskas skaidri
formulētas krimināltiesības, kurās būtu
nodrošināti vienlīdzīgi apstākļi, un ka tās
būtu jāpapildina ar procesuāliem pasākumiem, lai
novērstu speciālistu konstatētos trūkumus šajā
jomā. Šis pēdējais aspekts ir atspoguļots Komisijas darba
programmā, kas paredz atsevišķu iniciatīvu par procesuāliem
pasākumiem Savienības finanšu interešu aizsardzībai, ko
paredzēts iesniegt 2013. gadā. Eiropas Nodokļu
maksātāju apvienība izteica stingru atbalstu Komisijas
nolūkam labāk aizsargāt Savienības finanšu intereses pret
nelikumīgu un ļaunprātīgu izmantošanu, kā arī
tās risinājumam izveidot visaptverošu krimināltiesisko
regulējumu, kam būtu atturoša iedarbība, Savienības finanšu
interešu aizsardzībai. 2.2. Ietekmes novērtējums Komisija veica
politikas alternatīvu ietekmes novērtējumu, ņemot
vērā neatkarīga pētījuma rezultātus, kas tika
pabeigts 2012. gada februārī[17]. Pēc iespējamo risinājumu
izvērtēšanas ietekmes novērtējumā secināts, ka
vēlams ir risinājums, kas konkrēti paplašinātu dažu ar
krāpšanu saistītu nodarījumu veidu loku, ieviestu
minimālās sankcijas un saskaņotu noilguma termiņus. 3. PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE
ASPEKTI 3.1 Tiesiskais pamats Priekšlikuma pamatā ir Līguma par
Eiropas Savienības darbību 325. panta 4. punkts. Līguma 325. pants nosaka ES
kompetenci veikt pasākumus, kas vajadzīgi krāpšanas un
citādu nelikumīgu rīcību, kas apdraud Savienības
finanšu intereses, novēršanā un apkarošanā, un minētajiem
pasākumiem ir "jāattur no šādas rīcības". 325. panta
4. punkts nosaka likumdošanas procedūru nepieciešamo pasākumu
pieņemšanai, lai nodrošinātu efektīvu un
līdzvērtīgu aizsardzību. Krāpšanas novēršanas un
apkarošanas jomā tas nosaka arī juridisko pamatu likumdošanai
attiecībā uz krāpšanu un jebkādu citādu
nelikumīgu rīcību, kas apdraud Savienības finanšu
intereses. Jēdziens krāpšana šajā kontekstā ir
jāsaprot plašā nozīmē, ietverot tajā arī
konkrētus noziedzīgus nodarījumus, kas saistīti ar
krāpšanu. Cīņa pret nelikumīgu
rīcību, kas apdraud Savienības finanšu intereses, ir ļoti
īpaša politikas joma, jo noteikumi ir atrodami īpašā
nodaļā, kas veltīta "krāpšanas apkarošanai"
Līguma sadaļā "Finanšu noteikumi". Tāpat
jēdziens "atturēt" citur Līgumā nav sastopams.
Tas parāda, ka šajā īpašajā jomā Savienības
rīcībā ir plašs rīku klāsts. Šī īpatnība
vēl vairāk ir nostiprināta LESD 310. panta 6. punktā,
kas jau sadaļas par finanšu noteikumiem pirmajā pantā uzsver
nepieciešamību cīnīties pret ("novērš")
nelikumīgām darbībām, kas ietekmē Savienības
finanšu intereses. Līguma 325. panta mērķis
ir aizsargāt šīs prioritārās politikas jomas vienīgo
mērķi, t.i. Savienības publiskos līdzekļus jebkuros
apstākļos, tos iekasējot vai izmaksājot. ·
Savienības publisko līdzekļu
aizsardzība ir kopīgs mērķis Savienības
līmenī, tas ir plašāks par dalībvalstu finanšu interešu
kopumu. Šim nolūkam Līgums piešķir Savienībai plašas
pilnvaras pieņemt "pasākumus", kuriem "jāattur no
šādas rīcības" un "jānodrošina
efektīva" (325. panta 1. punkts) un
"līdzvērtīga aizsardzība" (325. panta 4. punkts)[18].
Atturošai, efektīvai un līdzvērtīgai aizsardzībai
pēc būtības un vēsturiski (skatīt 1995. gada PIF
Konvenciju) ir raksturīga krimināltiesību dimensija.
Krimināltiesības ir nepieciešamas, lai nodrošinātu
preventīvu iedarbību attiecīgajā jomā, kurā
krimināltiesību sankciju draudu un to ietekmi uz iespējamo
pārkāpuma izdarītāju reputāciju var uzskatīt par
spēcīgu demotivējošu elementu, kas atturētu no
nelikumīgas darbības izdarīšanas. Tādēļ 325. pantā
ir paredzētas pilnvaras pieņemt noteikumus krimināltiesību
jomā, ja tas attiecas uz Savienības finanšu interešu aizsardzību
pret visu veidu nelikumīgiem uzbrukumiem, un tas nebija paredzēts
atbilstošajā EK līguma 280. panta 4. punktā. ·
Savienības finanšu interešu aizsardzība
nav definēta pašā Līgumā, taču tas skaidri redzams
paplašinātajā formulējumā (ne tikai attiecībā uz
"budžetu"), kas lietots citur Līguma tekstā (piem., 310. panta
1. punkta otrajā daļā), jo attiecas uz visiem
līdzekļiem, ko pārvalda Savienība, vai kas tiek
pārvaldīti tās uzdevumā[19]. Šis priekšlikums aizstāj priekšlikumu
Direktīvai par Kopienas finanšu interešu aizsardzību
krimināltiesībās[20]. 3.2 Subsidiaritāte,
proporcionalitāte un pamattiesību ievērošana Tiek uzskatīts, ka Savienības
rīcība nepieciešama, pamatojoties uz šādiem faktoriem: Savienības finanšu intereses ir
saistītas ar aktīviem un pasīviem, ko pārvalda
Savienība vai kas tiek pārvaldīti tās uzdevumā.
Tādā veidā Savienības finanšu intereses pēc
būtības un no pirmssākumiem atrodas Savienības
rīcības jomā. Tādējādi tās ir vairāk
vērstas uz Savienību, nekā jebkura cita joma, kurā
nepieciešama noteikumu saskaņošana dalībvalstīs. Pēc formas
un satura tās drīzāk ir salīdzināmas ar noteikumiem,
kas attiecas uz Savienības iestāžu un struktūru
pašaizsardzību, piemēram, fizisko drošību un IT drošību.
Tā rezultātā dalībvalstis vienas pašas nevar sniegt
pieņemamu drošību. Tāpat šim novērtējumam atbilst tas,
ka Līguma 310. panta 6. punktā un 325. panta 1. un 4. punktā
tiek prezumēta nepieciešamība pēc Savienības likumdošanas
darbības, lai noteiktu līdzvērtīgus un atturošus
pasākumus Savienības finanšu interešu aizsardzībai pret
nelikumīgām darbībām. Turklāt saskaņā ar
Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 48. pantu Komisija
ir pilnībā atbildīga par visiem budžeta ieņēmumiem un
izdevumiem. Ņemot vērā konkrētos ES
noteikumus Savienības finanšu interešu aizsardzībai, Savienība
atrodas visizdevīgākajā stāvoklī, lai šīs
intereses aizsargātu. Tas ietver Finanšu Regulas budžeta noteikumus,
vispārējos noteikumus par finanšu interešu aizsardzību
administratīvo tiesību aktos un nozaru noteikumus par finanšu
interešu aizsardzību dažādajās politikas jomās, kuras
varētu tikt skartas. Tas attiecas arī uz to, ka krimināltiesību
noteikumi Savienības finanšu interešu aizsardzībai varētu
būt saskaņotāki. Saistībā ar
krimināltiesībām īpaša uzmanība ir jāpievērš
vispārējai subsidiaritātes prasībai attiecībā uz
likumdošanu ES. Tas nozīmē, ka ES var būt par likumdevēju
tikai tad, ja mērķi nevar efektīvi sasniegt ar rīcību
valstu vai reģionālā vai vietējā līmenī, bet
ierosinātās rīcības mēroga vai iedarbības
dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Savienības
līmenī. Tikai Savienība var izstrādāt saistošus tiesību
aktus, kas tuvina esošas tiesību normas un ir spēkā visās
dalībvalstīs, tādējādi izveidojot tiesisko
regulējumu, kas ļautu pārvarēt pašreizējās
situācijas nepilnības, tostarp līdzvērtības
trūkumu, kas nav savienojams ar LESD 325. panta 4. punktā
noteiktajiem mērķiem. Priekšlikums ir saistīts ar
šādām Eiropas Savienības Pamattiesību hartas
tiesībām un principiem: tiesībām uz brīvību un
ģimenes dzīves neaizskaramību (sakarā ar iespējamu brīvības
atņemšanu notiesātajiem pārkāpuma izdarītājiem),
brīvību izvēlēties profesiju un darījumdarbības
brīvību (sakarā ar notiesāto pārkāpuma
izdarītāju iespējamu diskvalifikāciju), tiesībām
uz īpašumu (sakarā ar iespējamu to uzņēmumu
slēgšanu, kas izdarījuši pārkāpumus), krimināliem
naudassodiem pēc notiesāšanas un konfiskācijas, noziedzīgu
nodarījumu un sodu likumības un samērīguma principiem (jo
tiks noteiktas jaunas nodarījuma definīcijas), tiesībām
netikt divreiz tiesātam (sakarā ar mijiedarbību ar
administratīvo tiesību sankciju režīmu). Šī
iejaukšanās ir pamatota, jo tā kalpo tam, lai sasniegtu
Savienībā atzītos vispārējas nozīmes
mērķus (skatīt Pamattiesību hartas 52. panta 1. punktu),
un konkrēti, lai nodrošinātu efektīvus un atturošus
pasākumus Savienības finanšu interešu aizsardzībai. Ņemot
vērā to, ka nav vērojami uzlabojumi pārkāpumu un
krāpšanas novēršanas jomā, un ka pašreizējie, PIF
Konvencijā noteiktie pasākumi nav efektīvi, nepieciešams
pieņemt pasākumus krimināltiesību jomā krāpšanas
un citu nelikumīgu darbību novēršanai un apkarošanai. Ar
nepieciešamo rūpību ir nodrošināts, ka šie pasākumi
nepārsniedz to, kas ir nepieciešams šā mērķa sasniegšanai,
un tādēļ tie ir samērīgi. 3.3. Juridisko instrumentu izvēle Lai noteiktu saskaņotus
krimināltiesību noteikumus Savienības finanšu interešu
aizsardzības jomā, vienlaikus nodrošinot dalībvalstīm
noteiktu rīcības brīvību attiecībā uz to, kā
piemērot stingrākos noteikumus, direktīva ir šai
rīcībai piemērotākais juridiskais instruments. 3.4. Konkrētie noteikumi 1. pants. Priekšmets – šajos noteikumos aprakstīts šā priekšlikuma mērķis
un darbības joma, īpaši uzsverot, ka tas attiecas tikai uz
Savienības finanšu interešu aizsardzību. 2. pants.
Savienības finanšu interešu definīcija –
šajos noteikumos formulēta Savienības finanšu interešu
definīcija, ko piemēro visā instrumentā. Eiropas
Savienības Tiesa ir apstiprinājusi[21], ka ir cieša saikne starp pievienotās
vērtības nodokļa iekasēšanu, ievērojot
piemērojamās Savienības tiesības, no vienas puses, un
atbilstošo pievienotās vērtības nodokļa resursu nodošanu
Savienības budžetam, no otras puses, jo jebkādi trūkumi pirmo
minēto iekasēšanā iespējami izpaužas kā otrā
minētā samazinājuma cēlonis. Tādēļ
krāpšana saistībā ar pievienotās vērtības nodokli
ir jāuzskata par darbību, kas apdraud ES finanšu intereses, un
tādēļ uz to attiecas šī ierosinātā
direktīva. 3. pants.
Krāpšana, kas apdraud Savienības finanšu intereses – šajos noteikumos formulēta definīcijas
krāpnieciskām darbībām, par kurām
dalībvalstīs ir piemērojama kriminālatbildība. 4. pants. Ar
krāpšanu saistīti nodarījumi, kas apdraud Savienības
finanšu intereses – šie noteikumi attiecas uz nelikumīgām
darbībām krāpšanas novēršanas un apkarošanas
kontekstā. Tajos noteikts, ka dalībvalstīm ir
jānosaka kriminālatbildība par pretendentu negodīgu
darbību publiskā iepirkuma konkursā. Tie attiecas uz
darbībām, kas ir līdzīgas krāpšanai, kad
dotācijas piešķiršanas procedūrā konkursa
rīkotājai struktūrai tiek sniegta patiesa informācija, kaut
gan tās pamatā ir informācija, kas nepienācīgā
veidā iegūta no publiskajām iestādēm. Šāds
noteikums jau ir ieviests vairākās dalībvalstīs, bet
sankciju apmēros ir vērojamas būtiskas atšķirības
(piemēram, vienā valstī tā ir brīvības
atņemšana uz vienu dienu, savukārt citā valstī
minimālais brīvības atņemšanas laiks ir trīs gadi[22]). Ir
aplēsts, ka efektīvu tiesību aktu trūkums šajā
jomā Savienības budžetam gadā rada 40 miljonus euro
zaudējumu[23].
Attiecībā uz konkursa pretendentu savstarpējām
manipulācijām ar cenu piedāvājumiem jau pastāv
tiesībaizsardzības darbības un sankcijas Savienības un
dalībvalstu līmenī, tādēļ šīs
direktīvas darbības joma neattieksies uz tām. Tāpat 4. pantā,
galvenokārt pamatojoties uz PIF Konvenciju un tās protokoliem,
ir noteikta korupcijas definīcija un paredzēts, ka
dalībvalstīm par to jānosaka kriminālatbildība. Valstu
tiesību akti, ar kuriem īsteno 1995. gada Konvenciju par Eiropas
Kopienu finanšu interešu aizsardzību un tās protokolus, kā
arī attiecīgā judikatūra norāda, ka nepieciešams
attīstīt pasīvās un aktīvās korupcijas definīcijas.
Pretstatā PIF Konvencijai netiek noteikts, ka darbībai
jābūt veiktai, "pārkāpjot dienesta
pienākumus", lai uz to attiektos direktīvas noteikumi. Šeit ir
nepieciešams konkrēts noteikums, jo korupcija ir īpaši smaga
problēma Savienības finanšu interešu jomā. Tāpat 4. pantā
ir noteikta līdzekļu nelikumīgas piesavināšanās
definīcija, kas attiecas uz civildienesta ierēdņu
darbībām, kas nav krāpšana tās šaurākajā
izpratnē, un kas ietver līdzekļu vai aktīvu nelikumīgu
piesavināšanos pretēji mērķim, kam tie paredzēti, un
šo darbību nolūks ir kaitēt Savienības finanšu
interesēm. Attiecībā uz tādu nelikumīgi iegūtu
līdzekļu legalizāciju, kas gūti no ieņēmumiem,
izdarot pārkāpumus, par kuriem šajā direktīvā ir
noteikta kriminālatbildība, ir izdarīta atsauce arī uz
tiesību aktiem pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu
legalizāciju, tādējādi arī dalībvalstīs tiks
noteikta kriminālatbildība par šādu nelikumīgi iegūtu
līdzekļu legalizāciju. Tas nodrošinās to, ka par
noziedzīgiem nodarījumiem, kas vērsti pret Savienības
finanšu interesēm, tiks piemērots vienāds sankciju režīms. Pantā ir noteikta civildienesta
ierēdņu definīcija, kas attiecas ne tikai uz personām, kas
ieņem amatu likumdevējā, administratīvā vai tiesu
iestādē, vai citādi pilda civildienesta ierēdņa
funkcijas Savienības līmenī vai dalībvalstīs, bet
arī uz personām, kuras pilda šādas funkcijas trešās
valstīs. Savienības finanšu interesēm ir nepieciešama
aizsardzība arī aktīvas un pasīvas korupcijas vai
līdzekļu nelikumīgu piesavināšanos gadījumā, ja
šādas darbības trešās valstīs veic personas, kuras iesaistītas
Savienības līdzekļu pārvaldībā. 5. pants. Kūdīšana,
palīdzēšana un atbalstīšana, mēģinājums – šos noteikumus piemēro iepriekš minētajiem
nodarījumiem, un tie paredz, ka dalībvalstīm ir jānosaka
kriminālatbildība arī par šādu nodarījumu sagatavošanas
un līdzdalības tajos konkrētām formām.
Kriminālatbildība par mēģinājumu kā par
nodarījumu lielākajā daļā gadījumu atsevišķi
nav paredzēta, jo attiecīgajās galveno noziegumu
definīcijās jau ir ietverts mēģinājuma elements. 6. pants. Juridisko personu
atbildība – šos noteikumus piemēro visiem
iepriekš minētajiem nodarījumiem, un tie paredz, ka
dalībvalstīm ir jānosaka juridisko personu atbildība,
vienlaikus izslēdzot to, ka šāda atbildība ir alternatīva
fizisko personu atbildībai. 7. pants. Fiziskām personām
piemērojami sodi – šos noteikumus piemēro
visiem iepriekš minētajiem nodarījumiem, un tie paredz, ka
dalībvalstīm ir jāpiemēro iedarbīgas,
samērīgas un atturošas sankcijas, kas saskan ar Eiropas
Savienības Tiesas jurisprudenci, un jānosaka konkrēts minimālo
sankciju kopums, kas piemērojamas fiziskām personām.
Paredzētie sodi ir samērīgi ar nodarījumu smaguma
pakāpi un tie saskan ar sankcijām, ko šobrīd noteikušas
lielākā daļa dalībvalstu. 7. pantā arī
izskaidroti konkrēti aspekti par saikni starp direktīvu un
disciplinārsodiem, kas noteikti, pamatojoties uz citiem apsvērumiem. 8. pants. Minimālie
brīvības atņemšanas termiņi – šos
noteikumus piemēro visiem iepriekš minētajiem nodarījumiem, un
par īpaši smagiem nodarījumiem tie paredz konkrētus
minimālos brīvības atņemšanas termiņus atbilstoši
tiem, kas noteikti katram attiecīgajam nodarījumam. Minimālo
sankciju ieviešana visā Savienībā nodrošinās konsekventas
sankcijas, ko par konkrēto darbību veidu piemēros visās
dalībvalstīs, un tā rezultātā Savienības finanšu
intereses tiks efektīvi un līdzvērtīgi aizsargātas
visā Savienībā. Ekonomiski noziegumi, tostarp krāpšana,
parasti ir joma, kurā kriminālsankcijām var būt īpaši
atturoša iedarbība, jo sagaidāms, ka iespējamie
pārkāpuma izdarītāji veiks dažus riska aprēķinus,
pirms tie izlems iesaistīties šādās noziedzīgās
darbībās. Minimālo sankciju ieviešana attiecīgi tiek
uzskatīta par nepieciešamu, lai nodrošinātu to, ka visā
Eiropā tiek panākta efektīva atturoša iedarbība.
Minimālās sankcijas ar sešu mēnešu termiņu ir
samērīgas ar nodarījumu smaguma pakāpi un nodrošina
arī to, ka Eiropas apcietināšanas orderi var izdot un izpildīt
attiecībā uz nodarījumiem, kas uzskaitīti Pamatlēmuma
par Eiropas apcietināšanas orderi[24] 2. pantā, tādējādi
nodrošinot iespējami efektīvu sadarbību tiesu un
tiesībaizsardzības iestāžu starpā. 9. pants. Minimālo sankciju pret
juridiskajām personām veidi – šie noteikumi
ir līdzīgi 7. panta noteikumiem, un tos piemēro
sankcijām pret juridiskajām personām. 10. pants. Iesaldēšana un konfiskācija – šos noteikumus piemēro visiem iepriekš minētajiem
nodarījumiem, un tie paredz rīkus šādu nodarījumu
rezultātā noziedzīgi iegūtu līdzekļu un nozieguma
rīku iesaldēšanai un konfiskācijai. 11. pants. Jurisdikcija – šo noteikumu pamatā ir teritorialitātes un personas
princips. Šos noteikumus piemēro visiem iepriekš minētajiem
nodarījumiem, un tie paredz, ka tiesu iestādēm ir
piekritības pamats, kas ļauj tām sākt izmeklēšanu,
veikt kriminālprocesu un taisīt spriedumus lietās, kas
saistītas ar Savienības finanšu interesēm. Ņemot
vērā apstākli, ka šī direktīva neļauj veikt
kriminālprocesu krāpšanas lietās, kurās dalībvalstis
nevar īstenot savu jurisdikciju, dalībvalstis un Komisija ar
attiecīgo trešo valsti apmainīsies ar pierādījumiem par
krāpnieciskām darbībām, ko ārpus Savienības
teritorijas veikušas personas, kas nav ES pilsoņi, un sadarbosies ar
mērķi, lai minētajās valstīs to kompetentās
iestādes veiktu kriminālprocesu par šādām
darbībām. 12. pants. Nodarījumu, kas
apdraud Savienības finanšu intereses, noilgums –
šos noteikumus piemēro visiem iepriekš minētajiem nodarījumiem,
un tie paredz, ka tiek noteikti minimālie noilguma termiņi, kā
arī noilguma termiņi soda izpildei pēc galīgās
notiesāšanas. 13. pants. Atgūšana – šajā noteikumā precizēts, ka šī direktīva
neskar dalībvalstu pienākumu, arī neatkarīgi no 12. pantā
paredzētajiem noilguma termiņiem, nodrošināt tādu
līdzekļu atgūšanu, kas nepamatoti izmaksāti, izdarot
šajā direktīvā minētos nodarījumus. 14. pants. Mijiedarbība ar citiem
piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem – šajā noteikumā precizēta mijiedarbība starp
administratīvo tiesību un krimināltiesību sankciju
režīmu. 15. pants. Sadarbība starp
dalībvalstīm un Eiropas Komisiju (Eiropas Biroju krāpšanas
apkarošanai) – šis noteikums ir ļoti līdzīgs
noteikumam par sadarbību starp dalībvalstīm un Komisiju, kas
ietverts PIF Konvencijas otrajā protokolā. Šis noteikums ir
jāiekļauj, jo ar 16. pantu konvencija un tās protokoli tiek
atcelti. 16. pants. Konvenciju par Eiropas
Kopienu finanšu interešu aizsardzību krimināltiesību jomā
atcelšana – ar šo noteikumu atceļ 1995. gada
PIF Konvenciju un tās protokolus. 4. IETEKME UZ BUDŽETU Šim priekšlikumam nav tūlītējas
ietekmes uz Savienības budžetu. Tomēr priekšlikuma mērķis
ir nepieļaut zaudējumus, kurus rada nelikumīgas darbības,
kas apdraud Savienības finanšu intereses, palielinot pasākumu
atturošo iedarbību un dalībvalstu tiesībaizsardzības
iestāžu darbību krimināltiesību jomā
efektivitāti, kā arī veicināt līdzekļu
atgūšanu tajos gadījumos, kad zaudējumi jau ir radušies
nelikumīgu darbību, kas apdraud Savienības finanšu intereses,
rezultātā. 2012/0193 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES
DIREKTĪVA par cīņu pret krāpšanu, kas
skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS
SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par
Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 325. panta 4. punktu, ņemot vērā
Eiropas Komisijas priekšlikumu, pēc leģislatīvā akta
projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem, ņemot vērā
Eiropas Revīzijas palātas atzinumu[25], saskaņā ar parasto likumdošanas
procedūru, tā kā: (1) Savienības finanšu
interešu aizsardzība attiecas ne tikai uz budžeta apropriāciju
pārvaldību, bet plašāk skar visus pasākumus, kas
negatīvi ietekmē vai draud negatīvi ietekmēt tos
Savienības aktīvus, kā arī dalībvalstu aktīvus,
kuri paredzēti dalībvalstu ekonomikas vai Savienības politikai
būtisku publisko finanšu atbalstam vai stabilizēšanai. (2) Lai nodrošinātu
Savienības finanšu interešu iedarbīgu, samērīgu un atturošu
aizsardzību, dalībvalstīs krimināltiesībām
vajadzētu arī turpmāk papildināt aizsardzību, ko
nodrošina administratīvās tiesības un civiltiesības
attiecībā uz vissmagākajiem ar krāpšanu saistītiem
darbību veidiem, vienlaikus novēršot neatbilstības pašās
tiesību jomās un starp tām. (3) Savienības finanšu
interešu aizsardzība prasa noteikt vienotu krāpšanas definīciju,
kas aptvertu krāpnieciskas darbības attiecībā uz izdevumiem
un ieņēmumiem, kuru rezultātā tiek nodarīts
kaitējums ES budžetam. (4) Krāpšana, kas
ietekmē pievienotās vērtības nodokli (PVN), samazina
nodokļu ieņēmumus dalībvalstīs un attiecīgi
iespēju piemērot vienotu likmi dalībvalstu PVN
aprēķinu bāzei. Kā apstiprināts Eiropas
Savienības Tiesas judikatūrā[26], ir cieša saikne starp PVN
ieņēmumu iekasēšanu, ievērojot piemērojamās
Savienības tiesības, un atbilstošo PVN resursu nodošanu
Savienības budžetam, jo jebkādi trūkumi pirmo minēto
iekasēšanā iespējami izpaužas kā otrā minētā
samazinājuma cēlonis. Tādēļ šī direktīva attiecas uz
ieņēmumiem, kas gūti, dalībvalstīs iekasējot PVN.
(5) Apsvērums par to, cik
būtiska ietekme uz ES finanšu interesēm ir tam, ka tiek
nelikumīgi samazināti PVN pašu resursi un tiek piemērotas
šajā direktīvā noteiktās robežvērtības, ir
jāskata saskaņa ar proporcionalitātes principu, ņemot
vērā minēto pašu resursu savdabību un aprēķinam
izmantojamo metodoloģiju, tostarp atšķirīgo pieeju
dalībvalstīs. (6) Savienības finanšu
intereses var negatīvi ietekmēt gadījumos, kad atsevišķs
konkursa pretendents ar mērķi apiet vai sagrozīt noteikumus, kas
piemērojami publiskā iepirkuma vai dotācijas piešķiršanas procedūrai,
sniedz informāciju līgumslēdzējām iestādēm
vai dotācijas piešķīrējām iestādēm,
pamatojoties uz informāciju, ko tas nepienācīgā veidā
tieši vai netieši ir saņēmis no konkursa rīkotājas
struktūras. Šādas darbības ir ļoti līdzīgas
krāpšanai, taču attiecībā uz konkursa pretendentu tās
var pilnībā neatbilst krāpšanas kā nodarījuma
kritērijiem, jo iesniegtais piedāvājums var pilnībā
atbilst visām prasībām. Konkursa pretendentu savstarpējas
manipulācijas ar cenu piedāvājumiem pārkāpj
Savienības konkurences noteikumus un atbilstošos valstu tiesību
aktus; pret tām jau pastāv publiskās
tiesībaizsardzības darbības un sankcijas visā
Savienībā, un tādēļ šīs direktīvas
darbības jomai nevajadzētu attiekties uz tām. (7) Savienības tiesību
akti nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas
jomā ir pilnībā piemērojami to ieņēmumu
legalizācijai, kas iegūti šajā direktīvā minēto
noziedzīgo nodarījumu rezultātā. Atsaucei uz minētajiem
tiesību aktiem vajadzētu nodrošināt, ka ar šo direktīvu
ieviestais sankciju režīms tiek piemērots visiem noziedzīgajiem
nodarījumiem, kas vērsti pret Savienības finanšu interesēm.
(8) Korupcija ir īpaši
nopietns drauds Savienības finanšu interesēm, un daudzos
gadījumos tā var būt saistīta ar krāpnieciskām
darbībām. Tādēļ šajā jomā nepieciešams jo
īpaši noteikt kriminālatbildību. Jānodrošina, ka uz
attiecīgajiem nodarījumiem definīcijas attiecas neatkarīgi
no tā, vai darbības ir veiktas, pārkāpjot dienesta
pienākumus vai ne. Attiecībā uz nodarījumiem, kas
saistīti ar pasīvu korupciju un līdzekļu nelikumīgu
piesavināšanos, ir nepieciešams iekļaut civildienesta
ierēdņa definīciju, kas attiektos uz visām
attiecīgajām amatpersonām neatkarīgi no tā, vai
tās ir ieceltas, ievēlētas vai pieņemtas darbā uz
līguma pamata un ieņem oficiālu amatu, kā arī uz visām
personām, kuru pienākumos ietilpst tādu pakalpojumu sniegšana
iedzīvotājiem vai vispārējās sabiedrības
interesēs, ko nodrošina valsts vai citas publiskas struktūras, un
šīs personas neieņem oficiālu amatu, piemēram, ES
līdzekļu pārvaldībā iesaistīti līgumslēdzēji.
(9) Savienības finanšu
intereses var negatīvi ietekmēt civildienesta ierēdņa
konkrēti darbību veidi, kuru mērķis ir nelikumīgi
piesavināties līdzekļus vai aktīvus pretēji mērķim,
kam tie paredzēti, un kuru nolūks ir kaitēt Savienības
finanšu interesēm. Tādēļ nepieciešams ieviest precīzu
nodarījumu definīciju, kas aptvertu šādas darbības. (10) Daži nodarījumi, kas
vērsti pret Savienības finanšu interesēm, praksē bieži ir
cieši saistīti ar nodarījumiem, uz kuriem attiecas Līguma 83. panta
1. punkts un Savienības tiesību akti, kuru pamatā ir
minētais pants. Tādēļ noteikumu formulējumā
būtu jānodrošina saskaņotība ar šādiem tiesību
aktiem. (11) Tā kā kaitējumu
Savienības finanšu interesēm ne mazākā mērā var
nodarīt arī darbības, ko veikušas juridiskas personas, tām
vajadzētu būt atbildīgām par noziedzīgiem
nodarījumiem – kā tie definēti šajā direktīvā –,
kas izdarīti viņu uzdevumā. (12) Lai visā
Savienībā līdzvērtīgi aizsargātu Savienības
finanšu intereses, izmantojot pasākumus, kam vajadzētu nodrošināt
atturošu iedarbību, dalībvalstīm papildus vajadzētu
paredzēt konkrētus sankciju minimālos veidus un apmērus
gadījumiem, kad ir veikti šajā direktīvā definētie
noziedzīgie nodarījumi. Sankciju apmēram vajadzētu būt
samērīgam ar nodarījumu, un tādēļ būtu
jānosaka robežvērtība naudas izteiksmē, kuru
nepārsniedzot, nav nepieciešams noteikt kriminālatbildību. (13) Šī direktīva neskar
disciplināro pasākumu pienācīgu un efektīvu
piemērošanu. Sankcijas, kuras nevar pielīdzināt
kriminālsodiem, var ņemt vērā saskaņā ar valsts
tiesību aktiem atsevišķos gadījumos, kad persona tiek
notiesāta par kādu no nodarījumiem, kas definēti šajā
direktīvā; attiecībā uz pārējām sankcijām
pilnībā būtu jāievēro ne bis in idem princips.
Šī direktīva nenosaka kriminālatbildību par
darbībām, uz kurām jau attiecas disciplinārās
sankcijas vai citi pasākumi saistībā ar dienesta pienākumu
pārkāpumiem gadījumos, kad attiecīgajām personām
var piemērot šādas disciplinārās sankcijas vai citus
pasākumus. (14) Smagākos gadījumos
sankcijās attiecība uz fiziskām personām vajadzētu
paredzēt dažādas pakāpes brīvības atņemšanu. Šos
smagākos gadījumus vajadzētu definēt, pamatojoties uz
naudas izteiksmē izteiktu konkrētu vidējo minimālo
kaitējumu, kas noziedzīgu darbību rezultātā
nodarīts Savienības budžetam un, iespējams, citiem budžetiem.
Brīvības atņemšanas minimālo un maksimālo termiņu
ieviešana ir nepieciešama, lai garantētu, ka Savienības finanšu
interesēm tiek nodrošināta līdzvērtīga
aizsardzība visā Savienībā. Minimālās sankcijas
ar sešu mēnešu termiņu nodrošina, ka Eiropas apcietināšanas
orderi var izdot un izpildīt attiecībā uz nodarījumiem, kas
uzskaitīti Pamatlēmuma par Eiropas apcietināšanas orderi 2. pantā,
tādējādi nodrošinot iespējami efektīvu sadarbību
tiesu un tiesībaizsardzības iestāžu starpā. Sankcijas
kalpos arī par stingru atturošu rīku attiecībā uz
iespējamajiem noziedzniekiem un darbosies visā Eiropā.
Bargākas sankcijas būtu jānosaka gadījumos, kad nodarījums
izdarīts noziedzīgā organizācijā Padomes
Pamatlēmuma 2008/841/TI[27]
izpratnē. (15) Ņemot vērā
pārkāpuma izdarītāju un to ieņēmumu
mobilitāti, kas iegūti no nelikumīgām, Savienības
finanšu interesēm kaitējošām darbībām, kā
arī ar šo mobilitāti saistīto sarežģīto pārrobežu
izmeklēšanu, visām dalībvalstīm, lai tās varētu
vērsties pret šīm darbībām, vajadzētu noteikt savu
jurisdikciju un noteikumus attiecībā uz nepieciešamajiem noilguma
periodiem. (16) Lai nodrošinātu
Savienības tiesību aktu saskaņotību un aizsargātu
principu, ka neviens netiek sodīts divreiz par vienu un to pašu
nodarījumu, ir nepieciešams precizēt saikni starp sodiem
saskaņā ar šo direktīvu un citiem saistītiem
administratīviem pasākumiem saskaņā ar Savienības
tiesību aktiem. Direktīva neskar konkrētu administratīvo
pasākumu, sodu un naudassodu piemērošanu saskaņā ar
Savienības tiesību aktiem. (17) Neskarot citus pienākumus
saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, nepieciešams
izstrādāt atbilstīgu noteikumu sadarbībai starp
dalībvalstīm un Komisiju, lai nodrošinātu efektīvu rīcību,
kas vērsta pret šajā direktīvā definētiem
noziedzīgiem nodarījumiem, kuri apdraud Savienības finanšu
intereses, tostarp informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm
un Komisiju. (18) 1995. gada 26. jūlija
Konvencija par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību[28] un
tās 1996. gada 27. septembra protokols[29] un 1996. gada
29. novembra protokols[30]
būtu jāatceļ un jāaizstāj ar šo direktīvu. (19) Lai dalībvalstis
pienācīgi īstenotu šo direktīvu, ir jāveic personas
datu apstrāde kompetentajās valsts iestādēs, datu
apmaiņa starp dalībvalstīm no vienas puses, un starp
kompetentajām Savienības iestādēm no otras puses. Personas
datu apstrādi kompetentajās valsts iestādēs vajadzētu
reglamentēt valsts tiesību aktiem, ievērojot Eiropas Padomes 1981. gada
28. janvāra Konvenciju par personu aizsardzību attiecībā
uz personas datu automātisko apstrādi un tās Papildprotokolu
(ETS Nr. 181). Datu apmaiņai starp
dalībvalstīm būtu jāatbilst prasībām, kas
noteiktas Padomes Pamatlēmumā 2008/977/TI par tādu personas
datu aizsardzību, ko apstrādā, policijas un tiesu iestādēm
sadarbojoties krimināllietās[31]. Attiecībā uz datu apstrādi,
ko veic Savienības iestādes un struktūras, tām būtu
jāievēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada
18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz
personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās
un par šādu datu brīvu apriti[32] un attiecīgie noteikumi par tiesas
izmeklēšanas konfidencialitāti. (20) Paredzētās
atturošās iedarbības panākšanā, piemērojot
krimināltiesībās paredzētus sodus, ir jāievēro īpaša
piesardzība no pamattiesību viedokļa. Šajā
direktīvā ir ņemtas vērā pamattiesības un
ievēroti principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības
Pamattiesību hartā, un konkrēti tiesības uz
brīvību un drošību, tiesības uz personas datu
aizsardzību, brīvība izvēlēties profesiju un
tiesības strādāt, darījumdarbības brīvība,
tiesības uz īpašumu, tiesības uz efektīvu tiesību
aizsardzību un taisnīgu tiesu, nevainīguma prezumpcija un
tiesības uz aizstāvību, noziedzīgu nodarījumu un sodu
likumības un samērīguma principi, kā arī tiesības
netikt divreiz tiesātam vai sodītam krimināllietā par to
pašu noziedzīgo nodarījumu. Nodrošināt minēto tiesību
un principu pilnīgu ievērošanu ir šīs direktīvas
mērķis, un tā ir attiecīgi jāīsteno. (21) Šo direktīvu
piemēro, neskarot noteikumus par imunitātes atcelšanu, kas noteikta
Līgumā, Protokolā par privilēģijām un
imunitāti un Eiropas Savienības Tiesas statūtos un to
īstenošanas dokumentos vai līdzīgos noteikumus, kas
iekļauti valsts tiesību aktos. (22) Šī direktīva neskar
vispārējos noteikumus un principus valsts tiesību aktos
krimināltiesību jomā par sodu piemērošanu un izpildi
saskaņā ar konkrētajiem apstākļiem katrā
atsevišķā gadījumā. (23) Ņemot vērā, ka
šīs direktīvas mērķi nevar pietiekami labi sasniegt
atsevišķās dalībvalstīs un to, ka minētās
direktīvas mēroga un iedarbības dēļ šo mērķi
var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var
pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas
Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu.
Saskaņā ar minētajā pantā noteikto
proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz
vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā
mērķa sasniegšanai, IR PIEŅĒMUŠI ŠO
DIREKTĪVU. I sadaļa.
Priekšmets un definīcijas 1. pants
Priekšmets Šī direktīva nosaka nepieciešamos
pasākumus krāpšanas un citu nelikumīgu darbību, kas apdraud
Savienības finanšu intereses, novēršanas un apkarošanas jomā,
definējot noziedzīgus nodarījumus un sankcijas. 2. pants
Savienības finanšu interešu definīcija Šajā direktīvā
"Savienības finanšu intereses" ir visi ieņēmumi un
izdevumi uz kuriem attiecas vai kuru izcelsmes avots vai pamats ir: (a)
Savienības budžets; (b)
saskaņā ar Līgumiem izveidoto
Savienības iestāžu un struktūru budžets vai budžeti to
pārvaldībā un uzraudzībā. II sadaļa.
Noziedzīgi nodarījumi krāpšanas, kas apdraud Savienības
finanšu intereses, novēršanas un apkarošanas jomā 3. pants
Krāpšana, kas apdraud Savienības finanšu intereses Dalībvalstis veic nepieciešamos
pasākumus, lai nodrošinātu, ka par turpmāk minētajām
tīšām darbībām ir piemērojams sods kā par
noziedzīgu nodarījumu: (a)
attiecībā uz izdevumiem – jebkuru
darbību vai bezdarbību, kas saistīta ar: i) kļūdainu, neprecīzu vai
nepilnīgu paziņojumu vai dokumentu iesniegšanu vai izmantošanu, kuru
rezultātā notiek līdzekļu nelikumīga
piesavināšanās vai nelikumīga līdzekļu ieturēšana
no Savienības budžeta vai budžetiem, ko pārvalda Savienība, vai
kas tiek pārvaldīti tās uzdevumā, ii) informācijas neizpaušanu, ar ko
tiek pārkāptas īpašas saistības, radot tādas pašas
sekas, vai iii) saistību vai izdevumu nepareizu
izmantošanu mērķiem, kuriem tie nav piešķirti; (b)
attiecībā uz ieņēmumiem –
jebkuru darbību vai bezdarbību, kas saistīta ar: i) kļūdainu, neprecīzu vai
nepilnīgu paziņojumu vai dokumentu iesniegšanu vai izmantošanu, kuru
rezultātā notiek līdzekļu nelikumīga samazināšana
Savienības budžetā vai budžetos, ko pārvalda Savienība, vai
kas tiek pārvaldīti tās uzdevumā, ii) informācijas neizpaušanu, ar ko
tiek pārkāptas īpašas saistības, radot tādas pašas
sekas, vai iii) likumīgi iegūtu
priekšrocību ļaunprātīgu izmantošanu, radot tādas
pašas sekas. 4. pants
Ar krāpšanu saistīti noziedzīgi nodarījumi, kas apdraud
Savienības finanšu intereses 1. Dalībvalstis veic
nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka par darbību,
konkursa pretendentam vai personām, kuras atbildīgas par šādu
dalībnieku dokumentu sagatavošanu vai ir iesaistītas to
sagatavošanā uzaicinājumam iesniegt piedāvājumus vai
pieteikumam dotācijas saņemšanai, sniedzot vai nespējot sniegt
informāciju līgumslēdzējām iestādēm vai
dotāciju piešķirošām iestādēm publiskā iepirkuma
vai dotācijas piešķiršanas procedūrā, kurā
iesaistītas Savienības finanšu intereses, ja šāda darbība
ir tīša un tās mērķis ir apiet vai sagrozīt atbilstības,
izslēgšanas, atlases vai piešķiršanas kritēriju
piemērošanu, ir piemērojams sods kā par noziedzīgu
nodarījumu. 2. Dalībvalstis veic
nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka par nelikumīgi
iegūtu līdzekļu legalizāciju, kā tā definēta
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/60/EK[33] 1. panta
2. punktā un kurā iesaistīts īpašums, kas iegūts
šajā direktīvā minēto nodarījumu rezultātā,
ir piemērojams sods kā par noziedzīgu nodarījumu. 3. Dalībvalstis veic
nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka par turpmāk
minētajām tīšām darbībām ir piemērojams sods
kā par noziedzīgu nodarījumu: a) civildienesta ierēdņa
darbība, tieši vai pastarpināti pieprasot vai saņemot
jebkāda veida labumu sev vai kādai trešajai personai vai
akceptējot šāda labuma apsolījumu, lai – atbilstoši saviem
pienākumiem vai īstenojot savas funkcijas – veiktu darbību vai
atturētos no tās tādā veidā, kas kaitē vai,
iespējams, varētu kaitēt Savienības finanšu interesēm
(pasīva korupcija); b) jebkuras personas darbība šīs
personas vai kādas trešās personas interesēs, tieši vai
pastarpināti apsolot vai sniedzot jebkāda veida labumu civildienesta
ierēdnim, lai tā – atbilstoši saviem pienākumiem vai
īstenojot savas funkcijas – veiktu darbību vai atturētos no
tās tādā veidā, kas kaitē vai, iespējams, varētu
kaitēt Savienības finanšu interesēm (aktīva korupcija). 4. Dalībvalstis veic
nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka par civildienesta
ierēdņa tīšām darbībām, ieguldot vai
izmaksājot līdzekļus vai piesavinoties un izmantojot
aktīvus pretēji mērķim, kam tie paredzēti, un ja šo
darbību nolūks ir kaitēt Savienības finanšu interesēm,
ir piemērojams sods kā par noziedzīgu nodarījumu
(līdzekļu nelikumīga piesavināšanās). 5. Šajā pantā
"civildienesta ierēdnis" ir: a) jebkura persona, kas pilda civildienesta
ierēdņa funkcijas Savienības vai dalībvalsts vai
trešās valsts labā, ieņemot amatu likumdevējā,
administratīvā vai tiesu iestādē; b) jebkura persona, kas pilda civildienesta
ierēdņa funkcijas Savienības vai dalībvalsts vai
trešās valsts labā, neieņemot kādu no iepriekš
minētajiem amatiem, bet piedaloties Savienības finanšu interešu
pārvaldībā vai lēmumu pieņemšanā
attiecībā uz tām. III sadaļa.
Vispārēji noteikumi attiecībā uz noziedzīgiem
nodarījumiem krāpšanas, kas apdraud Savienības finanšu
intereses, novēršanas un apkarošanas jomā 5. pants
Kūdīšana, palīdzēšana un atbalstīšana,
mēģinājums 1. Dalībvalstis veic
nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka par kūdīšanu
izdarīt II sadaļā minētos noziedzīgos
nodarījumus, vai par palīdzēšanu un atbalstīšanu to
izdarīšanā ir piemērojams sods kā par noziedzīgu
nodarījumu. 2. Dalībvalstis veic
nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka par
mēģinājumu izdarīt kādu no 3. pantā vai 4.
panta 4. punktā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir
piemērojams sods kā par noziedzīgu nodarījumu. 6. pants
Juridisko personu atbildība 1. Dalībvalstis veic
nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka juridiskas personas var
saukt pie atbildības par jebkuru no II sadaļā
minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, ko to labā,
darbojoties individuāli vai kā juridiskas personas struktūras
daļa, izdarījusi kāda persona, kas veic šīs juridiskās
personas vadības pienākumus, pamatojoties uz: (a)
pilnvarām pārstāvēt juridisko
personu; (b)
pilnvarām pieņemt lēmumus
juridiskās personas vārdā/uzdevumā; vai (c)
pilnvarām īstenot kontroli
juridiskās personas iekšienē. 2. Dalībvalstis veic
arī nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka juridiskas
personas var saukt pie atbildības, ja 1. punktā
minētās personas uzraudzības vai kontroles trūkums ir
darījis iespējamu to, ka jebkuru II sadaļā minēto
noziedzīgo nodarījumu minētās juridiskās personas
labā veic persona, kas ir tās pakļautībā. 3. Juridiskas personas
atbildība saskaņā ar 1. un 2. punktu neizslēdz
kriminālprocesu pret fiziskām personām, kuras ir
II sadaļā minēto noziedzīgo nodarījumu
izdarītājas vai saucamas pie kriminālatbildības
saskaņā ar 5. pantu. 4. Šajā direktīvā
"juridiska persona" ir jebkurš subjekts, kam saskaņā ar
piemērojamiem tiesību aktiem ir tiesībsubjektība,
izņemot valstis vai publisko tiesību subjektus, kas īsteno valsts
varu, kā arī izņemot starptautiskās sabiedriskās
organizācijas. 7. pants
Fiziskām personām piemērojami sodi 1. Attiecībā uz
fiziskām personām dalībvalstis nodrošina, ka par
II sadaļā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem
ir piemērojami iedarbīgi, samērīgi un atturoši kriminālsodi,
tostarp naudassodi un brīvības atņemšana, kā noteikts 8. pantā.
2. Maznozīmīgu
pārkāpumu gadījumā, ja nodarītais kaitējums
nepārsniedz EUR 10 000 un gūtais labums nepārsniedz
EUR 10 000, un pārkāpumi nav izdarīti īpaši
smagos apstākļos, dalībvalstis kriminālsodu vietā var
paredzēt citus sodus. 3. Panta 1. punkts neskar
kompetento iestāžu tiesības veikt civildienesta ierēdņu
disciplināro uzraudzību. 4. Dalībvalstis nodrošina,
ka cita veida sankcijas, kas nav pielīdzināmas kriminālsodiem un
kas jau piemērotas konkrētajai personai par to pašu darbību, var
ņemt vērā, nosakot minētajai personai sodu par
noziedzīgu nodarījumu, kas minēts II sadaļā. 8. pants
Brīvības atņemšanas termiņi 1. Dalībvalstis veic
nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka par 3. pantā
un 4. panta 1. un 4. punktā minētajiem noziedzīgajiem
nodarījumiem, kuru rezultātā nodarīts kaitējums vai
gūts labums vismaz EUR 100 000 apmērā, ir
piemērojams šāds sods: (a)
minimālais sods – brīvības
atņemšana uz vismaz 6 mēnešiem; (b)
maksimālais sods – brīvības
atņemšana uz vismaz 5 gadiem. Dalībvalstis veic nepieciešamos
pasākumus, lai nodrošinātu, ka par 4. panta 2. un 3. punktā
minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kuru rezultātā
nodarīts kaitējums vai gūts labums vismaz EUR 30 000
apmērā, ir piemērojams šāds sods: (a)
minimālais sods – brīvības
atņemšana uz vismaz 6 mēnešiem; (b)
maksimālais sods – brīvības
atņemšana uz vismaz 5 gadiem. 2. Dalībvalstis veic
nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka par
II sadaļā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem,
ja nodarījums izdarīts noziedzīgā organizācijā
Padomes Pamatlēmuma 2008/841/TI izpratnē, ir piemērojams
maksimālais sods – brīvības atņemšana uz vismaz 10 gadiem.
9. pants Minimālo
sankciju pret juridiskajām personām veidi Dalībvalstis veic nepieciešamos
pasākumus, lai nodrošinātu, ka juridiskai personai, kuru sauc pie
atbildības saskaņā ar 6. pantu, piemēro
iedarbīgas, samērīgas un atturošas sankcijas, kas ietver naudas
sodu kā kriminālsodu vai naudas sodu bez krimināla rakstura, un
var ietvert citas sankcijas, piemēram: (a)
atņemt tiesības saņemt valsts
pabalstus vai atbalstu; (b)
uz laiku vai pavisam aizliegt veikt
komercdarbību; (c)
pakļaut tiesas uzraudzībai; (d)
likvidēt ar tiesas lēmumu; (e)
uz laiku vai pavisam slēgt
uzņēmumus, kas izmantoti nodarījuma izdarīšanā. 10. pants
Iesaldēšana un konfiskācija Dalībvalstis nodrošina
II sadaļā minēto nodarījumu rezultātā
noziedzīgi iegūtu līdzekļu un nozieguma rīku
iesaldēšanu un konfiskāciju saskaņā ar [Eiropas Parlamenta
un Padomes] Direktīvu ../../.. [par noziedzīgi iegūtu
līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju Eiropas
Savienībā][34]. 11. pants
Jurisdikcija 1. Dalībvalstis veic
nepieciešamos pasākumus, lai noteiktu savu jurisdikciju
attiecībā uz II sadaļā minētajiem
noziedzīgajiem nodarījumiem, ja: (a)
nodarījums ir pilnībā vai
daļēji izdarīts to teritorijā; vai (b)
nodarījuma izdarītājs ir to
valstspiederīgais. 2. Gadījumos, kas
minēti 1. punkta b) apakšpunktā, dalībvalstis veic
vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka to jurisdikcija nav
pakļauta nosacījumam, ka kriminālprocesu sākt var tikai
pamatojoties uz cietušā iesniegumu vietā, kur nodarījums ir
izdarīts, vai pamatojoties uz oficiālu tās valsts
paziņojumu, kurā ir izdarīts nodarījums. 3. Dalībvalstis nodrošina,
ka to jurisdikcijā ir gadījumi, kad nodarījums ir izdarīts,
izmantojot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, kurām
ir piekļūts to teritorijā. 12. pants
Nodarījumu, kas apdraud Savienības finanšu intereses, noilgums 1. Dalībvalstis nodrošina
noilguma periodu, kura laikā izmeklēšana, kriminālprocess,
tiesas process un tiesas nolēmums attiecībā uz
II sadaļā un 5. pantā minētajiem
nodarījumiem ir iespējami vismaz piecus gadus no brīža, kad
izdarīts nodarījums. 2. Dalībvalstis nodrošina,
ka noilguma periods tiek pārtraukts un atkal atjaunots pēc
kompetentas valsts iestādes rīcības, tostarp izmeklēšanas
vai kriminālprocesa faktiskas sākšanas, noilguma periodam sasniedzot
vismaz desmit gadus no brīža, kad izdarīts nodarījums. 3. Dalībvalstis veic
nepieciešamos pasākumus, lai dotu iespēju izpildīt sodu, kas
uzlikts pēc galīgās notiesāšanas par kādu no
II sadaļā un 5. pantā minētajiem
noziedzīgajiem nodarījumiem, nosakot pietiekamu laikposmu, kas nav
mazāks par 10 gadiem no galīgās notiesāšanas
brīža. 13. pants
Atgūšana Šī direktīva neskar
līdzekļu atgūšanu, ka nepamatoti izmaksāti, izdarot
II sadaļā minētos noziedzīgos nodarījumus. 14. pants
Mijiedarbība ar citiem piemērojamajiem Savienības tiesību
aktiem Šī direktīva neskar to, kā tiek
piemēroti administratīvie pasākumi, sodi un naudassodi, kas
noteikti Savienības tiesību aktos, jo īpaši Padomes Regulas
Nr. 2988/95[35]
4. un 5. panta izpratnē, vai kas noteikti valstu tiesību aktos,
kuri pieņemti atbilstoši konkrētiem pienākumiem
saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Dalībvalstis
nodrošina, ka kriminālā tiesvedība, kas sākta, pamatojoties
uz valstu noteikumiem šīs direktīvas īstenošanai, neskar
pienācīgu un efektīvu administratīvo pasākumu, sodu un
naudassodu piemērošanu, kurus nevar pielīdzināt kriminālai
tiesvedībai un kuri noteikti Savienības tiesību aktos vai valstu
īstenošanas noteikumos. IV sadaļa.
Nobeiguma noteikumi 15. pants Sadarbība starp
dalībvalstīm un Eiropas Komisiju (Eiropas Biroju krāpšanas
apkarošanai) 1. Dalībvalstis un Komisija
savstarpēji sadarbojas cīņā pret II sadaļā
minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Šim nolūkam
Komisija sniedz tādu tehnisko un operatīvo palīdzību, kas
valstu kompetentajām iestādēm var būt nepieciešama, lai
veicinātu to veiktās izmeklēšanas koordinēšanu. 2. Dalībvalstu
kompetentās iestādes var veikt informācijas apmaiņu ar Komisiju,
lai atvieglotu apstākļu noskaidrošanu un nodrošinātu
efektīvu darbību pret II sadaļā minētajiem
noziedzīgajiem nodarījumiem. Komisija un valstu kompetentās
iestādes katrā konkrētajā gadījumā ņem
vērā izmeklēšanas slepenības un datu aizsardzības
prasības. Šim nolūkam dalībvalstis, sniedzot informāciju
Komisijai, var noteikt īpašus nosacījumus, kas attiecas uz
informācijas izmantošanu – neatkarīgi no tā, vai to izmantos
Komisija vai cita dalībvalsts, kurai šo informāciju varētu
nodot. 16. pants
Konvenciju par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību
krimināltiesību jomā atcelšana 1995. gada 26. jūlija
Konvencija par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību, tostarp
tās 1996. gada 27. septembra protokols, 1996. gada 29. novembra
protokols un 1997. gada 19. jūnija protokols, tiek atcelta no
[piemērošanas datums saskaņā ar 17. panta 1. punkta
otro daļu]. 17. pants
Transponēšana 1. Dalībvalstis
vēlākais līdz ... pieņem un publicē normatīvos un
administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas
prasības. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmus
minēto noteikumu tekstus. Tās piemēro minētos noteikumus no
.... Kad dalībvalstis pieņem minētos
noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu
atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis
nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce. 2. Dalībvalstis dara
Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās
pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva. 18. pants
Stāšanās spēkā Šī direktīva stājas
spēkā divdesmitajā dienā pēc tās
publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā
Vēstnesī. 19. pants
Adresāti Šī
direktīva ir adresēta dalībvalstīm. Briselē, Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes
vārdā — priekšsēdētājs priekšsēdētājs [1] COM(2011)595
galīga redakcija, pievienotie Komisijas dienestu darba dokumenti SEC(2011)1107,
1108 un 1109 galīga redakcija. [2] 1995. gada
26. jūlija konvencija (OV C 316, 27.11.1995., 49. lpp.)
(krāpšana); 1996. gada 27. septembra Pirmais Protokols
(OV C 313, 23.10.1996., 2. lpp.) un 1997. gada 26. maija
Konvencija (OV C 195, 25.6.1997.) (korupcija); 1996. gada 29. novembra
Protokols
(OV C 151, 20.5.1997., 2. lpp.) (tiesas interpretācija); 1997. gada
19. jūnija Otrais Protokols (OV C 221, 19.7.1997., 12. lpp.)
(nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija). [3] Skatīt
Komisijas ziņojumus par PIF Konvencijas īstenošanu, 2004. gada 25. oktobra
COM (2004) 709 galīgā redakcija, un 2008. gada 14. februāra
COM (2008) 77 galīgā redakcija. [4] Tabula ir
izvilkums no plašāka pārskata, kas ar informāciju arī attiecībā
uz citiem nodarījumiem atrodams ietekmes novērtējumā, kas
pievienots šim direktīvas priekšlikumam. Tabulai vajadzētu sniegt
aptuvenu priekšstatu par situāciju dalībvalstīs uz 2011. gada
decembri. [5] Skatīt
otro zemsvītras piezīmi iepriekš. [6] Otrais
Komisijas ziņojums — Konvencijas par Eiropas Kopienu finanšu interešu
aizsardzību un tās protokolu īstenošana, 14.2.2008., COM(2008)77
galīgā redakcija, 4.1. sadaļa. Kopš tā laika
konvenciju un tās protokolus ir ratificējušas vēl citas
dalībvalstis. Tikai Čehijas Republika vēl nav ratificējusi
konvenciju, bet ir sākusi iekšējo konstitucionālo procedūru
ratifikācijai. [7] OV
L 68, 15.3.2005., 49. lpp. [8] COM(2012)
85 galīgā redakcija, 12.3.2012. [9] Padomes
Direktīva 91/308/EEK, kas vēlāk atcelta un aizstāta ar
Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 26. oktobra
Direktīvu 2005/60/EK par to, lai nepieļautu finanšu
sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu
legalizēšanai un teroristu finansēšanai, OV L 309, 25.11.2005.,
15. lpp. [10] Komisijas 2011. gada
6. jūnija Lēmums, ar ko izveido ES pretkorupcijas ziņošanas
mehānismu, C(2011) 3673 galīgā redakcija. [11] COM (2011)
293 galīgā redakcija, 26.5.2011. [12] SEC (2011)
621 galīgā redakcija, 26.5.2011. [13] COM (2011)
573 galīgā redakcija, 20.9.2011. [14] OV L 312,
23.12.1995., 1. lpp. [15] Piemēram,
lauksaimniecības jomā – Regula (EK) Nr. 73/2009 par tiešā
atbalsta shēmām lauksaimniekiem, OV L 30, 31.1.2009., 16. lpp. [16] Pārskats
par šiem instrumentiem atrodams: Pētījums par tiesisko
regulējumu ES finanšu interešu aizsardzībai krimināltiesībās,
RS 2011/07, 2012. gada 4. maijs, 22. lpp. [17] Īpašais
līgums Nr. JUST/2011/EVAL/FW/1023/A4 – Pētījums par
tiesisko regulējumu ES finanšu interešu aizsardzībai
krimināltiesībās. [18] Turpat. [19] Atsaucei
skatīt arī definīciju Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 1. panta
2. punktā. [20] COM(2001)272
galīgā redakcija, 23.5.2001., kas grozīta ar COM(2002)577
galīgā redakcija, 16.10.2002. [21] 2011. gada
15. novembra spriedums Lietā C-539/09 Komisija pret Vāciju
(OV 2012, C 25, 5. lpp.). [22] Pētījums
par tiesisko regulējumu ES finanšu interešu aizsardzībai
krimināltiesībās, RS 2011/07, 2012. gada 4. maijs, 74. lpp.
[23] Turpat, 150. lpp. [24] OV L 190, 18.7.2002.,
1. lpp. [25] OV C , ,
… lpp. [26] Lieta C-539/09
– OV C 25/08, 2012. gada 28. janvāris. [27] OV L 300, 11.11.2008.,
42. lpp. [28] OV C 316,
27.11.1995., 48. lpp. [29] OV C 313,
23.10.1996., 1. lpp. [30] OV C 151,
20.5.1997., 1. lpp. [31] OV L 350,
30.12.2008., 60. lpp. [32] OV L 8, 12.1.2001.,
1. lpp. [33] OV L 309,
25.11.2005., 15. lpp. [34] Pieņemot
Priekšlikumu COM(2012) 85. [35] Padomes
Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris)
par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību, OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.