52012PC0224

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           Priekšlikuma konteksts

Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Šis priekšlikums attiecas uz to, kā izpildīt Eiropas Savienības Tiesas spriedumu apvienotajās lietās C-191/09 P un C-200/09 P, Eiropas Savienības Padome/Interpipe Nikopolsky Seamless Tube Plant Niko Tube ZAT un Interpipe Nizhnedneprovsky Tube Rolling Plant VAT (turpmāk “Interpipe”). Ar minēto spriedumu Tiesa apstiprināja Vispārējās tiesas spriedumu lietā T-249/06, ar kuru tika atcelts 1. pants Padomes Regulā (EK) Nr. 954/2006, ciktāl antidempinga maksājums Interpipe veiktajam eksportam Eiropas Savienībā bija noteikts, pamatojoties uz eksporta cenām, kurām tika izdarīta korekcija attiecībā uz komisijas maksu ar saistīta tirdzniecības starpnieka palīdzību veiktiem pārdevumiem.

Vispārīgais konteksts

Šis priekšlikums ir sagatavots saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 266. pantu, kurā noteikts, ka Eiropas Savienības iestādēm, kuru pieņemtais akts ir pasludināts par spēkā neesošu, ir jāveic nepieciešamie pasākumi, lai izpildītu Tiesas spriedumu.

Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā

Padomes Regula (EK) Nr. 954/2006, ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu dažu Horvātijas, Krievijas, Rumānijas un Ukrainas izcelsmes dzelzs un tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importam.

Atbilstība pārējiem Savienības politikas virzieniem un mērķiem

Neattiecas.

2.           Apspriešanās ar ieinteresētajām personām un ietekmes novērtējums

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Ieinteresētajām personām, uz kurām attiecas sprieduma izpilde, pēc informācijas izpaušanas jau ir bijusi iespēja aizstāvēt savas intereses saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (turpmāk “pamatregula”).

Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Neatkarīgu ekspertu atzinums nebija vajadzīgs.

Ietekmes novērtējums

Šis priekšlikums ir sagatavots, izpildot Eiropas Savienības Tiesas spriedumu apvienotajās lietās C-191/09 P un C-200/09 P saistībā ar pamatregulas interpretāciju.

Pamatregulā nav paredzēts vispārējs ietekmes novērtējums, bet sniegts pilnīgs vērtējamo nosacījumu uzskaitījums.

3.           Priekšlikuma juridiskie aspekti

Ierosināto pasākumu kopsavilkums

Ar Regulu (EK) Nr. 954/2006 Padome piemēroja galīgo antidempinga maksājumu dažu Horvātijas, Krievijas, Rumānijas un Ukrainas izcelsmes dzelzs un tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importam.

Prasītāji – Interpipe grupa – Pirmās instances tiesā (turpmāk “PIT”) apstrīdēja Regulu (EK) Nr. 945/2006, cita starpā, attiecībā uz aprēķinu par viņiem piemērojamo individuālo maksājumu likmi. Ar 2009. gada 10. marta spriedumu Pirmās instances tiesa atcēla Regulas (EK) Nr. 954/2006 1. pantu, ciktāl antidempinga maksājumi, kuri ir noteikti attiecībā uz prasītāju ražoto preču eksportu, pārsniedz tos, kuri būtu piemērojami, ja nebūtu veikta eksporta cenas korekcija attiecībā uz komisijas maksu, pārdevumiem notiekot ar Sepco starpniecību (ar prasītājiem saistīts tirdzniecības uzņēmums). Pēc Padomes un Komisijas iesniegtajām apelācijas sūdzībām un prasītāju iesniegtās pretapelācijas sūdzības Eiropas Savienības Tiesa 2012. gada 16. februārī pieņēma galīgo spriedumu (turpmāk “spriedums”), noraidot gan apelācijas sūdzību, gan pretapelācijas sūdzību un tādējādi apstiprinot Pirmās instances tiesas (tagad – Vispārējā tiesa) spriedumu.

Lai izpildītu spriedumu, tika pārrēķināta Interpipe grupas maksājuma likme, un tādējādi mainījās arī aprēķinātā antidempinga maksājuma likme.

Tādēļ Padome tiek aicināta pieņemt pievienoto regulas priekšlikumu, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 954/2006.

Juridiskais pamats

266. pants Līgumā par Eiropas Savienības darbību.

Padomes 2009. gada 30. novembra Regula (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis.

Subsidiaritātes princips

Priekšlikums ir Savienības ekskluzīvā kompetencē. Tāpēc subsidiaritātes principu nepiemēro.

Proporcionalitātes princips

Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šādu iemeslu dēļ.

Rīcības forma ir aprakstīta iepriekšminētajā pamatregulā un neparedz valstu lēmumus.

Netiek prasīts norādīt, kā līdz minimumam samazina un proporcionāli priekšlikuma mērķim sadala Savienības, valstu valdību, reģionālo un vietējo varas iestāžu, uzņēmēju un pilsoņu finansiālo un administratīvo slogu.

Juridisko instrumentu izvēle

Ierosinātais juridiskais instruments: regula.

Citi instrumenti nebūtu piemēroti šāda(-u) iemesla(-u) dēļ.

Iepriekšminētā pamatregula neparedz alternatīvas.

4.           Ietekme uz budžetu

Priekšlikums ietekmē Savienības budžetu. Grozīto antidempinga maksājumu piemēros ar atpakaļejošu spēku, tāpēc būs jāatmaksā starpība starp maksājumiem, kas iekasēti pēc sākotnējās maksājuma likmes, un maksājumiem pēc grozītās maksājuma likmes. Galīgā ietekme uz budžetu tiek lēsta 3,5 miljonu euro apmērā – skatīt pievienoto tiesību akta finanšu pārskatu.

2012/0112 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 954/2006, ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu dažu Horvātijas, Krievijas, Rumānijas un Ukrainas izcelsmes dzelzs un tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importam

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 266. pantu,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis[1] (turpmāk “pamatregula”), un jo īpaši tās 9. panta 4. punktu,

ņemot vērā priekšlikumu, ko Eiropas Komisija (turpmāk “Komisija”) iesniedza pēc apspriešanās ar padomdevēju komiteju,

tā kā:

A. PROCEDŪRA

(1)       Komisija 2005. gada martā sāka izmeklēšanu[2] attiecībā uz dažu bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importu, kuru izcelsme ir, cita starpā, Ukrainā (turpmāk “sākotnējā izmeklēšana”). 2006. gada jūnijā tika piemēroti galīgie antidempinga maksājumi, kas ieviesti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 954/2006[3], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 812/2008[4]. Turklāt 2007. gada 30. novembrī Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par divu Ukrainas ražotāju eksportētāju nosaukumu maiņu[5].

(2)       Interpipe Nikopolsky Seamless Tubes Plant Niko Tube un Interpipe Nizhnedneprovsky Tube Rolling Plant (turpmāk “Interpipe grupa” vai “prasītāji”) 2006. gada 8. septembrī iesniedza pieteikumu[6] Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā (turpmāk “PIT”) par Padomes Regulas (EK) Nr. 954/2006 atcelšanu, ciktāl tā attiecas uz prasītājiem.

(3)       Attiecībā uz CJSC Nikopolosky Seamless Tubes Plant Niko Tube un OJSC Nizhnedneprovsky Tube Rolling Plant (NTRP) ir jānorāda, ka šo uzņēmumu nosaukumi 2007. gada februārī tika mainīti attiecīgi uz CJSC Interpipe Nikopolsky Seamless Tubes Plant Niko Tube un OJSC Interpipe Nizhnedneprovsky Tube Rolling Plant[7]. Tādējādi CJSC Interpipe Nikopolsky Seamless Tubes Plant Niko Tube ir beidzis pastāvēt kā juridiska persona, un visas tā īpašuma tiesības, ar īpašumu nesaistītās tiesības un saistības pārņēma LLC Interpipe Niko Tube, kas tika izveidots 2007. gada decembrī.

(4)       Ar 2009. gada 10. marta spriedumu[8] PIT atcēla Padomes Regulas (EK) Nr. 954/2006 1. pantu, ciktāl antidempinga maksājumi, kuri ir noteikti attiecībā uz prasītāju ražoto preču eksportu, pārsniedz tos, kuri būtu piemērojami, ja nebūtu izdarīta eksporta cenas korekcija attiecībā uz komisijas maksu, pārdevumiem notiekot ar saistīta tirdzniecības uzņēmuma starpniecību.

(5)       Eiropas Savienības Padome un Komisija, kā arī prasītāji iesniedza apelācijas sūdzības, lūdzot Eiropas Savienības Tiesu (turpmāk “Tiesa”) atcelt PIT 2009. gada 10. marta spriedumu. 2012. gada 16. februārī Tiesa noraidīja gan apelācijas sūdzību, gan pretapelācijas sūdzību (turpmāk “spriedums”)[9] un tādējādi apstiprināja PIT (tagad – Vispārējā tiesa) 2009. gada 10. marta spriedumu.

(6)       Pēc tam Padomes Regulas (EK) Nr. 954/2006 1. pants tika attiecīgi atcelts, ciktāl antidempinga maksājumi, kuri ir noteikti attiecībā uz Interpipe grupas ražoto preču eksportu, pārsniedz tos, kuri būtu piemērojami, ja nebūtu izdarīta eksporta cenas korekcija attiecībā uz komisijas maksu, pārdevumiem notiekot ar saistīta tirdzniecības uzņēmuma starpniecību.

(7)       Tiesas atzīst[10], ka gadījumos, kad procedūru veido vairāki posmi, viena šāda posma atcelšana nenozīmē visas procedūras atcelšanu. Viena no šādām daudzposmu procedūrām ir antidempinga procedūra. Tādējādi atsevišķu galīgā antidempinga maksājuma regulas daļu atcelšana nenozīmē visas procedūras atcelšanu pirms attiecīgās regulas pieņemšanas. No otras puses, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 266. pantu Savienības iestāžu pienākums ir izpildīt Eiropas Savienības tiesu spriedumu. Tāpēc Savienības iestādes, izpildot spriedumu, var labot tās apstrīdētās regulas daļas, kuru dēļ regulu anulēja, atstājot nemainītas neapstrīdētās daļas, uz kurām spriedums neattiecas[11].

(8)       Šīs regulas mērķis ir grozīt Padomes Regulas (EK) Nr. 954/2006 daļas, par kurām konstatēts, ka tās neatbilst pamatregulai, un kuru dēļ tika anulētas konkrētas minētās regulas daļas. Visi pārējie konstatējumi, kas ietverti Padomes Regulā (EK) Nr. 954/2006, paliek spēkā.

(9)       Tādēļ saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 266. pantu, pamatojoties uz spriedumu, tika pārrēķināta antidempinga maksājuma likme attiecībā uz Interpipe grupu.

B. JAUNS SECINĀJUMU NOVĒRTĒJUMS, PAMATOJOTIES UZ TIESAS SPRIEDUMU

(10)     Ar šo regulu tiek īstenota sprieduma daļa, kas attiecas uz dempinga starpības aprēķināšanu, konkrētāk uz to, kā aprēķina korekciju eksporta cenai, lai izlīdzinātu komisijas maksu atšķirības saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu.

(11)     Kā minēts Padomes Regulas (EK) Nr. 954/2006 131. un 134. apsvērumā, eksporta cenas korekciju izdarīja attiecībā uz komisijas maksu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu ar saistīto uzņēmumu starpniecību veiktajiem pārdevumiem.

(12)     PIT spriedumā secināja, un Tiesa šos secinājumus vēlāk apstiprināja, ka Savienības iestādēm, veicot normālās vērtības un eksporta cenas salīdzināšanu, šajā konkrētajā gadījumā nevajadzēja veikt korekciju attiecībā uz komisijas maksu.

(13)     Tāpēc dempinga starpība tika pārrēķināta, neveicot korekciju eksporta cenām attiecībā uz komisijas maksu atšķirībām.

(14)     Ar šādu metodi pārrēķināto vidējo svērto eksporta cenu salīdzināja ar vidējo svērto normālo vērtību, kuru konstatēja sākotnējā izmeklēšanā attiecībā uz katru ražojuma veidu un pamatojoties uz ražotāja cenu, un konstatēja, ka pastāv dempings. Konstatētā dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF importa cenas pie Savienības robežas pirms nodokļa nomaksas, ir 17,7 %.

C. IZPAUŠANA

(15)     Visas ieinteresētās personas, uz kurām attiecas sprieduma izpilde, tika informētas par ierosinājumu pārskatīt antidempinga maksājuma likmes, ko piemēro Interpipe grupai. Pēc informācijas izpaušanas saskaņā ar pamatregulas noteikumiem ieinteresētajām personām deva iespēju noteiktā termiņā izteikt iebildumus.

D. SECINĀJUMS

(16)     Pamatojoties uz minētājiem apsvērumiem, būtu attiecīgi jāgroza Interpipe grupai piemērojamā maksājuma likme. Grozītā likme būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku no Regulas (EK) Nr. 954/2006 spēkā stāšanās dienas šādā nozīmē: pieprasījums veikt atmaksu vai atlaist maksājumu jāiesniedz valsts muitas dienestiem saskaņā ar tiesību aktiem, ko piemēro muitas jomā. Piemēram, ja šī atmaksa vai atlaišana tiek pieprasīta saskaņā ar 236. panta 2 . punktu Padomes Regulā (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, tad principā tā jāpiešķir tikai tad, ja šis pieprasījums ir pamatots ar iesniegumu, kas attiecīgajai muitas iestādei iesniegts triju gadu laikā no dienas, kad šo muitas nodokļu summa darīta zināma parādniekam. (Piemēram, ja šie nodokļi tika iekasēti neilgi pēc Regulas (EK) Nr. 954/2006 stāšanās spēkā un atlīdzības pieprasījums tika iesniegts trīs gadu laikā no dienas, kad nodokļu summa tika darīta zināma parādniekam, parasti šāds pieprasījums ir apmierināms, ja ir izpildītas arī visas pārējās prasības.),

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ieraksts par CJSC Interpipe Nikopolsky Seamless Tubes Plant Niko Tube un OJSC Interpipe Nizhnedneprovsky Tube Rolling Plant Regulas (EK) Nr. 954/2006 1. panta tabulā tiek aizstāts ar šādu:

Uzņēmums || Antidempinga maksājums || TARIC papildkods

LLC Interpipe Niko Tube un OJSC Interpipe Nizhnedneprovsky Tube Rolling Plant (Interpipe NTRP) || 17,7% || A743

2. pants

Pamatojoties uz minētajiem apsvērumiem, Interpipe grupai piemērojamā maksājumu likme attiecīgi jāgroza. Pieprasījums veikt atmaksu vai atlaist maksājumu jāiesniedz valsts muitas dienestiem saskaņā ar tiesību aktiem, ko piemēro muitas jomā.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

                                                                       Padomes vārdā —

                                                                       priekšsēdētājs                                                                        […]

FINANŠU PĀRSKATS TIESĪBU AKTU PRIEKŠLIKUMIEM, KAS FINANSIĀLI IETEKMĒ VIENĪGI BUDŽETA IEŅĒMUMUS

1.           PRIEKŠLIKUMA NOSAUKUMS

Padomes regula, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 954/2006, ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu dažu Horvātijas, Krievijas, Rumānijas un Ukrainas izcelsmes dzelzs un tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importam.

2.           BUDŽETA POZĪCIJAS

Nodaļa un pants: 120

Attiecīgajam gadam budžetā paredzētā summa: EUR 19 171 200,000

3.           FINANSIĀLĀ IETEKME

Priekšlikumam nav finansiālas ietekmes uz izdevumiem, taču ir finansiāla ietekme uz ieņēmumiem, proti, šāda.

(miljoni euro, viens cipars aiz komata)

|| ||

Budžeta pozīcija || Ieņēmumi[12] || 2012 || 2013

120. pants || Ietekme uz pašu resursiem || -2,6 || 0

4.           KRĀPŠANAS APKAROŠANAS PASĀKUMI

Neattiecas.

5.           CITAS PIEZĪMES

Pirmās instance tiesa daļēji atcēla 1. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 954/2006 tiktāl, ciktāl tas attiecās uz Interpipe grupu (“prasītāji”, tas ir, CJSC Interpipe Nikopolsky Seamless Tubes Plant Niko Tube un OJSC Interpipe Nizhnedneprovsky Tube Rolling Plant). Pēc Padomes un Komisijas iesniegtās apelācijas sūdzības un prasītāju iesniegtās pretapelācijas sūdzības Eiropas Savienības Tiesa 2012. gada 16. februārī pieņēma galīgo spriedumu, noraidot gan apelācijas sūdzību, gan pretapelācijas sūdzību un tādējādi apstiprinot PIT (tagad – Vispārējā tiesa) spriedumu. Tā rezultātā prasītājiem piemērojamais galīgais antidempinga maksājums samazinās no 25,1 % uz 17,7 %, Saskaņā ar tiesas spriedumu jaunās maksājumu likmes jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku no antidempinga maksājuma spēkā stāšanās dienas, t.i., 2006. gada 30. jūnija.

No antidempinga pasākumu ieviešanas dienas līdz 2012. gada februāra beigām samaksātā maksājumu summa tika aplēsta, pamatojoties uz informāciju, kas iegūta no importa statistikas datubāzes.

Tādējādi atmaksājamā summa varētu būt aptuveni 3,5 miljoni euro. Atmaksājamās summas jāpieprasa no valsts muitas iestādēm saskaņā ar piemērojamajiem Savienības muitas nozares tiesību aktiem, tāpēc faktiskā summa būs atkarīga no importētāju pieprasītajām summām.

Ņemot vērā minēto, finansiālā ietekme uz budžeta ieņēmumu daļu ir 2,6 miljoni euro, t.i., attiecīgā summa, no kuras atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.

[1]               OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.

[2]               OV C 77, 31.3.2005., 2. lpp.

[3]               OV L 175, 29.6.2006., 4. lpp.

[4]               OV L 220, 15.8.2008., 1. lpp.

[5]               OV C 288, 30.11.2007., 34. lpp.

[6]               OV C 261, 28.10.2006., 28. lpp.

[7]               OV C 288, 30.11.2007., 34. lpp.

[8]                      Tiesas spriedums lietā T-249/06 Interpipe Niko Tube un Interpipe NTRP/Padome [2009] (Krājums, II-00383).

[9]               OV C 98, 31.3.2012., 2. lpp.

[10]             Tiesas 1998. gada 15. oktobra spriedums lietā T-2/95 Industrie des poudres sphériques (IPS)/Padome, Recueil, II-3939.

[11]             Tiesas 2000. gada 3. oktobra spriedums lietā C-458/98 P IPS/Padome, Recueil, I-08147.

[12]             Norādītajām tradicionālo pašu resursu (lauksaimniecības nodokļi, cukura nodevas, muitas nodokļi) summām jābūt neto summām, proti, bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.