This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52012JC0011
JOINT REPORT TO THE EUROPEAN PARLIAMENT AND THE COUNCIL Hong Kong Special Administrative Region: Annual Report 2011
KOPĪGS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI Honkongas īpašās pārvaldes apgabals – 2011. gada ziņojums
KOPĪGS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI Honkongas īpašās pārvaldes apgabals – 2011. gada ziņojums
/* JOIN/2012/011 final */
KOPĪGS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI Honkongas īpašās pārvaldes apgabals – 2011. gada ziņojums /* JOIN/2012/011 final */
KOPĪGS ZIŅOJUMS EIROPAS
PARLAMENTAM UN PADOMEI Honkongas īpašās pārvaldes
apgabals – 2011. gada ziņojums Ievads Kopš Honkongas
nodošanas Ķīnas Tautas Republikai pirms gandrīz piecpadsmit
gadiem Eiropas Savienība un tās dalībvalstis ir cieši sekojušas
līdzi politiskajiem un ekonomiskajiem notikumiem Honkongas
īpašās pārvaldes apgabalā (ĪPA). Lai pildītu
1997. gadā Eiropas Parlamentam sniegto apņemšanos, katru gadu
tiek izdots ziņojums par attīstības tendencēm
Honkongā. Šis ir četrpadsmitais šāda veida ziņojums, kas
aptver notikumus 2011. gadā. Princips ,,viena
valsts, divas sistēmas”, kas paredzēts Ķīnas un
Lielbritānijas deklarācijā un Honkongas Pamatlikumā,
2011. gadā joprojām darbojās labi, jo Honkongas
iedzīvotāju tiesības un pamatbrīvības arvien tiek ievērotas,
tiesiskums aizsargāts un tirgus ekonomikas sistēma un
uzņēmējdarbības vide saglabāta. ES un Honkongas
divpusējās attiecības turpināja paplašināties, un to
kulminācija bija Honkongas ĪPA galvenās amatpersonas vizīte
ES iestādēs septembrī, kur viņš tikās ar
priekšsēdētāju Van Rompeju. Eiropas
Savienība piešķir lielu nozīmi Honkongas stabilitātei,
ekonomiskajai labklājībai un demokrātiskai attīstībai.
ES turpina stingri atbalstīt strauju un būtisku virzību uz
mērķi – vispārējām vēlēšanām atbilstoši
Honkongas ĪPA Pamatlikumam un Honkongas iedzīvotāju
vēlmēm. Politiskie notikumi 2011. gadā
turpinājās Honkongas konstitucionālās attīstības
konsolidācija. Tika apstiprināti sekundārie tiesību akti
par vēlēšanu reformu paketi, par ko tika panākta vienošanās
2010. gada jūnijā, un pirms apgabalu padomju
vēlēšanām un paplašinātās vēlēšanu komitejas
sastādīšanas, kura 2012. gada martā izraudzīsies
nākamo galveno amatpersonu, notika sabiedriskā apspriešana un
rūpīga sekošana līdzi plašsaziņas līdzekļos, un
tika dots politisks impulss. Konstitucionālo
un kontinentālo lietu sekretārs 2011. gada
22. jūlijā publicēja apspriešanās dokumentu par
kārtību, kādā aizpildīt vakances
Leģislatīvajā padomē. Līdz apspriešanās perioda
beigām 2011. gada 24. septembrī saņemtajās
atbildēs vairums respondentu uzskatīja, ka būtu
jāsaglabā papildvēlēšanu sistēma, noraidot
valdības sākotnējo priekšlikumu, ka vakances aizpildītu,
ieceļot nākamo sarakstā iekļauto kandidātu.
Pieņemšanas process tiks pabeigts 2011./2012. darbības
gadā. Savā pēdējā
politiskajā uzrunā From Strength to Strength 2011. gada
12. oktobrī galvenā amatpersona Donald Tsang uzsvaru
pārbīdīja uz Honkongas sociālajiem uzdevumiem. Viņš
norādīja uz mājokļiem par nepieejamām cenām,
Honkongas iedzīvotāju straujo novecošanu un pieaugošajām
mantiskā stāvokļa atšķirībām un solīja veikt
pasākumus, lai uzlabotu dzīves kvalitāti kopumā. Apgabalu padomju
vēlēšanas notika 2011. gada 6. novembrī. Tajās
piedalījās 41,4 % balsstiesīgo iedzīvotāju,
proti, 1,2 miljoni cilvēku. Demokrātiskā alianse Honkongas
uzlabošanai un progresam (Democratic Alliance for the Betterment and
Progress of Hong Kong, DAB) un Arodbiedrību federācija ieguva 165
vietas no 412; Demokrātiskais spārns
ieguva tikai 47 vietas. Apgabalu padomju
vēlēšanas sagatavoja augsni vairākām
vēlēšanām, kas tiks rīkotas 2012. gadā, tostarp
nākamajām Leģislatīvās padomes
vēlēšanām 2012. gada septembrī, kurās šīm
ievēlētajām apgabalu padomēm būs piecas jaunas
funkcionālajiem vēlēšanu apgabaliem iedalītas vietas. Tika
veikta izmeklēšana par iespējamiem pārkāpumiem
vēlētāju reģistrācijā. 2011. gada
10. decembrī tika izveidota paplašinātā Vēlēšanu
komiteja ar 1200 mandātiem, kuras locekļi tika izraudzīti
no uzņēmējdarbības un profesionālajām
nozarēm, pilsoniskās sabiedrības un politiķu vidus apgabala
un leģislatīvās padomes līmenī, minētā
komiteja 2012. gada martā vēlēs jauno galveno amatpersonu.
Nodomu kandidēt uz galvenās amatpersonas amatu 2011. gada nogalē
pauda divi kandidāti – 26. novembrī par to paziņoja
bijušais galvenais sekretārs Henry Tang, bet 27. novembrī
– bijušais Izpildpadomes vecākais loceklis Chun-Ying Leung. Šogad būtiski panākumi tika gūti Honkongas
un Taivānas attiecībās – tās tika formalizētas un tika
atvērti oficiāli biroji Taipejā un Honkongā. Taivāna
2011. gada jūlijā atvēra oficiālas
pārstāvniecības biroju Honkongā – Taipejas Ekonomikas un
kultūras biroju. Honkongas birojs
Taipejā tiek dēvēts par Honkongas Ekonomikas, tirdzniecības
un kultūras biroju. Turklāt Honkonga
un Taivāna izvērš arvien plašāku divpusējo attiecību
programmu, ietverot sadarbību tirdzniecības un ieguldījumu,
aviācijas, muitas un kultūras jomā. Tiesiskuma un
tiesu neatkarības saglabāšanai joprojām bija būtiska loma
Honkongas ilgtermiņa labklājības nodrošināšanā.
Pirmoreiz atklājot darbības gadu 2011. gada
10. janvārī, Pēdējās instances tiesas
priekšsēdētājs Geoffrey Ma Tao-li uzsvēra tiesiskuma
trīs pamatiezīmes Honkongā, proti, tādu likumu
esamība, ar kuriem ievēro personu tiesības un cieņu;
neatkarīga tiesu vara, kas sargā šos likumus, un pareiza tiesu
organizācija. Honkongas tiesu sistēma aizvien aizsargā
Honkongā pastāvošās tiesības un brīvības un
nodrošina, ka ikviens bauda vienlīdzīgu attieksmi saskaņā
ar likumu. Šogad tika pasludināti vairāki svarīgi spriedumi.
Pēdējās instances tiesa 2011. gada 8. septembrī
saskaņā ar interpretāciju, ko sniedza Nacionālā tautas
kongresa Pastāvīgā komiteja saskaņā ar pamatlikuma
158. pantu, nosprieda, ka princips „viena valsts, divas sistēmas”
neattiecas uz valsts imunitātes doktrīnu lietā FG Hemisphere pret
Kongo un apstiprināja, ka ārvalsts komerciālās
darbības nav pakļautas tiesvedībai Honkongā. Honkongas
advokātu asociācija uzskatīja, ka šajā gadījumā
nav runa par to, ka lēmums pārkāptu tiesu neatkarību. Lieta
attiecās uz desmitiem gadu senu parādu 100 miljonu ASV dolāru
apmērā, kurus Kongo Demokrātiskā Republika bija
parādā ASV fondam FG Hemisphere. Pirmās instances tiesa
2011. gada 30. septembrī arī lēma, ka ārvalstu
mājkalpotājiem būtu jāatļauj iesniegt
pastāvīgas uzturēšanās atļaujas pieteikumu Honkongā.
Valdība apstrīdēja nolēmumu, un šī lieta
izraisīja plašas debates par vienlīdzīgu attieksmi pret
ārvalstu mājkalpotājiem. Apelācijas
tiesa atcēla Pirmās instances tiesas nolēmumu par Honkongas –
Čžuhajas – Makao tilta būvniecību, dodot zaļo gaismu infrastruktūras
projektam. Pirmās instances tiesa bija
spriedusi, ka Vides aizsardzības departaments nav veicis paredzamās
ietekmes uz vidi analīzi, un apturēja būvdarbus. 2011. gada
laikā Honkongas iedzīvotāji aizvien īstenoja vārda un
biedrošanās brīvību, kuru spilgtākā izpausme bija
lielākā dalība ikgadējā 1. jūlija
gājienā kopš 2004. gada. Notikumi ekonomikā un
tirdzniecībā Honkongas ekonomikas stāvoklis
2011. gadā bija labs. Gada pirmajā pusē tā
piedzīvoja stabilu izaugsmi, pateicoties pakalpojumu un preču
lielapjoma eksportam, kā arī lielam vietējam pieprasījumam.
Tomēr 2011. gada otrā pusē izaugsmes temps
palēninājās, ņemot vēra ārējo
apstākļu pasliktināšanos. IKP pieaugums 2011. gadā
kopumā samazinājās par 5 % reālā izteiksmē
pēc tam, kad 2010. gadā tas bija pieaudzis par 7 %. Darba
tirgū bija pilnīga nodarbinātība, gada bezdarba
līmenis bija 3,4 %. Inflācija būtiski pieauga līdz
5,3 %[1]. Cīņa pret inflāciju un
īpašumu tirgus pārkaršanas riska mazināšana 2011. gada
sākumā tika atzīta par Honkongas ekonomikas
svarīgākajiem uzdevumiem. Tādēļ Honkongas ĪPA
valdība ieviesa vairākus pasākumus, lai 2011.–2012. gada
fiskālajā budžetā pretotos inflācijas ietekmei un
novērstu nekustamā īpašuma tirgus pārkaršanu. Tostarp
finanšu sekretārs ierosināja vienreizēju skaidras naudas izmaksu
6000 Honkongas dolāru apmērā visiem pastāvīgajiem
iedzīvotājiem, kas ir 18 gadus veci vai vecāki, un atsauca
savu sākotnējo ierosinājumu tādu pašu summu ieskaitīt
katrā obligātā sociālā nodrošinājuma fonda
kontā. Tiešas skaidras naudas izmaksas bija bezprecedenta gadījums
Honkongas fiskālās politikas vēsturē. Honkongas ĪPA
valdības fiskālais stāvoklis bija stabils, un tai bija
ievērojamas rezerves, kas 2011. gada marta beigās sasniedza 595
miljardus Honkongas dolāru, kas ir līdzvērtīgi 34 % no
IKP.[2] Sākoties 2011. gada otrai pusei,
Honkongā bažas raisīja valsts parāda krīze eurozonā,
neraugoties uz to, ka Honkongas bankas tā skāra ierobežotā
apmērā. Īpašumu tirgū bija vērojama zināma
konsolidācija, ņemot vērā piesardzīgāku attieksmi
tirgū. Krasas izmaiņas piedzīvoja vērtspapīru tirgus –
Hang Seng indekss gada beigās bija par 20 % zemāks
nekā 2010. gadā[3].
Tāpat 2011. gadā strauju kritumu piedzīvoja Honkongas
biržā piesaistītais kopējais pašu kapitāls[4]. Tomēr Honkonga trešo gadu
pēc kārtas joprojām saglabāja pasaules līdera lomu ar IPO
piesaistīto līdzekļu ziņā. Trīs galvenie 2010. gadā
iesniegtie tiesību aktu priekšlikumi ekonomikas jomā, proti,
minimālās algas likums, konkurences akts un likums un noteikumi par
nodokļu informācijas apmaiņu 2011. gadā
virzījās uz priekšu atšķirīgos tempos. Minimālās
algas likums, kas nosaka, ka minimālā alga ir 28 Honkongas
dolāri stundā, stājās spēkā 2011. gada
1. maijā. Pagājušajā gadā darba tirgū
saglabājās labs stāvoklis, un tika panākta pilnīga nodarbinātība.
Leģislatīvajā padomē turpinājās debates par sen
gaidīto Konkurences aktu, pret kuru stingri iebilda
uzņēmēji. 2011. gada oktobrī valdība ieviesa
grozījumus sākotnējā priekšlikumā, cenšoties rast
risinājumu saistībā ar dažām uzņēmēju
paustajām bažām. Pēc tam, kad 2010. gada martā tika
pieņemts tiesību akts par nodokļu informācijas
apmaiņas kārtības saskaņošanu ar starptautiskajiem
standartiem, Honkonga mazāk nekā divu gadu laikā ir parakstījusi
17 jaunus nodokļu nolīgumus ar trešām valstīm (tostarp
ar vienpadsmit ES dalībvalstīm). Pirmo reizi Honkongas ĪPA lomai tika
veltīta īpaša nodaļa Ķīnas 12. piecgades
plānā (2011.-2015. g.). Šajā valsts attīstības
stratēģijas plānā Ķīna apņemas saglabāt
Honkongai starptautiska finanšu, tirdzniecības un pārvadājumu
centra statusu un sniegt Honkongai atbalstu, lai tā darbotos kā RMB
ārzonas centrs un starptautisks aktīvu pārvaldības centrs.
Savas vizītes laikā Honkongā 2011. gada augustā Ķīnas
premjerministra vietnieks Li Keqiang iepazīstināja ar
pasākumu kopumu, kuru mērķis ir atbalstīt Honkongas finanšu
pakalpojumu nozari. Šie pasākumi ietver iespēju ar ārvalstu
tiešajiem ieguldījumiem (ĀTI) repatriēt RMB, RMB
kvalificētu ārvalstu institucionālo ieguldītāju
shēmu (RQFIIs) darbības uzsākšanu un RMB denominētu (valsts
un korporatīvo) obligāciju emisijas paplašināšanu Honkongā.
Jaunie pasākumi pakāpeniski paplašinās RMB fondu plūsmas
iespējas starp Honkongu un Ķīnu un stiprinās Honkongu
kā RMB ārzonas centru. Pagājušajā gadā RMB
apgrozījums Honkongā strauji pieauga. Honkongā bija
lielākais RMB likviditātes centrs ārpus Ķīnas, un
tajā notika 84 %[5]
no Ķīnas pārrobežu tirdzniecības norēķiniem,
izmantojot RMB. RMB depozītu kopējā summa Honkongā
2011. gada beigās bija 588,5 miljardi, kas ir 86,9 % pieaugums
salīdzinājumā ar 2010. gadu, bet RMB denominēto
obligāciju kopējā emisija pārsniedza RMB 100 miljardus[6]. Tā kā Honkongai ir
pieejamas īpašās zināšanas finanšu nozarē, stabila finanšu
nozares infrastruktūra un – vēl jo svarīgāk – īpašas
attiecības ar Ķīnu, sagaidāms, ka Honkongai arī
turpmāk būs svarīga loma RMB starptautiskošanā
turpmākajos gados. Ekonomiskā
integrācija ar Guandunas provinci turpināja padziļināties,
īstenojot Pamatnolīgumu par Honkongas un Guandunas sadarbību,
kas tika parakstīts 2010. gadā. Turklāt 12. piecgades
plānā tiek pausta apņēmība sniegt atbalstu Guandunai,
lai tā uzņemtos izmēģinošu un vadošu lomu pakalpojumu
nozaru atvēršanai attiecībā uz Honkongu, un aicināts
ātri īstenot būtiskus sadarbības projektus starp Guandunu,
Honkongu un Makao. Honkonga un Guanduna ir
apņēmušās stiprināt sadarbību, lai attīstītu
plašu jomu klāstu, piemēram, pārrobežu infrastruktūru,
modernās pakalpojumu nozares, inovāciju un tehnoloģiju ražotājnozarēs,
vidi un izglītību. Honkonga un Ķīna 2011. gada
decembrī parakstīja astoto papildinājumu Ciešāku ekonomisko
partnerattiecību nolīgumam (CEPA). Astotajā
papildinājumā kopumā paredzēti 32 pakalpojumu
liberalizēšanas un tirdzniecības un ieguldījumu
veicināšanas pasākumi, no kuriem 15 attiecas uz RMB ārzonas
darbībām. Tas arī atvieglo izcelsmes kritērijus preču
tirdzniecībai, kā arī definīciju „Honkongas pakalpojumu
sniedzēji”, sniedzot tiem labākas uzņēmējdarbības
iespējas Ķīnā. Ieskaitot CEPA
VIII papildinājuma pasākumus, kopumā ir paredzēts
301 liberalizācijas pasākums 47 pakalpojumu nozarēs.
Premjerministra vietnieks Li Keqiang paziņoja, ka Ķīna
līdz 2015. gada beigām pilnībā liberalizēs
pakalpojumu nozares attiecībās ar Honkongu. Papildus CEPA Honkonga vairāk
cenšas panākt divpusējos un reģionālos nolīgumus. 2011. gada
jūnijā Honkonga un Eiropas Brīvās tirdzniecības
asociācija (EBTA) parakstīja brīvas tirdzniecības
nolīgumu (BTN). Honkongai tas ir trešais BTN līdztekus
nolīgumiem ar Ķīnu un Jaunzēlandi. Ir sāktas sarunas
par BTN arī ar Čīli. Ar Ķīnas atbalstu Honkonga ir
izteikusi ASEAN vēlmi pievienoties Ķīnas un ASEAN
brīvās tirdzniecības zonai. Vispārīgākā
kontekstā Honkonga ir paziņojusi, ka tā arī turpmāk
būs aktīva PTO un APEC locekle, lai īstenotu
tirdzniecības un ieguldījumu liberalizāciju. Eiropas Savienības un Honkongas
attiecības un sadarbība 2011. gadā turpināja
paplašināties Eiropas Savienības un Honkongas divpusējās
attiecības un sadarbība. Honkongai joprojām ir svarīga loma
reģionā, un tā ir ES un kontinentālās Ķīnas
starpniecības platforma tirdzniecības un ieguldījumu plūsmu
jomā. ES 2011. gadā saglabāja savu
pozīciju kā Honkongas otrā lielākā tirdzniecības
partnere aiz kontinentālās Ķīnas. Honkonga bija
sešpadsmitā lielākā ES tirdzniecības partnere. ES un
Honkongas divpusējā tirdzniecība pastāvīgi pieauga par
8,8 %, 2011. gada pirmajos deviņos mēnešos sasniedzot
30 miljardus euro. Pēc kontinentālās
Ķīnas un Britu Virdžīnu salām ES bija trešā
lielākā ārvalstu ieguldītāja Honkongā; uz Eiropas
Savienību attiecās 9,9 % no kopējā ārvalstu tiešo
ieguldījumu (ĀTI) apjoma 2010. gadā. Honkongas
ieguldījumi Eiropā ir turpinājuši pastāvīgi
attīstīties, tas ir viens no galvenajiem Āzijas tiešo
ieguldījumu avotiem. Neraugoties uz pasaules ekonomikas krīzi,
Honkongā joprojām atrodas viena no lielākajām Eiropas uzņēmēju
kopienām Āzijā, un tā turpina piesaistīt daudzus
Eiropas pilsoņus dzīvei un darbam šajā apgabalā – to skaits
2011. gada beigās bija apmēram 31 930[7]. 2011. gada
jūnijā Eiropas Savienībai Honkongā bija
reģistrētas 454 reģionālās filiāles,
695 reģionālie biroji un 670 vietējie biroji[8], tādējādi ES
apsteidz ASV un Japānu. Eiropas Savienības uzņēmumi
pārstāv daudzas un dažādas nozares, galvenokārt finanšu un
uzņēmējdarbības pakalpojumus, tirdzniecību, loģistiku,
būvniecību un mazumtirdzniecību. ES uzņēmumi ir
arī svarīgi tirgus dalībnieki Honkongas banku,
apdrošināšanas un vērtspapīru nozarē. Honkonga arī kalpo kā būtisks
mezgls tiešo ārvalstu ieguldījumu plūsmai no ES uz
kontinentālo Ķīnu un otrādi. Tam par iemeslu ir Honkongas
tuvums Ķīnai un stabilie uzņēmējdarbības sakari
ar kontinentālo Ķīnu, augstas kvalitātes pakalpojumu
sniedzēju pieejamība tādās nozarēs kā finanses,
grāmatvedība un tieslietas, kā arī tas, ka Honkongā
tiek izvietots arvien vairāk ES un kontinentālās Ķīnas
uzņēmumu. Turklāt Honkonga ir ideāls forums, lai
piesaistītu kapitālu ieguldījumiem un
uzņēmējdarbības paplašināšanai, izmantojot gan IPO,
gan otros sarakstus vai obligāciju (tostarp RMB denominēto
obligāciju) emisijas. Piektā strukturētā dialoga
sanāksme starp Eiropas Savienību un Honkongas ĪPA valdību
notika Honkongā 2011. gada 8. decembrī. Sanāksmē
tika apspriesti daudzi jautājumi – gan ekonomiskās attiecības,
tostarp tirdzniecība un ieguldījumi, gan aviācija, vide,
pētniecība, tehnoloģija, inovācija un sadarbība
izglītības jomā, finanšu pakalpojumi, konkurences tiesību
akti, tradicionālā Ķīnas medicīna, emisiju kvotu
tirdzniecība un klimata pārmaiņas, gan arī muitas
jautājumi. Abas puses norādīja, ka to tirdzniecības un
ekonomiskās attiecības ir turpinājušas attīstīties un
padziļināties un divpusējā tirdzniecība ir stabili
atgriezusies tajā līmenī, kādā tā bija pirms
2008.–2009. gada krīzes. Tehniskā līmenī
turpinājās konstruktīvi sakari saistībā ar finanšu
pakalpojumu nozares regulējuma reformu, testēšanu un
sertifikāciju. Strukturētais dialogs ir stabila platforma, kas
ļauj ES un Honkongai paplašināt savas attiecības. Turklāt
ES aizvien ir apņēmības pilna turpināt skaidrojošas sarunas
par iespējamu sadarbību nodokļu uzlikšanas uzkrājumiem
jomā. Neraugoties uz 2010. gada vienošanos
starp Eiropas Komisiju un Honkongu par to, kā atjaunot ES un Honkongas
divpusējo gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumu tiesisko
noteiktību, panākts vien ierobežots progress divpusējās
sarunās starp Honkongu un attiecīgajām ES
dalībvalstīm. Nolūkā izbeigt tiesisko nenoteiktību, ir
ļoti vēlams, lai Honkonga pabeigtu grozījumus savā gaisa
pakalpojumu sniegšanas kārtībā ar visām
attiecīgajām ES dalībvalstīm – vai nu divpusējas sarunās,
vai noslēdzot „horizontālu nolīgumu” ar ES. 2011. gadā
pieauga augsta līmeņa vizīšu skaits starp Eiropas
Savienības iestādēm un Honkongas ĪPA,
svarīgākā no tām bija ES Padomes
priekšsēdētāja Van Rompeja un Honkongas galvenās
amatpersonas Donald Tsang augsta līmeņa tikšanās
septembrī, kā arī tikšanās ar ārējās
tirdzniecības komisāru Karelu de Gihtu. Paplašinājās
arī sakari ministru līmenī – maijā Honkongu apmeklēja
komisāre Hēdegorda (Klimata pārmaiņu novēršana), lai
uzstātos ar programmatisku runu Pasaules konferencē par
patēriņa jautājumiem, bet oktobrī Briseli apmeklēja
Honkongas tieslietu sekretārs Wong Yan Lung, lai tiktos ar
Komisijas priekšsēdētāja vietnieci un tiesiskuma,
pamattiesību un pilsonības komisāri Redingu. Regulāras
augstāko amatpersonu vizītes ir palīdzējušas uzturēt
būtiskus sakarus kopīgu interešu jomās, tostarp finanšu
pakalpojumu regulējuma un pretkorupcijas pasākumu jomā. Arī
Eiropas Parlamenta deputātu delegācijas ir viesojušās
Honkongā un devušas ieguldījumu mūsu sadarbības
stiprināšanā. Turpināja pieaugt skaita ziņā
un kļuva daudzveidīgākas Eiropas Savienības
uzņēmējdarbības informācijas programmas Honkongai un
Makao (EUBIP) darbības, ko līdzfinansē Eiropas Komisija
un pārvalda Eiropas Tirdzniecības palāta Honkongā.
Prioritāte 2011. gadā tika piešķirta valsts parāda
krīzei Eiropā, finanšu pakalpojumu noteikumiem, CEPA, vides un
klimata pārmaiņām, kā arī tirdzniecības
attiecībām starp ES un Ķīnu. EUBIP
uzņēmējdarbības padomes, kas izveidotas nozarēs,
kurās Eiropas uzņēmumi un ražotāji ir izvirzījušies
priekšgalā, piemēram, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju
(IKT) un finanšu pakalpojumu nozarē, turpināja sniegt būtisku
ražotāju ieguldījumu mūsu starpvaldību dialogā. EUBIP
aizvien ir labs veids, kā padziļināt saprašanos starp ES un
Honkongas uzņēmējiem. Lai sakarus ar Honkongu padarītu vēl
ciešākus, ES un Honkongā pārstāvētās ES
dalībvalstis ir izvērsušas plašākus publiskās
diplomātijas pasākumus, lai popularizētu ES Honkongā un
sniegtu vairāk zināšanu un informācijas par ES politikas
jomām, tostarp tirdzniecības un regulējuma politikas jomām,
enerģētiku un klimata pārmaiņām, finanšu pakalpojumu
regulējumu, muitas jautājumiem, dzimumu līdztiesības
politiku, kultūru dialogu, kā arī par ES lomu pasaulē.
Tās ir arī cieši sadarbojušās, lai stiprinātu tiešus
personiskos kontaktus un veicinātu akadēmisko apmaiņu,
rīkojot tādus kopīgus pasākumus kā ES
izglītības izstādi un ES filmu festivālu. ES
2011. gada beigās izsludināja uzaicinājumu iesniegt
priekšlikumus ES Akadēmiskajai programmai Honkongā, kas
norisināsies laikā no 2012. gada līdz 2015. gadam.
Tās galvenais mērķis ir izvērst informatīvos
pasākumus, lai popularizētu ES un stiprinātu akadēmisko
sadarbību ar ES augstākās izglītības
iestādēm, tostarp rosinot vairāk zinātnieku un studentu
studēt ar ES saistītus jautājumus un veikt pētījumus
par tiem. ES arī turpmāk kops savas
attiecības ar Honkongas ĪPA, paplašinās ekonomiskos un
tirdzniecības sakarus, stiprinās sadarbību un
uzņēmējiem un pilsonisko sabiedrību un veicinās
mobilitāti un sakarus ar Honkongas iedzīvotājiem. [1] Visi ekonomikas dati attiecībā uz Honkongu ir
oficiālie statistikas dati, ko izdod Honkongas Uzskaites un statistikas
departaments. [2] Avots: Honkongas Finanšu
pakalpojumu un Valsts kases birojs. [3] Saskaņā ar Hong Kong Stock Exchange and
Clearing Ltd. (HKEx) Hang Seng indekss 2011. gada beigās
bija 18434. [4] Saskaņā ar HKEx datiem kopējais
piesaistītais pašu kapitāls, tostarp jaunu akciju emisija un
darbības pēc kotēšanas biržā Main Board un Growth
Enterprise Market 2011. gadā samazinājās par
42,6 % līdz 488,3 miljardiem Honkongas dolāru. Šajā kopsummā
ar IPO piesaistīto līdzekļu summa samazinājās
par 41,8 % līdz 258,9 miljardiem Honkongas dolāru. [5] Avots: Honkongas Monetārā iestāde,
līdz 2011. gada pirmajai pusei. [6] Avots: Honkongas Monetārā iestāde. [7] Avots: Honkongas Imigrācijas departaments. [8] Avots: Honkongas Uzskaites un
statistikas departaments.