23.12.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 434/2

—

ņemot vērā Komisijas 2012. gada 3. oktobra paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “II vienotā tirgus akts” (COM(2012)0573),

—

ņemot vērā 2012. gada 4. jūnija priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū (COM(2012)0238),

—

ņemot vērā Komisijas 2012. gada 29. maija paziņojumu “Rezultātu apkopojums par patērētāju aizsardzību parāda, kur Eiropā ir vislabākie nosacījumi patērētājiem – septītais rezultātu apkopojums par nosacījumiem patērētājiem” (SWD(2012)0165),

—

ņemot vērā 2012. gada 22. maija rezolūciju par stratēģiju neaizsargāto patērētāju tiesību stiprināšanai (1),

—

ņemot vērā 2012. gada 22. maija rezolūciju par iekšējā tirgus rezultātu apkopojumu (2),

—

ņemot vērā Komisijas 2012. gada 22. maija paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas Patērētāju tiesību aizsardzības programma paļāvības un izaugsmes veicināšanai” (COM(2012)0225),

—

ņemot vērā Komisijas dienestu 2012. gada 22. maija darba dokumentu “Ziņojums par patērētāju tiesību aizsardzības politiku (2010. gada jūlijs–2011. gada decembris)” (SWD(2012)0132), kas ir pavaddokuments paziņojumam “Eiropas Patērētāju tiesību aizsardzības programma paļāvības un izaugsmes veicināšanai” (COM(2012)0225),

—

ņemot vērā Komisijas 2012. gada 2. maija paziņojumu “Eiropas stratēģija “Bērniem labāks internets”” (COM(2012)0196),

—

ņemot vērā Komisijas 2012. gada 20. aprīļa paziņojumu “E-iepirkuma stratēģija” (COM(2012)0179),

—

ņemot vērā 2012. gada 25. janvāra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (COM(2012)0011),

—

ņemot vērā Komisijas 2012. gada 11. janvāra paziņojumu “Vienota sistēma uzticēšanās pastiprināšanai vienotajam digitālajam e-komercijas un tiešsaistes pakalpojumu tirgum” (COM(2011)0942),

—

ņemot vērā 2011. gada 15. novembra rezolūciju par jaunu stratēģiju attiecībā uz patērētāju aizsardzības politiku (3),

—

ņemot vērā 2011. gada 15. novembra rezolūciju par tiešsaistes azartspēlēm iekšējā tirgū (4),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Direktīvu 2011/83/ES par patērētāju tiesībām, ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK un atceļ Padomes Direktīvu 85/577/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK (5),

—

ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par Patērētāju tiesību aizsardzības programmu 2014.–2020. gadam (COM(2011)0707) un tā pavaddokumentus (SEC(2011)1320 un SEC(2011)1321),

—

ņemot vērā 2011. gada 25. oktobra rezolūciju par invalīdu mobilitāti un integrāciju un Eiropas stratēģiju invaliditātes jomā (2010–2020) (6),

—

ņemot vērā 2011. gada 19. oktobra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (COM(2011)0665),

—

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 21. oktobra paziņojumu “Likt tirgiem strādāt patērētāju labā – patēriņa tirgu rezultātu pārskata sestais izdevums” (SEC(2011)1271),

—

ņemot vērā 2011. gada 5. jūlija rezolūciju par efektīvāku un taisnīgāku mazumtirdzniecības tirgu (7),

—

ņemot vērā Komisijas dienestu 2011. gada 7. aprīļa darba dokumentu “Patērētāju tiesību noteikšana ES” (SEC(2011)0469),

—

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 4. marta paziņojumu “Vietējie patērētāji vienotajā tirgū – piektais rezultātu apkopojums par nosacījumiem patērētājiem” (SEC(2011)0299),

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropadomei “Eiropa 2020 – stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

—

ņemot vērā 2010. gada 15. decembra rezolūciju par reklāmas ietekmi uz patērētāju uzvedību (8),

—

ņemot vērā 2010. gada 21. septembra rezolūciju par iekšējā tirgus izveidi elektroniskās komercijas jomā (9),

—

ņemot vērā Padomes 2010. gada 13. jūlija Direktīvu 2010/45/ES, ar ko Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu groza attiecībā uz rēķinu piesūtīšanas noteikumiem (10),

—

ņemot vērā Eiropas Kopienas Tiesas spriedumus Google (2010. gada 23. martā pieņemtais spriedums apvienotajās lietās no C-236/08 līdz C-238/08) un BergSpechte (2010. gada 25. martā pieņemtais spriedums lietā C-278/08) lietās, kuros normāls interneta patērētājs definēts kā “samērā informēts un apdomīgs lietotājs”,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 10. marta Direktīvu 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) (11),

—

ņemot vērā 2010. gada 9. marta rezolūciju par patērētāju aizsardzību (12),

—

ņemot vērā 2011. gada 25. oktobra rezolūciju par invalīdu mobilitāti un integrāciju un Eiropas stratēģiju invaliditātes jomā (2010–2020) (13),

—

ņemot vērā Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu “Eiropa 2020: stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

—

ņemot vērā Mario Monti 2010. gada 9. maija ziņojumu “Par jaunu stratēģiju vienotajam tirgum”,

—

ņemot vērā analītisko ziņojumu par attieksmi pret pārrobežu tirdzniecību un patērētāju aizsardzību, ko Komisija publicēja 2010. gada martā (Eirobarometra apsekojums Nr. 282),

—

ņemot vērā Komisijas 2009. gada 22. oktobra paziņojumu par pārrobežu elektronisko komerciju uzņēmumu attiecībās ar patērētājiem ES (COM(2009)0557),

—

ņemot vērā Komisijas Veselības un patērētāju aizsardzības ĢD vārdā veikto pētījumu “Pārrobežu elektroniskās komercijas novērtējums Eiropas Savienībā (projekts „slepenais pircējs)”, ko veica YouGovPsychonomics un ko publicēja 2009. gada 20. oktobrī,

—

ņemot vērā Komisijas dienestu 2009. gada 22. septembra darba dokumentu par finanšu pakalpojumu mazumtirdzniecībā pārraudzību saistībā ar “Rezultātu tablo” par patēriņa tirgiem (SEC(2009)1251),

—

ņemot vērā Komisijas 2009. gada 7. jūlija paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par harmonizētu metodiku patērētāju sūdzību un jautājumu klasificēšanai (COM(2009)0346) un attiecīgo Komisijas ieteikuma projektu (SEC(2009)0949),

—

ņemot vērā Komisijas 2009. gada 2. jūlija paziņojumu par patērētāju acquis īstenošanu (COM(2009)0330),

—

ņemot vērā Komisijas 2009. gada 2. jūlija ziņojumu par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2006/2004 par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā, (Regula par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā) piemērošanu (COM(2009)0336),

—

ņemot vērā Komisijas dienestu 2009. gada 5. marta darba dokumentu “Ziņojums par pārrobežu elektronisko komerciju Eiropas Savienībā” (SEC(2009)0283),

—

ņemot vērā tā 2009. gada 5. februāra rezolūciju par starptautisko tirdzniecību un internetu (14),

—

ņemot vērā 2009. gada 13. janvāra rezolūciju par Direktīvas 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem, un Direktīvas 2006/114/EK par maldinošu un salīdzinošu reklāmu transponēšanu, īstenošanu un piemērošanu (15),

—

ņemot vērā 2008. gada 3. septembra rezolūciju par to, kā tirdzniecība un reklāma ietekmē sieviešu un vīriešu līdztiesību (16),

—

ņemot vērā 2007. gada 21. jūnija rezolūciju par patērētāju uzticēšanos digitālajai videi (17),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 27. oktobra Regulu (EK) Nr. 2006/2004 par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā (Regula par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā) (18),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvu 2006/114/EK par maldinošu un salīdzinošu reklāmu (19),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvas 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū (20) 20. panta 2. punktu,

—

ņemot vērā tā 2006. gada 23. marta rezolūciju par Eiropas līgumtiesībām un acquis pārskatīšanu: turpmākā virzība (21) un 2006. gada 7. septembra rezolūciju par Eiropas līgumtiesībām (22),

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu par elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu ES tiesiskā regulējuma pārskatīšanu (COM(2006)0334),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīvu 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem (23),

—

ņemot vērā Padomes 2004. gada 13. decembra Direktīvu 2004/113/EK, ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu (24),

—

ņemot vērā Eirobarometra īpašo izdevumu Nr. 342 par patērētāju tiesību nostiprināšanu,

—

ņemot vērā ANO Starptautiskās tirdzniecības tiesību komitejas (UNCITRAL) Konvenciju par elektronisko sakaru izmantošanu starptautisku līgumu slēgšanā (2005), UNCITRAL paraugnoteikumus par elektronisko parakstu (2001) un UNCITRAL paraugnoteikumus par elektronisko komerciju (1996) (25),

—

ņemot vērā 2003. gada 21. novembra pirmo ziņojumu par Elektroniskās komercijas direktīvas (COM(2003)0702) piemērošanu,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 23. septembra Direktīvu 2002/65/EK par patēriņa finanšu pakalpojumu tālpārdošanu un grozījumiem Padomes Direktīvā 90/619/EEK un Direktīvās 97/7/EK un 98/27/EK (26),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (27);

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīvu 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (28),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (29),

—

ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, kas iekļauta līgumos ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 6. pantu, jo īpaši tās 7. pantu (privātās un ģimenes dzīves neaizskaramība), 21. pantu (diskriminācijas aizliegums), 24. pantu (bērnu tiesības), 25. pantu (vecāka gadagājuma cilvēku tiesības), 26. pantu (invalīdu integrācija) un 38. pantu (patērētāju tiesību aizsardzība),

—

ņemot vērā LESD 9. pantu, kurā noteikts, ka, “nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, Savienība ņem vērā prasības, kas saistītas ar atbilstīga sociālās aizsardzības līmeņa nodrošināšanu, ar sociālās atstumtības apkarošanu, kā arī ar izglītības, mācību un cilvēku veselības aizsardzības līmeņa paaugstināšanu”,

—

ņemot vērā LESD 11. pantu, kurā noteikts, ka, “nosakot un īstenojot Savienības politiku un darbības, tajās jāparedz vides aizsardzības prasības, lai veicinātu noturīgu attīstību”,

—

ņemot vērā LESD 12. pantu, kurā noteikts, ka “patērētāju tiesību aizsardzības prasības ņem vērā, nosakot un īstenojot pārējo Savienības politiku un darbības”,

—

ņemot vērā LESD 14. pantu un Līgumam pievienoto 26. protokolu par sabiedriskiem (ar ekonomiku saistītiem) pakalpojumiem,

—

ņemot vērā Parlamenta Reglamenta 48. pantu,

—

ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu, kā arī Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Attīstības komitejas, Kultūras un izglītības komitejas un Juridiskās komitejas atzinumus (A7-0341/2012),

A.

tā kā vienota digitālā tirgus izveides pabeigšana ir svarīgs faktors, lai padarītu ES par konkurētspējīgāko un dinamiskāko uz zināšanām balstīto ekonomiku pasaulē;

B.

tā kā e-komercija un tiešsaistes pakalpojumi ir būtisks interneta attīstības dzinējspēks un izšķirīgs faktors stratēģijā “ES 2020” iekšējam tirgum, saskaņā ar kuru no gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes ieguvēji ir gan iedzīvotāji, gan uzņēmumi;

C.

tā kā 99 % Eiropas uzņēmumu ir MVU, kas nodrošina 85 % nodarbinātības, un tādējādi MVU ir Eiropas ekonomikas dzinējspēks, kas uzņemas vislielāko atbildību par vērtību radīšanu, nodarbinātību un izaugsmi, kā arī inovācijām un pētniecību un izstrādi;

D.

tā kā e-komercija ir kļuvusi par būtisku tirdzniecības daļu un svarīgu patērētāju izvēles, konkurences un tehnoloģisko inovāciju dzinējspēku, ņemot vērā to, ka patērētāji un uzņēmumi ikdienā arvien mazāk nošķir tiešsaistes un bezsaistes darbības;

E.

atgādina, ka vienots digitālais tirgus, kurā brīva pakalpojumu plūsma ir brīvi pieejama 500 miljoniem patērētāju, ir izšķirīgs konkurētspējas un ekonomiskās izaugsmes virzītājspēks, kas nodrošina augsti kvalificētas darbavietas un sekmē ES pārveidi par ekonomiku, kas balstīta uz zināšanām;

F.

uzsver, ka platjosla un internets ir svarīgi ekonomiskās izaugsmes, zināšanu sabiedrības, darba vietu radīšanas, inovācijas un Eiropas konkurētspējas, kā arī tiešsaistes komercijas un pakalpojumu virzītājspēki; uzsver, ka patērētājiem un uzņēmumiem nepieciešama platjoslas piekļuve, lai tie varētu pilnībā izmantot internetu;

G.

uzsver, ka attiecībā uz PVN nozīmīgi ir vienotie kontaktpunkti, lai veicinātu MVU pārrobežu e-komerciju un sekmētu e-rēķinu izmantošanu; tomēr norāda, ka šādi vienoti kontaktpunkti būtu jāveido tikai pašreizējās iestāžu struktūras ietvaros, nepalielinot nodokļu maksātājiem uzlikto slogu;

H.

tā kā uzņēmumi, kas izveidojuši savu interneta ekonomiku, ir panākuši daudz lielāku progresu nekā citi un pašreizējā ekonomikas un finanšu krīzē, kad nodarbinātības radīšana praktiski ir atkarīga no MVU, ir svarīgi novērst šķēršļus tiešsaistes tirdzniecībai tā, lai šie uzņēmumi varētu izmantot visas tās priekšrocības;

I.

tā kā tiešsaistes tirgiem jābūt pēc iespējas elastīgākiem, lai uzlabotu uzņēmējdarbības un attīstības iespējas šajā jomā;

J.

tā kā e-komercija būtiski papildina tradicionālo tirdzniecību, dodot iespēju augt mazajiem uzņēmumiem un piedāvājot labāku piekļuvi precēm un pakalpojumiem arī iedzīvotājiem attālos rajonos un lauku apvidos, kā arī personām ar invaliditāti un ierobežotām pārvietošanās spējām;

K.

tā kā dažās G-8 grupas valstīs iepriekšējos piecos gados internets ir nodrošinājis 20 % ekonomikas izaugsmes un 25 % nodarbinātības pieauguma;

L.

tā kā internets un elektroniskā komercija nodrošina to, ka globalizācijas priekšrocības var vienmērīgāk sadalīt starp patērētājiem un MVU;

M.

tā kā iekšējā tirgus efektīvas darbības panākšana būtu svarīgs solis, īstenojot Lisabonas programmas mērķus palielināt izaugsmi, nodarbinātību un konkurenci un darboties Eiropas Savienības 500 miljonu patērētāju interesēs;

N.

tā kā vienots digitālais tirgus nodrošina lielākas izvēles iespējas par konkurētspējīgākām cenām patērētājiem, jo īpaši tiem, kuri dzīvo mazāk pieejamās, attālās vai nomaļās teritorijās, kā arī personām ar kustību traucējumiem, kam citādi nebūtu iespēju piekļūt plašam preču klāstam; tā kā internets ļauj jauniem uzņēmumiem (jo īpaši MVU) uzsākt darbību, bet jau esošiem uzņēmumiem ļauj attīstīties, atrodot jaunas tirgus nišas;

O.

tā kā Eiropā dzīvo 75 miljoni personu ar invaliditāti un iekšējam tirgum jābūt brīvi pieejamam arī šīm personām, pievēršot īpašu uzmanību problēmām, ko digitālās saskarnes rada cilvēkiem ar redzes traucējumiem;

P.

tā kā internets un tehnoloģijas ir instrumenti, kas ļauj MVU darboties starptautiskā mērogā un MVU plašāk iesaistīties starptautiskajos tirgos un tirdzniecībā; aicina izveidot integrētu Eiropas tirgu karšu, interneta un mobilo maksājumu jomā; tajā pašā laikā aicina vienkāršot e-rēķinu struktūru; attiecībā uz abiem jautājumiem uzsver, cik svarīga ir sadarbspēja un atvērti standarti, lai veicinātu maksimāla tirgus potenciāla izmantošanu un konkurenci;

Q.

tā kā patērētāji gūst labumu gan no zemākām cenām un plašākas izvēles elektroniskajā komercijā, gan no ērtībām, ko sniedz iespēja iepirkties no mājām; tā kā tas ir īpaši izdevīgi patērētajiem ar invaliditāti un patērētājiem attālos rajonos vai lauku apvidos;

R.

tā kā sekmīga digitālā ekonomika ir veiksmīgi strādājošas ES ekonomikas obligāts priekšnoteikums; tā kā brīvu digitālo pakalpojumu kustību pašlaik tomēr būtiski kavē noteikumu sadrumstalotība valsts līmenī un pārrobežu pārdošanas ziņā ES uzņēmumi saskaras ar daudziem šķēršļiem, galvenokārt atšķirīgo dalībvalstu noteikumu dēļ, ko piemēro tādās jomās kā patērētāju aizsardzība, PVN, noteikumi īpašiem produktiem un maksājumu darījumi; tā kā ES iestādes jāaicina aktīvāk pildīt apņemšanos līdz 2015. gadam novērst svarīgākos regulatīvos šķēršļus pārrobežu tiešsaistes darījumiem, un Komisija jāaicina turpināt ierosināt mērķtiecīgas likumdošanas darbības, lai likvidētu nopietnākos kavēkļus;

S.

tā kā elektroniskā komercija ļauj patērētājiem gūt labumu, pateicoties zemākām cenām un plašākai izvēlei, bet 60 % tīmekļa vietņu pašlaik nav piemērotas pārrobežu tiešsaistes pircējiem, turklāt patērētāju un uzņēmēju uzticēšanās digitālajai videi vēl arvien ir zema;

T.

tā kā būtu jāstiprina piekļuve ticamai informācijai un pārredzamība, ļaujot patērētājiem tiešsaistē salīdzināt ne tikai cenas, bet arī preču un pakalpojumu kvalitāti un ilgtspēju;

U.

tā kā ES digitālā tirgus sadrumstalotība apdraud acquis communautaire paredzētās tiesības, jo patērētājiem un uzņēmējiem ir maz juridiskās noteiktības attiecībā uz elektronisko komerciju pāri robežām tāpēc, ka ir pārāk daudzu juridisku noteikumu, kuri nosaka dažādas prasības un tādējādi liedz komercdarbības veicējiem, iestādēm vai patērētājiem darboties saskaņā ar skaidriem un izpildāmiem noteikumiem;

V.

tā kā lielākā daļa strīdu faktiski tiek atrisināti ārpustiesas kārtībā un alternatīvas strīdu izšķiršanas kārtībā paredzētie termiņi var būt pārāk īsi – ir nepieciešama efektīva sistēma patērētāju strīdu izšķiršanai tiešsaistē;

W.

tā kā ir svarīgi pārvarēt juridisko sadrumstalotību, kas tagad valda daudzās jomās, lai izveidotu pilnīgi pabeigtu un patiesi vienotu digitālo tirgu;

X.

tā kā ar elektronisko komerciju un tiešsaistes pakalpojumiem tiek veicināta ilgtspējīga vienotā tirgus izveide, izmantojot zemas oglekļa emisijas un videi labvēlīgas tehnoloģijas, standartus, marķējumus, produktus un pakalpojumus,

1.

uzsver, ka ekonomikas un finanšu krīzes laikā ir būtiski veikt pasākumus, lai stimulētu izaugsmi un sekmētu nodarbinātību, un uzsver, ka vienota digitālā tirgus izveides pabeigšana būtu izšķirīga virzība uz priekšu šā mērķa sasniegšanai; tādēļ aicina Komisiju īstenot plānu par vienota digitālā tirgus sākšanu un pabeigšanu; uzsver to, ka vienots digitālais tirgus ir vieglākais veids, kā uzņēmumiem un iedzīvotājiem gūt labumu no vienotā tirgus;

2.

atzinīgi vērtē Komisijas jauno paziņojumu par e-komerciju un tiešsaistes pakalpojumiem, kurš publicēts 2012. gada 11. janvārī un kura mērķis ir izveidot vienotu e-komercijas sistēmu, stiprinot uzticēšanos un e-komercijas un tiešsaistes pakalpojumu paplašināšanu darījumu starp uzņēmumiem (B2B), darījumu starp uzņēmumiem un patērētājiem (B2C), darījumu starp patērētājiem (C2C) un darījumu starp publiskām iestādēm (G2G) jomās; aicina Komisiju līdz 2012. gada beigām ziņot par gūtajiem panākumiem attiecībā uz 16 galvenajām rīcībām, kuras noteiktas šajā paziņojumā minētajās piecās prioritātēs;

3.

atzinīgi vērtē Komisijas jauno paziņojumu “II vienotā tirgus akts”, kurā paredzētas svarīgākās darbības, lai atbalstītu Eiropas digitālās ekonomikas attīstību; uzsver nepieciešamību pilnībā izmantot vienota digitālā tirgus sniegtās priekšrocības;

4.

aicina Komisiju īstenot un attīstīt darbības plānus tiešsaistes produktu un satura pārrobežu pieejamības sekmēšanai, kā arī efektīvi sekot to izpildei un šajā nolūkā izstrādāt norādījumus transversāla plāna īstenošanai, nodrošinot vienota digitālā tirgus attīstību un ilgtermiņa izaugsmi, veicinot konkurētspēju un darba vietu radīšanu, vienlaikus pielāgojot Eiropas ekonomiku mūsdienu pasaules ekonomikas problēmu risināšanai;

5.

uzsver, ka vienotā digitālajā tirgū bažas galvenokārt rada sadrumstalotība un juridiskās noteiktības trūkums un ka nekonsekventā noteikumu īstenošana dalībvalstīs ir jārisina, lai uzlabotu izvēles iespējas patērētājiem; uzskata, ka sadrumstalotība daļēji saistīta arī ar direktīvu sliktu vai novēlotu transponēšanu dalībvalstīs, un ka šis aspekts ES iestādēm būtu jākontrolē stingrāk;

6.

uzsver, ka visi attiecīgie jaunie tiesību akti vienotā tirgus jomā jāpakļauj vienota digitālā tirgus testam; aicina Komisiju novērtēt, cik reāla ir iecere iekļaut šādu testu tās ietekmes novērtējuma sistēmā, lai nodrošinātu, ka tas nedz kavē vienota digitālā tirgus attīstību, nedz rada papildu šķēršļus vai fragmentāciju bezsaistes un tiešsaistes tirdzniecībā;

7.

atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par jaunu paziņošanas un rīcības sistēmu un šajā saistībā atgādina, ka saskaņā ar e-komercijas direktīvu informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem konkrētos apstākļos ir pienākums rīkoties, lai novērstu vai apturētu nelikumīgas darbības tiešsaistē;

8.

piekrīt Komisijai, ka nav nepieciešams pārskatīt pašreizējo juridisko regulējumu, ko nodrošina e-komercijas direktīva; taču uzsver, ka nepieciešams turpmāks skaidrojums attiecībā uz publiskošanas un rīcības procedūrām, paredzot pasākumus nelikumīga satura gadījumā;

9.

uzsver nepieciešamību modernizēt un atvieglot profesionālo kvalifikāciju atzīšanas procesu un paplašināt automātiskās atzīšanas jomu arī uz citām profesijām, jo īpaši uz tām jaunajām profesijām, kas nepieciešamas vides un digitālās jomas nozarēm; norāda, ka tas veicinātu augsti kvalificētu darbinieku mobilitāti;

10.

uzsver Eiropas mākoņdatošanas stratēģijas attīstīšanas nozīmi, ņemot vērā tās potenciālu ES konkurētspējai, izaugsmei un darba vietu radīšanai; uzsver – pateicoties minimālām sākotnējām izmaksām un nelielām infrastruktūras prasībām mākoņdatošana ir iespēja Eiropas IT nozarei un jo īpaši MVU attīstīties un kļūt par līderiem tādās jomās kā ārpakalpojumi, jauni digitāli pakalpojumi un datu centri;

11.

norāda uz nozīmīgo saikni starp e-komercijas direktīvu un iekšējā tirgus informācijas sistēmu;

12.

uzsver, ka MVU veido Eiropas ekonomikas pamatu un tāpēc ir svarīgi izstrādāt darbības plānu to integrēšanai vienotā digitālajā tirgū; turklāt uzsver, ka steidzami nepieciešams visiem Eiropas MVU nodrošināt platjoslas piekļuvi; uzsver, ka digitālās ekonomikas un vienota digitālā tirgus priekšrocību izmantošana, izmantojot inovācijas un viedās IKT, būtiski palīdzētu MVU izkļūt no pašreizējās krīzes un radīt izaugsmi un nodarbinātību;

13.

atbalsta Komisijas apņemšanos stiprināt un veicināt IKT infrastruktūras attīstību, lai pārvarētu digitālo plaisu; atgādina, ka IKT infrastruktūras attīstība pozitīvi ietekmē ES sociālo kohēziju, ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju, kā arī komunikācijas, radošumu un iedzīvotāju piekļuvi izglītībai un informācijai; atzinīgi vērtē iniciatīvas reģionālās attīstības un lauku attīstības programmu ietvaros, kā arī EIB iniciatīvas, kas vērstas uz lauku teritoriju labāku integrāciju IKT infrastruktūrā;

14.

uzsver, ka novēršot atlikušos juridiskos šķēršļus e-komercijai un nodrošinot uzņēmumus ar nepieciešamo informāciju un prasmēm un piedāvājot tiem nepieciešamos instrumentus, lai daudz vieglāk un efektīvāk attīstītu savu uzņēmējdarbību tiešsaistē, varētu izšķiroši palīdzēt sasniegt mērķi radīt izaugsmi un nodarbinātību;

15.

uzsver, ka pilnībā darbotiesspējīga vienota digitālā tirgus panākšanai ir jāpieliek saskaņotas pūles, lai nodrošinātu, ka visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no vecuma, atrašanās vietas, izglītības un dzimuma ir piekļuve internetam un nepieciešamās prasmes to izmantot;

16.

uzsver, ka digitālās prasmes ir būtiski svarīgas konkurētspējīga vienotā digitālā tirgus izveidei un ka visiem Eiropas iedzīvotājiem vajadzētu būt pienācīgām digitālajām prasmēm; uzsver, ka svarīga ir apņemšanās līdz 2015. gadam uz pusi samazināt trūkumus saistībā ar digitālajām prasmēm un kompetences līmeni;

17.

aicina Komisiju un dalībvalstis attiecīgi izstrādāt tādu darbības plānu, kam pamatā būtu mērķis veicināt MVU integrāciju digitālo vērtību veidošanas ķēdēs, īstenojot pasākumus un iniciatīvas, kas rosina lietot viedās IKT inovācijai un konkurētspējai un e-prasmju attīstībai, kā arī padarīt pieejamāku informāciju par interneta ekonomikas priekšrocībām un iespējām, piemēram, Eiropas e-komercdarbības atbalsta tīklā (eBSN), turklāt vienlaikus sniedzot arī finanšu atbalstu inovatīviem MVU;

18.

uzsver to, cik svarīgi ir izstrādāt stratēģiju, lai veicinātu digitālo uzņēmējdarbību Eiropā, veicinātu tiešsaistes tirgotāju apmācību un sekmētu MVU attīstības programmas, turklāt pievēršot uzmanību inovatīviem un dinamiskiem MVU visās nozarēs, lai nodrošinātu augstu izaugsmes potenciālu un inovācijas un radītu jaunas darba vietas Eiropā, vienlaikus uzlabojot patērētāju uzticēšanos un attīstot jaunas tirgus nišas maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuri citādi nevarētu pastāvēt;

19.

aicina Komisiju un dalībvalstis īstenot spēkā esošos tiesību aktus, lai novērstu šķēršļus, kas kavē MVU izaugsmi, piemēram, augstas izmaksas ienākšanai tirgū, zīmola popularizēšanas izmaksas vairākās valstīs un IT sistēmu ierobežojumi;

20.

aicina Komisiju un dalībvalstis ieviest pasākumus, kuru nolūks ir piedāvāt finanšu atbalstu inovatīviem MVU, izmantojot esošās programmas, piemēram, Konkurētspējas un inovāciju programmu (KIP), jauno Uzņēmumu un MVU konkurētspējas programmu (COSME) un Pētniecības un inovāciju programmu “Horizonts 2020”, vai arī izveidojot īpašas programmas, kā arī izmantojot ierosināto regulu par riska kapitāla fondiem;

21.

uzskata, ka līdztekus konsekventai IKT attīstīšanai vienota digitālā tirgus attīstības nolūkā ir svarīgi sekmēt arī IKT pētniecības izcilību un veicināt publiskos un privātos ieguldījumus augsta riska pētniecībā un inovācijās IKT jomā; uzsver, ka Eiropai ir jābūt priekšgalā progresīvu interneta tehnoloģiju un standartu izstrādē; ierosina nākamajos finanšu plānos un programmā “Apvārsnis 2020” ievērojami palielināt ES budžeta finansējumu IKT pētniecībai;

22.

atbalsta iespēju sadarboties ar pētniecības iestādēm; atzinīgi vērtē Komisijas ieceres veicināt publiskas un privātas investīcijas Eiropas telekomunikāciju tīklos “Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta” (CEF) ietvaros un uzsver Eiropas digitālo pakalpojumu infrastruktūras pastāvīgas ieviešanas nozīmi ES saimnieciskajai izaugsmei un konkurētspējai;

23.

norāda, ka straujai īpaši ātrdarbīgas platjoslas ieviešanai ir galvenā nozīme Eiropas konkurētspējas nodrošināšanai pasaulē, Eiropas produktivitātes celšanai un tam, lai rastos jauni un mazi uzņēmumi, kas varētu ieņemt vadošo pozīciju dažādās nozarēs, piemēram, veselības aprūpē, ražošanā un pakalpojumu sniegšanā;

24.

aicina īstenot īpašus pasākumus, lai nodrošinātu, ka MVU var pilnībā izmantot platjoslas potenciālu e-komercijas un e-iepirkuma jomā; aicina Komisiju atbalstīt dalībvalstu iniciatīvas, kas paredz attīstīt MVU e-prasmes, un stimulēt inovatīvus interneta uzņēmējdarbības modeļus, izmantojot Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu (CIP) un tai sekojošo instrumentu – Uzņēmumu konkurētspējas un MVU programmu (COSME);

25.

aicina Komisiju apzināt šķēršļus, kas kavē pakalpojumu pārrobežu piegādi, un veikt attiecīgus pasākumus, lai tos novērstu, turklāt ņemot vērā nesenā pētījuma rezultātus un rīkojoties tā, lai gan uzņēmumi, gan patērētāji varētu gūt pilnīgu labumu no vienota digitālā tirgus; uzsver, ka brīva un godīga konkurence vislabāk sekmē tādus faktorus kā pieejamu, uzticamu un ātru piegādi, draudzīgu apkalpošanu, efektīvu un pārredzamu atpakaļnosūtīšanas sistēmu un zemākas cenas pārrobežu piegādes pakalpojumiem, tādējādi atvieglojot pārrobežu tirdzniecību un uzlabojot patērētāju uzticēšanos; uzskata, ka pārrobežu piegādes pakalpojumos jāņem vērā ne tikai fizisko robežu šķērsošana, bet arī attālums līdz patērētājam; uzskata, ka ir ļoti svarīgi nodrošināt inovatīvus piegādes veidus, bez papildu izmaksām pieļaujot lielāku elastību attiecībā uz saņemšanas laika vai vietas izvēli vai iespēju izvēlēties saņemšanas punktu; uzskata, ka ir svarīgi apsvērt pasākumus, kas garantē saprātīgu piegādes cenu uz attālākiem vai nomaļiem rajoniem;

26.

atgādina, ka nepieciešama integrēta politiska pieeja attiecībā uz vienotā tirgus izveides pabeigšanu transporta jomā, ietverot visus transporta veidus (tostarp kabotāžas autopārvadājumus, dzelzceļa kravu pārvadājumus utt.), kā arī attiecībā uz likumdošanu vides jomā, lai novērstu piegādes ķēdes neefektivitāti vai izmaksu nevajadzīgu pieaugumu tāltirgotājiem un e-komercijas klientiem;

27.

aicina dalībvalstis un Komisiju samazināt administratīvo slogu, ļaujot izmantot vai nu pārdevēja, vai pircēja valsts sistēmu, lai izvairītos no dubultām procedūrām un neskaidrības par to, kādi noteikumi attiecas uz tiešsaistes mazumtirgotājiem un tiešsaistes patērētājiem;

28.

aicina Komisiju rast risinājumus grūtībām, ar kurām MVU saskaras atpakaļnosūtīšanas un piegādes infrastruktūras jomā, kā arī samazināt izmaksas, kas saistītas ar pārrobežu sūdzību un konfliktu risināšanu;

29.

uzsver – tā kā salīdzinoši viegli ir veikt tīmekļa vietņu satura aptuvenu mašīntulkošanu, digitālās pasaules papildu priekšrocība ir tā, ka tiek palīdzēts nojaukt valodas barjeras vienotajā tirgū;

30.

uzsver, cik svarīga patērētājiem ir efektīva piegāde, labāka atgriezeniskā saite par piegādi, kā arī produktu saņemšana paredzētajā laikā, jo jaunākajā pārskatā par patērētāju stāvokli konstatēts, ka tieši šie apstākļi rada vislielākās bažas;

31.

aicina Komisiju un dalībvalstis izskatīt iespējas vienkāršot un standartizēt PVN noteikumus pārrobežu tiešsaistes darījumiem; norāda, ka esošā Eiropas PVN sistēma ir šķērslis jaunu digitālu pakalpojumu attīstībai, un ka PVN noteikumu pārskatīšanā svarīgākajam uzdevumam vajadzētu būt uzņēmumu stimulēšanai attīstīt un piedāvāt jaunus Eiropas mēroga tiešsaistes pakalpojumus; uzsver, ka digitāli izplatītam kultūras, žurnālistikas vai radošajam saturam būtu jāpiemēro tāda pati PVN likme kā līdzīgam fiziskā formāta vai bezsaistē piedāvātam produktam, lai izvairītos no tirgus traucējumiem; aicina Komisiju un dalībvalstis izmantot iespēju, ko sniegs 2015. gadā paredzētas izmaiņas PVN noteikumos, un ļaut vismaz MVU izmantot mazo vienu kontaktpunktu arī e-komercijā;

32.

aicina Komisiju ierosināt Direktīvas 2006/112/EK pārskatīšanu, lai ieviestu jaunu elektroniski sniegtu kultūras satura pakalpojumu kategoriju, kas varētu gūt labumu no samazinātas PVN likmes; ierosina visām kultūras precēm un pakalpojumiem, kurus pārdod internetā, piemēram, digitālajām grāmatām, piemērot tādu pašu labvēlības režīmu, kāds tiek piemērots tradicionālā formātā ražotām līdzīgām precēm, piemēram, kabatas izmēra grāmatām, un tāpēc attiecībā uz tām izmanto samazināto PVN likmi; šajā sakarībā uzskata, ka digitālām publikācijām piemērojot samazinātu PVN likmi, varētu tikt veicināta likumīgo piedāvājumu attīstība un būtiski varētu veicināt digitālo platformu pievilcību;

33.

aicina Komisiju PVN tiesību aktu pārskatīšanas procesā pievērsties absurdajam jautājumam par to, ka drukātām grāmatām un citam kultūras saturam piemēro samazinātas PVN likmes, taču identiskām precēm, kas pieejamas elektroniskā formātā, tādas nepiemēro;

34.

atzinīgi vērtē Komisijas zaļo grāmatu par karšu, interneta un mobilajiem maksājumiem; aicina Komisiju un dalībvalstis attīstīt un īstenot atbilstīgus pasākumus, lai panāktu pilnīgu un efektīvi integrētu, konkurētspējīgu, inovatīvu, neitrālu un drošu ES tiesisko regulējumu tiešsaistes un mobilajiem maksājumiem;

35.

uzsver, cik svarīgi ir risināt mikromaksājumu jautājumu un novērst lielās administratīvās izmaksas, kas nereti rodas, maksājot nelielas summas; atzīmē arvien plašāko mobilo tālruņu, viedtālruņu un planšetdatoru izmantošanu maksāšanai, un norāda, ka tas liek meklēt jaunus risinājumus;

36.

uzsver, ka mikromaksājumi tiek aizvien vairāk izmantoti, lai veiktu samaksu par plašsaziņas un kultūras saturu tiešsaistē, un uzskata to par lietderīgu instrumentu, ar kuru nodrošināt, ka tiesību turētāji saņem samaksu;

37.

norāda, ka iekšzemes un pārrobežu daudzpusējas savstarpējas apmaiņas maksas (MIF) vienotajā euro maksājumu telpā (SEPA) ievērojami atšķiras starp dalībvalstīm; uzskata, ka gan iekšzemes, gan pārrobežu daudzpusējas savstarpējas apmaiņas maksas SEPA būtu jāsaskaņo, lai ļautu patērētājiem gūt labumu no vienotā tirgus; aicina Komisiju līdz 2012. gada beigām veikt ietekmes novērtējumu par iespēju noteikt MIF maksimālo apjomu un pakāpeniski samazināt to; aicina Komisiju sagatavot priekšlikumu regulai par MIF saskaņošanu un to pakāpenisku samazināšanu, lai tās līdz 2015. gadam tiktu pielāgotas faktiskajām izmaksām; uzskata, ka pakāpeniski būtu jāaizliedz arī piemaksas, atlaides un cita līdzīga prakse, tādējādi veidojot pārskatāmāku Eiropas vienoto tirgu maksājumiem;

38.

uzsver, ka privātums un datu drošība rada lielas bažas patērētājiem un attur viņus no iepirkšanās tiešsaistē; uzskata, ka spēkā esošie tiesību akti par datu aizsardzību jāpielāgo jaunajām problēmām un inovācijām pašreizējo un turpmāko tehnoloģiju attīstības jomās, piemēram, mākoņdatošanā;

39.

atzīst mākoņdatošanas jau līdz šim apliecināto ekonomisko un sociālo potenciālu un aicina Komisiju pieņemt iniciatīvas šajā jomā, lai izmantotu šādas tehnoloģijas ieguvumus, tiklīdz tā būs pilnīgāk izstrādāta; tomēr atzīst daudzās tehniskās un juridiskās problēmas, ar ko saistīta mākoņdatošanas attīstība;

40.

atzīst mākoņdatošanas lielo potenciālu un aicina Komisiju nekavējoties nākt klajā ar Eiropas stratēģiju šajā jomā;

41.

aicina Komisiju telekomunikācijas tiesību aktu kopumā īstenot noteikumus par datu drošības paziņojumu un darīt to pieejamu visiem dalībvalstu patērētājiem;

42.

atgādina noteikumus Universālā pakalpojuma direktīvā un Lietotāju tiesību direktīvā, kas paredz telekomunikāciju operatoriem uzlikt interneta pakalpojumu sniedzējiem par pienākumu piegādāt visiem saviem klientiem sabiedrisko pakalpojumu paziņojumus; aicina Komisiju uzraudzīt to, kā telekomunikāciju operatori ievēro šos noteikumus, un ziņot par to Parlamentam;

43.

tāpēc atzinīgi vērtē Komisijas ierosināto jauno regulu par datu aizsardzību, uzsver nepieciešamību nodrošināt iedzīvotājiem labāku kontroli pār viņu personas datu apstrādi un uzsver nepieciešamību apstiprināt un ieviest jaunus noteikumus par šo tematu tā, lai, aizsargājot privātumu un sargājot pamattiesības, nodrošinātu juridisko noteiktību un dotu uzņēmumiem pietiekamu elastīgumu, kas ļautu tiem attīstīt savu komercdarbību, neprasot lielas izmaksas, vienlaikus piedāvājot tiem arī vienkāršotu un samazinātu administratīvo slogu, taču stingri apņemoties ievērot jau spēkā esošās saistības;

44.

atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par autortiesību un blakus tiesību kolektīvās pārvaldības tiesiskā regulējuma izstrādi, lai nodrošinātu kolektīvo tiesību pārvaldījuma sabiedrību labāku pārskatatbildību, pārredzamību un pārvaldību, izveidotu efektīvus strīdu izšķiršanas mehānismus, kā arī padarītu saprotamāku un vienkāršotu licencēšanu; uzskata, ka ir būtiski, lai interneta lietotāji tiktu nodrošināti ar skaidru un saprotamu informāciju par to, kādi personas dati tiek vākti, kādiem mērķiem un cik ilgi tie tiek saglabāti, jo tas nostiprina lietotāju tiesības un viņu uzticēšanos internetam; uzsver, ka pārskatot datu aizsardzības jomā pieņemto tiesību aktu kopumu, ir jāpanāk juridiskā noteiktība un saprotamība, kā arī ļoti augsta līmeņa datu aizsardzība; atzinīgi vērtē paziņojumu par Eiropas kopējās stratēģijas par mākoņdatošanu 2012. gadam pieņemšanu un šajā saistībā jo īpaši cer, ka tiks ieviesta skaidrība jurisdikcijas, datu aizsardzības un kompetenču jautājumos;

45.

pauž pilnīgu pārliecību, ka privātuma aizsardzība ir ne tikai svarīga Eiropas Savienības vērtība, bet tai ir arī liela nozīme, lai nepieciešamajā līmenī varētu stiprināt lietotāju uzticību digitālajai videi un Eiropas vienots digitālais tirgus varētu pilnībā attīstīties; tādēļ atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumus par datu aizsardzības direktīvas pielāgošanu pašreizējai digitālajai videi, tādējādi veicinot tiešsaistes vides novatorisko būtību un sekmējot tādu jaunu un daudzsološu tehnoloģiju kā mākoņdatošana izstrādi;

46.

atkārtoti uzsver, ka ir svarīga vispārēja pieeja, risinot tādas problēmas kā datu aizsardzība un pirātisms; šajā sakarībā mudina veidot ciešu sadarbību starp ES un Interneta pārvaldības forumu;

47.

prasa precizēt interneta pakalpojumu sniedzēju pienākumu rīkoties saskaņā ar ES tiesību aktiem par datu aizsardzību un konkurenci, nodrošināt intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību un atbilstību elektroniskās tirdzniecības direktīvai (30) un telekomunikāciju tiesību aktu kopumam (31), kad tie nodarbojas ar datiem un/vai vāc tos Eiropas Savienībā, turklāt neatkarīgi no tā, kur šie dati tiek glabāti un/vai apstrādāti; uzskata, ka augstāka līmeņa pārskatāmībai interneta pakalpojumu sniedzēju identifikācijas ziņā būs galvenā loma, lai veicinātu patērētāju uzticību šai jomai un sekmētu labākās prakses izmantošanu šajā jomā, un tas būs būtisks kritērijs Eiropas uzticamības zīmes izveidei;

48.

atgādina, ka tiešsaistes pakalpojumu sniedzējiem saskaņā ar Direktīvas 2000/31/EK 5. pantu ir pienākums precīzi norādīt savu identitāti un ka šīs prasības ievērošana būtiski palīdz nodrošināt patērētāju uzticību elektroniskās tirdzniecības darījumiem;

49.

aicina Komisiju vienota digitālā tirgus pabeigšanas gaitā modernizēt arī intelektuālā īpašuma tiesisko regulējumu un ierosināt un strauji īstenot Eiropas intelektuālā īpašuma tiesību stratēģiju, lai pielāgotos 21. gadsimta tiešsaistes realitātei; gaida Komisijas priekšlikumus par juridiskajiem instrumentiem šajā jomā, piemēram, par tiesību aktiem, ar kuriem vienkāršotu autortiesību kolektīvo pārvaldību Eiropā, kā arī direktīvu par IĪT un cīņu pret viltošanu un pirātismu; turklāt uzskata, ka ir jāapsver un jāturpina attīstīt inovatīvi uzņēmējdarbības modeļi un dažādas licencēšana struktūras, lai palielinātu pakalpojumu pieejamību, vienlaikus nodrošinot autortiesības un samaksu tiesību turētājiem;

50.

uzsver, cik svarīga ir saskaņota pieeja izņēmumiem un ierobežojumiem autortiesību jomā, kā arī saskaņoti normatīvie izņēmumi preču zīmju un patentu jomā – daudzos gadījumos pētnieku un izstrādātāju interesēs —, lai atvieglotu attīstību, ieviešanu un to, ka patērētāji pieņem jaunus, novatoriskus pakalpojumus, kā arī lai nodrošinātu juridisko noteiktību pētnieku grupām, izgudrotājiem, māksliniekiem un lietotājiem, jo tas nepieciešams sekmīgai Eiropas digitālajai videi nākotnē;

51.

norāda uz nepieciešamību turpināt darbu pie normatīvās saskaņošanas intelektuālā īpašuma tiesību jomā, ievērojot iedzīvotāju tiesības un brīvības, lai atvieglotu vienota digitālā tirgus izveides pabeigšanu;

52.

aicina Komisiju ierosināt saskaņotus un nozarēm pielāgotus risinājumus, ar ko panāk autortiesību ievērošanu, vienlaikus nodrošinot taisnīgu atlīdzību autoriem un veicinot sabiedrības piekļuvi plašam likumīgu kultūras produktu klāstam;

53.

mudina Komisiju paātrināt sagatavošanas darbu saistībā ar tiesību akta priekšlikumu par kolektīvo tiesību pārvaldījumu, lai nodrošinātu kolektīvo tiesību pārvaldījuma sabiedrību labāku pārskatatbildību, pārredzamību un pārvaldību, izveidojot efektīvus strīdu izšķiršanas mehānismus, kā arī paskaidrojot un vienkāršojot licencēšanas sistēmas mūzikas nozarē;

54.

uzsver, ka mikromaksājumi kļūst aizvien būtiskāki, lai veiktu samaksu par plašsaziņas un kultūras saturu tiešsaistē, taču vēl joprojām ir iespējams uzlabot izmantošanas ērtību, un uzskata to par lietderīgu instrumentu, kā nodrošināt atlīdzību satura autoriem, jo ar mikromaksājumu starpniecību sabiedrībai ir piekļuve likumīgam saturam par saprātīgām cenām; tāpēc uzskata, ka mikromaksājumi ir efektīvs līdzeklis nelikumīga satura apkarošanai; tomēr uzsver, ka ir jārisina ar tiešsaistes maksājumu sistēmām saistītās problēmas, piemēram, savstarpējās izmantojamības trūkums un mikromaksājuma augstās izmaksas patērētājiem, lai izstrādātu vienkāršus, inovatīvus un rentablus risinājumus patērētājiem un digitālajām platformām; uzsver, ka plašāks likumīgais kultūras saturs tiešsaistē par pieņemamām cenām ilgtermiņā var mazināt nelikumīgu interneta platformu pastāvēšanu;

55.

uzsver, ka jaunas un arvien plašāk lietotas interneta tehnoloģijas un tiešsaistes pakalpojumi ir palielinājuši pieprasījumu pēc audiovizuālā un cita veida kultūras un radošā digitālā satura un nodrošina jaunus un inovatīvus veidus, kā pielāgot un bagātināt piedāvājumu, it sevišķi jauniešiem; tomēr norāda, ka pašlaik ir nepietiekams likumīgs piedāvājums šā pieprasījuma apmierināšanai un ka tas motivē lietotājus piekļūt nelikumīgam saturam; uzskata, ka ir jāapsver inovatīvi uzņēmējdarbības modeļi un dažādas licencēšanas struktūras, lai palielinātu pakalpojumu pieejamību; aicina labāk izmantot digitālās tehnoloģijas, kam vajadzētu būt kā atspēriena punktam gan likumīgu piedāvājumu dažādošanai, gan to pavairošanai, tādējādi saglabājot patērētāju uzticību un izaugsmi, vienlaikus nodrošinot godīgu un samērīgu atlīdzību māksliniekiem;

56.

stingri atbalsta gan dalībvalstu, gan Eiropas līmenī veiktus pasākumus, ar kuriem novērš izstrādājumu viltošanu un produktu pirātismu internetā;

57.

atzinīgi vērtē priekšlikumus palielināt pakalpojumu pieejamību un attīstīt likumīgus tiešsaistes satura pakalpojumus, taču uzsver nepieciešamību Savienības līmenī pieņemt modernāku un saskaņotāku ES regulējumu autortiesību jomā; tomēr uzsver nepieciešamību pieņemt autortiesību tiesību aktu, kas nodrošinātu atbilstīgus stimulus un līdzsvaru un atbilstu modernajām tehnoloģijām; uzskata, ka vairākteritoriju licencēšanas sekmēšana, veicināšana un ilgtspēja vienotā digitālajā tirgū pirmām kārtām ir jāatbalsta ar tirgus iniciatīvām, reaģējot uz patērētāju pieprasījumu; attiecīgi aicina Komisiju nekavējoties īstenot IĪT stratēģijas iniciatīvas;

58.

stingri nosoda jebkādu pret patērētājiem vērstu diskrimināciju pēc tautības un dzīvesvietas, atgādinot Pakalpojumu direktīvas (2006/123/EK) 20. panta 2. punktu, un aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt šīs direktīvas pilnīgu īstenošanu;

59.

uzsver, ka Patērētāju tiesību direktīva iezīmēja svarīgu pakāpi virzībā uz lielāku juridisko noteiktību patērētājiem un uzņēmumiem tiešsaistes darījumos un pašlaik veido galveno patērētāju tiesību aizsardzības instrumentu tiešsaistes pakalpojumos; aicina dalībvalstis nodrošināt tās efektīvu un strauju īstenošanu; aicina ieviest labas prakses kodeksu tiešsaistes uzņēmumiem un šajā sakarībā atbalsta priekšlikumus par parauglīgumiem; uzskata, ka Patērētāju tiesību direktīvas īstenošana būtu svarīga daļa šajos parauglīgumos, vienlaikus ievērojot arī jau pašlaik pastāvošo mazumtirdzniecības praksi; turklāt aicina dalībvalstis izlemt, vai ilgtermiņā tās atbalsta vienotā tirgus tiesību aktu pilnīgu saskaņošanu vai arī atbalsta valsts režīmu; otrajā gadījumā mudina dalībvalstis aktīvāk rīkoties, lai konstruktīvi gatavotu tiesību aktus, piemēram, vienotus Eiropas tirdzniecības noteikumus, kas atvieglotu pārrobežu tirdzniecību ES, sniedzot labumu patērētājiem un uzņēmumiem;

60.

uzskata, ka ar neseno priekšlikumu regulai par vienotiem Eiropas tirdzniecības noteikumiem, par ko puses var vienoties kā par alternatīvu valstu tirdzniecības noteikumiem, paveras ievērojamas iespējas novērst vienotā tirgus sadrumstalotību un nodrošināt interneta veikalu labāku pieejamību gan patērētājiem, gan uzņēmumiem, kā arī veicinātu to juridisko atbildību to priekšā;

61.

atgādina, ka arī dalībvalstīm ir jāpiedalās, lai nodrošinātu ātru un nebirokrātisku ES noteikumu īstenošanu un patērētāju tiesības kļūtu par realitāti;

62.

aicina Komisiju un dalībvalstis attīstīt un piešķirt pienācīgus resursus efektīviem instrumentiem, piemēram, sadarbības tīklam patērētāju tiesību aizsardzības jomā (SPA), lai garantētu, ka tiešsaistes tirgotāji piemēro ES noteikumus par pārredzamību un negodīgu komercpraksi, tādējādi nodrošinot patērētājiem augstu aizsardzības līmeni;

63.

uzsver nepieciešamību dalībvalstīs īstenot iniciatīvas, ar kurām uzlabotu plašas sabiedrības e-prasmes; atzīmē, ka ir svarīgi panākt, lai ES iedzīvotājiem būtu digitālās prasmes un viņi varētu pilnībā izmantot labumu no tiešsaistes pakalpojumiem un iesaistīties digitālajā sabiedrībā;

64.

veidojot vidi bez šķēršļiem un nodrošinot pilnu pieejamu pakalpojumu klāstu cilvēkiem ar invaliditāti, aicina Komisiju iekļaut patērētāju pieejamības elementu visos vienota digitālā tirgus politikas virzienos, lai panāktu, ka visām iedzīvotāju grupām ir pieejams vienotais digitālais tirgus un iedzīvotāji var pilnībā izmantot tā priekšrocības;

65.

uzsver nepieciešamību dalībvalstīs īstenot iniciatīvas, ar kurām uzlabotu plašas sabiedrības e-prasmes, jo īpaši cilvēkiem, kuri nonākuši sociāli nelabvēlīgā stāvoklī; turklāt īpašu uzmanību pievēršot gados vecākiem cilvēkiem, lai veicinātu aktīvas vecumdienas;

66.

atzīst, ka svarīga būtu Eiropas harta par lietotāju tiesībām, kurā būtu precizētas informācijas sabiedrības pilsoņu tiesības un pienākumi;

67.

uzsver nepieciešamību veicināt pārredzamu un uzticamu cenu salīdzināšanas tīmekļa vietņu izveidi, kuru saturs būtu pieejams dažādās valodās, jo tas būtu veids, kā palielināt patērētāju uzticēšanos pārrobežu tirdzniecībā;

68.

uzsver vajadzību radīt Eiropas uzticamības zīmi, kas garantētu, ka uzņēmumi, kuri darbojas tiešsaistē, pilnībā ievēro ES tiesību aktus; tai būtu jābūt vienkāršai un labi strukturētai, un tajā jāietver saturs, kas e-komercijai piešķir papildu vērtību, tādējādi vairojot uzticēšanos un pārredzamību, kā arī juridisko noteiktību gan patērētājiem, gan uzņēmumiem, turklāt personu ar invaliditāti interesēs tas jāveido saskaņā ar spēkā esošajiem, taču juridiski nesaistošajiem W3C standartiem;

69

turklāt uzsver nepieciešamību pēc integrētas pieejas, lai uzlabotu patērētāju uzticēšanos saistībā ar piekļuvi likumīgiem pārrobežu tiešsaistes pakalpojumiem;

70.

uzsver, ka ES ir steidzami jānodrošina uzņēmumiem un patērētājiem nepieciešamā paļāvība un līdzekļi tiešsaistes tirdzniecībai, lai palielinātu pārrobežu tirdzniecību; tādēļ aicina vienkāršot licencēšanas sistēmas un izveidot efektīvu regulējumu attiecībā uz autortiesībām;

71.

atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu pievērsties šķēršļiem, kas kavē vienota digitālā tirgus izveides pabeigšanu, galvenokārt barjerām, kas kavē likumīgu pārrobežu tiešsaistes pakalpojumu attīstību; turklāt uzsver nepieciešamību uzlabot patērētāju uzticību saistībā ar piekļuvi likumīgiem pārrobežu pakalpojumiem; uzsver, ka vienots digitālais tirgus iedzīvotājiem visā ES nodrošinās piekļuvi visu veidu digitālajam saturam un pakalpojumiem (mūzikai, audiovizulālajam saturam un videospēlēm);

72.

piekrīt Komisijas viedoklim, ka vienotā digitālā tirgus potenciāla izmantošanu pilnībā galvenokārt kavē tas, ka tiesību aktu, kā arī grūti savietojamu standartu un prakšu kopums ir sadrumstalots;

73.

atzinīgi vērtē Komisijas tiesību aktu priekšlikumus par strīdu alternatīvu izšķiršanu (ADR) un strīdu izšķiršanu tiešsaistē (ODR) un uzsver, ka ir svarīgi tos drīz pieņemt, lai palīdzētu risināt pārrobežu sūdzības un konfliktus; uzsver arī nepieciešamību šos mehānismus darīt plaši pazīstamus patērētājiem un tirgotājiem, lai ar tiem varētu sasniegt vēlamo praktiskās efektivitātes līmeni; atgādina, cik svarīgs ir efektīvas tiesiskās aizsardzības mehānisms, jo ar šo līdzekli patērētāji var panākt savu tiesību ievērošanu, vienlaikus uzsverot, ka iedzīvotājiem jābūt labāk informētiem par šāda mehānisma un citu problēmu risināšanas instrumentu detaļām; pauž pārliecību, ka tādējādi varētu uzlabot preču un pakalpojumu pārrobežu iegādi un palīdzēt novērst tās neatrisinātās problēmas, kas kavē izaugsmi un inovācijas it īpaši digitālajā tirgū un traucē pilnībā īstenot vienotā tirgus iespējas; uzsver, ka tiešsaistes platforma iekšzemes un pārrobežu e-komercijā radušos strīdu izšķiršanai palielinās patērētāju uzticību vienotam digitālajam tirgum;

74.

atzīst nepieciešamību radīt iespējas, kā palielināt iedzīvotāju uzticību un paļāvību tiešsaistes videi, garantēt personas datu un privātuma aizsardzību un nodrošināt vārda un informācijas brīvību, tostarp novērst ģeogrāfiskos, tehniskos un organizatoriskos šķēršļus tiesiskās aizsardzības mehānisma izmantošanai; par vienu no galvenajām prasībām, lai nodrošinātu lietotāju uzticību, uzskata ātru un izmaksu ziņā izdevīgu strīdu izšķiršanu, jo īpaši attiecībā uz tiešsaistē veiktiem darījumiem; tāpēc atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par patērētāju strīdu izšķiršanu ārpus tiesas un tiešsaistē un izziņoto likumdošanas iniciatīvu par uzņēmumu starpā radušos strīdu izskatīšanu;

75.

pieņem zināšanai Komisijas priekšlikumus neatļauta vai nelikumīga satura apkarošanai izstrādāt sadarbības pasākumus ar maksājumu dienestiem; uzsver, ka sadarbībai ar privātajiem partneriem būtu stingri jābalstās uz tiesisko regulējumu, kurā attiecībā uz visām iesaistītajām pusēm tiek ievērots datu privātums, patērētāju aizsardzība, tiesiskā aizsardzība un piekļuve tiesiskumam; uzsver, ka pirmajam solim jābūt efektīvai “paziņošanas un izņemšanas” pasākumu īstenošanai, visiem vienādi nodrošinot to, ka tiek ievērotas pamattiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā un tiesību aktos noteiktā tiesā; uzsver, ka visām iesaistītajām personām, tostarp maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un reklāmas aģentūrām, ir nozīme cīņā pret neatļautu un nelikumīgu saturu;

76.

atzinīgi vērtē jauno Komisijas paziņojumu par Eiropas stratēģiju “Bērniem labāks internets”; mudina Komisiju, dalībvalstis un nozari veicināt jauno tehnoloģiju sasniegumu izmantošanu izglītībā un nepilngadīgo aizsardzībā un cieši un efektīvi sadarboties, lai panāktu drošu internetu nepilngadīgajiem; aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt digitālo tehnoloģiju prasmju un iepazīstināšanas projektus, kas paredzēti pieaugušajiem, kuri atbildīgi par jaunāko paaudžu izglītošanu, apmācību un nākotni, lai viņi apzinātos ar IKT saistītās iespējas un riskus bērniem un nepilngadīgajiem, kā arī lai mazinātu tehnoloģisko prasmju plaisu starp paaudzēm; aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt informācijas tehnoloģiju apmācības programmas par patērētāju tiesībām, pienākumiem un riskiem iekšējā digitālajā tirgū.

77.

aicina ieinteresētās puses apņemties atbildīgi attiekties pret nepilngadīgajiem paredzētu reklāmu, jo īpaši atturoties no agresīvas un maldinošas televīzijas un tiešsaistes reklāmas un ievērojot un pilnībā īstenojot esošos rīcības kodeksus un līdzīgas iniciatīvas;

78.

uzskata, ka ir jāatbalsta izglītības un kultūras darbu digitalizācija pēc iespējas lielākā skaitā ES valodu, lai sabiedrībai nodrošinātu vērtīgu un lietderīgu saturu;

79.

uzsver, ka ir svarīgi noteikt skaidrus principus, lai reglamentētu attiecības ar trešo valstu digitālajiem tirgiem, it sevišķi saistībā ar Savienības līmeņa projektiem, piemēram, pasaules kultūras mantojuma digitalizāciju;

80.

aicina Komisiju nodrošināt selektīvās sadales noteikumu pareizu piemērošanu, lai izvairītos no ļaunprātīgas izmantošanas un diskriminācijas;

81.

aicina Komisiju ierosināt tiesību aktus, lai nodrošinātu tīkla neitralitāti;

82.

norāda, ka lielāka konkurence un pārredzamība attiecībā uz plūsmas pārvaldību un pakalpojumu kvalitāti, kā arī vienkāršas iespējas mainīt pakalpojuma sniedzēju ir daži no obligātajiem nosacījumiem tīkla neitralitātes nodrošināšanai; atkārtoti pauž atbalstu atvērtam internetam, kurā saturu un atsevišķus komerciālus pasākumus nevar bloķēt; atgādina par nesenajiem Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes (BEREC) konstatējumiem un uzskata, ka ir nepieciešami papildu pasākumi, lai nodrošinātu tīkla neitralitāti;

83.

atkārtoti uzsver iespējamās problēmas, kas saistītas ar atkāpšanos no tīkla neitralitātes, tostarp konkurences noteikumiem neatbilstoša rīcība, jauninājumu kavēšana, vārda brīvības ierobežojumi, patērētāju informētības trūkums un privātuma pārkāpumi, kā arī norāda uz to, ka tīkla neitralitātes trūkums kaitē uzņēmumiem, patērētājiem un sabiedrībai kopumā;

84.

aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt brīvu un godīgu konkurenci tiešsaistē, vēršoties pret negodīgu komercpraksi starp uzņēmumiem, piemēram, tiešsaistes ierobežojumiem, cenu kontroli un kvotām;

85.

uzskata, ka galvenā prioritāte ir platjoslas tīkla turpmāka paplašināšana un jo īpaši lauku, izolētu un attālāku teritoriju pieslēgšana elektroniskās saziņas tīkliem; tāpēc aicina Komisiju nepārtraukti pārbaudīt un vajadzības gadījumā regulatīvas iejaukšanās ceļā nodrošināt, lai tiktu saglabāta tīkla neitralitāte un lai interneta pakalpojuma sniedzējiem netiktu liegtas vai ierobežotas tiesības izmantot tīkla infrastruktūru.

86.

aicina dalībvalstis stiprināt un sekmēt informācijas un komunikāciju infrastruktūru attīstību, jo, kaut arī visām dalībvalstīm ir valsts platjoslas stratēģija, tikai dažām no tām ir pilnvērtīgi darbības plāni, kuros būtu noteikti vajadzīgie mērķi, lai pilnībā realizētu stratēģijā “Eiropa 2020” iekļauto Eiropas digitalizācijas pamatiniciatīvu; atzinīgi vērtē jauno Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta iniciatīvu, jo tā būs izšķiroša, lai efektīvi īstenotu 2020. gadam noteiktos Eiropas digitālās programmas mērķus, tostarp visiem pieejamas platjoslas, kā arī starpposma mērķi, proti, panākt, lai līdz 2013. gadam ikvienam ES iedzīvotajam būtu piekļuve interneta pamatpieslēgumam;

87.

uzsver, ka interneta pakalpojumi tiek piedāvāti pāri robežām, un ka tiem attiecīgi vajadzīga saskaņota rīcība atbilstoši Eiropas digitalizācijas programmai; norāda, ka tāds Eiropas tirgus, kurā ātrdarbīgas platjoslas pakalpojumus izmantotu aptuveni 500 miljoni cilvēku, būtu iekšējā tirgus attīstības virzītājs; uzsver, ka Eiropas digitalizācijas programmai jābūt saistītai ar jaunu pakalpojumu, piemēram, e-komercijas, e-veselības aprūpes, e-izglītības, e-bankas un e-pārvaldes pakalpojumu sniegšanu;

88.

uzsver, cik svarīgi ir veidot Eiropas vienotu digitālo tirgu, lai turpinātu centienus plaši pieejamas un ātras piekļuves nodrošināšanai visiem patērētājiem, veicinot piekļuvi fiksētajam un mobilajam internetam un ieviešot nākamās paaudzes infrastruktūru; uzsver, ka tam nepieciešamas politikas nostādnes, kas veicina piekļuvi uz konkurētspējīgiem noteikumiem; mudina Komisiju un dalībvalstis, atjauninot attiecīgos mērķus, sniegt jaunu impulsu ātrdarbīgu un īpaši ātrdarbīgu platjoslas pakalpojumu Eiropas stratēģijai;

89.

uzsver iespējamo vērtību patērētājiem un uzņēmumiem no publisko pakalpojumu digitalizēšanas, un aicina dalībvalstis izstrādāt valstu plānus šā uzdevuma īstenošanai, kuros vajadzētu ietvert mērķus un pasākumus, lai līdz 2015. gadam visi publiskie pakalpojumi būtu pieejami tiešsaistē; atzīst, ka ātrdarbīgi tīkli ir priekšnosacījums tiešsaistes pakalpojumu attīstībai un ekonomikas izaugsmei; aicina Komisiju izstrādāt pasaules līmeņa digitālās programmas mērķus, lai nodrošinātu, ka Eiropa kļūst par pasaules līderi interneta ātruma un savienojumu ziņā; aicina dalībvalstis turpināt valsts platjoslas plānu izstrādi un pieņemt darbības plānus ar konkrētiem pasākumiem, lai īstenotu tālejošus platjoslas mērķus, un uzsver stratēģisko un būtisko nozīmi, kāda ir instrumentiem, ko Komisija ierosināja Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentā;

90.

pauž nožēlu, ka ES atpaliek attiecībā uz optiskās šķiedras izmantošanu interneta pieslēgumu nodrošināšanā; tādēļ aicina dalībvalstis un Komisiju veicināt īpaši ātrdarbīgas platjoslas izplatību un ieviešanu un mudina veidot Eiropas stratēģiju plaša mēroga optiskās šķiedras kabeļu nodrošināšanai līdz galalietotājam;

91.

aicina dalībvalstis izstrādāt valsts ārkārtas plānus rīcībai kiberincidentu gadījumos, lai cīnītos pret pārrobežu kibernoziegumiem vai kiberuzbrukumiem, tostarp sagatavot Eiropas un valsts kritiskās informācijas infrastruktūras plānus un stratēģijas elastīgākas un drošākas infrastruktūras veidošanai; uzsver, ka jāpastiprina starptautiskā sadarbība šajā jomā; atgādina, ka tīkla un informācijas drošība ir visu ieinteresēto personu, tostarp mājas interneta lietotāju, pakalpojumu sniedzēju un produktu izstrādātāju, atbildība; iesaka veicināt kiberdrošības apmācības un izglītības programmas gan iedzīvotājiem, gan profesionāļiem;

92.

uzsver, ka internetu arvien vairāk izmanto mobilajās ierīcēs, un aicina īstenot pasākumus, lai nodrošinātu lielāku radiofrekvenču spektra pieejamību mobilajam internetam un uzlabotu šīm mobilajām ierīcēm nodrošināto e-pakalpojumu kvalitāti; uzsver, ka turpmākajam radiofrekvenču spektra sadalījumam ir jāveicina Eiropas vadošā loma bezvadu lietojumu un jaunu pakalpojumu jomā, lai sekmētu Eiropas izaugsmi un globālo konkurētspēju;

93.

atzīmē, ka gan fiksēto, gan mobilo datu plūsma pieaug ievērojamā ātrumā un ka daudzām darbībām, tādām kā turpmāka saskaņota spektra piešķiršana bezvadu platjoslai, lielāka spektra efektivitāte un nākamās paaudzes piekļuves tīklu ātra izvēršana, būs izšķiroša nozīme šī pieauguma pārvaldībā;

94.

atzīmē, ka izvērtēt nepieciešamību mobilo datu plūsmas vajadzībām atvērt 700 MHz frekvenču joslu ir pirmais obligātais solis, lai apmierinātu nākotnes jaudas prasības;

95.

atzinīgi vērtē jauno Komisijas paziņojumu par e-iepirkumiem, kas publicēts 2012. gada 20. aprīlī; uzsver, ka e-iepirkumi vienkāršos iepirkumu gaitu, nodrošinās pārredzamību, samazinās apgrūtinājumus un izmaksas, palielinās MVU piedalīšanos un nodrošinās labāku kvalitāti un zemākas cenas;

96.

atzinīgi vērtē Komisijas likumdošanas priekšlikumu regulai par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū, kas stiprinās uzticēšanos un ērtības saistībā ar drošu digitālo vidi un kam – nodrošinot ES līmenī apstiprināto elektroniskās identifikācijas sistēmu savstarpēju atzīšanu un pieņemšanu – ir potenciāls, lai veidotu drošu un netraucētu elektronisko mijiedarbību starp uzņēmumiem, iedzīvotājiem un valsts iestādēm, tādējādi palielinot publisko un privāto tiešsaistes pakalpojumu, e-uzņēmējdarbības un e-komercijas efektivitāti ES; uzsver to, cik svarīga ir e-parakstu un elektroniskās identitātes savstarpēja atzīšana Eiropas līmenī, lai nodrošinātu juridisko noteiktību Eiropas patērētājiem un uzņēmumiem; uzsver, ka ir svarīgi panākt ES mēroga savietojamību, vienlaikus nodrošinot personas datu aizsardzību;

97.

norāda, ka informācijas un komunikāciju tehnoloģiju izmantošana publiskajā sektorā ir pamats digitālās un zināšanu sabiedrības attīstībai, un tādēļ mudina Komisiju un dalībvalstis turpināt drošu un efektīvu e-pakalpojumu izstrādi; īpaši attiecībā uz e-identifikāciju un e-parakstiem norāda, ka pārrobežu sadarbspēja ir obligāti nepieciešama, lai pieņemtu pārrobežu elektronisko rēķinu sagatavošanas risinājumus;

98.

atgādina, ka 2012. gada 20. aprīļa rezolūcijā par konkurētspējīgu vienotu digitālo tirgu – e-pārvaldi kā virzītājspēku Parlaments uzsvēra, ka ir svarīgi nodrošināt juridisko noteiktību, skaidru tehnisko vidi un pieejamus un sadarbspējīgus e-rēķinu risinājumus, kam pamatā ir vienotas tiesību aktos noteiktas prasības, uzņēmējdarbības procesi un tehniskie standarti; aicina Komisiju izvērtēt nepieciešamību noteikt vienotus, atvērtus Savienības mēroga e-identifikācijas un e-parakstu standartus; norāda, ka galvenie šķēršļi pārrobežu pieejai valsts pārvaldes e-pakalpojumiem ir saistīti ar elektroniskā paraksta izmantošanu un elektronisko identificēšanu un to, ka e-pārvaldes sistēmas nav savietojamas ES līmenī; atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu regulai par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū;

99.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.