15.1.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 11/8

1.1

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) uzskata, ka ir izšķirīgi svarīgi izstrādāt priekšlikumus konkrētai rīcībai, lai dažādas ES iestādes atbilstoši savai kompetencei īstenotu iniciatīvas un noteiktu atbilstošus pasākumus Līguma par Eiropas Savienību (LES) 11. panta 1. un 2. punkta īstenošanai. Šis process jāsaprot kā iespēja gan Eiropas, gan arī valsts, reģionālajā un vietējā līmenī paplašināt un nostiprināt dialoga struktūras ar pilsonisko sabiedrību.

1.2

Demokrātijas sirds joprojām ir pārstāvības demokrātija. Līdzdalības demokrātija ir papildu pieeja, kas nekad nav alternatīva pārstāvības demokrātijai, kura ir mūsu sabiedrības pamatā. Tāpat pilsoniskais dialogs nekonkurē ar sociālo dialogu, bet saskaņā ar Līgumu katram ir sava īpaša un konkrēta loma.

1.3

Ir jāīsteno efektīva līdzdalības demokrātija, kas paredzēta LES un atspoguļo Eiropas Savienības vērtības un identitāti. Ņemot vērā pašreizējo ekonomikas, sociālo un politisko krīzi, 11. panta pilnīga piemērošana ir ārkārtīgi nozīmīga, lai iedzīvotāju acīs nostiprinātu Eiropas Savienības demokrātisko leģitimitāti. Visbeidzot tikai lielāka pārredzamība, iedzīvotāju un organizētas pilsoniskās sabiedrības lielāka piederības sajūta un aktīvāka līdzdalība gan valsts, gan ES līmenī ļaus Eiropai izvairīties no ekstrēmisma, aizsargāt savas demokrātiskās vērtības un radīt “kopienu ar vienotu likteni”.

1.4

LES 11. panta 1. un 2. punkta piemērošana jāuztver kā izšķirīga iespēja iet tālāk par jau esošajiem pilsoniskās sabiedrības konsultāciju un līdzdalības procesiem, kas ES līmenī tika izstrādāti kopš Baltās grāmatas par ES pārvaldību publicēšanas 2001. gadā. Jau ir izstrādāta daudzveidīga pilsoniskās sabiedrības līdzdalības prakse, kuras daži veidi ir plašāki par informācijas apmaiņu; tos varētu uzskatīt par paraugpraksi un uz to pamata, piemērojot 11. panta 1. un 2. punktu, veidot strukturētu ES pilsoniskā dialoga satvaru.

1.5

Tādēļ EESK piedāvā šādus ieteikumus:

1.6

Tādējādi nozīmīga un arvien lielāka EESK iesaistīšanās ES publiskās telpas veidošanā varētu stimulēt un sekmēt aizvien aktīvāku Komisijas, Padomes un Eiropas Parlamenta lomu, lai īstenotu LES 11. panta 1. un 2. punktu un tādējādi panāktu procesa un darbības rezultātus, ko atzinīgi novērtē visas iestādes un Eiropas pilsoniskās sabiedrības organizācijas.

2.1

Pēdējo 12 gadu laikā EESK ir panākusi ievērojamu progresu, definējot ES pilsonisko dialogu, tā papildinošo nozīmi pārstāvības demokrātijā un tā atšķirību no sociālā dialoga. Pilsoniskais dialogs tika definēts kā demokrātisks un sabiedriskās domas veidošanas process, kas atkarībā no iesaistītajiem dalībniekiem var izpausties dažādos veidos. EESK ir vienojusies par pilsoniskā dialoga dalībnieku un jēdzienu definīciju, kā arī par tā saikni ar līdzdalības pārvaldību (1).

2.2

Turklāt EESK ir ES līmenī atkārtoti apstiprinājusi subsidiaritātes principu. Komiteja ierosināja precīzu satvaru, ko veido 14 kvantitatīvi un kvalitatīvi kritēriji, lai vērtētu to pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvību, kas ir aicinātas piedalīties horizontālā, vertikālā un nozaru pilsoniskajā dialogā. Komiteja arī precīzi noteica atšķirības starp konsultāciju (lejupējs process) un pilsonisko dialogu (augšupējs vai, precīzāk, cirkulārs process). Tādā veidā EESK ir veicinājusi institucionālos sasniegumus, kas tagad nostiprināti LES 11. pantā (2).

2.3

Ar LES, kas stājās spēkā 2009. gada decembrī, ir oficiāli atzīta līdzdalības demokrātijas nozīme (pilsoniskais dialogs, apspriešanās, Eiropas pilsoņu iniciatīva). Līguma 11. panta (3) noteikumi papildina un pastiprina pārstāvības demokrātijas centrālo institūtu (10. un 12. pants) (4), tādējādi ļaujot izpausties novatoriskam Eiropas demokrātijas modelim.

2.4

Tagad 11. pantu ir jāsāk piemērot konkrēti, it īpaši tā 1. un 2. punktu, jo 3. punktā minētās konsultācijas jau ir plaši izvērstas un Eiropas pilsoņu iniciatīva jau ir reglamentēta (5). EESK vēsture liecina, ka efektīvām dialoga struktūrām ir vajadzīgs precīzs tiesiskais regulējums un institucionālā nepārtrauktība.

2.5

EESK 2010. gada martā aicināja Komisiju “iesniegt arī Zaļo grāmatu par pilsonisko dialogu, konkretizējot 11. panta 1. punkta un 11. panta 2. punkta saturu, lai analizētu jau šobrīd izmantoto praksi, izstrādātu procedūru un pamatprincipu definīcijas, tās izvērtētu un kopā ar organizētu pilsonisko sabiedrību paustu ierosinājumus par uzlabojumiem, kā izveidot struktūras ar skaidrām kompetences jomām” (6). Gadu vēlāk, proti, 2011. gadā, EESK III grupas rīkotajā ārpuskārtas sanāksmē par tematu “Līdzdalības demokrātijas nākotne Eiropas Savienībā” šīs prasības tika izvirzītas atkārtoti un pieņemts “Ceļvedis līdzdalības demokrātijai Eiropā” (7).

2.6

EESK konstatē, ka, izņemot konsultāciju praksi un regulu par Eiropas pilsoņu iniciatīvu, kas stājās spēkā 2012. gada 1. aprīlī, līdz šim attiecībā uz noteikumiem par pilsonisko dialogu (11. panta 1. un 2. punkts) dažādās iestādēs nav panākts nekāds progress, kā arī nav sniegta pozitīva atbilde uz aicinājumu izstrādāt zaļo grāmatu.

2.7

Turklāt visā Eiropā ir izplatījusies strukturāla ekonomikas krīze, kas rada šaubas par Eiropas integrācijas pamatiem, kā arī veicina divējādu un bīstamu parādību: pirmkārt, starpvaldību sarunu izmantošana, palielinot ES samitu skaitu, lai atrastu krīzes pārvarēšanas risinājumus; otrkārt, iedzīvotāju un viņu organizāciju attālināšanās no ES iestādēm. Turklāt ir izplatījies uzskats, ka ES ne vien nespēj atrast izeju no krīzes, bet arī, praktiski neapspriežoties ar dažādām organizētas pilsoniskās sabiedrības pārstāvības organizācijām par pieņemtajiem lēmumiem, uzspiež taupības politiku, kas negatīvi ietekmē visu ES iedzīvotāju dzīvi. Tādēļ šķiet, ka nesapratne un distance palielinās, paverot ceļu bīstamam Eiropas Savienības iestāžu leģitimitātes zudumam.

2.8

EESK ir pārliecināta, ka LES radītā dinamika, kā arī daudzveidīgie un apjomīgie jautājumi un prioritātes, kas pašlaik ir Eiropas Savienības darba kārtībā, liek no jauna enerģiski un izlēmīgi iedzīvināt Kopienas metodi. Tas var notikt, tikai pastiprinot un atjauninot minēto metodi, padziļinot parlamentāro demokrātiju, kas ir ES iestāžu pamats, kā arī sākot jaunu laikmetu pilsoniskās sabiedrības tiešā iesaistīšanā ar mērķi nostiprināt Eiropas identitāti un izraisīt iedzīvotāju interesi. Par galveno uzdevumu Eiropas integrācijas nākotnes nodrošināšanā kļūst iedzīvotāju lielāka iesaistīšanās gan tieši, gan ar pārstāvības organizāciju starpniecību, izmantojot pilsonisko dialogu, kā tas ir paredzēts 11. pantā. Runa ir par atbildību, pievienošanos, pārredzamību un lēmumu pieņemšanas procesu lielāku demokrātisko leģitimitāti.

2.9

Tātad 11. pants un tā piemērošana ir vērtīgs instruments, lai īstenotu šādu līdzdalības demokrātijas dinamiku, un EESK neapšaubāmi ir visa vajadzīgā pieredze, lai ciešā sadarbībā ar dažādām ES iestādēm un Eiropas un valstu organizētas pilsoniskās sabiedrības galvenajiem tīkliem tā darbotos kā ES demokrātiskās dzīves nostiprināšanas procesa katalizators.

2.10

EESK apzinās, ka tā tikai daļēji atspoguļo dažādību, kas ietverta jēdzienā “organizēta pilsoniskā sabiedrība” (8). Tieši tāpēc Komiteja ar pragmatisku pieeju jau labu laiku īsteno daudzas iniciatīvas, lai aizvien vairāk paplašinātu attiecības ar Eiropas organizētu pilsonisko sabiedrību. EESK uzskata, ka nostiprināt šādu “tiltu” starp iestādēm un pilsonisko sabiedrību krīzes laikā ir vairāk nekā svarīgi, lai gūtu atbalstu strukturāliem politiskiem lēmumiem un institucionālām reformām, kas ir jāveic ES nākotnes vārdā.

2.11

Kopumā 11. pants ir skaidrs uzticības signāls aktīva pilsoniskuma pievienotajai vērtībai, līdzdalības demokrātijas vērtībai un lomai, kas tai var būt, nostiprinot iedzīvotāju atbildības sajūtu Eiropas projektā, lai veidotos arvien labāk informēta un ietekmīgāka Eiropas sabiedriskā doma. Ar 11. pantu jau konsolidētā apspriešanās procedūru tradīcija (3. punkts) ir iekļauta līdzdalības pīlārā, savukārt 1. un 2. punkts ir nozīmīgs solis ceļā uz progresīvāku strukturēta dialoga modeli.

2.12

Pēc 15 gadus ilgušiem teorētiskajiem pētījumiem un svarīga darba, kas ir iekļauti jau minētajā kopsavilkumā (9), pašlaik katrai ES iestādei ir vajadzīgas mērķtiecīgi pasākumi un īpaši instrumenti, bet vienlaikus ir jāizstrādā koordinēts un saskaņots vispārējs satvars, kas ļautu labāk īstenot šajā pantā noteikto vispārīgo mērķi.

2.13

EESK uzskata, ka jāizvairās no centieniem mainīt 11. panta (sevišķi 1. un 2. punkta) interpretāciju no preskriptīvas uz venkārši deskriptīvu, it kā tas būtu jau esošās situācijas atspoguļojums. Šāda pieeja nekādā ziņā neatbilst ne likumdevēja iecerēm, ne arī Eiropas organizētas pilsoniskās sabiedrības lielajām cerībām.

3.1

EESK uzskata: lai sāktu izstrādāt konkrētus pasākumus saistībā ar 11. panta 1. un 2. punta piemērošanu, ir lietderīgi sākt ar esošās paraugprakses izmantošanu.

3.2

Pēdējos desmit gados Eiropas Savienībā ir pakāpeniski paplašinājušies sadarbības veidi ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Lielākajā daļā gadījumu runa ir par Eiropas Komisijas veicināto konsultāciju praksi.

3.3

EK līmenī arvien vairāk ģenerāldirektorātu izvērš ievērojamu skaitu šāda veida konsultāciju, kurām ir ļoti dažādi mērķi, regularitāte, mērogs un ietekme. Konsultāciju attīstība pārsvarā bijusi savstarpēji neatkarīga, un dažas no tām ir kļuvušas par faktiskiem konsultatīvajiem forumiem. Dažos gadījumos situāciju un sasniegto rezultātu daudzveidība ir palīdzējusi izveidot samērā strukturētas formas pastāvīgam dialogam ar pilsonisko sabiedrību (10). Jebkurā gadījumā EESK vēlreiz uzsver, ka konsultāciju juridisko struktūru nedrīkst jaukt ar jauno pilsoniskā dialoga institūtu, kuram jākļūst strukturētam un pastāvīgam.

3.4

Kā piemērus var minēt Veselības un patērētāju ģenerāldirektorāta (SANCO) ES veselības forumu; ES Pamattiesību aģentūras Pamattiesību platformu; Attīstības un sadarbības ģenerāldirektorāta EuropeAid (DEVCO) Pilsoniskās sabiedrības kontaktgrupu; Tirdzniecības ģenerāldirektorāta (TRADE) uzsākto “Dialogu ar pilsonisko sabiedrību”.

3.5

Minētais “Dialogs”, iespējams, ir visattīstītākais strukturēta nozares dialoga mehānisms, ņemot vērā gan diezgan plašo iesaistīto dalībnieku skaitu (vairā nekā 800 reģistrētu organizāciju), gan to, ka gandrīz pusei no minētajām organizācijām mītne ir kādā no dalībvalstīm, nevis Briselē. Šis “Dialogs” ir arī vienīgais, par kura rezultātiem pēc Tirdzniecības ģenerāldirketorāta iniciatīvas tika pasūtīts ārējais novērtējums (11).

3.6

Nākamais piemērs ir Eiropas Integrācijas forums (12), kas pēc EESK un Eiropas Komisijas kopīgas iniciatīvas izveidots 2009. gadā; tā sastāvā pastāvīgi ir ap simts gan Eiropas, gan valstu ieinteresēto dalībnieku. Turklāt tajā pastāvīgi piedalās arī EP, Reģionu komiteja (RK) un ES dalībvalstu valdību pārstāvji. Pēc sākotnējām grūtībām forums tagad ir kļuvis par strukturēta dialoga krustpunktu, kurā tiek aplūkotas, sevišķi ex ante posmā, konkrētās norises ES integrācijas politikas darba kārtībā.

3.7

Trešais piemērs ir pilsoniskās sabiedrības forumi ES ārējo attiecību kompleksās sistēmas ietvaros. Jo īpaši jāatgādina apvienoto konsultatīvo komiteju panākumi (tās tika izveidotas, risinot sarunas par pievienošanās ES), Cariforum-ES padomdevējas komitejas loma ES un Cariforum īpašā Ekonomisko partnerattiecību nolīguma pārraudzībā, kā arī pilsoniskās sabiedrības nozīme saistībā ar ES un Korejas brīvās tirdzniecības nolīgumu.

3.8

Kotonū nolīguma (13) gadījums, iespējams, ir vissarežģītākais un visstrukturētākais, ņemot vērā ne vien iesaistīto valstu un dalībnieku skaitu, bet arī īstenoto pasākumu daudzumu. Tas ļauj oficiāli atzīt “nevalstisko dalībnieku [par nevalstiskajiem dalībniekiem tiek uzskatīts: privātais sektors, ekonomiskie un sociālie partneri, kā arī pilsoniskā sabiedrība] ieguldījumu papildu nozīmi un potenciālu attīstības procesā” (14). Pamatojoties uz īpašām pilnvarām, EESK organizē ES un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu (ĀKK) ekonomikas un sociālās jomas dalībnieku regulāras sanāksmes. Turklāt vairākās valstīs ir izstrādāta īpaša finansiālā atbalsta programma, ko pārvalda attiecīgās ES delegācijas; minētie dalībnieki arvien vairāk iesaistās šajā programmā, un tajā arvien lielāku nozīmi gūst ieguldījumi veiktspējas uzlabošanā (15).

3.9

Visbeidzot jāatceras Eiropas Parlamenta iniciatīva; kopš 2007. gada, lai arī neregulāri un ar dažādiem rezultātiem, tas ir rīkojis trīs tematiskus pilsoņu forumus “Agora”, kuros plaši piedalījās ES pilsoniskās sabiedrības organizācijas (16). Lai nākamajos gados šo iniciatīvu atsāktu un padarītu efektīvāku, pašlaik EP notiek tās iekšējā novērtēšana.

3.10

Saistībā ar pilsoniskās sabiedrības efektīvu līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā pieminēšanas vērti ir arī daži starptautiskā līmeņa piemēri. To vidū īpaši jāmin Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) Orhūsas konvencija (17) un Labas prakses kodekss sabiedrības līdzdalībai lēmumu pieņemšanas procesā, ko pieņēma Starptautisko nevalstisko organizāciju (NVO) konference (18).

3.11

Orhūsas konvencija ne tikai paredz, ka sabiedrībai un attiecīgajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir piekļuves tiesības vides informācijai, kas ir valsts iestāžu rīcībā, bet arī nosaka sabiedrības līdzdalības tiesības tādu lēmumu pieņemšanā, kas ietekmē vidi, un tiesības attiecīgā gadījumā apstrīdēt publiskos lēmumus. Turklāt pilsoniskās sabiedrības pārstāvji var iecelt savus locekļus konvencijas Atbilstības komitejā un var būt pārstāvēti birojā. Visbeidzot šādām pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir pieejams finansiāls atbalsts.

3.12

Eiropas Padomes Labas prakses kodeksu atzīst Ministru komiteja, un tā mērķis ir uzlabot pilsoniskās sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā vietējā, reģionālajā un valsts līmenī. Labas prakses kodeksā noteikti četri dažādi līdzdalības līmeņi (informācija, konsultācija, dialogs un partnerība), kurus gan pilsoniskā sabiedrība, gan publiskās iestādes var izmantot kā matrici.

3.13

Labi piemēri atrodami arī reģionālajā un valsts līmenī. To vidū īpaši jāuzsver Francijas iniciatīva “Grenelle Environnement”, kas 2007. gadā tika izstrādāta pēc Francijas Republikas prezidenta iniciatīvas (19). Foruma dialoga un partnerības procesā piedalījās valsts, vietējo pašvaldību, NVO un sociālo partneru pārstāvji, un tā rezultātā attiecīgi 2008. un 2010. gadā tika pieņemtas divas nozīmīgas tiesību aktu paketes. Turklāt pēc “Grenelle Environnement” priekšlikuma 2008. gadā Francijas Ekonomikas un sociālo lietu padomes (ESP) nosaukums tika mainīts uz Ekonomikas, sociālo lietu un vides padomi un tajā tika iecelti vides jomas pārstāvji (20). Nobeigumā jāatgādina, ka ir arī citi valsts un vietējā līmenī izstrādāti pilsoniskā dialoga modeļi, kas izpaužas kā sadarbības platformas, pakti, sadarbības nolīgumi vai protokoli utt.; tie arī attiecīgi jāizmanto.

4.1

Pašreizējā situācijā ir atrodami ļoti interesanti piemēri, kas faktiski ir ievērojami pārsnieguši vienkāršas konsultācijas tradicionālos veidus un vairākos gadījumos ir īstenoti stabilāki un strukturētāki aktīvas līdzdalības un sadarbības nostiprināšanas procesi, kas ir priekšteči atbilstoši LES 11. pantam iespējamiem strukturēta pilsoniskā dialoga veidiem. Tomēr ārpus attiecīgās jomas darbā iesaistītajām aprindām šāda prakse lielākoties nav pietiekami zināma, un tā ir jāvērtē, vairāk jāpopularizē, jāpaplašina un jānostiprina.

4.2

Turklāt tas, kā dažādas ieinteresētās personas uztver šos forumus, sevišķi to efektivitāti, ir atkarīgs no vairākiem faktoriem: no diezgan atšķirīgiem līdzdalības līmeņiem procesā; no tā, kā tiek uztverts dalībnieku pārstāvības līmenis (21); no finansiāliem nosacījumiem, ar kādiem tiek vai netiek atbalstīta arī tādu vājāk strukturētu dalībnieku līdzdalība, kuriem nav pārstāvības Briselē; no tehniskām iespējām aktīvi sniegt ieguldījumu diskusijā un nodrošināt procesa pārraudzību; no nepārtrauktiem ES iestāžu ieguldījumiem darbībā.

4.3

Svarīgi ir uzsvērt dažus būtiskus šādu procesu aspektus:

4.4

Šie vērojumi liecina par potenciālu kritiskajai masai, kas, ja to sistemātiski izmanto un nodrošina tai pienācīgu atpazīstamību, varētu būt svarīgs elements līdzdalības demokrātijas veidošanā ES līmenī. Jebkurā gadījumā tas ļautu nodrošināt Eiropas demokrātijas pīlāra atpazīstamību gan sabiedrībā, gan dažādās iestādēs. Tādējādi ES pilsoniskās sabiedrības organizāciju ieguldījuma apmērs kļūtu pamanāmāks un vairāk novērtēts, tāpat kā šo organizāciju ilggadējie centieni ES.

4.5

Tāpēc EESK ierosina, lai Eiropas Komisija, aktīvi sadarbojoties ar visām pārējām iestādēm, sāk izstrādāt plašāku un detalizētāku pētījumu.

4.6

Desmit gadus pēc Baltās grāmatas par ES pārvaldību (23) publicēšanas šādā pētījumā vajadzētu sniegt pilnīgāku vērtējumu par sasniegtajiem rezultātiem, konkrēto ietekmi uz likumdošanas procesu, notikušām un īstenotām iepriekš negaidītām norisēm, problemātiskiem jautājumiem, trūkumiem, neatbilstībām un izmaksām, nobeigumā noskaidrojot elementus, kas vajadzīgi, lai līdzdalība būtu atbilstošāka un plašāka. Turklāt pētījumā vajadzētu izvērtēt visas pašreizējās ar pilsonisko sabiedrību notiekošās strukturētās sadarbības faktisko efektivitāti un apjomu, noteikt, kādi ir parametri un nosacījumi, lai palielinātu efektivitāti, kādu paraugpraksi var likt par piemēru un kā to attīstīt tālāk. Visbeidzot pētījumā vajadzētu arī izvērtēt, cik lielā mērā un kā šis ievērojamais darba apjoms ir atpazīstams un kā to uztver ārpus tajā iesaistīto dalībnieku loka, kā tas veicina demokrātiskās līdzdalības paplašināšanos, pievienošanos ES projektam un līdz ar to arī ES publiskās telpas veidošanu. Turklāt šādā pētījumā vajadzētu apkopot ietekmes novērtējuma kritērijus, ņemot vērā gan iestāžu, gan dažādu organizētas pilsoniskās sabiedrības dalībnieku viedokli.

4.7

Tādējādi šāds saskaņā ar 11. pantā (24) norādīto virzienu veikts pētījums, kurā tieši un aktīvi tiktu iesaistītas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, varētu kļūt par labu darbības pamatu, lai noteiktu pamatnostādnes un turpmākus praktiskus pasākumus strukturēta dialoga izvēršanai atbilstoši LES 11. pantam. Tādā veidā pētījums varētu nodrošināt nepieciešamos elementus, lai Komisija un citas ES iestādes formulētu turpmākus un precīzākus darbības priekšlikumus, ņemot vērā arī 2.5. punktā minēto zaļo grāmatu, kuras nozīmi EESK vēlas uzsvērt. Jo īpaši vajadzētu noteikt visām iestādēm kopīgas iespējamās pamatnostādnes un praksi, vienlaikus ievērojot katras iestādes autonomiju, lai izstrādātu viennozīmīgu, efektīvu, iekļaujošu un pārredzamu procesu pilsoniskās sabiedrības strukturētai līdzdalībai ES projekta īstenošanā.

4.8

EESK ar savu darbu, kompetenci un tīkliem neapšaubāmi var palīdzēt pētījuma veikšanā, gan tā koncepcijas izstrādes un īstenošanas posmā, gan rezultātu izplatīšanā, sevišķi 27 dalībvalstīs.

4.9

Turklāt 2011. gada 23. jūnijā sāka darboties Eiropas Komisijas un EP izveidots kopējs pārredzamības reģistrs, kas stājies Komisijas 2008. gadā izstrādātā reģistra vietā. Tajā jau reģistrējušies vairāki tūkstoši organizāciju, kas pārstāv ES pilsoniskās sabiedrības dažādas grupas. Minētajām organizācijām jāsniedz plašs informācijas klāsts, un tās apņemas ievērot kopēju rīcības kodeksu (25). Vienots, abām iestādēm kopējs reģistrs, kuram pievienoties interesi jau ir izrādījusi Padome, atspoguļo precīzu virzienu un ES iestāžu gribu savstarpēji koordinēti rīkoties jautājumā, kurš attiecībās ar pilsonisko sabiedrību ir ļoti svarīgs un sensitīvs.

4.10

EESK uzskata, ka šāds reģistrs, kas patlabam paredzēts tikai, lai nodrošinātu tādu dalībnieku pārredzamību, kuri vēršas ES iestādēs ar nolūku ietekmēt to politiku, pakāpeniski varētu kļūt par darba instrumentu, ar kuru nosaka pilsoniskā dialoga dalībniekus saistībā ar pārstāvības kritēriju jautājumu. Tāpēc iepriekš minētā pētījuma ietvaros vajadzētu izpētīt arī šāda reģistra iespējas izvērst strukturētu pilsonisko dialogu.

4.11

Lisabonas līgums paver arī jaunas iespējas saistībā ar Eiropadomi. Tagad tā ir pastāvīga struktūra; Eiropadomes priekšsēdētāju ievēl uz diviem ar pusi gadiem, un viņa pilnvaru termiņu var atjaunot. Tas veido pamatu, lai strukturētu ilglaicīgāku perspektīvu un stabilākas attiecības ar organizētu pilsonisko sabiedrību. Arī Eiropadomei jāievēro 11. panta noteikumi, un, ņemot vērā faktu, ka pašlaik tā ir atbildīga par ES vispārējo politikas pamatnostādņu noteikšanu, stratēģiski ir vēl svarīgāk izvērst sadarbību, kas pakāpeniski pārvēršas par strukturētu pilsonisko dialogu. EESK uzskata, ka Padomei vajadzētu izveidot īpašu nodaļu, kuras uzdevums būtu dialogs ar pilsonisko sabiedrību; EESK, ņemot vēra savas īpašās funkcijas, ir gatava cieši sadarboties ar Padomi, lai konkrēti izvērstu šo perspektīvu.

5.1

Pēdējo desmit gadu laikā arī EESK ir ievērojami mainījusi savas darba metodes; tā it īpaši ir paplašinājusi ES pilsoniskās sabiedrības dalībnieku, ekspertu un organizāciju līdzdalību Komitejas darbā.

5.2

Izmaiņas skārušas visas Komitejas darbības jomas: tradicionālajā darbā (atzinumi) palielinājusies ekspertu līdzdalība un ievērojami pieaudzis uzklausīšanas sanāksmju (visdažādāka apjoma) skaits; ir izveidota grupa sadarbībai ar Eiropas pilsoniskās sabiedrības organizācijām; gan Briselē, gan vairākās ES valstīs specializēto nodaļu, grupu un biroju programmu ietvaros tikuši rīkoti dažādi kongresi un pasākumi; sadarbībā ar dažādu dalībvalstu ekonomikas un sociālo lietu padomēm un tām līdzīgām iestādēm ir veikts darbs saistībā ar stratēģiju “Eiropa 2020”; visbeidzot tikpat daudzveidīgi pasākumi īstenoti Komitejas ārējo sakaru ietvaros.

5.3

Rezultātā veidojas saturīgas un aizvien plašākas attiecības un dialogi ar aptverošāku un daudzveidīgāku ES organizētas pilsoniskās sabiedrības pārstāvju loku. Tā ir daudzšķautņaina, nozarēm ļoti piesaistīta attīstība, kuras ietvaros bieži vien dalībnieki nezina viens par otra darbībām, bet galvenais — tās kopējais potenciāls netiek pietiekami izmantots.

5.4

Tāpēc EESK jāapņemas:

5.5

EESK jāizmanto visas lietderīgas sinerģijas ar citām ES iestādēm, lai nodrošinātu pareizu 11. panta īstenošanu. Šajā sakarā EESK atkārtoti pauž apņemšanos pavērt jaunas darba perspektīvas ar Eiropadomi, kā arī nostiprināt un paplašināt visas jau esošās sadarbības iespējas ar Eiropas Parlamentu, Eiropas Komisiju un Reģionu komiteju.

5.6

EESK un Eiropas Komisijas parakstītais jaunais sadarbības protokols  (27), kurā ir konsolidēta un nostiprināta EESK kā priviliģētas starpnieces starp pilsoniskās sabiedrības organizācijām un Savienības iestādēm loma, šajā saistībā piedāvā daudz iespēju, kas ir mērķtiecīgi jāattīsta. Minētajā protokolā ir konsolidētas un nostiprinātas iepriekšējos gados izveidotās sadarbības jomas, kā arī noteikti jauni, vērienīgi un konkrēti veidi, kā pakāpeniski un kopīgi sākt piemērot LES 11. pantu, lai attīstītu līdzdalības demokrātiju “Savienības līmenī nolūkā stiprināt tās demokrātisko leģitimitāti” (28). Jo īpaši “Komisija uzskata minēto sadarbību par prioritāru līdzekli, lai organizētu atklātu, pārredzamu un pastāvīgu dialogu ar pilsoniskās sabiedrības un tās apvienību pārstāvjiem, kā norādīts LES 11. pantā” (29).

5.7

Protokolā ir minētas divas īpaši piemērotas iespējas šādas sadarbības attīstībai; šīs iespējas var kļūt par stabilu un strukturētu satvaru, kurā pakāpeniski iekļaut arvien plašāku Eiropas pilsoniskās sabiedrības pārstāvības organizāciju tīklu, tādējādi paredzot vēl vienu veidu, kā konkrēti attīstīt 11. panta 2. punktā minēto strukturētu pilsonisko dialogu.

5.8

Turklāt EESK jācenšas veidot visatbilstošākās sinerģijas ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām kā valsts, tā ES līmenī, abos līmeņos izvēršot strukturētu sadarbību.

5.9

Šādu strukturētu sadarbību it īpaši var attīstīt valsts līmenī, jo protokolā tagad ir noteikts, ka “Komiteja var sniegt ieguldījumu ES tiesību aktu īstenošanas novērtēšanā, jo īpaši attiecībā uz horizontālajām klauzulām, kā paredzēts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 8. līdz 12. pantā” (30). Šajā nolūkā ir jāpastiprina jau esošā sadarbība ar valstu ekonomikas un sociālo lietu padomēm un tām pielīdzināmām iestādēm.

5.10

Visbeidzot 2004. gadā EESK izveidoja Sadarbības grupu ar Eiropas pilsoniskās sabiedrības organizācijām un tīkliem, kas ir minēta arī pārskatītajā protokolā. Ņemot vērā iezīmētās perspektīvas, EESK uzskata, ka ir jāpārskata, jāpārstrukturē un jāaktivizē Sadarbības grupas loma, piemēram, atverot to visām organizētas pilsoniskās sabiedrības jomām un sasaistot ar EESK triju grupu strukturētu sastāvu. Šādi veikta stiprināšana varētu būt īpašs ieguldījums, lai panāktu izšķirīgu virzību jo sevišķi LES 11. panta 1. punkta (attiecībā uz horizontālo pilsonisko dialogu) īstenošanā, un EESK kļūtu par platformu, kas atvieglo šo procesu. Sadarbības grupai pēc attiecīgās pārskatīšanas un nostiprināšanas EESK būs arvien nozīmīgāka loma, sevišķi attiecībā uz LES 11. panta īstenošanas uzraudzību.

6.1

EESK uzskata, ka tai pakāpeniski jākļūst par aizvien labāku Eiropas pilsoniskā dialoga izcilības centru, attīstot un nemitīgi uzlabojot jau esošos instrumentus, kā arī veicinot jaunus strukturēta dialoga un ieinteresēto personu atklātu forumu veidus; tam jānotiek vispārējas stratēģijas ietvaros, arvien atbilstīgāk iesaistot Eiropas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, ar mērķi pilsoniskā dialoga jomā visos līmeņos vairot paraugpraksi. Tādējādi EESK varēs sniegt izšķirīgu ieguldījumu 11. panta īstenošanā.

6.2

EESK uzskata, ka ir jāsāk arī veidot šā jaunā demokrātiskās līdzdalības laikmeta atpazīstamu telpu, kas būs ne tikai saturisks un metodisks jauninājums, bet arī impulss procesam kopumā un visbeidzot komunikācijas pasākums pats par sevi. Tas ir veids, kā piešķirt formu un saturu publiskai Eiropas telpai, ko kā ES projekta pamatnosacījumu ierosinājis filozofs J.Habermas, bet kas vēl ir tālu no īstenošanas. Šis darbs ir vēl jo vairāk nepieciešams, ņemot vērā krīzi un jau iepriekš minētos draudus saistībā ar demokrātiskā atbalsta mazināšanos Eiropas integrācijai.

6.3

Priekšlikumu par šādu telpu EESK jau izteikusi gan savās konferencēs (31), gan nesenajā autoritatīvajā atzinumā par tematu “Kopienas metodes atjaunināšana” (32).

6.4

EESK uzskata, ka šāda Eiropas pilsoniskā dialoga strukturēta telpa varētu izpausties ikgadēja pasākuma veidā, kuram būtu šādas iezīmes un mērķi:

6.5

EESK uzskata, ka šāds pasākums būtu konstruktīvs pamudinājums visām ES iestādēm padarīt dialogu ar iedzīvotājiem par visu Komisijas ģenerāldirektorātu, Padomes darba grupu un Eiropas Parlamenta komiteju transversālu uzdevumu, kas, ņemot vērā ES organizētas pilsoniskās sabiedrības dažādās grupas, tiek īstenots pārredzami un līdzsvaroti, kā to jau agrāk pieprasīja Eiropas Parlaments (35).

6.6

Lai šim redzējumam ieliktu pamatus un to piepildītu ar saturu, EESK aicina Komisiju atkārtoti izstrādāt un precizēt galīgo priekšlikumu Eiropas apvienību statūtiem, ko enerģiski pieprasa Eiropas pilsoniskās sabiedrības organizācijas un kā EESK jau ir vairākkārt aicinājusi vairākos atzinumos.