This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52012DC0742
COMMUNICATION FROM THE COMMISSION TO THE EUROPEAN PARLIAMENT, THE COUNCIL AND THE EUROPEAN ECONOMIC AND SOCIAL COMMITTEE A new European approach to business failure and insolvency
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI UN EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI Jauna Eiropas pieeja neveiksmīgai uzņēmējdarbībai un maksātnespējai
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI UN EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI Jauna Eiropas pieeja neveiksmīgai uzņēmējdarbībai un maksātnespējai
/* COM/2012/0742 final */
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI UN EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI Jauna Eiropas pieeja neveiksmīgai uzņēmējdarbībai un maksātnespējai /* COM/2012/0742 final */
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS
PARLAMENTAM, PADOMEI UN EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI Jauna Eiropas pieeja neveiksmīgai
uzņēmējdarbībai un maksātnespējai 1. Ievads: tiesiskums izaugsmei Tā kā Eiropa piedzīvo smagu
ekonomikas un sociālo krīzi, Eiropas Savienība rīkojas, lai
veicinātu ekonomikas atveseļošanos, stimulētu ieguldījumus
un aizsargātu nodarbinātību. Pasākumu
veikšana, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību un
labklājību, ir īpaša politiskā prioritāte[1]. Parāda krīze tieši ietekmē iedzīvotājus,
darbavietas un uzņēmumus. Ekonomikas krīzes rezultātā
ir palielinājies grūtībās nonākušo uzņēmumu
skaits. Laikposmā no 2009. līdz 2011. gadam ES ik gadu bankrotēja
vidēji 200 000 uzņēmumu. Apmēram
ceturtdaļā no šiem bankrotiem ir iesaistīti pārrobežu
elementi. Apmēram 50 % no visiem
jaunajiem uzņēmumiem neizdzīvo pirmo piecu gadu
pastāvēšanās laikā. Tiek
lēsts, ka ik gadu maksātnespējas dēļ tiek zaudēti
1,7 miljoni darbavietu. Izaugsme ir Komisijas tiesiskuma
stratēģijas („Tiesiskums izaugsmei”) uzmanības centrā
atbilstīgi izaugsmes stratēģijai "Eiropa 2020",
gada izaugsmes pētījumam un nesen pieņemtajam
II vienotā tirgus aktam[2]. ES noteikumu par maksātnespēju
modernizēšana, lai veicinātu uzņēmumu dzīvotspēju
un sniegtu uzņēmējiem otro iespēju, ir galvenā
darbība iekšējā tirgus darbības uzlabošanā. 2009. gada Stokholmas programmā Eiropas
tiesiskuma telpai[3]
ir uzsvērta noteikumu par maksātnespēju nozīme
saimnieciskās darbības atbalstam. Eiropai ir jāreaģē, lai
izveidotu efektīvu sistēmu uzņēmumu atjaunošanai un
pārstrukturēšanai, lai tie varētu pārvarēt finanšu
krīzes, darboties efektīvāk un, ja nepieciešams, sākt visu
no jauna. Tas attiecas ne tikai uz lieliem starptautiskiem
uzņēmumiem, bet arī uz 20 miljoniem mazu
uzņēmumu, kas ir Eiropas ekonomikas mugurkauls. Efektīva
rīcība maksātnespējas gadījumos ir svarīga
Eiropas ekonomikai un ilgtspējīgai izaugsmei. ES Regula par maksātnespējas
procedūrām[4]
tika pieņemta, lai risinātu pārrobežu maksātnespējas
jautājumus, pienācīgi atzīstot un koordinējot valstu
maksātnespējas procedūras, un lai izvairītos no personu
stimulēšanas pārvietot aktīvus vai tiesvedību no vienas
dalībvalsts uz citu nolūkā iegūt labvēlīgāku
tiesisko statusu (labvēlīgākās tiesas piekritības
izvēle). Tā kā minētās regulas darbības joma attiecas
uz pārrobežu gadījumiem, ar to netika saskaņoti tiesību
akti par maksātnespēju, kas attiecas uz maksātnespējas
gadījumiem vienas valsts ietvaros. Tādēļ
joprojām pastāv atšķirības starp valstu tiesību
aktiem, un tā rezultātā saimnieciskā darbība var
apsīkt, kreditori atgūst mazāk nekā būtu
iespējams pretējā gadījumā, un attieksme pret
kreditoriem dažādās dalībvalstīs nav vienlīdzīga.
Komisija pašlaik ierosina ES Regulas par maksātnespējas
procedūrām modernizēšanu, taču ierosinātās
izmaiņas attiecas vienīgi uz pārrobežu gadījumiem. Mūsdienīgiem
maksātnespējas tiesību aktiem dalībvalstīs būtu
jāpalīdz spēcīgiem uzņēmumiem izdzīvot un
jāmudina uzņēmēji mēģināt vēlreiz. Tiem
būtu jānodrošina, ka procedūras parādnieku un kreditoru
interesēs ir ātras un efektīvas, jāpalīdz
saglabāt darbavietas, jāpalīdz piegādātājiem
saglabāt savus klientus un īpašniekiem – nezaudēt stabilu
uzņēmumu vērtību. Lai sasniegtu stratēģijas
“Eiropa 2020” mērķus, mums ir jākoncentrējas uz
vispārējo mērķi uzlabot tiesiskuma efektivitāti ES. Efektīvas tiesiskuma sistēmas var sniegt
lielu ieguldījumu riska un tiesiskās nenoteiktības
mazināšanā un pārrobežu uzņēmējdarbības,
tirdzniecības un ieguldījumu veicināšanā. Komisija, ņemot vērā ekonomikas
atveseļošanas programmas ietvaros dalībvalstīs gūto
pieredzi, ir konstatējusi, ka tiesvedības reformām ir
būtiska nozīme. Valstu
maksātnespējas tiesību aktu reformas ir svarīgs instruments
ekonomikas atveseļošanas veicināšanā. “Eiropas
pusgads 2012" atspoguļoja tiesu sistēmu ietekmi uz
ekonomiku, paužot noteiktām dalībvalstīm ieteikumus
attiecībā uz efektīvām maksātnespējas
procedūrām. Izaicinājumu rada tas, ka piemēroti un
ātri jārisina parādnieka finansiālās
grūtības, tajā pašā laikā aizsargājot kreditoru
likumīgās intereses un nodrošinot visām pusēm tiesu
pieejamību. Pēdējo divdesmit gadu laikā
vienotais tirgus ir attīstījies par telpu bez robežām. Ja uzņēmumam ir finansiālas
grūtības, vajadzētu būt iespējai tikpat vienkārši
kā iekšzemē saņemt arī pārrobežu palīdzību. Vienlīdzīgu nosacījumu radīšanai
valstu tiesību aktos par maksātnespēju būtu jārada
uzņēmumiem, uzņēmējiem un privātpersonām,
kas vēlas darboties iekšējā tirgū, lielāka
uzticība citu dalībvalstu sistēmām. Efektīvi
maksātnespējas noteikumi uzlabo arī piekļuvi
kredītiem, kas sekmē ieguldījumu veikšanu. Kreditori labprātāk veiks aizdevumus, ja
viņi būs pārliecināti, ka spēs tos atgūt. Tādēļ noteikumu par
maksātnespējas procedūrām labāka saderība var
uzlabot iekšējā tirgus darbību. Kaut gan dažādība ir
daļa no likumīgas regulējuma konkurences, kas balstās uz
valstu politisko izvēli, tā kopumā rada
labvēlīgākās tiesas piekritības izvēles
problēmu[5]. Sniegt uzņēmējiem otru
iespēju atjaunot stabila uzņēmuma darbību un saglabāt
darbavietas ir svarīgi elementi Eiropas pieejā neveiksmīgai
uzņēmējdarbībai un maksātnespējai. Šīs
pieejas mērķis ir ievērojami veicināt Eiropas ekonomiku
iekšējā tirgū. Priekšlikums atjaunināt ES Regulu par
maksātnespējas procedūrām pārrobežu kontekstā,
kas pieņemts vienlaicīgi ar šo paziņojumu, jau ir balstīts
uz šo jauno pieeju. Tā tiks atbalstīta arī ar nākamo
Eiropas Uzņēmējdarbības rīcības plānu. Šajā paziņojumā uzsvērtas
tās jomas, kurās pastāv vislielākā
varbūtība, ka atšķirības valstu tiesību aktos par
maksātnespēju kavē efektīva maksātnespējas tiesiskā
regulējuma izveidi iekšējā tirgū. Tā nolūks ir
konstatēt problēmas, uz kurām jaunajai Eiropas pieejai
neveiksmīgai uzņēmējdarbībai un
maksātnespējai jākoncentrējas, lai attīstītu
sanācijas un atveseļošanas kultūru dalībvalstīs. 2. Jaunas pieejas maksātnespējai
veidošana: nepieciešamība radīt uzņēmējdarbībai
labvēlīgāku vidi Eiropas Parlaments un Komisija jau ir veikuši
daudzus pētījumus un analīzes saistībā ar valstu
tiesību aktiem par maksātnespēju. Eiropas Parlaments
2011. gada novembrī pieņēma rezolūciju par maksātnespējas
procedūrām[6]. Tas aicināja vispirms pārskatīt
Maksātnespējas regulu, un ierosinātā pārskatīšana
atbilst šim aicinājumam. Eiropas
Parlaments arī ieteica saskaņot konkrētus
maksātnespējas un uzņēmējdarbības tiesību
aspektus. Pētījumā[7], ko tas pasūtījis,
konstatēts, ka atšķirības valstu maksātnespējas
tiesību aktos var radīt šķēršļus, konkurences
priekšrocības un/vai tai neizdevīgus apstākļus vai
grūtības uzņēmumiem, kas īsteno pārrobežu
darbību vai kuriem ir pārrobežu līdzdalība ES. Pētījumā atzīts, ka
maksātnespējas procesu saskaņošana ES dalībvalstīs
uzlabotu maksātnespējas un uzņēmumu
pārstrukturēšanas procesa efektivitāti.
Savukārt tas palielinātu kreditoru atgūtās summas,
ja ir pieņemts lēmums likvidēt aktīvus, vai uzlabotu
pārstrukturēšanas iespējas, sekmējot, ka vairāk
kreditoru atbalsta pārstrukturēšanas plānus. Kopumā tas palielinātu tirdzniecības
un finanšu sektora uzticību ES finanšu infrastruktūras
efektivitātei. Pamatojoties uz pētījumu, Eiropas
Parlaments secināja, ka “ir noteiktas maksātnespējas
tiesību jomas, kurās saskaņošana būtu noderīga un
iespējama”. Tomēr turpmākajos
apsvērumos par maksātnespējas tiesību aktu reformām
jāņem vērā to ietekme uz citām svarīgām
tiesību nozarēm. Komisija nesen
veica pētījumu par uzņēmējdarbības dinamiku[8]. Pētījumā
netika pierādīts, ka tiesību sistēmas veids (anglosakšu
tiesību sistēma / kontinentālā tiesību sistēma)
ietekmē uzņēmējdarbības līmeni (jaundibināto
uzņēmumu īpatsvars, kopējā
uzņēmējdarbības aktivitāte,
dzīvotspējīgo uzņēmumu īpatsvars). Tas nozīmē, ka bankrota procedūru
efektivitāti nenosaka tiesību sistēmas veids vai
vispārējais virziens, bet gan konkrēti noteikumi, piemēram,
ārpustiesas kārtība, tūlītējas procedūras
maziem un vidējiem uzņēmumiem, agrīna
brīdināšanas sistēma un citi noteikumi, kas būtiski
ietekmē sistēmas efektivitāti. Vissekmīgākajās
valstīs ir efektīvs maksātnespējas tiesiskais
regulējums un agrīnās brīdināšanas sistēmas. Pētījumā secināts, ka
gandrīz visās valstīs, kurās ir ļoti efektīvs
maksātnespējas tiesiskais regulējums, ir arī ļoti
efektīvi agrīnās brīdināšanas instrumenti. Svarīgs jautājums
attiecībā uz efektīvu otro iespēju[9], ir parāda dzēšanas
laiks, kas ir laiks no uzņēmuma bankrotēšanas brīža
(likvidācija) līdz brīdim, kad tas var atjaunot
uzņēmējdarbību. Parāda
dzēšanai bieži piedēvē ļoti nozīmīgu lomu
uzņēmējdarbības atjaunošanā.
Pašlaik parāda dzēšanas laiks dažādās valstīs
ir ļoti atšķirīgs. Dažās
valstīs godīgu uzņēmumu maksātnespējā
parāda dzēšana notiek automātiski uzreiz pēc
likvidācijas beigām. Dažās – bankrotējušiem
uzņēmumiem ir jāiesniedz pieteikums parāda dzēšanai,
un citās – bankrotējušiem uzņēmumiem parāds nevar tikt
dzēsts. Vēl viens apsvērums par otro
iespēju attiecas uz iepriekš bankrotējuša/neveiksmīga
uzņēmuma atjaunošanu. Daudzās
Eiropas valstīs pastāv politiska apņemšanās risināt
neveiksmīgas uzņēmējdarbības gadījumus un
veicināt otrās iespējas izmantošanu. Dalībvalstis
ir ieplānojušas maksātnespējas tiesību aktu reformas, lai
atbalstītu uzņēmējus, kas vēlas otro iespēju. Vairums valstu tiesību aktu, šķiet,
neļauj uzņēmējiem viegli atjaunot
uzņēmējdarbību. Tā
rezultātā ir mazāk atjaunoto uzņēmumu, kaut gan
neveiksmīgo uzņēmumu vēlme atsākt
uzņēmējdarbību ir liela. Konkurētspējas padome
2011. gada maija sanāksmē aicināja veikt konkrētus
pasākumus. Padome „aicina
dalībvalstis veicināt to, lai uzņēmējiem būtu
otrā iespēja, līdz 2013. gadam sanācijas laiku un
kreditoru prasību apmierināšanas termiņu labticīgiem
uzņēmējiem pēc bankrota, ja iespējams, samazinot
līdz ne vairāk kā 3 gadiem”[10]. 3. Valstu maksātnespējas
tiesību aktu jomas, kurās tuvināšana varētu sniegt labumu Pamatojoties uz iepriekš minēto
atziņu analīzi, Komisija ir konstatējusi vairākas jomas,
kurās valstu maksātnespējas tiesību aktu
atšķirības var radīt tiesisko nenoteiktību un uzņēmējdarbībai
nelabvēlīgu vidi. Tas rada
mazāk labvēlīgus apstākļus pārrobežu
ieguldījumiem. 3.1. Otrā iespēja
bankrotējušiem godīgajiem uzņēmējiem[11] Eiropas Mazās
uzņēmējdarbības akta[12]
II principa mērķis ir veicināt otrās iespējas
sniegšanu godīgiem uzņēmējiem[13]. “Godīga” neveiksme ir
gadījums, kad uzņēmējdarbības neveiksmes iemesls nav
bijusi īpašnieka vai vadītāja rupja kļūda, proti,
bankrots ir godprātīgs un attaisnots, pretēji gadījumiem,
kad bankrots ir krāpniecisks vai bezatbildīgs. Tādēļ
dalībvalstīm vajadzētu veikt labākās prakses
apmaiņu. Ilgas un dārgas bankrota procedūras
ir lielākais šķērslis efektīvai otrās iespējas
izmantošanai. Turklāt uz
bankrotējušiem godīgiem uzņēmējiem parasti attiecas
tādi paši ierobežojumi kā uzņēmējiem, kas
rīkojušies krāpnieciski. Tas
nozīmē ne tikai risku, ka neveiksmīgais godīgais
uzņēmējs saskarsies ar aizspriedumiem, kas saistīti ar
bankrotu, bet arī to, ka pastāv juridiski un administratīvi
šķēršļi uzņēmējdarbības atjaunošanai. Grūtības atrast finansējumu jaunam
uzņēmumam ir uzskatāmas par galveno problēmu
uzņēmumu atjaunošanā. Taču
jāņem vērā, ka tie, kas mēģina atjaunot
uzņēmējdarbību, mācās no savām
kļūdām un parasti piedzīvo straujāku izaugsmi,
nekā tie, kuri tikai sāk uzņēmējdarbību. Varētu rīkoties, lai stingrāk
nošķirtu godīgus un negodīgus bankrotus.
Maksātnespējas režīmos varētu nošķirt
parādniekus, kas veikuši godīgu rīcību vai
uzņēmējdarbību, kuras rezultātā radušās
parādsaistības, no tiem, kas rīkojās negodīgi, un
šajos režīmos varētu, piemēram, iekļaut noteikumus par to,
ka gadījumā, ja parādnieks tīši vai bezatbildīgi
nepilda savas juridiskās saistības, viņam piemēro
civiltiesiskas sankcijas un, vajadzības gadījumā, iestājas
kriminālatbildība. Jebkādām
atbalsta programmām jaunas uzņēmējdarbības
sākšanai vajadzētu būt pieejamām vienīgi godīga
bankrota gadījumā, un attieksmei nevajadzētu atšķirties no
tiem gadījumiem, kad tiek atbalstīts uzņēmums, kas nav
bankrotējis. Kā būtiskākie veicamie
pasākumi otrās iespējas pastiprināšanai būtu
jāizskata šādi: ·
atšķirīgas likvidācijas
procedūras godīgiem un negodīgiem uzņēmējiem; ·
tūlītēju likvidācijas
procedūru izstrāde un piemērošana godīgiem
uzņēmējiem. 3.2. Parāda dzēšanas
termiņi, kas neveicina otrās iespējas īstenošanu Parāda dzēšana arī ir
svarīgs elements otrās iespējas izmantošanā: trīs gadu
ilgam laikam parāda dzēšanai un prasījumu apmierināšanai
vajadzētu būt saprātīgam galīgajam ierobežojumam
attiecībā uz godīgiem uzņēmējiem, un tas
būtu jāpiemēro pēc iespējas automātiski. Ir būtiski, lai
uzņēmējdarbība nebeigtos kā „spriedums uz mūžu”,
ja gadījusies kļūme[14]. Pēc tam, kad tika sākta Eiropas
mazās uzņēmējdarbības akta pārskatīšana[15], dalībvalstis
2011. gada maija Konkurētspējas padomes sanāksmes
secinājumos vienojās, ka ir nepieciešams saskaņot parāda
dzēšanas laiku un noteikt to mazāku par trim gadiem. Parāda dzēšanas laika
saīsināšana un vienādošana būtu svarīgs solis
ceļā uz labvēlīgākas un novatoriskas
uzņēmējdarbības vides radīšanu, kas ļautu Eiropas
uzņēmumiem darboties vienlīdzīgu nosacījumu
apstākļos. Tas varētu būt
pirmais pasākums valstu maksātnespējas tiesību aktu
turpmākā tuvināšanā. 3.3. Atšķirīgas
pārstrukturēšanas iespējas dažādo noteikumu par
procedūru sākšanu dēļ Ir ievērojamas atšķirības starp
kritērijiem maksātnespējas procedūru sākšanai. Dažās dalībvalstīs
maksātnespējas procedūras var sākt vienīgi
attiecībā uz parādniekiem, kurus skar finansiālas
grūtības vai kuri ir maksātnespējīgi. Savukārt citās procedūras var
sākt attiecībā uz maksātspējīgiem
uzņēmumiem, kas paredz, ka tiem draud maksātnespēja
tuvākajā nākotnē. Atšķirības
ir arī maksātnespējas pārbaudēs (līdzīgas
likviditātes pārbaudēm), kas pieņemtas dalībvalstu
tiesību aktos. Protams,
atšķirības maksātnespējas pārbaudēs
nozīmē, ka uzņēmumi, kas ir līdzīgā
finansiālajā situācijā, var atbilst
maksātnespējas stāvoklim vienā dalībvalstī, bet
citā – ne. Tā rezultātā
uzņēmumiem var būt nevienlīdzīgas iespējas
sākt neformālu pārstrukturēšanu ārpustiesas
kārtībā, lai atrisinātu finansiālas grūtības
un izvairītos no maksātnespējas procedūrām, kas ir
saistītas ar daļēju vai pilnīgu parādnieka mantas
atsavināšanu un likvidatora iecelšanu. Vēl viena problēma ir saistīta
ar noteikumiem par brīdi, kad obligāti jāiesniedz
maksātnespējas pieteikums. Ir
būtiskas atšķirības dalībvalstīs attiecībā
uz termiņiem, kas parādniekam jāievēro gadījumā,
ja maksātnespējas procedūru sākšana ir obligāta. Dažās dalībvalstīs parādniekam
divu nedēļu laikā pēc maksātnespējas
iestāšanās ir jāiesniedz bankrota pieteikums, savukārt
dažās parādniekam ir jāiesniedz pieteikums divu mēnešu
laikā pēc datuma, kad viņš uzzina par maksātnespējas
situāciju. Citās
dalībvalstīs parādniekam ir jāiesniedz bankrota pieteikums
ne vēlāk kā 45 dienas pēc maksājumu
pārtraukšanas. Termiņa ilgums var ietekmēt
parādnieka iespējas atrisināt finansiālās
grūtības. Pārāk īsi
termiņi var negatīvi ietekmēt viņa iespējas,
turpretī gari termiņi var novilcināt atvieglojumu
piešķiršanu maksātnespējas procedūru ietvaros un
samazināt procedūru efektivitāti attiecībā uz visiem
kreditoriem. 3.4. Kreditoru vilšanās
dažādo parādnieku kategoriju dēļ Dalībvalstu tiesību akti ir
atšķirīgi attiecībā uz kreditoru iespējām
sākt parādnieku maksātnespējas procedūras un uz
dažādām parādnieku kategorijām. Šīs
atšķirības varētu būt grūti apvienot ar kreditoru
tiesisko paļāvību. Kreditori
paļaujas uz to, ka viņi var sākt maksātnespējas
procedūras pret savu parādnieku un ierosināt kolektīvas
maksātnespējas procedūras tā vietā, lai veiktu
individuālos izpildes pasākumus. Vēl viena joma, kurā varētu
būt nepieciešama tuvināšana, ir tiesības ierosināt
procedūras pret parādnieku. Visās
dalībvalstīs ir sistēmas, kas ļauj parādniekam
(fiziskai personai vai valsts vai privātai struktūrai), kas veic
saimniecisko darbību, kreditoram vai valstij iesniegt tiesā
pieteikumu sākt parādnieka maksātnespējas procedūras. Tomēr dažās valstīs ir ierobežotas
kreditora iespējas iesniegt pieteikumu maksātnespējas
procedūras sākšanai, jo ir ieviesti īpaši papildu
nosacījumi. Jebkādi noteikumi, kas
ierobežo kreditora iespēju iesniegt pieteikumu maksātnespējas
procedūru sākšanai, var radīt situācijas, kad pret
kreditoru ir atšķirīga attieksme, ja attiecībā uz vienu
parādnieku tiek sākta galvenā un sekundārā
maksātnespējas procedūra. 3.5. Nenoteiktība
attiecībā uz kreditoriem saistībā ar prasījumu
iesniegšanas un pārbaudes procedūrām Lai samazinātu nenoteiktību un
radītu vienlīdzīgu attieksmi pret kreditoriem
dalībvalstīs, būtu jāapsver turpmāka noteikumu par
prasījumu iesniegšanu un pārbaudi tuvināšana, piemēram, attiecībā
uz procedūrām, termiņiem, sankcijām un sekām noteikumu
neievērošanas gadījumā un informāciju, kas jāsniedz
kreditoriem. Prasījumu iesniegšanas un pārbaudes
procedūru pārredzamība būtiski ietekmē kreditoru
iespējas panākt apmierinošus rezultātus bankrota procedūrās. Dalībvalstīs šīs jomas tiesiskais
regulējums ir atšķirīgs. Konstatētās
atšķirības attiecas uz prasījumu iesniegšanas termiņiem un
tiesību īstenošanu, informāciju par procesu, šīs
informācijas pieejamību un piekļuvi tai, kā arī
novēlotas prasījumu iesniegšanas sekām.
Bieži prasījumu iesniegšanas termiņš ir noteikts
lēmumā par maksātnespējas procedūras sākšanu. Šī termiņa neievērošanai
dažādās dalībvalstīs ir atšķirīgas sekas. Dažās dalībvalstīs kreditors, kas
nokavējis termiņu, var zaudēt privilēģijas tiesības
un tiesības uz apmierinošu prasījuma rezultātu bankrota
procedūrās, turpretī citās dalībvalstīs šīs
tiesības tiek saglabātas. Ārvalstu kreditorus, visdrīzāk,
vairāk nekā iekšzemes kreditorus ietekmēs ievērojamās
atšķirības dalībvalstu tiesību aktos, ņemot
vērā iespējami smagās sekas gadījumā, ja netiek
ievēroti procesuālie noteikumi. Šīs
sekas var izpausties arī kā tiesību zaudēšana
piedalīties aktīvu sadalē. 3.6. Pārstrukturēšanas
plānu veicināšana Noteikumiem, kas regulē
pārstrukturēšanas plānus (tostarp saturu un procesuālos
jautājumus), ir būtiska nozīme, lai radītu nosacījumus
veiksmīgai pārstrukturēšanai maksātnespējas
procedūrās. Neelastīgi un
nepraktiski noteikumi var samazināt izredzes pieņemt
pārstrukturēšanas plānu, un tad vienīgā alternatīva
ir uzņēmuma likvidācija. Dalībvalstīs
pieņemtais tiesiskais regulējums attiecībā uz
pārstrukturēšanas plāniem būtiski atšķiras. Galvenās atšķirības attiecas uz pušu
noteikšanu, kuras var rīkoties kā plāna virzītājas,
kā arī uz plānu pieņemšanu, grozīšanu un
apstiprināšanu. Dalībvalstu tiesību aktos
kopumā ir pieņemts, ka parādnieks var ierosināt
pārstrukturēšanas plānu, taču noteikumi par to, vai
kreditori var ierosināt plānu vai ietekmēt tā izstrādi,
ir atšķirīgi. Ir arī
būtiskas atšķirības noteikumos par plāna pieņemšanas
procedūru, tostarp par to, vai kreditori ir iedalīti kategorijās
un kāds vairākums ir nepieciešams. Dažās
dalībvalstīs kreditori nav iedalīti kategorijās. Dalībvalstu tiesību aktos ir
atšķirīgi noteikumi par nepieciešamo vairākumu plāna
apstiprināšanai. Dalībvalstu
tiesību aktos ir arī atšķirības attiecībā uz
standartiem, ko tiesas piemēro, pārskatot plānus. Saskaņā ar dažu dalībvalstu
tiesību aktiem tiesām ir plašas pilnvaras rīkoties pēc
saviem ieskatiem, citu dalībvalstu tiesību aktos šīs pilnvaras
ir ierobežotākas. 4. MVU īpašās vajadzības
attiecībā uz otrās iespējas izmantošanas veicināšanu ES pievērš īpašu uzmanību
situācijai, ar ko saskaras MVU, un tam, lai viņiem būtu
otrā iespēja. Komisija uzskata, ka
būtu jāatbalsta MVU ekonomikas grūtību
pārvarēšanā attiecībā uz šādiem aspektiem[16]: ·
novēršana; ·
situācija pēc bankrota
pasludināšanas un otrā iespēja; ·
ārpustiesas risinājumi; ·
tiesas procedūras. MVU pārstrukturēšana varētu
būt saistīta ar tik augstām izmaksām, ka bieži bankrots ir
vienīgā pieņemamā iespēja. Iespējamais
risinājums būtu samazināt MVU pārstrukturēšanas
izmaksas. Tas varētu būt,
piemēram, maksimālās maksas noteikšana.
Būtu jāievieš alternatīvās procedūras, lai visu
veidu MVU būtu pieejams piemērots risinājums. Procedūrām vajadzētu būt
samērīgām ar uzņēmuma lielumu.
Ārpustiesas procedūrām vajadzētu būt
pieejamām visa veida parādniekiem neatkarīgi no tā, cik ir
pieejamo līdzekļu. Kaut gan laiks,
kas vidēji nepieciešams ārpustiesas risinājumiem, ir
samērā īss, veiksmīgu risinājumu panākšanas
īpatsvars ES dalībvalstīs ir virs 50 %. Lai arī ārpustiesas risinājumi un
procedūras pirms maksātnespējas ir nesen ieviesti
mehānismi, tos arvien biežāk izmanto MVU Eiropas Savienībā. MVU arī kā kreditorus var skart
ekonomikas grūtības. Daži MVU
pārstāvji uzskata, ka ilgstošo procedūru un valstu noteikumu par
prioritāti dēļ mikrouzņēmumi kā kreditori
zaudē nesamērīgu daļu no viņu neapmaksātajiem
prasījumiem maksātnespējas procedūrās. Ir vērts izpētīt, kā
varētu uzlabot MVU kā kreditoru situāciju. 5. Veicamie pasākumi Komisija ierosina sākumā
modernizēt ES regulu par maksātnespējas procedūrām.
Turklāt tā plāno pieņemt Eiropas
Uzņēmējdarbības rīcības plānu, kurā
būtu iekļauti pasākumi efektīvu bankrota procedūru
veicināšanai un otrās iespējas sniegšanai. Komisija apsver veidus to problēmu
risināšanai, kas rodas saistībā ar atšķirībām
dalībvalstu maksātnespējas tiesību aktos. Rīkojoties
atsevišķi dalībvalstu līmenī, nevar pienācīgi
risināt problēmas, kas saistītas ar iekšējā tirgus
starptautiskajiem aspektiem. Būtu
lietderīgi veikt pasākumus nenoteiktības mazināšanai un
uzņēmējdarbībai labvēlīgākas vides
radīšanai. Izaicinājumu rada tas, ka
piemēroti un ātri jārisina parādnieka finansiālās
grūtības, ņemot vērā kreditoru intereses, tajā
pašā laikā atvieglojot uzņēmumu sanāciju un
pārstrukturēšanu. Komisija turpinās iepriekšējā
Eiropas pusgada ciklā sākto pieeju, sakarā ar kuru dažas
dalībvalstis jau ir reformējušas savus tiesību aktus par
maksātnespēju. Tāpēc vajadzības gadījumā var
tikt izstrādāti ieteikumi katrai dalībvalstij atsevišķi,
aicinot tās atjaunināt tiesību aktus par
maksātnespēju. Turklāt Komisija plāno veikt
padziļinātu analīzi par atšķirību starp valstu
maksātnespējas tiesību aktiem ietekmi uz iekšējā
tirgus darbību. Tādēļ,
pamatojoties uz šo paziņojumu, tā sāks dialogu ar Eiropas
Parlamentu un Padomi. Turklāt Komisija
sāks sabiedrisko apspriešanu, lai apzinātu ieinteresēto personu
viedokli par šajā paziņojumā izklāstītajiem
jautājumiem un citām problēmām, kā arī par
iespējamajiem risinājumiem un politikas variantiem. [1] Sk. priekšsēdētāja Barrozu
vēstuli Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam 2012. gada
12. septembra runas par Savienības stāvokli ietvaros. [2] COM(2012) 573. [3] OV C 115, 4.5.2010., 1. lpp. [4] Padomes Regula (EK) Nr. 1346/2000 par
maksātnespējas procedūrām, OV L 160, 30.6.2000.,
1. lpp. [5] Šī problēma ir sīkāk raksturota
ietekmes novērtējumā, kas pievienots Pārskatītajai
Regulai (EK) Nr. 1346/2000 par maksātnespējas
procedūrām, COM(2012) 744. [6] EP 2011. gada 15. novembra rezolūcija par
ieteikumiem Komisijai par maksātnespējas procedūrām ES
uzņēmējdarbības tiesībās. [7] “Maksātnespējas tiesību aktu
saskaņošana ES līmenī”, Eiropas Parlaments, 2010.g., PE 419.633.
Pēc tam tika publicēts pētījums „Maksātnespējas
tiesību aktu saskaņošana ES līmenī attiecībā uz
procedūru sākšanu, prasījumu iesniegšanu un verifikācijas
un pārstrukturēšanas plāniem”, EP, 2011.g., PE 432.766. [8] “Uzņēmējdarbības dinamika:
uzņēmumu dibināšana, to īpašnieku maiņa un
likvidācija”, Eiropas Komisija, Uzņēmējdarbības un
rūpniecības ĢD, 2011. gada janvāris. Šajā
ziņojumā ietverts pētījums par juridisko un
administratīvo bankrota procedūru un otrās iespējas
pēc bankrota saimniecisko ietekmi 33 Eiropas valstīs (27 ES
dalībvalstis un Islande, Norvēģija, Horvātija, Turcija,
Serbija un Melnkalne). [9] Sk. “Otrā iespēja uzņēmējiem:
maksātnespējas novēršana, maksātnespējas
procedūru vienkāršošana un atbalsts jaunam sākumam”, ekspertu
grupas ziņojums, Eiropas Komisija, Uzņēmējdarbības un
rūpniecības ĢD, 2011. gada janvāris. [10] Eiropas Savienības Padome, dokuments 10975/11. [11] Ir skaidri jānošķir „godīgas” neveiksmes no
krāpnieciskajām, no kuru veicināšanas noteikti
jāizvairās. [12] COM(2008) 394 galīgā redakcija. Pirms tam
tika sagatavots paziņojums „Pārvarēt aizspriedumus par neveiksmīgu
uzņēmējdarbību. - Otras iespējas politika”,
COM (2007) 584 galīgā redakcija. [13] II princips: “Nodrošināt, lai godīgi
uzņēmēji, kas ir bankrotējuši, ātri varētu
izmantot otro iespēju”. [14] Šāds ieteikums pausts arī iepriekš
minētajā ekspertu grupas ziņojumā par otro iespēju. [15] COM(2011) 78 galīgā
redakcija. [16] “Otrā iespēja uzņēmējiem:
maksātnespējas novēršana, maksātnespējas
procedūru vienkāršošana un atbalsts jaunam sākumam”, sk.
9. zemsvītras piezīmi iepriekš.