This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52012DC0492
COMMUNICATION FROM THE COMMISSION TO THE EUROPEAN PARLIAMENT, THE COUNCIL, THE EUROPEAN ECONOMIC AND SOCIAL COMMITTEE AND THE COMMITTEE OF THE REGIONS The roots of democracy and sustainable development: Europe's engagement with Civil Society in external relations
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI Demokrātijas un ilgtspējīgas attīstības pirmsākumi. Eiropas iesaistīšanās ar pilsonisko sabiedrību ārējo attiecību jomā
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI Demokrātijas un ilgtspējīgas attīstības pirmsākumi. Eiropas iesaistīšanās ar pilsonisko sabiedrību ārējo attiecību jomā
/* COM/2012/0492 final */
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI Demokrātijas un ilgtspējīgas attīstības pirmsākumi. Eiropas iesaistīšanās ar pilsonisko sabiedrību ārējo attiecību jomā /* COM/2012/0492 final */
SATURS 1........... VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA...................................................................................... 3 1.1........ Pilsoniskās sabiedrības nozīme........................................................................................ 3 1.2........ Ko ES saprot ar PSO..................................................................................................... 3 1.3........ Mainīga ainava................................................................................................................ 3 2........... ATJAUNOTA ES ATBILDE......................................................................................... 4 3........... LABVĒLĪGAS VIDES VEICINĀŠANA...................................................................... 5 4........... SPĒCĪGS UZSVARS VALSTS LĪMENĪ...................................................................... 6 4.1........ Iekļaujošas politikas veidošana
labākai pārvaldībai.......................................................... 7 4.2........ Pārredzamība un pārskatatbildība
iekšzemē..................................................................... 8 4.3........ Partnerības sociālo pakalpojumu
kvalitātes uzlabošanai.................................................... 8 4.4........ PSO darbs iekļaujošai un
ilgtspējīgai izaugsmei................................................................ 9 4.5........ ES ceļveži attiecībā uz
iesaistīšanos ar PSO................................................................... 10 5........... PSO REĢIONĀLĀ UN PASAULES MĒROGĀ........................................................ 10 6........... ES ATBALSTA VEIDOŠANA................................................................................... 11 6.1........ Spēju veidošana uzmanības centrā................................................................................. 11 6.2........ Vietējām vajadzībām pielāgots
finansējums.................................................................... 11 7........... SECINĀJUMI............................................................................................................. 12 KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM,
PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI Demokrātijas un ilgtspējīgas attīstības
pirmsākumi. Eiropas iesaistīšanās ar pilsonisko sabiedrību ārējo attiecību jomā
1. VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA 1.1. Pilsoniskās
sabiedrības nozīme Pilntiesīga pilsoniskā sabiedrība ir jebkuras
demokrātiskas sistēmas svarīgs komponents un vērtība pati par sevi. Tā nozīmē un nostiprina plurālismu un var veicināt
efektīvākas politikas nostādnes, taisnīgu un ilgtspējīgu attīstību un
iekļaujošu izaugsmi. Tai ir svarīga loma miera
veicināšanā un konfliktu atrisināšanā. Skaidri
formulējot pilsoņu bažas, pilsoniskās sabiedrības organizācijas (PSO) darbojas
publiskā arēnā, iesaistoties iniciatīvās, lai veicinātu līdzdalības
demokrātiju. Tās nozīmē arvien lielāku
pieprasījumu pēc pārredzamas un atbildīgas pārvaldības.
Lai gan valstīm ir galvenā atbildība par
attīstību un demokrātisku pārvaldību, sinerģijas starp valstīm un PSO var
palīdzēt pārvarēt nabadzības problēmas, pieaugošu nevienlīdzību, sociālo
atstumtību un neilgtspējīgu attīstību. PSO
dalība politikas procesos ir svarīga, lai nodrošinātu iekļaujošas un efektīvas
politikas nostādnes. Tāpēc PSO veicina
atbildīgāku un likumīgāku valstu izveidi, kā rezultātā tiek panākta lielāka
sociālā kohēzija un atklātāka un dziļāka demokrātija.
1.2. Ko ES
saprot ar PSO „PSO” jēdziens ietver dažādus dalībniekus ar
dažādām lomām un mandātiem. Definīcijas mainās laika gaitā un atšķiras starp
iestādēm un valstīm. ES uzskata, ka PSO ietver visas nevalstiskas, bezpeļņas
struktūras[1],
bezpartejiskas un nevardarbīgas, ar kuru starpniecību cilvēki apvienojas, lai
sasniegtu kopīgus mērķus un ideālus – vai tie būtu politiski, kultūras, sociāli
vai ekonomiski. Darbojoties vietējā, valsts, reģionālā un starptautiskā mērogā,
tās ietver pilsētu un lauku, formālas un neformālas organizācijas. ES augstu
vērtē PSO daudzveidību un specifiku; tā sadarbojas ar atbildīgām un pārredzamām
PSO, kurām ir tāda pati apņemšanās panākt sociālu progresu un sasniegt
pamatvērtības – mieru, brīvību, vienlīdzīgas tiesības un cilvēka cieņu. 1.3. Mainīga
ainava Pēdējā desmitgadē ir norisinājušies
kontrastējoši notikumi. PSO tagad ir plaši
atzītas kā pilntiesīgas attīstības dalībnieces. To
skaits ir palielinājies, un tās reaģē uz jauniem sociāliem pamatiem, veidojot
koalīcijas visos līmeņos. PSO izceļas,
pateicoties to spējai sasniegt, pilnvarot, pārstāvēt un aizstāvēt neaizsargātas
un sociāli atstumtas grupas un veicināt sociālo inovāciju. Uz šā fona vairāku valstu valdības ir
pastiprinājušas iesaistīšanos ar PSO. Tomēr attiecības starp valstīm un PSO bieži ir
delikātas. Daudzās valstīs joprojām pastāv
ierobežota dialoga tradīcija, un pārāk bieži vieta pilsoniskai sabiedrībai
joprojām ir šaura vai samazinās, un tiek piemēroti stingri ierobežojumi.
Daudzos gadījumos PSO, kas pievēršas cilvēktiesībām un aizstāvībai, tostarp
sieviešu organizācijas, saskaras ar ierobežojumiem to iespējām darboties un
iegūt finansējumu. Savukārt PSO var saskarties ar tādām problēmām
kā pārstāvība, pārredzamība, iekšējā pārvaldība un spējas, atkarība no
starptautiskiem līdzekļu devējiem, kā arī konkurenci par resursiem; šīs
problēmas saasina ekonomikas krīze. Turklāt
pieaug pilsoņu un jauniešu darbību jauni un plūstošāki veidi – „Arābu pavasaris” un kustība „Occupy” liecina par
sociālu un kultūras kustību kā pārmaiņu faktoru potenciālu. Šo pārmaiņu veicināšanā nozīmīga loma ir arī
mērogam un iespējām, ko paver internets un sociālie plašsaziņas līdzekļi. 2. ATJAUNOTA ES ATBILDE Ņemot vērā šo kontekstu, Komisija ierosina
pastiprinātu un stratēģiskāku pieeju attiecībā uz iesaistīšanos ar vietējām
PSO, aptverot visus reģionus, tostarp jaunattīstības valstis, kaimiņvalstis un
paplašināšanās valstis. Pienācīga uzmanība
tiks veltīta valstu specifikai, jo īpaši ļoti nepastāvīgās politiskās
situācijās. ES piešķir vērtību dinamiskai, plurālistiskai
un kompetentai pilsoniskai sabiedrībai un atzīst nozīmi, kāda ir konstruktīvām
attiecībām starp valstīm un PSO. Tāpēc ES
politikas uzsvars būs uz PSO iesaistīšanu, lai veidotu spēcīgākus demokrātiskos
procesus un pārskatatbildības sistēmas un sasniegtu labākus rezultātus
attīstības jomā[2]. Šajā paziņojumā izvirzītas ES atbalsta trīs
prioritātes: ·
pastiprināt centienus, lai veicinātu PSO
labvēlīgu vidi partnervalstīs; ·
veicināt PSO nozīmīgu un strukturētu dalību
partnervalstu iekšpolitikā, ES programmu plānošanas ciklā un starptautiskos
procesos; ·
palielināt vietējo PSO spējas efektīvāk pildīt
savus uzdevumus kā neatkarīgiem attīstības dalībniekiem. Darbības līmenī, ņemot vērā koncentrācijas un
diferenciācijas principu[3],
visos instrumentos un programmās un visās sadarbības nozarēs tiks integrēta
stratēģiskāka iesaistīšanās ar PSO. ES arī atbalstīs šā paziņojuma noteikumu
īstenošanu, īstenojot politiskus un stratēģiskus dialogus ar partnervalstīm. ES ceļvežu attiecībā uz iesaistīšanos ar
PSO[4]
izstrādei valstu līmenī jāaktivizē un jānodrošina strukturēts dialogs un
stratēģiska sadarbība, palielinot ES pasākumu saskaņu un ietekmi. Jaunā politika ir balstīta uz rezultātiem, ko
deva pasaules „Strukturētais dialogs par PSO un vietējo iestāžu iesaistīšanu
ES attīstības sadarbībā”[5]
(2010.–2011. g.). Iniciatīva ļāva rūpīgi pārskatīt
daudzšķautņaino partnerību ar PSO – no politikas un stratēģiskiem aspektiem
līdz darbības un finansējuma jautājumiem. Rezultātā
tika panākts kopīgs priekšstats par ES vērienīgāku un saskaņotu iesaistīšanos
ar PSO. Turklāt šajā paziņojumā turpmāk izstrādāti
jaunajā Pārmaiņu programmā[6]
iekļautie noteikumi saistībā ar PSO un ņemta vērā atjaunotā Eiropas
kaimiņattiecību politika[7],
nesenās Paplašināšanās stratēģijas[8]
un paziņojumi par ES budžeta atbalstu trešām valstīm[9], kopā ar starptautiskām
saistībām saskaņā ar 2011. gada Pusanas partnerību efektīvai attīstības
sadarbībai[10]. Tajā integrēti arī tiešsaistes apspriešanas
„Pilsoniskās sabiedrības organizācijas attīstības sadarbībā”[11] rezultāti. 3. LABVĒLĪGAS VIDES
VEICINĀŠANA PSO spēja piedalīties sabiedriskās dzīves
dažādās jomās ir atkarīga no priekšnosacījumu kopuma, ko parasti sauc par „PSO
labvēlīgu vidi”, par kuru ir atbildīgi dažādi dalībnieki. Lai PSO darbotos, tām ir nepieciešama
funkcionējoša demokrātiska tiesību un juridiskā sistēma, kas tām sniedz de
jure un de facto tiesības apvienoties un nodrošināt finansējumu, kā
arī izpausmes brīvību, piekļuvi informācijai un dalību sabiedriskajā dzīvē. Galvenā atbildība, lai nodrošinātu šos
pamatnosacījumus, ir valstij. Tomēr daudzām valstīm nav labvēlīgu tiesisko
regulējumu, lai garantētu PSO tiesības darboties neatkarīgi un bez patvaļīgas
iejaukšanās. Dažās valstīs valdības neatzīst
PSO lomu. Rezultātā PSO bieži saskaras ar
ierobežojumiem tiesiskajam regulējumam un politikas satvaram, kurā tās
darbojas, mēģinājumiem tās diskreditēt vai padarīt par noziedzīgām,
ierobežojumiem attiecībā uz piekļuvi līdzekļiem, iebiedēšanu un pat fizisku
vajāšanu, aizturēšanu un vardarbīgiem uzbrukumiem. Šajā kontekstā starptautiskajai sabiedrībai,
tostarp ES, ir pienākums iestāties par to, lai PSO un indivīdiem būtu iespēja
darboties. ES jārāda piemērs, radot kopīgu
spiedienu ar diplomātisku un politisku dialogu ar valdībām un publiski paužot
bažas par cilvēktiesībām. ES ir bijusi priekšplānā, izstrādājot
stingrākus standartus un mehānismus cilvēktiesību veicināšanai un aizsardzībai
Apvienoto Nāciju Organizācijā, Eiropas Padomē un EDSO.
ES pastiprinās centienus uzraudzīt tiesību aktus, noteikumus un darbības
jautājumus, kas var ietekmēt PSO, saskaņā ar starptautiskajām saistībām. Paralēli ES veicinās PSO vadītas iniciatīvas un
atbalstīs starptautiskas vienošanās, lai veicinātu un uzraudzītu PSO labvēlīgu
vidi[12]. ES turpinās veikt darbības un pasākumus
valstīs, kurās valdība neatzīst pilsonisko sabiedrību, kā rezultātā notiek
cilvēktiesību pārkāpumi. Kad valstis mazina
savu apņemšanos ievērot cilvēktiesības un pamatvērtības, ES var apturēt
sadarbību ar valsts iestādēm un stiprināt atbalstu vietējiem iedzīvotājiem ar
PSO starpniecību. Pēc „jasmīnu revolūcijas” Tunisijā valdībai tika darīta pieejama ekonomikas atveseļošanas atbalsta programma ar nosacījumu, ka tā pieņems jaunu likumu par biedrošanās brīvību. Ar šo likumu tika grozīti nosacījumi, kurus iepriekšējais režīms izmantoja, lai kontrolētu šo brīvību. Sadarbībā ar partnervaldībām ES centīsies
palielināt valsts iestāžu spēju konstruktīvi strādāt ar pilsonisko sabiedrību,
vairojot uzticību un kompetenci, lai izveidotu dialogu un iespējas partnerībām. ES turpinās piedāvāt konsultācijas un atbalstu
demokrātisku iestāžu nostiprināšanai un reformām, arī uzlabojot politikas
veidotāju un valsts civildienesta ierēdņu spēju sadarboties ar PSO. ES uzskata, ka nozīmīga loma ir neatkarīgiem
plašsaziņas līdzekļiem, tostarp sociāliem plašsaziņas līdzekļiem. Tie veicina atklātu sabiedrību, pamatojoties uz
dialogu, kultūras daudzveidību un kritiskām pārdomām, un palielina valdību un PSO
pārskatatbildību. Netieši arī PSO ir sava loma, īpaši nodrošinot
savu neatkarību no valsts, savu pārstāvību un iekšējo pārvaldību, pārredzamību
un pārskatatbildību. Kā attīstības dalībniecēm
PSO ir kopīga atbildība, lai pierādītu savu darbību rezultātus, jo īpaši savām
interešu grupām. Starptautisku atzinību gūst
dažādas pašregulācijas iniciatīvas, piemēram, Stambulas PSO attīstības
efektivitātes principi un citas dalībniekiem specifiskas pārskatatbildības
hartas vai valstu rīcības kodeksi. ES aicina
veikt turpmākus centienus šajā jomā. 4. SPĒCĪGS UZSVARS VALSTS
LĪMENĪ Vietējo PSO kā partneru ieguldījums dialogā un
uzraudzībā būs ES turpmākās iesaistīšanās centrā. ES
tic nozīmei, kāda ir PSO dalībai iekšpolitikā, un ir apņēmusies to veicināt. Tiks precizēts atbalsts PSO kā pakalpojumu
sniedzējiem, ko agrāk īpaši atbalstīja ES. Iespēju
robežās tas jāietver sadarbības daudzu dalībnieku partnerībās, ko
koordinē ar valstu iestādēm un kuru ilgtermiņa mērķis ir veicināt atbildīgākas,
efektīvākas un ilgtspējīgākas sistēmas iedzīvotāju rīcībā. Turklāt PSO iniciatīvas var atbalstīt, risinot
jautājumus, kas netiek pietiekami apsvērti valsts politikas nostādnēs, bet ir
svarīgi sociālam progresam un atspoguļo bažas par cilvēktiesībām, kā arī
ilgtspējīgas attīstības jautājumus. Turklāt tiks atbalstītas arī PSO ierosinātas
iniciatīvas un inovācijas, lai veicinātu taisnīgu un ilgtspējīgu izaugsmi. Valstis nestabilā situācijā, krīzē vai
pēckonflikta situācijā ir pelnījušas īpašu pieeju. Es
atzīst PSO nozīmīgo lomu miera un drošības plānā, īpaši konfliktu novēršanā,
miera veidošanā un valsts veidošanā. ES ir bijusi priekšplānā, veicinot PSO dalību
ES programmu plānošanas posmos. Šī pieeja ir
pakāpeniski ietverta, īpaši Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna
valstīs, ievērojot Kotonū nolīguma noteikumus šajā sakarībā. Lai konsolidētu praksi visos reģionos, jāveic
papildu centieni. 4.1. Iekļaujošas
politikas veidošana labākai pārvaldībai Pilsoniskās sabiedrības dalība sabiedrības
politikas procesos un politikas dialogos rada iekļaujošas un efektīvas
politikas nostādnes, ja tā ir saistīta ar pietiekamu resursu piešķiršanu un
pareizu vadību. PSO dalība ir svarīgs faktors
tādu politikas nostādņu izveidē, kas atbilst cilvēku vajadzībām. Valdības var gūt labumu no PSO konstruktīvās
dalības valstu stratēģiju izstrādē, īstenošanā un uzraudzībā visos līmeņos. Ir svarīga valsts iestāžu politiskā griba
iesaistīties, un ES rosinās darbības, lai gūtu panākumus šajā virzienā. ES veiks lielākus ieguldījumus, lai veicinātu,
atbalstītu un uzraudzītu efektīvus mehānismus uz rezultātiem orientētiem
dialogiem, uzsverot daudzu ieinteresēto personu dimensiju. Valsts vai nozaru politikas dialogos jāiekļauj visi
attiecīgie dalībnieki, piemēram, PSO un attiecīgā gadījumā privātais sektors,
un partnervaldības, vietējās pārvaldes iestādes, parlamenti un citas valsts
iestādes. Lai dialogs būtu nozīmīgs, tam jābūt
savlaicīgam paredzamam un pārredzamam. Savukārt,
lai politikas process būtu ticams, PSO jābūt neatkarīgām, reprezentatīvām un
kompetentām. Ganā PSO, ko atbalsta daudzu līdzekļu devēju apvienots finansēšanas mehānisms, kuru līdzfinansē ES, aktīvi piedalās Valsts interešu un pārskatatbildības komitejas darbā, kas uzrauga un ziņo par naftas un gāzes ieņēmumiem, kuri ir arvien nozīmīgāki. Ar apspriešanos, priekšlikumiem un prezentācijām attiecīgajai Parlamenta komitejai PSO ir sekmīgi ietekmējušas nozīmīgu tiesību aktu projektu sagatavošanu enerģētikas jomā. Tagad tās uzrauga šo dokumentu īstenošanu, vairo izpratni un aicina valdību atbildēt par iespējamiem pārkāpumiem. Dialoga mehānismi ir specifiski katrai
valstij, nozarei un iesaistītajiem dalībniekiem. Piemēram,
arodbiedrību un darba devēju organizāciju darbs ir cieši saistīts ar neatkarīgu
sociālo dialogu, tostarp ar valsts iestādēm par politikas nostādnēm, kas
ietekmē darba tirgu. Vietējā līmenī jāveicina dialoga mehānismi
starp PSO un vietējām pārvaldes iestādēm, jo tie garantē noderīgus iekļuves
punktus politikas ieguldījumam decentralizētos kontekstos. Tas palielina valsts politikas nostādņu reaģēšanas
spēju uz vietējo realitāti. PSO var arī
palīdzēt mobilizēt vietējos resursus un sociālo kapitālu, dalīties ar
informāciju un iesaistīt atstumtas grupas, tādējādi palīdzot uzlabot vietējo
pārvaldību un teritoriālo kohēziju. FLEGT (meža tiesību aktu ieviešana, pārvaldība un tirdzniecība) brīvprātīgie partnerattiecību nolīgumi ir divpusēji tirdzniecības nolīgumi, kuru mērķis ir garantēt uz ES eksportēto kokmateriālu likumīgumu un atbalstīt jaunattīstības valstis mežu pārvaldības uzlabošanā. FLEGT veicina dialogu starp ieinteresētajām personām partnervalstīs, ļaujot PSO aktīvi palīdzēt pievērsties pārvaldības problēmām, palīdzēt izveidot nepieciešamos regulējuma un tehniskos pasākumus un uzraudzīt brīvprātīgu partnerattiecību nolīgumu īstenošanu. Indonēzijā PSO konstatēja, ka FLEGT tās pilnvaroja „būt cieši iesaistītām, nevis justies valdības un liela uzņēmuma diktētām.” 4.2. Pārredzamība un
pārskatatbildība iekšzemē Slikta pārvaldība kavē attīstību. Lai nodrošinātu labāku pārvaldību, ir būtiski, lai
valdības spētu būt atbildīgas par savu rīcību. Demokrātiskās
sistēmās šo pienākumu galvenokārt veic parlaments. PSO
var arī būt sava loma iekšzemes pārskatatbildības palielināšanā vietējā un
valsts līmenī ar brīvu, skaidru, pieejamu informācijas plūsmu. Tās var dot ieguldījumu tiesiskuma ievērošanas veicināšanā,
uzraugot tiesību aktu un politikas nostādņu efektīvu īstenošanu, un tās var
ierosināt un atbalstīt centienus korupcijas apkarošanas jomā. Analizējot un veicinot budžeta priekšlikumus,
valsts ieņēmumu un izdevumu uzraudzību un kontroli un atbalstot pilsoņu budžeta
izpratni, PSO ir svarīga loma budžeta procesos, palīdzot nodrošināt valsts
resursu efektīvu un lietderīgu izlietošanu. Budžeta
saistīšana ar iedzīvotāju prioritātēm, vajadzībām un cilvēktiesībām var
palielināt ietekmi uz nabadzības samazināšanu un iekļaujošu izaugsmi. ES jāpalielina atbalsts centieniem, ko valstis
veic, lai nostiprinātu iekšzemes pārskatatbildības sistēmas, veicinot PSO lomu
uzraudzībā līdzās parlamentiem, augstākajām revīzijas iestādēm, publiskā
iepirkuma uzraudzības aģentūrām un plašsaziņas līdzekļiem. ES atbalstīs PSO spējas efektīvi iesaistīties šajās
sistēmās ar ilgtermiņa perspektīvu, tostarp vietējā līmenī, kurā rodas dažādu
un novatorisku pieeju pārbagātība „sociālās atbildības” jomā, tostarp
izmantojot jaunas tehnoloģijas. Atbilstīgi nesenajam paziņojumam „Turpmākā
pieeja saistībā ar ES budžeta atbalstu trešām valstīm” (2011. g.),
izmantojot budžeta atbalstu, ES īpaša uzmanība jāpievērš PSO pārraudzības lomas
sistemātiskai veicināšanai. Jaunais
attiecināmības kritērijs „budžeta pārredzamība un pārraudzība” būs vērsts uz
visaptverošas un pareizas budžeta informācijas savlaicīgu pieejamību, ar kuru
PSO var labāk noteikt lēmumu pieņēmēju atbildību. Marokā ES sniedza atbalstu divām PSO, fondam un pētniecības centram, lai palielinātu dažādu politisko grupu deputātu iesaistīšanu budžeta procesos un reformā. Ar pētniecību un apmācību PSO ir sekmīgi palīdzējušas deputātiem labāk izprast budžeta jautājumus, palielinot viņu iesaistīšanu finanšu tiesību aktu reformā. 4.3. Partnerības
sociālo pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai Par sociālo pakalpojumu, tostarp veselības
aprūpes, izglītības un sociālās aizsardzības, efektīvu sniegšanu ir atbildīgas
valdības vai nu centrālā, vai vietējā līmenī atkarībā no valsts iestāžu
sistēmas. Papildus pakalpojumu sniegšanai
valstis uzņemas atbildību par to pārraudzību, regulāciju un kvalitāti. Tās var izvēlēties strādāt ar plašu organizatorisku
pasākumu klāstu no dalības shēmām līdz publiskā un privātā sektora partnerībām. PSO ir nozīmīga loma pakalpojumu sniegšanā,
papildinot pašvaldību un valsts iestāžu darbību un vadot novatoriskus
projektus. Īpaši nozīmīga ir to spēja noteikt
vajadzības, pievērsties aizmirstiem jautājumiem un bažām par cilvēktiesībām un
optimizēt pakalpojumus iedzīvotājiem, kas ir sociāli atstumti vai
nesasniedzami. ES galvenais mērķis sociālo pakalpojumu jomā
ir atbalstīt valsts iestāžu spēju veidot ilgtspējīgas un kvalitatīvas sistēmas
iedzīvotāju labā. ES saskata nozīmi PSO
dalībai daudzu dalībnieku partnerībās, tostarp nozarēs, kas gūst labumu no ES
divpusējās sadarbības, kā veidu, lai veicinātu koordinētu pieeju pakalpojumu
plānošanai un sniegšanai. Tas ir svarīgi arī
saistībā ar privātā sektora jauno lomu šajā nozarē. Ilgtermiņā
ES aicina finansēšanas mehānismus, kas atbalsta vietējās PSO pakalpojumu
sniegšanā, pakāpeniski integrēties valsts sistēmās, kuru pamatā ir stabili un
pārredzami tiesiskie regulējumi, kuri garantē piekļuves vienlīdzību. Lai
ierobežotu centienu sadrumstalotību un dublēšanos, jāīsteno koordinācija visos
līmeņos. Varētu sniegt tiešu atbalstu PSO pakalpojumu
sniegšanā, lai nodrošinātu, ka sabiedrības grupas, kam nav tiesību, var piekļūt
pamatpakalpojumiem, vai papildinātu neefektīvu vai neesošu valsts iestāžu
darbības, jo īpaši vismazāk attīstītajās valstīs. Šāda atbalsta nepieciešamība
jo īpaši ir jūtama nestabilās situācijās, konfliktu un krīzes situācijās. Somālilendā[13] ES un citi līdzekļu devēji atbalstīja divas Eiropas PSO, lai izveidotu reģionālu veterinārās apmācības iestādi. Izmantojot augšupēju pieeju un novatorisku mācību pieeju, tā ir izglītojusi veterinārārstu jaunu paaudzi, lai pievērstos Somālijas lopkopības nozares konkrētajām vajadzībām. Neraugoties uz nestabilo situāciju, tā tagad ir vispāratzīta augstākās izglītības iestāde, kurai ir saistība ar Eiropas un Āfrikas iestādēm. 4.4. PSO
darbs iekļaujošai un ilgtspējīgai izaugsmei PSO ir arvien vairāk kļuvušas par aktīvām
dalībniecēm ekonomikas jomā ar iniciatīvām, kas ietekmē vietējo ekonomiku, vai
uzraugot valsts un starptautiskās ekonomikas politikas ietekmi. ES ir ilgi atbalstījusi „sociālo ekonomiku”[14], kas vērsta uz rezultātu
sasniegšanu sociālajā jomā, nevis tikai peļņas gūšanu.
Kooperatīvu, fondu un NVO asociācijas ir īpaši aktīvas uzņēmējdarbības
un darba vietu radīšanas veicināšanā, mobilizējot pamatiedzīvotāju kopienas,
sniedzot pakalpojumus un veicinot ienākumus nesošu darbību nabadzīgiem un
atstumtiem slāņiem. Tāpat „Rio+20” ietvaros ES atbalstīja atsauces uz PSO kā
aktīvām dalībniecēm iekļaujošas ekoloģiskas ekonomikas nodrošināšanai, uzsverot
nozīmi, kāda ir sociālu un vides faktoru iekļaušanai ekonomikas izaugsmes
veicināšanā. ES atbalstīs PSO iniciatīvas un partnerības,
kas apvieno sociālus un ekonomiskus mērķus, tādās nozarēs kā cita starpā lauku
attīstība, pārtikas nodrošinājums, tūrisms un kultūra, vide un enerģētika. Īpaša uzmanība jāpievērš darba vietu radīšanai un
uzņēmējdarbībai, kam svarīgas ir kopienas vajadzības, veicinot vietējās
ekonomikas izaugsmi iekļaujošā un ilgtspējīgā veidā. Brazīlijā ES atbalstīja vietējo PSO, lai veicinātu atkritumu savācēju sociālo un ekonomisko integrāciju ar tīkla starpniecību, kas nodrošina rakstpratību, aroda un vadības prasmju apmācību, vides izglītību par pārstrādi un tehnisko palīdzību (administrācijā, grāmatvedībā, mārketingā utt.) to kooperatīviem. Šis projekts ļauj palielināt individuālos ienākumus, samazināt analfabētismu un dod piekļuvi sociālai aizsardzībai. 2012. gadā šis projekts ieguva Brazīlijas nacionālo balvu par tūkstošgades attīstības mērķu 1. mērķi. ES atbalstīs arī novatoriskas shēmas, kuru
mērķis ir paplašināt piekļuvi finanšu pakalpojumiem tiem, kuri ir izslēgti no
tradicionālajām banku sistēmām, jo īpaši sievietes. Uzmanība tiks pievērsta PSO projektiem, kuru
mērķis ir veicināt un uzraudzīt korporatīvo sociālo atbildību, ētiskus un
ilgtspējīgus uzņēmējdarbības modeļus un pienācīgu darba programmu, publiskā un
privātā sektora partnerības, taisnīgu tirdzniecību un darbības, kas vērstas uz
taisnīgu piekļuvi dabas resursiem un zemei. 4.5. ES
ceļveži attiecībā uz iesaistīšanos ar PSO ES un dalībvalstīm jāizstrādā katrai valstij ceļveži
attiecībā uz iesaistīšanos ar PSO, lai uzlabotu ES darbības ietekmi,
prognozējamību un redzamību, nodrošinot konsekvenci un sinerģiju dažādās
nozarēs, uz kurām attiecas ES ārējās attiecības. Šie
ceļveži ir paredzēti arī, lai nodrošinātu koordināciju un paraugprakses apmaiņu
ar dalībvalstīm un citiem starptautiskiem dalībniekiem, tostarp, lai
vienkāršotu un saskaņotu prasības finansēšanas jomā. Ceļveži jābalsta uz dziļu izpratni par PSO un
plašāko sociālekonomisko kontekstu, kurā tās darbojas[15]. Tas
ir priekšnosacījums, lai nodrošinātu ES stratēģiskāku iesaistīšanos valsts
līmenī, jo īpaši, ja jānosaka attiecīgās ieinteresētās personas, lai izveidotu
vai veicinātu efektīvus un nozīmīgus dialoga mehānismus. Ceļvežos jānosaka ilgtermiņa mērķi ES
sadarbībai ar PSO un jāietver dialogs, kā arī darbības atbalsts, nosakot
atbilstīgus darbības veidus. Šis uzdevums
jāsaista ar ES ārējās palīdzības plānošanu, proti, divpusēju, reģionālu un
tematisku sadarbību. Svarīga atsauce būs ES
pašlaik ieviestās valstu stratēģijas cilvēktiesību jomā. Ceļveži jāizstrādā, ņemot vērā pilsoniskās
sabiedrības uzskatus, regulāri jāatjaunina un attiecīgā gadījumā jāpublisko un
jāpaziņo valsts iestādēm. 5. PSO REĢIONĀLĀ UN PASAULES
MĒROGĀ Pēdējās desmitgadēs ir palielinājies
starptautisku aktīvistu grupu skaits, kas iestājas par daudzpusējām normām un
standartiem un veicina tos, un iesaistās globālos tīklos un pasaules kampaņās. Šīs grupas skar tādus jautājumus kā tirdzniecība,
starptautisks tiesiskums, cilvēktiesības, vide, klimata pārmaiņas,
pārredzamība, veselība pasaules mērogā un efektīva attīstības sadarbība. Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas
attīstībai ir bijusi svarīga loma starptautisku tīklu izaugsmē un mainīgajā
lomā. Organizācijas, tīkli un apvienības, kas
darbojas reģionālā un pasaules mērogā, tiks atbalstīti starptautisku un globālu
problēmu risināšanā. ES atbalstīs arī PSO, kas darbojas Eiropas un
pasaules mērogā un kas sadarbībā un partnerībā ar vietējām PSO darbojas, lai
uzraudzītu politikas saskaņotību attīstības jomā, nosakot starptautiskajai
sabiedrībai atbildību par tās palīdzības saistību izpildi, un veicinātu pilsoņu
globālo informētību[16]. ES līmenī īpaša uzmanība tiek pievērsta PSO
dialogam ar Eiropas iestādēm. Papildus
esošajiem apspriešanas mehānismiem par politikas nostādnēm un programmām
Komisija izveidos konsultatīvu daudzu ieinteresēto personu grupu, kas ļaus PSO
un attiecīgajiem dalībniekiem attīstības jomā vest dialogu ar ES iestādēm par ES
politikas nostādnēm attīstības jomā, kā arī par šajā paziņojumā ierosinātajiem
noteikumiem. 6. ES ATBALSTA VEIDOŠANA 6.1. Spēju
veidošana uzmanības centrā Lai palielinātu savas darbības ietekmi,
vietējām PSO jāpārvar spēju ierobežojumi – no ierobežojumiem tehniskās vadības
un līderības prasmēs, līdzekļu piesaistīšanā līdz rezultātu vadībai un iekšējās
pārvaldības jautājumiem. ES pastiprinās atbalstu PSO spēju veidošanai,
jo īpaši vietējiem dalībniekiem, ilgtermiņa, uz pieprasījumu balstītas un
elastīgas pieejas ietvaros, īpašu uzmanību pievēršot interešu grupu veidošanai
un pārstāvībai. ES atbalstīs arī ilgtermiņa un objektīvas
partnerības spēju veidošanai starp vietējām un Eiropas PSO. Šīs partnerības jābalsta uz vietējo pieprasījumu,
tām jāietver darbaudzināšana un sagatavošana, mācīšanās no līdzbiedriem,
tīklošanās un saikņu veidošana no vietējā uz globālo mērogu. 6.2. Vietējām
vajadzībām pielāgots finansējums Pielāgots finansējums ir svarīgs komponents,
lai nodrošinātu ES iesaistīšanos ar PSO, un tam jānodrošina vietējo
organizāciju labāka piekļuve. Komisija
izmantos finansēšanas veidu atbilstīgu kopumu[17],
lai vislabāk reaģētu uz iespējams plašāku dalībnieku loku, vajadzībām un valsts
kontekstiem elastīgā, pārredzamā, rentablā un uz rezultātiem orientētā veidā. Rietumbalkānos un Turcijā ES atbalsta PSO reģionālus tīklus, izmantojot partnerības pamatlīgumus. Tas nodrošina elastīgāku, ilgtermiņa plānošanas pieeju, palīdzot PSO strādāt partnerībā, lai izstrādātu un īstenotu stratēģijas konkrētai nozarei, vienlaikus daloties ar zināšanām un pieredzi, kas gūta no dažādiem valstu kontekstiem. Galveno uzmanību pievēršot analīzes, uzraudzības un aizstāvības spēju veidošanai, lai ietekmētu politikas reformu procesu, PSO partneri apvienojas no reģionālā un valsts līmeņa, un viņiem ir arī iespēja vadīt neliela mēroga vietējus projektus, atkārtoti piešķirot līdzekļus asociācijām, kas apvieno pamatiedzīvotājus, vai citām vietējām organizācijām. 7. SECINĀJUMI Mainīgā starptautiskā vidē, ņemot vērā ES
ārpolitiku, šajā paziņojumā izvirzītie priekšlikumi ir paredzēti, lai veicinātu
ES attiecības ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un pielāgotu tās
pašreizējiem un turpmākiem uzdevumiem. ES
atjaunota atbildes reakcija tiek ierosināta, lai pilnvarotu vietējās PSO galvenokārt
to darbībās demokrātiskai pārvaldībai un taisnīgai attīstībai. Strādājot kopā, ES un dalībvalstīm ir unikāla
iespēja iesaistītais stratēģiskāk, lai panāktu ES darbības lielāku saskaņotību,
konsekvenci un ietekmi. [1] Tās ietver uz piederību un
interesēm balstītas un uz pakalpojumiem orientētas PSO. To starpā uz kopienu
balstītas organizācijas, nevalstiskas organizācijas, uz pārliecību balstītas
organizācijas, fondi, pētniecības iestādes, dzimumu un LGBT organizācijas,
kooperatīvi, profesionālas un uzņēmējdarbības asociācijas un bezpeļņas
plašsaziņas līdzekļi. Arodbiedrības un darba devēju organizācijas, tā sauktie
sociālie partneri, ir īpašas kategorijas PSO. [2] Kopš 1970. gadiem ES ir
pakāpeniski iesaistījusies ar PSO ar līdzdalības politikas satvaru un atbalsta
shēmu starpniecību, kas vērstas uz to dalību ES programmu plānošanā. Šī pieeja
tika atspoguļota jaunākajā paziņojumā (COM (2002) 598, galīgā redakcija) par
nevalstisku dalībnieku dalību EK attīstības politikā. [3] Kā ierosināts ES jaunajā
attīstības politikā („Pārmaiņu programma”), ES divpusējā attīstības sadarbība
tiks koncentrēta ne vairāk kā trijās nozarēs katrā partnervalstī un resursi
tiks paredzēti tām, kam tie visvairāk ir nepieciešami, tostarp nestabilā
situācijām esošām, un kur tiem var būt vislielākā ietekme uz attīstību
nabadzības samazināšanas izteiksmē. [4] Skatīt 4.5. iedaļu. [5] Strukturētais dialogs: http://ec.europa.eu/europeaid/who/partners/civil-society/structured-dialogue_en.htm. [6] COM(2011) 637 un Padomes secinājumi 9316/12. [7] COM(2011) 303. [8] COM(2010) 660. [9] COM(2011) 638 un Padomes
secinājumi 9323/12. [10] http://www.aideffectiveness.org/busanhlf4/images/stories/hlf4/OUTCOME_DOCUMENT_-_FINAL_EN.pdf. [11] DEVCO „Izsakiet savu
viedokli!” (2012. g.): http://ec.europa.eu/europeaid/how/public-consultations/6405_en.htm. [12] Skatīt arī Pusanas partnerības dokumentu,
kas minēts iepriekš 10. zemsvītras piezīmē. [13] Šis apzīmējums neskar nostājas par statusu. [14] Skatīt „Labvēlīgu apstākļu izveide
sociālajiem uzņēmumiem – sociālās ekonomikas un sociālo inovāciju pamatam”
(2012. g.): http://ec.europa.eu/internal_market/social_business/docs/COM2011_682_en.pdf. [15] Ieteicama regulāra un līdzdalības
plānošana, aptverot dalībnieku daudzveidību un iekļaujot tīklus un platformas
valsts/nozares līmenī. [16] Eiropā to plaši atbalsta Komisija
ar īpašu uz dalībniekiem balstītu programmu „Attīstības izglītībā un izpratnes
vairošanā” (DEAR). [17] ES varētu apsvērt visus finansēšanas
veidus un pieejas, ko pieļauj Finanšu regula. Tie ietver projektu, programmu
finansēšanu, dotāciju tiešu piešķiršanu, kopfinansēšanu, pēcprojekta dotācijas,
pamatfinansējumu, līdzfinansēšanu, norobežošanu, vienkāršotus uzaicinājumus un
atkārtotu piešķiršanu.