52012DC0443

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Gaidāmā vīzu režīma liberalizācija Moldovas Republikai ‑ iespējamā ietekme uz migrāciju un drošību Eiropas Savienībā Sākotnējais novērtējums

1. - Ievads

1.1. Priekšvēsture

Komisija 2011. gada 24. janvārī Moldovas Republikas iestādēm iesniedza Vīzu režīma liberalizācijas rīcības plānu (VRLRP). Komisija ir regulāri ziņojusi Eiropas Parlamentam un Padomei par VRLRP īstenošanu. Pirmais progresa ziņojums tika iesniegts 2011. gada 16. septembrī[1]. Otrais progresa ziņojums tika iesniegts 2012. gada 9. februārī[2]. Komisija 2012. gada 22. jūnijā pieņēma ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par Moldovas Republikas veikto Vīzu režīma liberalizācijas rīcības plāna īstenošanu[3].

Saskaņā ar VRLRP metodiku Komisijai lūdza arī sniegt plašāku novērtējumu par ietekmi, kāda gaidāmajai vīzu režīma liberalizācijai Moldovas pilsoņiem, kuri ceļo uz ES, var būt uz migrāciju un drošību.

1.2. Metodika

Šā novērtējuma sagatavošanā Komisija iesaistīja attiecīgās ES aģentūras un ieinteresētās personas, kuru ieteikumi tiek uzskatīti par nepieciešamiem, proti, Eiropolu, ES Robežu palīdzības misiju Moldovā un Ukrainā (EUBAM), FRONTEX un Eiropas Universitātes institūtu, kas ir migrācijas politikas centrs. Komisija 2011. gada 12. oktobrī rīkoja sanāksmi ar šo iestāžu piedalīšanos. Eiropols[4], EUBAM[5], FRONTEX[6], kā arī Eiropas Universitātes institūts[7] 2012. gada janvārī iesniedza novērtējumu par gaidāmās vīzu režīma liberalizācijas iespējamo ietekmi uz migrāciju un/vai drošību.

Tāpat arī 2011. gada 7. oktobra augstākā līmeņa amatpersonu sanāksmē Moldovas Republikai lūdza sniegt ieteikumus. Moldovas Republikas ieteikumi tika saņemti 2012. gada janvārī. Tie pēc tam tika apspriesti augstākā līmeņa amatpersonu sanāksmē 2012. gada 27. februārī, pēc kuras tika saņemta atjaunināta informācija. Turpmāka sanāksme ar attiecīgajām ES aģentūrām un ieinteresētajām personām tika rīkota 2012. gada 23. aprīlī, un 2012. gada maijā un jūnijā tika saņemti papildu komentāri un informācija, balstoties uz ko novērtējums tika pabeigts.

Šajā saistībā ir būtiski uzsvērt, ka saņemtie ieteikumi nebija obligāti vērsti vienā virzienā un ka saskaņā ar šobrīd pieejamo informāciju un ņemot vērā līdzšinējo pieredzi, Moldovas Republikas vīzu režīma liberalizācijas iespējamā ietekme visās ES dalībvalstīs nebūs vienāda.

Balstoties uz saņemtajiem ieteikumiem, šā novērtējuma mērķis ir identificēt galvenos novērojumus un galvenās tendences migrācijas, mobilitātes un drošības jomā attiecībā uz Moldovas Republiku un prognozēt ietekmi, kāda bezvīzu režīmam varētu būt uz šīm jomām. Šajā novērtējumā identificēti arī pasākumi, kādus varētu veikt Moldovas Republika, kā arī vajadzības gadījumā Eiropas Savienība un tās dalībvalstis.

Šajā novērtējumā aprakstīta situācija 2012. gada jūnijā. Šajā dokumentā izklāstītie secinājumi būtu jāatjaunina pēc likumdošanas, politikas un institucionālajām reformām, kuras Moldovas Republikai jāīsteno saskaņā ar VRLRP. Tādēļ šis novērtējums sniedz pagaidu ieskatu par to, kādā posmā atrodas VRLRP īstenošana. Pēc VRLRP faktiskās īstenošanas šai situācijai būtu jāmainās un, iespējams, būtiski jāuzlabojas. Komisija turpinās uzraudzīt VRLRP pakāpenisko īstenošanu un savos regulārajos ziņojumos Eiropas Parlamentam un Padomei izklāstīs savus konstatējumus.

2. – Šobrīd spēkā esošie tiesiskie regulējumi

2.1. Priekšvēsture

ES un Moldovas Republikas dialoga par vīzu režīmu mērķis ir sagatavot pamatu vīzu režīma atcelšanai īslaicīgas uzturēšanās gadījumos Moldovas pilsoņiem, kuri ieceļo Šengenas zonā. Šāda vīzu režīma atcelšana tiks reglamentēta Padomes Regulā (EK) Nr. 539/2001, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas. Šajā saistībā būtiski atcerēties, ka Komisija 2011. gada 24. maijā iesniedza priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 539/2001[8]. Šis priekšlikums šobrīd tiek apspriests Eiropas Parlamentā un Padomē, un tā mērķis ir izveidot bezvīzu režīma pagaidu atcelšanas mehānismu trešām valstīm, kuras uzskaitītas Padomes Regulas (EK) Nr. 539/2001 II pielikumā, ārkārtas situācijā, kad ir nepieciešams steidzami sniegt atbildi, lai atrisinātu vienā vai vairākās dalībvalstīs radušās problēmas, kā arī ņemot vērā ārkārtas situācijas vispārīgo ietekmi uz Eiropas Savienību kopumā.

Vīzu režīma liberalizācija nemaina ne Šengenas Robežu kodeksā[9] noteiktos ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumus īslaicīgas uzturēšanās gadījumiem, ne arī valsts tiesību aktos noteiktos nosacījumos ilglaicīgas uzturēšanās gadījumiem. Vīzu režīma liberalizācija nenozīmē, ka Moldovas pilsoņiem automātiski tiek piešķirtas tiesības ieceļot un uzturēties.Tāpat arī tā nenozīmē, ka netiks pārbaudīts, vai ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumi ir izpildīti. Proti, pat pēc bezvīzu režīma ieviešanas īslaicīgas uzturēšanās gadījumiem Moldovas pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, būs cita starpā jāsniedz dokumentārs pamatojums par ceļojuma mērķi un apstākļiem, kā arī nolūku izceļot no dalībvalsts teritorijas, pirms ir iztecējis atļautais uzturēšanās atļaujas maksimālais termiņš (90 dienas jebkurā 180 dienu periodā). Taču, pateicoties vīzu režīma liberalizācijai, tiktu saīsināts sagatavošanās laiks un ar ieceļošanu Šengenas zonā saistītās izmaksas.

VRLRP norādīts, ka bezvīzu režīms attiektos vienīgi uz Moldovas pilsoņiem, kuriem ir biometriskā pase, līdz ar to nav analizēti ar bezvīzu režīmu saistītie riski personām, kurām nav biometriskās pases.

2.2. ES piemērotais vīzu režīms attiecībā uz Moldovas Republiku

Šobrīd Moldovas pilsoņiem ir vajadzīga vīza. Saskaņā ar nolīgumu par vīzu atvieglotu izsniegšanu vai saskaņā ar valsts tiesību aktiem no vīzas prasības ir atbrīvotas noteiktas personu kategorijas (piemēram, diplomātisko un dienesta pasu turētāji un civilā gaisa transporta apkalpes locekļi). Īstermiņa vīzu izsniegšanu reglamentē nolīgums par vīzu atvieglotu izsniegšanu un Vīzu kodekss.

Nolīgums par vīzu atvieglotu izsniegšanu starp ES un Moldovas Republiku stājās spēkā 2008. gada 1. janvārī. Apvienotā komiteja, kas uzrauga nolīguma par vīzu atvieglotu izsniegšanu īstenošanu, ir regulāri izskatījusi jautājumu par apliecinošo dokumentu viltošanu. Moldovas Republika ziņoja, ka valsts pārvaldē ir izraudzījusies kontaktpunktus, lai dalībvalstu konsulāti varētu ātri pārbaudīt noteiktu apliecinošo dokumentu kategoriju autentiskumu. Vīzu atvieglotas izsniegšanas apvienotās komitejas pēdējā sanāksmē, kas notika Kišiņevā 2012. gada 23. maijā, piedaloties ES dalībvalstīm, Komisija atzīmēja, ka nolīguma īstenošana kopumā ir apmierinoša.

Šengenas valstu izsniegto īstermiņa vīzu skaits Moldovas Republikā: 2008. gadā – 28 911, 2009. gadā – 33 820, 2010. gadā – 45 612 un 2011. gadā – 49 296. 2008. gadā atteikto īstermiņa vīzu pieteikumu īpatsvars bija 12,1 %, 2009. gadā ‑ 10,15 %, 2010. gadā ‑ 11,43 % un 2011. gadā – 9,7 %. Šie rādītāji ir augstāki par vispārējiem vidējiem atteikuma rādītājiem, kas attiecīgi bija 6,68 % (2009. gadā), 5,79 % (2010. gadā) un 5,5 % (2011. gadā).

Bulgārijas, Rumānijas un Kipras izsniegto valsts īstermiņa vīzu skaits Moldovas Republikā : 2009. gadā Bulgārija izsniedza 31 657 valsts īstermiņa vīzas, Rumānija – 65 042, savukārt Kipra – 900; 2010. gadā Bulgārija izsniedza 40 898 īstermiņa vīzas, Rumānija – 92 556, savukārt Kipra – 539; 2011. gadā Bulgārija izsniedza 52 209 īstermiņa vīzas un Rumānija – 50 836. Nav pieejami dati par Kipru par 2011. gadu. 2009. gadā vīzu atteikuma rādītājs attiecīgi bija 7,49 % (Bulgārija), 4,45 % (Rumānija) un 1,52 % (Kipra). 2010. gadā vīzu atteikuma rādītājs attiecīgi bija 1,30 % (Bulgārija), 6,89 % (Rumānija) un 7,39 % (Kipra). 2011. gadā vīzu atteikuma rādītājs attiecīgi bija 0,58 % (Bulgārija) un 7,61 % (Rumānija). Nav pieejami dati par Kipru par 2011. gadu.

2011. gadā saskaņā ar informāciju, ko sniegušas dažas dalībvalstis, par galveno atteikuma iemeslu tika minēts tas, ka netika sniegts pamatojums par paredzētās uzturēšanās mērķi un apstākļiem vai arī sniegtais pamatojums nebija ticams, un tas, ka pieteikumu iesniedzēji nespēja pārliecinoši pierādīt savu motivāciju atgriezties Moldovas Republikā.

Grozītais nolīgums par vīzu atvieglotu izsniegšanu starp ES un Moldovas Republiku tika parakstīts 2012. gada 27. jūnijā.

2.3.        ES un Moldovas Republikas atpakaļuzņemšanas nolīgums un Moldovas Republikas piemērotais atpakaļuzņemšanas režīms

ES un Moldovas Republikas atpakaļuzņemšanas nolīgums

Pateicoties ES un Moldovas Republikas atpakaļuzņemšanas nolīgumam, uz savstarpēja pamata ir iespējams ātri un vienkāršāk atgriezt nelikumīgos migrantus, un šādā veidā tiek mazināts nelikumīgās migrācijas risks starp Moldovas Republiku un ES. Nolīgums stājās spēkā 2008. gada 1. janvārī. Tādējādi Moldovas Republika ir apstiprinājusi un īsteno skaidri noteiktas saistības un nosacījumus attiecībā uz to savu valstspiederīgo atpakaļuzņemšanu, kuri neizpilda vai arī vairs neizpilda ieceļošanas vai uzturēšanās ES dalībvalstu teritorijā nosacījumus, kā arī attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem un bezvalstniekiem, kuri nelegāli un tieši ieceļojuši dalībvalstu teritorijā pēc tam, kad bija uzturējušies Moldovas Republikas teritorijā vai devušies tranzītā caur to, vai kuriem ir Moldovas Republikas izsniegta vīza vai uzturēšanās atļauja.

Dalībvalstis regulāri ziņo, ka ES un Moldovas Republikas atpakaļuzņemšanas nolīgums kopumā tiek īstenots apmierinoši. Tas ir apstiprināts Atpakaļuzņemšanas apvienotās komitejas sanāksmēs, kurās abas puses apmainās ar informāciju par īstenošanu un kurās līdz šim nav radušās nekādas īpašas problēmas. Atpakaļuzņemšanas apvienotās komitejas pēdējā sanāksmē, kas notika Kišiņevā 2012. gada 23. maijā, piedaloties ES dalībvalstīm, Komisija atzīmēja, ka nolīguma īstenošana kopumā ir apmierinoša.

Turklāt ES un Moldovas Republikas atpakaļuzņemšanas nolīguma ietvaros Moldovas Republika ir noslēgusi divpusējus īstenošanas protokolus. Īstenošanas protokoli stājās spēkā ar Austriju, Čehiju, Igauniju, Ungāriju, Vāciju, Latviju, Lietuvu, Maltu, Rumāniju un Slovākiju. Tika noslēgtas sarunas ar Bulgāriju, Itāliju, Poliju, Nīderlandi (kas risina sarunas arī Beļģijas un Luksemburgas vārdā). Šobrīd tiek risinātas sarunas ar Kipru, Portugāli un Spāniju. Nākotnē varētu sākt sarunas ar Somiju, Īriju, Zviedriju un Apvienoto Karalisti, taču tās gaida uz novērtējumu, kurš pašlaik tiek veikts.

Gan Dānija, gan Šveice ir noslēgušas atpakaļuzņemšanas nolīgumus ar Moldovas Republiku.

Moldovas Republika šajā jautājumā gūst noturīgus rezultātus, un tai arī turpmāk jāpieliek ievērojamas pūles, lai ātri varētu noslēgt sarunas ar dalībvalstīm.

Moldovas Republikas piemērotais atpakaļuzņemšanas režīms

Papildus atpakaļuzņemšanas nolīgumam ar ES Moldovas Republika jau ir noslēgusi vai šobrīd ved sarunas par atpakaļuzņemšanas nolīgumu noslēgšanu ar vairākām trešām valstīm. Spēkā jau ir atpakaļuzņemšanas nolīgumi ar Norvēģiju, Ukrainu un bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku. Moldovas Republika ir parakstījusi atpakaļuzņemšanas nolīgumus ar Serbiju, Bosniju un Hercegovinu, kā arī Melnkalni. Šobrīd tiek vestas sarunas ar Turciju, Ukrainu (lai aizstātu 1997. gada atpakaļuzņemšanas nolīgumu), Albāniju, Krievijas Federāciju un Azerbaidžānu, un drīz varētu sākt sarunas ar Libānu. Moldovas Republikai jāapsver sarunu sākšana par atpakaļuzņemšanas nolīgumiem arī ar citām būtiskām tranzīta valstīm tās kaimiņos, kā arī ar valstīm, no kurām parasti notiek migrācija.

2.4. Rumānijas un Moldovas Republikas nolīgums par vietējo pierobežas satiksmi

Rumānijas un Moldovas Republikas nolīgums par vietējo pierobežas satiksmi stājās spēkā 2010. gada oktobrī. Saskaņā ar Komisijas otro ziņojumu par Regulā Nr. 1931/2006 noteiktā vietējās pierobežas satiksmes režīma īstenošanu un darbību[10] Rumānijas un Moldovas Republikas nolīgums par vietējo pierobežas satiksmi pilnībā atbilst regulai par vietējo pierobežas satiksmi.

2.5. Moldovas Republikas piemērotais vīzu režīms

Valstis, kuru pilsoņi, ieceļojot Moldovas Republikā uz ilgākais 90 dienām, ir atbrīvoti no vīzas prasības: visas Eiropas Savienības dalībvalstis, Kanāda, Svētais Krēsls, Islande, Japāna, Andora, Monako, Lihtenšteina, Norvēģija, Sanmarīno, Izraēla, Šveice, ASV, Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Gruzija, Kazahstāna, Kirgizstāna, Krievijas Federācija, Tadžikistāna, Ukraina un Uzbekistāna.

Vīzas prasība ir atcelta diplomātisko un dienesta pasu turētājiem no Albānijas, Brazīlijas, Bosnijas un Hercegovinas, Horvātijas, Melnkalnes, bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas, Peru, Serbijas, Turcijas un Vjetnamas (uzturēšanās periodam līdz 90 dienām), kā arī no Ķīnas, Irānas un Turkmenistānas (uzturēšanās periodam līdz 30 dienām).

Sarunas par iespējamo bezvīzu režīmu šobrīd tiek vestas ar Čīli, Meksiku, Serbiju un Turciju.

3. – Gaidāmās vīzu režīma liberalizācijas iespējamā ietekme uz migrāciju

3.1. Pašreizējā situācija

Migrācijas plūsmas kopumā

Moldovas Republika ir viena no valstīm, kura ir visvairāk atkarīga no emigrantu naudas pārvedumiem (4. vietā attiecībā uz naudas pārvedumu daļu no IKP[11]) un līdz ar to no darbaspēka migrācijas. Emigrācija tiek uzskatīta par būtisku risinājumu iztikas pelnīšanai.

Moldovas migrantu galvenie galamērķi ir NVS valstis (galvenokārt Krievijas Federācija) un ES dalībvalstis. Svarīgas galamērķa valstis ir arī Turcija, ASV, Kanāda un Izraēla. Eiropas Savienības ietvaros galvenās galamērķa valstis ir Itālija, Spānija, Portugāle, Vācija, Rumānija, Čehija un Grieķija[12].

Saskaņā ar Eurostat datiem to Moldovas pilsoņu skaits, kuri ir reģistrējušies ES dalībvalstīs, ir nepārtraukti palielinājies no 89 033 2006. gadā līdz 190 857 ‑ 2011. gadā. To varētu skaidrot galvenokārt ar legalizēšanas programmām dažādās dalībvalstīs, kā arī ar 2011. gadā noslēgtā darba nolīguma ar Itāliju īstenošanu. Tādējādi domājams, ka šis migrantu skaita pakāpeniskais palielinājums nav obligāti jāuzskata par rādītāju reālam migrācijas plūsmu no Moldovas Republikas palielinājumam. Tādi rādītāji kā izsniegtās vīzas, regulāras personu plūsmas, ieceļošanas atteikumi, viltotu dokumentu izmantošana, nelegāla uzturēšanās un nelegāla robežšķērsošana norādītu drīzāk uz stabilu vai tikai nedaudz pieaugošu tendenci attiecībā uz Moldovas pilsoņu migrācijas plūsmu uz ES.

Kā iepriekš minēts, NVS valstis ir Moldovas migrantu būtisks galamērķis. Faktoriem, kas nosaka, vai par galamērķi tiek izvēlētas NVS valstis, vai ES, ir trīs būtiskas atšķirības.

· Ieceļošanas metode. Ceļa izdevumi uz NVS valstīm ir zemāki, un formalitātes ir ierobežotas (bezvīzu režīms).

· Darbaspēka migrācijas iemesli (rosinošie un veicinošie faktori). Migranti, kuri izvēlas doties uz NVS valstīm, bieži vien nevar saņemt vīzu uz ES, un pastāv lielāka iespējamība, ka viņi reaģēs uz tūlītējiem rosinošajiem faktoriem Moldovas Republikā (nabadzība un nelielas nodarbinātības izredzes), savukārt attiecībā uz migrantiem, kuri izvēlas doties uz ES, pastāv lielāka iespējamība, ka viņus piesaistīs galamērķa valstīs esošie migrantu tīkli. Migrantu kopienām Eiropas Savienībā ir ļoti liela nozīme potenciālajiem migrantiem, jo citu migrantu pieredze ļauj viņiem aprēķināt savas ilgstošās uzturēšanās izmaksas, riskus un peļņu. FRONTEX lēš, ka 75 % Moldovas migrantu, ierodoties galamērķa valstīs, jau ir nodrošinātas pelņas iespējas. Īsumā, darbaspēka migrācija uz NVS valstīm parasti tiek plānota mazāk un to vairāk nosaka tūlītējas vajadzības, savukārt migrāciju uz ES dalībvalstīm lielākā mērā nosaka gan ieteikumi, gan iespējas.

· Migrācijas ilgums. Tā kā ceļa izdevumi un ar nelegālo uzturēšanos saistītie riski NVS valstīs ir salīdzinoši zemi, migrācijai uz NVS valstīm pēc būtības ir sezonāls raksturs. No otras puses, vairums migrantu, kuri dodas uz ES, atstāj Moldovas Republiku uz ilgāku periodu, jo ar, iespējams, nelegālu imigrāciju saistītie atpakaļieceļošanas riski un ceļa izdevumi ir lielāki. Ievērojamam skaitam migrantu lēmuma migrēt pieņemšanas brīdī ir nolūks apmesties galamērķa dalībvalstī. Tādēļ migrācija uz NVS galvenokārt ir cirkulāra, savukārt migrācijai uz ES biežāk ir pastāvīgs raksturs.

Saskaņā ar Eurostat oficiālajiem datiem par uzturēšanās atļaujām darbaspēka migranti no Moldovas Republikas Eiropas Savienībā galvenokārt ir sievietes (sievietēm par atalgotām darbībām 2010. gadā tika izsniegtas 24 845 uzturēšanās atļaujas, savukārt vīriešiem ‑ 8298[13]). Vīriešu pārsvars ir novērojams vairākās dalībvalstīs, galvenokārt Polijā un Portugālē. Moldovas pilsoņi galvenokārt strādā mājsaimniecības, būvniecības un lauksaimniecības nozarēs, un neliels migrantu īpatsvars ir nodarbināts augstas kvalifikācijas amatos. Saskaņā ar Moldovas iestāžu datiem Moldovas migranti ir salīdzinoši jauni, proti, vecumā no 20 līdz 49 gadiem[14]. Migrantu ar augstāko izglītību īpatsvars 2010. gadā bija 10 %, un tam ir tendence palielināties.

Regulāras personu plūsmas

Pēdējos gados pie sauszemes un gaisa robežām pastāvīgi ir palielinājies to personu skaits, kuras izceļo no Moldovas Republikas. 2009. gadā pie gaisa robežām tika reģistrētas 426 129 personas, 2010. gadā – 481 231, savukārt 2011. gada pirmajos trijos ceturkšņos – 421 459. 2009. gadā pie sauszemes robežām tika reģistrētas 1 078 024 personas, 2010. gadā – 1 922 753, savukārt 2011. gada pirmajos trijos ceturkšņos – 1 712 710[15].

Nelikumīgā migrācija

Īstermiņa vīzu atteikuma rādītāji dažādās Šengenas valstīs 2010. gadā bija ļoti atšķirīgi: sākot no 23 % Čehijā līdz 5,3 % Vācijā. 2011. gadā lielākais atteikumu īpatsvars bija Itālijā (14,1 %), savukārt zemākais – Vācijā (6,41 %). Vidējais atteikumu īpatsvars Šengenas īstermiņa vīzu pieteikumiem 2011. gadā bija 9,7 % (mazāks nekā 2010. gadā (11,43 %) un 2009. gadā (10,15 %), taču tas joprojām ir augstāks par kopējo vidējo atteikumu īpatsvaru Šengenas zonā (5,5 %) (skatīt arī iepriekš 2.2. iedaļu).

Divas dalībvalstis, kas nav Šengenas zonas valstis, proti, Bulgārija un Rumānija, 2009. gadā atteica attiecīgi 7,49 % un 4,45 % valsts īstermiņa vīzu pieteikumus. 2010. gadā atteikumu īpatsvars Bulgārijā bija 1,3 % un Rumānijā 6,89 %, savukārt 2011. gadā atteikumu īpatsvars Bulgārijā bija 0,58 % un Rumānijā 7,61 % (skatīt arī iepriekš 2.2. iedaļu).

2011. gadā ES tika identificēti 3435 Moldovas pilsoņi, kuri uzturas nelikumīgi, kas ir par 15 % mazāk nekā šajā pašā laikposmā 2010. gadā, un 1571 Moldovas pilsonim tika atteikta ieceļošana pie ES ārējām robežām, kas ir par 7 % mazāk nekā tajā pašā laikposmā 2010. gadā (skatīt tabulu turpmāk).

FRAN rādītāji Moldovas pilsoņiem

|| || || || || || ||

|| 2009. gads || % no ES kopā || 2010. gads || % no ES kopā || 2011. gads || % no ES kopā || Izmaiņas % (2011. g. salīdzinājumā ar 2011. g.)

|| || || || || || ||

Nelegāla uzturēšanās || 4182 || 1,0 % || 4023 || 1,1 % || 3435 || 1,0 % || -15%

Iekšzeme || 3452 || 1,0 % || 3149 || 1,1 % || 2331 || 0,8 % || -26 %

Uz robežas (izceļojot) || 730 || 1,0 % || 874 || 1,5 % || 1104 || 1,6 % || 26 %

Ieceļošanas atteikumi || 1866 || 1,7 % || 1690 || 1,6 % || 1571 || 1,3 % || -7,0 %

Sauszeme || 1582 || 3,0% || 1427 || 2,6% || 1360 || 2,3% || -4,7%

Gaiss || 260 || 0,5 % || 232 || 0,5 % || 200 || 0,4 % || -14 %

Jūra || 24 || 0,5 % || 31 || 0,6 % || 11 || 0,1 % || -65 %

Izdotie atgriešanas lēmumi || : || n. p. || : || n. p. || 1463 || 0,6% || n. p.

Faktiski atgriešanas gadījumi || : || n. p. || : || n. p. || 2012 || 1,4% || n. p.

|| || || || || || ||

Avots: FRONTEX, FRAN dati 2012. gada 7. maijā.

Saskaņā ar FRONTEX datiem vairums migrantu no Moldovas Republikas ieceļo, šķērsojot sauszemes robežas, jo šāda ieceļošana ir saistīta ar zemākām izmaksām un mazāku atteikuma risku. Šobrīd iespēja saņemt atteikumu pie ārējām gaisa robežām ir daudz augstāka salīdzinājumā ar ārējām sauszemes robežām. Vairums nelikumīgo migrantu ES ieceļo, šķērsojot regulāros robežšķērsošanas punktus un piemērojot parastās procedūras, un pēc tam pārsniedz atļauto uzturēšanās ilgumu.

Tādējādi, kā vairākas dalībvalstis ir ziņojušas, Moldovas Republikas gadījumā nelegāla robežšķērsošana ir būtiska problēma (2011. gada pirmajos trijos ceturkšņos ES ārējās zaļās robežas galvenajos posmos atklāti 213 nelegālas robežšķērsošanas gadījumi). Turklāt ikgadējais salīdzinājums ar 2010. gadu rāda, ka atklāto nelegālo robežšķērsošanas gadījumu skaits ir būtiski samazinājies, proti, par 34 %. Nav pārsteigums, ka no kopējā ES robežu šķērsojošo nelegālo migrantu skaita 2011. gadā Moldovas pilsoņu skaits saglabājās ļoti zems.

Attiecībā uz tendencēm FRONTEX atzīmēja, ka pastāvīgi samazinās to konstatēto gadījumu skaits, kad Moldovas pilsoņi nelegāli šķērso robežas. Turklāt vienas un tās pašas personas bieži vien robežu ir nelegāli šķērsojušas vairākkārt.

Saskaņā ar FRONTEX datiem to Moldovas pilsoņu skaits, attiecībā uz kuriem konstatēts, ka viņi izmantojuši viltotus ceļošanas dokumentus, kopš 2009. gada pastāvīgi ir samazinājies (174 ‑ 2009. gadā, 114 – 2010. gadā un 45 – 2011. gada pirmajos trijos ceturkšņos). Visbiežāk runa ir par Rumānijas pilsoņu viltotām personas apliecībām. Eiropols min arī viltotas Itālijas pilsoņu personas apliecības un uzturēšanās atļaujas, kā arī Spānijas pilsoņu uzturēšanās atļaujas (skatīt arī zemāk 4. apakšiedaļā). Saskaņā ar Moldovas iestāžu sniegtajiem datiem ir samazinājies to gadījumu skaits, kad Moldovas pilsoņi izmanto viltus identitāti un viltotus dokumentus.

Patvērums

Saskaņā ar Eurostat datiem Moldovas pilsoņu iesniegto patvēruma pieteikumu skaits ES ir zems un aizvien samazinās (1110 patvēruma pieteikumi 2009. gadā, 735 ‑ 2010. gadā un 602 ‑ 2011. gadā). Pozitīvu galīgo lēmumu skaits par Moldovas pilsoņu iesniegtajiem pieteikumiem uz starptautisko aizsardzību ES dalībvalstīs arī ir samazinājies (25 ‑ 2009. gadā, 20 – 2010. gadā un 15 – 2011. gadā). Saskaņā ar FRONTEX apkopotajiem datiem vairums Moldovas pilsoņu pēc tam, kad viņu nelegālā uzturēšanās ir atklāta, patvērumu pieprasa Austrijā.

Saskaņā ar Moldovas iestāžu sniegtajiem datiem patvēruma meklētāju skaits Moldovas Republikā ir salīdzinoši zems (60 pieteikumi ‑ 2011. gadā, 90 ‑ 2010. gadā un 50 ‑ 2009. gadā). 2011. gadā trīs personām piešķīra bēgļa statusu, un 20 personas (tostarp bezvalstnieki) saņēma humānās aizsardzības statusu.

Legālās migrācijas plūsmas

Moldovas pilsoņu skaits, kuri legāli uzturas ES dalībvalstīs, pēdējos gados ir palielinājies (2008. gadā – 129 642, 2009. gadā – 166 977 un 2010. gadā – 184 501). Saskaņā ar Eurostat apkopotajiem datiem lielākais uzturēšanās atļauju skaits tiek izsniegts atalgotu darbību veikšanai, un otra lielākā kategorija ir uzturēšanās atļaujas, kas izsniegtas ģimenes atkalapvienošanas nolūkā, un to skaits palielinās.

Pirmo reizi izsniegtas uzturēšanās atļaujas Moldovas pilsoņiem

|| Izglītība || Atalgota darbība || Ģimene || Citi iemesli || Kopā

2008. gads || 2727 || 36 766 || 10 555 || 8394 || 58 442

2009. gads || 2981 || 21 977 || 10 905 || 9729 || 45 592

2010. gads || 2931 || 34 648 || 16 674 || 1353 || 55 606

Avots: EIROPAS KOPIENU STATISTIKAS BIROJS

Saskaņā ar Eiropas Universitātes institūta apkopotajiem datiem migranti ar augstu kvalifikāciju, kas jau atrodas ES, neuzskata, ka vīzu režīms radītu problēmas viņiem, bet gan drīzāk viņu ģimenēm un ģimenes saikņu uzturēšanai. Migranti, tostarp migranti ar augstu kvalifikāciju un tūristi parasti nezina savas tiesības (piemēram, tiesības pārsūdzēt vīzas atteikumu) saskaņā ar nolīgumu par vīzu atvieglotu izsniegšanu un Vīzu kodeksu. Atšķirīgās prakses, kādās ES dalībvalstu konsulāti īsteno noteikumus par vīzu atvieglotu izsniegšanu, ir viens no galvenajiem iemesliem, kas Moldovas migrantiem ar augstu kvalifikāciju un viņu ģimenēm rada bažas un ir svarīgs, kad viņi izlemj, uz kuru valsti migrēt. Tāpat arī par būtiskiem šķēršļiem tiek minēti gaidīšanas ilgums lēmumiem par vīzu pieteikumiem, izmaksas[16] un nepieciešamais darbs ar papīriem (paturot prātā, ka nolīgums par vīzu atvieglotu izsniegšanu un Vīzu kodekss attiecas vienīgi uz īstermiņa uzturēšanās reizēm, bet neattiecas uz ilgtermiņa uzturēšanās reizēm, kuras reglamentē valsts tiesību akti).

Visbeidzot, saskaņā ar Eiropas Universitātes institūta veikto analīzi vīzu režīmam ir ierobežojoša ietekme uz apmaiņu pētnieku un studentu vidū, kuri bieži vien nevar piedalīties konferencēs vai apmaiņas programmās vīzas atteikuma vai novēloti izsniegtu vīzu dēļ. Tas ierobežo sadarbības jomu un ideju apmaiņu starp ES un Moldovas Republiku un var būt pretrunā ES centieniem atbalstīt valsts attīstību un tuvināt to ES normām un standartiem. Turklāt šo pašu iemeslu dēļ tas rada problēmas veidot uzņēmējdarbības kontaktus un uzņēmumu starpā veikt savstarpēju apmaiņu.

3.2. Būtiskākās ietekmes jomas

Migrācijas plūsmas kopumā

Izskatot, kādas vīzu režīma liberalizācijai varētu būt galvenās ietekmes jomas uz migrācijas plūsmām starp Moldovas Republiku un ES, būtiski ir uzsvērt, ka vīzu režīma liberalizācija samazinās vienīgi sagatavošanās laiku un izmaksas saistībā ar ceļošanu uz ES. Darbaspēka migrācija uz ES vai Krievijas Federāciju, visticamāk, arī turpmāk būs ļoti pievilcīga iztikas pelnīšanas stratēģija. Neraugoties uz ekonomiskajiem un politiskajiem notikumiem Krievijas Federācijā, ES dalībvalstis, visticamāk, arī turpmāk būs pievilcīga iespēja darbaspēka migrantiem, pat ja nav nekādas ekonomiskās izaugsmes vai arī tā ir ļoti lēna. Tāpat arī pieprasījumu pēc mājsaimniecībās nodarbinātā darbaspēja dalībvalstīs, visticamāk, neietekmēs iespējamā turpmākā ekonomikas lejupslīde. Taču Eiropas Universitātes institūts atzīmē, ka Moldovas Republikas demogrāfiskā situācija ietver to, ka migrantu skaits samazinās, jo valsts ir iegājusi visstraujākajā novecošanas procesā Eiropā.

Kā liecina dati par Moldovas darbaspēka migrāciju uz Portugāli[17], darbaspēka migrācijas plūsmu pašregulējošs mehānisms, piemērojot kuru legālajai un nelegālajai migrācijai ir tendence palielināties periodos, kad pieprasījums pēc darbaspēka ir augstāks, un samazināties periodos, kad šāds pieprasījums krītas, visticamāk, nemainīsies. Tādēļ likumīgo ceļošanas kanālu atvēršana, iespējams, radīs cirkulārākas to Moldovas pilsoņu migrācijas plūsmas, kuri ES strādā nelegāli. Eiropas Universitātes institūts atzīmēja, ka tie paši regulējošie mehānismi pastāvēja 1990. gados, kad Centrāleiropas valstu pilsoņi uz ES varēja ceļot bez vīzas.

Eiropas Universitātes institūta apkopotie dati norāda uz to, ka pagaidu un īstermiņa migrācijas plūsmas no Moldovas Republikas uz ES palielināsies gan saistībā ar bona fide apmeklējumiem (vairumā gadījumu), gan īstermiņa nodarbinātību. Balstoties uz līdzšinējo pieredzi (piemēram, vīzu režīma atcelšana Centrāleiropas valstu pilsoņiem 1990. gadu vidū vai šo valstu pievienošanās ES 2004. gadā), pārvietošanās ierobežojumu atcelšanas rezultātā migrācija palielinās un ar laiku nostabilizējas.

Kā rāda pieredze ar iekšējo mobilitāti pēc pēdējās ES paplašināšanās, tas, cik ļoti migrācija palielināsies, ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, kuri papildus attālumam un atvērtībai ietver arī migrantu tīklu esamību, situāciju uzņēmējas valsts darba tirgū, iespējas izcelsmes valstī vai citās pievilcīgās vietās ārpus ES. Migrācijas plūsmu palielināšanās pēc būtības, visticamāk, ir pagaidu rakstura, lai gan Eiropas Universitātes institūts neizslēdz pastāvīgās migrācijas plūsmu palielināšanos, ņemot vērā ģimenes atkalapvienošanās modeļus dažās dalībvalstīs (piemēram, Itālijā). Grūti paredzēt šī pagaidu palielinājuma ilgumu, jo tas ir atkarīgs no vairākiem faktoriem: tendences migrēt, tūrismam paredzētajiem finanšu līdzekļiem, ekonomiskās situācijas Moldovas Republikā un galamērķa valstī.

Vīzu režīma liberalizācija, visticamāk, neizmainīs to, cik ilgu laiku Moldovas migranti, kuri nelegāli uzturas ES, pavadīs, lai apciemotu savu mītnes valsti, jo viņiem nepietiek atvaļinājuma dienu un viņi baidās pazaudēt darbu ES. Netiek sagaidīts, ka kādā veidā tiks ietekmēta to Moldovas pilsoņu cirkularitāte, kuri ES dzīvo, pamatojoties uz uzturēšanās atļauju, jo viņiem jau šobrīd vairs nav vajadzīga vīza, lai no Moldovas Republikas atgrieztos ES.

Regulāras personu plūsmas

Regulāras personu plūsmas, visticamāk, palielināsies, jo vīzu režīma liberalizācija ceļošanu uz ES padarīs vieglāku un lētāku.

Nelikumīga migrācija

Migrācijas spiediens virzienā uz ES robežām drīzāk palielināsies, nevis samazināsies, ja Moldovas Republikā dominēs ekonomiskās un sociālās problēmas, neraugoties uz valsts straujajām strukturālajām reformām un ekonomikas izaugsmi (IKP izaugsmes rādītāji: 2010. gadā – 7,1 % un 2011. gadā – 6,4 %). Saskaņā ar EUBAM datiem nelikumīgās migrācijas plūsmas no Moldovas Republikas uz ES dalībvalstīm, visticamāk, paliks nemainīgas. Ieceļošanas metode, maršruts un nelikumīgo migrantu skaits katru gadu var būt atšķirīgs atkarībā no vairākiem iekšējiem un ārējiem rosinošiem un veicinošiem faktoriem.

Ja vīzu režīms tiks atcelts, ieceļošanas atteikuma pie ārējām gaisa robežām procentuālais risks attiecībā pret ieceļošanas atteikuma procentuālo risku pie ārējām sauszemes robežām, visticamāk, nemainīsies. Vairums darbaspēka migrantu arī turpmāk izvēlēsies ieceļot ES, šķērsojot sauszemes robežas un pēc tam dodoties uz savu galamērķa valsti.

Kas attiecas uz galamērķa valsts izvēli, dalībvalstis, kurās ir lielākās Moldovas pilsoņu kopienas, visticamāk, arī turpmāk būs darbaspēka migrantu no Moldovas Republikas populārākais galamērķis.

FRONTEX un Eiropas Universitātes institūts ierosina, ka darbaspēka migranti no Moldovas Republikas drīkstētu uzturēties ilgāk par atļautajām 90 dienām jebkuru sešu mēnešu periodā, ja viņiem pastāv risks zaudēt darbu. Taču, lai izvairītos no negatīvajām sekām, kādas radītu viņu nelegālās uzturēšanās atklāšana, migranti drīzāk varētu izvēlēties biežāku izceļošanu un atkārtotu atpakaļieceļošanu ES (šādā gadījumā varētu palielināties viltotu ieceļošanas / izceļošanas spiedogu izmantošana). No otras puses, kā rāda pieredze ar mobilitāti starp NVS valstīm, kā arī dažu Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu pilsoņu pieredze 1990. gados, iespēja cirkulēt legāli var ietekmēt lēmumu pārcelties uz ES un atpakaļ noteiktajos laika periodos. Faktiski bezvīzu režīms var Moldovas pilsoņiem, kuri ES uzturas nelegāli un šobrīd atrodas grūtā situācijā, nodrošināt iespēju izkļūt no šīs nelikumīgās situācijas, ja tiek mīkstinātas sekas saistībā ar to, ka, izceļojot no ES, uz robežas tiek konstatēts, ka viņi ir pārsnieguši uzturēšanās ilgumu.

Organizētās noziedzības grupas, kas nodarbojas ar cilvēku tirdzniecību un nelikumīgās migrācijas sekmēšanu, visticamāk, savu darbības veidu pielāgos bezvīzu režīmam un, iespējams, savas darbības paplašinās (skatīt arī 4. iedaļu).

Ja netiek stingri piemēroti noteikumi par personu apliecinošu dokumentu un ceļošanas dokumentu izsniegšanu un to drošību, tostarp noteikumi par ICAO prasībām atbilstošām biometriskajām pasēm, fiziskās personas un organizētās noziedzības grupas varētu mēģināt izmantot nepilnības.

EUBAM paredz, ka Moldovas Republika saglabās savu pašreizējo statusu kā nelikumīgo migrantu uz ES tranzītvalsts. EUBAM apgalvo, ka, iespējams, vīzu režīma liberalizācija Moldovas Republiku varētu padarīt pievilcīgāku migrantiem no NVS un Vidusāzijas valstīm.

Balstoties uz iepriekšminēto novērtējumu, jāapsver turpmāk minētie pasākumi. Moldovas Republikas pasākumi saskaņā ar VRLRP: · arī turpmāk stiprināt robežkontroli, tostarp riska analīzes un uzraudzības pasākumus, kā arī novērst un apkarot korupciju pie robežas, un arī turpmāk stiprināt sadarbību ar EUBAM visās robežu pārvaldības jomās; · organizēt nepārtrauktas, mērķtiecīgas informācijas kampaņas ar mērķi precizēt tiesības un pienākumus saistībā ar bezvīzu ceļošanu, tostarp informāciju par noteikumiem, kas reglamentē piekļuvi ES darba tirgum (tostarp ar ES imigrācijas portāla starpniecību) un atbildību par bezvīzu režīma ietvaros noteikto tiesību pārkāpumu; · regulāri dalīties ar informāciju ar ES iestādēm par nozaudētām un nozagtām biometriskajām pasēm, jo īpaši, izmantojot Interpola nozaudēto un nozagto ceļošanas dokumentu datubāzi; · izveidot un piemērot samērīgas, efektīvas un preventīvas sankcijas personām, kuras ir notiesātas par savas pases pārdošanu vai aizdošanu; · stiprināt tiesisko regulējumu un institucionālo satvaru attiecībā uz Civilstāvokļa aktu reģistru, lai novērstu vārda vai identitātes maiņas ļaunprātīgu izmantošanu nolūkā iegūt jaunu pasi; izstrādāt un piemērot skaidrus noteikumus par vārda maiņu; stiprināt tiesisko regulējumu un institucionālo satvaru un tajā ietvert efektīvus kontroles un izsekojamības pasākumus; · novērst korupciju un apkarot to visos līmeņos un visās jomās. ES un dalībvalstu pasākumi: · jāpieliek papildu pūles, lai pakāpeniski palielinātu to ceļotāju īpatsvaru, kuru biometriskos datus ir pārbaudījušas ES dalībvalstu robežkontroles iestādes; · kopējā uzturēšanās perioda aprēķināšanai varētu ieviest jaunus IT risinājumus visos ārējos robežšķērsošanas punktos, kuros ir lielas Moldovas pilsoņu plūsmas, saskaņā ar paziņojumā par viedrobežām[18] ietvertajiem principiem; · dalībvalstīm jāpieliek papildu pūles, lai Komisijai un attiecīgajām ES aģentūrām sniegtu detalizētus statistikas datus par atpakaļuzņemšanas nolīgumu īstenošanu. Citi būtiski pasākumi ES un dalībvalstu līmenī: · pret trešo valstu valstspiederīgo nelegālu nodarbinātību vērsto noteikumu saskaņošana, kā ierosināts direktīvā par sankcijām pret darba devējiem[19]; · legālās migrācijas uz ES sekmēšana; · sadarbības ar Moldovas Republiku turpināšana, lai valstī radītu labākas nodarbinātības iespējas.

Patvērums

Ir vairāki būtiski problēmjautājumi, kas ir jāapsver, lai izvērtētu vīzu režīma liberalizācijas ietekmi uz patvēruma pieteikumu skaitu, kā to rādījusi līdzšinējā pieredze ar Rietumbalkānu valstīm[20]. Minoritāšu kopienu, jo īpaši romu, slikta integrācija un izglītošanas, mājokļu, nodarbinātības un veselības aprūpes iespēju nepietiekama pieejamība var palielināt viņu vēlmi ļaunprātīgi izmantot patvēruma sistēmu ES dalībvalstīs. Turklāt būtiska politiskā un ekonomiskā atstumtība, peļņas iespēju būtiska atšķirība salīdzinājumā ar pārējo sabiedrības daļu, ģeogrāfiskais attālums līdz ES, zemi ceļa izdevumi un ar patvēruma pieteikumiem saistītais atbalsts ES dalībvalstīs padarīja patvēruma meklēšanu par pievilcīgu īstermiņa migrācijas stratēģiju kopienām Rietumbalkānu valstīs. Finansiālā palīdzība atgriešanas gadījumā patvēruma meklētājiem, kuru pieteikums tika noraidīts, arī var būt nozīmīgs faktors.

Moldovas Republikā ir vairākas etniskās minoritātes, no kurām visbūtiskākās ir ukraiņi, krievi, gagauzi, bulgāri un romi (skatīt 5. iedaļu). Gagauzu minoritāte ir panākusi savu tiesību atzīšanu un to konstitucionālu nodrošināšanu ar īpašas autonomijas statusu Gagauzijas autonomajai teritoriālajai vienībai, kas izveidota 1994. gadā. Lai arī romu tauta parasti ir nelabvēlīgā stāvoklī esoša grupa, kas attiecas uz izglītību, nodarbinātību, veselību, dzīves apstākļiem un līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā, Moldovas Republikas iestādes ir pierādījušas savu apņemšanos uzlabot šīs minoritātes situāciju un ir guvusi progresu attiecībā uz romu kopienas atbalstīšanu un integrāciju. Ir pieņemts un šobrīd tiek īstenots rīcības plāns romu atbalstam 2011.-2015. gadā pēc tam, kad 2012. gada janvārī tika panākta tā atbilstība starptautiskajām prasībām. Ir izraudzīti romu kopienas vidutāji, lai darbotos kā starpnieki starp iestādēm un minoritātes kopienām nolūkā palīdzēt īstenot šo rīcības plānu, kā arī labāk integrētu romu minoritāti.

Tādēļ, lai arī nevar izslēgt, tomēr šobrīd nekas nenorāda uz to, ka pēc vīzu režīma liberalizācijas Moldovas pilsoņu patvēruma pieteikumu skaits palielinātos.

Balstoties uz iepriekšminēto novērtējumu, jāapsver turpmāk minētie pasākumi. Moldovas Republikas pasākumi: · organizēt nepārtrauktas, mērķtiecīgas informācijas kampaņas ar mērķi precizēt tiesības un pienākumus saistībā ar bezvīzu ceļošanu, tostarp informāciju par noteikumiem, kas reglamentē piekļuvi ES darba tirgum, un atbildību par bezvīzu režīma ietvaros noteikto tiesību pārkāpumu. ES un dalībvalstu pasākumi: · dalībvalstu patvēruma procedūru politikas turpmāka konverģence, jo īpaši attiecībā uz procedūru ilgumu, patvēruma meklētājiem piešķirtajām priekšrocībām un iespējamo finansiālo palīdzību saistībā ar atgriešanu.

Legālā migrācija

Saskaņā ar Eiropas Universitātes institūta datiem Eiropas Savienībā esošie migranti uz savu mītnes valsti ceļos, visticamāk, aizvien biežāk taču, visticamāk, jaunu migrantu plūsmas no Moldovas Republikas uz ES nepalielināsies. Netiek sagaidīts, ka kādā veidā tiks ietekmēta to Moldovas pilsoņu cirkularitāte, kuri dzīvo ES, pamatojoties uz uzturēšanās atļauju, jo viņiem jau šobrīd vairs nav vajadzīga vīza, lai no Moldovas Republikas atgrieztos ES. Finansiālo līdzekļu pieejamība (drīzāk nekā prasība par vīzu) būs noteicošais faktors Moldovas migrantu lēmumam doties mājās.

Vīzu režīma liberalizācija palīdzēs uzlabot migrācijas pozitīvo ietekmi uz attīstību, jo īpaši, mazinot migrācijas negatīvās sociālās sekas, pateicoties ģimenes saišu un kontaktu ar Moldovas Republiku uzturēšanas sekmēšanai. Ar to tiks samazināta negatīvā ietekme uz mājās palikušajām ģimenēm, jo īpaši nepilngadīgajiem un gados vecākiem cilvēkiem, jo viņiem būs vieglāk apmeklēt migrējošo ģimenes locekli. Taču finansiālo resursu pieejamībai arī turpmāk šajā saistībā būs būtiska loma.

Īstermiņa ceļojumu atvieglošana vīzu režīma liberalizācijas rezultātā ES padarīs par pievilcīgāku galamērķi migrantiem ar augstu kvalifikāciju divu galveno iemeslu dēļ: tas atvieglos ģimenes apmeklēšanu, kā minēts iepriekš, un kopumā radīs pozitīvāku priekšstatu par ES kā galamērķi.

Vīzu režīma liberalizācijai būs pozitīva ietekme uz apmaiņu starp uzņēmumiem un darījumiem, pētniecību un inovāciju, studentu un pētnieku mobilitāti, nodrošinot ilgtermiņa pozitīvu domino efektu uz ekonomiku.

4 – Gaidāmās vīzu režīma liberalizācijas iespējamā ietekme uz drošību[21]

4.1. Pašreizējā situācija

Saskaņā ar Eiropolu Moldovas organizētās noziedzības grupas jau ir klātesošas un aktīvi darbojas vismaz deviņās ES dalībvalstīs. Dažas no tām ir iesaistītas labi organizētās noziedzīgās darbībās. Tās ir saistītas ar krieviski runājošo horizontālo tīklu "likumīgie zagļi". Citas noziedzīgas grupas ir mazākas, tām ir ierobežota darbības joma un pietrūkst strukturētas sagatavošanas un vispārējās stratēģijas. To saiknes ar vietējām ES organizētās noziedzības grupām ir ierobežotas. Nešķiet, ka Moldovas organizētās noziedzības grupām būtu svarīga loma ES organizētās noziedzības hierarhijās.

Būtiski atzīmēt, ka, tāpat kā visām organizētās noziedzības grupām no bijušās Padomju Savienības, starp Moldovas organizētās noziedzības grupām un organizētās noziedzības grupām no citām bijušās Padomju Savienības daļām ir ciešas saiknes. Dažreiz tās funkcionē kā starpnieki starp organizētās noziedzības grupām no bijušās Padomju Savienības un organizētās noziedzības grupām, kas aktīvi darbojas Eiropas Savienībā. Tādējādi pastāv tendence Moldovas organizētās noziedzības grupas apvienot ar citām noziedzīgajām grupām zem nosaukuma "krieviski runājošās organizētās noziedzības grupas".

Moldovas organizētās noziedzības grupas aktīvi darbojas vairākos ES kriminālnoziedzības perēkļos, kā izriet no Eiropola 2011. gada Organizētās noziedzības draudu novērtējuma (OCTA)[22].

Saskaņā ar Eiropolu Moldovas organizētās noziedzības grupas īpaši aktīvi veic šādas noziedzīgas darbības: cilvēku tirdzniecība, nelikumīgās imigrācijas sekmēšana, organizētais noziedzīgais nodarījums pret īpašumu, maksājuma karšu viltošana, cigarešu kontrabanda un kibernoziegumi. Dažus no šiem konstatējumiem apstiprina Operation Akkerman[23] rezultāti.

i) Cilvēku tirdzniecība

Moldovas Republika ir izcelsmes valsts un mazākā mērā tranzīta un galamērķa valsts sievietēm un meitenēm, kuras tiek seksuāli izmantotas, un vīriešiem, sievietēm un bērniem, kuri tiek izmantoti kā darbaspēks[24]. Šķiet, ka upuri no Moldovas Republikas aizvien lielākā mērā tiek izmantoti piespiedu darba vai pakalpojumu veikšanai, jo īpaši kā medmāsas, auklītes un ģimenes vai gados vecāku ļaužu aprūpētāji. Moldovas organizētās noziedzības grupas galvenokārt nodarbojas ar upuru vervēšanu, galvenokārt seksuālai izmantošanai ES. Dažos gadījumos upurus viņi izmanto paši. Galvenā cilvēku tirgotāju darbības metode pēdējos gados nav būtiski mainījusies. Par vervēšanu atbildīgās personas upurus piesaista galvenokārt krāpnieciskā veidā un dažkārt, pielietojot vardarbību[25].

Upuri bieži vien ir spiesti maksāt par vajadzīgajiem dokumentiem, sākot no pases un personas apliecības un beidzot ar vīzu, līgumiem ar naktsklubu īpašniekiem un veselības apdrošināšanu. Tas palielina viņu parādu organizētās noziedzības grupām un paildzina viņu izmantošanu. Organizētās noziedzības grupas izmanto īpašas likumīgās uzņēmējdarbības struktūras, lai vervētu un izmantotu upurus ES.

Saskaņā ar Moldovas iestāžu sniegtajiem datiem cilvēku tirdzniecība samazinās: reģistrēto gadījumu skaits ir samazinājies no 243 gadījumiem 2006. gadā līdz 111 gadījumiem 2011. gadā[26]. Saskaņā ar Starptautiskās Migrācijas organizācijas (IOM) datiem ir samazinājies identificēto upuru un upuru, kurām sniegta palīdzība, skaits: no 273 personām 2007. gadā līdz 98 personām 2011. gadā[27]. Ir samazinājies bērnu tirdzniecības gadījumu skaits: no 61 gadījuma 2006. gadā līdz 23 gadījumiem 2011. gadā[28].

Saskaņā ar Moldovas iestāžu sniegtajiem datiem vairākas cilvēku tirdzniecībā iesaistītās noziedzīgās grupas un citi saistītie noziegumi tika identificēti un izformēti operatīvu izmeklēšanas pasākumu rezultātā[29].

ii) Nelikumīgās imigrācijas sekmēšana

Organizētās noziedzības grupas ir iesaistītas arī to Moldovas migrantu izmantošanā, kuri galamērķa valstī neieceļo, neuzturas, nedzīvo, kā arī nestrādā legāli. Moldovas organizētās noziedzības grupas cieši sadarbojas ar organizētās noziedzības grupām no kaimiņvalstīm, īpaši Ukrainas, un viena otrai palīdz jautājumos saistībā ar viltotu dokumentu pārvadāšanu. Saistībā ar atvieglotu nelikumīgo imigrāciju no Moldovas Republikas tika ziņots par gadījumiem, kad tiek izmantotas viltotas Itālijā un Rumānijā izsniegtas personas apliecības un Itālijā un Spānijā izsniegtas uzturēšanās atļaujas (skatīt arī iepriekš 3. iedaļā).

Organizētās noziedzības grupām, kuras sekmē Moldovas pilsoņu nelikumīgo migrāciju, ir aktīvi dalībnieki Moldovas Republikā, kuri ir iesaistīti potenciālo nelikumīgo migrantu vervēšanā. Moldovas organizētās noziedzības grupu dalībnieki arī ir identificēti Ukrainā (kur viņi tika iesaistīti dokumentu viltošanā un darbojas kā gidi uz robežas starp Ukrainu un Ungāriju) un arī Rumānijā (kur viņi nodarbojās ar personas apliecību un pasu viltošanu). Tiek ziņots, ka legāli uzņēmumi tiek izmantoti nelikumīgās migrācijas sekmēšanai.

iii) Nelegāla narkotiku tirdzniecība

Moldovas Republika galvenokārt tiek uzskatīta par tranzīta ceļu un, kā apgalvo, par kokaīna glabāšanas un turpmākas apstrādes vietu[30].

Saskaņā ar Moldovas iestāžu sniegtajiem datiem nelegāla narkotiku tirdzniecība ir samazinājusies no 2144 krimināllietām 2007. gadā līdz 1606 krimināllietām 2011. gadā[31].

Konfiskācijas pie Moldovas un Ukrainas robežas 2011. gadā atspoguļo pašreizējo nelegālās narkotiku tirdzniecības līmeni[32].

iv) Organizētie noziedzīgie nodarījumi pret īpašumu

Moldovas organizētās noziedzības grupas ir iesaistītas vairākos organizētos noziedzīgos nodarījumos pret īpašumu. Tās galvenokārt koncentrējas uz kravas automobiļu, rūpniecības un lauksaimniecības transportlīdzekļu zagšanu. Organizētās noziedzības grupas ir nelielas (3 līdz 5 dalībnieki), tām ir pamata tehniskais aprīkojums un darbības metodes (galvenokārt pēkšņi reidi, vardarbības pielietošana un vajadzība atrast saņēmēju pēc nozieguma izdarīšanas).

v) Preču ar augstu akcīzes nodokli nelegālā tirdzniecība

Kopā ar Ukrainu un aizvien lielākā mērā ar Baltkrieviju un Krievijas Federāciju Moldovas Republika pēdējos gados ir viena no galvenajām Eiropas Savienībā nelegāli ievesto cigarešu izcelsmes valstīm, un izskatās, ka šī tendence palielinās. Moldovas Republika ilgu laiku ir bijusi zināma kā cigarešu kontrabandas plūsmas uz Eiropas Savienību izcelsmes un tranzītvalsts, un tai šajā saistībā ir aizvien nozīmīgāka loma, jo tabakas cenas daudzās ES valstīs palielinās, jo īpaši dalībvalstīs, kuras ES pievienojās 2004. vai 2007. gadā. Cigaretes no Moldovas Republikas aizvien lielākā mērā tiek iepludinātas citu ES dalībvalstu melnajos tirgos. Šā iemesla dēļ Komisija 2011. gadā pieņēma rīcības plānu cigarešu un alkoholisko dzērienu kontrabandas apkarošanai uz ES austrumu robežas[33].

Lielāka sadarbība tabakas produktu nelegālās tirdzniecības novēršanā un apkarošanā ir arī viens no stratēģiskā satvara ES un Moldovas Republikas muitas sadarbībai mērķiem[34].

Moldovas Republika ir viena no galvenajām īsto cigarešu ražotājām, kas nelegāli tiek ievestas ES. Vispopulārākā "lēto balto" cigarešu marka legāli tiek ražota Moldovas Republikā, Kaļiņingradā un Ukrainā[35]. Moldovas organizētās noziedzības grupas nodrošina izejvielas organizētās noziedzības grupām ES, kuras iesaistītas viltotu cigarešu ražošanā, iepakošanā un izplatīšanā. Tā kā šī darbība ir saistīta ar nelielu risku un nes labu peļņu, tā, iespējams, ir izplatītāka un tiek veikta biežāk, nekā izriet no oficiālajiem statistikas datiem.

Saskaņā ar Moldovas iestāžu sniegtajiem datiem konfiscēto cigarešu paku skaits palielinājās no 201 588 cigarešu pakām 2008. gadā līdz 276 337 cigarešu pakām 2011. gadā.

vi) Ieroču nelegāla tirdzniecība

Šobrīd nav skaidru rādītāju par organizētu ieroču un munīcijas nelegālu tirdzniecību pāri Moldovas un Ukrainas robežai. Konfiskācijas uz robežas galvenokārt ietvēra auksto un pneimatisko ieroču vai medību bišu un pievienotās munīcijas konfiskāciju, kuras tika transportētas no Ukrainas uz Moldovas Republiku[36].

4.2. Būtiskākās iespējamās sekas

Šķiet, ka vīzu režīma liberalizācijai nebūs lielas ietekmes uz "labāk strukturēto" organizētās noziedzības grupu rīcību un darbības veidu, jo šīs grupas jau pašreizējā vīzu režīma ietvaros spēj pārvaldīt kustību starp ES un Moldovas Republiku. Taču, ņemot vērā to, ka šo grupu sniegtās zināšanas vīzu ierobežojumu apiešanai ir viens no viņu panākumu iemesliem (jo īpaši saistībā ar cilvēku tirdzniecību un nelikumīgās imigrācijas sekmēšanu), vīzu režīma liberalizācija samazinātu pieprasījumu pēc šādām zināšanām.

"Ne tik labi strukturētās" organizētās noziedzības grupas var zināmā mērā vairāk gūt labumu no bezvīzu režīma. Lai arī šo grupu darbības nav tik plašas, to piekļuve ES varētu mainīt pašreizējo noziedzīgo status quo (piemēram, ļaujot tām vieglāk uzsākt jaunas noziedzīgas darbības).

Lai arī, balstoties uz pieejamo informāciju, ir grūti veikt novērtējumu, arī turpmāk ir jāuzrauga Moldovas organizētās noziedzības grupu radīto draudu apmērs ES. Vīzu režīma liberalizācija varētu izmainīt noziedzīgo darbību pašreizējo dinamiku. Taču šajā posmā ir grūti paredzēt, kā vīzu režīma liberalizācija ietekmēs katru no tām.

i) Cilvēku tirdzniecība

Vīzu režīma liberalizācija varētu ietekmēt organizētās noziedzības grupas, kas darbojas cilvēku tirdzniecības jomā, kā arī upurus un izvēlētos maršrutus. Moldovas organizētās noziedzības grupas nodarbojas ar upuru vervēšanu un pārvešanu uz ES. Bezvīzu režīms ES organizētās noziedzības grupām, kuras stingri kontrolē ES noziedzīgos tirgus, varētu sniegt iespēju apiet Moldovas organizētās noziedzības grupas un vervēt savus upurus tiešā veidā.

Tajā pašā laikā iespējamie cilvēku tirgotāju upuri, kuriem vairs nav vajadzīga nelikumīga palīdzība robežas šķērsošanai, varētu mēģināt ES ieceļot paši, tādējādi samazinot vienu no organizētās noziedzības grupu galvenajām noziedzīgajām darbībām. Viens no cilvēku tirgotāju piedāvātajiem "pakalpojumiem" ir upuru ievešana ES, kur viņus bieži vien pārdod un ekspluatē citas organizētās noziedzības grupas. Bezvīzu režīms de facto anulē vajadzību pēc šāda "pakalpojuma", jo upuriem vairs nebūtu vajadzīga organizētās noziedzības grupu palīdzība. Lai izvairītos no upuru skaita un peļņas samazināšanās, organizētās noziedzības grupas varētu vēlēties izstrādāt jaunas stratēģijas un sākt jaunas noziedzīgas darbības.

ii) Nelikumīgās imigrācijas sekmēšana

Ieviešot bezvīzu režīmu, Moldovas Republika varētu kļūt pievilcīgāka dažādajām organizētās noziedzības grupām, kas pārvadā nelikumīgos migrantus, taču nekas par to skaidri neliecina (skatīt arī 3. iedaļu iepriekš).

iii) Nelegāla narkotiku tirdzniecība

Nešķiet, ka Moldovas Republika kļūs par nelegālas narkotiku tirdzniecības centru. To var tangenciāli skart tā dēvētais "Ziemeļu ceļš"[37], un ir iespējams, ka dažas Moldovas organizētās noziedzības grupas varētu pagaidu kārtā uzglabāt narkotikas Moldovas Republikā.

Attiecībā uz robežu starp Moldovas Republiku un Ukrainu pašreizējais riska līmenis saistībā ar narkotiku, jo īpaši sintētisko narkotiku, nelegālu pārvadāšanu pa sauszemes robežšķērsošanas punktiem, visticamāk, nemainīsies.

iv) Organizētie noziedzīgie nodarījumi pret īpašumu

Noziedzīgais nodarījums pret īpašumu savos daudzos dažādajos veidos varētu būt viena no skartākajām jomām. Moldovas organizētās noziedzības grupas, kas ir iesaistītas noziedzīgu nodarījumu pret īpašumu veikšanā, varētu izmantot vīzu režīma liberalizāciju un sadarboties ar organizētās noziedzības grupām, kas jau ir izveidotas ES.

v) Preču ar augstu akcīzes nodokli nelegālā tirdzniecība

Tas varētu būtiski ietekmēt cigarešu kontrabandu, ko var uzskatīt par viegli pārvaldāmu noziedzīgu darbību, kas ir saistīta ar zemu risku un lielu peļņu.

vi) Ieroču nelegāla tirdzniecība

Šobrīd pieejamā informācija nesniedz nekādas norādes par iespējamo bezvīzu režīma ietekmi uz ieroču nelegālo tirdzniecību. Lai arī saskaņā ar konfiskācijas rādītājiem un citu šobrīd pieejamo informāciju šobrīd ieroču nelegālās tirdzniecības riska līmenis nav augsts, uzmanība jāpievērš potenciālajām ieroču nelegālas tirdzniecības iespējām saistībā ar ieroču un munīcijas uzglabāšanu Piedņestras reģionā.

Balstoties uz iepriekšminēto novērtējumu, jāapsver turpmāk minētie pasākumi. Moldovas Republikas pasākumi saskaņā ar VRLRP: · uzlabot sadarbību ar kaimiņvalstīm, stiprināt divpusējo un starptautisko sadarbību un apmaiņu ar statistikas un analītiskajiem datiem un taktiskajiem / darbības datiem / izlūkdatiem, piemērojot tādus pasākumus kā kopīgo pārrobežas darbību uzsākšana / līdzdalība tajās, kopīgas izmeklēšanas komandas un kopīgas izlūkošanas komandas, kam jāveicina sadarbības koordinatoru apmaiņa šādās darbībās un jāpiedāvā apmācība par to, kā veikt kopīgas robežkontroles un muitas kontroles; · uzlabot apmācības un spēju veidošanu attiecībā uz starptautisko muitas un tiesībaizsardzības iestāžu sadarbību un informācijas apmaiņu; · arī turpmāk uzlabot sadarbību ar EUBAM; · koordinēt kontroles darbības pie kopīgajām robežām. Apmainīties ar izlūkdatiem un uzlabot kopīgās situācijas novērtējumu darbības līmenī; · uzlabot datu vākšanu par kriminālelementiem un organizētās noziedzības grupām valsts līmenī, cita starpā izveidojot un/vai uzlabojot valstu datubāzes; · arī turpmāk censties uzlabot datu rādītājus un krimināldatu vākšanu visās kriminālnoziedzības jomās; · stiprināt tiesu sistēmu, tostarp tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, jo īpaši savstarpēju juridisko palīdzību; · kā prioritāru jautājumu visās jomās, kā arī attiecībā uz plašākiem tiesiskuma aspektiem, īstenot korupcijas apkarošanas pasākumus. Valstu iestādēm jāspēj cīnīties pret korupciju visos līmeņos – centrālajā, reģionālajā, vietējā un nozaru līmenī, īpašu uzmanību pievēršot tiesībaizsardzības iestādēm un muitas iestādēm; · nodrošināt efektīvu aizsardzību cilvēku tirdzniecības lieciniekiem un uzlabot cilvēku tirdzniecības upuru aizsardzību, kā arī viņiem sniegto palīdzību un atbalstu. ES un dalībvalstu pasākumi: · skaita un apjoma ziņā palielināt darbību apjomu, ko veic starpiestāžu un starptautiskās sadarbības ietvaros saskaņā ar mērķiem prioritārā secībā. Eiropols šajā saistībā varētu darboties kā platforma daudzpusēju tiesībaizsardzības darbību koordinācijai. Šādās darbībās apkopotā informācija pēc tam jāizmanto koncentrētu draudu un riska novērtējumu izveidei; · stiprināt robežkontroli saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksu un paziņojumu par viedrobežām[38], lai ieviestu efektīvu sistēmu nolūkā atklāt uzturēšanās ilguma pārsniegšanas gadījumus un reaģēt uz tiem un nolūkā atklāt darbības, kuras, iespējams, saistītas ar organizēto noziedzību; · saskaņā ar ES "Stratēģiju cilvēku tirdzniecības izskaušanai 2012.-2016. gadā"[39] jāveic īpaši pasākumi, jo īpaši attiecībā uz nepilngadīgajiem. Šajā saistībā ir būtiski atzīmēt, ka FRONTEX drīz publicēs cilvēku tirdzniecības apkarošanas mācību rokasgrāmatu robežsargiem un Komisija 2012. gadā publicēs pamatnostādnes konsulārajiem dienestiem un robežsargiem cilvēku tirdzniecības upuru identifikācijai. ES, dalîbvalstu un Moldovas Republikas pasâkumi: · jāuzlabo sadarbība starp Moldovas un dalībvalstu iestādēm, tostarp jādalās ar informāciju ar Eiropolu; · jāstiprina sadarbība starp Moldovas iestādēm un viņu sadarbības partneriem ES dalībvalstīs attiecībā uz aizsardzību un palīdzību, tostarp identifikāciju un cilvēku tirdzniecības upuru nosūtīšanu un viņu drošu atgriešanu; · par līdzekļu konfiskācijas procedūrām jāvienojas ar Moldovas iestādēm, lai atgūtu nozagto īpašumu vai no tā gūto peļņu un lai samazinātu organizētās noziedzības grupu finansiālo varu, tādējādi atvieglojot to izformēšanu; · Eiropola uzraudzībā un vajadzības gadījumā ar Interpola kanālu atbalstu regulāri jāizstrādā draudu novērtējumi un jāapmainās ar informāciju par būtiskiem noziedzīgiem darījumiem. Salīdzināmi dati par noziegumiem jāievāc saskaņā ar kopīgi definētajiem rādītājiem; · jāstiprina apmaiņa ar paraugpraksi un tiesībaizsardzības dienestu apmācība; · jāstiprina sadarbība ar Moldovas iestādēm nolūkā risināt jautājumu par nelikumīgu tirdzniecību ar precēm, kurām ir augsts akcīzes nodoklis.

5. - Horizontālie jautājumi

Balstoties uz Moldovas Nacionālā statistikas biroja un Piedņestras de facto iestāžu sniegtajiem datiem, kopējais iedzīvotāju skaits Moldovas Republikā 2011. gadā bija aptuveni 4 075 000.

5.1. Minoritātes

5.1.1. Pašreizējā situācija

Minoritāšu aizsardzību pret diskrimināciju nodrošina īpaši noteikumi konstitūcijā, kā arī krimināltiesību, civiltiesību un administratīvo tiesību aktos. Minoritāšu tiesības tika vēl vairāk stiprinātas pēc tam, kad 25. maijā tika pieņemti tiesību akti diskriminācijas novēršanas jomā[40].

Saskaņā ar Moldovas iestāžu sniegto informāciju Moldovas Republikā dzīvo šādas etniskās minoritātes: 311 902 ukraiņi, 236 087 krievi, 131 811 gagauzi, 68 928 bulgāri un 14 202 romi[41].

Saskaņā ar Moldovas konstitūciju Gagauzijas autonomā teritoriālā vienība ir panākusi, ka ir atzītas un tiek sekmētas tās politiskās, sociālās un kultūras tiesības, tostarp tiesības tās iedzīvotājiem administratīvajos jautājumos izmantot gagauzu valodu.

Turklāt Moldovas Republikai ir liberāla valodas politika, kas krieviski runājošajiem (tostarp papildus krievu mazākumtautībai arī vairākumam moldoviešu lielākās etniskās kopienas un ukraiņu mazākās etniskās kopienas) sniedz tiesības piekļūt oficiālajai informācijai krievu valodā un iespēju saņemt izglītību krievu valodā.

Kopumā mazākumtautību problēmas galvenokārt ietver romu kopienas problēmas, kuras Moldovas valdība ir apņēmusies aktīvi risināt, ar UNICEF un Eiropas Padomes palīdzību izvirzot romu kopienas starpniekus un īstenojot savu rīcības plānu romu atbalstam 2011.-2015. gadā, kuram valsts vidēja termiņa budžeta shēmā ir piešķirts īpašs budžets.

5.1.2. Būtiskākās iespējamās sekas

Pastāv vispārējs uzskats, jo īpaši saskaņā ar specializētajām vietējās pilsoniskās sabiedrības organizācijām, ka Moldovas valdība veic būtisku ieguldījumu, lai strauji uzlabotu Moldovas Republikas attieksmi pret tās etniskajām mazākumtautībām, īpaši romu mazākumtautību. Likuma par vienlīdzības nodrošināšanu pieņemšana 2012. gada 25. maijā šajā saistībā sniedz papildu garantijas. Darba grupu līmenī 2012. gada jūnijā tika pieņemts ceļvedis (jāiekļauj cilvēktiesību jomas rīcības plānā, kurā šobrīd tiek veikti grozījumi), lai sniegtu norādes par iepriekšminētā likuma piemērošanu, un 2012. gada 5. jūlijā ar valdības dekrētu tika izveidota Līdztiesības padome, kura diskriminācijas upuriem būs kontaktpunkts. Tādēļ sagaidāms, ka mazākumtautību problēmas neietekmēs būtiski situāciju migrācijas un drošības jomā saistībā ar vīzu režīma liberalizāciju. Turklāt, kā iepriekš norādīts (skatīt iepriekš 4. iedaļu), drīzāk valoda, nevis etniskā izcelsme ir organizētās noziedzības grupu struktūras un sadarbības pamatā, tostarp Moldovas Republikā.

Balstoties uz iepriekšminēto novērtējumu, jāapsver turpmāk minētie pasākumi. Moldovas Republikas pasākumi saskaņā ar VRLRP: · turpināt rīcības plāna cilvēktiesību jomā (2011.-2014. gads) īstenošanu un arī turpmāk mazākumtautību problēmu risināšanā mēģināt iesaistīt starptautisko kopienu; · nodrošināt diskriminācijas apkarošanas tiesību aktu efektīvu īstenošanu saskaņā ar Eiropas un starptautiskajiem standartiem, jo īpaši izstrādājot visaptverošas pamatnostādnes un nodrošinot funkcionējošas Līdztiesības padomes darbību; · atbalstīt tās finansiālos centienus efektīvi un konsekventi īstenot rīcības plānu romu atbalstam 2011.-2015. gadā.

5.2. Piedņestras reģions

5.2.1. Pašreizējā situācija

Moldovas Republikas augstākās valsts varas iestādēm de facto nav nekādas kontroles pār separātisko Piedņestras reģionu ("Piedņestra"), kā arī pār Ukrainas un Moldovas robežas centrālo posmu. De facto iestādes Tiraspolē uzskata Dņestras upi par robežu, kas jākontrolē to robežsargiem un muitas darbiniekiem, kuri ir izvietoti tā dēvētajā drošības (bufera) zonā. Kišiņeva, kā arī starptautiskā kopiena, kas nav atzinusi Piedņestras neatkarību, Dņestras upi uzskata par iekšēju administratīvo robežu, ko kontrolē policija. Fiskāliem mērķiem Moldovas muitas darbinieki strādā arī uz iekšējās administratīvās robežlīnijas[42].

Pašreizējā situācija rada papildu šķēršļus efektīvai un lietderīgai kontroļu veikšanai. Moldovas Republikas iestādes saskaras ar vairākām problēmām saistībā ar to ārvalstnieku kontroli, kuri ieceļo Moldovas Republikā vai izceļo no tās caur Piedņestru. Jo īpaši policijas darbiniekiem iekšējos muitas kontroles punktos trūkst datu par ārvalstniekiem un ir grūtības veikt ārvalstnieku pasu kontroli un noteikt, vai viņiem ir tiesības ieceļot Moldovas Republikā (vīzu režīma ievērošana). Balstoties uz sadarbības nolīgumu, ko 2010. gada jūlijā parakstījuši policijas pārstāvji no Dņepras upes labā un kreisā krasta, Kišiņeva un Tiraspole apmainījās ar informāciju par meklētajām personām un sodāmības reģistriem par iedzīvotājiem no abiem upes krastiem.

Iekšlietu ministrijas reforma, robežpolicijas izveide, kā arī Likuma par Moldovas Republikas valsts robežu stāšanās spēkā 2012. gada 1. jūlijā[43] pašreizējo situāciju, visticamāk, ietekmēs pozitīvi. Moldovas iestādes ir izstrādājušas plānu migrācijas plūsmu caur Piedņestras reģionu kontrolei. Turklāt muitas kontroli Moldovas un Ukrainas robežas Piedņestras posmā Moldovas Republikas vārdā un saistībā ar to veic Ukraina, piemērojot 2005. gada kopīgo muitas režīma nolīgumu starp abām šīm valstīm (īstenots ar EUBAM palīdzību).

Kopš 2012. gada janvāra sadarbību muitas jautājumos sāka attiecināt arī uz citām robežkontrolēm. Kā izmēģinājuma projekti tika izveidots "kopīgs robežkontroles punkts" Rososhany-Briceni, Moldovas Republikas ziemeļos. Šo eksperimentu pakāpeniski sāk piemērot arī citos robežšķērsošanas punktos uz kopīgās robežas, lai robežas Piedņestras posmā ļautu robežsargu (robežpolicijas) un muitas komandām, kurās ir gan Moldovas, gan Ukrainas pārstāvji, veikt kopīgas robežkontroles.

Turklāt EUBAM palīdz Moldovas iestādēm sekmēt mobilo vienību izmantošanu, lielāku uzsvaru liekot uz riska analīzēm un uz izlūkdatiem balstītām darbībām. Moldovas iestādes ir paudušas savu gatavību īstenot EUBAM ieteikumus un kopš 2012. gada 1. jūlija ir izveidojušas robežpolicijas dienestu nolūkā veikt robežkontroles uz iekšējās administratīvās robežas gar Dņestras upi.

Attiecībā uz dokumentu drošību saskaņā ar Moldovas Republikas iestāžu sniegto jaunāko informāciju 229 489 personām, kas ir Piedņestrā dzīvojoši Moldovas Republikas pilsoņi, ir izsniegtas Moldovas Republikas pases, no kurām 175 764 pases joprojām ir derīgas (t.i., nav beidzies to derīguma termiņš). Kišiņevas iestādes 2012. gada pirmajos trijos mēnešos izsniedza 2722 biometriskās pases Moldovas pilsoņiem Piedņestrā. Informācijas tehnoloģiju un komunikācijas ministrija sadarbībā ar Tieslietu ministriju un Iekšlietu ministriju ir izstrādājusi visaptverošu tiesisko regulējumu identifikācijas procedūrām, ko veic, kad personām no Piedņestras reģiona pirmo reizi izsniedz dokumentus, un kas balstās uz papildu informāciju par ģimenes locekļiem un radiniekiem (vecāku izcelsmes dokumenti, laulības apliecības un citi)[44].

Turklāt divpusējā uzticības veidošanas darba grupa civilstāvokļa jautājumos ir atsākusi darbību kopš prezidenta Ševčuka vēlēšanām Piedņestrā 2011. gada decembrī, lai turpmāk atvieglotu apmaiņu ar informāciju. Pašlaik valsts reģistrācijas iestāde piemēro īpašus pasākumus, lai apstiprinātu pilsonību un bez maksas nodrošinātu valsts personas apliecības Piedņestras reģiona iedzīvotājiem saskaņā ar grozīto 2000. gada 2. jūnija likumu “Par pilsonību” un valdības 2005. gada 9. septembra Lēmumu par drošības pasākumiem, kas saistīti ar pilsonības apstiprināšanu un dokumentu izsniegšanu Piedņestras reģiona apgabalu iedzīvotājiem[45]. Turklāt joprojām notiek aktīva sadarbība krimināllietās starp Kišiņevu un Tiraspoli.

5.2.2. Būtiskākās iespējamās sekas

Moldovas Republikas valdība turpināja aktīvi risināt situāciju Piedņestras reģionā. Sadarbība jautājumos saistībā ar vīzu režīma liberalizāciju – tostarp cilvēktiesību jautājumos – Kišiņevā un Tiraspolē tika identificēta kā prioritāte uzticības veidošanas pasākumiem un darbībām, kas attiecīgi tika atspoguļots darba programmā, kas pieņemta "5+2" sarunās par Piedņestras konflikta risināšanu.

Joprojām jāgaida konkrēti rezultāti saistībā ar šo pastiprināto sadarbību, un pagaidu pasākumi, ko Kišiņeva ieviesusi dažreiz sadarbībā ar Ukrainu, arī turpmāk sniegs skaidri definētu satvaru, kas nodrošina dokumentu un robežu drošību.

Balstoties uz iepriekšminēto novērtējumu, jāapsver turpmāk minētie pasākumi. Moldovas Republikas pasākumi: · stiprināt sadarbību ar kaimiņvalstīm, jo īpaši Ukrainu; · arī turpmāk atbalstīt sadarbību ar EUBAM un īstenot EUBAM ieteikumus par mobilo vienību uzlabošanu un biežāku izmantošanu[46]; · turpināt labo sadarbību ar de facto iestādēm Tiraspolē, kas ļautu apmainīties ar informāciju par dokumentu izsniegšanu, kā arī par tiesībaizsardzības aspektiem; · palielināt ieguldījumu, lai atrisinātu iespējamās problēmas saistībā ar drošību un migrāciju, un rast iespējamos risinājums kontroles palielināšanai, neskarot "5+2" sarunu procesu.

[1]               Skatīt SEC(2011) 1075 galīgā redakcija.

[2]               Skatīt SWD(2012) 12 final.

[3]               Skatīt COM(2012) 348 final.

[4]               Eiropola ieteikumos izklāstītie konstatējumi ir balstīti uz Aģentūrai pieejamo informāciju. Ieteikumi nav visaptverošs Moldovas organizētās noziedzības draudu novērtējums.

[5]               EUBAM ieteikumos galvenā uzmanību pievērsta situācijas analīzei, kāda pastāv uz Moldovas Republikas un Ukrainas kopīgās robežas.

[6]               FRONTEX īpaši izstrādātā riska analīze ir balstīta uz kopīgo integrēto riska analīzes modeli. Dati tika ievākti, izmantojot FRONTEX riska analīzes tīklu (FRAN) un FRONTEX Austrumu robežu riska analīzes tīklu (EBRAN). Turklāt tika izmantoti dati no FRONTEX paša ziņojumiem un dati, kas ievākti FRONTEX koordinēto kopīgo operāciju laikā, kā arī publiski pieejamie statistikas dati un izlūkdati, kas iegūti no atklātiem avotiem.

[7]               Eiropas Universitātes institūta secinājumi ir balstīti uz primāriem un sekundāriem kvalitatīviem datiem: Delphi veikta ekspertu aptauja 2011. gada decembrī; kvalitatīvas intervijas ar Moldovas migrantiem Vācijā, Itālijā un Polijā, kā arī intervijas ar potenciālajiem migrantiem Moldovas Republikā; un tiesiskā regulējuma pārskatīšana.

[8]               Skatīt COM(2011) 290 galīgā redakcija.

[9]               Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Regula (EK) Nr. 562/2006, ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (OV L 105, 13.4.2006., 1. lpp.).

[10]             Skatīt COM(2011) 47 galīgā redakcija.

[11]             Moldovas Republikas piemērotā "migranta" definīcija naudas pārvedumu aprēķināšanai ir samērā plaša – tā aptver uzturēšanos vismaz 6 mēnešu garumā, turpretim lielākā daļa valstu savu aprēķinu balsta uz uzturēšanās gadījumiem, kas ilgst vismaz 12 mēnešus.

[12]             Dati ir pieejami šādā tīmekļa vietnē: http://www.carim-east.eu/900/moldovan-emigration-stocks-residing-in-the-european-union-by-country-of-residence-most-recent-data-circa-2010.

[13]             Dati no 14 dalībvalstīm.

[14]             Visi sociālekonomiskie dati ir pieejami šādā tīmekļa vietnē: http://www.carim-east.eu/database/demographic-and-economic-module/?search=1&fromto=from&cmct=Republic of Moldova&nocmct=European+Union.

[15]             FRONTEX sniegtie dati: personu plūsmas no Moldovas Republikas ietver visas tautības, kas izceļo no valsts.

[16]             Svarīgi atzīmēt, ka maksa par Šengenas vīzu Moldovas pilsoņiem joprojām ir ļoti augsta, ņemot vērā vidējos ienākumus valstī. Piemēram, 2010. gadā 35 euro par vīzu veidoja aptuveni 34 % no vidējiem mēneša ienākumiem. Šai maksai jāpieskaita maksa par vajadzīgo dokumentāro apliecinājumu tulkošanu.

[17]             FRONTEX veikta analīze.

[18]             Eiropas Savienības paziņojums: Viedrobežas - risinājumi un turpmākā rīcība, COM (2011) 680 galīgā redakcija

[19]             2009. gada 18. jūnija Direktīva 2009/52/EK.

[20]             Uzraudzības ziņojumi pēc vīzu režīma liberalizācijas Rietumbalkānu valstīm, SEC (2011) 659 galīgā redakcija un SEC (2011) 1570 galīgā redakcija.

[21]             Šajā iedaļā galvenā uzmanība tiek pievērsta noziedzīgajām darbībām, kuras, iespējams, varētu gūt labumu no bezvīzu ceļošanas Moldovas pilsoņiem, un izpētei par vīzu režīma liberalizācijas iespējamo ietekmi uz organizētās noziedzības grupām.

[22]             https://www.europol.europa.eu/content/press/europol-organised-crime-threat-assessment-2011-429. NB! Moldovas iestādes sniedza ieguldījumu 2011. gada OCTA, kas tika iesniegts 2011. gada novembrī.

[23]             Operation Akkerman ir starpiestāžu un starptautiskās kopīgās robežkontroles darbība, ko vada EUBAM un Eiropols kopā ar Moldovas un Ukrainas iestādēm. Divās uz izlūkdatiem balstītās darbības fāzēs 2011. gadā – otrā no kurām norisinājās 2011. gada septembrī – tika konfiscētas tādas kontrabandas preces kā cigaretes, alkohols un zagtās automašīnas, un tika atklāta muitas krāpšana 3,2 miljonu euro vērtībā. Tas bija arī rezultāts šādām darbībām: izlūkdatu efektīvas lietošanas uzlabošanai paredzētās darbības labāka strukturālā organizācija; darba grupu izveide, kas var būt starptautiskās kopīgās robežkontroles darbības operatīvie atzari; būtisks saziņas centra saskarnes uzlabojums un galveno starptautisko dalībnieku sniegtā atbalsta turpmāka paplašināšana.

[24]             ASV Valsts departamenta ziņojums par cilvēku tirdzniecību – Moldovas Republika, 2012. gada jūnijs.

[25]             Ar upuriem sazinās tiešā veidā vai arī ar nodarbinātības aģentūru, vai reklāmu starpniecību. Parasti tiek piedāvāts darbs ārvalstīs kā palīgam mājsaimniecībā, auklītei, oficiantam, lauku strādnieka un cita veida likumīgas darbības, kas, kā tiek apgalvots, būs labi apmaksātas salīdzinājumā ar vidējo algu Moldovas Republikā. Gadījumi, kad tirgotāji upurus faktiski nozog, pastāv, bet daudz retāk. Pēc tam, kad upuri ir slepus ievesti ES, viņiem tiek atņemti dokumenti, viņi tiek izolēti un viņu pārvietošanās tiek būtiski ierobežota. Nepārzinot vietējo valodu un nespējot pierādīt savu identitāti, upurus viņu ekspluatētāji pastāvīgi uzrauga, un viņu cilvēka pamattiesības tiek būtiski pārkāptas. Daudzos gadījumos upuri lūdz palīdzību ar savu klientu starpniecību.

[26]             Gadījumu skaits (piemēram, likuma pārkāpumi, kas reģistrēti krimināllietu un tiesu ekspertīzes reģistrā, aptver vienīgi lietas, kuras tika kvalificētas kā noziedzīgs darījums / krimināls darījums saskaņā ar kriminālkodeksu, uz kā pamata tika uzsākta krimināllieta): 243 (2006. gads), 251 (2007. gads), 215 (2008. gads), 185 (2009. gads), 140 (2010. gads), 111 ( 2011. gads).

[27]             Identificēto upuru un upuru, kam sniegta palīdzība, skaits: 273 (2007.g.), 158 (2008.g.), 159 (2009.g.), 139 (2010.g.), 98 (2011.g.).

[28]             Bērnu tirdzniecības gadījumu skaits: 61 (2006.g.), 47 (2007.g.), 31 (2008.g.), 21 (2009.g.), 21 (2010.g.), 23 (2011.g.).

[29]             Kriminālo grupu skaits: 39 (2006.g.), 40 (2007.g.), 29 (2008.g.), 40 (2009.g.), 22 (2010.g.), 40 (2011.g.).

[30]             Krieviski runājošās personas, kas dzīvo Latīņamerikā un organizē kokaīna nelegālu tirdzniecību uz ES un Krievijas Federāciju. Odesas ostā Ukrainā 2010. gada jūnijā tika konfiscēts būtisks apjoms kokaīna. Saskaņā ar preču pavadzīmi kravas nosūtītājs bija Bolīvijas uzņēmums, un kravu bija paredzēts sūtīt uz privāta uzņēmuma adresi Moldovas Republikā.

[31]             Krimināllietu skaits: 2144 (2007.g.), 2103 (2008.g.), 1865 (2009.g.), 1773 (2010.g.), 1606 (2011.g.).

[32]             2011. gadā – 60 gadījumos 34,255 kg narkotiku tika konfiscēti uz kopīgās robežas. No kopējā narkotiku skaita 61 % tika atklāts ārpus robežšķērsošanas punktiem un robežas zonā. 2010./2011. gadā tika atklātas šādas narkotikas: marihuāna: 6,916 kg/20,54 kg, magoņu stiebri: 1,21 kg/11,34 kg, hašiss: 0,754kg/2,318kg, kas norāda uz palielinājumu 2011. gadā salīdzinājumā ar 2010. gadu.

[33]             Skatīt SEC(2011) 791 galīgā redakcija.

[34]             Stratēģisko satvaru ministru prezidents Vlads Filats un komisārs Šemeta apstiprināja vēstuļu apmaiņā 2011. gada oktobrī.

[35]             "Lētās baltās" cigaretes ir tabakas industrijas jēdziens cigaretēm, kas ražotas pilnīgi neatkarīgi no tradicionālajiem tabakas ražotājiem. Tās ir lētas cigarešu markas, kas ir ražotas legāli, taču speciāli paredzētas kontrabandai, jo tām nav likumīga tirgus. Tām bieži vien ir pieņemama un nemainīga kvalitāte, un tās ir laba alternatīva viltotām cigaretēm, kuru kvalitāte bieži vien var būtiski atšķirties. ES pēdējā laikā ir pārpludināta ar nelikumīgi ievestām Jin Ling cigaretēm, kas ir jauna marka, par kuru iestādes pirms dažiem gadiem faktiski nezināja. Jin Ling tagad ir tik populāras, ka tās konkurē ar Marlboro par to, lai būtu visvairāk nelegāli ievestā marka, kas ir konfiscēta ES.                Imperial Tobacco Limited (ITL) ir pasaules ceturtais lielākais starptautiskais tabakas ražotājs. Tiek lēsts, ka aptuveni 20 % no visiem viltotajiem tabakas izstrādājumiem, ko tam nosūtījušas tiesībaizsardzības iestādes, ir nelegāli ražoti Ukrainā un Moldovas Republikā.

[36]             Salīdzinājumā ar 2010. gadu 2011. gadā atklāto mēģinājumu skaits nelegāli pārvest munīciju samazinājās par 31 %. Tajā pašā laikā atklātās munīcijas skaits palielinājās par 36 % (2011. gadā – 1995 patronas, 2010. gadā – 1269 patronas). Vairumā gadījumu munīcija tika pārvesta no Ukrainas uz Moldovas Republiku, galvenokārt (74 %) izmantojot sauszemes robežšķērsošanas punktus. 2011. gadā sešos gadījumos uz kopīgās robežas tika konfiscēti 3,65 kg sprāgstvielu (salīdzinājumā ar 1,47 kg. četros gadījumos 2010. gadā). 2011. gadā tika atklāts vienīgi šaujampulveris (3,65 kg), savukārt 2010. gadā tika atklāts ne tikai šaujampulveris (1,2 kg), bet arī trotils (0,27 kg). 90 % pārkāpēju ir Moldovas Republikas pilsoņi, kuri šaujampulveri pārvadā nelegāli medību nolūkos. 2011. gadā, pārvedot sprāgstvielas no Ukrainas uz Moldovas Republiku, uz robežšķērsošanas punktiem tika atklāti visi sprāgstvielu nelegālās pārvadāšanas gadījumi. No kopējā atklāto ieroču skaita būtiska daļa ir elektriskā šoka, pneimatiskie, aukstie un medību ieroči. Tika atklāti arī šaujamieroči (septiņi gabali) un gāzes ieroči (divi gabali). Galvenā personu kategorija, kuras mēģināja nelegāli pārvadāt ieročus, ir Moldovas Republikas pilsoņi (53 %) un Ukrainas pilsoņi (28 %). Uz kopīgās robežas netika atklātas radioaktīvās vielas. 2010.-2011. gadā Moldovas Republikā tika reģistrēti divi radioaktīvo vielu konfiscēšanas gadījumi. To izcelsmes valsts bija Krievija, un tās tika vestas caur Ukrainu tālākai pārdošanai.

[37]             https://www.europol.europa.eu/content/press/europol-organised-crime-threat-assessment-2011-429.

[38]             Eiropas Savienības paziņojums: Viedrobežas - risinājumi un turpmākā rīcība, COM (2011) 680 galīgā redakcija

[39]             Skatīt COM(2012) 286 final.

[40]             "Likums par vienlīdzības nodrošināšanu" tika pieņemts 2012. gada maijā. Skatīt COM(2012) 348 final.

[41]             Saskaņā ar tautas skaitīšanu 2004. gadā Moldovas Republikā dzīvo 12 271 romi (vai 14 202 ‑ dati dažādos pieejamajos avotos nav konsekventi). Taču Moldovas Republikas iestādes atzīst, ka ir grūti lēst konkrētu skaitu, jo romi bieži vien nav oficiāli deklarēti. Romu kopienas vadītāji min lielākus skaitļus.

[42]             Šobrīd Dņestras upes labajā krastā uz 411 km garās robežlīnijas ir 20 robežkontroles punkti. Šo robežkontroles punktu galvenais mērķis ir veikt policijas un muitas kontroles attiecībā uz pasažieru un kravas plūsmām. Kontroles veic Moldovas Republikas Muitas dienests un Iekšlietu ministrija. Administratīvajā līnijā ar Piedņestras reģionu ir 16 starptautiskie robežšķērsošanas punkti un 11 policijas stacijas, kuras tiešsaistē ir saistītas ar Interpola nozagto un nozaudēto ceļošanas dokumentu datubāzi. Šeit ir arī 14 iekšējie muitas kontroles punkti, no kuriem divi ir paredzēti dzelzceļa transportam un nav saistīti ar Interpola starptautiskajiem muitas kontroles punktiem. Šobrīd tiek izstrādāti plāni par to, lai robežas centrālajā posmā (Ukrainas teritorijā) izveidotu kopīgus Moldovas un Ukrainas robežkontroles punktus. Pirmais kopīgais robežkontroles punkts 2012. gada janvārī tika izveidots Rososhany-Briceni, piemērojot protokolu starp abu šo valstu partneriestādēm.

[43]             Skatīt COM(2012) 348 final.

[44]             Skatīt COM(2012) 348 final.

[45]             Skatīt COM(2012) 348 final.

[46]             EUBAM 2010. gada 6. augusta Baltajā grāmatā, kas ietver vairākus priekšlikumus, balstoties uz riska analīzēm, uz mobilo vienību uz izlūkdatiem balstītām darbībām (iekšzemes kontroles) un sadarbības mehānismu starp attiecīgajām Kišiņevas un Tiraspoles tiesībaizsardzības iestādēm.