This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52012DC0443
REPORT FROM THE COMMISSION TO THE EUROPEAN PARLIAMENT AND THE COUNCIL Possible Migratory and Security Impacts of Future Visa Liberalisation for the Republic of Moldova on the European Union Preliminary Assessment
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI Gaidāmā vīzu režīma liberalizācija Moldovas Republikai - iespējamā ietekme uz migrāciju un drošību Eiropas Savienībā Sākotnējais novērtējums
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI Gaidāmā vīzu režīma liberalizācija Moldovas Republikai - iespējamā ietekme uz migrāciju un drošību Eiropas Savienībā Sākotnējais novērtējums
/* COM/2012/0443 final */
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI Gaidāmā vīzu režīma liberalizācija Moldovas Republikai - iespējamā ietekme uz migrāciju un drošību Eiropas Savienībā Sākotnējais novērtējums /* COM/2012/0443 final */
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS
PARLAMENTAM UN PADOMEI Gaidāmā vīzu režīma
liberalizācija Moldovas Republikai ‑ iespējamā
ietekme uz migrāciju un drošību Eiropas Savienībā
Sākotnējais novērtējums 1. - Ievads 1.1. Priekšvēsture Komisija 2011. gada 24. janvārī
Moldovas Republikas iestādēm iesniedza Vīzu režīma
liberalizācijas rīcības plānu (VRLRP). Komisija ir
regulāri ziņojusi Eiropas Parlamentam un Padomei par VRLRP
īstenošanu. Pirmais progresa ziņojums tika iesniegts 2011. gada
16. septembrī[1].
Otrais progresa ziņojums tika iesniegts 2012. gada
9. februārī[2].
Komisija 2012. gada 22. jūnijā pieņēma
ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par Moldovas Republikas veikto
Vīzu režīma liberalizācijas rīcības plāna
īstenošanu[3]. Saskaņā ar VRLRP metodiku Komisijai
lūdza arī sniegt plašāku novērtējumu par ietekmi,
kāda gaidāmajai vīzu režīma liberalizācijai Moldovas
pilsoņiem, kuri ceļo uz ES, var būt uz migrāciju un
drošību. 1.2. Metodika Šā novērtējuma
sagatavošanā Komisija iesaistīja attiecīgās ES
aģentūras un ieinteresētās personas, kuru ieteikumi tiek
uzskatīti par nepieciešamiem, proti, Eiropolu, ES Robežu
palīdzības misiju Moldovā un Ukrainā (EUBAM), FRONTEX
un Eiropas Universitātes institūtu, kas ir migrācijas politikas
centrs. Komisija 2011. gada 12. oktobrī rīkoja
sanāksmi ar šo iestāžu piedalīšanos. Eiropols[4], EUBAM[5],
FRONTEX[6],
kā arī Eiropas Universitātes institūts[7] 2012. gada janvārī iesniedza
novērtējumu par gaidāmās vīzu režīma
liberalizācijas iespējamo ietekmi uz migrāciju un/vai
drošību. Tāpat arī 2011. gada
7. oktobra augstākā līmeņa amatpersonu
sanāksmē Moldovas Republikai lūdza sniegt ieteikumus. Moldovas
Republikas ieteikumi tika saņemti 2012. gada janvārī. Tie
pēc tam tika apspriesti augstākā līmeņa amatpersonu
sanāksmē 2012. gada 27. februārī, pēc kuras
tika saņemta atjaunināta informācija. Turpmāka
sanāksme ar attiecīgajām ES aģentūrām un
ieinteresētajām personām tika rīkota 2012. gada
23. aprīlī, un 2012. gada maijā un jūnijā
tika saņemti papildu komentāri un informācija, balstoties uz ko
novērtējums tika pabeigts. Šajā saistībā ir būtiski
uzsvērt, ka saņemtie ieteikumi nebija obligāti vērsti
vienā virzienā un ka saskaņā ar šobrīd pieejamo
informāciju un ņemot vērā līdzšinējo pieredzi,
Moldovas Republikas vīzu režīma liberalizācijas
iespējamā ietekme visās ES dalībvalstīs nebūs
vienāda. Balstoties uz saņemtajiem ieteikumiem,
šā novērtējuma mērķis ir identificēt galvenos
novērojumus un galvenās tendences migrācijas, mobilitātes
un drošības jomā attiecībā uz Moldovas Republiku un
prognozēt ietekmi, kāda bezvīzu režīmam varētu
būt uz šīm jomām. Šajā novērtējumā
identificēti arī pasākumi, kādus varētu veikt
Moldovas Republika, kā arī vajadzības gadījumā Eiropas
Savienība un tās dalībvalstis. Šajā novērtējumā
aprakstīta situācija 2012. gada jūnijā. Šajā
dokumentā izklāstītie secinājumi būtu jāatjaunina
pēc likumdošanas, politikas un institucionālajām reformām,
kuras Moldovas Republikai jāīsteno saskaņā ar VRLRP.
Tādēļ šis novērtējums sniedz pagaidu ieskatu
par to, kādā posmā atrodas VRLRP īstenošana. Pēc VRLRP
faktiskās īstenošanas šai situācijai būtu
jāmainās un, iespējams, būtiski jāuzlabojas. Komisija
turpinās uzraudzīt VRLRP pakāpenisko īstenošanu un savos
regulārajos ziņojumos Eiropas Parlamentam un Padomei
izklāstīs savus konstatējumus. 2. – Šobrīd spēkā esošie
tiesiskie regulējumi 2.1. Priekšvēsture ES un Moldovas Republikas dialoga par
vīzu režīmu mērķis ir sagatavot pamatu vīzu
režīma atcelšanai īslaicīgas uzturēšanās
gadījumos Moldovas pilsoņiem, kuri ieceļo Šengenas zonā. Šāda
vīzu režīma atcelšana tiks reglamentēta Padomes Regulā (EK)
Nr. 539/2001, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem,
šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir
jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz
kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas. Šajā
saistībā būtiski atcerēties, ka Komisija 2011. gada
24. maijā iesniedza priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes
Regulai, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 539/2001[8]. Šis priekšlikums šobrīd tiek
apspriests Eiropas Parlamentā un Padomē, un tā mērķis
ir izveidot bezvīzu režīma pagaidu atcelšanas mehānismu
trešām valstīm, kuras uzskaitītas Padomes Regulas (EK)
Nr. 539/2001 II pielikumā, ārkārtas
situācijā, kad ir nepieciešams steidzami sniegt atbildi, lai
atrisinātu vienā vai vairākās dalībvalstīs
radušās problēmas, kā arī ņemot vērā
ārkārtas situācijas vispārīgo ietekmi uz Eiropas
Savienību kopumā. Vīzu
režīma liberalizācija nemaina ne Šengenas Robežu kodeksā[9] noteiktos
ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumus īslaicīgas
uzturēšanās gadījumiem, ne arī valsts tiesību
aktos noteiktos nosacījumos ilglaicīgas uzturēšanās
gadījumiem. Vīzu režīma liberalizācija
nenozīmē, ka Moldovas pilsoņiem automātiski tiek
piešķirtas tiesības ieceļot un uzturēties.Tāpat
arī tā nenozīmē, ka netiks pārbaudīts, vai
ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumi ir izpildīti.
Proti, pat pēc bezvīzu režīma ieviešanas īslaicīgas
uzturēšanās gadījumiem Moldovas pilsoņiem,
šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, būs
cita starpā jāsniedz dokumentārs pamatojums par ceļojuma
mērķi un apstākļiem, kā arī nolūku
izceļot no dalībvalsts teritorijas, pirms ir iztecējis
atļautais uzturēšanās atļaujas maksimālais
termiņš (90 dienas jebkurā 180 dienu periodā).
Taču, pateicoties vīzu režīma liberalizācijai, tiktu
saīsināts sagatavošanās laiks un ar ieceļošanu Šengenas
zonā saistītās izmaksas. VRLRP norādīts, ka bezvīzu
režīms attiektos vienīgi uz Moldovas pilsoņiem, kuriem ir biometriskā
pase, līdz ar to nav analizēti ar bezvīzu režīmu
saistītie riski personām, kurām nav biometriskās pases. 2.2. ES piemērotais vīzu režīms
attiecībā uz Moldovas Republiku Šobrīd Moldovas pilsoņiem ir
vajadzīga vīza. Saskaņā ar nolīgumu par vīzu
atvieglotu izsniegšanu vai saskaņā ar valsts tiesību aktiem no
vīzas prasības ir atbrīvotas noteiktas personu kategorijas
(piemēram, diplomātisko un dienesta pasu turētāji un
civilā gaisa transporta apkalpes locekļi). Īstermiņa
vīzu izsniegšanu reglamentē nolīgums par vīzu atvieglotu
izsniegšanu un Vīzu kodekss. Nolīgums par vīzu atvieglotu
izsniegšanu starp ES un Moldovas Republiku stājās spēkā 2008. gada
1. janvārī. Apvienotā komiteja, kas uzrauga nolīguma
par vīzu atvieglotu izsniegšanu īstenošanu, ir regulāri
izskatījusi jautājumu par apliecinošo dokumentu viltošanu. Moldovas
Republika ziņoja, ka valsts pārvaldē ir izraudzījusies
kontaktpunktus, lai dalībvalstu konsulāti varētu ātri
pārbaudīt noteiktu apliecinošo dokumentu kategoriju autentiskumu.
Vīzu atvieglotas izsniegšanas apvienotās komitejas
pēdējā sanāksmē, kas notika Kišiņevā
2012. gada 23. maijā, piedaloties ES dalībvalstīm,
Komisija atzīmēja, ka nolīguma īstenošana kopumā ir
apmierinoša. Šengenas valstu izsniegto
īstermiņa vīzu skaits Moldovas
Republikā: 2008. gadā – 28 911,
2009. gadā – 33 820,
2010. gadā – 45 612 un
2011. gadā – 49 296. 2008. gadā atteikto
īstermiņa vīzu pieteikumu īpatsvars bija 12,1 %,
2009. gadā ‑ 10,15 %, 2010. gadā ‑ 11,43 %
un 2011. gadā – 9,7 %. Šie rādītāji ir
augstāki par vispārējiem vidējiem atteikuma
rādītājiem, kas attiecīgi bija 6,68 %
(2009. gadā), 5,79 % (2010. gadā) un 5,5 %
(2011. gadā). Bulgārijas, Rumānijas un Kipras
izsniegto valsts īstermiņa vīzu skaits
Moldovas Republikā : 2009. gadā Bulgārija izsniedza
31 657 valsts īstermiņa vīzas,
Rumānija – 65 042, savukārt Kipra – 900;
2010. gadā Bulgārija izsniedza
40 898 īstermiņa vīzas,
Rumānija – 92 556, savukārt Kipra – 539;
2011. gadā Bulgārija izsniedza
52 209 īstermiņa vīzas un
Rumānija – 50 836. Nav pieejami dati par Kipru par
2011. gadu. 2009. gadā vīzu atteikuma
rādītājs attiecīgi bija 7,49 % (Bulgārija),
4,45 % (Rumānija) un 1,52 % (Kipra). 2010. gadā
vīzu atteikuma rādītājs attiecīgi bija 1,30 %
(Bulgārija), 6,89 % (Rumānija) un 7,39 % (Kipra).
2011. gadā vīzu atteikuma rādītājs attiecīgi
bija 0,58 % (Bulgārija) un 7,61 % (Rumānija). Nav pieejami
dati par Kipru par 2011. gadu. 2011. gadā saskaņā ar
informāciju, ko sniegušas dažas dalībvalstis, par galveno atteikuma
iemeslu tika minēts tas, ka netika sniegts pamatojums par
paredzētās uzturēšanās mērķi un
apstākļiem vai arī sniegtais pamatojums nebija ticams, un tas,
ka pieteikumu iesniedzēji nespēja pārliecinoši
pierādīt savu motivāciju atgriezties Moldovas Republikā. Grozītais nolīgums par vīzu
atvieglotu izsniegšanu starp ES un Moldovas Republiku tika parakstīts
2012. gada 27. jūnijā. 2.3. ES un Moldovas Republikas
atpakaļuzņemšanas nolīgums un Moldovas Republikas
piemērotais atpakaļuzņemšanas režīms ES un Moldovas Republikas
atpakaļuzņemšanas nolīgums Pateicoties ES un Moldovas Republikas
atpakaļuzņemšanas nolīgumam, uz savstarpēja pamata ir
iespējams ātri un vienkāršāk atgriezt nelikumīgos
migrantus, un šādā veidā tiek mazināts
nelikumīgās migrācijas risks starp Moldovas Republiku un ES.
Nolīgums stājās spēkā 2008. gada
1. janvārī. Tādējādi Moldovas Republika ir
apstiprinājusi un īsteno skaidri noteiktas saistības un
nosacījumus attiecībā uz to savu valstspiederīgo
atpakaļuzņemšanu, kuri neizpilda vai arī vairs neizpilda
ieceļošanas vai uzturēšanās ES dalībvalstu teritorijā
nosacījumus, kā arī attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem
un bezvalstniekiem, kuri nelegāli un tieši ieceļojuši dalībvalstu
teritorijā pēc tam, kad bija uzturējušies Moldovas Republikas
teritorijā vai devušies tranzītā caur to, vai kuriem ir Moldovas
Republikas izsniegta vīza vai uzturēšanās atļauja. Dalībvalstis regulāri ziņo, ka
ES un Moldovas Republikas atpakaļuzņemšanas nolīgums kopumā
tiek īstenots apmierinoši. Tas ir apstiprināts
Atpakaļuzņemšanas apvienotās komitejas sanāksmēs,
kurās abas puses apmainās ar informāciju par īstenošanu un
kurās līdz šim nav radušās nekādas īpašas
problēmas. Atpakaļuzņemšanas apvienotās komitejas
pēdējā sanāksmē, kas notika Kišiņevā
2012. gada 23. maijā, piedaloties ES dalībvalstīm,
Komisija atzīmēja, ka nolīguma īstenošana kopumā ir
apmierinoša. Turklāt ES un Moldovas Republikas
atpakaļuzņemšanas nolīguma ietvaros Moldovas Republika ir
noslēgusi divpusējus īstenošanas protokolus. Īstenošanas
protokoli stājās spēkā ar Austriju, Čehiju, Igauniju,
Ungāriju, Vāciju, Latviju, Lietuvu, Maltu, Rumāniju un
Slovākiju. Tika noslēgtas sarunas ar Bulgāriju,
Itāliju, Poliju, Nīderlandi (kas risina sarunas arī
Beļģijas un Luksemburgas vārdā). Šobrīd tiek
risinātas sarunas ar Kipru, Portugāli un Spāniju.
Nākotnē varētu sākt sarunas ar Somiju, Īriju,
Zviedriju un Apvienoto Karalisti, taču tās gaida uz
novērtējumu, kurš pašlaik tiek veikts. Gan Dānija, gan Šveice ir noslēgušas
atpakaļuzņemšanas nolīgumus ar Moldovas Republiku. Moldovas Republika šajā
jautājumā gūst noturīgus rezultātus, un tai arī
turpmāk jāpieliek ievērojamas pūles, lai ātri
varētu noslēgt sarunas ar dalībvalstīm. Moldovas Republikas piemērotais
atpakaļuzņemšanas režīms Papildus atpakaļuzņemšanas
nolīgumam ar ES Moldovas Republika jau ir noslēgusi vai šobrīd
ved sarunas par atpakaļuzņemšanas nolīgumu noslēgšanu ar
vairākām trešām valstīm. Spēkā jau ir
atpakaļuzņemšanas nolīgumi ar Norvēģiju, Ukrainu un
bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku. Moldovas Republika ir
parakstījusi atpakaļuzņemšanas nolīgumus ar Serbiju,
Bosniju un Hercegovinu, kā arī Melnkalni. Šobrīd tiek vestas
sarunas ar Turciju, Ukrainu (lai aizstātu 1997. gada atpakaļuzņemšanas
nolīgumu), Albāniju, Krievijas Federāciju un Azerbaidžānu,
un drīz varētu sākt sarunas ar Libānu. Moldovas Republikai
jāapsver sarunu sākšana par atpakaļuzņemšanas nolīgumiem
arī ar citām būtiskām tranzīta valstīm tās
kaimiņos, kā arī ar valstīm, no kurām parasti notiek
migrācija. 2.4. Rumānijas un Moldovas
Republikas nolīgums par vietējo pierobežas satiksmi Rumānijas un Moldovas Republikas
nolīgums par vietējo pierobežas satiksmi stājās
spēkā 2010. gada oktobrī. Saskaņā ar Komisijas
otro ziņojumu par Regulā Nr. 1931/2006 noteiktā
vietējās pierobežas satiksmes režīma īstenošanu un
darbību[10]
Rumānijas un Moldovas Republikas nolīgums par vietējo pierobežas
satiksmi pilnībā atbilst regulai par vietējo pierobežas
satiksmi. 2.5. Moldovas Republikas piemērotais
vīzu režīms Valstis, kuru pilsoņi, ieceļojot
Moldovas Republikā uz ilgākais 90 dienām, ir atbrīvoti
no vīzas prasības: visas Eiropas Savienības
dalībvalstis, Kanāda, Svētais Krēsls, Islande, Japāna,
Andora, Monako, Lihtenšteina, Norvēģija, Sanmarīno,
Izraēla, Šveice, ASV, Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija,
Gruzija, Kazahstāna, Kirgizstāna, Krievijas Federācija,
Tadžikistāna, Ukraina un Uzbekistāna. Vīzas prasība ir atcelta
diplomātisko un dienesta pasu turētājiem no Albānijas,
Brazīlijas, Bosnijas un Hercegovinas, Horvātijas, Melnkalnes,
bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas, Peru, Serbijas,
Turcijas un Vjetnamas (uzturēšanās periodam līdz
90 dienām), kā arī no Ķīnas, Irānas un
Turkmenistānas (uzturēšanās periodam līdz
30 dienām). Sarunas par iespējamo bezvīzu
režīmu šobrīd tiek vestas ar Čīli, Meksiku, Serbiju un
Turciju. 3. – Gaidāmās vīzu
režīma liberalizācijas iespējamā ietekme uz migrāciju 3.1. Pašreizējā situācija Migrācijas plūsmas kopumā Moldovas Republika ir viena no valstīm,
kura ir visvairāk atkarīga no emigrantu naudas pārvedumiem
(4. vietā attiecībā uz naudas pārvedumu daļu no
IKP[11])
un līdz ar to no darbaspēka migrācijas. Emigrācija tiek
uzskatīta par būtisku risinājumu iztikas pelnīšanai. Moldovas migrantu galvenie galamērķi
ir NVS valstis (galvenokārt Krievijas Federācija) un ES
dalībvalstis. Svarīgas galamērķa valstis ir arī
Turcija, ASV, Kanāda un Izraēla. Eiropas Savienības ietvaros
galvenās galamērķa valstis ir Itālija, Spānija,
Portugāle, Vācija, Rumānija, Čehija un Grieķija[12]. Saskaņā ar Eurostat datiem to
Moldovas pilsoņu skaits, kuri ir reģistrējušies ES
dalībvalstīs, ir nepārtraukti palielinājies no 89 033
2006. gadā līdz 190 857 ‑ 2011. gadā.
To varētu skaidrot galvenokārt ar legalizēšanas programmām
dažādās dalībvalstīs, kā arī ar
2011. gadā noslēgtā darba nolīguma ar Itāliju
īstenošanu. Tādējādi domājams, ka šis migrantu skaita
pakāpeniskais palielinājums nav obligāti jāuzskata par
rādītāju reālam migrācijas plūsmu no Moldovas
Republikas palielinājumam. Tādi rādītāji kā
izsniegtās vīzas, regulāras personu plūsmas,
ieceļošanas atteikumi, viltotu dokumentu izmantošana, nelegāla
uzturēšanās un nelegāla robežšķērsošana
norādītu drīzāk uz stabilu vai tikai nedaudz pieaugošu
tendenci attiecībā uz Moldovas pilsoņu migrācijas
plūsmu uz ES. Kā iepriekš minēts, NVS valstis ir
Moldovas migrantu būtisks galamērķis. Faktoriem, kas nosaka, vai
par galamērķi tiek izvēlētas NVS valstis, vai ES, ir
trīs būtiskas atšķirības. ·
Ieceļošanas metode. Ceļa izdevumi uz NVS valstīm ir zemāki, un
formalitātes ir ierobežotas (bezvīzu režīms). ·
Darbaspēka migrācijas iemesli
(rosinošie un veicinošie faktori). Migranti, kuri
izvēlas doties uz NVS valstīm, bieži vien nevar saņemt vīzu
uz ES, un pastāv lielāka iespējamība, ka viņi
reaģēs uz tūlītējiem rosinošajiem faktoriem Moldovas
Republikā (nabadzība un nelielas nodarbinātības izredzes),
savukārt attiecībā uz migrantiem, kuri izvēlas doties uz
ES, pastāv lielāka iespējamība, ka viņus
piesaistīs galamērķa valstīs esošie migrantu tīkli.
Migrantu kopienām Eiropas Savienībā ir ļoti liela
nozīme potenciālajiem migrantiem, jo citu migrantu pieredze ļauj
viņiem aprēķināt savas ilgstošās uzturēšanās
izmaksas, riskus un peļņu. FRONTEX lēš, ka
75 % Moldovas migrantu, ierodoties galamērķa valstīs, jau ir
nodrošinātas pelņas iespējas. Īsumā,
darbaspēka migrācija uz NVS valstīm parasti tiek plānota
mazāk un to vairāk nosaka tūlītējas vajadzības,
savukārt migrāciju uz ES dalībvalstīm lielākā mērā
nosaka gan ieteikumi, gan iespējas. ·
Migrācijas ilgums. Tā kā ceļa izdevumi un ar nelegālo uzturēšanos
saistītie riski NVS valstīs ir salīdzinoši zemi, migrācijai
uz NVS valstīm pēc būtības ir sezonāls raksturs. No
otras puses, vairums migrantu, kuri dodas uz ES, atstāj Moldovas Republiku
uz ilgāku periodu, jo ar, iespējams, nelegālu imigrāciju
saistītie atpakaļieceļošanas riski un ceļa izdevumi ir
lielāki. Ievērojamam skaitam migrantu lēmuma migrēt
pieņemšanas brīdī ir nolūks apmesties galamērķa
dalībvalstī. Tādēļ migrācija uz NVS
galvenokārt ir cirkulāra, savukārt migrācijai uz ES
biežāk ir pastāvīgs raksturs. Saskaņā ar Eurostat oficiālajiem
datiem par uzturēšanās atļaujām darbaspēka migranti no
Moldovas Republikas Eiropas Savienībā galvenokārt ir sievietes
(sievietēm par atalgotām darbībām 2010. gadā tika
izsniegtas 24 845 uzturēšanās atļaujas, savukārt
vīriešiem ‑ 8298[13]).
Vīriešu pārsvars ir novērojams vairākās
dalībvalstīs, galvenokārt Polijā un Portugālē.
Moldovas pilsoņi galvenokārt strādā
mājsaimniecības, būvniecības un lauksaimniecības
nozarēs, un neliels migrantu īpatsvars ir nodarbināts augstas
kvalifikācijas amatos. Saskaņā ar Moldovas iestāžu datiem
Moldovas migranti ir salīdzinoši jauni, proti, vecumā no 20 līdz
49 gadiem[14].
Migrantu ar augstāko izglītību īpatsvars
2010. gadā bija 10 %, un tam ir tendence palielināties. Regulāras personu plūsmas Pēdējos gados pie sauszemes un
gaisa robežām pastāvīgi ir palielinājies to personu skaits, kuras izceļo no Moldovas Republikas.
2009. gadā pie gaisa robežām tika reģistrētas
426 129 personas, 2010. gadā – 481 231, savukārt
2011. gada pirmajos trijos ceturkšņos – 421 459.
2009. gadā pie sauszemes robežām tika reģistrētas
1 078 024 personas,
2010. gadā – 1 922 753, savukārt
2011. gada pirmajos trijos ceturkšņos – 1 712 710[15]. Nelikumīgā
migrācija Īstermiņa
vīzu atteikuma rādītāji dažādās Šengenas
valstīs 2010. gadā bija ļoti atšķirīgi:
sākot no 23 % Čehijā līdz
5,3 % Vācijā. 2011. gadā lielākais atteikumu
īpatsvars bija Itālijā (14,1 %), savukārt
zemākais – Vācijā (6,41 %). Vidējais
atteikumu īpatsvars Šengenas īstermiņa vīzu pieteikumiem
2011. gadā bija 9,7 % (mazāks nekā
2010. gadā (11,43 %) un 2009. gadā (10,15 %),
taču tas joprojām ir augstāks par kopējo vidējo
atteikumu īpatsvaru Šengenas zonā (5,5 %) (skatīt arī
iepriekš 2.2. iedaļu). Divas dalībvalstis, kas nav Šengenas
zonas valstis, proti, Bulgārija un Rumānija, 2009. gadā
atteica attiecīgi 7,49 % un 4,45 % valsts īstermiņa
vīzu pieteikumus. 2010. gadā atteikumu īpatsvars
Bulgārijā bija 1,3 % un Rumānijā 6,89 %,
savukārt 2011. gadā atteikumu īpatsvars Bulgārijā
bija 0,58 % un Rumānijā 7,61 % (skatīt arī
iepriekš 2.2. iedaļu). 2011. gadā
ES tika identificēti 3435 Moldovas pilsoņi, kuri uzturas
nelikumīgi, kas ir par 15 % mazāk nekā šajā pašā
laikposmā 2010. gadā, un 1571 Moldovas pilsonim tika
atteikta ieceļošana pie ES ārējām robežām, kas ir par
7 % mazāk nekā tajā pašā laikposmā
2010. gadā (skatīt tabulu turpmāk). FRAN rādītāji Moldovas pilsoņiem || || || || || || || || 2009. gads || % no ES kopā || 2010. gads || % no ES kopā || 2011. gads || % no ES kopā || Izmaiņas % (2011. g. salīdzinājumā ar 2011. g.) || || || || || || || Nelegāla uzturēšanās || 4182 || 1,0 % || 4023 || 1,1 % || 3435 || 1,0 % || -15% Iekšzeme || 3452 || 1,0 % || 3149 || 1,1 % || 2331 || 0,8 % || -26 % Uz robežas (izceļojot) || 730 || 1,0 % || 874 || 1,5 % || 1104 || 1,6 % || 26 % Ieceļošanas atteikumi || 1866 || 1,7 % || 1690 || 1,6 % || 1571 || 1,3 % || -7,0 % Sauszeme || 1582 || 3,0% || 1427 || 2,6% || 1360 || 2,3% || -4,7% Gaiss || 260 || 0,5 % || 232 || 0,5 % || 200 || 0,4 % || -14 % Jūra || 24 || 0,5 % || 31 || 0,6 % || 11 || 0,1 % || -65 % Izdotie atgriešanas lēmumi || : || n. p. || : || n. p. || 1463 || 0,6% || n. p. Faktiski atgriešanas gadījumi || : || n. p. || : || n. p. || 2012 || 1,4% || n. p. || || || || || || || Avots: FRONTEX, FRAN dati 2012. gada 7. maijā. Saskaņā ar FRONTEX datiem
vairums migrantu no Moldovas Republikas ieceļo, šķērsojot
sauszemes robežas, jo šāda ieceļošana ir saistīta ar
zemākām izmaksām un mazāku atteikuma risku. Šobrīd
iespēja saņemt atteikumu pie ārējām gaisa robežām
ir daudz augstāka salīdzinājumā ar ārējām
sauszemes robežām. Vairums nelikumīgo migrantu ES ieceļo,
šķērsojot regulāros robežšķērsošanas punktus un
piemērojot parastās procedūras, un pēc tam pārsniedz
atļauto uzturēšanās ilgumu. Tādējādi, kā vairākas
dalībvalstis ir ziņojušas, Moldovas Republikas gadījumā nelegāla
robežšķērsošana ir būtiska problēma (2011. gada
pirmajos trijos ceturkšņos ES ārējās zaļās
robežas galvenajos posmos atklāti 213 nelegālas
robežšķērsošanas gadījumi). Turklāt ikgadējais
salīdzinājums ar 2010. gadu rāda, ka atklāto
nelegālo robežšķērsošanas gadījumu skaits ir būtiski
samazinājies, proti, par 34 %. Nav pārsteigums, ka no kopējā
ES robežu šķērsojošo nelegālo migrantu skaita
2011. gadā Moldovas pilsoņu skaits saglabājās
ļoti zems. Attiecībā uz tendencēm FRONTEX
atzīmēja, ka pastāvīgi samazinās to
konstatēto gadījumu skaits, kad Moldovas pilsoņi nelegāli
šķērso robežas. Turklāt vienas un tās pašas personas bieži
vien robežu ir nelegāli šķērsojušas vairākkārt. Saskaņā ar FRONTEX datiem to
Moldovas pilsoņu skaits, attiecībā uz kuriem konstatēts, ka
viņi izmantojuši viltotus ceļošanas dokumentus, kopš
2009. gada pastāvīgi ir samazinājies (174 ‑ 2009. gadā,
114 – 2010. gadā un 45 – 2011. gada pirmajos
trijos ceturkšņos). Visbiežāk runa ir par Rumānijas pilsoņu
viltotām personas apliecībām. Eiropols min arī viltotas
Itālijas pilsoņu personas apliecības un uzturēšanās
atļaujas, kā arī Spānijas pilsoņu
uzturēšanās atļaujas (skatīt arī zemāk
4. apakšiedaļā). Saskaņā ar Moldovas iestāžu
sniegtajiem datiem ir samazinājies to gadījumu skaits, kad Moldovas
pilsoņi izmanto viltus identitāti un viltotus dokumentus. Patvērums Saskaņā ar Eurostat datiem
Moldovas pilsoņu iesniegto patvēruma pieteikumu skaits ES ir zems un
aizvien samazinās (1110 patvēruma pieteikumi
2009. gadā, 735 ‑ 2010. gadā un 602 ‑ 2011. gadā).
Pozitīvu galīgo lēmumu skaits par Moldovas pilsoņu
iesniegtajiem pieteikumiem uz starptautisko aizsardzību ES
dalībvalstīs arī ir samazinājies (25 ‑ 2009. gadā,
20 – 2010. gadā un 15 – 2011. gadā).
Saskaņā ar FRONTEX apkopotajiem datiem vairums Moldovas
pilsoņu pēc tam, kad viņu nelegālā
uzturēšanās ir atklāta, patvērumu pieprasa Austrijā. Saskaņā ar Moldovas iestāžu
sniegtajiem datiem patvēruma meklētāju skaits Moldovas
Republikā ir salīdzinoši zems (60 pieteikumi ‑ 2011. gadā,
90 ‑ 2010. gadā un 50 ‑ 2009. gadā).
2011. gadā trīs personām piešķīra bēgļa
statusu, un 20 personas (tostarp bezvalstnieki) saņēma
humānās aizsardzības statusu. Legālās
migrācijas plūsmas Moldovas
pilsoņu skaits, kuri legāli uzturas ES dalībvalstīs,
pēdējos gados ir palielinājies
(2008. gadā – 129 642,
2009. gadā – 166 977 un 2010. gadā – 184 501).
Saskaņā ar Eurostat apkopotajiem datiem lielākais
uzturēšanās atļauju skaits tiek izsniegts atalgotu darbību
veikšanai, un otra lielākā kategorija ir uzturēšanās
atļaujas, kas izsniegtas ģimenes atkalapvienošanas nolūkā,
un to skaits palielinās. Pirmo reizi izsniegtas uzturēšanās atļaujas Moldovas pilsoņiem || Izglītība || Atalgota darbība || Ģimene || Citi iemesli || Kopā 2008. gads || 2727 || 36 766 || 10 555 || 8394 || 58 442 2009. gads || 2981 || 21 977 || 10 905 || 9729 || 45 592 2010. gads || 2931 || 34 648 || 16 674 || 1353 || 55 606 Avots: EIROPAS
KOPIENU STATISTIKAS BIROJS Saskaņā ar Eiropas
Universitātes institūta apkopotajiem datiem migranti ar augstu
kvalifikāciju, kas jau atrodas ES, neuzskata, ka vīzu režīms
radītu problēmas viņiem, bet gan drīzāk viņu
ģimenēm un ģimenes saikņu uzturēšanai. Migranti,
tostarp migranti ar augstu kvalifikāciju un tūristi parasti nezina
savas tiesības (piemēram, tiesības pārsūdzēt
vīzas atteikumu) saskaņā ar nolīgumu par vīzu
atvieglotu izsniegšanu un Vīzu kodeksu. Atšķirīgās prakses,
kādās ES dalībvalstu konsulāti īsteno noteikumus par
vīzu atvieglotu izsniegšanu, ir viens no galvenajiem iemesliem, kas
Moldovas migrantiem ar augstu kvalifikāciju un viņu ģimenēm
rada bažas un ir svarīgs, kad viņi izlemj, uz kuru valsti
migrēt. Tāpat arī par būtiskiem šķēršļiem
tiek minēti gaidīšanas ilgums lēmumiem par vīzu
pieteikumiem, izmaksas[16] un
nepieciešamais darbs ar papīriem (paturot prātā, ka
nolīgums par vīzu atvieglotu izsniegšanu un Vīzu kodekss
attiecas vienīgi uz īstermiņa uzturēšanās reizēm,
bet neattiecas uz ilgtermiņa uzturēšanās reizēm, kuras
reglamentē valsts tiesību akti). Visbeidzot, saskaņā ar Eiropas
Universitātes institūta veikto analīzi vīzu režīmam ir
ierobežojoša ietekme uz apmaiņu pētnieku un studentu vidū,
kuri bieži vien nevar piedalīties konferencēs vai apmaiņas
programmās vīzas atteikuma vai novēloti izsniegtu vīzu
dēļ. Tas ierobežo sadarbības jomu un ideju apmaiņu starp ES
un Moldovas Republiku un var būt pretrunā ES centieniem
atbalstīt valsts attīstību un tuvināt to ES normām un
standartiem. Turklāt šo pašu iemeslu dēļ tas rada problēmas
veidot uzņēmējdarbības kontaktus un
uzņēmumu starpā veikt savstarpēju apmaiņu. 3.2. Būtiskākās ietekmes
jomas Migrācijas plūsmas kopumā Izskatot, kādas vīzu režīma
liberalizācijai varētu būt galvenās ietekmes jomas uz
migrācijas plūsmām starp Moldovas Republiku un ES, būtiski
ir uzsvērt, ka vīzu režīma liberalizācija samazinās
vienīgi sagatavošanās laiku un izmaksas saistībā ar
ceļošanu uz ES. Darbaspēka migrācija uz ES vai Krievijas
Federāciju, visticamāk, arī turpmāk būs ļoti
pievilcīga iztikas pelnīšanas stratēģija. Neraugoties uz
ekonomiskajiem un politiskajiem notikumiem Krievijas Federācijā, ES
dalībvalstis, visticamāk, arī turpmāk būs
pievilcīga iespēja darbaspēka migrantiem, pat ja nav
nekādas ekonomiskās izaugsmes vai arī tā ir ļoti
lēna. Tāpat arī pieprasījumu pēc
mājsaimniecībās nodarbinātā darbaspēja
dalībvalstīs, visticamāk, neietekmēs iespējamā
turpmākā ekonomikas lejupslīde. Taču Eiropas
Universitātes institūts atzīmē, ka Moldovas Republikas
demogrāfiskā situācija ietver to, ka migrantu skaits
samazinās, jo valsts ir iegājusi visstraujākajā
novecošanas procesā Eiropā. Kā liecina dati par Moldovas
darbaspēka migrāciju uz Portugāli[17], darbaspēka migrācijas
plūsmu pašregulējošs mehānisms, piemērojot kuru
legālajai un nelegālajai migrācijai ir tendence
palielināties periodos, kad pieprasījums pēc darbaspēka ir
augstāks, un samazināties periodos, kad šāds pieprasījums
krītas, visticamāk, nemainīsies. Tādēļ
likumīgo ceļošanas kanālu atvēršana, iespējams,
radīs cirkulārākas to Moldovas pilsoņu migrācijas
plūsmas, kuri ES strādā nelegāli. Eiropas Universitātes
institūts atzīmēja, ka tie paši regulējošie mehānismi
pastāvēja 1990. gados, kad Centrāleiropas valstu
pilsoņi uz ES varēja ceļot bez vīzas. Eiropas Universitātes institūta
apkopotie dati norāda uz to, ka pagaidu un īstermiņa
migrācijas plūsmas no Moldovas Republikas uz ES palielināsies
gan saistībā ar bona fide apmeklējumiem (vairumā
gadījumu), gan īstermiņa nodarbinātību. Balstoties uz
līdzšinējo pieredzi (piemēram, vīzu režīma atcelšana
Centrāleiropas valstu pilsoņiem 1990. gadu vidū vai šo valstu
pievienošanās ES 2004. gadā), pārvietošanās
ierobežojumu atcelšanas rezultātā migrācija palielinās un
ar laiku nostabilizējas. Kā rāda pieredze ar iekšējo
mobilitāti pēc pēdējās ES paplašināšanās,
tas, cik ļoti migrācija palielināsies, ir atkarīgs no
vairākiem faktoriem, kuri papildus attālumam un atvērtībai
ietver arī migrantu tīklu esamību, situāciju
uzņēmējas valsts darba tirgū, iespējas izcelsmes
valstī vai citās pievilcīgās vietās ārpus ES.
Migrācijas plūsmu palielināšanās pēc
būtības, visticamāk, ir pagaidu rakstura, lai gan Eiropas
Universitātes institūts neizslēdz pastāvīgās
migrācijas plūsmu palielināšanos, ņemot vērā
ģimenes atkalapvienošanās modeļus dažās dalībvalstīs
(piemēram, Itālijā). Grūti paredzēt šī pagaidu
palielinājuma ilgumu, jo tas ir atkarīgs no vairākiem faktoriem:
tendences migrēt, tūrismam paredzētajiem finanšu
līdzekļiem, ekonomiskās situācijas Moldovas Republikā
un galamērķa valstī. Vīzu režīma liberalizācija,
visticamāk, neizmainīs to, cik ilgu laiku Moldovas migranti, kuri
nelegāli uzturas ES, pavadīs, lai apciemotu savu mītnes valsti,
jo viņiem nepietiek atvaļinājuma dienu un viņi baidās
pazaudēt darbu ES. Netiek sagaidīts, ka kādā veidā
tiks ietekmēta to Moldovas pilsoņu cirkularitāte, kuri ES
dzīvo, pamatojoties uz uzturēšanās atļauju, jo viņiem
jau šobrīd vairs nav vajadzīga vīza, lai no Moldovas Republikas
atgrieztos ES. Regulāras personu plūsmas Regulāras personu plūsmas,
visticamāk, palielināsies, jo vīzu
režīma liberalizācija ceļošanu uz ES padarīs vieglāku
un lētāku. Nelikumīga migrācija Migrācijas spiediens virzienā uz ES
robežām drīzāk palielināsies, nevis samazināsies, ja
Moldovas Republikā dominēs ekonomiskās un sociālās
problēmas, neraugoties uz valsts straujajām strukturālajām
reformām un ekonomikas izaugsmi (IKP izaugsmes rādītāji:
2010. gadā – 7,1 % un
2011. gadā – 6,4 %). Saskaņā ar EUBAM
datiem nelikumīgās migrācijas plūsmas no Moldovas
Republikas uz ES dalībvalstīm, visticamāk, paliks
nemainīgas. Ieceļošanas metode, maršruts un nelikumīgo
migrantu skaits katru gadu var būt atšķirīgs atkarībā
no vairākiem iekšējiem un ārējiem rosinošiem un veicinošiem
faktoriem. Ja vīzu režīms tiks atcelts,
ieceļošanas atteikuma pie ārējām gaisa robežām
procentuālais risks attiecībā pret ieceļošanas atteikuma
procentuālo risku pie ārējām sauszemes robežām,
visticamāk, nemainīsies. Vairums darbaspēka migrantu arī
turpmāk izvēlēsies ieceļot ES, šķērsojot
sauszemes robežas un pēc tam dodoties uz savu galamērķa valsti. Kas attiecas uz galamērķa valsts
izvēli, dalībvalstis, kurās ir lielākās Moldovas
pilsoņu kopienas, visticamāk, arī turpmāk būs
darbaspēka migrantu no Moldovas Republikas populārākais
galamērķis. FRONTEX un Eiropas
Universitātes institūts ierosina, ka darbaspēka migranti no
Moldovas Republikas drīkstētu uzturēties ilgāk par
atļautajām 90 dienām jebkuru sešu mēnešu periodā,
ja viņiem pastāv risks zaudēt darbu. Taču, lai
izvairītos no negatīvajām sekām, kādas radītu
viņu nelegālās uzturēšanās atklāšana, migranti
drīzāk varētu izvēlēties biežāku izceļošanu
un atkārtotu atpakaļieceļošanu ES (šādā
gadījumā varētu palielināties viltotu
ieceļošanas / izceļošanas spiedogu izmantošana). No otras
puses, kā rāda pieredze ar mobilitāti starp NVS valstīm,
kā arī dažu Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu pilsoņu
pieredze 1990. gados, iespēja cirkulēt legāli var
ietekmēt lēmumu pārcelties uz ES un atpakaļ noteiktajos
laika periodos. Faktiski bezvīzu režīms var Moldovas
pilsoņiem, kuri ES uzturas nelegāli un šobrīd atrodas
grūtā situācijā, nodrošināt iespēju izkļūt
no šīs nelikumīgās situācijas, ja tiek
mīkstinātas sekas saistībā ar to, ka, izceļojot no ES,
uz robežas tiek konstatēts, ka viņi ir pārsnieguši
uzturēšanās ilgumu. Organizētās noziedzības grupas,
kas nodarbojas ar cilvēku tirdzniecību un nelikumīgās
migrācijas sekmēšanu, visticamāk, savu darbības veidu
pielāgos bezvīzu režīmam un, iespējams, savas darbības
paplašinās (skatīt arī 4. iedaļu). Ja netiek stingri piemēroti noteikumi par
personu apliecinošu dokumentu un ceļošanas dokumentu izsniegšanu un to
drošību, tostarp noteikumi par ICAO prasībām
atbilstošām biometriskajām pasēm, fiziskās personas un
organizētās noziedzības grupas varētu
mēģināt izmantot nepilnības. EUBAM paredz, ka
Moldovas Republika saglabās savu pašreizējo statusu kā
nelikumīgo migrantu uz ES tranzītvalsts. EUBAM apgalvo,
ka, iespējams, vīzu režīma liberalizācija Moldovas
Republiku varētu padarīt pievilcīgāku migrantiem no NVS un
Vidusāzijas valstīm. Balstoties uz iepriekšminēto novērtējumu, jāapsver turpmāk minētie pasākumi. Moldovas Republikas pasākumi saskaņā ar VRLRP: · arī turpmāk stiprināt robežkontroli, tostarp riska analīzes un uzraudzības pasākumus, kā arī novērst un apkarot korupciju pie robežas, un arī turpmāk stiprināt sadarbību ar EUBAM visās robežu pārvaldības jomās; · organizēt nepārtrauktas, mērķtiecīgas informācijas kampaņas ar mērķi precizēt tiesības un pienākumus saistībā ar bezvīzu ceļošanu, tostarp informāciju par noteikumiem, kas reglamentē piekļuvi ES darba tirgum (tostarp ar ES imigrācijas portāla starpniecību) un atbildību par bezvīzu režīma ietvaros noteikto tiesību pārkāpumu; · regulāri dalīties ar informāciju ar ES iestādēm par nozaudētām un nozagtām biometriskajām pasēm, jo īpaši, izmantojot Interpola nozaudēto un nozagto ceļošanas dokumentu datubāzi; · izveidot un piemērot samērīgas, efektīvas un preventīvas sankcijas personām, kuras ir notiesātas par savas pases pārdošanu vai aizdošanu; · stiprināt tiesisko regulējumu un institucionālo satvaru attiecībā uz Civilstāvokļa aktu reģistru, lai novērstu vārda vai identitātes maiņas ļaunprātīgu izmantošanu nolūkā iegūt jaunu pasi; izstrādāt un piemērot skaidrus noteikumus par vārda maiņu; stiprināt tiesisko regulējumu un institucionālo satvaru un tajā ietvert efektīvus kontroles un izsekojamības pasākumus; · novērst korupciju un apkarot to visos līmeņos un visās jomās. ES un dalībvalstu pasākumi: · jāpieliek papildu pūles, lai pakāpeniski palielinātu to ceļotāju īpatsvaru, kuru biometriskos datus ir pārbaudījušas ES dalībvalstu robežkontroles iestādes; · kopējā uzturēšanās perioda aprēķināšanai varētu ieviest jaunus IT risinājumus visos ārējos robežšķērsošanas punktos, kuros ir lielas Moldovas pilsoņu plūsmas, saskaņā ar paziņojumā par viedrobežām[18] ietvertajiem principiem; · dalībvalstīm jāpieliek papildu pūles, lai Komisijai un attiecīgajām ES aģentūrām sniegtu detalizētus statistikas datus par atpakaļuzņemšanas nolīgumu īstenošanu. Citi būtiski pasākumi ES un dalībvalstu līmenī: · pret trešo valstu valstspiederīgo nelegālu nodarbinātību vērsto noteikumu saskaņošana, kā ierosināts direktīvā par sankcijām pret darba devējiem[19]; · legālās migrācijas uz ES sekmēšana; · sadarbības ar Moldovas Republiku turpināšana, lai valstī radītu labākas nodarbinātības iespējas. Patvērums Ir vairāki būtiski
problēmjautājumi, kas ir jāapsver, lai izvērtētu
vīzu režīma liberalizācijas ietekmi uz patvēruma pieteikumu
skaitu, kā to rādījusi līdzšinējā pieredze ar
Rietumbalkānu valstīm[20]. Minoritāšu
kopienu, jo īpaši romu, slikta integrācija un
izglītošanas, mājokļu, nodarbinātības un
veselības aprūpes iespēju nepietiekama pieejamība var
palielināt viņu vēlmi ļaunprātīgi izmantot
patvēruma sistēmu ES dalībvalstīs. Turklāt
būtiska politiskā un ekonomiskā atstumtība,
peļņas iespēju būtiska atšķirība
salīdzinājumā ar pārējo sabiedrības daļu,
ģeogrāfiskais attālums līdz ES, zemi ceļa izdevumi un
ar patvēruma pieteikumiem saistītais atbalsts ES
dalībvalstīs padarīja patvēruma meklēšanu par
pievilcīgu īstermiņa migrācijas stratēģiju
kopienām Rietumbalkānu valstīs. Finansiālā
palīdzība atgriešanas gadījumā patvēruma
meklētājiem, kuru pieteikums tika noraidīts, arī var
būt nozīmīgs faktors. Moldovas Republikā ir vairākas etniskās
minoritātes, no kurām visbūtiskākās ir
ukraiņi, krievi, gagauzi, bulgāri un romi (skatīt
5. iedaļu). Gagauzu minoritāte ir panākusi savu
tiesību atzīšanu un to konstitucionālu nodrošināšanu ar
īpašas autonomijas statusu Gagauzijas autonomajai teritoriālajai
vienībai, kas izveidota 1994. gadā. Lai arī romu tauta
parasti ir nelabvēlīgā stāvoklī esoša grupa, kas
attiecas uz izglītību, nodarbinātību, veselību,
dzīves apstākļiem un līdzdalību lēmumu
pieņemšanas procesā, Moldovas Republikas iestādes ir
pierādījušas savu apņemšanos uzlabot šīs minoritātes
situāciju un ir guvusi progresu attiecībā uz romu kopienas
atbalstīšanu un integrāciju. Ir pieņemts un šobrīd tiek
īstenots rīcības plāns romu atbalstam
2011.-2015. gadā pēc tam, kad 2012. gada janvārī
tika panākta tā atbilstība starptautiskajām
prasībām. Ir izraudzīti romu kopienas vidutāji, lai
darbotos kā starpnieki starp iestādēm un minoritātes
kopienām nolūkā palīdzēt īstenot šo
rīcības plānu, kā arī labāk integrētu romu
minoritāti. Tādēļ,
lai arī nevar izslēgt, tomēr šobrīd nekas nenorāda
uz to, ka pēc vīzu režīma liberalizācijas Moldovas
pilsoņu patvēruma pieteikumu skaits palielinātos. Balstoties uz iepriekšminēto novērtējumu, jāapsver turpmāk minētie pasākumi. Moldovas Republikas pasākumi: · organizēt nepārtrauktas, mērķtiecīgas informācijas kampaņas ar mērķi precizēt tiesības un pienākumus saistībā ar bezvīzu ceļošanu, tostarp informāciju par noteikumiem, kas reglamentē piekļuvi ES darba tirgum, un atbildību par bezvīzu režīma ietvaros noteikto tiesību pārkāpumu. ES un dalībvalstu pasākumi: · dalībvalstu patvēruma procedūru politikas turpmāka konverģence, jo īpaši attiecībā uz procedūru ilgumu, patvēruma meklētājiem piešķirtajām priekšrocībām un iespējamo finansiālo palīdzību saistībā ar atgriešanu. Legālā
migrācija Saskaņā ar Eiropas
Universitātes institūta datiem Eiropas Savienībā esošie
migranti uz savu mītnes valsti ceļos, visticamāk, aizvien
biežāk taču, visticamāk, jaunu migrantu plūsmas
no Moldovas Republikas uz ES nepalielināsies. Netiek
sagaidīts, ka kādā veidā tiks ietekmēta to Moldovas
pilsoņu cirkularitāte, kuri dzīvo ES, pamatojoties uz
uzturēšanās atļauju, jo viņiem jau šobrīd vairs nav
vajadzīga vīza, lai no Moldovas Republikas atgrieztos ES.
Finansiālo līdzekļu pieejamība (drīzāk nekā
prasība par vīzu) būs noteicošais faktors Moldovas migrantu
lēmumam doties mājās. Vīzu režīma liberalizācija
palīdzēs uzlabot migrācijas pozitīvo ietekmi uz
attīstību, jo īpaši, mazinot migrācijas negatīvās
sociālās sekas, pateicoties ģimenes saišu un kontaktu ar
Moldovas Republiku uzturēšanas sekmēšanai. Ar to tiks
samazināta negatīvā ietekme uz mājās palikušajām
ģimenēm, jo īpaši nepilngadīgajiem un gados vecākiem
cilvēkiem, jo viņiem būs vieglāk apmeklēt
migrējošo ģimenes locekli. Taču finansiālo resursu
pieejamībai arī turpmāk šajā saistībā būs
būtiska loma. Īstermiņa ceļojumu atvieglošana
vīzu režīma liberalizācijas rezultātā ES padarīs
par pievilcīgāku galamērķi migrantiem ar augstu
kvalifikāciju divu galveno iemeslu dēļ: tas atvieglos
ģimenes apmeklēšanu, kā minēts iepriekš, un kopumā
radīs pozitīvāku priekšstatu par ES kā galamērķi.
Vīzu režīma liberalizācijai
būs pozitīva ietekme uz apmaiņu starp uzņēmumiem un
darījumiem, pētniecību un inovāciju, studentu un
pētnieku mobilitāti, nodrošinot ilgtermiņa pozitīvu domino
efektu uz ekonomiku. 4 – Gaidāmās vīzu režīma
liberalizācijas iespējamā ietekme uz drošību[21] 4.1. Pašreizējā situācija Saskaņā ar Eiropolu Moldovas
organizētās noziedzības grupas jau ir klātesošas un
aktīvi darbojas vismaz deviņās ES dalībvalstīs. Dažas
no tām ir iesaistītas labi organizētās noziedzīgās
darbībās. Tās ir saistītas ar krieviski runājošo
horizontālo tīklu "likumīgie zagļi". Citas
noziedzīgas grupas ir mazākas, tām ir ierobežota darbības
joma un pietrūkst strukturētas sagatavošanas un
vispārējās stratēģijas. To saiknes ar
vietējām ES organizētās noziedzības grupām ir
ierobežotas. Nešķiet, ka Moldovas organizētās noziedzības
grupām būtu svarīga loma ES organizētās
noziedzības hierarhijās. Būtiski atzīmēt, ka, tāpat kā visām
organizētās noziedzības grupām no bijušās Padomju
Savienības, starp Moldovas organizētās noziedzības
grupām un organizētās noziedzības grupām no citām
bijušās Padomju Savienības daļām ir ciešas saiknes. Dažreiz
tās funkcionē kā starpnieki starp organizētās
noziedzības grupām no bijušās Padomju Savienības un
organizētās noziedzības grupām, kas aktīvi darbojas
Eiropas Savienībā. Tādējādi pastāv tendence
Moldovas organizētās noziedzības grupas apvienot ar citām
noziedzīgajām grupām zem nosaukuma "krieviski
runājošās organizētās noziedzības grupas". Moldovas organizētās
noziedzības grupas aktīvi darbojas vairākos ES
kriminālnoziedzības perēkļos, kā izriet no Eiropola
2011. gada Organizētās noziedzības draudu
novērtējuma (OCTA)[22]. Saskaņā ar Eiropolu Moldovas
organizētās noziedzības grupas īpaši aktīvi veic
šādas noziedzīgas darbības: cilvēku
tirdzniecība, nelikumīgās imigrācijas sekmēšana,
organizētais noziedzīgais nodarījums pret īpašumu,
maksājuma karšu viltošana, cigarešu kontrabanda un kibernoziegumi. Dažus
no šiem konstatējumiem apstiprina Operation Akkerman[23] rezultāti. i) Cilvēku tirdzniecība Moldovas Republika ir izcelsmes valsts
un mazākā mērā tranzīta un galamērķa valsts
sievietēm un meitenēm, kuras tiek seksuāli izmantotas, un
vīriešiem, sievietēm un bērniem, kuri tiek izmantoti kā
darbaspēks[24].
Šķiet, ka upuri no Moldovas Republikas aizvien lielākā
mērā tiek izmantoti piespiedu darba vai pakalpojumu veikšanai, jo
īpaši kā medmāsas, auklītes un ģimenes vai gados
vecāku ļaužu aprūpētāji. Moldovas
organizētās noziedzības grupas galvenokārt nodarbojas ar upuru
vervēšanu, galvenokārt seksuālai izmantošanai ES. Dažos
gadījumos upurus viņi izmanto paši. Galvenā cilvēku
tirgotāju darbības metode pēdējos gados nav būtiski
mainījusies. Par vervēšanu atbildīgās personas
upurus piesaista galvenokārt krāpnieciskā veidā un
dažkārt, pielietojot vardarbību[25]. Upuri bieži vien ir spiesti maksāt par
vajadzīgajiem dokumentiem, sākot no pases un personas apliecības
un beidzot ar vīzu, līgumiem ar naktsklubu īpašniekiem un
veselības apdrošināšanu. Tas palielina viņu parādu
organizētās noziedzības grupām un paildzina viņu
izmantošanu. Organizētās noziedzības grupas izmanto īpašas
likumīgās uzņēmējdarbības struktūras, lai
vervētu un izmantotu upurus ES. Saskaņā ar Moldovas iestāžu
sniegtajiem datiem cilvēku tirdzniecība samazinās: reģistrēto
gadījumu skaits ir samazinājies no 243 gadījumiem
2006. gadā līdz 111 gadījumiem 2011. gadā[26]. Saskaņā ar
Starptautiskās Migrācijas organizācijas (IOM) datiem ir
samazinājies identificēto upuru un upuru, kurām sniegta
palīdzība, skaits: no 273 personām 2007. gadā
līdz 98 personām 2011. gadā[27]. Ir samazinājies bērnu
tirdzniecības gadījumu skaits: no 61 gadījuma
2006. gadā līdz 23 gadījumiem 2011. gadā[28]. Saskaņā ar Moldovas iestāžu
sniegtajiem datiem vairākas cilvēku tirdzniecībā
iesaistītās noziedzīgās grupas un citi saistītie
noziegumi tika identificēti un izformēti operatīvu izmeklēšanas
pasākumu rezultātā[29]. ii) Nelikumīgās imigrācijas sekmēšana Organizētās
noziedzības grupas ir iesaistītas arī to Moldovas migrantu
izmantošanā, kuri galamērķa valstī neieceļo,
neuzturas, nedzīvo, kā arī nestrādā legāli.
Moldovas organizētās noziedzības grupas cieši sadarbojas ar
organizētās noziedzības grupām no kaimiņvalstīm,
īpaši Ukrainas, un viena otrai palīdz jautājumos
saistībā ar viltotu dokumentu pārvadāšanu.
Saistībā ar atvieglotu nelikumīgo imigrāciju no Moldovas
Republikas tika ziņots par gadījumiem, kad tiek izmantotas viltotas
Itālijā un Rumānijā izsniegtas personas apliecības un
Itālijā un Spānijā izsniegtas uzturēšanās
atļaujas (skatīt arī iepriekš 3. iedaļā). Organizētās noziedzības
grupām, kuras sekmē Moldovas pilsoņu nelikumīgo
migrāciju, ir aktīvi dalībnieki Moldovas Republikā, kuri ir
iesaistīti potenciālo nelikumīgo migrantu vervēšanā.
Moldovas organizētās noziedzības grupu dalībnieki arī
ir identificēti Ukrainā (kur viņi tika iesaistīti dokumentu
viltošanā un darbojas kā gidi uz robežas starp Ukrainu un
Ungāriju) un arī Rumānijā (kur viņi nodarbojās ar
personas apliecību un pasu viltošanu). Tiek ziņots, ka legāli
uzņēmumi tiek izmantoti nelikumīgās migrācijas sekmēšanai. iii) Nelegāla
narkotiku tirdzniecība Moldovas Republika
galvenokārt tiek uzskatīta par tranzīta ceļu un,
kā apgalvo, par kokaīna glabāšanas un turpmākas
apstrādes vietu[30]. Saskaņā ar
Moldovas iestāžu sniegtajiem datiem nelegāla narkotiku
tirdzniecība ir samazinājusies no 2144 krimināllietām
2007. gadā līdz 1606 krimināllietām
2011. gadā[31]. Konfiskācijas
pie Moldovas un Ukrainas robežas 2011. gadā atspoguļo
pašreizējo nelegālās narkotiku tirdzniecības līmeni[32]. iv) Organizētie
noziedzīgie nodarījumi pret īpašumu Moldovas
organizētās noziedzības grupas ir iesaistītas vairākos
organizētos noziedzīgos nodarījumos pret īpašumu. Tās
galvenokārt koncentrējas uz kravas automobiļu,
rūpniecības un lauksaimniecības transportlīdzekļu
zagšanu. Organizētās noziedzības grupas ir nelielas (3 līdz
5 dalībnieki), tām ir pamata tehniskais aprīkojums un
darbības metodes (galvenokārt pēkšņi reidi,
vardarbības pielietošana un vajadzība atrast saņēmēju
pēc nozieguma izdarīšanas). v) Preču
ar augstu akcīzes nodokli nelegālā tirdzniecība Kopā ar
Ukrainu un aizvien lielākā mērā ar Baltkrieviju un Krievijas
Federāciju Moldovas Republika pēdējos gados ir viena no
galvenajām Eiropas Savienībā nelegāli ievesto cigarešu
izcelsmes valstīm, un izskatās, ka šī tendence palielinās.
Moldovas Republika ilgu laiku ir bijusi zināma kā cigarešu
kontrabandas plūsmas uz Eiropas Savienību izcelsmes un
tranzītvalsts, un tai šajā saistībā ir aizvien
nozīmīgāka loma, jo tabakas cenas daudzās ES valstīs
palielinās, jo īpaši dalībvalstīs, kuras ES
pievienojās 2004. vai 2007. gadā. Cigaretes no Moldovas
Republikas aizvien lielākā mērā tiek iepludinātas citu
ES dalībvalstu melnajos tirgos. Šā iemesla dēļ Komisija
2011. gadā pieņēma rīcības plānu cigarešu un
alkoholisko dzērienu kontrabandas apkarošanai uz ES austrumu robežas[33]. Lielāka
sadarbība tabakas produktu nelegālās tirdzniecības
novēršanā un apkarošanā ir arī viens no
stratēģiskā satvara ES un Moldovas Republikas muitas
sadarbībai mērķiem[34]. Moldovas Republika ir viena no galvenajām
īsto cigarešu ražotājām, kas nelegāli tiek ievestas ES.
Vispopulārākā "lēto balto" cigarešu marka
legāli tiek ražota Moldovas Republikā, Kaļiņingradā un
Ukrainā[35].
Moldovas organizētās noziedzības grupas nodrošina izejvielas
organizētās noziedzības grupām ES, kuras iesaistītas
viltotu cigarešu ražošanā, iepakošanā un izplatīšanā.
Tā kā šī darbība ir saistīta ar nelielu risku un nes
labu peļņu, tā, iespējams, ir izplatītāka un tiek
veikta biežāk, nekā izriet no oficiālajiem statistikas datiem. Saskaņā ar
Moldovas iestāžu sniegtajiem datiem konfiscēto cigarešu paku skaits
palielinājās no 201 588 cigarešu pakām
2008. gadā līdz 276 337 cigarešu pakām
2011. gadā. vi) Ieroču
nelegāla tirdzniecība Šobrīd nav
skaidru rādītāju par organizētu ieroču un
munīcijas nelegālu tirdzniecību pāri Moldovas un Ukrainas
robežai. Konfiskācijas uz robežas galvenokārt ietvēra auksto un
pneimatisko ieroču vai medību bišu un pievienotās munīcijas
konfiskāciju, kuras tika transportētas no Ukrainas uz Moldovas
Republiku[36]. 4.2. Būtiskākās
iespējamās sekas Šķiet, ka
vīzu režīma liberalizācijai nebūs lielas ietekmes uz
"labāk strukturēto" organizētās noziedzības
grupu rīcību un darbības veidu, jo
šīs grupas jau pašreizējā vīzu režīma ietvaros
spēj pārvaldīt kustību starp ES un Moldovas Republiku.
Taču, ņemot vērā to, ka šo grupu sniegtās
zināšanas vīzu ierobežojumu apiešanai ir viens no viņu
panākumu iemesliem (jo īpaši saistībā ar cilvēku
tirdzniecību un nelikumīgās imigrācijas
sekmēšanu), vīzu režīma liberalizācija samazinātu
pieprasījumu pēc šādām zināšanām. "Ne tik labi
strukturētās" organizētās noziedzības grupas var
zināmā mērā vairāk gūt labumu no bezvīzu
režīma. Lai arī šo grupu darbības nav
tik plašas, to piekļuve ES varētu mainīt pašreizējo
noziedzīgo status quo (piemēram, ļaujot tām
vieglāk uzsākt jaunas noziedzīgas darbības). Lai arī,
balstoties uz pieejamo informāciju, ir grūti veikt
novērtējumu, arī turpmāk ir jāuzrauga Moldovas
organizētās noziedzības grupu radīto draudu apmērs ES.
Vīzu režīma liberalizācija varētu izmainīt
noziedzīgo darbību pašreizējo dinamiku. Taču
šajā posmā ir grūti paredzēt, kā vīzu režīma
liberalizācija ietekmēs katru no tām. i) Cilvēku
tirdzniecība Vīzu režīma liberalizācija varētu ietekmēt
organizētās noziedzības grupas, kas darbojas cilvēku
tirdzniecības jomā, kā arī upurus un izvēlētos
maršrutus. Moldovas organizētās noziedzības grupas nodarbojas ar
upuru vervēšanu un pārvešanu uz ES. Bezvīzu režīms ES
organizētās noziedzības grupām, kuras stingri kontrolē
ES noziedzīgos tirgus, varētu sniegt iespēju apiet Moldovas
organizētās noziedzības grupas un vervēt savus upurus
tiešā veidā. Tajā pašā laikā iespējamie cilvēku
tirgotāju upuri, kuriem vairs nav vajadzīga nelikumīga
palīdzība robežas šķērsošanai, varētu
mēģināt ES ieceļot paši, tādējādi
samazinot vienu no organizētās noziedzības grupu galvenajām
noziedzīgajām darbībām. Viens no cilvēku tirgotāju
piedāvātajiem "pakalpojumiem" ir upuru ievešana ES, kur
viņus bieži vien pārdod un ekspluatē citas organizētās
noziedzības grupas. Bezvīzu režīms de facto anulē
vajadzību pēc šāda "pakalpojuma", jo upuriem vairs
nebūtu vajadzīga organizētās noziedzības grupu
palīdzība. Lai izvairītos no upuru skaita un peļņas
samazināšanās, organizētās noziedzības grupas
varētu vēlēties izstrādāt jaunas stratēģijas
un sākt jaunas noziedzīgas darbības. ii) Nelikumīgās
imigrācijas sekmēšana Ieviešot bezvīzu režīmu, Moldovas
Republika varētu kļūt pievilcīgāka dažādajām
organizētās noziedzības grupām, kas pārvadā
nelikumīgos migrantus, taču nekas par to skaidri neliecina
(skatīt arī 3. iedaļu iepriekš). iii) Nelegāla
narkotiku tirdzniecība Nešķiet,
ka Moldovas Republika kļūs par nelegālas narkotiku
tirdzniecības centru. To var tangenciāli skart tā
dēvētais "Ziemeļu ceļš"[37], un ir iespējams, ka dažas Moldovas
organizētās noziedzības grupas varētu pagaidu
kārtā uzglabāt narkotikas Moldovas Republikā. Attiecībā uz robežu starp Moldovas
Republiku un Ukrainu pašreizējais riska līmenis saistībā ar
narkotiku, jo īpaši sintētisko narkotiku, nelegālu
pārvadāšanu pa sauszemes robežšķērsošanas punktiem,
visticamāk, nemainīsies. iv) Organizētie
noziedzīgie nodarījumi pret īpašumu Noziedzīgais nodarījums pret
īpašumu savos daudzos dažādajos veidos varētu būt viena no
skartākajām jomām. Moldovas organizētās
noziedzības grupas, kas ir iesaistītas noziedzīgu nodarījumu
pret īpašumu veikšanā, varētu izmantot vīzu režīma
liberalizāciju un sadarboties ar organizētās noziedzības
grupām, kas jau ir izveidotas ES. v) Preču
ar augstu akcīzes nodokli nelegālā tirdzniecība Tas varētu
būtiski ietekmēt cigarešu kontrabandu, ko var uzskatīt par
viegli pārvaldāmu noziedzīgu darbību, kas ir saistīta
ar zemu risku un lielu peļņu. vi) Ieroču
nelegāla tirdzniecība Šobrīd
pieejamā informācija nesniedz nekādas norādes par
iespējamo bezvīzu režīma ietekmi uz ieroču nelegālo
tirdzniecību. Lai arī saskaņā ar konfiskācijas
rādītājiem un citu šobrīd pieejamo informāciju
šobrīd ieroču nelegālās tirdzniecības riska
līmenis nav augsts, uzmanība jāpievērš
potenciālajām ieroču nelegālas tirdzniecības
iespējām saistībā ar ieroču un munīcijas
uzglabāšanu Piedņestras reģionā. Balstoties uz iepriekšminēto novērtējumu, jāapsver turpmāk minētie pasākumi. Moldovas Republikas pasākumi saskaņā ar VRLRP: · uzlabot sadarbību ar kaimiņvalstīm, stiprināt divpusējo un starptautisko sadarbību un apmaiņu ar statistikas un analītiskajiem datiem un taktiskajiem / darbības datiem / izlūkdatiem, piemērojot tādus pasākumus kā kopīgo pārrobežas darbību uzsākšana / līdzdalība tajās, kopīgas izmeklēšanas komandas un kopīgas izlūkošanas komandas, kam jāveicina sadarbības koordinatoru apmaiņa šādās darbībās un jāpiedāvā apmācība par to, kā veikt kopīgas robežkontroles un muitas kontroles; · uzlabot apmācības un spēju veidošanu attiecībā uz starptautisko muitas un tiesībaizsardzības iestāžu sadarbību un informācijas apmaiņu; · arī turpmāk uzlabot sadarbību ar EUBAM; · koordinēt kontroles darbības pie kopīgajām robežām. Apmainīties ar izlūkdatiem un uzlabot kopīgās situācijas novērtējumu darbības līmenī; · uzlabot datu vākšanu par kriminālelementiem un organizētās noziedzības grupām valsts līmenī, cita starpā izveidojot un/vai uzlabojot valstu datubāzes; · arī turpmāk censties uzlabot datu rādītājus un krimināldatu vākšanu visās kriminālnoziedzības jomās; · stiprināt tiesu sistēmu, tostarp tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, jo īpaši savstarpēju juridisko palīdzību; · kā prioritāru jautājumu visās jomās, kā arī attiecībā uz plašākiem tiesiskuma aspektiem, īstenot korupcijas apkarošanas pasākumus. Valstu iestādēm jāspēj cīnīties pret korupciju visos līmeņos – centrālajā, reģionālajā, vietējā un nozaru līmenī, īpašu uzmanību pievēršot tiesībaizsardzības iestādēm un muitas iestādēm; · nodrošināt efektīvu aizsardzību cilvēku tirdzniecības lieciniekiem un uzlabot cilvēku tirdzniecības upuru aizsardzību, kā arī viņiem sniegto palīdzību un atbalstu. ES un dalībvalstu pasākumi: · skaita un apjoma ziņā palielināt darbību apjomu, ko veic starpiestāžu un starptautiskās sadarbības ietvaros saskaņā ar mērķiem prioritārā secībā. Eiropols šajā saistībā varētu darboties kā platforma daudzpusēju tiesībaizsardzības darbību koordinācijai. Šādās darbībās apkopotā informācija pēc tam jāizmanto koncentrētu draudu un riska novērtējumu izveidei; · stiprināt robežkontroli saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksu un paziņojumu par viedrobežām[38], lai ieviestu efektīvu sistēmu nolūkā atklāt uzturēšanās ilguma pārsniegšanas gadījumus un reaģēt uz tiem un nolūkā atklāt darbības, kuras, iespējams, saistītas ar organizēto noziedzību; · saskaņā ar ES "Stratēģiju cilvēku tirdzniecības izskaušanai 2012.-2016. gadā"[39] jāveic īpaši pasākumi, jo īpaši attiecībā uz nepilngadīgajiem. Šajā saistībā ir būtiski atzīmēt, ka FRONTEX drīz publicēs cilvēku tirdzniecības apkarošanas mācību rokasgrāmatu robežsargiem un Komisija 2012. gadā publicēs pamatnostādnes konsulārajiem dienestiem un robežsargiem cilvēku tirdzniecības upuru identifikācijai. ES, dalîbvalstu un Moldovas Republikas pasâkumi: · jāuzlabo sadarbība starp Moldovas un dalībvalstu iestādēm, tostarp jādalās ar informāciju ar Eiropolu; · jāstiprina sadarbība starp Moldovas iestādēm un viņu sadarbības partneriem ES dalībvalstīs attiecībā uz aizsardzību un palīdzību, tostarp identifikāciju un cilvēku tirdzniecības upuru nosūtīšanu un viņu drošu atgriešanu; · par līdzekļu konfiskācijas procedūrām jāvienojas ar Moldovas iestādēm, lai atgūtu nozagto īpašumu vai no tā gūto peļņu un lai samazinātu organizētās noziedzības grupu finansiālo varu, tādējādi atvieglojot to izformēšanu; · Eiropola uzraudzībā un vajadzības gadījumā ar Interpola kanālu atbalstu regulāri jāizstrādā draudu novērtējumi un jāapmainās ar informāciju par būtiskiem noziedzīgiem darījumiem. Salīdzināmi dati par noziegumiem jāievāc saskaņā ar kopīgi definētajiem rādītājiem; · jāstiprina apmaiņa ar paraugpraksi un tiesībaizsardzības dienestu apmācība; · jāstiprina sadarbība ar Moldovas iestādēm nolūkā risināt jautājumu par nelikumīgu tirdzniecību ar precēm, kurām ir augsts akcīzes nodoklis. 5. - Horizontālie jautājumi
Balstoties uz Moldovas Nacionālā
statistikas biroja un Piedņestras de facto iestāžu sniegtajiem
datiem, kopējais iedzīvotāju skaits Moldovas Republikā
2011. gadā bija aptuveni 4 075 000. 5.1. Minoritātes 5.1.1.
Pašreizējā situācija Minoritāšu
aizsardzību pret diskrimināciju nodrošina īpaši noteikumi
konstitūcijā, kā arī krimināltiesību,
civiltiesību un administratīvo tiesību aktos. Minoritāšu
tiesības tika vēl vairāk stiprinātas pēc tam, kad
25. maijā tika pieņemti tiesību akti diskriminācijas
novēršanas jomā[40]. Saskaņā
ar Moldovas iestāžu sniegto informāciju Moldovas Republikā
dzīvo šādas etniskās minoritātes:
311 902 ukraiņi, 236 087 krievi,
131 811 gagauzi, 68 928 bulgāri un
14 202 romi[41]. Saskaņā
ar Moldovas konstitūciju Gagauzijas autonomā teritoriālā
vienība ir panākusi, ka ir atzītas un tiek sekmētas
tās politiskās, sociālās un kultūras tiesības,
tostarp tiesības tās iedzīvotājiem administratīvajos
jautājumos izmantot gagauzu valodu. Turklāt
Moldovas Republikai ir liberāla valodas politika, kas krieviski
runājošajiem (tostarp papildus krievu mazākumtautībai arī
vairākumam moldoviešu lielākās etniskās kopienas un
ukraiņu mazākās etniskās kopienas) sniedz tiesības
piekļūt oficiālajai informācijai krievu valodā un
iespēju saņemt izglītību krievu valodā. Kopumā
mazākumtautību problēmas galvenokārt ietver romu kopienas
problēmas, kuras Moldovas valdība ir apņēmusies aktīvi
risināt, ar UNICEF un Eiropas Padomes palīdzību izvirzot
romu kopienas starpniekus un īstenojot savu rīcības plānu
romu atbalstam 2011.-2015. gadā, kuram valsts vidēja
termiņa budžeta shēmā ir piešķirts īpašs budžets. 5.1.2.
Būtiskākās iespējamās sekas Pastāv vispārējs uzskats, jo
īpaši saskaņā ar specializētajām vietējās
pilsoniskās sabiedrības organizācijām, ka Moldovas
valdība veic būtisku ieguldījumu, lai strauji uzlabotu Moldovas
Republikas attieksmi pret tās etniskajām
mazākumtautībām, īpaši romu mazākumtautību.
Likuma par vienlīdzības nodrošināšanu pieņemšana
2012. gada 25. maijā šajā saistībā sniedz papildu
garantijas. Darba grupu līmenī 2012. gada jūnijā tika
pieņemts ceļvedis (jāiekļauj cilvēktiesību jomas
rīcības plānā, kurā šobrīd tiek veikti
grozījumi), lai sniegtu norādes par iepriekšminētā likuma
piemērošanu, un 2012. gada 5. jūlijā ar valdības
dekrētu tika izveidota Līdztiesības padome, kura
diskriminācijas upuriem būs kontaktpunkts. Tādēļ
sagaidāms, ka mazākumtautību problēmas neietekmēs
būtiski situāciju migrācijas un drošības jomā
saistībā ar vīzu režīma liberalizāciju. Turklāt,
kā iepriekš norādīts (skatīt iepriekš 4. iedaļu),
drīzāk valoda, nevis etniskā izcelsme ir organizētās
noziedzības grupu struktūras un sadarbības pamatā, tostarp
Moldovas Republikā. Balstoties uz iepriekšminēto novērtējumu, jāapsver turpmāk minētie pasākumi. Moldovas Republikas pasākumi saskaņā ar VRLRP: · turpināt rīcības plāna cilvēktiesību jomā (2011.-2014. gads) īstenošanu un arī turpmāk mazākumtautību problēmu risināšanā mēģināt iesaistīt starptautisko kopienu; · nodrošināt diskriminācijas apkarošanas tiesību aktu efektīvu īstenošanu saskaņā ar Eiropas un starptautiskajiem standartiem, jo īpaši izstrādājot visaptverošas pamatnostādnes un nodrošinot funkcionējošas Līdztiesības padomes darbību; · atbalstīt tās finansiālos centienus efektīvi un konsekventi īstenot rīcības plānu romu atbalstam 2011.-2015. gadā. 5.2. Piedņestras reģions 5.2.1.
Pašreizējā situācija Moldovas
Republikas augstākās valsts varas iestādēm de facto
nav nekādas kontroles pār separātisko Piedņestras
reģionu ("Piedņestra"), kā arī pār Ukrainas
un Moldovas robežas centrālo posmu. De facto
iestādes Tiraspolē uzskata Dņestras upi par robežu, kas
jākontrolē to robežsargiem un muitas darbiniekiem, kuri ir izvietoti
tā dēvētajā drošības (bufera) zonā. Kišiņeva,
kā arī starptautiskā kopiena, kas nav atzinusi Piedņestras
neatkarību, Dņestras upi uzskata par iekšēju administratīvo
robežu, ko kontrolē policija. Fiskāliem
mērķiem Moldovas muitas darbinieki strādā arī uz
iekšējās administratīvās robežlīnijas[42]. Pašreizējā
situācija rada papildu šķēršļus efektīvai un
lietderīgai kontroļu veikšanai. Moldovas Republikas iestādes
saskaras ar vairākām problēmām saistībā ar to
ārvalstnieku kontroli, kuri ieceļo Moldovas Republikā vai
izceļo no tās caur Piedņestru. Jo īpaši policijas
darbiniekiem iekšējos muitas kontroles punktos trūkst datu par
ārvalstniekiem un ir grūtības veikt ārvalstnieku pasu
kontroli un noteikt, vai viņiem ir tiesības ieceļot Moldovas
Republikā (vīzu režīma ievērošana). Balstoties uz
sadarbības nolīgumu, ko 2010. gada jūlijā
parakstījuši policijas pārstāvji no Dņepras upes labā
un kreisā krasta, Kišiņeva un Tiraspole apmainījās ar
informāciju par meklētajām personām un sodāmības
reģistriem par iedzīvotājiem no abiem upes krastiem. Iekšlietu
ministrijas reforma, robežpolicijas izveide, kā arī Likuma par
Moldovas Republikas valsts robežu stāšanās spēkā
2012. gada 1. jūlijā[43]
pašreizējo situāciju, visticamāk, ietekmēs pozitīvi.
Moldovas iestādes ir izstrādājušas plānu migrācijas
plūsmu caur Piedņestras reģionu kontrolei. Turklāt
muitas kontroli Moldovas un Ukrainas robežas Piedņestras posmā
Moldovas Republikas vārdā un saistībā ar to veic Ukraina,
piemērojot 2005. gada kopīgo muitas režīma nolīgumu
starp abām šīm valstīm (īstenots ar EUBAM
palīdzību). Kopš
2012. gada janvāra sadarbību muitas jautājumos sāka
attiecināt arī uz citām robežkontrolēm. Kā
izmēģinājuma projekti tika izveidots "kopīgs
robežkontroles punkts" Rososhany-Briceni, Moldovas Republikas
ziemeļos. Šo eksperimentu pakāpeniski sāk
piemērot arī citos robežšķērsošanas punktos uz kopīgās
robežas, lai robežas Piedņestras posmā ļautu robežsargu
(robežpolicijas) un muitas komandām, kurās ir gan Moldovas, gan
Ukrainas pārstāvji, veikt kopīgas robežkontroles. Turklāt EUBAM palīdz Moldovas
iestādēm sekmēt mobilo vienību izmantošanu, lielāku uzsvaru
liekot uz riska analīzēm un uz izlūkdatiem balstītām
darbībām. Moldovas iestādes ir paudušas savu gatavību
īstenot EUBAM ieteikumus un kopš 2012. gada
1. jūlija ir izveidojušas robežpolicijas dienestu nolūkā
veikt robežkontroles uz iekšējās administratīvās robežas
gar Dņestras upi. Attiecībā uz dokumentu
drošību saskaņā ar Moldovas Republikas iestāžu sniegto
jaunāko informāciju 229 489 personām, kas ir
Piedņestrā dzīvojoši Moldovas Republikas pilsoņi, ir
izsniegtas Moldovas Republikas pases, no kurām 175 764 pases
joprojām ir derīgas (t.i., nav beidzies to derīguma
termiņš). Kišiņevas iestādes 2012. gada pirmajos trijos
mēnešos izsniedza 2722 biometriskās pases Moldovas pilsoņiem Piedņestrā.
Informācijas tehnoloģiju un komunikācijas ministrija sadarbībā
ar Tieslietu ministriju un Iekšlietu ministriju ir izstrādājusi
visaptverošu tiesisko regulējumu identifikācijas
procedūrām, ko veic, kad personām no Piedņestras
reģiona pirmo reizi izsniedz dokumentus, un kas balstās uz papildu
informāciju par ģimenes locekļiem un radiniekiem (vecāku
izcelsmes dokumenti, laulības apliecības un citi)[44]. Turklāt divpusējā
uzticības veidošanas darba grupa civilstāvokļa jautājumos
ir atsākusi darbību kopš prezidenta Ševčuka
vēlēšanām Piedņestrā 2011. gada decembrī,
lai turpmāk atvieglotu apmaiņu ar informāciju. Pašlaik valsts
reģistrācijas iestāde piemēro īpašus pasākumus,
lai apstiprinātu pilsonību un bez maksas nodrošinātu valsts
personas apliecības Piedņestras reģiona iedzīvotājiem
saskaņā ar grozīto 2000. gada 2. jūnija likumu
“Par pilsonību” un valdības 2005. gada 9. septembra
Lēmumu par drošības pasākumiem, kas saistīti ar
pilsonības apstiprināšanu un dokumentu izsniegšanu Piedņestras
reģiona apgabalu iedzīvotājiem[45].
Turklāt joprojām notiek aktīva sadarbība krimināllietās
starp Kišiņevu un Tiraspoli. 5.2.2.
Būtiskākās iespējamās sekas Moldovas Republikas valdība
turpināja aktīvi risināt situāciju Piedņestras
reģionā. Sadarbība jautājumos
saistībā ar vīzu režīma
liberalizāciju – tostarp cilvēktiesību
jautājumos – Kišiņevā un Tiraspolē tika
identificēta kā prioritāte uzticības veidošanas
pasākumiem un darbībām, kas attiecīgi tika atspoguļots
darba programmā, kas pieņemta "5+2" sarunās par Piedņestras
konflikta risināšanu. Joprojām jāgaida konkrēti
rezultāti saistībā ar šo pastiprināto sadarbību, un
pagaidu pasākumi, ko Kišiņeva ieviesusi dažreiz sadarbībā
ar Ukrainu, arī turpmāk sniegs skaidri definētu satvaru, kas
nodrošina dokumentu un robežu drošību. Balstoties uz iepriekšminēto novērtējumu, jāapsver turpmāk minētie pasākumi. Moldovas Republikas pasākumi: · stiprināt sadarbību ar kaimiņvalstīm, jo īpaši Ukrainu; · arī turpmāk atbalstīt sadarbību ar EUBAM un īstenot EUBAM ieteikumus par mobilo vienību uzlabošanu un biežāku izmantošanu[46]; · turpināt labo sadarbību ar de facto iestādēm Tiraspolē, kas ļautu apmainīties ar informāciju par dokumentu izsniegšanu, kā arī par tiesībaizsardzības aspektiem; · palielināt ieguldījumu, lai atrisinātu iespējamās problēmas saistībā ar drošību un migrāciju, un rast iespējamos risinājums kontroles palielināšanai, neskarot "5+2" sarunu procesu. [1] Skatīt SEC(2011) 1075 galīgā
redakcija. [2] Skatīt SWD(2012) 12 final. [3] Skatīt COM(2012) 348 final. [4] Eiropola ieteikumos izklāstītie
konstatējumi ir balstīti uz Aģentūrai pieejamo
informāciju. Ieteikumi nav visaptverošs Moldovas organizētās
noziedzības draudu novērtējums. [5] EUBAM ieteikumos galvenā uzmanību
pievērsta situācijas analīzei, kāda pastāv uz Moldovas
Republikas un Ukrainas kopīgās robežas. [6] FRONTEX īpaši izstrādātā
riska analīze ir balstīta uz kopīgo integrēto riska
analīzes modeli. Dati tika ievākti, izmantojot FRONTEX riska
analīzes tīklu (FRAN) un FRONTEX Austrumu robežu riska
analīzes tīklu (EBRAN). Turklāt tika izmantoti dati no FRONTEX
paša ziņojumiem un dati, kas ievākti FRONTEX koordinēto
kopīgo operāciju laikā, kā arī publiski pieejamie
statistikas dati un izlūkdati, kas iegūti no atklātiem avotiem. [7] Eiropas Universitātes institūta
secinājumi ir balstīti uz primāriem un sekundāriem
kvalitatīviem datiem: Delphi veikta ekspertu aptauja
2011. gada decembrī; kvalitatīvas intervijas ar Moldovas
migrantiem Vācijā, Itālijā un Polijā, kā arī
intervijas ar potenciālajiem migrantiem Moldovas Republikā; un
tiesiskā regulējuma pārskatīšana. [8] Skatīt COM(2011) 290 galīgā
redakcija. [9] Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada
15. marta Regula (EK) Nr. 562/2006, ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu
par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār
robežām (OV L 105, 13.4.2006., 1. lpp.). [10] Skatīt COM(2011) 47 galīgā
redakcija. [11] Moldovas Republikas piemērotā
"migranta" definīcija naudas pārvedumu
aprēķināšanai ir samērā plaša – tā
aptver uzturēšanos vismaz 6 mēnešu garumā, turpretim
lielākā daļa valstu savu aprēķinu balsta uz
uzturēšanās gadījumiem, kas ilgst vismaz 12 mēnešus. [12] Dati ir pieejami šādā tīmekļa
vietnē:
http://www.carim-east.eu/900/moldovan-emigration-stocks-residing-in-the-european-union-by-country-of-residence-most-recent-data-circa-2010. [13] Dati no 14 dalībvalstīm. [14] Visi sociālekonomiskie dati ir pieejami
šādā tīmekļa vietnē: http://www.carim-east.eu/database/demographic-and-economic-module/?search=1&fromto=from&cmct=Republic
of Moldova&nocmct=European+Union. [15] FRONTEX sniegtie dati: personu plūsmas no
Moldovas Republikas ietver visas tautības, kas izceļo no valsts. [16] Svarīgi atzīmēt, ka maksa par Šengenas
vīzu Moldovas pilsoņiem joprojām ir ļoti augsta, ņemot
vērā vidējos ienākumus valstī. Piemēram,
2010. gadā 35 euro par vīzu veidoja aptuveni 34 % no
vidējiem mēneša ienākumiem. Šai maksai jāpieskaita maksa
par vajadzīgo dokumentāro apliecinājumu tulkošanu. [17] FRONTEX veikta analīze. [18] Eiropas Savienības paziņojums: Viedrobežas -
risinājumi un turpmākā rīcība, COM
(2011) 680 galīgā redakcija [19] 2009. gada 18. jūnija Direktīva
2009/52/EK. [20] Uzraudzības ziņojumi pēc vīzu
režīma liberalizācijas Rietumbalkānu valstīm, SEC
(2011) 659 galīgā redakcija un SEC
(2011) 1570 galīgā redakcija. [21] Šajā iedaļā galvenā uzmanība tiek
pievērsta noziedzīgajām darbībām, kuras,
iespējams, varētu gūt labumu no bezvīzu ceļošanas
Moldovas pilsoņiem, un izpētei par vīzu režīma
liberalizācijas iespējamo ietekmi uz organizētās
noziedzības grupām. [22] https://www.europol.europa.eu/content/press/europol-organised-crime-threat-assessment-2011-429.
NB! Moldovas iestādes sniedza ieguldījumu 2011. gada OCTA,
kas tika iesniegts 2011. gada novembrī. [23] Operation Akkerman ir starpiestāžu un
starptautiskās kopīgās robežkontroles darbība, ko vada EUBAM
un Eiropols kopā ar Moldovas un Ukrainas iestādēm.
Divās uz izlūkdatiem balstītās darbības
fāzēs 2011. gadā – otrā no kurām norisinājās
2011. gada septembrī – tika konfiscētas tādas
kontrabandas preces kā cigaretes, alkohols un zagtās
automašīnas, un tika atklāta muitas krāpšana 3,2 miljonu
euro vērtībā. Tas bija arī rezultāts šādām
darbībām: izlūkdatu efektīvas lietošanas uzlabošanai
paredzētās darbības labāka strukturālā
organizācija; darba grupu izveide, kas var būt starptautiskās
kopīgās robežkontroles darbības operatīvie atzari;
būtisks saziņas centra saskarnes uzlabojums un galveno starptautisko
dalībnieku sniegtā atbalsta turpmāka paplašināšana. [24] ASV Valsts departamenta ziņojums par cilvēku
tirdzniecību – Moldovas Republika, 2012. gada jūnijs. [25] Ar upuriem sazinās tiešā veidā vai arī
ar nodarbinātības aģentūru, vai reklāmu
starpniecību. Parasti tiek piedāvāts darbs ārvalstīs
kā palīgam mājsaimniecībā, auklītei, oficiantam,
lauku strādnieka un cita veida likumīgas darbības, kas, kā
tiek apgalvots, būs labi apmaksātas salīdzinājumā ar
vidējo algu Moldovas Republikā. Gadījumi, kad tirgotāji
upurus faktiski nozog, pastāv, bet daudz retāk. Pēc tam, kad
upuri ir slepus ievesti ES, viņiem tiek atņemti dokumenti, viņi
tiek izolēti un viņu pārvietošanās tiek būtiski
ierobežota. Nepārzinot vietējo valodu un nespējot pierādīt
savu identitāti, upurus viņu ekspluatētāji
pastāvīgi uzrauga, un viņu cilvēka pamattiesības tiek
būtiski pārkāptas. Daudzos gadījumos upuri lūdz
palīdzību ar savu klientu starpniecību. [26] Gadījumu skaits (piemēram, likuma
pārkāpumi, kas reģistrēti krimināllietu un tiesu
ekspertīzes reģistrā, aptver vienīgi lietas, kuras tika
kvalificētas kā noziedzīgs
darījums / krimināls darījums saskaņā ar
kriminālkodeksu, uz kā pamata tika uzsākta krimināllieta):
243 (2006. gads), 251 (2007. gads), 215 (2008. gads), 185
(2009. gads), 140 (2010. gads), 111 ( 2011. gads). [27] Identificēto upuru un upuru, kam sniegta
palīdzība, skaits: 273 (2007.g.), 158 (2008.g.), 159 (2009.g.), 139
(2010.g.), 98 (2011.g.). [28] Bērnu tirdzniecības gadījumu skaits: 61
(2006.g.), 47 (2007.g.), 31 (2008.g.), 21 (2009.g.), 21 (2010.g.), 23
(2011.g.). [29] Kriminālo grupu skaits: 39 (2006.g.), 40 (2007.g.),
29 (2008.g.), 40 (2009.g.), 22 (2010.g.), 40 (2011.g.). [30] Krieviski runājošās personas, kas dzīvo
Latīņamerikā un organizē kokaīna nelegālu
tirdzniecību uz ES un Krievijas Federāciju. Odesas ostā
Ukrainā 2010. gada jūnijā tika konfiscēts būtisks
apjoms kokaīna. Saskaņā ar preču pavadzīmi kravas
nosūtītājs bija Bolīvijas uzņēmums, un kravu bija
paredzēts sūtīt uz privāta uzņēmuma adresi
Moldovas Republikā. [31] Krimināllietu skaits: 2144 (2007.g.), 2103 (2008.g.),
1865 (2009.g.), 1773 (2010.g.), 1606 (2011.g.). [32] 2011. gadā – 60 gadījumos
34,255 kg narkotiku tika konfiscēti uz kopīgās robežas. No
kopējā narkotiku skaita 61 % tika atklāts ārpus
robežšķērsošanas punktiem un robežas zonā.
2010./2011. gadā tika atklātas šādas narkotikas:
marihuāna: 6,916 kg/20,54 kg, magoņu stiebri:
1,21 kg/11,34 kg, hašiss: 0,754kg/2,318kg, kas norāda uz
palielinājumu 2011. gadā salīdzinājumā ar
2010. gadu. [33] Skatīt
SEC(2011) 791 galīgā redakcija. [34] Stratēģisko satvaru ministru prezidents Vlads
Filats un komisārs Šemeta apstiprināja vēstuļu
apmaiņā 2011. gada oktobrī. [35] "Lētās baltās" cigaretes ir
tabakas industrijas jēdziens cigaretēm, kas ražotas pilnīgi
neatkarīgi no tradicionālajiem tabakas ražotājiem. Tās ir
lētas cigarešu markas, kas ir ražotas legāli, taču speciāli
paredzētas kontrabandai, jo tām nav likumīga tirgus. Tām
bieži vien ir pieņemama un nemainīga kvalitāte, un tās ir
laba alternatīva viltotām cigaretēm, kuru kvalitāte bieži
vien var būtiski atšķirties. ES pēdējā laikā ir
pārpludināta ar nelikumīgi ievestām Jin Ling
cigaretēm, kas ir jauna marka, par kuru iestādes pirms dažiem gadiem
faktiski nezināja. Jin Ling tagad ir tik populāras, ka
tās konkurē ar Marlboro par to, lai būtu visvairāk
nelegāli ievestā marka, kas ir konfiscēta ES.
Imperial Tobacco Limited (ITL) ir pasaules ceturtais lielākais
starptautiskais tabakas ražotājs. Tiek lēsts, ka aptuveni 20 %
no visiem viltotajiem tabakas izstrādājumiem, ko tam
nosūtījušas tiesībaizsardzības iestādes, ir nelegāli
ražoti Ukrainā un Moldovas Republikā. [36] Salīdzinājumā ar 2010. gadu
2011. gadā atklāto mēģinājumu skaits
nelegāli pārvest munīciju samazinājās par 31 %.
Tajā pašā laikā atklātās munīcijas skaits
palielinājās par 36 %
(2011. gadā – 1995 patronas,
2010. gadā – 1269 patronas). Vairumā
gadījumu munīcija tika pārvesta no Ukrainas uz Moldovas
Republiku, galvenokārt (74 %) izmantojot sauszemes
robežšķērsošanas punktus. 2011. gadā sešos gadījumos
uz kopīgās robežas tika konfiscēti 3,65 kg
sprāgstvielu (salīdzinājumā ar 1,47 kg. četros
gadījumos 2010. gadā). 2011. gadā tika atklāts
vienīgi šaujampulveris (3,65 kg), savukārt 2010. gadā
tika atklāts ne tikai šaujampulveris (1,2 kg), bet arī trotils
(0,27 kg). 90 % pārkāpēju ir Moldovas Republikas
pilsoņi, kuri šaujampulveri pārvadā nelegāli medību
nolūkos. 2011. gadā, pārvedot sprāgstvielas no
Ukrainas uz Moldovas Republiku, uz robežšķērsošanas punktiem tika
atklāti visi sprāgstvielu nelegālās pārvadāšanas
gadījumi. No kopējā atklāto ieroču skaita būtiska
daļa ir elektriskā šoka, pneimatiskie, aukstie un medību
ieroči. Tika atklāti arī šaujamieroči (septiņi gabali)
un gāzes ieroči (divi gabali). Galvenā personu kategorija, kuras
mēģināja nelegāli pārvadāt ieročus, ir
Moldovas Republikas pilsoņi (53 %) un Ukrainas pilsoņi
(28 %). Uz kopīgās robežas netika atklātas
radioaktīvās vielas. 2010.-2011. gadā Moldovas
Republikā tika reģistrēti divi radioaktīvo vielu
konfiscēšanas gadījumi. To izcelsmes valsts bija Krievija, un
tās tika vestas caur Ukrainu tālākai pārdošanai. [37] https://www.europol.europa.eu/content/press/europol-organised-crime-threat-assessment-2011-429. [38] Eiropas Savienības paziņojums: Viedrobežas -
risinājumi un turpmākā rīcība, COM
(2011) 680 galīgā redakcija [39] Skatīt COM(2012) 286 final. [40] "Likums par vienlīdzības nodrošināšanu"
tika pieņemts 2012. gada maijā. Skatīt
COM(2012) 348 final. [41] Saskaņā ar tautas skaitīšanu
2004. gadā Moldovas Republikā dzīvo 12 271 romi
(vai 14 202 ‑ dati dažādos pieejamajos avotos nav
konsekventi). Taču Moldovas Republikas iestādes atzīst, ka ir
grūti lēst konkrētu skaitu, jo romi bieži vien nav oficiāli
deklarēti. Romu kopienas vadītāji min lielākus
skaitļus. [42] Šobrīd Dņestras upes labajā krastā uz
411 km garās robežlīnijas ir 20 robežkontroles punkti.
Šo robežkontroles punktu galvenais mērķis ir veikt policijas un
muitas kontroles attiecībā uz pasažieru un kravas plūsmām.
Kontroles veic Moldovas Republikas Muitas dienests un Iekšlietu ministrija.
Administratīvajā līnijā ar Piedņestras reģionu ir
16 starptautiskie robežšķērsošanas punkti un 11 policijas
stacijas, kuras tiešsaistē ir saistītas ar Interpola nozagto un
nozaudēto ceļošanas dokumentu datubāzi. Šeit ir arī 14
iekšējie muitas kontroles punkti, no kuriem divi ir paredzēti
dzelzceļa transportam un nav saistīti ar Interpola starptautiskajiem
muitas kontroles punktiem. Šobrīd tiek izstrādāti plāni par
to, lai robežas centrālajā posmā (Ukrainas teritorijā)
izveidotu kopīgus Moldovas un Ukrainas robežkontroles punktus. Pirmais
kopīgais robežkontroles punkts 2012. gada janvārī tika
izveidots Rososhany-Briceni, piemērojot protokolu starp abu šo
valstu partneriestādēm. [43] Skatīt COM(2012) 348 final. [44] Skatīt COM(2012) 348 final. [45] Skatīt COM(2012) 348 final. [46] EUBAM 2010. gada 6. augusta Baltajā
grāmatā, kas ietver vairākus priekšlikumus, balstoties uz riska
analīzēm, uz mobilo vienību uz izlūkdatiem
balstītām darbībām (iekšzemes kontroles) un sadarbības
mehānismu starp attiecīgajām Kišiņevas un Tiraspoles
tiesībaizsardzības iestādēm.