52012DC0367

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Finanšu pārskats, kas pievienots priekšlikumam Regulai COM(2011) 747 galīgā redakcija par kredītreitingu aģentūrām un priekšlikumam Direktīvai COM(2011) 746 par pārāk lielu paļaušanos uz kredītreitingiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

Komisija 2011. gada 15. novembrī pieņēma priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1060/2009, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1060/2009 par kredītreitingu aģentūrām, un priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) un Direktīvu 2011/61/ES par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem saistībā ar pārāk lielu paļaušanos uz kredītreitingiem (turpmāk „KA3 priekšlikums”).

Attiecībā uz ietekmi uz Savienības budžetu paskaidrojuma rakstā, kas pievienots regulas priekšlikumam, 4. iedaļā ir minēts:

“Komisijas priekšlikums neietekmē Eiropas Savienības budžetu. Jo īpaši uzdevumi, ko uzticētu EVTI [Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde], kā minēts priekšlikumā, nav saistīti ar ES papildu finansējumu. Turklāt jāņem vērā, ka KA regulas 19. pants [11. zemsvītras piezīme] paredz, ka EVTI izdevumus, kas nepieciešami KA reģistrācijai un uzraudzībai saskaņā ar regulu, pilnībā sedz ar maksu, kas iekasēta no kredītreitingu aģentūrām.”

11. zemsvītras piezīme: “1. EVTI nosaka kredītreitingu aģentūrām maksas saskaņā ar šo regulu un 2. punktā minēto regulu par maksām. Ar šo maksu pilnībā segs EVTI izdevumus, kas nepieciešami kredītreitingu aģentūru reģistrēšanai un uzraudzībai, kā arī atlīdzinās izdevumus, kuri var rasties kompetentām iestādēm, veicot darbu saskaņā ar šo regulu, jo īpaši uzdevumu deleģēšanas rezultātā saskaņā ar 30. pantu.”

KA3 priekšlikuma ietekmes novērtējumā tika novērtētas atsevišķu pasākumu izmaksas un secināts, ka „politikas pasākumiem nebūs ietekmes uz ES budžetu”[1]. Tomēr ir aprēķināts, ka KA3 priekšlikums radītu ievērojamu EVTI darba slodzes palielināšanos, tādēļ iestādē būtu nepieciešams vairāk cilvēkresursu. Tādējādi Komisija Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta projektā (COM(2012) 300)[2] (turpmāk “2013. gada budžeta projekts”) ierosināja EVTI štatu sarakstā palielināt amata vietu skaitu par 15 vietām. Tās tiks pilnībā finansētas no kredītreitingu aģentūru maksām, un tādējādi tām nebūs nekādas ietekmes uz ES ieguldījumu EVTI.

Šajā paziņojumā budžeta lēmējinstitūcijai sniegta sīki izstrādāta informācija tiesību akta – KA3 priekšlikuma – finanšu pārskata formā, kurā iekļauta arī informācija par vajadzīgo resursu piešķiršanu atbilstīgi EVTI uzdevumiem un mērķim, kas izriet no KA3 priekšlikuma. Visbeidzot, šā paziņojuma 2. pielikumā ir sniegts vispārējs pārskats par Komisijas priekšlikumu ietekmi uz EVTI resursiem 2013. gadā.

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

1.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

              1.1.    Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

              1.2.    Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā

              1.3.    Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

              1.4.    Mērķi

              1.5.    Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

              1.6.    Ilgums un finansiālā ietekme

              1.7.    Paredzētie pārvaldības veidi

2.           PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

              2.1.    Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

              2.2.    Pārvaldības un kontroles sistēma

              2.3.    Krāpšanas un nelikumību novēršanas pasākumi

3.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

              3.1.    Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

              3.2.    Paredzamā ietekme uz izdevumiem

              3.2.1. Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

              3.2.2. Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

              3.2.3. Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

              3.2.4. Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

              3.2.5. Trešo personu dalība finansējumā

              3.3.    Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

1.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.        Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1060/2009 par kredītreitingu aģentūrām (KA)

1.2.        Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā[3]

Iekšējais tirgus — finanšu tirgi

1.3.        Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

ý Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

1.4.        Mērķi

1.4.1.     Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

Sekmēt finanšu stabilitātes apdraudējumu samazināšanu un atjaunot ieguldītāju un citu tirgus dalībnieku uzticību finanšu tirgiem un reitingu kvalitātei

1.4.2.     Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

Konkrētie mērķi: Ņemot vērā iepriekš minētos vispārējos mērķus, ievieš šādus konkrētus mērķus: · samazināt paļāvību uz ārējiem kredītreitingiem; · samazināt kaitīgas ietekmes riskus saistībā ar valsts parādu; · uzlabot kredītreitingu tirgus apstākļus; · nodrošināt ieguldītāju tiesības uz tiesisko aizsardzību; · sekmēt KA neatkarību un uzlabot kredītreitingu metodiku un procesus.

1.4.3.     Paredzamie rezultāti un ietekme

· EBI, EAAPI un EVTI pārbaudīs visas pamatnostādnēs un ieteikumos minētās atsauces uz kredītreitingiem un vajadzības gadījumā tās svītros. · Tiks uzlabota pastāvīga informācijas sniegšana par strukturētiem finanšu produktiem; tas ieguldītājiem radīs vairāk pamudinājumu pašiem veikt uzticamības pārbaudi un samazinās pārmērīgu paļaušanos uz ārējiem reitingiem. · Uzlabosies valsts kredītreitingu pārredzamība; uzlabosies ieguldītāju izpratne par valsts kredītreitingiem; kaitīgas ietekmes un plašākas ietekmes risks tiks samazināts. · Kredītreitingu tirgus kļūs atvērtāks jauniem ienācējiem; pašreizējās lielākās kredītreitingu aģentūras sastapsies ar lielāku konkurenci; emitenti un ieguldītāji iegūs lielāku izvēli attiecībā uz kredītreitingu aģentūrām. · Ieguldītāju zaudējumi, kas rodas KA tīšas darbības vai rupjas neuzmanības dēļ, tiks kompensēti. · Interešu konflikti, ko rada modelis "emitents maksā" un ilgstošas darījumu attiecības, tiks mazināti. · Tirgus dalībnieki labi izpratīs un spēs rūpīgi pārbaudīt KA metodikas visās aktīvu kategorijās.

1.4.4.     Rezultātu un ietekmes rādītāji

· Atsauču uz ārējiem reitingiem skaits EVTI izdotajos dokumentos. · Izmaiņas tādu pieeju izmantojumā, kas balstītas uz standartizētiem un iekšējiem reitingiem un kuras regulatīvā nolūkā lieto finanšu uzņēmumi. · Pasūtīto un nepasūtīto reitingu, kas izsniegti dažādām aktīvu klasēm, skaits vai attiecība. · Reitingu, īpaši valsts parāda reitingu, pārskatīšanas un izsniegšanas biežums. · Izmaiņu biežums un veidi KA metodikās, kā arī to noraidīšanas vai apšaubīšanas biežums. · Jauno ienācēju skaits un izmaiņas tirgus struktūrā. Tajā var ietilpt esošo tirgus dalībnieku tirgus daļa gan ieņēmumu, gan sagatavojamo reitingu skaita ziņā dažādās klasēs.

1.5.        Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.     Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Kredītreitingu aģentūras ir svarīgi finanšu tirgus dalībnieki, un tām nepieciešams piemērot pienācīgu tiesisko regulējumu. Regula (EK) Nr. 1060/2009 par kredītreitingu aģentūrām[4] (KA regula) ir pilnībā piemērojama no 2010. gada 7. decembra. Regulā paredzēts, ka kredītreitingu aģentūrām stingri jāievēro profesionālās ētikas normas, lai mazinātu iespējamos interešu konfliktus, nodrošinātu reitingu un reitinga procesa augstu kvalitāti un pietiekamu pārredzamību. Esošajām KA līdz 2010. gada 7. septembrim bija jāpiesakās reģistrēšanai un jāievēro regulas prasības. Grozījums KA regulā (Regula (ES) Nr. 513/2011) stājās spēkā 2011. gada 1. jūnijā, un tas paredz Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI) īpašas uzraudzības pilnvaras pār ES reģistrētām KA, lai centralizētu un vienkāršotu to reģistrāciju un uzraudzību ES mērogā[5]. Lai gan esošā KA regula nodrošina labu pamatu, tajā nav pietiekami izskatīti vairāki jautājumi saistībā ar kredītreitingu noteikšanas darbībām un ar reitingu izmantošanu. Tie jo īpaši attiecas uz risku saistībā ar finanšu tirgu dalībnieku pārmērīgo paļaušanos uz kredītreitingiem, uz reitingu tirgus augsto koncentrācijas pakāpi, uz kredītreitingu aģentūru civiltiesisko atbildību pret ieguldītājiem, uz interešu konfliktiem saistībā ar modeli „emitents maksā” un uz KA akcionāru struktūru. Turklāt esošajā KA regulā nav pietiekami izskatītas valsts reitinga īpatnības, kas kļuva acīmredzamas esošās valsts parāda krīzes laikā. Eiropas Komisija norādīja uz šiem atklātajiem jautājumiem savā 2010. gada 2. jūnija paziņojumā („Finanšu pakalpojumu regulēšana ilgtspējīgai izaugsmei”)[6] un Komisijas dienestu 2010. gada 5. novembra apspriedes dokumentā[7], paziņojot par nepieciešamību mērķtiecīgi pārskatīt KA regulu, kas tika īstenots ar KA3 priekšlikumu 2011. gada 15. novembrī. Eiropas Parlaments 2011. gada 8. jūnijā publicēja neleģislatīvu rezolūciju par KA[8]. Ziņojumā pausts atbalsts nepieciešamībai uzlabot tiesisko regulējumu attiecībā uz kredītreitingu aģentūrām un veikt pasākumus, lai novērstu risku saistībā ar pārmērīgu paļaušanos uz reitingiem. Proti, Eiropas Parlaments cita starpā jo īpaši atbalsta stingrākas informācijas sniegšanas prasības attiecībā uz valsts kredītreitingiem, Eiropas Reitingu rādītāja izveidošanu, lielāku informācijas atklātību attiecībā uz strukturētiem finanšu instrumentiem un kredītreitingu aģentūru civiltiesisko atbildību. Eiropas Parlaments uzskatīja, ka svarīgs uzdevums būtu konkurences veicināšana un ka Komisijai būtu jāizpēta un jāizvērtē neatkarīgas Eiropas Kredītreitingu aģentūras izveidošanas nepieciešamība. Neoficiālās ekonomikas un finanšu ministru sanāksmēs 2010. gada 30. septembrī un 1. oktobrī Eiropas Savienības Padome atzina, ka ir nepieciešami turpmāki centieni vairāku jautājumu izskatīšanā, kas saistīti ar kredītreitingu darbībām, tostarp ar risku, ko izraisa pārmērīga paļaušanās uz kredītreitingiem, un interešu konfliktu risku, ko izraisa reitingu aģentūru atalgojuma modelis. Eiropadome 2011. gada 23. oktobrī secināja, ka jāsamazina pārmērīga paļaušanās uz kredītreitingiem. Turklāt Eiropas Vērtspapīru komiteja un Eiropas Banku komiteja, ko veido dalībvalstu finanšu ministriju pārstāvji, savās 2010. gada 9. novembra un 2011. gada 19. septembra sanāksmēs pārrunāja nepieciešamību vēl vairāk stiprināt tiesisko regulējumu attiecībā uz kredītreitingu aģentūrām. Finanšu stabilitātes padome (FSP) starptautiskā līmenī 2010. gada oktobrī noteica principus, kas ļautu samazināt iestāžu un finanšu iestāžu paļaušanos uz KA reitingiem[9]. Principos aicināts tiesību aktos svītrot vai aizstāt atsauces uz šādiem reitingiem, ja ir pieejami piemēroti alternatīvi kredītspējas standarti, un pieprasīt ieguldītājiem veikt patstāvīgus kredītnovērtējumus. Šos principus apstiprināja 2010. gada novembra Seulas G20 samitā. Komisija nesen izskatīja jautājumu par finanšu iestāžu pārmērīgu paļaušanos uz reitingiem saistībā ar tiesību aktu reformu banku darbības jomā[10]. Komisija šajā saistībā ierosināja ieviest noteikumu, kas paredz, ka bankām un ieguldījumu sabiedrībām pašām jāizvērtē to juridisko personu un finanšu instrumentu kredītrisks, kuros tās veic ieguldījumus, un nevis vienkārši jāpaļaujas uz ārējiem reitingiem. Līdzīgu noteikumu Komisija ierosināja paralēli šim regulas priekšlikumam iesniegtajā PVKIU direktīvas[11] un direktīvas par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem[12]grozījumu projektā[13].

1.5.2.     ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

Saskaņā ar subsidiaritātes principu (LES 5. panta 3. punkts) ES rīkojas tikai tad, ja dalībvalstis centrālā vai reģionālā un vietējā līmenī nevar pietiekami labi īstenot paredzētās darbības mērķus, bet ierosinātās darbības mēroga vai seku dēļ tie ir labāk sasniedzami ES līmenī. Lai gan visām izklāstītajām problēmām saistībā ar kredītreitingiem ir svarīga ietekme uz dalībvalstīm, to kopējo ietekmi var pilnībā saprast tikai pārrobežu kontekstā. Tas ir saistīts ar to, ka vienā valstī var izsniegt reitingus par citā valstī emitētiem finanšu instrumentiem, tādējādi valsts līmenī īstenotai darbībai varētu nebūt nekādas nozīmes, jo joprojām būtu iespējams izsniegt un izmantot citas ES valsts vai pat trešās valsts jurisdikcijā izsniegtus reitingus. Tāpēc pastāv risks, ka valsts mēroga reaģēšana uz problēmām saistībā ar kredītreitingu izsniegšanu tiktu apieta vai būtu neefektīva bez ES mēroga rīcības. Tāpēc jebkādas turpmākas darbības kredītreitingu aģentūru jomā vislabāk var panākt ar kopīgiem centieniem. Tādējādi ES rīcība ir uzskatāma par lietderīgu, ņemot vērā subsidiaritātes principu.

1.5.3.     Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

nepiemēro

1.5.4.     Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem attiecīgajiem instrumentiem

Pēc ārkārtas pasākumu posma, lai pārvarētu 2007. gadā sākušos finanšu krīzi, Komisija sāka īstenot reformu programmu, ar kuru tiek īstenotas saistības, ko uzņēmās G20, un kuras mērķis ir risināt strukturālākus jautājumus ES finanšu sektorā un pievērsties galvenajiem tā neaizsargātības avotiem, kas atklājās krīzē:

•        augstas kvalitātes kapitāla nelielais apjoms un nepietiekamā likviditāte banku sektorā, kas daļēji atspoguļo neadekvātas un prociskliskas uzraudzības normas un riska novērtējuma un pārvaldības nepilnības;

•        nepilnības uzraudzībā, jo īpaši atsevišķu iestāžu uzraudzībā pārrobežu kontekstā un neregulētās finanšu nozares uzraudzībā;

•        korporatīvās pārvaldības nepilnības, kas veicināja pārmērīga riska uzņemšanos finanšu iestādēs;

•        nepietiekama tirgus pārredzamība un neadekvāta informācijas atklāšana iestādēm, tostarp uzraudzības iestādēm, jo īpaši saistībā ar sarežģītiem strukturētiem finanšu produktiem;

•        atbilstīga regulējuma un uzraudzības trūkums attiecībā uz kredītreitingu aģentūrām;

•        nepietiekama finanšu sektora kopumā makrouzraudzība, lai novērstu sistēmiskos nelabvēlīgas ietekmes riskus makrolīmenī;

•        tādas saskaņotas sistēmas trūkums, kura sekmētu banku un finanšu iestāžu strukturētu likvidāciju, kas savukārt veicināja spiediena izdarīšanu uz dalībvalstīm ieguldīt publiskos līdzekļus bankās, lai novērstu vispārēju sabrukumu.

Šīs programmas pamati tika aplūkoti 2009. gada 4. marta paziņojumā "Impulsi Eiropas atveseļošanai" un 2010. gada 2. jūnija paziņojumā “Finanšu pakalpojumu regulēšana ilgtspējīgai izaugsmei", kurā izklāstīta informācija par finanšu reformu kopumu.

Pirmie tās elementi tika ieviesti 2009.–2010. gada periodā. Svarīgākais no tiem ir jaunas finanšu uzraudzības struktūras izveide, kurā ietilpst Eiropas Sistēmisko risku kolēģija, kas nodrošinās makrouzraudzības un makroekonomikas risku ātru atklāšanu, un trīs jaunas Eiropas uzraudzības iestādes, kas ir atbildīgas par banku (Eiropas Banku iestāde jeb EBI), apdrošināšanas (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde jeb EAAPI) un vērtspapīru tirgu (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde jeb EVTI), lai nodrošinātu pastiprinātu uzraudzību un valsts uzraudzības iestāžu darba labāku koordināciju.

Būtisku trūkumu regulējumā aizpildīja kredītreitingu aģentūru regulas (KA I un KA II), ar kurām tika ieviestas stingras atļauju saņemšanas un uzraudzības prasības kredītreitingu aģentūrām un kredītreitingu aģentūru uzraudzības pilnvaras tika uzticētas EVTI. Turklāt Kapitāla prasību direktīva (KPD) tika grozīta (KPD III), lai stiprinātu kapitāla noteikumus attiecībā uz tirdzniecības portfeli un kompleksiem atvasinātiem instrumentiem un lai ieviestu saistošus noteikumus par atalgojumu un piemaksām finanšu iestādēs. Vēl viens regulējuma un uzraudzības trūkums tika novērsts ar direktīvu par alternatīvo ieguldījumu fondu, tostarp riska ieguldījumu fondu, pārvaldniekiem (AIFP direktīva), kas nodrošina stingrus un saskaņotus reglamentējošos standartus visiem pārvaldniekiem un veicina pārredzamību ieguldītājiem.

1.6.        Ilgums un finansiālā ietekme

ý Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

– Īstenošana ar uzsākšanas periodu no 2013. līdz 2015. gadam,

– pēc kura turpinās normāla darbība

1.7.        Paredzētie pārvaldības veidi[14]

¨ Centralizēta netieša pārvaldība, izpildes uzdevumus deleģējot:

– ý  Kopienu izveidotām struktūrām[15]

2.           PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.        Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Regulas, ar ko izveido Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi (EVTI), 81. pantā noteikts, ka Komisija līdz 2014. gada 2. janvārim un pēc tam reizi 3 gados publicē vispārīgu ziņojumu par pieredzi, kas gūta EVTI darbības rezultātā. Tāpēc Komisija publicēs vispārīgu ziņojumu, ko nosūtīs Eiropas Parlamentam un Padomei.

2.2.        Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.     Apzinātie riski

Konkrētu risku attiecībā uz EVTI apropriāciju pārvaldību saistībā ar KA reģistrāciju un uzraudzību rada fakts, ka atšķirībā no citām Kopienu izveidotām struktūrām KA uzraudzību finansēs tikai pašas KA. Citādi saistībā ar juridisku, ekonomisku, efektīvu un konstruktīvu apropriāciju izmantošanu, kas izriet no priekšlikuma, paredzams, ka priekšlikums neradīs jaunus riskus, ko pašlaik nesedz EVTI esošais iekšējās kontroles satvars.

2.2.2. Paredzētās kontroles metodes

Lai nodrošinātu to, ka EVTI izmanto šos resursus pārredzamā un efektīvā veidā, Komisija pieņēma 2012. gada 7. februāra Deleģēto regulu (Nr. 272/2012) attiecībā uz Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes noteiktām maksām kredītreitingu aģentūrām[16].

2.3.        Krāpšanas un nelikumību novēršanas pasākumi

Krāpšanas, korupcijas un citu nelikumīgu darbību apkarošanai EVTI bez ierobežojumiem tiek piemērota Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Regula (EK) Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF).

EVTI pievienojas Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Kopienu Komisijas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un tā nekavējoties izdod attiecīgus noteikumus, kas attiecas uz visu EVTI personālu.

Lēmumi par finansējumu un nolīgumi, kā arī no tiem izrietošie īstenošanas pasākumi skaidri nosaka, ka Revīzijas palāta un OLAF nepieciešamības gadījumā var veikt EVTI izmaksāto līdzekļu saņēmēju, kā arī par šo līdzekļu sadali atbildīgā personāla klātienes pārbaudes.

Regulas, ar ko izveido EVTI, 64. un 65. pants paredz noteikumus par EVTI budžeta izpildi un kontroli un piemērojamos finanšu noteikumus.

3.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.        Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

· Esošās budžeta izdevumu pozīcijas

EVTI budžeta izdevumu palielinājumu attiecībā uz kredītreitingu aģentūru (KA) uzraudzību pilnībā segs kredītreitingu aģentūru maksas EVTI[17]

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas

Numurs [Izdevumu kategorija… … … ... ... ... ... ... ...] || Dif./nedif. ([18]) || no EBTA[19] valstīm || no kandidātvalstīm[20] || no trešām valstīm

|| 12.0404 EVTI — Subsīdija saskaņā ar 1., 2. un 3. sadaļu || Dif. || NĒ || NĒ || NĒ

3.2.        Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.     Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| || || 2013. gads[21] || 2014. gads || 2015. gads || || || KOPĀ

KOPĀ – Daudzgadu finanšu shēmas 1.–5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || n. a. || n. a. || n. a. || || || || || n. a.

Maksājumi || n. a. || n. a. || n. a. || || || || || n. a.

3.2.2.     Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

– ý    Priekšlikums/iniciatīva neparedz darbības apropriāciju izmantošanu

3.2.3.     Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.1.  Kopsavilkums

– ý    Priekšlikums/iniciatīva neparedz administratīvo apropriāciju izmantošanu

3.2.3.2.  Paredzamās cilvēkresursu vajadzības

– ý    Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

Piezīme:

KA3 priekšlikumam nav vajadzīgi papildu cilvēkresursi un administratīvie resursi MARKT ĢD.

3.2.4.     Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

– ý    Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai

3.2.5.     Trešo personu iemaksas

– ý    Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu

3.3.        Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

– ý    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus

1. pielikums.

Ārštata darbinieki (CA un SNE), kas nepieciešami EVTI 2014. un 2015. gadā, lai īstenotu pagaidu uzdevumus, kuri izriet no KA3 priekšlikuma, neparedz EVTI ārštata personāla turpmāku palielinājumu.

1. tabula. Aprēķinātie resursi, kas nepieciešami EVTI KA3 priekšlikuma ieviešanai

Jauni EVTI uzdevumi || Nepieciešamie cilvēkresursi || || Papildu IT resursi

|| Pagaidu || Citi 2014.–2015. gadā nepieciešamie resursi – valstu norīkotie eksperti (SNE) vai līgumdarbinieki (CA) – pilnslodzes ekvivalentu izteiksmē (fte) || Piezīmes ||

1) Visu pamatnostādnēs, ieteikumos un regulatīvajos tehniskajos standartos (RTS) minēto atsauču uz kredītreitingiem pārbaude un vajadzības gadījumā to svītrošana || || - 0,5 fte || ||

2) Piecu jaunu RTS pieņemšana par: - informācijas atklāšanu par strukturētiem finanšu produktiem; - kredītreitingu aģentūru rotāciju (nodošanas dokumentāciju); - saskaņotu standarta reitingu skalu; - EURIX; - maksām, ko iekasējušas KA || || - 3,5 fte || Aplēse balstīta uz darba slodzi, kas bija nepieciešama 2011. gadā četru RTS projektu sagatavošanai, un uz modernām īpašām metodikām, kas būs nepieciešamas attiecīgajiem tematiem ||

3) Divu jaunu pamatnostādņu un ieteikumu pieņemšana par: - informācijas atklāšanas koordinēšanu par KA maksām; - datu par tirgus koncentrāciju iegūšanu || || - 1,5 fte || Aplēse balstīta uz apspriešanas un pieņemšanas procesu, kas nepieciešams pamatnostādņu un ieteikumu izstrādei, un uz modernām īpašām metodikām, kas būs nepieciešamas abiem tematiem ||

4) atkārtoti izvērtēt trešās valsts izdotu reitingu apstiprināšanas iespējamību || || - 3,5 fte || Aplēse balstīta uz darba slodzi, kas bija nepieciešama apstiprināšanas procesam 2011. gadā ||

5) - izveidot un pārvaldīt centralizētu tīmekļa vietni par strukturētu finanšu produktu pamatā esošajiem aktīvu portfeļiem un to reitingu attīstību || 1,8 fte: KA vienība: 1,0 fte IT: 0,8 fte (ražošanas + pārvaldes sistēmas analītiķis) || - 2,3 fte KA vienība: 1,0 fte IT: 1,3 fte (0,5 projekta vadītājs + 0,5 arhitektūras speciālists + 0,3 iepirkumu speciālists) || || Pieņēmums (projekta ilgums - 1,5 gads): 1) programmatūras izmaksas: 300000 euro bez nodokļiem 2) iekārtu izmaksas: 30000 euro bez nodokļiem 3) pakalpojumi: izstrādes posms: 1 fte speciālists (6 mēneši*1200 euro*22)=158000 Testēšana/ieviešana: 1 fte jaunākais speciālists (12 mēneši*700*22) =185000 KOPĀ: 673000

6) - KA jauno metodiku sākotnējais izvērtējums || 6 fte || - || Šī aplēse ir vidējais pilnslodzes ekvivalents no 2 līdz 22 atkarībā no tiesību normas galīgās redakcijas, kam būtu nepieciešami vai nu 50, vai aptuveni 500 EVTI novērtējumi katru gadu. ||

7) tirgus attīstības un citu prasību īstenošanas, kuras KA būs jāievēro, pārraudzība: - KA kopīgo īpašumtiesību saikņu pārraudzība; - KA un vadošo analītiķu obligātās rotācijas pārraudzība; - KA galveno akcionāru interešu un konsultāciju pakalpojumu vērtējamās juridiskajās personās pārraudzība - dubulto reitingu par strukturētiem finanšu instrumentiem ievērošanas pārraudzība; - valsts kredītreitingu publicēšanas (pēc darbalaika beigām un vismaz vienu stundu pirms tirdzniecības vietu atvēršanas ES) pārraudzība; - pārraudzība, kā kredītreitingu aģentūras izpilda pienākumu informēt vērtējamās juridiskās personas pilnu darba dienu pirms kredītreitingu un prognožu publicēšanas; - pārraudzība, kā kredītreitingu aģentūras izpilda pienākumu publicēt informāciju par visiem provizoriskiem kredītreitingiem; - maksu, ko iekasējušas kredītreitingu aģentūras, pārraudzība; - jaunu metodiku izstrāde un tirgus koncentrācijas risku pārraudzība. || 4,8 fte || - || ||

8) - Eiropas reitingu rādītāja (EURIX) / Eiropas Reitingu platformas izveide un pārvaldība, tostarp informācijas datubāzes par kredītreitingu aģentūru iekasētajām maksām izveide un pārvaldība. || 2,4 fte: KA vienība: 1,4 fte; IT: 1 fte (ražošanas + pārvaldes sistēmas analītiķis) || - || Aplēse balstīta uz nepieciešamajām modernajām īpašajām metodikām || Pieņēmums (projekta ilgums - 1 gads; īstenošana balstīta uz sinerģiju ar CEREP un SoCRAT; EURIX aprēķinus veic kredītreitingu aģentūras): 1) programmatūras izmaksas: 200000 euro bez nodokļiem 2) iekārtu izmaksas: 15000 euro bez nodokļiem 3) pakalpojumi: izstrādes posms: 2,25 fte (projekta vadītājs, arhitektūras speciālists un citi speciālisti; 6 mēneši*1200 euro *22)=356000 Testēšana/ieviešana: 1 fte jaunākais speciālists (6 mēneši*700*22) =93000 KOPĀ: 664000

Kopā || 15 || 11.3 || ||

Tiek pieņemts, ka regula stāsies spēkā pirms 2013. gada un ka tādējādi papildu resursi EVTI ir nepieciešami no 2013. gada. Nepieciešamie papildu darbinieki aprēķināti tikai saistībā ar EVTI gatavotiem tehniskajiem standartiem, pamatnostādnēm un ziņojumiem. Komisijas priekšlikumā ir ietverti EVTI uzdevumi, kuriem būs nepieciešama 15 pagaidu amata vietu izveide no 2013. gada. Turklāt citus uzdevumus, kā aprakstīts iepriekš, veiks ārštata darbinieki, SNE un līgumdarbinieki 2014.–2015. gada periodā: 5,8 (cilvēkgadi) 2014. gadā un 5,5 (cilvēkgadi) 2015. gadā.

Citi pieņēmumi:

· vidējo gada algas izmaksu pamatā dažādām personāla kategorijām ir BUDG ĢD norādes;

· algu aprēķina koeficients Parīzē ir 1,161;

· pieņem, ka apmācības izmaksas vienam pilnslodzes ekvivalentam (fte) ir EUR 1000 gadā;

· komandējumu izmaksas, kas ir EUR 10 000, aplēstas, balstoties uz 2012. gada budžeta projektu katram komandējumam vienam darbiniekam;

· ar darbinieku pieņemšanu saistītās izmaksas (ceļošana, viesnīca, ārstu pārbaudes, iekārtošanās un citi pabalsti, pārcelšanās izmaksas u. c.) ir EUR 12 700, kas aprēķinātas, balstoties uz 2012. gada budžeta projektu vienam jaunam darbiniekam.

Vajadzīgā budžeta palielinājuma nākamajiem trim gadiem aprēķina metode ir detalizētāk atspoguļota turpmāk tabulā. Aprēķini atspoguļo faktu, ka visas izmaksas, kas saistītas ar kredītreitingu aģentūru uzraudzību, segs kredītreitingu aģentūru maksas EVTI.

2. tabula. Izmaksu sadalījums

Izmaksu veids || Aprēķins || Summa (miljonos EUR)

|| || 2013 || 2014 || 2015 || Kopā

|| || || || ||

1. sadaļa. Personāla izdevumi || || || || ||

|| || || || ||

11 Algas un pabalsti || || || || ||

- pagaidu darbiniekiem || =15*127*1,161 || 2,212 || 2,212 || 2,212 || 6,635

- valstu norīkotiem ekspertiem (SNE) || =(4,8 2014. gadam, 4,5 2015. gadam)*73*1,161 || 0 || 407 || 381 || 788

- līgumdarbiniekiem || =1*64*1,161 || 0 || 74 || 74 || 148

|| || || || ||

12 Ar pieņemšanu darbā saistītie izdevumi || =(15 2013. gadam, 5 2014. gadam)*12,7 || 191 || 64 || 0 ||     255

|| || || || ||

13 Komandējumu izdevumi || =(15 2013. gadam, 20,8 2014. gadam un 20,5 2015. gadam)*10 || 150 || 208 || 205 || 563

|| || || || ||

15 Apmācība || =(15 2013. gadam, 20,8 2014. gadam un 20,5 2015. gadam)*1 || 15 || 21 || 21 || 56

|| || || || ||

1. sadaļa kopā: Personāla izdevumi || || 2,568 || 2,986 || 2,893 || 8,445

|| || || || ||

|| || || || ||

2. sadaļa. Infrastruktūras un darbības izdevumi || =(15 2013. gadam, 20,8 2014. gadam un 20,5 2015. gadam)*30 || 450 || 624 || 615 || 1,689

|| || || || ||

2. sadaļa kopā: Infrastruktūras un darbības izdevumi || || 450 || 624 || 615 || 1,689

|| || || || ||

|| || || || ||

3. sadaļa. Darbības izdevumi || || || || ||

|| || || || ||

EURIX || || 664 || 0 || 0 || 664

Centralizēta tīmekļa vietne par strukturēto finanšu reitingu kvalitāti || || 0 || 300 || 373 || 673

|| || || || ||

3. sadaļa kopā: Darbības izdevumi || || 664 || 300 || 373 || 1337

|| || || || ||

Kopā || || 3,682 || 3,910 || 3,881 || 11,471

No kuriem ieņēmumi no kredītreitingu aģentūru maksājamām reģistrācijas un uzraudzības maksām (100 %) || || 3,682 || 3,910 || 3,881 || 11,471

3. tabula. Ierosinātais štatu saraksts piecpadsmit pagaidu darbinieku amata vietām

Funkcijas grupa un pakāpe || Pagaidu amati

||

AD 8 || 2

AD 7 || 3

AD 6 || 5

AD 5 || 5

||

Kopā AD || 15

4. tabula. Aprēķināto izmaksu piešķiršana saskaņā ar mērķiem un rezultātiem, kas izriet no KA3 priekšlikuma[22]

Mērķi un rezultāti ò || || || 2012. gads || 2013. gads || 2014. gads || 2015. gads || KOPĀ ||

||

Veids (-/+) || Vidējās izmaksas || Rezultāts || Kopējās izmaksas || Rezultāts || Kopējās izmaksas || Rezultāts || Kopējās izmaksas || Rezultāts || Kopējās izmaksas || || Kopējās izmaksas ||

1. mērķis. Samazināt paļāvību uz ārējiem kredītreitingiem || || || || || || || || || || ||

Ir pārbaudītas atsauces uz ārējiem kredītreitingiem EVTI izdotajos dokumentos un ir samazināts to skaits || || || - || 0 || - || 0 || + || 67 || + || 0 || || 67 ||

Ir izveidota un darbojas centralizēta tīmekļa vietne par strukturētu finanšu produktu pamatā esošajiem aktīvu portfeļiem un to reitingu attīstību || || || - || 0 || - || 362 || - || 814 || + || 836 || || 2012 ||

Ir publicēti jauni RTS par informācijas atklāšanu attiecībā uz strukturētiem finanšu instrumentiem || || || - || 0 || - || 0 || + || 94 || - || 0 || || 94 ||

Starpsumma — 1. konkrētais mērķis || || 0 || || 362 || || 975 || || 836 || || 2173 ||

2. mērķis. Samazināt kaitīgas ietekmes riskus saistībā ar valsts parādu || || || || || || || || || || ||

EVTI ik gadu ziņo par to, kā kredītreitingu aģentūras ievēro prasības attiecībā uz valsts kredītreitingiem || || || - || 0 || - || 241 || + || 226 || + || 226 || || 693 ||

Starpsumma — 2. konkrētais mērķis || || 0 || || 241 || || 226 || || 226 || || 693 ||

3. mērķis. Uzlabot kredītreitingu tirgus apstākļus || || || || || || || || || || ||

Ir izveidots, darbojas un tiek uzturēts EURIX (Eiropas reitingu rādītājs/Eiropas Reitingu platforma) || || || - || 0 || - || 1147 || + || 452 || + || 452 || || 2051 ||

Ir publicēti jauni RTS par EURIX, saskaņotu reitingu skalu un kredītreitingu aģentūru rotāciju || || || - || 0 || - || 0 || + || 243 || + || 37 || || 280 ||

Jaunas pamatnostādnes un ieteikumi par: - informācijas atklāšanas koordinēšanu par kredītreitingu aģentūru maksām; - datu par tirgus koncentrāciju iegūšanu. || || || - || 0 || - || 0 || + || 202 || - || 0 || || 202 ||

EVTI ik gadu ziņo par kredītreitingu tirgus attīstību || || || - || 0 || - || 483 || + || 452 || + || 452 || || 1387 ||

Starpsumma — 3. konkrētais mērķis || || 0 || - || 1630 || + || 1349 || + || 941 || || 3920 ||

4. mērķis. Nodrošināt ieguldītāju tiesības uz tiesisko aizsardzību || || || || || || || || || || ||

Starpsumma — 4. konkrētais mērķis || || 0 || + || 0 || + || 0 || + || 0 || || 0 ||

5. mērķis. Sekmēt kredītreitingu aģentūru neatkarību un uzlabot kredītreitingu metodiku un procesus || || || || || || || || || || ||

EVTI ir veikusi kredītreitingu aģentūru visu jauno metodiku sākotnējo novērtējumu || || || - || 0 || - || 1207 || + || 1131 || + || 1131 || || 3469 ||

RTS par maksām, ko iekasējušas kredītreitingu aģentūras || || || - || 0 || - || 0 || - || 0 || + || 87 || || 87 ||

EVTI ik gadu ziņo par riskiem saistībā ar neatkarību, kurus rada īpašumtiesības un kontrole || || || - || 0 || - || 241 || + || 226 || + || 226 || || 693 ||

Starpsumma — 5. konkrētais mērķis || - || 0 || - || 1448 || + || 1357 || + || 1444 || || 4249 ||

Apakšrezultāts, kas izriet no 2.–5. mērķa, – veikts trešās valsts izdotu reitingu apstiprināšanas iespējamības atkārtots novērtējums || || || || || || || + ||    433 || || 433 ||

KOPĒJĀS IZMAKSAS || || 0 || || 3681 || - || 3907 || - || 3880 || || 11468 ||

2. pielikums. Pārskats par 2011.–2013. gada tiesību aktu priekšlikumu ietekmi uz EVTI 2013. gada budžetu

Kopš EVTI izveides ES, risinot finanšu un ekonomisko krīzi, bija jāpieņem vairāki jauni svarīgi priekšlikumi, un dažos no tiem bija paredzēts būtiski palielināt EVTI pilnvaras un tādējādi palielināt iestādes darbinieku skaitu, kā parādīts turpmāk tabulā.

Finanšu instrumentu tirgu direktīvas (Mifid) pārskatīšanas mērķis ir nodrošināt drošākas un efektīvākas tirgu struktūras, ņemt vērā tehnoloģiskās inovācijas, uzlabot tirdzniecības darbības pārredzamību, stiprināt uzraudzības pilnvaras, nodrošināt stingrāku regulējumu preču atvasināto instrumentu tirgiem un stiprināt ieguldītāju aizsardzību. EVTI tika uzticēta nozīmīga loma tādu tehnisko īstenošanas pasākumu lielākās daļas izstrādē, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu tiesiskā regulējuma pilnīgu darbību un konkrētu uzraudzības uzdevumu pilnīgu izpildi, piemēram, tai ir lielāka loma individuālu gadījumu atbilstības noteikšanā Finanšu instrumentu tirgu direktīvai, kad tirdzniecības vietas pieprasa atbrīvojumu no pirmstirdzniecības pārredzamības prasības (neoficiālas tirdzniecības sistēmas – „dark pools”).

Direktīvas par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (MAD) pārskatīšanas mērķis ir sekmēt cīņu pret tirgus ļaunprātīgu izmantošanu preču tirgū un saistītajā atvasināto instrumentu tirgū, stiprināt regulatoru pilnvaras piemērot sankcijas, kā arī samazināt administratīvo slogu maziem un vidējiem emitentiem. Cita starpā EVTI tika dots uzdevums nodrošināt noteikumu koordināciju attiecībā uz tehniskajiem līdzekļiem iekšējas informācijas atbilstīgas atklāšanas nodrošināšanai, informācijas apmaiņas koordināciju starp ES un ārvalstu kompetentajām iestādēm, kā arī, pēc pieprasījuma, tirgus ļaunprātīgas izmantošanas pārrobežu gadījumu izmeklēšanas un pārbaužu koordināciju.

Priekšlikuma par centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem mērķis ir saskaņot norēķināšanās par vērtspapīriem laiku un norisi Eiropā un noteikumus, kas regulē centrālos vērtspapīru depozitārijus (CVD), kas izmanto infrastruktūras, veicot norēķinus. Attiecībā uz norēķiniem priekšlikumā tiek saskaņots norēķināšanās par vērtspapīriem laiks un kārtība ES. Attiecībā uz CVD tajā pirmo reizi Eiropas līmenī izveidots kopējs atļauju saņemšanas, uzraudzības un tiesiskais regulējums CVD.

EVTI uzdevums saskaņā ar CVD regulu ir izstrādāt tehniskos standartus CVD regulas piemērošanai – kopā 22 regulatīvos un īstenošanas tehniskos standartus; nodrošināt pamatnostādnes/uzraudzības paraugpraksi norēķinu kārtībai un CVD pasākumiem – kopā 3 pamatnostādnes; nodrošināt CVD regulas konsekventu piemērošanu; atzīt trešo valstu CVD un ziņošanas prasības (gada ziņojums par tirgus attīstību, jo īpaši par norēķinu efektivitāti, iekšējiem norēķiniem un pārrobežu darbību).

EVTI loma pārskatītās regulas par kredītreitingu aģentūrām (KA III) kontekstā ir izklāstīta tiesību akta finanšu pārskata pamattekstā.

1. tabula. Pārskats par nepieciešamo personālu un finansiālo ietekmi

Pārskats par nepieciešamo personālu

Aprēķinātais nepieciešamo štata darbinieku skaits || Aprēķinātais nepieciešamo ārštata darbinieku skaits || KOPĀ aprēķinātais darbinieku skaits ||

2013 || 2014 || 2015 || 2013 || 2014 || 2015 || 2013 || 2014 || 2015 ||

|| || || || || || || || ||

I. 8 || 8 || 8 || 3 || 3 || 3 || 11 || 11 || 11 ||

II. 3 || 3 || 3 || 3 || 3 || 3 || 6 || 6 || 6 ||

III. 4 || 4 || 4 || 2 || 2 || 2 || 6 || 6 || 6 ||

IV. 15 || 15 || 15 || 0 || 5,8 || 5,5 || 15 || 20,8 || 20,5 ||

||

Skaidrojums:

I – priekšlikums Finanšu instrumentu tirgu direktīvai (Mifid) COM(2011) 656 galīgā redakcija [2011/0298 (COD)]

II – priekšlikums Direktīvai par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (MAD) COM(2011) 651 galīgā redakcija [2011/0295 (COD)]

III – priekšlikums par centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem (CVD) COM(2012) 73 galīgā redakcija [2012/0029 (COD)]

IV – priekšlikums Regulai par kredītvērtējuma aģentūrām (KA3) COM(2011) 747 galīgā redakcija un 746 galīgā redakcija [0361 (COD) un 0360 (COD)]

[1]               Sk. ietekmes novērtējuma 59. lpp.  http://ec.europa.eu/internal_market/securities/docs/agencies/SEC_2011_1354_en.pdf.

[2]               http://eur-lex.europa.eu/budget/data/DB2013/EN/SEC03.pdf, 801. lpp.

[3]               ABM – budžeta vadība pa darbības jomām, ABB – budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

[4]               Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regula (EK) Nr. 1060/2009 par kredītreitingu aģentūrām, OV L 302, 17.11.2009.

[5]               Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 11. maija Regula (ES) Nr. 513/2011, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1060/2009 par kredītreitingu aģentūrām, OV L 145, 31.5.2011.

[6]               COM(2010) 301 galīgā redakcija.

[7]               Pieejams http://ec.europa.eu/internal_market/consultations/2010/cra_en.htm.

[8]               http://www.europarl.europa.eu/oeil/FindByProcnum.do?lang=en&procnum=INI/2010/2302.

[9]               http://www.financialstabilityboard.org/publications/r_101027.pdf.

[10]             Komisijas 2011. gada 20. jūlija priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību konsultatīvo uzraudzību un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/87/EK par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos, COM(2011) 453 galīgā redakcija. Skatīt 77. panta b) punktu.

[11]             OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.

[12]             OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp.

[13]             Komisijas 2011. gada 15. novembra priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) un Direktīvu 2011/61/ES par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem saistībā ar pārāk lielu paļaušanos uz kredītreitingiem, COM(2011) 746 galīgā redakcija.

[14]             Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html

[15]             Kā paredzēts Finanšu regulas 185. pantā.

[16]             OV L 90, 28.3.2012., 6.–10. lpp.

[17]             Papildinformācijai skatīt 1. pielikumu.

[18]             Dif. – diferencētās apropriācijas / nedif. – nediferencētās apropriācijas.

[19]             EBTA — Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

[20]             Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

[21]             N gads ir gads, kurā sāk īstenot priekšlikumu/iniciatīvu.

[22]             Noapaļošanas dēļ var būt neprecizitātes.