52012DC0347

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Direktīvas 2004/25/EK par pārņemšanas piedāvājumiem piemērošana

(Dokuments attiecas uz EEZ)

1.           Ievads

1.           Šajā ziņojumā pārskatīta Direktīvas 2004/25/EK[1] par pārņemšanas piedāvājumiem (turpmāk "Pārņemšanas piedāvājumu direktīva" vai "direktīva") piemērošana saskaņā ar minētās direktīvas 20. pantu.

2.           Pārņemšanas piedāvājumu direktīvā ir iekļautas obligātās pamatnostādnes par pārņemšanas piedāvājumu īstenošanu, tostarp to publiskošanu, kas ietver vērtspapīrus ar to uzņēmumu balsstiesībām, kurus reglamentē dalībvalstu tiesību akti, ja visas akcijas vai to daļu ir atļauts tirgot regulētā tirgū.

3.           Mērķi, kurus īsteno ar Pārņemšanas piedāvājumu direktīvu, ir nozīmīgi finanšu tirgiem un personām, kam ir interese par kotētajiem uzņēmumiem. Konkrētāk, direktīvas mērķi ir:

· tiesiskā noteiktība par pārņemšanas piedāvājumu īstenošanu un skaidrība un pārredzamība Kopienas mērogā attiecībā uz pārņemšanas piedāvājumiem;

· akcionāru, jo īpaši mazākuma akcionāru, darbinieku un citu ieinteresēto personu aizsardzība ar pārredzamības palīdzību un izmantojot tiesības uz informāciju, ja uzņēmumu skar pārņemšanas piedāvājums vai kontroles maiņa;

· pārņemšanas piedāvājumu veicināšana, nostiprinot brīvību tirgoties ar uzņēmumu vērtspapīriem un īstenot balsstiesības attiecībā uz tiem un nepieļaujot tādas darbības, kas varētu izjaukt piedāvājumu;

· vienotā tirgus nostiprināšana, nodrošinot kapitāla brīvu apriti visā ES.

4.           Pārņemšanas piedāvājumu direktīva ir balstīta uz vispārīgiem principiem[2], kas dalībvalstīm jāievēro, lai transponētu direktīvu. Šie principi ietver:

· vienlīdzīgu attieksmi pret akcionāriem;

· mazākuma akcionāru aizsardzību kontroles maiņas gadījumā;

· aizliegumu veikt tirgus manipulācijas vai to ļaunprātīgi izmantot un

· akcionāru rīcībā jābūt pietiekamam laikam un informācijai, lai pieņemtu pienācīgi pamatotu lēmumu par piedāvājumu.

Jebkādām dalībvalstu izdarītām atkāpēm no direktīvas noteikumiem joprojām jāatbilst šiem principiem, kā arī citiem direktīvā minētiem principiem.

5.           Šajā ziņojumā aprakstīta Pārņemšanas piedāvājumu direktīvas ietekme un tas, kā ir ievērotas direktīvas prasības (2. sadaļa). Ziņojumā identificētas galvenās problēmas, kas radušās direktīvas piemērošanā (3. sadaļa), un izdarīti vairāki secinājumi (4. sadaļa).

2.           Pārņemšanas piedāvājumu direktīvas ietekme un direktīvas prasību ievērošana

6.           Ārējā pētījumā par Pārņemšanas piedāvājumu direktīvas piemērošanu, kas tika veikts Komisijas vārdā (turpmāk „ārējais pētījums”)[3], ir norādīts, ka Pārņemšanas piedāvājumu direktīva nav radījusi būtiskas izmaiņas pētījumā iekļauto dalībvalstu[4] tiesiskajā regulējumā, jo līdzīgi noteikumi valstu līmenī jau bija spēkā vai bija izstrādes posmā pirms direktīvas pieņemšanas.

7.           Attiecībā uz Pārņemšanas piedāvājumu direktīvas fakultatīvo noteikumu transponēšanu ārējā pētījumā, Komisijas dienestu 2007. gada ziņojumā par direktīvas īstenošanu[5] un turpmākā pētījumā, ko veica Komisija, norādīts, ka 19[6] dalībvalstis ir transponējušas valdes neitralitātes noteikumu[7], bet tikai trīs dalībvalstis[8] ir transponējušas ierobežojumu neitralizēšanas noteikumu[9]. Saskaņā ar direktīvas 12. panta 3. punktu apmēram puse dalībvalstu[10] ļauj uzņēmumiem, uz kuriem attiecas valdes neitralitātes noteikums un/vai ierobežojumu neitralizēšanas noteikums (ar likumu vai pamatojoties uz uzņēmuma statūtiem), nepiemērot šo noteikumu, ja tie saskaras ar tāda piedāvātāja pārņemšanas piedāvājumu, uz kuru tas pats noteikums neattiecas (savstarpība).

8.           Attiecībā uz tiesiskā regulējuma piemērošanu dalībvalstīs problēmas strukturālās atbilstības jomā netika konstatētas.

9.           Ārējā pētījumā norādīts, ka Pārņemšanas piedāvājumu direktīva ir palīdzējusi gūt uzlabojumus tās mērķu īstenošanā, piemēram, ieviešot koordinācijas noteikumus uzraudzības iestādēm attiecībā uz pārrobežu piedāvājumiem, direktīvas vispārīgos principus, informācijas izpaušanas noteikumus, obligātā piedāvājuma noteikumu un tiesības iegādāties atlikušās akcijas ("squeeze-out") un mazākuma akcionāru tiesības pārdot savas akcijas ("sell-out").

10.         Ieinteresētās personas, kuras piedalījās vērtēšanas pētījumā, kas tika veikts, lai sagatavotu ārējo pētījumu, Pārņemšanas piedāvājumu direktīvu uzskata par noderīgu pareizas un efektīvas tirgus darbības nodrošināšanai. Ieinteresētās personas kopumā ir apmierinātas ar direktīvā iekļauto noteikumu skaidrību un to izpildes atbilstīgumu. Ieinteresētās personas kopumā uzskata, ka direktīva ir stiprinājusi mazākuma akcionāru pozīciju, kā arī pozitīvi novērtē direktīvā iekļauto informācijas sniegšanas režīmu, obligātā piedāvājuma noteikumu un tiesības iegādāties atlikušās akcijas un mazākuma akcionāru tiesības pārdot savas akcijas. Tomēr darbinieku pārstāvji, ar kuriem apspriedās vērtēšanas pētījuma ietvaros, ir mazāk apmierināti ar direktīvu. Konkrētāk, viņi pauda viedokli, ka direktīva nepietiekami aizsargā darbiniekus pret izmaiņām darba apstākļos vai atlaišanu pēc pārņemšanas.

11.         Attiecībā uz Pārņemšanas piedāvājumu direktīvas fakultatīvajiem noteikumiem, kas reglamentē aizsardzības pasākumu izmantošanu, ieinteresētās personas uzskata, ka tiem nebija liela nozīme. Piemēram, saskaņā ar ārējo pētījumu ieinteresētās personas uzskata, ka direktīvai nebija būtiskas ietekmes uz piedāvājumu skaitu un ka, neskatoties uz to, ka direktīva ir spēkā, Eiropā lielā mērā izmanto galvenokārt pirmspiedāvājumu aizsargsistēmu. Tomēr tās arī pauda viedokli, ka ir pietiekami daudz iespēju pārvarēt aizsargsistēmu pat tad, ja vairums dalībvalstu nav transponējušas ierobežojumu neitralizēšanas noteikumu.

12.         Ir grūti aprēķināt Pārņemšanas piedāvājumu direktīvas ietekmi uz ekonomiku, galvenokārt tāpēc, ka kopš direktīvas transponēšanas[11] ES ir bijuši tikai daži pārņemšanas piedāvājumi, ņemot vērā ekonomisko situāciju ES pēc finanšu krīzes[12]. Turklāt direktīvā paredzētā minimālā saskaņošana, pantu fakultatīvais raksturs attiecībā uz aizsardzības pasākumiem, kā arī direktīvas 4. panta 5. punktā paredzētā iespēja dalībvalstīm atkāpties no direktīvas noteikumiem ir iemesls ļoti dažādiem valsts noteikumiem pārņemšanas piedāvājumu jomā.

Kopumā ekonomiskās analīzes[13] rezultāti liecina, ka, lai gan teorētiski pārņemšanas piedāvājumi sekmē ekonomisko efektivitāti, ne vienmēr tā notiek praksē, jo ne vienmēr tiek ievēroti nosacījumi par racionālu rīcību, pilnībā informētiem tirgus dalībniekiem un darījumu izmaksu neesamību (piemēram, pārņemšanas piedāvājumu pamatā var būt nolūks veidot finanšu impēriju un akcionāri var saskarties ar nepilnīgu informāciju, augstām darījumu izmaksām un spiedienu piedalīties konkursā). Turklāt daži direktīvas noteikumi, piemēram, valdes neitralitātes noteikums, ierobežojumu neitralizēšanas noteikums un tiesības iegādāties atlikušās akcijas, veicina pārņemšanas piedāvājumus, bet citi, piemēram, obligātā piedāvājuma noteikums, var kavēt pārņemšanas piedāvājumus[14].

13.         Salīdzinājums ar trešām valstīm[15] parāda, ka tiesību akti pārņemšanas piedāvājumu jomā šajās valstīs ir balstīti uz principiem, kas līdzīgi Pārņemšanas piedāvājumu direktīvā iekļautajiem principiem. Izņēmums ir princips par darbinieku aizsardzību, izmantojot tiesības uz informāciju, kas kopumā minētajās trešās valstīs nav sastopams. Pārņemšanas piedāvājuma ilgums un sniedzamā informācija ir līdzīga gan ES, gan trešās valstīs. Visvairāk pētīto trešo valstu tiesību aktos, izņemot Amerikas Savienotās Valstis, pastāv obligātā piedāvājuma noteikums vai līdzīgs noteikums, saskaņā ar kuru kontroles robežvērtība parasti ir aptuveni 30 % vai viena trešdaļa, un tas ir līdzīgi kā ES (Pārņemšanas piedāvājumu direktīva ļauj dalībvalstīm noteikt kontroles robežvērtību, bet vairums dalībvalstu ir izvēlējušās 30 % vai vienu trešdaļu). Attiecībā uz aizsardzības pasākumiem salīdzinājums parāda, ka tie tiek izmantoti visās pētītajās trešās valstīs un ka vairumā šo valstu (izņemot Amerikas Savienotās Valstis) spēkā ir noteikums, kas ir līdzvērtīgs valdes neitralitātes noteikumam. Tomēr nevienas pētītās trešās valsts tiesību aktos nav iekļauts ierobežojumu neitralizēšanas noteikumam līdzvērtīgs noteikums. Attiecībā uz tiesībām iegādāties atlikušās akcijas un mazākumdalībnieku tiesībām pārdot savas akcijas dažās pētītajās trešās valstīs šāda noteikuma nav. Tomēr pastāv citi mehānismi, kam ir līdzīga ietekme (piemēram, pieprasāmās kapitāla daļas Japānā, obligāta iegāde Austrālijā un skaidras naudas apvienošana Šveicē). Dažas trešās valstis arī piedāvā iespēju iegūt uzņēmuma pilnīgas īpašumtiesības, izmantojot vienošanās shēmas.

14.         Pārņemšanas piedāvājumu direktīvas 20. pants paredz, ka Komisijai direktīvas izvērtēšanā jāiekļauj pētījums par tām kontroles struktūrām un pārņemšanas piedāvājumu šķēršļiem, uz kuriem direktīva neattiecas. Ārējā pētījumā tika analizētas piramīdu struktūras[16] un savstarpējas kapitāla daļas, uz kurām neattiecas Pārņemšanas piedāvājumu direktīva. Pētījumā konstatēts, ka 18,1 % kotēto uzņēmumu dalībvalstīs, kas iekļautas pētījumā, ir piramīdu struktūras, bet 3,5 % ir savstarpējas kapitāla daļas[17]. Šie dati atbilst faktam, ka ES kontinentālās akciju kapitāla struktūras lielā mērā ir balstītas uz akciju bloku turēšanu ("block holding"). Pētījumā secināts, ka, lai gan piramīdu struktūras joprojām ir plaši izmantots mehānisms, lai saglabātu uzņēmuma kontroli, izmantojot mazāk kapitāla, abi mehānismi tiek uzskatīti par vāju aizsardzību pret pārņemšanu. Ārējā pētījumā arī norādīts, ka citi iespējami šķēršļi pārņemšanai, piemēram, konkrētai nozarei paredzēti noteikumi, publiskie fondi, kopīgas vadības procedūras un darbinieku akciju īpašumtiesības, nerada spēcīgus vai nepamatotus šķēršļus[18].

3.           Direktīvas darbības pārskatīšana: jaunas problēmas

15.         Pēc Pārņemšanas piedāvājumu direktīvas darbības pārskatīšanas ir konstatētas vairākas problēmas.

16.         Pirmkārt, pastāv zināmas bažas par jēdziena "rīkojas saskaņoti" tiesisko noteiktību un tā piemērošanu, ko veic valstu regulatori. Jēdziens "rīkojas saskaņoti" ir vajadzīgs, lai aprēķinātu, vai ir pārsniegta kontroles robežvērtība, un līdz ar to, vai ir radies pienākums nākt klajā ar obligātu piedāvājumu. Pārņemšanas piedāvājumu direktīvas 2. panta 1. punkta d) apakšpunktā jēdziens "rīkojas saskaņoti" ir definēts šādi:

"fiziskas vai juridiskas personas, kas sadarbojas ar piedāvātāju vai mērķa sabiedrību saskaņā ar izteiktu vai klusuciešot noslēgtu mutisku vai rakstisku vienošanos, kuras mērķis ir iegūt mērķa sabiedrības kontroli vai izjaukt veiksmīgu piedāvājuma rezultātu".

Dalībvalstis šo definīciju ir transponējušas dažādi. Piemēram, dažas dalībvalstis[19] cieši ievēro Pārņemšanas piedāvājumu direktīvā minēto definīciju, bet citas[20] ir iekļāvušas Pārredzamības direktīvā[21] sniegtā jēdziena "rīkojas saskaņoti" definīcijas elementus. Turklāt jēdziens "rīkojas saskaņoti" ir iekļauts arī Līdzdalības iegūšanas direktīvā[22]. Tomēr termina plašo definīciju, kas iekļauta Līdzdalības iegūšanas direktīvas 3. līmeņa vadlīnijās[23], regulatori neizmanto saistībā ar pārņemšanas piedāvājumiem. Lai mazinātu neskaidrības par jēdziena "rīkojas saskaņoti" piemērošanu, dažu valstu regulatori[24] ir sagatavojuši skaidrojošas pamatnostādnes vai pieņēmumus. Tomēr šo pamatnostādņu saturs nav vienāds. Dažādas pastāvošās definīcijas un skaidrojumi valstu līmenī ir nenoteiktības avots starptautiskajiem ieguldītājiem, kuri viens ar otru vēlas sadarboties, un tas var mazināt viņu vēlmi aktīvi iesaistīties ieguldījumu saņēmēju uzņēmumos. To apstiprina dalībnieki apspriešanā par Komisijas Zaļo grāmatu par ES korporatīvo satvaru[25], kuri pauda viedokli, ka jāprecizē spēkā esošie noteikumi par jēdzienu "rīkojas saskaņoti"[26].

17.         Otrkārt, dažādās valstu atkāpes no obligātā piedāvājuma noteikuma rada jautājumu par to, vai kontroles maiņas gadījumā obligātā piedāvājuma noteikums pietiekami aizsargā mazākuma akcionārus. Pārņemšanas piedāvājumu direktīvas 4. panta 5. punkts ļauj dalībvalstīm atkāpties no direktīvas noteikumiem ar nosacījumu:

"Ja ir ievēroti 3. panta 1. punktā noteiktie vispārējie principi, dalībvalstis savos noteikumos, ko tās izstrādā, var paredzēt, ka tās saskaņā ar šo direktīvu nosaka vai ievieš atkāpes no šiem noteikumiem:

i) iekļaujot šādas atkāpes savās valsts tiesību normās, lai ņemtu vērā valsts līmenī noteiktus apstākļus; un/vai

ii) piešķirot savām uzraudzības iestādēm, ja tās ir kompetentas, pilnvaras atcelt šādas valsts tiesību normas, lai ņemtu vērā i) apakšpunktā minētos apstākļus, vai citos īpašos apstākļos, kuru gadījumā ir vajadzīgs pamatots lēmums."

Visas ārējā pētījumā iekļautās dalībvalstis ir ieviesušas atkāpes no obligātā piedāvājuma noteikuma. Atkāpes var iedalīt vairākās kategorijās[27]:

· valsts uzraudzības iestādes rīcības brīvība piešķirt atbrīvojumu. Šo iespēju ir izmantojušas tikai dažas dalībvalstis[28];

· attaisnošanas procedūras ("whitewash"), kas ļauj akcionāriem pieņemt lēmumu atteikties no pienākuma nākt klajā ar obligātu piedāvājumu;

· tehniskas atkāpes, piemēram, atkāpe attiecībā uz atvērtā kolektīvo ieguldījumu fonda ieguldījumu apliecībām (kas ir ārpus šīs direktīvas piemērošanas jomas), kas neierobežo obligātā piedāvājuma noteikuma piemērošanas jomu, kā paredzēts direktīvā;

· situācijas, kad reāla kontroles maiņa nenotiek, piemēram, ja kontroles maiņa ir īslaicīga vai iegāde ir notikusi tajā pašā uzņēmumu grupā vai grupā, kas "rīkojas saskaņoti". Šīs atkāpes neietekmē direktīvas mērķi aizsargāt mazākuma akcionārus kontroles maiņas gadījumā;

· piedāvātāja vai kontrolējošā akcionāra interešu aizsardzība, piemēram, ja kontroles maiņas iemesls nebija brīvprātīga rīcība, iegāde bija netieša vai tā notika personīgu iemeslu dēļ, piemēram, mantošanas gadījumā;

· kreditora interešu aizsardzība, piemēram, gadījumos, kad iegāde izriet no tā, ka kreditors ir nodrošinājis finansiālo garantiju;

· citu ieinteresēto personu interešu aizsardzība, piemēram, ja ieguldītājs ir nonācis finansiālās grūtībās, ja kontroli iegūst ar īpaša veida korporatīvā darījuma, piemēram, apvienošanās vai vienošanās mehānisma, palīdzību vai, ja kontroli iegūst pēc tam, kad valsts ir pārdevusi vērtspapīrus.

Ņemot vērā to, cik daudz un dažādas ir valstu atkāpes no obligātā piedāvājuma noteikuma, ne vienmēr ir skaidrs, kā tiek nodrošināta mazākuma akcionāru aizsardzība. Atbilstoši direktīvas 4. panta 5. punktam dalībvalstīm, kas paredz atkāpes no direktīvas noteikumiem, ir jāievēro direktīvas vispārīgie principi. Viens no vispārīgajiem principiem ir tāds, ka, ja persona iegūst kontroli uzņēmumā, ir jāaizsargā pārējie vērtspapīru turētāji (direktīvas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkts). Direktīva nereglamentē to, kā dalībvalstīm jānodrošina direktīvas vispārīgo principu ievērošana.

18.         Treškārt, Pārņemšanas piedāvājumu direktīvas 5. panta 2. punkts paredz, ka tad, ja kontrole ir iegūta pēc brīvprātīga piedāvājuma, kas adresēts visiem vērtspapīru turētājiem attiecībā uz visiem viņu turētajiem vērtspapīriem, pienākumu nākt klajā ar piedāvājumu vairs nepiemēro. Komisija ir konstatējusi, ka piedāvātāji var izmantot šo atbrīvojumu, lai izvairītos no vajadzības nākt klajā ar obligātu piedāvājumu par atbilstīgu cenu. Izdevīgums piedāvātājam ir tāds, ka direktīva nereglamentē brīvprātīga piedāvājuma cenu. Situācijās, kad kontrole iegūta pēc brīvprātīga piedāvājuma, atbrīvojumi balstīti uz pieņēmumu, ka piedāvājuma cena bija pietiekami liela, lai pārliecinātu ievērojamu daļu akcionāru pieņemt piedāvājumu, pretējā gadījumā piedāvātājs ar piedāvājuma palīdzību nebūtu ieguvis kontroli. Tomēr, ja piedāvātāja turētie procenti jau ir ļoti tuvu kontroles robežvērtībai, tikai dažiem akcionāriem jāpiedāvā savas akcijas piedāvātājam, lai pārvarētu kontroles robežvērtību. Tāpēc pat tad, ja piedāvātājs piedāvā ļoti zemu cenu, viņš varētu iegūt kontroli, izmantojot brīvprātīgo piedāvājumu, un tādējādi var izmantot atbrīvojumu no obligātā piedāvājuma noteikuma. Šajā gadījumā mazākuma akcionāri nevar saņemt piemaksu par kontroles iegūšanu. Tomēr vairākās dalībvalstīs šāda iespēja nav pieejama, jo valsts tiesību aktos noteikts, ka uz piedāvājumu attiecas nosacījums, ka piedāvātājam jāiegūst akciju minimālā procentuālā daļa[29], bet ja tā nenotiek, akciju turpmāka iegāde būs iemesls, lai nāktu klajā ar obligātu piedāvājumu[30].

Tika arī norādīts, ka piedāvātāji var iegūt kontrolpaketi bez obligāta piedāvājuma, turot savu daļu tieši zem kontroles robežvērtības, lai gan de facto tie spēj kontrolēt uzņēmumu, vai iegūstot atvasinātu pozīciju[31].

19.         Ceturtkārt, attiecībā uz Pārņemšanas piedāvājumu direktīvas fakultatīvajiem pantiem varētu secināt, ka, lai gan valdes neitralitātes noteikums ir nosacīti sekmīgs[32], ierobežojumu neitralizēšanas noteikums nebija tik veiksmīgs, ņemot vērā, ka to ir transponējušas tikai trīs dalībvalstis. Direktīvas pieņemšanas laikā pastāvēja ideja, ka akcionāri varētu veicināt to, lai uzņēmumi brīvprātīgi piemēro fakultatīvos noteikumus, kad dalībvalstis izvēlas tos netransponēt. Tomēr šķiet, ka šis nav tas gadījums. Tādēļ varētu uzskatīt, ka direktīva nav ļoti efektīva aizsardzības pasākumu izmantošanas regulēšanā. To apstiprina ieinteresētās personas. Tomēr tās arī norādīja, ka, neskatoties uz to, ka ierobežojumu neitralizēšanas noteikuma transponēšana ir vāja, pastāv pietiekošas iespējas pārvarēt pārņemšanas aizsargsistēmu (sk. šā ziņojuma 11. punktu).

20.         Piektkārt, Pārņemšanas piedāvājumu direktīva paredz, ka pārņemšanas piedāvājuma gadījumā mērķa sabiedrības darbinieku pārstāvjiem un piedāvātājam jābūt detalizēti informētiem[33]. Darbinieku pārstāvjiem sniegtajā informācijā jāietver paziņojums par piedāvātāja nodomiem attiecībā uz mērķa sabiedrības un piedāvātāja turpmāko darbību, ņemot vērā ietekmi uz nodarbinātību un nodarbinātības nosacījumiem[34], un paziņojums par mērķa sabiedrības valdes atzinumu par piedāvājumu un tā iespējamo ietekmi uz nodarbinātību[35]. Ārējais pētījums parāda, ka darbinieku pārstāvji nav apmierināti ar to, kā direktīva aizsargā darbinieku intereses. Viņi norāda, ka vajadzīgā informācija ne vienmēr tiek sniegta laikus vai tā ir neatbilstoša un ka pārņemšanas piedāvājumi būtiski ietekmē darba apstākļus un atlaišanu. Turklāt viņi apgalvo, ka pēc piedāvājuma netiek kontrolēts tas, vai piedāvātājs darīs to, ko viņš ir norādījis piedāvājumu procedūras laikā publiskotajā informācijā. Tomēr direktīva to neregulē.

4.           Secinājumi

21.         Pārņemšanas piedāvājumu direktīvas darbības pārskatīšanas rezultāti liecina, ka kopumā ar direktīvu ieviestais režīms darbojas apmierinoši. Saistībā ar tiesiskā regulējuma piemērošanu dalībvalstīs strukturālas atbilstības problēmas nav radušās. Ieinteresētās personas kopumā ir apmierinātas ar direktīvā iekļauto noteikumu skaidrību un to izpildes atbilstīgumu un uzskata, ka direktīva ir noderīga pareizas un efektīvas tirgus darbības nodrošināšanai. Ārējā pētījumā minēts, ka Pārņemšanas piedāvājumu direktīva ir palīdzējusi gūt uzlabojumus tās mērķu īstenošanā.

22.         Tomēr ir jomas, kurās Pārņemšanas piedāvājumu direktīvas noteikumus vajadzētu padarīt skaidrākus, lai uzlabotu tiesisko noteiktību attiecīgajām pusēm un efektīvi īstenotu (mazākuma) akcionāru tiesības.

23.         Pirmkārt, ES līmenī varētu precizēt jēdzienu "rīkojas saskaņoti", lai nodrošinātu lielāku tiesisko noteiktību starptautiskajiem ieguldītājiem par to, cik lielā mērā tie var sadarboties viens ar otru, neuzskatot, ka tie "rīkojas saskaņoti", un neradot risku, ka jānāk klajā ar obligātu piedāvājumu. Precizēšanu varētu nodrošināt, piemēram, ar Komisijas un/vai Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (EVTI) izstrādātām pamatnostādnēm. Šāda precizēšana sniegtu lielāku iespēju akcionāriem panākt, ka valdes uzņemas atbildību par savu rīcību, un veicinātu labas korporatīvās vadības standartus kotētajos uzņēmumos ES. Tomēr tas nedrīkstētu ierobežot kompetento iestāžu spēju uzlikt par pienākumu pusēm, kas darbojas saskaņoti un mēģina iegūt kontroli, akceptēt to saskaņotās rīcības juridiskās sekas. Iespējamas iniciatīvas šajā jomā būtu saskaņā ar mērķiem, kas izklāstīti Komisijas Zaļajā grāmatā par ES korporatīvās vadības satvaru un Komisijas paziņojumā "Akts par vienoto tirgu"[36], lai Eiropas tirgus ilgtspējīgas izaugsmes labad veicinātu ilgtermiņā ilgtspējīgas īpašumtiesības. Komisija 2012. gada oktobrī plāno paziņot par pasākumiem, kurus šajā jomā tā iecerējusi pieņemt.

24.         Otrkārt, pārskats parāda, ka pastāv ļoti dažādas valstu atkāpes no obligātā piedāvājuma noteikuma un ka ne vienmēr ir skaidrs, kā gadījumā, kad piemēro valsts atkāpi, tiek ievērots direktīvas vispārīgais princips, kas paredz mazākuma akcionāru aizsardzību kontroles maiņas gadījumā. Kā iespējamu pasākumu Komisija iecerējusi veikt turpmāku pētījumu par to, kā tiek aizsargāti mazākuma akcionāri, kad piemēro valsts atkāpi no obligātā piedāvājuma noteikuma. Ir vajadzīga sīkāka informācija par valsts atkāpju piemērošanas jomu attiecībā uz obligātā piedāvājuma noteikumu, par to, cik lielā mērā valstu atkāpes ierobežo mazākuma akcionāru aizsardzību kontroles maiņas gadījumā, un vajadzības gadījumā kādi alternatīvi mehānismi ir paredzēti valstu tiesību aktos, lai aizsargātu mazākuma akcionārus kontroles maiņas gadījumā. Ja pēc pētījuma veikšanas mazākuma akcionāru aizsardzība izrādīsies nepietiekama, Komisija veiks vajadzīgos pasākumus (piemēram, pienākumu neizpildes procedūras), lai atjaunotu šī direktīvas vispārīgā principa efektīvu piemērošanu.

25.         Treškārt, pārskats parāda, ka Pārņemšanas piedāvājumu direktīvā paredzētais atbrīvojums no obligātā piedāvājuma noteikuma gadījumos, kad kontrole iegūta pēc brīvprātīga piedāvājuma visām uzņēmuma akcijām, ir radījis iespēju piedāvātājiem apiet obligātā piedāvājuma noteikumu, iegūstot daļu, kas ir tuvu obligātā piedāvājuma robežvērtībai un pēc tam nākot klajā ar brīvprātīgu piedāvājumu par zemu cenu. Līdz ar to piedāvātājs pārvarētu obligātā piedāvājuma robežvērtību, nesniedzot mazākuma akcionāriem taisnīgu iespēju aiziet no uzņēmuma un saņemt piemaksu par kontroles iegūšanu. Šis paņēmiens acīmredzami neatbilst direktīvas mērķim aizsargāt mazākuma akcionārus kontroles maiņas gadījumā, lai gan šķiet, ka tas atbilst direktīvas burtam[37]. Piemēri valstu tiesību aktos, piemēram, papildu obligātā piedāvājuma robežvērtības[38] vai pārņemšanas piedāvājumu pieņemšanas obligātie nosacījumi[39], parāda, ka pastāv iespējas, lai nepieļautu šīs metodes izmantošanu. Komisija veiks attiecīgus pasākumus, lai ierobežotu šīs metodes izmantošanu visā ES, piemēram, veicot divpusējas sarunas ar attiecīgajām dalībvalstīm vai sagatavojot Komisijas ieteikumus.

26.         Ceturtkārt, attiecībā uz Pārņemšanas piedāvājumu direktīvas fakultatīvo 9. un 11. pantu pārskats parāda, ka, lai gan valdes neitralitātes noteikumu (9. pants) ir transponējis nosacīti liels skaits dalībvalstu, tā tas nav ierobežojumu neitralizēšanas noteikuma (11. pants) gadījumā[40]. Tomēr fakultatīvo noteikumu vājā piemērošana, šķiet, nav bijis būtisks šķērslis pārņemšanas piedāvājumiem ES, ņemot vērā to, ka ieinteresētās personas ir norādījušas, ka ir pietiekami daudz iespēju pārvarēt pārņemšanas aizsargsistēmas. Tāpēc, ņemot vērā šo un arī to, ka trūkst ekonomisko pierādījumu, lai pamatotu situācijas maiņu, šajā posmā nešķiet lietderīgi ierosināt fakultatīvos direktīvas pantus noteikt par obligātiem.

27.         Visbeidzot, darba ņēmēju pārstāvji ir norādījuši, ka viņi nav apmierināti ar to, kā Pārņemšanas piedāvājumu direktīva aizsargā darbinieku tiesības pārņemšanas gadījumā, jo īpaši attiecībā uz darba apstākļu un darba pieejamības maiņas risku. Komisija turpinās savu dialogu ar darbinieku pārstāvjiem, lai izpētītu iespējamos uzlabojumus nākotnē. Komisija arī sīkāk izpētīs praksē gūto pieredzi ar direktīvas noteikumiem, kas paredz atklāt informāciju par piedāvātāja nodomiem attiecībā uz uzņēmuma darbību nākotnē un nodarbinātības nosacījumiem, un mērķa sabiedrības valdes nostāju, kā arī informācijas atklāšanu par piedāvājuma finansēšanu un piedāvātāja identitāti[41].

28.         Dalībvalstis, Eiropas Parlaments, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un citas ieinteresētās personas ir aicinātas iesniegt savu viedokli par šajā ziņojumā aprakstīto pārskatu.

EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI ADRESĒTĀ KOMISIJAS ZIŅOJUMA PIELIKUMS

Direktīvas 2004/25/EK par pārņemšanas piedāvājumiem piemērošana

1. attēls. Pārņemšanas gaita Eiropā.

Avots: ārējais pētījums, 284. lpp.

2. attēls. ES notikušo pārņemšanas darījumu skaits 2003.–2010. gadā.

Avots: ārējais pētījums, 285. lpp.

3. attēls. Pārņemšanas noteikumu ietekme (+ saistība un intensitāte)

Avots: ārējais pētījums, 29. lpp.

4. attēls. Šķēršļi pārņemšanai, uz kuriem neattiecas Pārņemšanas piedāvājumu direktīva. Procentuālais daudzums uzņēmumu, kam ir piramīdu struktūras vai savstarpējas kapitāla daļas.

Avots: ārējais pētījums, 48. lpp.

[1]               Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīva 2004/25/EK par pārņemšanas piedāvājumiem, OV L 142/12, 30.3.2004., 38. lpp. Pieejama: htp://ec.europa.eu/internal_market/company/official/index_en.htm.

[2]               Sk. direktīvas 3. pantu.

[3]               Marccus Partners sadarbībā ar Eiropas Politikas pētījumu centru (2012. gada jūnijs), pētījums par Direktīvas 2004/25/EK par pārņemšanas piedāvājumiem piemērošanu (Study on the application of Directive 2004/25/EC on takeover bids). Pieejams: http://ec.europa.eu/internal_market/company/takeoverbids/index_en.htm.             

[4]               Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Čehijas Republika, Dānija, Francija, Grieķija, Igaunija, Īrija, Itālija, Kipra, Luksemburga, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Somija, Spānija, Ungārija, Vācija un Zviedrija.

[5]               Komisijas dienestu darba dokuments. Ziņojums par Pārņemšanas piedāvājumu direktīvas īstenošanu, 2007. gada 21. februāris, SEC (2007) 268.

[6]               Apvienotā Karaliste, Austrija, Bulgārija, Čehijas Republika, Francija, Grieķija, Igaunija, Īrija, Itālija, Kipra, Latvija, Lietuva, Malta, Portugāle, Rumānija, Slovēnija, Slovākija, Somija un Spānija.

[7]               Valdes neitralitātes noteikums (direktīvas 9. pants) paredz, ka piedāvājuma laikā mērķa sabiedrības valdei pirms pasākumu veikšanas jāiegūst akcionāru pilnsapulces iepriekšēja atļauja šādām darbībām, kuras var izjaukt piedāvājumu.

[8]               Igaunija, Latvija un Lietuva.

[9]               Ierobežojumu neitralizēšanas noteikums (direktīvas 11. pants) pārņemšanas laikā neitralizē pirmspiedāvājumu aizsardzības pasākumus, padarot dažus ierobežojumus (piemēram, akciju nodošanu vai balsošanas ierobežojumus) neizmantojamus pārņemšanas periodā, un ļauj veiksmīgam piedāvātājam atlaist mērķa sabiedrības valdi un grozīt tās statūtus.

[10]             Beļģija, Dānija, Francija, , Grieķija, , Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Polija, Portugāle, Slovēnija, Spānija, Ungārija un Vācija.

[11]             Izņemot pārņemšanas "maksimumu" 2007. gadā, skatīt pielikuma 2. attēlu.

[12]             Sk. šā ziņojuma pielikuma 1. un 2. attēlu.

[13]             Sk. ārējā pētījuma 4. nodaļu.

[14]             Sk. šā ziņojuma pielikuma 3. attēlu.

[15]             Ārējais pētījums aptver šādas trešās valstis: Amerikas Savienotās Valstis, Austrāliju, Honkongu, Indiju, Japānu, Kanādu, Ķīnu, Krieviju un Šveici.

[16]             Piramīdu struktūras ir struktūras, kurās vienai saimnieciskajai vienībai ir kontrolpakete uzņēmumā, kuram pieder kontrolpakete citā uzņēmumā, kuram savukārt pieder kontrolpakete citā uzņēmumā utt.

[17]             Sk. šā ziņojuma pielikuma 4. attēlu.

[18]             Sk. ārējā pētījuma 48. un 267. lpp.

[19]             Piemēram, Apvienotā Karaliste, Austrija, Dānija, Itālija, Īrija, Kipra, Luksemburga, Nīderlande, Slovākijas Republika un Ungārija.

[20]             Piemēram, Beļģija, Francija, Polija, Portugāle, Rumānija, Somija, Spānija, Vācija un Zviedrija.

[21]             Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū. Direktīvas 10. panta a) apakšpunktā jēdziens "rīkojas saskaņoti" ir definēts šādi: "balsstiesības, kas pieder trešajai pusei, ar kuru šī fiziska vai juridiska persona ir noslēgusi vienošanos, kas uzliek tām pienākumus pieņemt, saskaņoti izmantojot tām piederošās balsstiesības, ilgstošu kopēju politiku attiecībā uz konkrētā emitenta vadību".

[22]             Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/44/EK attiecībā uz procedūras noteikumiem un vērtēšanas kritērijiem, kas piemērojami, veicot piesardzīgu novērtējumu par līdzdalības iegūšanu un palielināšanu finanšu nozarē.

[23]             Līdzdalības iegūšanas direktīvas 3. līmeņa vadlīnijās personas uzskata par tādām, kas "rīkojas saskaņoti", ja: "katra no tām nolemj izmantot savas tiesības, kas saistītas ar akcijām, ko persona iegūst saskaņā ar šo personu tiešu vai netiešu savstarpēju vienošanos".

[24]             Piemēram, Itālija un Apvienotā Karaliste.

[25]             Zaļā grāmata par ES korporatīvās vadības satvaru, 2011. gada 4. aprīlis, COM (2011) 164 galīgā redakcija. Pieejama: http://ec.europa.eu/internal_market/company/docs/modern/com2011-164_en.pdf#page=2.

[26]             Skatīt: Paziņojumu par apspriešanās rezultātiem, Zaļās grāmatas par ES korporatīvās vadības satvaru apspriešanā sniegto viedokļu kopsavilkumu (Feedback Statement, Summary of Responses to the Green Paper on the EU Corporate Governance Framework). Pieejams: http://ec.europa.eu/internal_market/company/docs/modern/20111115-feedback-statement_en.pdf.

[27]             Tabulu ar dažādām atkāpēm no obligātu piedāvājumu noteikuma un to, kurā dalībvalstī atkāpes ir pieejamas, sk. ārējā pētījuma 152. lpp. Šajā ziņojumā apkopotas visbiežāk sastopamās atkāpes, un tās ir sagrupētas pa kategorijām.

[28]             Somija, Īrija un Apvienotā Karaliste. Vācijā Bafin ir ierobežota rīcības brīvība atcelt obligātu piedāvājumu, bet Francijā apelācijas tiesa atbalstīja AMF lēmumu piešķirt atbrīvojumu.

[29]             Piemēram, Apvienotajā Karalistē uz piedāvājumu attiecas nosacījums, ka piedāvātājam jāiegūst vismaz 50 % akciju.

[30]             Pārskatu par valstu noteikumiem, kas paredz, kādos gadījumos turpmākas iegādes veicina obligātu piedāvājumu pienākumu, sk. ārējā pētījuma 130. lpp.

[31]             Priekšlikumā veikt grozījumus Pārredzamības direktīvā jau ietverta obligāta prasība atklāt atvasinātās pozīcijas. Skatīt: http://ec.europa.eu/internal_market/securities/docs/transparency/modifying-proposal/20111025-provisional-proposal_en.pdf.

[32]             Sk. šā ziņojuma 7. punktu.

[33]             Sk. direktīvas 6. panta 1. un 2. punktu un 8. panta 2. punktu.

[34]             Sk. direktīvas 6. panta 3. punkta i) apakšpunktu.

[35]             Sk. direktīvas 9. panta 5. punktu.

[36]             Paziņojums "Akts par vienoto tirgu", 2011. gada aprīlis, COM (2011) 206 galīgā redakcija. Pieejams: http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2011:0206:FIN:LV:PDF.

[37]             Sk. direktīvas 5. panta 2. punktu, kurā skaidri norādīts, ka iegādes pēc brīvprātīga piedāvājuma visām uzņēmuma akcijām atbrīvo no obligātā piedāvājuma noteikuma.

[38]             Sk. ārējā pētījuma 130. lpp. pārskatu par papildu robežvērtībām.

[39]             Sk. ārējā pētījuma 146. lpp.

[40]             Sk. šā ziņojuma 7. punktu.

[41]             Sk. direktīvas 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu, 6. panta 3. punkta i), l) un m) apakšpunktu un 9. panta 5. punktu.