This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52012DC0337
REPORT FROM THE COMMISSION TO THE COUNCIL on the application of Article 263 (1) of Council Directive 2006/112/EC concerning the reduction of timeframes
KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI par Padomes Direktīvas 2006/112/EK 263. panta 1. punkta piemērošanu attiecībā uz termiņu saīsināšanu
KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI par Padomes Direktīvas 2006/112/EK 263. panta 1. punkta piemērošanu attiecībā uz termiņu saīsināšanu
/* COM/2012/0337 final */
KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI par Padomes Direktīvas 2006/112/EK 263. panta 1. punkta piemērošanu attiecībā uz termiņu saīsināšanu /* COM/2012/0337 final */
KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI par Padomes Direktīvas 2006/112/EK 263. panta
1. punkta piemērošanu attiecībā uz termiņu
saīsināšanu 1. Ievads Saskaņā ar Padomes 2008. gada
16. decembra Direktīvas 2008/117/EK 2. pantu Komisijai,
pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, ne vēlāk
kā 2011. gada 30. jūnijā jāiesniedz
ziņojums, kurā novērtē Direktīvas 2006/112/EK 263.
panta 1. punkta ietekmi uz dalībvalstu spēju apkarot krāpšanu
PVN jomā saistībā ar preču piegādi un pakalpojumu
sniegšanu Kopienā, kā arī 263. panta 1.a līdz 1.c
punktā paredzēto iespēju lietderību, un, ja nepieciešams,
jāsniedz atbilstīgi priekšlikumi. Dalībvalstu pirmās bažas, saskaroties ar
krāpnieciskiem darījumiem, saistījās ar to, ka kopsavilkuma
paziņojumos sniegtā informācija bija pieejama tikai pēc
6 mēnešiem, kas bija daudz par vēlu riska analīzes
vajadzībām. Tādēļ pirmā iniciatīva, ko
Komisija īstenoja šajā jomā, bija priekšlikuma iesniegšana par
PVN direktīvas grozīšanu, lai saīsinātu kopsavilkuma
paziņojuma iesniegšanas un nodošanas termiņu līdz
1 mēnesim. 2008. gada 16. decembra Direktīvas
2008/117/EK pieņemšana bija sākotnējā atbilde
dalībvalstu lūgumam stiprināt PVN sistēmu un
palīdzēt tām centienos apkarot krāpšanu PVN jomā. Ar
šo direktīvu tika grozīts Direktīvas 2006/112/EK 263. panta
1. punkts, ļaujot saīsināt tiesību aktos noteiktos
termiņus, kādos jādeklarē pārrobežu darījumi PVN
maksāšanas nolūkā, un saīsināt termiņus
dalībvalstu apmaiņai ar šādu informāciju, lai varētu
ātrāk atklāt krāpšanu, jo īpaši saistībā ar
karuseļveida krāpniecības problēmu PVN jomā.
Pantā, kuram vajadzētu tikt ieviestam līdz 2010. gada
1. janvārim, noteikts, ka: no 2010. gada 1. janvāra
pārrobežu darījumi PVN maksāšanas nolūkā tiks
deklarēti ik mēnesi; dalībvalstis tomēr varēs
uzņēmumiem, kuru ceturkšņa apgrozījums preču
pārrobežu piegādēm nepārsniedz EUR 50 000 (atskaitot
PVN) (līdz 2011. gada 31. decembrim – EUR 100 000), kā
arī visiem pakalpojumu sniedzējiem atļaut iesniegt kopsavilkuma
paziņojumus ik ceturksni. Komisijas ziņojumā iekļauti
šādi galvenie jautājumi. · Cik lielā mērā informācijas apmaiņas
paātrināšana ir uzlabojusi dalībvalstu spēju apkarot
krāpšanu PVN jomā, piemēram: vai ir kļuvusi
ātrāka fiktīvo tirgotāju atklāšana, vai ir uzlabota
valsts riska pārvaldības sistēma? · Vai Direktīvas 2006/112/EK 263. pantā
minētajām iespējām ir bijusi ietekme uz mērķi
uzlabot dalībvalstu spēju apkarot krāpšanu PVN jomā,
vienlaikus samazinot uzņēmumu administratīvo slogu
saskaņā ar Lisabonas programmu? · Kāda ietekme kopsavilkuma paziņojuma iesniegšanas termiņa
saīsināšanai un dažādajām iespējām bija uz uzņēmumiem,
ņemot vērā, ka Lisabonas programmas mērķis ir
samazināt uzņēmumu administratīvo slogu? Lai dalībvalstīm būtu laiks
iegūt pieredzi saistībā ar jauno noteikumu darbību,
Komisija nolēma pagarināt ziņojuma iesniegšanas termiņu. 2. 263. panta 1. punkta
piemērošanas novērtējumam izmantotie informācijas avoti 263. panta 1. punkta ieviešana un
piemērošana ir dalībvalstu atbildības joma.
Tādējādi šo novērtējumu varētu balstīt tikai
uz informāciju, kas saņemta no dalībvalstīm. Lai
iegūtu nepieciešamo informāciju šo nesen pieņemto tiesību
aktu ietekmes novērtēšanai, Komisija nosūtīja divas aptaujas
anketas dalībvalstīm – vienu pirms jauno noteikumu ieviešanas un
otru pēc to ieviešanas. Aptaujas anketu galvenais mērķis bija
salīdzināt dalībvalstu situāciju pirms saīsinātu
termiņu ieviešanas ar dalībvalstu situāciju pēc jauno
tiesību aktu ieviešanas. Ir svarīgi pieminēt, ka ne visas
dalībvalstis varēja piemērot jaunos noteikumus no
2010. gada 1. janvāra. Turklāt tikai
22 dalībvalstis atsūtīja aizpildītas anketas, un
atbilžu detalizācijas pakāpe reizēm bija nepietiekama, lai
varētu veikt atbilstīgu analīzi. Attiecībā uz termiņu
saīsināšanas un iespēju ietekmi uz uzņēmumiem Komisija
centās iegūt nepieciešamo informāciju ar pētījuma[1]
palīdzību. Šā mērķa īstenošanai tā
pasūtīja PricewaterhouseCoopers ekspertu pētījumu ar
mērķi noskaidrot uzņēmumu skatījumu.
Pētījums tika iesniegts 2011. gada oktobrī un ir pieejams
Komisijas tīmekļa vietnes adresē: http://ec.europa.eu/taxation_customs/common/publications/studies/index_en.htm 3. Galvenie konstatējumi 3.1. Īss apraksts par to,
kā dalībvalstis ir ieviesušas jaunā 263. panta
1. punkta noteikumus savos tiesību aktos[2] Saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK
jauno 263. panta 1. punktu no 2010. gada 1. janvāra
kopsavilkuma paziņojumi par preču piegādi, tostarp piegādi
savas saimnieciskās darbības vajadzībām, un pakalpojumu
sniegšanu Kopienā jāsagatavo katram kalendārajam mēnesim
laikposmā, kas nepārsniedz vienu mēnesi, saskaņā ar
procedūrām, ko noteiks dalībvalstis. Analīze liecina, ka Direktīvas
2006/112/EK 263. panta 1. punkta un jo īpaši tajā
paredzēto iespēju (praktiskā) ieviešana nav vienota. Piemēram: –
17 dalībvalstis ir ieviesušas atkāpi
kopsavilkuma paziņojumu iesniegšanai ik ceturksni, un
10 dalībvalstis nav ieviesušas šo atkāpi; –
5 dalībvalstis ir noteikušas atkāpes
piemērošanu kā obligātu, un 12 dalībvalstis ir noteikušas
to kā fakultatīvu; –
2 dalībvalstīm ir atsevišķi
kopsavilkuma paziņojumi precēm un pakalpojumiem, bet citām
25 dalībvalstīm ir apvienots kopsavilkuma paziņojums.
4 dalībvalstīs var būt atšķirības ziņošanas
laikposmos attiecībā uz preču piegādi, tostarp piegādi
savas saimnieciskās darbības vajadzībām, un
attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu Kopienā; –
22 dalībvalstīs ziņojumi
jāiesniedz elektroniski (tomēr 10 dalībvalstīs ir
piemērojami izņēmumi), bet piecās citās ziņojumu
iesniegšana elektroniski ir fakultatīva. 1. pielikumā ir iekļauta tabula,
kurā mēģināts apkopot šo sarežģīto
situāciju. 3.2. Ietekme uz nodokļu
administrācijām 3.2.1. Ietekme uz nodokļu
administrāciju darbu Dalībvalstu vairākums apstiprināja,
ka kopsavilkuma paziņojumu dati tiek izmantoti līdzīgi, kā
tie tika izmantoti pirms mēneša pārskata perioda ieviešanas. Pašlaik
tomēr ir lielāks tādu kopsavilkuma paziņojumu skaits, kas
tiek iesniegti gan par precēm, gan par pakalpojumiem. Lai gan vairākas dalībvalstis
(piemēram, CY, DE, PL, SK, SI un UK) norādīja, ka tajās ir
palielinājies nodokļu administrācijas administratīvais
slogs, jo kopsavilkuma paziņojumi pašlaik tiek iesniegti biežāk;
citas dalībvalstis (piemēram, ES) šo situāciju uzskatīja
par atbalstāmu ar pamatojumu, ka tā pašlaik ļauj viņiem
labāk sadalīt darba slodzi visam gadam, tādējādi
izvairoties no "sastrēgumiem" katrā kalendārajā
ceturksnī. Cits palielinātas darba slodzes iemesls, kas tika
minēts, ir pakalpojumu iekļaušana kopsavilkuma paziņojumā –
vēl viens jauninājums, kas tika ieviests pēc PVN tiesību
aktu paketes pieņemšanas. Dalībvalstu vairākums uzskata, ka
termiņu saīsināšana varētu palielināt nodokļu
administrācijas efektivitāti ar ātrākas informācijas
apmaiņas, efektīvākas riska analīzes, efektīvāku
revīzijas pārbaužu un lielāku ieguvumu sistēmai Eurofisc
palīdzību. Tika arī uzsvērts, ka tagad ir
vērojama precīzākas lēmumu pieņemšanas iespējas
tendence un ir arī samazinājusies nepieciešamība sūtīt
informācijas pieprasījumus. 3.2.2. Ietekme uz riska analīzi Kopumā dalībvalstis ziņoja, ka,
neraugoties uz to, ka tās tagad iegūst datus no kopsavilkuma
paziņojuma ik mēnesi, šajā posmā nekādas izmaiņas
viņu riska analīzes praksē nav notikušas. Daudzās
dalībvalstīs tiek izmantoti tie paši parametri, kas iepriekš. Dažas
dalībvalstis (piemēram, HU un FI) ir paziņojušas par plāniem
modernizēt to riska analīzes sistēmas, ieviešot papildu
parametrus. Tika arī norādīts, ka, lai gan tiek izmantoti tie
paši dati, kas iepriekš, ātrāka informācijas saņemšana
ļauj nodokļu administrācijām ātrāk
reaģēt uz novirzēm. Attiecībā uz datu apstrādes laiku
dalībvalstu vairākums kopumā atbildēja, ka riska
analīzes procesam nav bijuši nepieciešami papildu resursi, jo dati, kas
tiek iegūti no kopsavilkuma paziņojuma, jau veidoja daļu no
vispārējā riska novērtējuma attiecībā uz
nodokļa maksātājiem. Šķiet, ka ir grūti
aprēķināt resursus, kas būtu nepieciešami tikai riska
analīzes nolūkiem. Sīkākos no dalībvalstīm
saņemtajos komentāros norādīts, ka dažreiz tās turpina
veikt riska analīzi par ceturksni tikai tāpēc, ka tā ir
ļoti laikietilpīga, bet citas dalībvalstis atklāti
paziņoja, ka saīsinātu termiņu ieviešanai nodokļu
administrācijām vajadzētu piešķirt vairāk resursu –
gan cilvēkresursu, gan IT resursu, lai pilnībā izmantotu
ieguvumus no tā, ka informācija tiek saņemta ik mēnesi. 3.2.3. Ietekme uz revīzijām Kopsavilkuma paziņojuma dati parasti tiek
izmantoti atlases posmā (revīziju atlase) un revīzijas
posmā (revīziju veikšana). Šādi dati tiek izmantoti revīzijas
veikšanai visās dalībvalstīs. Tā ir būtiska daļa
no riska novērtēšanas sistēmas kopumā, jo kopsavilkuma
paziņojumu dati nodrošina sīkāku informāciju par Kopienas
iekšējiem darījumiem noteiktā periodā.
Vispārējā procedūra ir salīdzināt kopsavilkuma
paziņojumus ar PVN deklarācijām un pārbaudīt PVN
numuru derīgumu PVN informācijas apmaiņas sistēmā (VIES).
Riska gadījumos, ja ir sākotnējie konstatējumi no
savstarpēji neatbilstīgiem datiem, parasti tiek veikta
sīkāka izpēte, tostarp pieprasīta informācija no
citām dalībvalstīm Kopienas iekšējās
tirdzniecības gadījumā – jo ātrāk šī analīze
tiek veikta, jo ātrāk var veikt revīziju. Saīsinātie
termiņi nav mainījuši šo praksi, taču tie ir radījuši
iespēju nodokļu administrācijai, kas veic revīziju,
sūtīt ātrākus informācijas pieprasījumus
dalībvalstīm, kuru teritorijā notiek iegāde, vai
īstenot spontānu informācijas apmaiņu ar tām. 3.2.4. Ietekme uz pārkāpumu
un krāpšanas konstatēšanu Lai gan dažas dalībvalstis (piemēram,
GR, LT un RO) ziņoja par atklāto fiktīvu tirgotāju skaita
palielināšanos, liels dalībvalstu vairākums norādīja,
ka tik ātri vēl nav iespējams noteikt, vai saīsināta
termiņa dēļ ir palielinājies atklāto
pārkāpumu skaits. Šajā sakarībā netika sniegti
nekādi skaitļi. Tika norādīts, ka, lai gan atklāto
pārkāpumu skaits pats par sevi nav palielinājies, ir
svarīgi minēt, ka kopsavilkuma paziņojumu iesniegšanas
termiņu saīsināšana apvienojumā ar ikmēneša PVN
deklarācijas iesniegšanu ir saīsinājusi laikposmu, kurā
t. s. starpnieks (conduit company) varētu darboties, pirms tas
tiek atklāts. Turklāt tika minēts, ka
tādēļ, ka dalībvalstis var izvēlēties
turpināt piemērot atšķirīgus pārskata periodus kopsavilkuma
paziņojumiem un PVN deklarāciju iesniegšanai, nebija iespējams
veikt sistemātisku to datu salīdzināšanu, kas bija iekļauti
PVN deklarācijās, ar ikmēneša kopsavilkuma paziņojumos
sniegtajiem datiem. Eurofisc loma
sistemātiskākā starpnieku atklāšanā tika
uzskatīta par lietderīgu, un agrīnas atklāšanas
dēļ vairākas revīzijas tika sāktas ātrāk,
nekā tas būtu noticis iepriekš. Diemžēl vairums dalībvalstu
nesniedza sīkāku informāciju par atklāto krāpšanas
gadījumu skaitu un ar tiem saistīto nodokļa apjomu kopš jauno
noteikumu ieviešanas. Dažas dalībvalstis (proti, LT, GR un EE)
atklāja dažus (potenciālas) krāpšanas gadījumus
saistībā ar pakalpojumiem, bet vairums dalībvalstu neiesniedza
konkrētus skaitļus attiecība uz PVN zaudējumu apjomu ar
šiem gadījumiem saistītās krāpšanas dēļ.
Šķiet, ka vēl ir par agru vērtēt datu par pakalpojumiem
iekļaušanas kopsavilkuma paziņojumos efektivitāti. 3.2.5. Iespēju ietekme Dalībvalstis tika aicinātas
informēt, vai situācija, kurā vairākas dalībvalstis
bija izvēlējušās izmantot atšķirīgas iespējas, ir
negatīvi ietekmējusi dalībvalstu spēju izmantot
saņemto informāciju. No saņemtajām atbildēm izriet, ka
piegādes dalībvalsts un iegādes dalībvalsts datu
savstarpējā salīdzināšana ir problemātiska.
Iegādes dalībvalstij ir grūtāk veikt ātru datu
salīdzināšanu tad, kad citās dalībvalstis piemēro
atšķirīgus pārskata periodus un iespējas. Ir
acīmredzami gandrīz neiespējami katru mēnesi veikt sistemātisku
datu salīdzināšanu tad, kad attiecīgā informācija
(daļa informācijas) tiek iesniegta tikai reizi ceturksnī. Tomēr tika pausts uzskats, ka iespēju
izvēle attiecas vienīgi uz zema riska jomām, turklāt,
ņemot vērā to, ka visi zina, kādas iespējas tiek
piemērotas dažādās dalībvalstīs, grūtības,
ko varētu radīt šo dažādo iespēju piemērošana, nevar
būt pārāk lielas. Visbeidzot, atbildes skaidri parāda, ka
dalībvalstu vairākums uzskata, ka atšķirīgu iespēju un
pārskata periodu piemērošana rada būtiskus
šķēršļus ātrai un precīzai datu
izvērtēšanai. Tādēļ potenciālās
priekšrocības, kas izriet no termiņu saīsināšanas, nevar
izmantot pilnībā. 3.2.6. Secinājums Kopumā dalībvalstīm vēl ir
vajadzīgs laiks, lai pareizi izvērtētu jauno situāciju un
sniegtu detalizētu kvantitatīvu analīzi. Turklāt dažas
dalībvalstis bija kavējušās ar jauno noteikumu izstrādi, un
tādēļ tās nav varējušas sniegt detalizētāku
analīzi. Tajā pašā laikā jaunie
263. panta 1. punkta noteikumi pozitīvi ietekmēja
krāpšanas apkarošanas pasākumu efektivitāti. Dalībvalstis
uzskata, ka, ieviešot kopsavilkuma paziņojumu un VIES pārskatu
periodu saīsinātus iesniegšanas termiņus, ir būtiski
uzlabojušās viņu darbības attiecībā uz riska
analīzi. Ātrāka informācijas apmaiņa dod iespēju
ātrāk veikt pārbaudes un revīzijas. Dažādu robežvērtību, iespēju
un pārskata periodu piemērošana patlaban ir galvenais
šķērslis, kas liedz krāpšanas atklāšanas darbības un
riska novērtēšanas procedūras padarīt vēl
efektīvākas. Ja noteikumu piemērošanā būtu mazāk
atšķirību (dažādi pārskata periodi un citas
atšķirības starp dalībvalstīm), kopsavilkuma
paziņojumu iesniegšanas termiņu saīsināšana
dalībvalstīm dotu vēl lielāku labumu. 3.3. Uzņēmumu pieredze 3.3.1. Ievada piezīme Izvērtējot ārējā eksperta
veiktā pētījuma secinājumus, jāņem vērā
vairāki ierobežojumi un jāsaglabā zināma piesardzība.
Jo īpaši jāpatur prātā tas, ka par paraugu kalpoja tikai
23 uzņēmumu gadījumi, kas ir pārāk maz, lai
izdarītu galīgus secinājumus. Ārējais eksperts
atzinis, ka šajā paraugā neietilpa uzņēmumi, kurus
būtu ietekmējusi iespēju izvēle. Tas izskaidrojams ar to,
ka pētījumam atlasītie uzņēmumi vai nu pārsniedza
263. panta 1.a punktā noteikto robežvērtību, vai
arī neizvēlējās iespēju izmantot citu pārskata
periodu. Turklāt, ņemot vērā, ka
vienlaikus ar 263. panta 1. punkta noteikumiem bija jāievieš
arī PVN tiesību aktu pakete, uzņēmumiem bija grūti
1. punkta noteikumu izraisītās izmaksas nodalīt no
visām pārējām izmaksām, kas izriet no
minētās tiesību aktu paketes ieviešanas.
Izrādījās, ka arī nav iespējams noteikt izmaksas, kas
saistītas ar Kopienas teritorijā sniegto pakalpojumu iekļaušanu
kopsavilkuma paziņojumos, jo uzņēmumi ir pieraduši apvienot
preču piegādes darījumus ar pakalpojumu sniegšanas
darījumiem. Tā kā ārējais eksperts skaidri
norāda, ka pētījuma kvantitatīvajiem rezultātiem ir
tikai indikatīvs raksturs un tos vajadzētu interpretēt
piesardzīgi, Komisijas dokumenta nākamajā iedaļā
tiek sīkāk izvērtēti kvalitatīvie rezultāti, ko
snieguši pētījumam atlasītie uzņēmumi. 3.3.2. Ietekme uz administratīvo
slogu un izmaksām, kas saistītas ar atbilstību noteikumiem 23 pētījumam atlasīto
uzņēmumu sniegtajos kvalitatīvajos rezultātos ir daži
būtiski apsvērumi attiecībā uz Direktīvas 2006/112/EK
263. panta 1. punkta ieviešanas ietekmi. Neraugoties uz to, ka ikmēneša kopsavilkuma
paziņojumu iesniegšana un datu ikmēneša saskaņošana tiek
atzīta kā papildu administratīvais slogs, tomēr šie
pienākumi liek uzņēmumiem biežāk veikt iekšējās
pārbaudes. Tas savukārt pozitīvi ietekmēs
uzņēmumu datu kvalitāti. Nākotnē liels
uzņēmumu vairākums tomēr sagaida pozitīvu
līdzsvaru starp administratīvo slogu un priekšrocībām, ko
sniedz kvalitātes un ticamības ziņā uzlabotie dati. Automatizācijas līmenis
uzņēmējiem liekas komplicēts, turklāt tas ļoti
ietekmē administratīvās izmaksas. Iekšējo automatizēto
procesu ieviešana rada būtiskas vienreizējās izmaksas, jo
uzņēmumiem jāmaina/jāatjaunina savas sistēmas un
jāpārvalda attiecīgās iekšējās
pārmaiņas. Tajā pašā laikā uzņēmumi uzskata,
ka laika gaitā ar šiem procesiem saistītās
kārtējās izmaksas būs zemākas. Tas, ka Eiropas Savienībā nav
saskaņoti noteikumi attiecībā uz pārskatu iesniegšanu,
formātu un precizējumu līmeni, rada īpašus
pārvaldības sarežģījumus tiem uzņēmumiem, kuri
atrodas vai ir reģistrēti vairākās
ES dalībvalstīs. Turklāt aptaujātie uzņēmumi
uzskata, ka būtu jāsaskaņo ne tikai iesniegšanas termiņi,
bet arī iesniegšanas procedūras, proti, būtu jāvirzās
uz pārskatu iesniegšanu elektroniskā veidā un jo īpaši
būtu jānodrošina vienkārša un vieglāk lietojama saskarne,
kura pēc iespējas atvieglotu šo iesniegšanu. Uzņēmumiem, kas nodarbojas gan ar
preču piegādi, gan ar pakalpojumu sniegšanu Kopienas teritorijā,
vai kas nodarbojas tikai ar pakalpojumu sniegšanu Kopienas teritorijā, ir
grūtības savākt visus kopsavilkuma paziņojumiem
nepieciešamus datus. Šie uzņēmumi uzskata, ka pakalpojumu darījumu
iekļaušana datos liek tiem sniegt izsmeļošāku informāciju
salīdzinājumā ar situāciju, kāda bija līdz
2010. gada 1. janvārim. Uzņēmumi, kas piedalījās
pētījumā, norāda, ka sazināšanās ar nodokļu
administrācijām ir kļuvusi biežāka. Ņemot
vērā to, ka kopsavilkuma paziņojumos, kas jāiesniedz
biežāk, uzņēmumi norāda vairāk darījumu (Kopienas
teritorijā sniegtie pakalpojumi) un ka šajos paziņojumos
attiecīgi tiek biežāk izdarītas korekcijas, nodokļu
administrācijām parasti rodas vairāk jautājumu, kas no
uzņēmumiem prasa attiecīgu turpmāku rīcību, kura
netika prasīta pirms jauno noteikumu ieviešanas. Apkopojot pētījumam atlasīto
uzņēmumu atzinumus, var izcelt šādas trīs tendences: –
daži uzņēmumi uzskata, ka izmaiņas
regulējumā galvenokārt neietekmē to darbību ar vienu
būtisku izņēmumu, proti, vienreizējās izmaksas, kas
saistītas ar uzņēmumu sistēmu
atjaunināšanu/nomainīšanu, kura, kā atzīst
uzņēmumi, izmaksā dārgi; –
citi uzņēmumi dod priekšroku
situācijai, kas bija pirms Direktīvas 2006/112/EK 263. panta
1. punkta ieviešanas, skaidrojot, ka šā panta stāšanās
spēkā izraisījusi jaunas lielas izmaksas; tomēr
uzņēmumi nevar precizēt, vai šīs izmaksas ir saistītas
galvenokārt ar pakalpojumu darījumu iekļaušanu paziņojumos,
vai ar iesniegšanas termiņa saīsināšanu līdz
1 mēnesim; –
daļa uzņēmumu redz
priekšrocības, ko jaunā situācija dos nākotnē, cita
starpā minot datu kvalitātes uzlabošanos un pārkāpumu
gadījumu samazināšanos nodokļu jomā. 3.3.3. Ietekme, ko varētu
radīt saskaņotāki noteikumi, atbilstīgi kuriem
dalībvalstis piemērotu vienu un to pašu termiņu bez atkāpēm
un robežvērtībām Raugoties no kvalitātes viedokļa,
saskaņotāku situāciju varētu novērtēt kā
pozitīvu. Uzņēmumi norādīja, ka viņi sagaida, ka
noteikumu saskaņošana starp Eiropas dalībvalstīm
palīdzēs samazināt izmaksas. Turklāt uzņēmumi
ierosina saskaņot ne tikai iesniegšanas termiņus, bet arī
iesniegšanas procedūras, proti, tie ierosina virzīties uz
pārskatu obligātu iesniegšanu elektroniskā veidā visās
dalībvalstīs un galvenokārt nodrošināt vienkāršu un
vieglāk lietojamu saskarni, kura pēc iespējas atvieglotu šo
iesniegšanu. 3.3.4. Secinājums Pētījumā secināts, ka
būtu nepieciešama papildu analīze, lai izvērtētu
vienreizējās un kārtējās izmaksas, kas
uzņēmumiem radīsies no jauno PVN tiesību aktu piemērošanas,
salīdzinājumā ar jauno PVN tiesību aktu mērķi un
priekšrocībām, kas ir saistītas ar PVN zaudējumu apjoma
samazināšanu, izmantojot ātrāku pārkāpumu
atklāšanas mehānismu un mazinot karuseļveida
krāpniecības risku PVN jomā. Turklāt uzņēmumi gūs vēl
vienu priekšrocību no minētajiem tiesību aktiem, proti,
samazināsies risks, ka tie nejauši tiks iesaistīti krāpšanas
mehānismos PVN jomā un tiks saukti pie atbildības par
šādiem pārkāpumiem. Tātad jaunie noteikumi
palīdzēs arī mazināt ar PVN saistīto krāpšanu un
negodīgu konkurenci, ko rada par šiem pārkāpumiem
atbildīgie uzņēmumi. Papildu analīzē varētu
izvērtēt, kādā veidā būtu iespējams
samazināt kārtējās izmaksas, piemēram, vai to var
panākt, ja tiks ieviesta saskaņota iesniegšanas procedūra,
nodrošinot vienotu visām dalībvalstīm paredzēto viegli lietojamu
saskarni un/vai akceptējot XML datnes, kuras visās
dalībvalstīs varēs augšupielādēt vienā un
tajā pašā formātā. 4. Nobeiguma piezīmes Kopumā dalībvalstis uzskata, ka ir
pāragri pilnībā novērtēt ietekmi, ko rada kopsavilkuma
paziņojumiem noteikto saīsināto termiņu ieviešana. Komisija
ir nonākusi pie atzinuma, ka dalībvalstīm vajadzēs
vairāk laika, lai pielāgotu savas riska analīzes sistēmas
un pilnā mērā izmantotu priekšrocības, ko sniedz
minētās tiesību aktu izmaiņas. Tomēr jau šajā posmā ir skaidrs, ka
dalībvalstis lielākoties uzskata, ka tas, ka kopsavilkuma
paziņojumos sniegtā informācija kļuvusi pieejama
ātrāk, reāli palielina viņu spējas
īsākā laikā atklāt krāpnieciskus darījumus.
Papildus ātrai informācijas apmaiņai ar Eurofisc
tīkla palīdzību, šie jaunie noteikumi palīdz
dalībvalstīm ātrāk nekā agrāk atmaskot
krāpniekus. Taču, no otras puses, iespēja, kura
dalībvalstīm ļauj izmantot atšķirīgus pārskata
periodus, joprojām tiek uzskatīta par šķērsli, kas liedz
regulējumam pilnībā sasniegt tā mērķus
attiecībā uz riska novērtējumu un krāpšanas
apkarošanu. No komercdarbības viedokļa raugoties, ir
skaidrs, ka kopsavilkuma paziņojumu iesniegšanas termiņa
saīsināšana izraisa to izmaksu pieaugumu, kas saistītas ar
informācijas apstrādi, ņemot vērā, ka ir krietni
palielinājies iesniedzamo paziņojumu skaits. Turklāt jaunā
termiņa ieviešana ietekmēja sazināšanos ar nodokļu
administrācijām, kas ir kļuvusi biežāka, jo dati
jākoriģē vai jāpārbauda biežāk. Tomēr,
ņemot vērā, ka pašlaik informācija jāiesniedz biežāk,
proti, ik mēnesi, informācijas ticamība varētu
palielināties. Kopumā Komisija uzskata, ka šajā
ziņojumā nav pietiekami daudz tādu elementu, kas šajā
posmā pamatotu spēkā esošo noteikumu grozījumu
priekšlikumu. Taču, ja nākotnē atklāsies jauni elementi,
Komisija var vēlreiz apsvērt šo noteikumu grozījumus. Pielikums 1. tabula. Iespēju piemērošana 1. Atkāpe no ikmēneša kopsavilkuma paziņojuma netiek piemērota || 2. Atkāpe no ikmēneša kopsavilkuma paziņojuma tiek piemērota 2a. Fakultatīva atkāpe || 2b. Obligāta atkāpe Līdz (1) 2010. gada 1. janvārim un pēc šā datuma || No 2010. gada 1. janvāra || Līdz (1) 2010. gada 1. janvārim un pēc šā datuma || No 2010. gada 1. janvāra || Līdz (1) 2010. gada 1. janvārim un pēc šā datuma || No 2010. gada janvāra Bulgārija Francija || Kipra Igaunija Somija Grieķija Latvija Lietuva Rumānija Slovēnija || Austrija Īrija Itālija || Beļģija Dānija Vācija Luksemburga Malta Polija Zviedrija Nīderlande Apvienotā Karaliste || Portugāle || Čehija Ungārija Slovākija Spānija (1) Tikai
attiecībā uz precēm. 2. tabula. Atsevišķie un apvienotie
kopsavilkuma paziņojumi 1. Atsevišķie kopsavilkuma paziņojumi || 2. Apvienotie kopsavilkuma paziņojumi 2a. Saskaņotais periodiskums || 2b. Atšķirīgais periodiskums Francija Luksemburga || Austrija Itālija Beļģija Latvija Bulgārija Lietuva Kipra Malta Čehija Polija Dānija Portugāle Igaunija Rumānija Somija Slovākija Grieķija Slovēnija Ungārija Spānija Zviedrija || Vācija Īrija Nīderlande Apvienotā Karaliste 3. tabula. Kopsavilkuma paziņojumu
iesniegšana papīra formā un/vai elektroniskā veidā Iesniegšana elektroniskā veidā 1. Obligāta || 2. Obligāta, bet ar izņēmumiem || 3. Fakultatīva 1a. Līdz 2010. gada 1. janvārim un pēc šā datuma || 1b. No 2010. gada 1. janvāra || 2a. Līdz 2010. gada 1. janvārim un pēc šā datuma || 2b. No 2010. gada 1. janvāra Bulgārija Portugāle Slovēnija Spānija || Kipra (1) Čehija Dānija (1) Ungārija Itālija Latvija (2) Malta Slovākija || Austrija Beļģija Francija Vācija Grieķija Īrija Nīderlande || Somija Luksemburga Rumānija || Igaunija Lietuva Polija Zviedrija Apvienotā Karaliste (1) Paziņojumi
ar korekcijām var būt iesniegti papīra formā. (2) No
2011. gada 1. janvāra. [1] PricewaterhouseCoopers:
Expert study on the issues arising from a reduced time frame and the options
allowed for submitting recapitulative statements - Application of Article
263(1) of Directive 2006/112/EC (amended by Directive 2008/117/EC). [2] Īsais
apraksts ir iegūts no ProcewaterhouseCoopers pētījuma.