Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52012DC0337

KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI par Padomes Direktīvas 2006/112/EK 263. panta 1. punkta piemērošanu attiecībā uz termiņu saīsināšanu

/* COM/2012/0337 final */

52012DC0337

KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI par Padomes Direktīvas 2006/112/EK 263. panta 1. punkta piemērošanu attiecībā uz termiņu saīsināšanu /* COM/2012/0337 final */


KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI

par Padomes Direktīvas 2006/112/EK 263. panta 1. punkta piemērošanu attiecībā uz termiņu saīsināšanu

1.           Ievads

Saskaņā ar Padomes 2008. gada 16. decembra Direktīvas 2008/117/EK 2. pantu Komisijai, pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, ne vēlāk kā 2011. gada 30. jūnijā jāiesniedz ziņojums, kurā novērtē Direktīvas 2006/112/EK 263. panta 1. punkta ietekmi uz dalībvalstu spēju apkarot krāpšanu PVN jomā saistībā ar preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu Kopienā, kā arī 263. panta 1.a līdz 1.c punktā paredzēto iespēju lietderību, un, ja nepieciešams, jāsniedz atbilstīgi priekšlikumi.

Dalībvalstu pirmās bažas, saskaroties ar krāpnieciskiem darījumiem, saistījās ar to, ka kopsavilkuma paziņojumos sniegtā informācija bija pieejama tikai pēc 6 mēnešiem, kas bija daudz par vēlu riska analīzes vajadzībām. Tādēļ pirmā iniciatīva, ko Komisija īstenoja šajā jomā, bija priekšlikuma iesniegšana par PVN direktīvas grozīšanu, lai saīsinātu kopsavilkuma paziņojuma iesniegšanas un nodošanas termiņu līdz 1 mēnesim.

2008. gada 16. decembra Direktīvas 2008/117/EK pieņemšana bija sākotnējā atbilde dalībvalstu lūgumam stiprināt PVN sistēmu un palīdzēt tām centienos apkarot krāpšanu PVN jomā. Ar šo direktīvu tika grozīts Direktīvas 2006/112/EK 263. panta 1. punkts, ļaujot saīsināt tiesību aktos noteiktos termiņus, kādos jādeklarē pārrobežu darījumi PVN maksāšanas nolūkā, un saīsināt termiņus dalībvalstu apmaiņai ar šādu informāciju, lai varētu ātrāk atklāt krāpšanu, jo īpaši saistībā ar karuseļveida krāpniecības problēmu PVN jomā. Pantā, kuram vajadzētu tikt ieviestam līdz 2010. gada 1. janvārim, noteikts, ka:

no 2010. gada 1. janvāra pārrobežu darījumi PVN maksāšanas nolūkā tiks deklarēti ik mēnesi;

dalībvalstis tomēr varēs uzņēmumiem, kuru ceturkšņa apgrozījums preču pārrobežu piegādēm nepārsniedz EUR 50 000 (atskaitot PVN) (līdz 2011. gada 31. decembrim – EUR 100 000), kā arī visiem pakalpojumu sniedzējiem atļaut iesniegt kopsavilkuma paziņojumus ik ceturksni.

Komisijas ziņojumā iekļauti šādi galvenie jautājumi.

· Cik lielā mērā informācijas apmaiņas paātrināšana ir uzlabojusi dalībvalstu spēju apkarot krāpšanu PVN jomā, piemēram: vai ir kļuvusi ātrāka fiktīvo tirgotāju atklāšana, vai ir uzlabota valsts riska pārvaldības sistēma?

· Vai Direktīvas 2006/112/EK 263. pantā minētajām iespējām ir bijusi ietekme uz mērķi uzlabot dalībvalstu spēju apkarot krāpšanu PVN jomā, vienlaikus samazinot uzņēmumu administratīvo slogu saskaņā ar Lisabonas programmu?

· Kāda ietekme kopsavilkuma paziņojuma iesniegšanas termiņa saīsināšanai un dažādajām iespējām bija uz uzņēmumiem, ņemot vērā, ka Lisabonas programmas mērķis ir samazināt uzņēmumu administratīvo slogu?

Lai dalībvalstīm būtu laiks iegūt pieredzi saistībā ar jauno noteikumu darbību, Komisija nolēma pagarināt ziņojuma iesniegšanas termiņu.

2.           263. panta 1. punkta piemērošanas novērtējumam izmantotie informācijas avoti

263. panta 1. punkta ieviešana un piemērošana ir dalībvalstu atbildības joma. Tādējādi šo novērtējumu varētu balstīt tikai uz informāciju, kas saņemta no dalībvalstīm. Lai iegūtu nepieciešamo informāciju šo nesen pieņemto tiesību aktu ietekmes novērtēšanai, Komisija nosūtīja divas aptaujas anketas dalībvalstīm – vienu pirms jauno noteikumu ieviešanas un otru pēc to ieviešanas. Aptaujas anketu galvenais mērķis bija salīdzināt dalībvalstu situāciju pirms saīsinātu termiņu ieviešanas ar dalībvalstu situāciju pēc jauno tiesību aktu ieviešanas. Ir svarīgi pieminēt, ka ne visas dalībvalstis varēja piemērot jaunos noteikumus no 2010. gada 1. janvāra. Turklāt tikai 22 dalībvalstis atsūtīja aizpildītas anketas, un atbilžu detalizācijas pakāpe reizēm bija nepietiekama, lai varētu veikt atbilstīgu analīzi.

Attiecībā uz termiņu saīsināšanas un iespēju ietekmi uz uzņēmumiem Komisija centās iegūt nepieciešamo informāciju ar pētījuma[1] palīdzību. Šā mērķa īstenošanai tā pasūtīja PricewaterhouseCoopers ekspertu pētījumu ar mērķi noskaidrot uzņēmumu skatījumu. Pētījums tika iesniegts 2011. gada oktobrī un ir pieejams Komisijas tīmekļa vietnes adresē:

http://ec.europa.eu/taxation_customs/common/publications/studies/index_en.htm

3.           Galvenie konstatējumi

3.1.        Īss apraksts par to, kā dalībvalstis ir ieviesušas jaunā 263. panta 1. punkta noteikumus savos tiesību aktos[2]

Saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK jauno 263. panta 1. punktu no 2010. gada 1. janvāra kopsavilkuma paziņojumi par preču piegādi, tostarp piegādi savas saimnieciskās darbības vajadzībām, un pakalpojumu sniegšanu Kopienā jāsagatavo katram kalendārajam mēnesim laikposmā, kas nepārsniedz vienu mēnesi, saskaņā ar procedūrām, ko noteiks dalībvalstis.

Analīze liecina, ka Direktīvas 2006/112/EK 263. panta 1. punkta un jo īpaši tajā paredzēto iespēju (praktiskā) ieviešana nav vienota.

Piemēram:

– 17 dalībvalstis ir ieviesušas atkāpi kopsavilkuma paziņojumu iesniegšanai ik ceturksni, un 10 dalībvalstis nav ieviesušas šo atkāpi;

– 5 dalībvalstis ir noteikušas atkāpes piemērošanu kā obligātu, un 12 dalībvalstis ir noteikušas to kā fakultatīvu;

– 2 dalībvalstīm ir atsevišķi kopsavilkuma paziņojumi precēm un pakalpojumiem, bet citām 25 dalībvalstīm ir apvienots kopsavilkuma paziņojums. 4 dalībvalstīs var būt atšķirības ziņošanas laikposmos attiecībā uz preču piegādi, tostarp piegādi savas saimnieciskās darbības vajadzībām, un attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu Kopienā;

– 22 dalībvalstīs ziņojumi jāiesniedz elektroniski (tomēr 10 dalībvalstīs ir piemērojami izņēmumi), bet piecās citās ziņojumu iesniegšana elektroniski ir fakultatīva.

1. pielikumā ir iekļauta tabula, kurā mēģināts apkopot šo sarežģīto situāciju.

3.2.        Ietekme uz nodokļu administrācijām

3.2.1.     Ietekme uz nodokļu administrāciju darbu

Dalībvalstu vairākums apstiprināja, ka kopsavilkuma paziņojumu dati tiek izmantoti līdzīgi, kā tie tika izmantoti pirms mēneša pārskata perioda ieviešanas. Pašlaik tomēr ir lielāks tādu kopsavilkuma paziņojumu skaits, kas tiek iesniegti gan par precēm, gan par pakalpojumiem.

Lai gan vairākas dalībvalstis (piemēram, CY, DE, PL, SK, SI un UK) norādīja, ka tajās ir palielinājies nodokļu administrācijas administratīvais slogs, jo kopsavilkuma paziņojumi pašlaik tiek iesniegti biežāk; citas dalībvalstis (piemēram, ES) šo situāciju uzskatīja par atbalstāmu ar pamatojumu, ka tā pašlaik ļauj viņiem labāk sadalīt darba slodzi visam gadam, tādējādi izvairoties no "sastrēgumiem" katrā kalendārajā ceturksnī. Cits palielinātas darba slodzes iemesls, kas tika minēts, ir pakalpojumu iekļaušana kopsavilkuma paziņojumā – vēl viens jauninājums, kas tika ieviests pēc PVN tiesību aktu paketes pieņemšanas.

Dalībvalstu vairākums uzskata, ka termiņu saīsināšana varētu palielināt nodokļu administrācijas efektivitāti ar ātrākas informācijas apmaiņas, efektīvākas riska analīzes, efektīvāku revīzijas pārbaužu un lielāku ieguvumu sistēmai Eurofisc palīdzību.

Tika arī uzsvērts, ka tagad ir vērojama precīzākas lēmumu pieņemšanas iespējas tendence un ir arī samazinājusies nepieciešamība sūtīt informācijas pieprasījumus.

3.2.2.     Ietekme uz riska analīzi

Kopumā dalībvalstis ziņoja, ka, neraugoties uz to, ka tās tagad iegūst datus no kopsavilkuma paziņojuma ik mēnesi, šajā posmā nekādas izmaiņas viņu riska analīzes praksē nav notikušas. Daudzās dalībvalstīs tiek izmantoti tie paši parametri, kas iepriekš. Dažas dalībvalstis (piemēram, HU un FI) ir paziņojušas par plāniem modernizēt to riska analīzes sistēmas, ieviešot papildu parametrus. Tika arī norādīts, ka, lai gan tiek izmantoti tie paši dati, kas iepriekš, ātrāka informācijas saņemšana ļauj nodokļu administrācijām ātrāk reaģēt uz novirzēm.

Attiecībā uz datu apstrādes laiku dalībvalstu vairākums kopumā atbildēja, ka riska analīzes procesam nav bijuši nepieciešami papildu resursi, jo dati, kas tiek iegūti no kopsavilkuma paziņojuma, jau veidoja daļu no vispārējā riska novērtējuma attiecībā uz nodokļa maksātājiem. Šķiet, ka ir grūti aprēķināt resursus, kas būtu nepieciešami tikai riska analīzes nolūkiem. Sīkākos no dalībvalstīm saņemtajos komentāros norādīts, ka dažreiz tās turpina veikt riska analīzi par ceturksni tikai tāpēc, ka tā ir ļoti laikietilpīga, bet citas dalībvalstis atklāti paziņoja, ka saīsinātu termiņu ieviešanai nodokļu administrācijām vajadzētu piešķirt vairāk resursu – gan cilvēkresursu, gan IT resursu, lai pilnībā izmantotu ieguvumus no tā, ka informācija tiek saņemta ik mēnesi.

3.2.3.     Ietekme uz revīzijām

Kopsavilkuma paziņojuma dati parasti tiek izmantoti atlases posmā (revīziju atlase) un revīzijas posmā (revīziju veikšana).

Šādi dati tiek izmantoti revīzijas veikšanai visās dalībvalstīs. Tā ir būtiska daļa no riska novērtēšanas sistēmas kopumā, jo kopsavilkuma paziņojumu dati nodrošina sīkāku informāciju par Kopienas iekšējiem darījumiem noteiktā periodā. Vispārējā procedūra ir salīdzināt kopsavilkuma paziņojumus ar PVN deklarācijām un pārbaudīt PVN numuru derīgumu PVN informācijas apmaiņas sistēmā (VIES). Riska gadījumos, ja ir sākotnējie konstatējumi no savstarpēji neatbilstīgiem datiem, parasti tiek veikta sīkāka izpēte, tostarp pieprasīta informācija no citām dalībvalstīm Kopienas iekšējās tirdzniecības gadījumā – jo ātrāk šī analīze tiek veikta, jo ātrāk var veikt revīziju. Saīsinātie termiņi nav mainījuši šo praksi, taču tie ir radījuši iespēju nodokļu administrācijai, kas veic revīziju, sūtīt ātrākus informācijas pieprasījumus dalībvalstīm, kuru teritorijā notiek iegāde, vai īstenot spontānu informācijas apmaiņu ar tām.

3.2.4.     Ietekme uz pārkāpumu un krāpšanas konstatēšanu

Lai gan dažas dalībvalstis (piemēram, GR, LT un RO) ziņoja par atklāto fiktīvu tirgotāju skaita palielināšanos, liels dalībvalstu vairākums norādīja, ka tik ātri vēl nav iespējams noteikt, vai saīsināta termiņa dēļ ir palielinājies atklāto pārkāpumu skaits. Šajā sakarībā netika sniegti nekādi skaitļi.

Tika norādīts, ka, lai gan atklāto pārkāpumu skaits pats par sevi nav palielinājies, ir svarīgi minēt, ka kopsavilkuma paziņojumu iesniegšanas termiņu saīsināšana apvienojumā ar ikmēneša PVN deklarācijas iesniegšanu ir saīsinājusi laikposmu, kurā t. s. starpnieks (conduit company) varētu darboties, pirms tas tiek atklāts.

Turklāt tika minēts, ka tādēļ, ka dalībvalstis var izvēlēties turpināt piemērot atšķirīgus pārskata periodus kopsavilkuma paziņojumiem un PVN deklarāciju iesniegšanai, nebija iespējams veikt sistemātisku to datu salīdzināšanu, kas bija iekļauti PVN deklarācijās, ar ikmēneša kopsavilkuma paziņojumos sniegtajiem datiem.

Eurofisc loma sistemātiskākā starpnieku atklāšanā tika uzskatīta par lietderīgu, un agrīnas atklāšanas dēļ vairākas revīzijas tika sāktas ātrāk, nekā tas būtu noticis iepriekš. Diemžēl vairums dalībvalstu nesniedza sīkāku informāciju par atklāto krāpšanas gadījumu skaitu un ar tiem saistīto nodokļa apjomu kopš jauno noteikumu ieviešanas.

Dažas dalībvalstis (proti, LT, GR un EE) atklāja dažus (potenciālas) krāpšanas gadījumus saistībā ar pakalpojumiem, bet vairums dalībvalstu neiesniedza konkrētus skaitļus attiecība uz PVN zaudējumu apjomu ar šiem gadījumiem saistītās krāpšanas dēļ. Šķiet, ka vēl ir par agru vērtēt datu par pakalpojumiem iekļaušanas kopsavilkuma paziņojumos efektivitāti.

3.2.5.     Iespēju ietekme

Dalībvalstis tika aicinātas informēt, vai situācija, kurā vairākas dalībvalstis bija izvēlējušās izmantot atšķirīgas iespējas, ir negatīvi ietekmējusi dalībvalstu spēju izmantot saņemto informāciju. No saņemtajām atbildēm izriet, ka piegādes dalībvalsts un iegādes dalībvalsts datu savstarpējā salīdzināšana ir problemātiska. Iegādes dalībvalstij ir grūtāk veikt ātru datu salīdzināšanu tad, kad citās dalībvalstis piemēro atšķirīgus pārskata periodus un iespējas. Ir acīmredzami gandrīz neiespējami katru mēnesi veikt sistemātisku datu salīdzināšanu tad, kad attiecīgā informācija (daļa informācijas) tiek iesniegta tikai reizi ceturksnī.

Tomēr tika pausts uzskats, ka iespēju izvēle attiecas vienīgi uz zema riska jomām, turklāt, ņemot vērā to, ka visi zina, kādas iespējas tiek piemērotas dažādās dalībvalstīs, grūtības, ko varētu radīt šo dažādo iespēju piemērošana, nevar būt pārāk lielas.

Visbeidzot, atbildes skaidri parāda, ka dalībvalstu vairākums uzskata, ka atšķirīgu iespēju un pārskata periodu piemērošana rada būtiskus šķēršļus ātrai un precīzai datu izvērtēšanai. Tādēļ potenciālās priekšrocības, kas izriet no termiņu saīsināšanas, nevar izmantot pilnībā.

3.2.6.     Secinājums

Kopumā dalībvalstīm vēl ir vajadzīgs laiks, lai pareizi izvērtētu jauno situāciju un sniegtu detalizētu kvantitatīvu analīzi. Turklāt dažas dalībvalstis bija kavējušās ar jauno noteikumu izstrādi, un tādēļ tās nav varējušas sniegt detalizētāku analīzi.

Tajā pašā laikā jaunie 263. panta 1. punkta noteikumi pozitīvi ietekmēja krāpšanas apkarošanas pasākumu efektivitāti. Dalībvalstis uzskata, ka, ieviešot kopsavilkuma paziņojumu un VIES pārskatu periodu saīsinātus iesniegšanas termiņus, ir būtiski uzlabojušās viņu darbības attiecībā uz riska analīzi. Ātrāka informācijas apmaiņa dod iespēju ātrāk veikt pārbaudes un revīzijas.

Dažādu robežvērtību, iespēju un pārskata periodu piemērošana patlaban ir galvenais šķērslis, kas liedz krāpšanas atklāšanas darbības un riska novērtēšanas procedūras padarīt vēl efektīvākas. Ja noteikumu piemērošanā būtu mazāk atšķirību (dažādi pārskata periodi un citas atšķirības starp dalībvalstīm), kopsavilkuma paziņojumu iesniegšanas termiņu saīsināšana dalībvalstīm dotu vēl lielāku labumu.

3.3.        Uzņēmumu pieredze

3.3.1.     Ievada piezīme

Izvērtējot ārējā eksperta veiktā pētījuma secinājumus, jāņem vērā vairāki ierobežojumi un jāsaglabā zināma piesardzība. Jo īpaši jāpatur prātā tas, ka par paraugu kalpoja tikai 23 uzņēmumu gadījumi, kas ir pārāk maz, lai izdarītu galīgus secinājumus. Ārējais eksperts atzinis, ka šajā paraugā neietilpa uzņēmumi, kurus būtu ietekmējusi iespēju izvēle. Tas izskaidrojams ar to, ka pētījumam atlasītie uzņēmumi vai nu pārsniedza 263. panta 1.a punktā noteikto robežvērtību, vai arī neizvēlējās iespēju izmantot citu pārskata periodu.

Turklāt, ņemot vērā, ka vienlaikus ar 263. panta 1. punkta noteikumiem bija jāievieš arī PVN tiesību aktu pakete, uzņēmumiem bija grūti 1. punkta noteikumu izraisītās izmaksas nodalīt no visām pārējām izmaksām, kas izriet no minētās tiesību aktu paketes ieviešanas. Izrādījās, ka arī nav iespējams noteikt izmaksas, kas saistītas ar Kopienas teritorijā sniegto pakalpojumu iekļaušanu kopsavilkuma paziņojumos, jo uzņēmumi ir pieraduši apvienot preču piegādes darījumus ar pakalpojumu sniegšanas darījumiem.

Tā kā ārējais eksperts skaidri norāda, ka pētījuma kvantitatīvajiem rezultātiem ir tikai indikatīvs raksturs un tos vajadzētu interpretēt piesardzīgi, Komisijas dokumenta nākamajā iedaļā tiek sīkāk izvērtēti kvalitatīvie rezultāti, ko snieguši pētījumam atlasītie uzņēmumi.

3.3.2.     Ietekme uz administratīvo slogu un izmaksām, kas saistītas ar atbilstību noteikumiem

23 pētījumam atlasīto uzņēmumu sniegtajos kvalitatīvajos rezultātos ir daži būtiski apsvērumi attiecībā uz Direktīvas 2006/112/EK 263. panta 1. punkta ieviešanas ietekmi.

Neraugoties uz to, ka ikmēneša kopsavilkuma paziņojumu iesniegšana un datu ikmēneša saskaņošana tiek atzīta kā papildu administratīvais slogs, tomēr šie pienākumi liek uzņēmumiem biežāk veikt iekšējās pārbaudes. Tas savukārt pozitīvi ietekmēs uzņēmumu datu kvalitāti. Nākotnē liels uzņēmumu vairākums tomēr sagaida pozitīvu līdzsvaru starp administratīvo slogu un priekšrocībām, ko sniedz kvalitātes un ticamības ziņā uzlabotie dati.

Automatizācijas līmenis uzņēmējiem liekas komplicēts, turklāt tas ļoti ietekmē administratīvās izmaksas. Iekšējo automatizēto procesu ieviešana rada būtiskas vienreizējās izmaksas, jo uzņēmumiem jāmaina/jāatjaunina savas sistēmas un jāpārvalda attiecīgās iekšējās pārmaiņas. Tajā pašā laikā uzņēmumi uzskata, ka laika gaitā ar šiem procesiem saistītās kārtējās izmaksas būs zemākas.

Tas, ka Eiropas Savienībā nav saskaņoti noteikumi attiecībā uz pārskatu iesniegšanu, formātu un precizējumu līmeni, rada īpašus pārvaldības sarežģījumus tiem uzņēmumiem, kuri atrodas vai ir reģistrēti vairākās ES dalībvalstīs. Turklāt aptaujātie uzņēmumi uzskata, ka būtu jāsaskaņo ne tikai iesniegšanas termiņi, bet arī iesniegšanas procedūras, proti, būtu jāvirzās uz pārskatu iesniegšanu elektroniskā veidā un jo īpaši būtu jānodrošina vienkārša un vieglāk lietojama saskarne, kura pēc iespējas atvieglotu šo iesniegšanu.

Uzņēmumiem, kas nodarbojas gan ar preču piegādi, gan ar pakalpojumu sniegšanu Kopienas teritorijā, vai kas nodarbojas tikai ar pakalpojumu sniegšanu Kopienas teritorijā, ir grūtības savākt visus kopsavilkuma paziņojumiem nepieciešamus datus. Šie uzņēmumi uzskata, ka pakalpojumu darījumu iekļaušana datos liek tiem sniegt izsmeļošāku informāciju salīdzinājumā ar situāciju, kāda bija līdz 2010. gada 1. janvārim.

Uzņēmumi, kas piedalījās pētījumā, norāda, ka sazināšanās ar nodokļu administrācijām ir kļuvusi biežāka. Ņemot vērā to, ka kopsavilkuma paziņojumos, kas jāiesniedz biežāk, uzņēmumi norāda vairāk darījumu (Kopienas teritorijā sniegtie pakalpojumi) un ka šajos paziņojumos attiecīgi tiek biežāk izdarītas korekcijas, nodokļu administrācijām parasti rodas vairāk jautājumu, kas no uzņēmumiem prasa attiecīgu turpmāku rīcību, kura netika prasīta pirms jauno noteikumu ieviešanas.

Apkopojot pētījumam atlasīto uzņēmumu atzinumus, var izcelt šādas trīs tendences:

– daži uzņēmumi uzskata, ka izmaiņas regulējumā galvenokārt neietekmē to darbību ar vienu būtisku izņēmumu, proti, vienreizējās izmaksas, kas saistītas ar uzņēmumu sistēmu atjaunināšanu/nomainīšanu, kura, kā atzīst uzņēmumi, izmaksā dārgi;

– citi uzņēmumi dod priekšroku situācijai, kas bija pirms Direktīvas 2006/112/EK 263. panta 1. punkta ieviešanas, skaidrojot, ka šā panta stāšanās spēkā izraisījusi jaunas lielas izmaksas; tomēr uzņēmumi nevar precizēt, vai šīs izmaksas ir saistītas galvenokārt ar pakalpojumu darījumu iekļaušanu paziņojumos, vai ar iesniegšanas termiņa saīsināšanu līdz 1 mēnesim;

– daļa uzņēmumu redz priekšrocības, ko jaunā situācija dos nākotnē, cita starpā minot datu kvalitātes uzlabošanos un pārkāpumu gadījumu samazināšanos nodokļu jomā.

3.3.3.     Ietekme, ko varētu radīt saskaņotāki noteikumi, atbilstīgi kuriem dalībvalstis piemērotu vienu un to pašu termiņu bez atkāpēm un robežvērtībām

Raugoties no kvalitātes viedokļa, saskaņotāku situāciju varētu novērtēt kā pozitīvu. Uzņēmumi norādīja, ka viņi sagaida, ka noteikumu saskaņošana starp Eiropas dalībvalstīm palīdzēs samazināt izmaksas. Turklāt uzņēmumi ierosina saskaņot ne tikai iesniegšanas termiņus, bet arī iesniegšanas procedūras, proti, tie ierosina virzīties uz pārskatu obligātu iesniegšanu elektroniskā veidā visās dalībvalstīs un galvenokārt nodrošināt vienkāršu un vieglāk lietojamu saskarni, kura pēc iespējas atvieglotu šo iesniegšanu.

3.3.4.     Secinājums

Pētījumā secināts, ka būtu nepieciešama papildu analīze, lai izvērtētu vienreizējās un kārtējās izmaksas, kas uzņēmumiem radīsies no jauno PVN tiesību aktu piemērošanas, salīdzinājumā ar jauno PVN tiesību aktu mērķi un priekšrocībām, kas ir saistītas ar PVN zaudējumu apjoma samazināšanu, izmantojot ātrāku pārkāpumu atklāšanas mehānismu un mazinot karuseļveida krāpniecības risku PVN jomā.

Turklāt uzņēmumi gūs vēl vienu priekšrocību no minētajiem tiesību aktiem, proti, samazināsies risks, ka tie nejauši tiks iesaistīti krāpšanas mehānismos PVN jomā un tiks saukti pie atbildības par šādiem pārkāpumiem. Tātad jaunie noteikumi palīdzēs arī mazināt ar PVN saistīto krāpšanu un negodīgu konkurenci, ko rada par šiem pārkāpumiem atbildīgie uzņēmumi.

Papildu analīzē varētu izvērtēt, kādā veidā būtu iespējams samazināt kārtējās izmaksas, piemēram, vai to var panākt, ja tiks ieviesta saskaņota iesniegšanas procedūra, nodrošinot vienotu visām dalībvalstīm paredzēto viegli lietojamu saskarni un/vai akceptējot XML datnes, kuras visās dalībvalstīs varēs augšupielādēt vienā un tajā pašā formātā.

4.           Nobeiguma piezīmes

Kopumā dalībvalstis uzskata, ka ir pāragri pilnībā novērtēt ietekmi, ko rada kopsavilkuma paziņojumiem noteikto saīsināto termiņu ieviešana. Komisija ir nonākusi pie atzinuma, ka dalībvalstīm vajadzēs vairāk laika, lai pielāgotu savas riska analīzes sistēmas un pilnā mērā izmantotu priekšrocības, ko sniedz minētās tiesību aktu izmaiņas.

Tomēr jau šajā posmā ir skaidrs, ka dalībvalstis lielākoties uzskata, ka tas, ka kopsavilkuma paziņojumos sniegtā informācija kļuvusi pieejama ātrāk, reāli palielina viņu spējas īsākā laikā atklāt krāpnieciskus darījumus. Papildus ātrai informācijas apmaiņai ar Eurofisc tīkla palīdzību, šie jaunie noteikumi palīdz dalībvalstīm ātrāk nekā agrāk atmaskot krāpniekus.

Taču, no otras puses, iespēja, kura dalībvalstīm ļauj izmantot atšķirīgus pārskata periodus, joprojām tiek uzskatīta par šķērsli, kas liedz regulējumam pilnībā sasniegt tā mērķus attiecībā uz riska novērtējumu un krāpšanas apkarošanu.

No komercdarbības viedokļa raugoties, ir skaidrs, ka kopsavilkuma paziņojumu iesniegšanas termiņa saīsināšana izraisa to izmaksu pieaugumu, kas saistītas ar informācijas apstrādi, ņemot vērā, ka ir krietni palielinājies iesniedzamo paziņojumu skaits. Turklāt jaunā termiņa ieviešana ietekmēja sazināšanos ar nodokļu administrācijām, kas ir kļuvusi biežāka, jo dati jākoriģē vai jāpārbauda biežāk. Tomēr, ņemot vērā, ka pašlaik informācija jāiesniedz biežāk, proti, ik mēnesi, informācijas ticamība varētu palielināties.

Kopumā Komisija uzskata, ka šajā ziņojumā nav pietiekami daudz tādu elementu, kas šajā posmā pamatotu spēkā esošo noteikumu grozījumu priekšlikumu. Taču, ja nākotnē atklāsies jauni elementi, Komisija var vēlreiz apsvērt šo noteikumu grozījumus.

Pielikums

1. tabula. Iespēju piemērošana

1. Atkāpe no ikmēneša kopsavilkuma paziņojuma netiek piemērota || 2. Atkāpe no ikmēneša kopsavilkuma paziņojuma tiek piemērota

2a. Fakultatīva atkāpe || 2b. Obligāta atkāpe

Līdz (1) 2010. gada 1. janvārim un pēc šā datuma || No 2010. gada 1. janvāra || Līdz (1) 2010. gada 1. janvārim un pēc šā datuma || No 2010. gada 1. janvāra || Līdz (1) 2010. gada 1. janvārim un pēc šā datuma || No 2010. gada janvāra

Bulgārija Francija || Kipra Igaunija Somija Grieķija Latvija Lietuva Rumānija Slovēnija || Austrija Īrija Itālija || Beļģija Dānija Vācija Luksemburga Malta Polija Zviedrija Nīderlande Apvienotā Karaliste || Portugāle || Čehija Ungārija Slovākija Spānija

(1) Tikai attiecībā uz precēm.

2. tabula. Atsevišķie un apvienotie kopsavilkuma paziņojumi

1. Atsevišķie kopsavilkuma paziņojumi || 2. Apvienotie kopsavilkuma paziņojumi

2a. Saskaņotais periodiskums || 2b. Atšķirīgais periodiskums

Francija Luksemburga || Austrija                              Itālija Beļģija                               Latvija Bulgārija                            Lietuva Kipra                                 Malta Čehija                                Polija Dānija                                Portugāle Igaunija                              Rumānija Somija                               Slovākija Grieķija                             Slovēnija Ungārija                             Spānija Zviedrija || Vācija Īrija Nīderlande Apvienotā Karaliste

3. tabula. Kopsavilkuma paziņojumu iesniegšana papīra formā un/vai elektroniskā veidā

Iesniegšana elektroniskā veidā

1. Obligāta || 2. Obligāta, bet ar izņēmumiem || 3. Fakultatīva

1a. Līdz 2010. gada 1. janvārim un pēc šā datuma || 1b. No 2010. gada 1. janvāra || 2a. Līdz 2010. gada 1. janvārim un pēc šā datuma || 2b. No 2010. gada 1. janvāra

Bulgārija Portugāle Slovēnija Spānija || Kipra (1) Čehija Dānija (1) Ungārija Itālija Latvija (2) Malta Slovākija || Austrija Beļģija Francija Vācija Grieķija Īrija Nīderlande || Somija Luksemburga Rumānija || Igaunija Lietuva Polija Zviedrija Apvienotā Karaliste

(1) Paziņojumi ar korekcijām var būt iesniegti papīra formā. (2) No 2011. gada 1. janvāra.

[1]               PricewaterhouseCoopers: Expert study on the issues arising from a reduced time frame and the options allowed for submitting recapitulative statements - Application of Article 263(1) of Directive 2006/112/EC (amended by Directive 2008/117/EC).

[2]               Īsais apraksts ir iegūts no ProcewaterhouseCoopers pētījuma.

Top