This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52012DC0226
COMMUNICATION FROM THE COMMISSION TO THE EUROPEAN PARLIAMENT, THE COUNCIL, THE EUROPEAN ECONOMIC AND SOCIAL COMMITTEE AND THE COMMITTEE OF THE REGIONS National Roma Integration Strategies: a first step in the implementation of the EU Framework
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI Romu integrācijas valstu stratēģijas: pirmais solis ES programmas īstenošanā
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI Romu integrācijas valstu stratēģijas: pirmais solis ES programmas īstenošanā
/* COM/2012/0226 final */
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI Romu integrācijas valstu stratēģijas: pirmais solis ES programmas īstenošanā /* COM/2012/0226 final */
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS
PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN
REĢIONU KOMITEJAI Romu integrācijas valstu
stratēģijas: pirmais solis ES programmas īstenošanā 1. Ievads Pēdējos gados romu situācija[1] ir arvien vairāk nākusi
politiskās uzmanības centrā Eiropā. Romi, kas ir Eiropas
lielākā minoritāte – 10 līdz 12 miljoni cilvēku –,
ļoti bieži cieš no rasisma, diskriminācijas un sociālās
atstumtības un dzīvo lielā nabadzībā, viņiem
trūkst piekļuves veselības aprūpei un pienācīgiem
mājokļiem. Daudzas romu sievietes un bērni cieš no
vardarbības un ekspluatācijas un no cilvēku tirdzniecības[2], tostarp pašu kopienā.
Daudzi romu bērni neapmeklē skolu, bet gan klaiņo ielās.
Nepietiekama izglītība un diskriminācija darba tirgū ir novedusi
pie liela bezdarba un neaktīvo iedzīvotāju īpatsvara vai
romu nodarbinātības zemas kvalitātes, zema prasmju
līmeņa un slikti apmaksātos darbos. Tādējādi tiek
zaudēts potenciāls un vēl vairāk apgrūtinātas
iespējas panākt izaugsmi[3].
Tādēļ romu labāka integrācija ir absolūti
nepieciešama gan no morālā, gan ekonomiskā viedokļa, bet
tādēļ būs nepieciešams mainīt lielas sabiedrības
daļas un arī romu kopienu locekļu uzskatus. Dalībvalstīm ir galvenā
atbildība un kompetences, lai mainītu marginalizēto iedzīvotāju
grupu stāvokli, tādēļ atbalsts romiem pirmām
kārtām ir dalībvalstu ziņā. Lai sniegtu tām
atbalstu šīs situācijas risināšanā, ES ir darījusi
pieejamu plašu juridisko, politisko un finanšu instrumentu klāstu. Kaut
arī konkrētie valsts apstākļi, vajadzības un
nepieciešamie risinājumi Eiropā ir krietni atšķirīgi,
kopīgās pārvietošanās brīvības un
pamattiesību vērtības un kopīgie mērķi
nodrošināt politisko stabilitāti, ekonomikas uzplaukumu, sociālo
kohēziju un solidaritāti starp dalībvalstīm rada nepieciešamību
pēc Eiropas iesaistes romu integrācijas politikā. Turklāt
joprojām sarežģītajai situācijai saistībā ar to
romu, kuri ir ES pilsoņi, pilnīgu integrāciju
sabiedrībā ir tieša ietekme uz ES plašāka mēroga
attiecībām ar trešām valstīm, piemēram, saistībā
ar vīzu prasībām, ko dažas trešās valstis piemēro
konkrētu dalībvalstu valstspiederīgajiem[4]. Tādēļ Eiropas Komisija
2011. gada 5. aprīlī pieņēma ES programmu
attiecībā uz Romu integrācijas valsts stratēģijām
līdz 2020. gadam[5],
aicinot dalībvalstis sagatavot vai pārskatīt romu
integrācijas valsts stratēģijas[6],
lai efektīvāk risinātu uzdevumus romu integrācijas
jomā nolūkā līdz šīs desmitgades beigām
reāli uzlabot situāciju. ES valstu un valdību
vadītāji[7],
apstiprinot programmu, norādīja, ka, neraugoties uz ekonomisko un
finansiālo krīzi, romu iekļaušana kļūst par visu
dalībvalstu svarīgu prioritāti. ES programmas mērķis ir
palīdzēt dalībvalstīm ieviest reālas izmaiņas
romu dzīvē, mainot pieeju viņu iekļaušanai. ES tiesību
akti jau tagad aizliedz diskrimināciju rases vai etniskās izcelsmes
dēļ izglītībā, nodarbinātībā,
veselības aprūpē un mājokļu jautājumos, kā
arī citās jomās, taču ar tiesību aktiem vien ir par
maz – dalībvalstīm nepieciešams izstrādāt un īstenot
integrētu un ilgspējīgu pieeju, kurā apvienoti
pasākumi dažādās jomās, tostarp izglītības,
nodarbinātības, veselības aprūpes un mājokļu
jomā. ES programma romu iekļaušanu pirmo reizi
izvirza par ES mēroga jautājumu un to nepārprotami sasaista ar
ES izaugsmes stratēģiju „Eiropa 2020”[8].
Romu pastāvīgai ekonomiskai un sociālai marginalizācijai ir
tieša ietekme uz stratēģiju. Trīs no pieciem
stratēģijas „Eiropa 2020” galvenajiem mērķiem ir tieši
saistīti ar ES romu iekļaušanas programmas mērķiem:
cīņa pret nabadzību un sociālo atstumtību,
nodarbinātības līmeņa celšana un priekšlaicīgas
mācību pārtraukšanas samazināšana, vienlaikus palielinot
augstākās izglītības ieguvēju skaitu. Lai gūtu
pietiekamus panākumus stratēģijā „Eiropa 2020”
iekļauto nodarbinātības, sociālās iekļaušanas un
izglītības mērķu sasniegšanā, dalībvalstīs,
kurās ir lielāks romu iedzīvotāju īpatsvars, būs
nepieciešams reāls un ātrs romu situācijas risinājums. ES fondi (jo īpaši struktūrfondi)
varētu būt spēcīgs līdzeklis, lai uzlabotu
nelabvēlīgos apstākļos dzīvojošu grupu, piemēram,
romu, sociāli ekonomisko situāciju, tomēr no
26,5 miljardiem euro, kas piešķirti dalībvalstu pasākumu
atbalstam sociālās iekļaušanas jomā laikposmā no
2007. līdz 2013. gadam, pārāk maz līdzekļu
nes labumu nelabvēlīgos apstākļos dzīvojošām romu
kopienām. Eiropas Komisija ir apņēmusies
novērtēt romu integrācijas valsts stratēģijas un
sniegt ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, un tas ir šā
paziņojuma nolūks. Savā novērtējumā Komisija
apsver arī daudzus pilsoniskās sabiedrības un citu
ieinteresēto personu pienesumus, kā arī idejas, kas tika paustas
Eiropas platformas romu iekļaušanai ārkārtas sanāksmē,
kura notika Briselē 2012. gada 22. martā. Romu integrācijas valstu stratēģiju
pieņemšana veicinās patiesas izmaiņas romu iedzīvotāju
dzīvē. Nākamajā posmā galvenā uzmanība
jāpievērš uz īstenošanu balstītiem rīcības
plāniem, kuros paredzēti konkrēti pasākumi, kas atbilst
romu iekļaušanas mērķiem, un to īstenošanai paredzēti
skaidri termiņi un pienācīgs finansējums. 2. Valstu stratēģiju
novērtējums Līdz 2012. gada martam visas
dalībvalstis bija iesniegušas romu integrācijas valsts
stratēģiju vai atbilstošu politikas pasākumu kopumu
plašākā sociālās iekļaušanas politikā. Dažas
dalībvalstis nolēma pārskatīt savas esošās
stratēģijas, lai tās saskaņotu ar ES programmu, bet citas
izstrādāja savu pirmo valsts stratēģiju. Valstu
stratēģijas atšķiras atkarībā no romu
iedzīvotāju skaita un uzdevumiem, kādi dalībvalstīm
jārisina[9].
Komisijas novērtējumā galvenā
uzmanība pievērsta dalībvalstu pieejām četrās
galvenajās jomās – izglītības, nodarbinātības,
veselības aprūpes un mājokļu jomā – un tam, kā
tiek risinātas strukturālās prasības (sadarbība ar
pilsonisko sabiedrību, reģionālajām un vietējām
iestādēm, uzraudzība, diskriminācijas nepieļaušana un
valstu kontaktpunktu izveide), kā arī finansējums. Katrā
sadaļā apkopojuma tabulā norādītas tās
dalībvalstis, kuras ierosina ieviest konkrētus pasākumus,
kādi prasīti ES programmā[10].
Dalībvalstis, kas nav uzskaitītas, nav sniegušas ziņas par
šādiem pasākumiem, un tām nepieciešams pievērsties šiem
specifiskajiem jautājumiem, ja tie ir būtiski romu
iedzīvotājiem. Pamatojoties uz novērtējumu, politisko
ieteikumu kopums katrā nodaļā norāda, kādām
prioritātēm dalībvalstīm, ņemot vērā to
vietējos apstākļus, būtu turpmāk
jāpievēršas, lai izpildītu saistības. Šie politikas
ieteikumi būtu jāiekļauj vispārējā programmā
cīņai pret nabadzību un atstumtību. 2.1. Četras galvenās
jomas (a)
Izglītība ES mērķis ir panākt, ka visi
romu bērni pabeidz vismaz pamatskolu un viņiem ir pieejama
kvalitatīva izglītība[11]. Visas dalībvalstis atzīst
izglītības nozīmi, un vairums ir noteikušas mērķus,
kas parasti pārsniedz minimuma standartu, kāds noteikts ES
programmā – pamatskolas pabeigšanu –, aptverot plašāku izglītības
spektru, sākot no pirmsskolas[12]
līdz vidējai un pat augstākajai izglītībai. Saskaņā ar valstu tiesību aktiem
visiem skolas vecuma bērniem ES ir jāapmeklē skola. Taču
nesenajā apsekojumā, ko veica Pamattiesību aģentūra,
tika konstatēts, ka vairākās dalībvalstīs vismaz
10 % romu bērnu vecumā no 7 līdz 15 gadiem skolu
neapmeklē[13].
Tā kā tas ir pirmais solis ceļā uz pamatprasmju
iegūšanu, dalībvalstīm būtu jācenšas paaugstināt
skolas apmeklētības līmeni. Īpaši, lai veicinātu
pamatskolas izglītības iegūšanu, dalībvalstīm
būtu jāveicina bērnu uzņemšana pirmsskolas
izglītības un aprūpes iestādēs, skolotāju un
starpnieku apmācība un romu skolēnu iekļaušana
parastajās skolās. Vairākās dalībvalstīs ir
paredzēti pasākumi, lai mazinātu vidusskolas mācību
priekšlaicīgu pārtraukšanu, bet dažās dalībvalstīs
tiek paredzēts palielināt romu studentu līdzdalību
augstākajā izglītībā. Pasākumi bērnu izglītības
līmeņa celšanai ES programmā prasītie pasākumi || Dalībvalstis, kas tiem pievērsušās[14] Vispārējā mērķa apstiprināšana || BE, BG, CZ, DK, DE, EE, IE, EL, ES, IT, CY, LV, LT, LU, HU, AT, PL, PT, RO, SI, SK, FI, UK Konkrēti mērķi atšķirību mazināšanai izglītības jomā || BE, BG, CZ, EL, ES, IT, CY, LU, HU, AT, PL, PT, RO, SI, SK, FI, UK Kvalitatīvas pirmsskolas izglītības un aprūpes pieejamības paplašināšana || CZ, EL, ES, IT, CY, LV, HU, AT, PL, PT, RO, SI, SK, FI Pasākumi nolūkā nodrošināt, ka visi romu bērni pabeidz vismaz pamatskolu || BE, BG, DE, EE, IE, EL, ES, FR, IT, LV, LU, HU, NL, PT, RO, SI, SK, FI, SE, UK Vidējās izglītības priekšlaicīgas pārtraukšanas mazināšana || BG, CZ, IE, EL, ES, FR, IT, HU, AT, PL, PT, RO, SK, FI, UK Līdzdalības palielināšana augstākajā izglītībā || CZ, ES, IT, HU, PT, FI Pasākumi segregācijas novēršanai || CZ, EL, ES, HU, PL, RO, SK Atbalsta pasākumi || BE, CZ, EE, IE, ES, IT, CY, LV, LT, HU, AT, PL, PT, RO, SI, SK, FI, SE, UK Vairākas dalībvalstis paredz papildu
atbalsta pasākumus, piemēram, romu valodas mācīšanas un
apguves programmas, mācību atbalsta programmas, piemēram,
atbalsts pēc mācību pārtraukšanas vai „otras
izdevības” mācības, vecāku izglītība, tostarp
starpniecība, un izpratnes vairošana par izglītības nozīmi. Romu
iekļaušanu izglītībā veicinošo pasākumu piemēri Iesaistot palīgus un starpniekus, kas paši ir romi, Slovēnija cenšas romu bērnus iekļaut izglītības pasākumos (pirmsskolas līmenī) cik iespējams agrīnā posmā. Uzlabojot izglītības sniedzēju apmācības kvalitāti un sniedzot lielāku atbalstu mācību tīkliem, tiks ievērojami palielināts romu bērnu īpatsvars vispārizglītojošo skolu beidzēju vidū (Ļubļanā vidusskolas izglītību iegūst vidēji 54,3 %, bet romu īpatsvars ir 18,7 %). Turklāt uzmanība tiek pievērsta romu kultūras un mantojuma popularizēšanai. Spānija veido jaunas starpniecības programmas, lai palīdzētu samazināt mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas un kavēšanas gadījumu skaitu (pamatizglītības sektorā mērķis ir panākt samazinājumu no 22,5 % pašlaik līdz 15 % līdz 2015. gadam un 10 % līdz 2020. gadam). Kauhajoki modelis Somijā balstās uz trim instruktoriem, kuriem ir romu izcelsme. Pirmsskolas skolotājs sniedz atbalstu bērniem un ģimenēm, kas piedalās pirmsskolas izglītībā; īpašo vajadzību palīgs sniedz atbalstu vispārizglītojošo skolu skolēniem; bet īpašs speciālists sniedz atbalstu jauniešiem mācību turpināšanā un darba atrašanā. Turklāt daudzos dokumentos ir minēts
atbalsts romu kultūrai un vēsturei vispārizglītojošajā
mācību programmā. Kopumā lielākajā daļā
stratēģiju tiek uzsvērts, ka, lai cīnītos pret
stereotipiem, nepieciešama labāka kultūras izpratne. Integrētas pieejas ietvaros dalībvalstīm izglītības jomā prioritārā kārtā būtu · jānovērš skolu segregācija un īpašo vajadzību izglītības ļaunprātīga izmantošana, · pilnībā jānodrošina obligātā izglītība un jāveicina arodapmācība, · jāveicina bērnu uzņemšana pirmsskolas izglītības un aprūpes iestādēs, · jāuzlabo skolotāju apmācība un skolu starpniecība, · jāuzlabo vecāku izpratne par izglītības nozīmi. (b)
Nodarbinātība ES mērķis ir mazināt
atšķirības starp romiem un pārējiem iedzīvotājiem
nodarbinātības jomā[15]. Visas dalībvalstis atzīst
nepieciešamību mazināt atšķirības starp romiem un pārējiem
iedzīvotājiem nodarbinātības jomā. Lai to
panāktu, nepieciešams veicināt integrētu pieeju visās
dalībvalstīs, bet jo īpaši tajās, kurās ir vairāk
romu iedzīvotāju vai kurās atšķirības ir
būtiskas. Turklāt aktīvai iekļaušanas politikai[16] būtu arī
jābūt romiem saprotamai. Turklāt, lai gūtu reālus
rezultātus, dalībvalstīm nepieciešams mērķus izteikt
skaitliski izmērāmā veidā, balstoties uz skaidri noteiktiem
pamatdatiem, lai gūtos panākumus varētu uzraudzīt. Īpaši tajās dalībvalstīs,
kurās ir lielāks romu īpatsvars, šie iedzīvotāji
apdzīvo galvenokārt lauku apvidus. Šo
dalībvalstu stratēģijās būtu jāņem
vērā šāds ģeogrāfiskais sadalījums, nosakot
piemērotus pasākumus (gan lauksaimniecības nozarē, gan
citās nozarēs), kuros romi varētu piedalīties,
tādējādi nodrošinot romiem reālas darba iespējas. Pasākumi nolūkā palielināt
līdzdalību darba tirgū ES programmā prasītie pasākumi || Dalībvalstis, kas tiem pievērsušās Vispārējā mērķa apstiprināšana || Visas dalībvalstis Konkrēti mērķi atšķirību mazināšanai nodarbinātības jomā || BG, CZ, EL, ES, FR, HU, PL, PT, RO, SI, SK, FI Vispārīgi pasākumi saskaņā ar vienlīdzīgas attieksmes principu, lai mazinātu atšķirības nodarbinātības jomā || DK, DE, EE, IE, FR, CY, LV, LU, NL, AT, PL, SE Papildu vai īpaši pasākumi attiecībā uz romiem[17] || BG, CZ, IE, ES, HU, AT, PT, RO, SI, SK, FI, SE Piekļuve mikrokreditēšanai Ierēdņi publiskajā sektorā Individualizēti pakalpojumi || IE, EL, ES, FR, IT, HU, PT, RO, SK, FI IE IE, IT, HU, PT, RO, FI, SE Integrēta pieeja || BG, CZ, ES, HU, SI, SK, FI, UK Tikai dažas dalībvalstis bija
pievērsušās ES programmā ierosinātajiem pasākumiem,
piemēram, mikrokredītu pieejamības nodrošināšanai,
kvalificētu ierēdņu nodarbināšanai publiskajā sektorā
un individualizētu pakalpojumu sniegšanai un starpniecībai.
Vairākas dalībvalstis paredz citus īpašus pasākumus, lai
nodrošinātu romiem nediskriminējošu piekļuvi darba tirgum,
tostarp, piemēram, arodapmācību un apmācību darba
vietā vai bērnu aprūpes pieejamības veicināšanu.
Vairākas dalībvalstis arī plāno vēl citus pasākumus
papildus tiem, kas ierosināti ES programmā. Romu iekļaušanu nodarbinātībā
veicinošo pasākumu piemēri Spānijas mērķis ir palielināt nodarbinātības rādītāju romu iedzīvotāju vidū no 44 % (2011. gadā) līdz 50 % 2015. gadā un 60 % 2020. gadā, izvirzot īpašu mērķi attiecībā uz romu sieviešu nodarbinātības rādītāju. Programmas veicinās nepieciešamo prasmju apguvi un vienlaikus atvieglos piekļuvi parastajām mācību programmām saistībā ar piekļuvi nodarbinātībai. Austrija veicina Austrijas un imigrantu kopienām piederīgo romu jauniešu piekļuvi darba tirgum, stiprinot Thara projektu, kas ietver sabiedrisko darbu, darbaudzināšanu un apmācību. Iepriekšējā Thara projektā (2011.-2012. gads) galvenā uzmanība tika veltīta valstspiederīgo un imigrantu romu piekļuvei nodarbinātībai, aptverot 107 romus un 56 dalībniekus no valsts pārvaldes un pilsoniskās sabiedrības. Balstoties uz gūtajām atziņām, pašreizējā projekta mērķis ir konkrētāk pievērsties integrācijai darba tirgū, tostarp atbalstot pašnodarbinātību. Bulgārijas mērķis ir līdz 2015. gadam paaugstināt romu nodarbinātības rādītāju, galvenokārt ar ESF atbalstu rīkojot mācību kursus vairāk nekā 28 000 bezdarbnieku un nodarbināto romu, lai uzlabotu viņu iespējas atrast darbu un viņu kvalifikāciju un apmācot 1500 cilvēkus vadībā un uzņēmējdarbībā. Romu līdzdalības palielināšana
darba tirgū dalībvalstīs, kurās ir daudz romu
iedzīvotāju, sniegs acīmredzamas ekonomiskas priekšrocības,
īpaši ekonomiski grūtos laikos. Integrētas pieejas ietvaros dalībvalstīm nodarbinātības jomā prioritārā kārtā būtu · jānodrošina pielāgoti darba meklēšanas palīdzības un nodarbinātības dienesti, · jāsniedz atbalsts pārejas sabiedrisko darbu programmām apvienojumā ar izglītību, kā arī sociālajiem uzņēmumiem, kuros tiek nodarbināti romi vai kuri tiem sniedz īpašus pakalpojumus, · jāsniedz atbalsts pirmās darba pieredzes iegūšanai un apmācībai darba vietā, · jālikvidē šķēršļi, tostarp diskriminācija, kas traucē iekļūt/atgriezties darba tirgū, īpaši sievietēm, · jāsniedz spēcīgāks atbalsts pašnodarbinātībai un uzņēmējdarbībai. (c)
Veselības aprūpe ES
mērķis ir samazināt veselības stāvokļa
atšķirības starp romiem un pārējiem
iedzīvotājiem. Kaut arī piekļuve veselības
aprūpei ir universāla visās dalībvalstīs, reāli
ne visi romi var piekļūt šiem pakalpojumiem tādā pašā
mērā kā pārējie iedzīvotāji. Vairums
dalībvalstu plāno uzlabot veselības aprūpes pieejamību
romiem, izmantojot popularizēšanas pasākumus un citas metodes. Dažas
dalībvalstis ir iekļāvušas pasākumus, kā mazināt
nevienlīdzību veselības jomā starp romiem un
pārējiem iedzīvotājiem, ietverot virkni profilaktisku
pasākumu papildus tiem pasākumiem, kas uzskaitīti ES
programmā. Tomēr tikai nedaudzas dalībvalstis ir izveidojušas
visaptverošu pieeju, kā uzlabot romu veselību. Vairākas dalībvalstis jau ir izveidojušas
vai apsver izveidot programmas, kurās kvalificēti romi
iesaistīti kā starpnieki, uzlabojot piekļuvi veselības
aprūpei. Šādas iniciatīvas ir ļoti vēlamas. Tomēr
šādus pasākumus nepieciešams papildināt ar citām
darbībām, lai panāktu būtisku ietekmi uz veselības
stāvokļa atšķirībām starp romiem un pārējiem
iedzīvotājiem. Nepieciešamība pēc sistemātiskas,
integrētas pieejas veselībai ir atzīta par būtisku
uzdevumu. Tai nepieciešama koordinācija starp veselības aprūpes
jomu un citām jomām – īpaši izglītību,
mājokļiem, nodarbinātību un diskriminācijas
nepieļaušanu. Pasākumi veselības aprūpes uzlabošanai ES programmā prasītie pasākumi || Dalībvalstis, kas tiem pievērsušās Vispārējā mērķa apstiprināšana || BG, CZ, IE, EL, ES, FR, IT, HU, RO, SI, SK, SE Konkrēti mērķi veselības stāvokļa atšķirību mazināšanai || BG, CZ, IE, EL, ES, FR, IT, HU, RO, SI, SK Vispārīgi pasākumi veselības stāvokļa atšķirību mazināšanai, kuros izmanto esošās struktūras || DK, DE, EE, FR, CY, LV, LU, NL, AT, PL, PT, SE Piekļuve kvalitatīvai veselības aprūpei īpaši bērniem un sievietēm || EE, EL, ES, FR, IT, HU, PL, SK, SE Papildu pasākumi[18] || BE, BG, CZ, EE, ES, HU, PT, RO, SI, SK, FI, SE, UK Vairākas dalībvalstis uzsver
nepieciešamību būtiski pievērsties bērnu un sieviešu
veselības jautājumiem[19].
Dažas dalībvalstis min veselības aprūpes speciālistu
sagatavošanas būtisko nozīmi, lai strādātu ar
cilvēkiem, kuriem ir dažāda sociāli ekonomiskā izcelsme. Romu iekļaušanu veselības
aprūpē veicinošo pasākumu piemēri Ungārija ir izvirzījusi mērķi ar Eiropas Sociālā fonda palīdzību apmācīt 2000 romu sievietes un atvieglot praktiskās pieredzes ieguvi sociālo, bērnu labklājības un bērnu aizsardzības dienestu darbā, kā arī ģimenes atbalsta sociālo darbinieku, kopienas veidotāju, nodarbinātības veicinātāju un veselības aprūpes starpnieku darbā. Īrija sniedza piekļuvi virknei nomadiem paredzētu veselības dienestu, piemēram, Nomadu veselības vienībām un Primārās veselības aprūpes projektiem (tostarp veselības aprūpes starpniekiem un sabiedriskās veselības aprūpes māsām, kas nodarbojas ar iedzīvotājiem, kuri neuzturas vienā vietā). Kopš 1994. gada dažas nomadu sievietes tiek apmācītas par kopienas starpniecēm veselības jautājumos, lai veidotu primārās veselības aprūpi, balstoties uz nomadu kopienu vērtībām. Rumānijas valdība 2011. gadā nodarbināja aptuveni 450 veselības nozares starpnieku, lai uzlabotu romu iedzīvotāju piekļuvi valsts veselības dienestiem. Viņu uzdevums ir veicināt dialogu starp romiem un medicīnas iestādēm un darbiniekiem. Viņi sniedz aktīvu atbalstu romu iedzīvotājiem saistībā ar personas dokumentu iegūšanu, veselības apdrošināšanu un reģistrēšanos pie ģimenes ārsta, kā arī skaidro dažādus veselības jautājumus mātēm. Tā kā šī prakse ir izrādījusies sekmīga, viens no mērķiem romu iekļaušanas jomā ir līdz 2020. gadam par 25 % palielināt starpnieku skaitu veselības jomā. Tomēr šīs apņemšanās
nepieciešams nostiprināt, nosakot konkrētus termiņus to
īstenošanai un izvirzot izmērāmus mērķus, lai
varētu uzraudzīt progresu. Turklāt daudzās dalībvalstīs
nepieciešams skaidrāk piešķirt finanšu līdzekļus, lai
mazinātu nevienlīdzību. Integrētas pieejas ietvaros dalībvalstīm veselības aprūpes jomā prioritārā kārtā būtu · jāpaplašina pamata sociālās apdrošināšanas aptvērums un pakalpojumi (tostarp risinot reģistrāciju vietējās iestādēs), · jāuzlabo romu un citu neaizsargāto grupu piekļuve pamata, ārkārtas un specializētajiem dienestiem, · jāizvērš izpratnes veicināšanas kampaņas par regulārām medicīniskām pārbaudēm, pirmsdzemdību un pēcdzemdību aprūpi, ģimenes plānošanu un imunizāciju, · jānodrošina, ka informācija par profilaktiskiem veselības aprūpes pasākumiem nonāk līdz romiem, un īpaši sievietēm un bērniem, · jāuzlabo dzīves apstākļi, īpašu uzmanību pievēršot segregētām apmetnēm. (d)
Mājokļi un pamatpakalpojumi ES mērķis ir novērst
procentuālo atšķirību starp romiem un pārējiem
iedzīvotājiem attiecībā uz piekļuvi
mājokļiem un komunālajiem pakalpojumiem. Kaut arī visas dalībvalstis ir
vienisprātis, ka nepieciešams uzlabot daudzu romu mājokļu
apstākļus, konkrētus pasākumus integrētas pieejas
ietvaros, lai risinātu šo situāciju, ierosina nedaudzas.
Atsevišķi pasākumi, kas neietilpst visaptverošā pieejā
mājokļu jautājumam, tostarp citi papildu pasākumi
izglītības, nodarbinātības un veselības aprūpes
jomā, var nesniegt paliekošus rezultātus. Tādēļ
dalībvalstis tiek mudinātas apsvērt, kā paplašināt
mājokļu intervences, pilsētplānošanas un lauku
attīstības jomu un tās iekļaut šādā
visaptverošā plānā. Dažas dalībvalstis, īpaši
tās, kurās romu iedzīvotāju ir samērā maz, romu mājokļu
jautājumus risina esošo struktūru ietvaros. Vairākas
dalībvalstis pievēršas piekļuvei mājokļiem, tostarp
sociālajiem mājokļiem. Pasākumi mājokļu
situācijas uzlabošanai ES programmā prasītie pasākumi || Dalībvalstis, kas tiem pievērsušās Vispārējā mērķa apstiprināšana || Visas dalībvalstis, izņemot LT Konkrēti mērķi, lai mazinātu atšķirības piekļuvē mājokļiem un komunālajiem pakalpojumiem || Visas dalībvalstis, izņemot LT Vispārīgi pasākumi, izmantojot pašreizējās struktūras || DK, DE, EE, LV, LU, NL, AT, SE Piekļuve mājokļiem, tostarp sociālie mājokļi || BG, CZ, DK,DE, IE, ES, IT, CY, HU, AT, PT, SI, SK, SE, Iedzīvotāju, kuri neuzturas vienā vietā, vajadzību risināšana || BE, IE, FR, AT,UK Integrēta pieeja || CZ, ES, FR, HU, PT, RO, FI, Tikai nedaudzas dalībvalstis plāno
īpašus pasākumus, lai veicinātu nediskriminējošu
piekļuvi mājokļiem. Vairums dalībvalstu, kurās ir
nomadu kopienas, paredz īpašus pasākumus attiecībā uz
iedzīvotājiem, kas neuzturas vienā vietā. Lai
dalībvalstis rastu ilgspējīgus risinājumus, būtiska ir
reģionālo un vietējo iestāžu, kā arī vietējo
romu un pārējo iedzīvotāju kopienu iesaiste. Romu iekļaušanu mājokļu jomā
veicinošo pasākumu piemēri Apvienotajā Karalistē Velsas reģionālās iestādes ieviesa īpašus pasākumus, lai uzlabotu izmitināšanu un piekļuvi pakalpojumiem romiem un iedzīvotājiem, kas neuzturas vienā vietā. Velsas valdība finansējumu, kas vietējām iestādēm pieejams, lai varētu veikt renovāciju un veidot jaunas apmešanās vietas, ir palielinājusi no 75 % līdz 100 %. Ungārijā nolūkā veicināt segregētā vidē dzīvojošu personu sociālo integrāciju, izmantojot gan ESF, gan ERAF līdzekļus, tiks īstenotas integrētas programmas, kas paredzētas sociālo, kopienas, izglītības, veselības aprūpes, nodarbinātības un mājokļu apstākļu uzlabošanai. Papildus kopienas centru izveidei, kuros iemītniekiem tiks sniegti higiēnas un citi pakalpojumi, tiks risinātas arī viņu mājokļu vajadzības, tostarp, izmantojot sociālos mājokļus. Francijā vairākas vietējās iestādes ir izveidojušas „iekļaušanas ciematus”, lai risinātu sliktākā situācijā esošu cilvēku, tostarp romu, kuri dzīvo nelegālās apmetnēs, vajadzības. Šādus projektus ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda palīdzību izvērsīs arī citas vietējās iestādes. Ņemot vērā vietējā
līmeņa nozīmi mājokļu jautājumu risināšanā,
dalībvalstis tiek aicinātas veicināt kopienas vadītos
vietējos attīstības un integrētos teritoriālos
ieguldījumus, kurus atbalsta no Eiropas Reģionālās
attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas
fonda[20].
Integrētas pieejas ietvaros dalībvalstīm mājokļu jomā prioritārā kārtā būtu · jāveicina desegregācija, · jāveicina vietēja līmeņa integrētas pieejas mājokļu jautājumam, īpašu uzmanību veltot komunālo un sociālo pakalpojumu infrastruktūrai, · attiecīgā gadījumā integrētas pieejas ietvaros jāuzlabo sociālo mājokļu un apmešanās vietu pieejamība, tostarp izmaksu ziņā, un kvalitāte, nodrošinot cenu ziņā pieejamus pakalpojumus. 2.2. Strukturālo prasību
novērtējums ES programma aicina dalībvalstis īstenot
mērķtiecīgu pieeju saskaņā ar Kopīgajiem romu
iekļaušanas pamatprincipiem, nodrošinot to romu integrācijas valsts
stratēģiju saskanību ar valstu reformu programmām
stratēģijas „Eiropa 2020” ietvaros. (a)
Reģionālā / vietējā
līmeņa un pilsoniskās sabiedrības iesaiste ES programmā ir uzsvērta nepieciešamība
pastāvīgi risināt dialogu ar reģionālajām un
vietējām iestādēm, kā arī ar romu pilsonisko
sabiedrību par valstu stratēģiju izstrādi, īstenošanu
un uzraudzību. Vairums dalībvalstu uzsver vietējos
projektus vai vietējo vai reģionālo iestāžu
iniciatīvas nolūkā veicināt romu iekļaušanu, bet tikai
nedaudzas skaidri paredz šo iestāžu iesaisti stratēģiju
īstenošanā un uzraudzībā. Turklāt visai maz kas
liecina, ka šie vietējie publiskie procesa dalībnieki būtu
iesaistīti stratēģiju projektu izstrādē vai ar tiem
būtu notikusi apspriešanās. Ļoti nedaudzos gadījumos
dalībvalstis skaidri nenorāda pasākumus valsts līmenī,
bet konkrētas programmas tiek īstenotas reģionālā un
vietējā līmenī. Attiecībā uz pilsonisko sabiedrību
vairākas dalībvalstis savu politikas dokumentu izstrādes
laikā ir rīkojušas plašas apspriešanās ar romu
pārstāvjiem un pilsoniskās sabiedrības
organizācijām, lai gan šķiet, ka to viedoklis ne vienmēr ir
ticis ņemts vērā. Reģionālo un vietējo iestāžu un
pilsoniskās sabiedrības iesaiste ES programmā prasītie pasākumi || Dalībvalstis, kas tiem pievērsušās Apspriešanās ar vietējām un reģionālajām iestādēm vai romu/pilsonisko sabiedrību stratēģijas projekta izstrādes laikā || BE, BG, DK, DE, EE, IE, ES, FR, IT, LV, HU, NL, AT, PL, PT, RO, SI, SK, FI, SE, UK Reģionālo un vietējo iestāžu plānota iesaiste īstenošanā || BE, BG, CZ, DE, IE, EL, ES, FR, CY, LV, LT, AT, PT, RO, SI, SK, FI, SE, UK Romu/pilsoniskās sabiedrības pārstāvju plānota iesaiste īstenošanā || BE, BG, DE, IE, EL, ES, FR, LV, HU, AT, PL, PT, RO, SI, SK, FI, SE, UK Tomēr vairums dalībvalstu neizskaidroja
savu redzējumu par sadarbību politikas īstenošanā un
uzraudzībā ar reģionālajām un vietējām
iestādēm, no vienas puses, un pilsonisko sabiedrību, kā
arī romu kopienām, no otras. Dalībvalstīm jāpieliek
lielākas pūles, lai visos valsts stratēģijas posmos
jēgpilni iesaistītu gan reģionālās un
vietējās iestādes, gan pilsonisko sabiedrību. Integrētas pieejas ietvaros dalībvalstīm prioritārā kārtā būtu · stratēģiju pārskatīšanā, īstenošanā un uzraudzīšanā cieši jāiesaista reģionālās un vietējās iestādes atbilstīgi to konkrētai kompetencei, · stratēģiju īstenošanā un uzraudzībā jāiesaista pilsoniskā sabiedrība, tostarp romu organizācijas, · jānodrošina koordinācija starp dažādiem pārvaldības līmeņiem, kas iesaistīti stratēģiju īstenošanā, · romu iekļaušana jāintegrē reģionālajā un vietējā darba kārtībā, · jāizmanto Eiropas Sociālais fonds, lai stiprinātu romu organizāciju spējas. (b)
Politikas īstenošanas efektīva
uzraudzība un izvērtēšana ES programmā dalībvalstis tiek
aicinātas savās stratēģijās ietvert stingras
uzraudzības metodes romu iekļaušanas darbību ietekmes
izvērtēšanai, kā arī pārskatīšanas mehānismu
stratēģiju pielāgošanai. Vairākas dalībvalstis atzīst
stingras uzraudzības sistēmas nepieciešamību, un dažas cenšas
ieviest šādu sistēmu vai vismaz plāno to izstrādāt.
Dažas dalībvalstis ir sekmīgi izmēģinājušas
teritoriālu pieeju situācijas attīstības uzraudzībai,
īpaši tajos apvidos, kur situācija ir smagāka. Tomēr
nepieciešami būtiski pūliņi, lai izpildītu ES
programmā paredzēto un attiecīgos gadījumos
nodrošinātu pienācīgu ziņošanu par romu sociāli
ekonomisko iekļaušanu stratēģijas „Eiropa 2020” ietvaros. Uzraudzība un īstenošana ES programmā prasītie pasākumi || Dalībvalstis, kas tiem pievērsušās Stingra uzraudzība, lai izvērtētu ietekmi || IE, LV, PT, SK Pārskatīšanas mehānisms stratēģijas pielāgošanai || BG, IE, EL, ES, LV, SK, FI, SE Integrētas pieejas ietvaros dalībvalstīm būtu · jāizstrādā stingra uzraudzības sistēma vai jāizmanto jau esošā, ja iespējams, sadarbībā ar valsts statistikas birojiem nosakot pamatscenāriju, atbilstīgus rādītājus un izmērāmus mērķus, · jānodrošina, ka katrā programmā ir paredzēti noteikumi par tās būtiskuma, efektivitātes un ietekmes novērtēšanu. (c)
Diskriminācijas aizliegums un
pamattiesību aizsardzība ES
programmā dalībvalstīm tiek prasīts nodrošināt, ka
romi netiek diskriminēti un attieksme pret viņiem ir tāda pati
kā pret visiem citiem cilvēkiem, paredzot vienlīdzīgu
piekļuvi visām pamattiesībām, kā noteikts ES
Pamattiesību hartā. Visas dalībvalstis savās
stratēģijās pievērsa uzmanību diskriminācijas
aizlieguma veicināšanai un pamattiesību aizsardzībai.
Vairumā stratēģiju īpaša sadaļa vai nodaļa ir
veltīta izpratnes veicināšanai par pamattiesībām un
cīņai pret diskrimināciju vai cilvēktiesību
pārkāpšanu (tostarp risinot ar cilvēku tirdzniecību
saistītus jautājumus). Pasākumi cilvēktiesību un
diskriminācijas aizlieguma veicināšanai ES programmā prasītie pasākumi || Dalībvalstis, kas tiem pievērsušās Pasākumi cilvēktiesību un diskriminācijas aizlieguma jomā || BE, BG, CZ, DK, DE, EE, IE, EL, ES, FR, IT, CY, LV, LT, LU, HU, NL, AT, PL, PT, RO, SI, SK, FI, SE, UK Risinājumi situācijai, kad romi netiek
reģistrēti valsts iedzīvotāju reģistros un
attiecīgā gadījumā viņiem nav personu apliecinošu
dokumentu, ir absolūti nepieciešami, lai nodrošinātu
vienlīdzīgu piekļuvi publiskajiem pakalpojumiem. Šim
jautājumam būtu steidzami un pienācīgi jāpievēršas
tajās dalībvalstis, kur tas ir problemātisks. Katras dalībvalsts spēcīgā
pieejā jāietver aktīvāka cīņa pret
diskrimināciju un rasismu, tostarp pret to veidiem, kas skar romus. Tas
būtu jābalsta uz tā, ka ikvienam ir pilnībā
jāievēro ES[21]
un valstu tiesību akti, un ir jāvairo izpratne par sabiedrības
ieinteresētību romu integrācijā. Starpkultūru
saskarsmes iespējas var vairot šādu izpratni un veicināt
destigmatizēšanu. Attiecībā uz piekļuvi
pamattiesībām īpaši neaizsargāta grupa ir romu bērni,
kuri, atskaitot izglītības un veselības jomas, uzmanības
lokā nonāk vien retumis. Vairākās
stratēģijās īpaša uzmanība tiek pievērsta romu
sieviešu stāvoklim, tomēr ir nepieciešami papildu pasākumi, lai
dotu viņām iespēju īstenot savas tiesības. Ievērojams skaits romu, kuri dzīvo
dalībvalstīs, ir trešo valstu valstspiederīgie, kas
dalībvalstīs uzturas likumīgi, un viņiem jāsaskaras ar
tādām pašām problēmām kā migrantiem, kas nāk
no valstīm ārpus ES. Viņus nedrīkstētu
diskriminēt, bet gan viņiem būtu jābūt tādām
pašām tiesībām kā tās, kas piešķirtas migrantiem
no valstīm ārpus ES. Integrētas pieejas ietvaros dalībvalstīm prioritārā kārtā būtu · jāpanāk, ka visi romi ir reģistrēti attiecīgās iestādēs, · aktīvāk jācīnās pret rasismu un diskrimināciju, tostarp vienlaicīgu vairāku veidu diskrimināciju, · jāveido sabiedrības izpratne par kopīgiem ieguvumiem no romu iekļaušanas, · efektīvāk jācīnās pret bērnu darbu un jārisina jautājumi saistībā ar cilvēku tirdzniecību, tostarp īstenojot starptautisku sadarbību. (d)
Valstu kontaktpunkti ES programmā dalībvalstīm
prasīts norādīt valsts kontaktpunktu romu integrācijas
valsts stratēģijai un iestādi, kas koordinē
stratēģijas izstrādi un īstenošanu. Visas dalībvalstis
ir izpildījušas šo prasību, un tajās ir kontaktpunkti,
vairumā valstu – augstā līmenī[22]. Koordinējošo
iestāžu skaidra noteikšana visās 27 dalībvalstīs ir
uzlabojums salīdzinājumā ar iepriekšējo situāciju un
spēcīgs apliecinājums politiskai gribai risināt romu
integrācijas jautājumus[23].
Vienlaikus jānodrošina cieša sadarbība starp valstu kontaktpunktiem
un iestādēm, kas ir atbildīgas par finansējumu un
īstenošanu. Valstu kontaktpunkti ES programmā prasītie pasākumi || Dalībvalstis, kas tiem pievērsušās Iecelt valsts kontaktpunktu || Visas dalībvalstis Visi pasākumi būtu jāievieš
tā, lai valsts kontaktpunkts varētu efektīvi koordinēt romu
iekļaušanas politikas jomas. 2.3. Pasākumu
finansēšanas novērtējums ES programmā dalībvalstīm
prasīts piešķirt romu iekļaušanas pasākumiem pietiekamu
finansējumu no valsts budžeta, kuru attiecīgā gadījumā
papildinās ar ES un starptautisko finansējumu. Valsts
stratēģiju novērtējums liecina, ka vairums dalībvalstu
nav romu iekļaušanai piešķīrušas pietiekamus budžeta
līdzekļus. Tikai dažas dalībvalstis ir norādījušas
budžeta līdzekļus un konkrētas summas romu iekļaušanas
politikas pasākumiem. Lai nodrošinātu savas politikas
īstenošanu, vairākas dalībvalstis plāno izmantot
galvenokārt ES finansējumu, īpaši Eiropas Sociālo fondu un
Eiropas Reģionālās attīstības fondu. Kaut arī ir
iespējas atbalstu neaizsargātām grupām, piemēram,
romiem, sniegt lauku attīstības politikas ietvaros, vairumā
stratēģiju vispār nav atsauces uz Eiropas Lauksaimniecības
fondu lauku attīstībai (ELFLA). Budžeta līdzekļu
piešķīrumos romu integrācijas valsts stratēģijām
būtu jāizmanto teritoriāla pieeja, pievēršoties
īpašām vajadzībām ģeogrāfiskos apvidos, kurus
vissmagāk skārusi nabadzība, vai mērķgrupām,
kuras visvairāk apdraud diskriminācija vai atstumšana, īpašu
uzmanību pievēršot marginalizētām kopienām,
piemēram, romiem[24].
Finansējuma piešķiršana ES programmā prasītie pasākumi || Dalībvalstis, kas tiem pievērsušās Nav ziņu par finansējumu || IE, FR, CY, LU, NL, AT, FI, UK Nav budžeta piešķīrumu || BE, DK, DE, EE, ES Norāde par finansējuma piešķiršanu no valsts budžeta || BG, EL, LV, LT, HU, PL, RO, SI, SK, SE Norāde par starptautiska/ES finansējuma piešķiršanu || CZ, EL, LV, LT, HU, PL, PT, RO, SI, SK Dalībvalstīm romu iekļaušanai
būtu vairāk un labāk jāizmanto ES fondi,
tādējādi palielinot to apgūšanas pakāpi. Lai nodrošinātu savu romu iekļaušanas stratēģiju ilgspējīgu īstenošanu, dalībvalstīm būtu jāpierāda nepārprotama apņemšanās nodrošināt finansējumu līdz pat 2020. gadam, tādējādi paužot politisko gribu risināt romu atstumtības problēmas. 3. Uzdevumi paplašināšanās
valstīm ES programmā uzsvērts, ka ES
mērķi romu integrācijas jomā vienlīdz attiecas uz paplašināšanās
valstīm. Šo valstu romu integrācijas valsts stratēģijas
nepieciešams pārskatīt saskaņā ar minētajiem
mērķiem, un tajās nepieciešams atspoguļot visaptverošu
pieeju, kāda prasīta ES programmā. Tas ir nepārprotami
uzsvērts Komisijas Paplašināšanās stratēģijā un
galvenajos uzdevumos 2011.-2012. gadā[25].
Komisija savos gada progresa ziņojumos cieši
seko notikumu gaitai. Papildus galvenajai uzmanībai uz ES pamatprogrammas
četrām galvenajām jomām Rietumbalkānu valstīm un
Turcijai īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai tiktu
atvieglota piekļuve personas dokumentiem un reģistrācija
vietējās iestādēs[26].
Paplašināšanās valstu valsts iestādēm arī turpmāk
nepieciešams saglabāt apņemšanos veikt konkrētus pasākumus
šajās jomās[27]. Kandidātvalstīs vairākus
pasākumus jau finansē no Pirmspievienošanās palīdzības
instrumenta (IPA) cilvēkresursu attīstības komponenta.
Saņēmēju valstu darbības programmā ir
neaizsargātām grupām un romiem veltīta nodaļa, kas
veicina sociālo iekļaušanu, tostarp mācības,
profesionālo orientāciju un pasākumus, lai uzlabotu
līdzdalību darba tirgū. Lai vēl vairāk palīdzētu
šīm valstīm to centienos veicināt romu integrāciju,
Komisija ir veikusi pasākumus, lai uzlabotu IPA izmantošanu
tā, lai romu iekļaušanas jautājumi valsts un
reģionālā līmenī tiktu risināti
stratēģiskāk un būtu vairāk vērsti uz
rezultātu[28]. Uzlabojot romu integrāciju, tiek panākts
sociālais taisnīgums un veidota iekļaujošāka
sabiedrība paplašināšanās valstīs. Tā ir daļa no
ES kopīgajām vērtībām, kuras pievienošanās
gaitā pārņemt tiek mudinātas paplašināšanās
valstis. Tomēr tas, ka romi paplašināšanās valstīs
pašlaik dzīvo sliktos apstākļos, ir izraisījis to romu
skaita palielināšanos, kas uz laiku migrē uz ES
dalībvalstīm, izmantojot bezvīzu režīmu un pat iesniedzot
patvēruma pieteikumus[29].
Tam var būt negatīva ietekme uz vīzu režīma
liberalizāciju, kas ir viens no lielākajiem sasniegumiem
ceļā uz Rietumbalkānu integrāciju ES.
Paplašināšanās valstīm jākāpina pūliņi
vēl vairāk integrēt savus romu pilsoņus. Šajā
sakarā būtu jārod arī ilgspējīgi risinājumi
attiecībā uz bēgļiem un iekšzemē pārvietotām
personām, no kurām daudzi ir romi[30]. 4. Turpmākā rīcība Komisijas veiktais romu integrācijas valsts
stratēģiju novērtējums liecina, ka dalībvalstis
īsteno centienus izstrādāt visaptverošu pieeju romu
integrācijai. Tomēr joprojām ir daudz darba valstu
līmenī. Romu sociāli ekonomiskā integrācija
pirmkārt un galvenokārt joprojām ir dalībvalstu
atbildība, un tām būs nepieciešami lielāki
pūliņi, lai spētu izpildīt savu pienākumus,
pieņemot konkrētākus pasākumus, izvirzot precīzus un
izmērāmus mērķus, skaidri paredzot finansējumu valsts
līmenī un izveidojot pareizu uzraudzības un
izvērtēšanas sistēmu. Lai paveiktu apzinātos uzdevumus un
panāktu romu minoritāšu efektīvu integrāciju,
dalībvalstīm, īpaši tām, kurās ir ievērojams romu
iedzīvotāju īpatsvars, jo īpaši nepieciešams ·
turpināt regulāru divpusēju
dialogu ar Komisiju un attiecīgām ieinteresētajām
personām, lai –
nodrošinātu valsts stratēģiju un
rīcības plānu saskanību ar ES tiesību aktiem un politikas
virzieniem un ar valstu konkrēto situāciju, tostarp galvenajiem
politikas virzieniem un publiskā sektora reformām, un lai ņemtu
vērā ekonomiskās krīzes ietekmi, –
nodrošinātu gan valsts, gan Eiropas
līdzekļu efektīvu izmantošanu, –
veicinātu un uzraudzītu
stratēģiju konkrētu īstenošanu; ·
iesaistīt reģionālās un
vietējās iestādes Dalībvalstīm
nepieciešams nodrošināt stratēģijas īstenošanas
saskanību ar reģionālajiem un vietējiem plāniem.
Reģionālajām un vietējām iestādēm ir
neatsverama loma izmaiņu panākšanā, un tās nepieciešams
pilnībā iesaistīt stratēģiju
pārskatīšanā un īstenošanā. Turklāt Komisija
vēl vairāk veicinās pieredzes apmaiņu un kontaktus
reģionālo un vietējo iestāžu starpā; ·
cieši sadarboties ar pilsonisko sabiedrību Pilsoniskā sabiedrība un jo īpaši
romu organizācijas nebūtu uzskatāmas par izmaiņu
pasīviem saņēmējiem, bet gan tās būtu
jāaicina aktīvi darboties izmaiņu panākšanā. Tām
jāspēlē būtiska loma romu iesaistē un uzticības
veidošanā starp vairākumu un minoritātēm.
Dalībvalstīm jāveic nepieciešamie pasākumi, lai
nodrošinātu pilsoniskās sabiedrības iesaisti valsts
stratēģijas pārskatīšanā, īstenošanā un
uzraudzībā; ·
piešķirt samērīgus finanšu
resursus Dalībvalstīm nepieciešams piešķirt
pietiekamus resursus romu integrācijas valsts stratēģiju
īstenošanai, jo tās atspoguļo dalībvalstu mērķus.
Papildus valsts finansējumam šajās stratēģijās
ietvertās darbības tiks iekļautas arī sarunās par
struktūrfondu un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku
attīstībai 2014.–2020. gada plānošanas periodu. Komisijas
ierosinātajā kohēzijas politikas satvarā ir ietverts
minimuma piešķīrums sociālajai iekļaušanai un
nabadzības novēršanai, labāka piekļuve
līdzekļiem, to labāka koordinācija un integrācija,
prioritātes piešķiršana ieguldījumiem marginalizēto
kopienu, piemēram, romu, integrācijai un ex-ante
nosacījumu prasības, par nosacījumu struktūrfondu
ieguldījumiem izvirzot romu integrācijas valsts stratēģiju
esamību saskaņā ar ES programmu; ·
uzraudzīt pārmaiņas un radīt
iespējas pielāgot politiku Eiropas semestra ietvaros tiks
pārbaudīta valsts reformu programmu saskanība ar romu
integrācijas valsts stratēģijām, un attiecīgos
gadījumos dalībvalstis saņems īpaši uz romu
integrāciju attiecinātas atsauces ieteikumos katrai dalībvalstij
atsevišķi, lai sniegtu ievirzi attiecīgo dalībvalstu
turpmākam progresam. Turpmākajos gados dalībvalstīm
atbilstīgi to romu iedzīvotāju īpatsvaram tiek prasīts
valsts reformu programmās sistemātiski pievērsties romu iekļaušanas
jautājumiem. Turklāt šim paziņojumam
pievienotajā dienestu darba dokumentā ir iekļauts galveno punktu
kopsavilkums, lai palīdzētu dalībvalstīm pārvarēt
atšķirības starp romu iedzīvotājiem un pārējiem
iedzīvotājiem. Sīkāks novērtējums tiks apspriests
ar dalībvalstīm dialoga ietvaros. Dalībvalstis tiek aicinātas arī dalīties
ar Komisiju savas attiecīgās stratēģijas uzraudzības
ietvaros gūtajos konstatējumos. ES Pamattiesību aģentūra
turpinās veikt apsekojumus visā ES un cieši sadarbosies ar
dalībvalstīm, lai sniegtu tām atbalstu stingru valsts
uzraudzības sistēmu izstrādē. Komisija turpinās sniegt atbalstu spēju
mobilizēšanai dalībvalstīs. Šajā nolūkā tiks
izveidots visu ES dalībvalstu kontaktpersonu tīkls, lai
apmainītos ar informāciju par rezultātiem, kādi gūti
ar to pasākumiem, pievēršoties romu iekļaušanai, veiktu
labākās prakses apmaiņu un salīdzinoši izvērtētu
to stratēģiju īstenošanu. Eiropas platforma romu
iekļaušanai arī turpmāk būs forums, kurā
ieinteresētās personas varēs veikt viedokļu apmaiņu. Komisija katru gadu veiks pārskatu par romu
integrācijas valsts stratēģiju īstenošanu, sniedzot
ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, kā arī
stratēģijas „Eiropa 2020” ietvaros; ·
pārliecinoši cīnīties pret
diskrimināciju Dalībvalstīm nepieciešams
nodrošināt, ka to teritorijā tiek efektīvi izpildīti
diskriminācijas aizlieguma tiesību akti. Komisija,
2013. gadā sniedzot ziņojumu par ES Rasu vienlīdzības
direktīvas[31]
piemērošanu, pievērsīsies juridiskiem jautājumiem,
īpašu uzsvaru liekot uz tiem aspektiem, kas ir būtiski romu
integrācijai. [1] Šā dokumenta izstrādātāji,
tāpat kā vairākas starptautiskās organizācijas un romu
grupu pārstāvji Eiropā terminu „romi” attiecina uz
vairākām dažādām grupām (piemēram, romiem,
sintiem, kaliem, čigāniem, romanišeliem, bojašiem, aškaliem,
„ēģiptiešiem”, jenišiem, domiem, lomiem), kā arī ietver
nomadus (travellers), nenoliedzot šo grupu īpašās
dzīvesveida un stāvokļa iezīmes un atšķirības. [2] Eiropola 2011. gada Organizētās
noziedzības apdraudējuma novērtējums, 26. lpp. [3] Economic costs of Roma exclusion, Pasaules Banka,
2010. gada aprīlis, http://siteresources.worldbank.org/EXTROMA/Resources/Economic_Costs_Roma_Exclusion_Note_Final.pdf. [4] Skatīt, piemēram, bažas, ko paudusi
Kanāda saistībā ar konkrētu dalībvalstu
valstspiederīgo iesniegtiem patvēruma pieteikumiem. [5] Komisijas paziņojums „ES programma
attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām
līdz 2020. gadam”, COM (2011) 173, 5.4. 2011. Eiropas Ekonomikas un
sociālo lietu komitejas 2011. gada 16. jūnija atzinumā
"Romu sociālās autonomijas pastiprināšana un
integrācija Eiropā", CESE 998/2011, un Reģionu komitejas
2011. gada 14. decembra atzinumā "ES programma
attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām
līdz 2020. gadam”, CdR 247/2011 pausts spēcīgs atbalsts ES
programmai. [6] Šajā paziņojumā termins
„stratēģija” ir attiecināms gan uz politikas pasākumu, gan
stratēģiju integrētiem kopumiem. [7] Eiropadomes 2011. gada 23. un 24. jūnija
secinājumi EUCO 23/11, pamatojoties uz EPSCO Padomes
2011. gada 19. maija secinājumiem par ES programmu
attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām
līdz 2020. gadam, 106665/11. [8] http://ec.europa.eu/europe2020/index_en.htm [9] Malta nepieņēma romu integrācijas valsts
stratēģiju, jo tās teritorijā romu iedzīvotāju
skaits ir neliels. [10] Apkopojuma tabulās četrās politikas
jomās konsekventi aplūkoti divi jautājumu kopumi: mērķi,
proti, vai stratēģijas apstiprina vispārējo ES
mērķi konkrētā jomā, kas izvirzīts ES
programmā, un vai tajās ir izvirzīti konkrēti, specifiski
un izmērāmi mērķi; un pasākumi (gan
vispārējie, gan konkrēti uz romiem vērstie). [11] ES mērķi romu integrācijas jomā tika
izklāstīti 2011. gada 5. aprīļa
paziņojumā „ES programma attiecībā uz romu
integrācijas valsts stratēģijām līdz
2020. gadam”, COM (2011) 173. [12] Preventing Social Exclusion through the Europe 2020
strategy - Early Childhood Development and the Inclusion of Roma Families –
Eiropas platformas romu iekļaušanai oficiāls ziņojums
Beļģijas prezidentūras laikā, ko izstrādāja UNICEF
un Eiropas Sociālā observatorija sadarbībā ar
Beļģijas Sociālās integrācijas federālo
plānošanas dienestu, 2011. gads;
http://www.ecdgroup.com/pdfs/Preventing-Social-Exclusion.pdf. [13] Apsekojumā tika konstatēts, ka
Grieķijā, Rumānijā, Bulgārijā, Itālijā
un Francijā skolu neapmeklē vismaz 10 % bērnu
vecumā no 7 līdz 15 gadiem – viņi vai nu joprojām ir
pirmsskolas līmenī, vai nav uzsākuši mācības,
izlaiduši mācību gadu, pārtraukuši mācības pavisam,
vai jau strādā. Šis īpatsvars visaugstākais ir
Grieķijā – tur skolu neapmeklē vairāk nekā 35 %
romu bērnu (The situation of Roma in 11 EU Member States; Survey
results at a glance. Pamattiesību aģentūra, Pasaules banka,
ANO Attīstības programma, 2012. gads). [14] Dalībvalstis tiek iekļautas sarakstā, ja to
attiecīgās stratēģijas attiecas uz tabulā
uzskaitītajiem pasākumiem. [15] Vairumā dalībvalstu romu skaits, kuri
norāda, ka ir bezdarbnieki, ir vismaz divtik liels kā
pārējo iedzīvotāju vidū. Itālijā,
Čehijā un Slovākijā par bezdarbniekiem sevi atzina četras
un pat piecas reizes vairāk romu nekā pārējo
iedzīvotāju (The situation of Roma in 11 EU Member States; Survey
results at a glance. Pamattiesību aģentūra, Pasaules banka,
ANO Attīstības programma, 2012. gads). [16] Komisijas ieteikums 2008/867/EK par tādu cilvēku
aktīvu integrāciju, kuri ir atstumti no darba tirgus (OV L
307/11.18.11.2008.) [17] Īpašo pasākumu mērķis ir
nodrošināt romiem nediskriminējošu piekļuvi darba tirgum,
tostarp, piemēram, profesionālo sagatavošanu un apmācību
darba vietā, piekļuves veicināšanu bērnu aprūpei utt. [18] Šie pasākumi ir vērsti uz profilaktisko
aprūpi, piemēram, romu vakcinācijas rādītāju
uzlabošanu, un uz veselīga dzīvesveida popularizēšanu romu
vidū, kā arī uz reproduktīvo veselību (piemēram,
jaunu meiteņu grūtniecības novēršanu). Vairākas
dalībvalstis minējušas arī pasākumus veselības
aprūpes speciālistu aizspriedumainas attieksmes novēršanai. [19] Prioritārās jomas šajā ziņā ir
reproduktīvā veselība un profilaktiskā aprūpe, tostarp
uzlabota imunizācija. [20] Elements for a Common Strategic Framework 2014-2020,
dienestu darba dokuments (2012) 61 final, 14.3.2012. [21] Padomes 2000. gada 29. jūnija
Direktīva 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret
personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības
(OV L 180, 19.7.2000.). 2008. gada 28. novembra
Pamatlēmums 2008/913/TI par krimināltiesību izmantošanu
cīņā pret noteiktiem rasisma un ksenofobijas veidiem un
izpausmēm (OV L 328, 6.12.2008.) [22] Valstu kontaktpunktus skatīt
šeit: http://ec.europa.eu/justice/discrimination/roma/national-strategies/index_en.htm. [23] Grieķijā valsts kontaktpunkta noteikšana ir
paredzēta 2012. gada otrajā pusē. [24] Eiropas Komisija sadarbojas ar Pasaules Banku, lai
izstrādātu kartēšanas metodoloģiju, kā arī
nabadzības un atstumtības kartes vairumam dalībvalstu, kuras
pievienojās ES 2004. gadā vai pēc tam. Eiropas Teritorijas
plānošanas novērošanas tīkls 2011. gadā aicināja
iesniegt priekšlikumus nolūkā izstrādāt nabadzības un
atstumtības kartes vairākām dalībvalstīm, kas ES pievienojās
pirms 2004. gada. Eiropas Komisija 2011. gada beigās
ierosināja, ka nākamajā plānošanas periodā
dalībvalstis iekļauj to partnerību līgumu un
nabadzības apkarošanas darbības programmu ieguldījumu, galvenos
pūliņus vēršot uz konkrētiem ģeogrāfiskiem
apvidiem vai mērķgrupām. [25] COM(2011) 666. [26] Zagrebas 2011. gada
27. oktobra deklarācija, ko apstiprināja Konferencē par
civilstāvokļa dokumentiem un reģistrāciju
Dienvidaustrumeiropā. [27] Šī apņemšanās ietver attiecīgu
vispārīgu vai konkrētu rīcības plānu un programmu
izveidi vai pārskatīšanu četrās galvenajās jomās,
piekļuves atvieglošanu personas dokumentiem un reģistrācijai, pirmsskolas
izglītības veicināšanu un mācības nepabeigušo romu
skaita samazināšanu, romu nodarbinātības veicināšanu
publiskajā un privātajā sektorā, diskriminācijas
novēršanu sociālajā un veselības aprūpē un romu
mājokļu apstākļu uzlabošanu, jo īpaši
attiecībā uz tiem, kas mitinās neoficiāli. [28] Īstenošanu uzrauga ar Stabilizācijas un
asociācijas procesa mehānisma un gada progresa ziņojumu
starpniecību, darbs pie operatīvajiem secinājumiem tiks
turpināts 2012. gada SAA komitejas sanāksmēs. [29] SEC(2011) 695 un SEC(2011) 1570. [30] Sarajevas process (Belgradas 2011. gada
7. novembra deklarācija) šajā jautājumā ietver 584
miljonu eiro vērtu Kopīgo reģionālo programmu. [31] Padomes 2000. gada 29. jūnija
Direktīva 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret
personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības
(OV L 180, 19.7.2000.).