This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52012DC0128
COMMUNICATION FROM THE COMMISSION TO THE EUROPEAN PARLIAMENT, THE COUNCIL, THE EUROPEAN ECONOMIC AND SOCIAL COMMITTEE AND THE COMMITTEE OF THE REGIONS concerningthe European Union Strategy for the Baltic Sea Region
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI parEiropas Savienības stratēģiju Baltijas jūras reģionam
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI parEiropas Savienības stratēģiju Baltijas jūras reģionam
/* COM/2012/0128 final */
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI parEiropas Savienības stratēģiju Baltijas jūras reģionam /* COM/2012/0128 final */
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS
PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN
REĢIONU KOMITEJAI par
Eiropas Savienības stratēģiju Baltijas jūras reģionam 1. Ievads Baltijas jūra joprojām ir
problemātiska Eiropas daļa. Katru vasaru zied aļģes, un
arvien vairāk lielāku kuģu šķērso seklos
ūdeņus jūras šaurumos. Vēsturiski pārmantotie
sadalījumi jāmaina. Jānostiprina pētniecības,
inovācijas un tirdzniecības saiknes, savukārt transporta un
enerģijas saiknēm ir lieli trūkumi – reģiona austrumu un
ziemeļu apgabali joprojām pārāk bieži ir atšķirti no
pārējās ES. Tāpēc Eiropas Komisija pēc
Eiropadomes pieprasījuma 2009. gada jūnijā
pieņēma ES Baltijas jūras reģiona stratēģiju (EUSBSR).
Tajā aplūkoti galvenie uzdevumi saistībā ar
ilgtspējīgu vidi, labklājību, pieejamību, drošumu un
drošību un arī saistībā ar iespējām padarīt
šo reģionu par integrētu, perspektīvu, pasaules līmeņa
reģionu ― “izcilu Eiropas reģionu”. Tās mērķis
ir koordinēt dalībvalstu, reģionu un pašvaldību, ES,
Baltijas reģiona organizāciju, finanšu iestāžu un nevalstisko
struktūru rīcību, lai panāktu efektīvāku
reģiona attīstību. Stratēģijā arī
paredzēta reģionāla to pasākumu īstenošana, kuri
ietilpst integrētajā jūrlietu politikā. Komisija 2011. gada jūnijā
publicēja progresa ziņojumu[1].
Vispārējo lietu padome 2011. gada 15. novembrī
pieņēma secinājumus, kuros aicināja “Eiropas Komisiju
līdz 2012. gada sākumam pārskatīt EUSBSR”. Šajā
paziņojumā sniegta atbilde uz šo pieprasījumu, ierosinot
šādus pasākumus: ·
stratēģisko prioritāšu uzlabošana; ·
politikas un finansējuma saskaņošana; ·
dažādo dalībnieku pienākumu
precizēšana; ·
labāka komunikācija. Stratēģijā
jāatspoguļo stratēģijas “Eiropa 2020” mērķi par
gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi un jaunā ES
politikas attīstība, tostarp nozīme, kas piešķirta
sadarbībai ierosinātajā daudzgadu finanšu plānā un
ierosinātajām kohēzijas politikas reformām (īpaši
lielākai tematiskajai koncentrācijai), un nozīme, kas
piešķirta makroreģionālām un jūras baseina stratēģijām
kopējā stratēģiskajā plānā, partnerības
līgumiem un darba programmām. Baltijas jūras reģiona
sadarbība pastiprina un veicina citas ES politikas jomas, piemēram,
klimata pārmaiņu novēršanas politiku, programmu “Apvārsnis 2020”
pētniecības un inovācijas jomā un programmu “Erasmus
visiem” izglītības jomā, un tā palīdz īstenot
integrēto jūrlietu politiku un Eiropas transporta tīkla (TEN-T)
politiku. Notiekošais darbs liecina, ka šī makroreģionālā
pieeja nodrošina jaunu sadarbības un prakses elementu virzībā uz
priekšu. 2. Ceļā
uz jaunu stratēģisku regulējumu Mūsdienās, kad publiskie finanšu
līdzekļi ir ierobežoti, izšķirošas ir inovatīvas pieejas,
ar kuru palīdzību var vislabāk izmantot politikas pasākumus
un pieejamos līdzekļus. Makroreģionālā pieeja
nodrošina integrētu sistēmu to uzdevumu risināšanā, kas ir
pārāk nozīmīgi, lai risinātu tos valsts
līmenī, tomēr pārāk specifiski ES 27 valstu
līmenim. Lai mērķtiecīgāk
virzītu stratēģiju, skaidrāk jādefinē galvenie
mērķi un jāizklāsta, kā tos sasniegt. Tāpēc
šajā paziņojumā norādīti trīs vispārīgi
stratēģijas mērķi, kurus papildina
rādītāji un mērķa lielumi: ·
glābt jūru; ·
nodrošināt reģiona pieejamību; un ·
palielināt labklājību. Tādējādi tiek nodrošināts
jauns regulējums, kurā ņemti vērā Padomes ieteikumi.
2.1. Politiska apņemšanās Lai saglabātu augsta līmeņa
politisku iesaisti, stratēģijas rezultātiem jābūt
skaidrākiem gan valsts, gan ES līmenī. Ņemot vērā
Padomes prasīto, stratēģija attiecīgā
gadījumā jāiekļauj Ministru padomes dažādo veidojumu
darba kārtībā. Stratēģijas apsvērumi
jāatspoguļo budžeta un citās diskusijās. Vairāk jāiesaista
reģionālie un pašvaldību dalībnieki. Tas atspoguļots
jaunajās kohēzijas politikas regulās, kurās ierosināts,
ka, izstrādājot un īstenojot jaunas programmas, jāņem
vērā makroreģionālas stratēģijas. Politiska apņemšanās jāizsaka
kā administratīva apņemšanās ar pietiekamu darbinieku un
nepārtrauktības nodrošinājumu.
2.2. Politikas saskaņošana Politikā būtu jāatspoguļo
reģiona uzdevumu un iespēju teritoriālā būtība.
Politikas iniciatīvām būtu jābūt saskaņotām
un ar tām jāveicina sinerģijas; labs piemērs ir
ierosinātā klimata pārmaiņu novēršanas apsvērumu
iekļaušana kohēzijas politikā. Komisija regulāri uzraudzīs
politikas attīstību, lai nodrošinātu atbilstību
makroreģiona mērķiem. Paturot prātā makroreģionālo
perspektīvu attiecīgajās Padomes darba grupās un
parlamentārajās komitejās, šīs struktūras var
palīdzēt nodrošināt, lai politikai būtu panākumi
teritoriālās ietekmes un kohēzijas ziņā. Ņemot
vērā stratēģijas starpnozaru būtību, ieteicama
regulāra pēcpārbaude Padomes struktūrās. Līdzīga
pieeja ir vajadzīga arī vietējā, reģionālā,
apakšreģionālā un valsts līmenī, turklāt
politikas darbu jāpapildina ar esošās situācijas noskaidrošanu
visos līmeņos. 2.3. Finansējuma saskaņošana Pašreizējā
ekonomiskajā situācijā Komisija uzsver vajadzību
efektīvi izmantot esošos ES un valstu budžeta resursus. Lai maksimāli
efektīvi izmantotu makroreģionālo finansējumu,
dalībvalstīm un citiem līdzekļu devējiem būtu
jānodrošina prioritāšu (atkārtota) noteikšana atbilstoši
stratēģijas mērķiem. Komisijas 2011. gada
jūnija progresa ziņojumā šajā ziņā
konstatēti būtiski panākumi, tomēr vēl jāveic
liels darbs. Stratēģija nodrošinās gaidītos rezultātus
tikai tad, jā tā būs cieši piesaistīta visiem pieejamajiem
resursiem, tostarp Eiropas Reģionālās attīstības
fondam, Eiropas Sociālajam fondam, Eiropas Lauksaimniecības fondam
lauku attīstībai, Eiropas Zivsaimniecības fondam[2], Eiropas
infrastruktūras savienošanas instrumentam, programmai “DZĪVE” un
programmām pētniecības un inovācijas, kā arī
izglītības, kultūras un veselības jomā. Svarīgi
pievērsties gan finanšu, gan struktūras pārmaiņām, kas
saistītas ar šo saskaņošanu. Iestādēm, kas vada darba
programmas reģionā, būtu jāizmanto elastīgāka
pieeja, piemēram, dodot iespēju finansēt ilgtermiņa
projektus un nodrošinot sākumkapitālu. Valstu un
reģionālajās programmās jābūt izteiktākai
transnacionālajai dimensijai, jo nebūs pietiekami paļauties
tikai uz teritoriālās sadarbības programmām. Jāturpina
darbs pie īstenošanas instrumenta regulējuma, lai iesaistītu
starptautiskas finanšu iestādes, citus finansētājus un
privāto sektoru un lai paplašinātu pieejamo resursu izmantošanu. Ir veikti
nozīmīgi pasākumi, lai palielinātu
makroreģionālās pieejas atbalstu 2014.─2020. gada
finanšu shēmā. Stratēģija tikta sākta plānošanas
perioda vidū, proti, 2009. gadā, un bija maz iespēju
ietekmēt programmu saturu, tāpēc skaidras stratēģiskas
un praktiskas saiknes iekļautas kohēzijas politikas priekšlikumos
nākamajam plānošanas periodam. Izstrādājot
partnerības līgumus un darba programmas reģionālā,
valstu, pārrobežu un transnacionālā līmenī,
jāiekļauj makroreģionāli mērķi un
prioritātes. Jūtamus rezultātus palīdzēs gūt
arī prasība piešķirt finansējumu nedaudzām
stratēģijai svarīgām tematiskajām jomām. Svarīgi, lai
visu līmeņu dalībnieki iespējami ātri sāktu
apsvērt, kā un kurām prioritātēm pieskaņot
finansējumu nākamajā finanšu periodā, ņemot
vērā rīcības plānu un stratēģijas, kā
arī prioritāro jomu līmenī noteiktos mērķus. 2.4. Pārvaldība Tas, ka tā ir pilnīgi jauna
stratēģija un skar ļoti plašu ieinteresēto personu loku,
tostarp vietējas un reģionālas iestādes, valstu
ministrijas, Komisijas dienestus, starptautiskas finanšu iestādes,
privātā sektora pārstāvjus un NVO, nosaka vajadzību
pēc atvērtas, tomēr efektīvas pārvaldības
struktūras. Pamatojoties uz līdzšinējo pieredzi,
Padome pieprasa, lai Komisija un attiecīgās dalībvalstis
sadarbotos un “noskaidrotu galveno EUSBSR īstenojošo
ieinteresēto personu[3]
uzdevumus un atbildību, lai nodrošinātu pārredzamus
norādījumus par viņu funkcijām un veicinātu viņu
darbu, īstenojot stratēģiju”. Sadarbībā
ar šīm ieinteresētajām personām Komisija ir noteikusi
galvenos uzdevumus katrai no četrām galvenajām grupām[4]. Lai
atvieglotu saskaņotāku darba veikšanu un tomēr neuzlabotu stratēģijas
īstenošanu uz citu prioritāšu rēķina, jānodrošina
pienācīga administratīvā jauda. –
Komisija nodrošina vispārēju
stratēģijas koordināciju. Tā veicina attiecīgo
ieinteresēto personu iesaistīšanu un sadarbībā ar
dalībvalstīm uzrauga un novērtē rezultātus, kā
arī sniedz ziņojumus par tiem. –
Iesaistīto dalībvalstu izraudzītie
valsts kontaktpunkti nodrošina vispārējo stratēģijas
īstenošanas koordināciju un atbalstu tai gan valsts līmenī,
gan kopumā. –
Stratēģijas rīcības
plānā ir iekļautas prioritārās jomas un
horizontālās darbības, par kurām panākta
vienošanās pēc plašas apspriešanās. Lai koordinētu šīs
prioritātes un nodrošinātu savlaicīgus rezultātus, prioritāro
jomu koordinatori un horizontālās rīcības
vadītāji pārrauga projektu īstenošanu viņu jomā,
vienlaikus veicinot arī ietekmi makroreģionālā
līmenī un apmainoties ar informāciju par rezultātiem. –
Galveno projektu vadītāji, kas ar
izraudzīta vadītāja starpniecību izsaka
prioritārās jomas vispārīgos mērķus kā
konkrētas darbības un nosaka termiņus, ir tieši atbildīgi
par praktiskās īstenošanas veicināšanu uz vietas. Turklāt visu ES dalībvalstu augsta
līmeņa grupa (ALG) regulāri rīko sanāksmes, lai
konsultētu Komisiju par īstenošanas procesu, rīkojot
orientējošas diskusijas un nostiprinot stratēģiju ES
mērogā. Lai nodrošinātu apmaiņu ar labu praksi, Komisija
veicinās kopīgas sanāksmes ar augsta līmeņa grupu ES
Donavas reģiona stratēģijas jomā. Jānostiprina saiknes
ar Donavas reģionu un citām reģionālām
iniciatīvām Atlantijā, Arktikā un citos reģionos. Var
organizēt arī sanāksmes ar citiem pārstāvjiem,
piemēram, Ziemeļu dimensijas partnerības augsta līmeņa
grupu transporta un loģistikas jautājumos (NDPTL). Lai nostiprinātu administratīvo
ilgtspēju, kā stratēģijas līmeņa vai
atsevišķo prioritāro jomu rīks būtu jāizpēta
arī Eiropas Teritoriālās sadarbības grupējumu (EGTC)
potenciāls. 2.5. Ieinteresēto personu, tostarp
privātā sektora, iesaiste Lai stratēģija būtu
veiksmīga, tajā jāpiedalās visām
attiecīgajām publiskajām un privātajām
ieinteresētajām personām. Šai dalībai būtu
jābūt gan konceptuāla rakstura, ietekmējot
stratēģijas vispārīgo attīstību (piemēram,
piedaloties attiecīgos dialogos par iekšējo tirgu), gan praktiskai,
piedaloties īstenošanā (piemēram, izmantojot projektus par
digitālo tirgu). Šāda dalība ir jāveicina.
Piemēram, uzņēmējdarbības pārstāvjus
labāk varētu iesaistīt, izmantojot padziļinātu dialogu
starp Komisiju, attiecīgajām dalībvalstīm,
rūpniecības palātu asociācijām, nozaru
savienībām, reģionālām pētniecības un
inovācijas grupām un NVO (piemēram, Baltijas
attīstības forums). Būtu jāveicina
mērķtiecīgi pasākumi, stratēģijas interešu
saskaņošana ar privātā sektora interesēm, kā arī
mērķtiecīgas konsultācijas par stratēģiskiem
tematiem. 2.6. Kaimiņi,
reģionālās un starptautiskās organizācijas Lai gan stratēģija attiecas uz ES,
tās panākumi atkarīgi no ciešas un veiksmīgas
sadarbības ar kaimiņvalstīm. Sadarbība, īpaši ar
Krievijas Federāciju, jāpastiprina, izmantojot jau esošas platformas[5].
Izmantojot šīs platformas, taču cenšoties nedarīt darbu dubulti,
jāizstrādā kopīgas konkrētu darbību
prioritātes. Piemēram, pastāvīgs dialogs ar
Ziemeļu Ministru padomi nodrošinās saskaņotāku
cilvēkresursu un finanšu resursu izmantošanu. Līdzīgi
pastāvīga sadarbība ar Helsinku komisiju (HELCOM) palīdzēs
īstenot stratēģijas rīcības plānu un HELCOM
Baltijas jūras rīcības plānu. 2.7. Informētības
veicināšana Labāk jāpārzina
stratēģijas koncepcija un sasniedzamie rezultāti. To uzsver gan
Komisija, gan Padome, un Komisijai un attiecīgajām
dalībvalstīm tas jāpanāk, iesaistot iespējami daudz
dalībnieku un komunikācijas kanālu. Jāizmanto pieredzes un
labas prakses apmaiņa internetā, piemēram, izstrādājot
interneta portālus, kuros sasaistītas attiecīgās mājas
lapas, lai nodrošinātu labāku piekļuvi informācijai par
finansējumu, koordinācijas iespējām un projektu klasteriem.
Skaidrāku priekšstatu par stratēģiju varēs gūt,
atkārtoti uzsverot arī vispārējos mērķus
līdzās plaši publiskotiem rādītājiem un
mērķa lielumiem (skatīt turpmāk). 2.8. Uzraudzības sistēma Padome pieprasīja “reālu un
sasniedzamu mērķa lielumu un rādītāju sistēmu”.
Komisija ierosina šādus trīs minētos vispārējos
mērķus: jūras glābšana, reģiona savienošana un
labklājības palielināšana. Šos mērķus papildina virkne
rādītāju un mērķa lielumu. Pēc plašas
apspriešanās tie tika noteikti no jauna, tomēr tos atvasināja,
izmantojot esošos politikas pasākumus un ilgtermiņa plānus un
nodrošinot efektīvas uzraudzības un novērtēšanas pamatu.
Komisija ierosina, lai tos, tostarp arī mērķa lielumu
detalizētas pamatvērtības, iekļauj
pārskatītajā rīcības plānā līdzās
vajadzīgajiem grozījumiem, ko rūpīgi uzraudzīs,
izmantojot Komisijas sniegtos ziņojumus. Dalībvalstis ir aicinātas arī
iesniegt rādītājus un mērķa lielumus
attiecībā uz atsevišķām prioritāšu jomām, tostarp
starpposma mērķa lielumus un plānotos etalonus. Tas
atvieglinās kumunikāciju ar plašāku sabiedrību un
nodrošinās stratēģisko pamatu stratēģijas
rīcības plāna pārskatīšanā, labu projektu
prioritārā atlasē un novērtēšanā, kā
arī labāku informācijas sniegšanu par stratēģijas
sasniegumiem.
3. Jaunā regulējuma
īstenošana praksē Trīs mērķi – jūras
glābšana, reģiona savienošana un labklājības
palielināšana – nodrošina skaidru pamatu, ņemot vērā
svarīgākos Baltijas un ES uzdevumus, tostarp stratēģijas “Eiropa
2020” galvenos mērķus. 3.1. Glābt jūru Saskaņā ar jūras
stratēģijas pamatdirektīvu vispārējais Baltijas
jūras vides mērķis ir līdz 2020. gadam sasniegt labu
vides stāvokli un saskaņā ar dzīvotņu direktīvu –
labvēlīgu aizsardzības stāvokli atbilstoši ES
bioloģiskās daudzveidības stratēģijai un
saistītajiem 2021. gada mērķa lielumiem saskaņā
ar HELCOM Baltijas jūras rīcības plānu. Attiecīgo ES tiesību aktu
stingrāka īstenošana ir būtiska, lai sasniegtu mērķi
“Glābt jūru”, piemēram, attiecībā uz bioloģisko
daudzveidību, dzīvotnēm, zvejniecību un eitrofikāciju,
jo pilnīga komunālo notekūdeņu attīrīšanas
direktīvas, nitrātu direktīvas un ūdens
pamatdirektīvas īstenošana nenorit saskaņā ar plānu. WWF Baltic Sea Scorecard 2011. gadā liecina, ka intensīvais darbs vainagojas ar
panākumiem, lai gan vēl ir daudz darāmā un Baltija
jūra joprojām ir viena no piesārņotākajām
jūrām pasaulē, un tās kritiskais stāvoklis apdraud
tās krastos dzīvojošo 80 milj. iedzīvotāju dzīves
kvalitāti. Šo darbu tagad atvieglo saskaņotāka
pieeja, ko nodrošina stratēģija. ·
Ir vajadzīga ilgspējīga augsta
līmeņa politiska apņemšanās, lai nodrošinātu, ka
vides prioritātes, par kurām panākta vienošanās, tiek
īstenotas praksē un ka spēkā esošie tiesību akti tiek
labāk piemēroti. Piemēram, galvenajā projektā
sagatavotie ieteikumi par fosfātu izmantošanas izbeigšanu mazgāšanas
līdzekļos tagad jāņem vērā jaunajos
dalībvalstu tiesību aktos. ·
Politikas saskaņošana ar
stratēģiju – piemēram, nodrošinot lai
visās attiecīgajās politikas jomās, tostarp transporta,
lauksaimniecības un rūpniecības politikā, tiktu
iekļauti vides un klimata aspekti (tostarp attiecīgie
pētniecības rezultāti) – arī atvieglina mērķa
sasniegšanu par tīru jūru un pienācīgu piekrastes
aizsardzību. Starpnozaru politikas plānošana nozīmē, ka
visās nozarēs atbilstoši teritoriālajām
vajadzībām ir atspoguļotas Baltijas jūras reģiona
prioritātes, par kurām panākta vienošanās. Piemēri tam
ir tādi konkrēti agrovides pasākumi kopējā
lauksaimniecības politikā kā norobežojošas joslas gar upēm
un mitrājiem vai dzīvnieku atkritumu labāka apsaimniekošana. Kad
Eiropadome 2009. gadā atbalstīja stratēģiju, tā
aicināja saskaņot to ar integrēto jūrniecības
politiku. ·
Labāka finansējuma saskaņošana ar stratēģijas mērķiem ir īpaši svarīga,
lai sasniegtu mērķus vides un klimata jomā. Ar jūru
saistītās problēmas ir pārāk nozīmīgas, lai
tās varētu atrisināt viena valsts. Piemēram, nepieciešami
turpmāki saskaņoti ieguldījumi notekūdeņu
attīrīšanas iekārtās, tostarp ar nolūku izvadīt
fosforu un slāpekli, lai samazinātu t.s. mirušo zonu skaitu
jūrā, kas patlaban barības vielu pārbagātības
dēļ izplešas pa jūras dibenu vienas sestās daļas
apmērā. ·
Lai sasniegtu tādus stratēģijas
mērķus kā tīra un droša kuģošana, ir nepieciešamas
ciešākas partnerības, piemēram, starp valstu,
reģionālām un vietējām pārvaldes
iestādēm, pētniecības iestādēm un citām
ieinteresētajām personām, piemēram, kuģu
īpašniekiem, ostām, loģistikas uzņēmumiem un NVO.
Patlaban intensīvā kuģu satiksme, piesārņojot gaisu,
radot siltumnīcefekta gāzu emisijas, izraisot naftas un citu
atkritumu noplūdes un ievazājot svešzemju organismus, saasina
problēmas, kuras rada pārmērīgā barības vielu un
sauszemes izcelsmes bīstamo vielu klātbūtne. Pateicoties
kopīgam darbam, privātās ieinteresētās personas
iegūs labāku izpratni par noteikumiem un normām, savukārt
publiskais sektors – piekļuvi pirmavotu informācijai par tirgus
nosacījumiem un vajadzībām. ·
Ir nepieciešama ciešāka
sadarbība ar kaimiņvalstīm, īpaši Krieviju,
piemēram, ņemot vērā stratēģijas mērķus
par efektīvāku un saderīgāku uzraudzību
jūrā, kā arī jūras un sauszemes katastrofu
nepieļaušanu, sagatavotību tām un reakciju uz tām. Labais
kopīgas Somu līča uzraudzības piemērs būtu
jāattiecina uz visu Baltijas jūru. ·
Kopīgu prioritāšu noteikšana ar
reģionālām un starptautiskām organizācijām, piemēram, HELCOM, atbalstīs
stratēģijā paredzētos pasākumus, lai risinātu
problēmas saistībā ar bīstamām vielām un
graujošām zvejas metodēm, tostarp nelikumīgu, neregulētu un
nereģistrētu zvejniecību, ar bioloģisko daudzveidību
un negatīvajām sekām, kas skar zivju un cilvēku
veselību. Bīstamās vielas ir īpaši kaitīgas Baltijas
jūras ekosistēmai, ņemot vērā tās iesāļo
ūdeni un mazo ūdens apmaiņas rādītāju (kam
nepieciešams vairāk nekā 30 gadu). Arī klimata
pārmaiņu ietekme būtu jāņem vērā, veicinot
daudzveidību un veselīgu augu un dzīvnieku pasauli. Šādā veidā ar jauno
stratēģijas regulējumu tiek atbalstīti centieni glābt
jūru. Šajā saistībā piedāvātās iespējas
un rīki tagad pilnībā jāizmanto reģionā. Lai nodrošinātu to, ka iepriekš
minētais pastiprinātais regulējums tiktu stingri ievērots,
Komisija ierosina izmantot šādus rādītājus un
mērķa lielumus, lai noteiktu progresu īstenojot jūras
glābšanas mērķi. 1.
Skaidrs ūdens, ko
mēra, līdz 2020. gadam panākot labu vides stāvokli un
iekļaujot barības vielu pārmērības samazināšanu
atbilstoši mērķa lielumiem un rādītājiem, kuri
jānosaka turpmākajā pārstrādātajā jūras
stratēģijas pamatdirektīvas (MSFD) redakcijā un
atjaunotajā HELCOM Baltijas jūras rīcības
plānā (BSAP) 2013. gadā 2.
Bagāta un veselīga augu un
dzīvnieku pasaule, ko mēra, līdz 2020. gadam
uzlabojot bioloģiskās daudzveidības stāvokli un
ekosistēmas veselību, tostarp attiecībā uz zivju
krājumiem, atbilstoši atjauninātiem mērķa lielumiem, kuri 2013. gadā
jānosaka HELCOM un MSFD pārstrādātajā
redakcijā. 3.
Savlaicīga atjaunotā HELCOM Baltijas
jūras rīcības plāna pieņemšana 2013. gadā un
pilnīga īstenošana līdz 2021. gadam. 4.
Tīra kuģošana,
ko mēra, līdz 2020. gadam novēršot nelikumīgas
noplūdes, un droša kuģošana, ko mēra, līdz 2020. gadam
samazinot nelaimes gadījumu skaitu par 20 % salīdzinājumā
ar 2010. gada līmeni. 5.
Pārrobežu jūras teritoriālo
plānu izstrāde visam reģionam, pamatojoties
uz ekosistēmu, līdz 2015. gadam. 6.
Pielāgošanās klimata
pārmaiņām, līdz 2020. gadam
pieņemot integrētu krasta aizsardzības plānu un programmu. 7.
Paaugstināta drošība, uzlabojot sadarbību starp jūras uzraudzības
iestādēm, ko panāk ar labāku informācijas apmaiņu
un koordinētām darbībām, lai līdz 2015. gadam
pastiprinātu informētību un efektivitāti jūrā. 3.2. Nodrošināt reģiona
pieejamību Lieli attālumi, sarežģīti
klimata apstākļi un mazs infrastruktūras blīvums ir
īpatnības, kas raksturīgas daudziem apgabaliem Baltijas
reģiona austrumos, Somijas ziemeļos un Zviedrijā, kas
joprojām ir slikti pieejami apgabali Eiropas mērogā. Šie
trūkstošie savienojumi ir ne tikai dārgi un energoneefektīvi,
bet arī ierobežo iekšējā tirgus darbību un neļauj
sasniegt teritoriālās kohēzijas mērķi. Prioritārajās jomās, kas
veicina stratēģijas mērķa “Nodrošināt reģiona
pieejamību” sasniegšanu, var izmantot atjaunoto stratēģijas
regulējumu, lai piedāvātu teritoriālus risinājumus, kas
ir gudri, ilgtspējīgi un iekļaujoši. ·
Augsta līmeņa politiska
apņemšanās ir īpaši nozīmīga,
piemēram, lai veicinātu Baltijas enerģijas tirgus savienošanas
plāna darbu un nodrošinātu reģionālu enerģijas
infrastruktūru, kas vajadzīga, lai iekšējais tirgus varētu
pienācīgi darboties, un labāk būtu nodrošinātas
piegādes. Tas attiecas gan uz savlaicīgiem ieguldījumiem, gan
tirgus reformām. ·
Labāka politikas saskaņošana atvieglinās īsta vairākposmu makroreģionāla
transporta tīkla izveidi. Attiecīgajām ministrijām
kopā ar Komisiju, NDPTL un citām reģionālām
struktūrām jānodrošina saskaņotāka transporta,
jūrlietu, vides politika un klimata pārmaiņu apkarošanas
politika. ·
Lai izveidotu ilgstspējīgu un
visaptverošu infrastruktūras tīklu, kas savieno nošķirtos
austrumu–rietumu un ziemeļu–dienvidu apgabalus, labāk jāsaskaņo
finansējums ar stratēģiju, ka arī jāveido ciešākas
saites ar kaimiņvalstīm. Lai īstenotu par prioritāriem
atzītos projektus, ir nepieciešana labāka infrastruktūras
attīstības un finansējuma plānošana un koordinēšana.
Tas būtu jādara TEN-T pamatnostādnēs un pilnībā
izmantojot, piemēram, NDPTL platformu un ar Eiropas
infrastruktūras savienošanas instrumenta starpniecību pieejamo
finansējumu un TEN-T regulējumu. Veltot makroreģionāli
orientētus centienus tam, lai izvērstu cilvēkresursu potenciālu
un radītu gudrāku un resursus efektīvi izmantojošu transporta un
enerģijas sistēmu, mērķis “Nodrošināt reģiona
pieejamību” atbilst stratēģijas “Eiropa 2020” mērķim
par gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi un
saistītajām galvenajām iniciatīvām. Šajā
sakarā ir pilnībā jāizmanto jaunie kohēzijas politikas
priekšlikumi, jo īpaši lai veicinātu pārrobežu
infrastruktūru. Pie ārējām robežām ar to būtu
jāatbalsta ES muitas infrastruktūras, iekārtu un sistēmu
modernizēšana, kā arī administratīvās jaudas veidošana.
Turklāt jāņem vērā infrastruktūras noturība
pret dabas vai cilvēku izraisītām katastrofām. Lai nodrošinātu uzticamu
pēcpārbaudi, Komisija ierosina izmantot šādus rādītājus
un mērķa lielumus progresa noteikšanā. 1.
Labāka un ilgtspējīga
reģiona iekšējā un ārējā pieejamība, kas
samazina ceļojuma laiku un gaidīšanas laiku pie ārējām
robežām, ko atbalsta ar Eiropas
infrastruktūras savienošanas instrumentu un ko mēra, izmantojot visu
septiņu TEN-T sauszemes un jūras prioritāro projektu pabeigšanu,
kuri attiecas uz reģionu, piemēram, Fehmarn Belt tuneļa
savienojumu līdz 2020. gadam un dzelzceļu Rail Baltica
līdz 2024. gadam. 2.
Starpsavienojuma veidošana starp Baltijas valstu
enerģijas tirgiem un pārējo reģionu atbilstoši Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojuma plānam,
ko mēra, izmantojot pilnīgu un ekoloģiski ilgtspējīgu starpsavienojumu
izveidi starp gāzes un elektroenerģijas tirgiem līdz 2015. gadam.
3.
Pastiprināta sadarbība
kopīgā pārrobežu pārvaldībā, infrastruktūras
plānošanā un īstenošanā, tostarp attiecībā un
jūras teritorijām. 3.3. Palielināt labklājību Eiropas Savienība joprojām saskaras
ar ekonomiskām grūtībām. 2011. gada ziņojumā par
reģiona stāvokli – ikgadējā novērtējumā par
konkurētspēju un sadarbību Baltijas jūras reģionā[6] – teikts, ka pēc izaugsmes gada
lielākajā reģiona daļā tā izredzes
pasliktinās. Ziņojumā uzsvērta ES tautsaimniecību
savstarpējā atkarība un nepieciešamība sadarboties, lai
panāktu ilgtspējīgu ekonomikas attīstību. Izmantojot atjaunoto stratēģijas
regulējumu, ar mērķi “Labklājības palielināšana”
tiek veicināta izaugsmes atjaunošana atbilstoši stratēģijas
“Eiropa 2020” mērķiem. Vairāk uzmanības veltot izaugsmei un
nodarbinātībai un dodot politikas veidotājiem iespēju
labāk saredzēt saistītas vai pretrunīgas tendences, tiek nostiprināta
politikas izstrāde un piemērošana. Lielāka politiska
apņemšanās ir nepieciešama, lai straujāk transponētu
tiesību aktus un nodrošinātu tādu iekšējo tirgu, kas labi
darbojas. Tas ir izšķiroši, jo lielākā daļa
tirdzniecības notiek makroreģionā. ·
Politikas saskaņošana nodrošinās, lai galvenās nozares, piemēram,
lauksaimniecība, lauku attīstība (tostarp mežsaimniecība)
un zivsaimniecība, attīstītos saskanīgi. Kopējās
zivsaimniecības politikas reforma ir politikas pārskatīšanas
piemērs pēc stratēģijas ieteikuma par decentralizētu,
īpaši šai teritorijai paredzētu zivsaimniecības
pārvaldību. ·
Veicinot Baltijas jūras reģiona
inovācijas savienību, tiek atvieglināta finansējuma
saskaņošana, izmantojot programmatisku pieeju. Lielāki resursi
jāpiešķir pētniecībai un inovācijai, veicinot gudru
specializāciju reģionā, lai sasniegtu stratēģijas
“Eiropa 2020” mērķus. Pilnīgi būtu jāizmanto
programmas “Apvārsnis 2020” radītās iespējas. ·
Ieinteresēto personu, tostarp Komisijas, dalībvalstu, tirdzniecības palātu
un nozaru savienību, dialogam būtu jāveicina
stratēģijas orientācija uz rūpniecības politiku
šajā reģionā. Atbilstoši stratēģijas “Eiropa 2020”
galvenajai iniciatīvai “Rūpniecības politika globalizācijas
laikmetam” un Mazās uzņēmējdarbības aktam ar
stratēģiju tiek atbalstīti MVU (ievērojot valsts atbalsta
noteikumus), atvieglinot piekļuvi finansējumam, paredzot labākus
noteikumus un palīdzot tiem pielāgoties globalizācijai.
Galvenā uzmanība jāvelta ekoloģiskām
tehnoloģijām un tādām tehnoloģijām, kas rada
mazas oglekļa emisijas un kurās reģions ir īpaši
spēcīgs, tomēr nepieciešamas ciešākas saiknes starp
politiku un tirgus attīstību. Arī galvenajām ar
jūrniecību saistītajām nozarēm piemīt izaugsmes
potenciāls. Šīm vajadzībām jāpielāgo prasmes,
kvalifikācijas un izglītības programmas.
Turklāt atbilstoši stratēģijas “Eiropa 2020” galvenajai
iniciatīvai “Jaunu prasmju un darbavietu programma” ir nepieciešams
intensīvāks dialogs starp sociālajiem partneriem par
turpmākajiem uzdevumiem darba tirgū. Tajā būtu
jāiekļauj darba ražīguma palielināšana un strukturālo
atšķirību samazināšana reģionā, kā arī
sociālās iekļaušanas un sabiedrības veselības
makroreģionālā dimensija. Izmantojot esošās iniciatīvas,
piemēram, Nordplus apmaiņas programmu, kā arī
pašreizējos un turpmākos instrumentus, piemēram, “Erasmus
visiem” vai “Jaunatne kustībā”, būtu jāveicina
mobilitāte un prasmju attīstība. Jāatvieglina apmaiņa
kultūras jomā. Pilnībā būtu jāizmanto
iespējas, kas paredzētas pētnieku mobilitātes un
inovācijas izplatīšanas jomā, piemēram, Baltijas jūras
pētniecības un attīstības programmā BONUS.
Jāveicina izglītības un zinātnes apmaiņas un
sadarbības programmas, kas paredzētas visām vecuma grupām
un nozarēm. Intelektuālā darbaspēka apritei pretstatā
intelektuālā darbaspēka emigrācijai jākļūst
par jauno sistēmu. Kopīgi jāvēršas arī pret
nevēlamajiem mobilitātes aspektiem, piemēram, organizēto
noziedzību, tostarp nelegālo tirdzniecību. Atbilstoši atjaunotajam regulējumam
Komisija ierosina izmantot šādus rādītājus un
mērķa lielumus progresa noteikšanā: 1.
Līdz 2020. gadam par 15 %
palielināt iekšējās reģionālās tirdzniecības
un pārrobežu pakalpojumu apjomu. 2.
Līdz 2020. gadam par 20 %
palielināt to cilvēku skaitu, kuri piedalās kultūras,
izglītības un zinātnes apmaiņas un sadarbības
programmās. 3.
Papildus iepriekš minētajiem politikas
rādītājiem var būt noderīgi šādi konteksta
rādītāji, lai iekļautu stratēģiju
plašākā reģiona sociāli ekonomiskā attīstībā: (a)
atšķirību samazināšana, ko mēra, izmantojot mazāk attīstīto
dalībvalstu IKP izaugsmi; (b)
bezdarba rādītāja
samazināšana, tiecoties sasniegt
stratēģijas “Eiropa 2020” mērķi – 75 %
nodarbinātība 20–64 gadu vecu cilvēku vidū; (c)
vispārējie pētniecības un
izstrādes izdevumi, ko mēra, izmantojot
ieguldījumu koeficientu šajā jomā un inovācijā;
līdz 2020. gadam tam reģionā jāsasniedz vismaz 3 %
(stratēģijas “Eiropa 2020” mērķis); (d)
valstu mērķa lielumu sasniegšana,
pamatojoties uz stratēģijas “Eiropa 2020” klimata un enerģijas
mērķiem.
4. Pasākumi, kas palīdzēs virzīties uz priekšu Izmantojot praktiskus pasākumus, kuros
ņemtas vērā reģiona ģeogrāfiskās
īpatnības un makroekonomiskā dinamika, ar ES stratēģiju
Baltijas jūras reģionam tiek nostiprināti pieejamie Eiropas un
valstu resursi. Tajā mēģināts politisko apņemšanos
izteikt kā apņemšanos veikt rīcību ikvienā posmā.
Proti, iepriekš pārskatītais
stratēģijas regulējums nostiprina šo darbu. Tas atvieglina
rīcību un dot iespēju gūt rezultātus, galveno
uzmanību veltot šādiem trim nozīmīgiem vispārīgiem
mērķiem: Baltijas jūras glābšana, šī lielā
reģiona savienošana un tā labklājības palielināšana.
Tas notiek, veicinot politisko apņemšanos un lielāku politikas un
finansējuma saskaņošanu un precizējot iesaistīto
dalībnieku pienākumus. Tajā veicināta lielāka
ieinteresēto personu iesaiste, ciešāka sadarbība ar valstīm,
kas nav ES dalībvalstis, un privāto sektoru, kā arī
labāka komunikācija. Tas viss izklāstīts saistībā
ar rādītājiem un mērķa lielumiem uzraudzības un
novērtēšanas sistēmā, kas paredzēta, lai noteiktu
virzības progresu. Ir svarīgi, lai iesaistītās
valdības un reģioni reaģētu, nodrošinot
pienācīgus resursus, kas vajadzīgi, lai izpildītu uzdevumu
īstenot stratēģiju, un lai visos līmeņos jau
agrīnā posmā tiktu apsvērta finansējuma
saskaņošana, gatavojoties nākamākajam finansēšanas
periodam. Komisija ir pārliecināta, kas šis
regulējums nodrošina integrētu un ilgtspējīgu
ieguldījumu ekonomiskajā, sociālajā un
teritoriālajā kohēzijā un palīdz sasniegt
stratēģijā “Eiropas 2020” iekļautos mērķus par
gudru, integrējošu un ilgtspējīgu izaugsmi. Tāpēc
tā aicina Padomi izskatīt un atbalstīt šo paziņojumu. [1] COM(2011)381
galīgā redakcija. [2] Saskaņā
ar Komisijas priekšlikumu jaunajā finansēšanas periodā
kļūs par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu. [3] Valstu
kontaktpunkti (VKP), prioritāro jomu koordinatori (PJK),
horizontālās rīcības vadītāji (HRV), galveno
projektu vadītāji (GPV). [4] EUSBSR
vietnē būs pieejama pilnīga informācija. [5] Piemēram,
Ziemeļu dimensija, Baltijas jūras valstu padome, Ziemeļu
Ministru padome, Helsinku komisija, Redzējums un stratēģija saistībā
ar Baltijas jūras sadarbības tīklu (VASAB), Baltijas
jūras valstu apakšreģionālā sadarbība (BSSSC),
Baltijas pilsētu savienība (UBC) un BONUS – Baltijas
jūras pētniecības un izstrādes programma (185. pantā
minētā iniciatīva). [6] Publicējis
Baltijas attīstības forums, Ziemeļvalstu ministru padome un
Eiropas Investīciju banka.