Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52012AE1054

    Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Izglītošana par energoefektivitāti” (izpētes atzinums)

    OV C 191, 29.6.2012, p. 11–17 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    29.6.2012   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 191/11


    Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Izglītošana par energoefektivitāti” (izpētes atzinums)

    2012/C 191/03

    Ziņotājs: IOZIA kgs

    ES Padomes prezidentvalsts Dānija saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pantu 2012. gada 11. janvārī nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

    Izglītošana par energoefektivitāti

    (izpētes atzinums).

    Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa atzinumu pieņēma 2012. gada 11. aprīlī.

    Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 480. plenārajā sesijā, kas notika 2012. gada 25. un 26. aprīlī (25. aprīļa sēdē), vienprātīgi pieņēma šo atzinumu.

    1.   Ieteikumi un secinājumi

    1.1   ES vides politikas komisāre Connie Hedegaard kdze ir teikusi: “Ar globālo attīstību saistītos izaicinājumus nav iespējams pārvarēt, ja pasaules ekonomikas lielvaras nepārskatīs savu attīstības modeli.”

    1.2   Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzīst, ka izglītošanai par energoefektivitāti ir stratēģiska nozīme. Lai pārietu uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni, kā paredzēts arī Eiropas Komisijas izstrādātajā Ceļvedī līdz 2050. gadam, ir vajadzīga radikāla ieradumu maiņa. Lai sasniegtu ES mērķus, it īpaši vidēja termiņa mērķi, proti, līdz 2020. gadam samazināt enerģijas patēriņu vismaz par 20 %, ir noteikti jāiesaista pilsoniskā sabiedrība.

    1.3   Izglītošanas par energoefektivitāti galvenie mērķi ir saistīti ar cīņu pret klimata pārmaiņām un saskaņas atgūšanu starp cilvēku un dabu. Mūsu uzdevums ir skatīties uz priekšu, izprast un prognozēt nākotnes sabiedrības vajadzības. Šis ir ārkārtīgi svarīgs un izšķirošs brīdis, kurā Eiropas Savienība, valstu valdības, pašvaldības, skolas, universitātes, pētniecības centri, uzņēmumi, rūpniecības nozares, bankas, arodbiedrības, NVO un plašsaziņas līdzekļi ir iesaistīti integrētā pieejā dažādos līmeņos.

    1.4   Ļoti svarīga ir NVO iegūtā konkrētā pieredze par to, kā attīstīt izglītošanas par energoefektivitāti modeļus un instrumentus. Izglītošana par energoefektivitāti būs īpaši efektīva, pateicoties apmaiņai starp dažādu izglītības iestāžu pasniedzējiem un profesionālajām struktūrām daudzveidīgajā sabiedrisko organizāciju pasaulē. Lai iegūtu kvalitatīvus rezultātus, ir svarīgi kombinēt paraugpraksi un didaktisko pieredzi.

    1.5   EESK uzskata, ka jāizstrādā novatoriskas izglītības, apmācības un mācību metodes, kas jāapvieno ar esošām un pārbaudītām metodēm. Šajā jomā būtiska nozīme būs informācijas un komunikācijas tehnoloģijām.

    1.6   EESK atbalsta SET plāna jauno iniciatīvu “Izglītošana un apmācība enerģētikas jomā” (Energy Education and Training Initiative), kurā apvienotas akadēmiskās aprindas, pētniecības institūti un rūpniecības nozares. Lieliskus rezultātus, it īpaši pētniecības un inovācijas jomā, ir devusi publiskā un privātā sektora sadarbība, un tā ir jāatbalsta arī turpmāk. EESK aicina Komisiju atbalstīt šīs iniciatīvas.

    1.7   Izglītošana par energoefektivitāti varēs palīdzēt risināt problēmas, kas saistītas ar enerģētisko nabadzību un nestabilitāti. Visiem iedzīvotājiem jābūt tiesībām izmantot enerģiju par pieejamām cenām.

    1.8   Eiropas Savienībai pienācīgi jāņem vērā, ka izglītošana par energoefektivitāti ir prioritāra, un nākamajā daudzgadu finanšu shēmā jāparedz tai atbilstoši līdzekļi.

    1.9   Šajā atzinumā EESK pauž viedokli, ka aizvien palielinās nepieciešamība atbalstīt EDEN — Eiropas tīklu, kurā apvienoti valstu forumi izglītošanai par energoefektivitāti un vidi un kura pamatā ir vietēja, valsts, Eiropas un starptautiska līmeņa iniciatīvas šajā jomā.

    2.   Ievads

    2.1   Izglītošana ir viens no galvenajiem ieradumu maiņas faktoriem. Šajā atzinumā ir uzsvērta tās būtiskā nozīme minētajā procesā un nostiprināta ideja par to, ka “vislabākā enerģija ir tā, ko ietaupa” (1).

    2.2   Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja pēc enerģētikas komisāra pieprasījuma jau 2009. gadā ir izstrādājusi izpētes atzinumu par tematu “Nepieciešamība izglītot un apmācīt sabiedrību bezoglekļa enerģijas izmantošanai” (2). Tagad EESK atkārtoti apstiprina atzinumā iekļautos ieteikumus un, ņemot vērā jaunākās norises, pauž papildu piezīmes.

    2.3   Radikālās pārmaiņas, ko piedzīvojam patlaban un ko globālā mērogā piedzīvos nākamās paaudzes, izvirza ilgtspējīgas enerģijas jautājumu par aizvien nozīmīgāku faktoru politiskos, rūpnieciskos, kolektīvos un individuālos lēmumos. Šis pārejas posms, ko gandrīz varētu saukt par revolūciju, radīs sistēmu, kura pilnībā mainīs mūsu paradumus un domāšanas veidu. Pārejas posmam nepieciešamais laiks ir ierobežots, tādēļ pēc iespējas drīzāk jāuzsāk ilgtermiņa programmas un pasākumi.

    2.4   Enerģētika un vide

    2.4.1   Enerģijai vienmēr ir bijusi liela nozīme cilvēka dzīvē. It īpaši radikālās iedzīvotāju dzīvesveida un patēriņa ieradumu izmaiņas ir būtiski veicinājušas lielāku pieprasījumu pēc enerģijas. Nākamajās desmitgadēs Eiropai būs jārisina daudzi ar enerģiju saistīti problēmjautājumi, piemēram,

    sadzīvošana ar klimata pārmaiņu radītajām sekām,

    sabiedrības novecošanās un cilvēku skaita pieaugums,

    migrācija,

    energoapgādes drošība,

    mazāka atkarība no importa,

    energoefektivitāte;

    enerģētiskās nabadzības un nestabilitātes novēršana,

    enerģijas pieejamības nodrošināšana visiem patērētājiem (gan privātpersonām, gan uzņēmumiem),

    ilgtspējīga mobilitāte,

    dabas katastrofas (plūdi, zemestrīces, cunami utt.),

    resursu nepietiekamība (enerģija, ūdens, izejvielas),

    globālā enerģijas pieprasījuma pieaugums,

    atjaunojamu enerģijas avotu veicināšana,

    IKT (viedie tīkli utt.),

    cilvēkresursi (izglītošana, attieksme/ieradumi),

    globalizācija,

    drošība,

    konkurētspēja.

    2.5   Eiropas Savienības prioritātes un izglītošana par energoefektivitāti

    2.5.1   Lai sasniegtu Eiropas enerģētikas politikas galvenos mērķus, tas ir, apgādes drošību, konkurētspēju un ilgtspēju, Eiropas Savienībai pienācīgi jāņem vērā iepriekš minētie nākotnes problēmjautājumi un jāīsteno visas vajadzīgās pārmaiņas.

    2.5.2   Tādēļ ir jādod jauns stimuls šim procesam. Visiem iedzīvotājiem jābūt informētiem par enerģijas jautājumiem un riskiem, ko rada izvirzīto mērķu nesasniegšana. Sabiedrības attieksmes maiņu var panākt galvenokārt ar pārdomātu izglītošanu par energoefektivitāti. Piemēram, runājot par jonizējošo starojumu, kas rodas no radioaktīviem atkritumiem un varētu kaitēt cilvēkiem un videi, ir svarīgi izstrādāt īpašus pasākumus izglītošanai par energoefektivitāti (3).

    3.   Izglītošana par energoefektivitāti. Dažas piezīmes

    3.1   Izglītošana par energoefektivitāti ir viens no nozīmīgākajiem instrumentiem ilgtspējīgas attīstības modeļa veidošanai un jaunas kultūras veicināšanai. Tā kā temats ir transversāls, ir nepieciešama arī integrēta pieeja, kas ietvertu dažādus mūsdienu dzīves un pilsoniskās sabiedrības aspektus un iesaistītu visas nozares (lauksaimniecība, pakalpojumi, rūpniecība, būvniecība) un visus iedzīvotājus.

    3.2   Mūžizglītība — indivīda mācīšanās process, kas visas dzīves garumā notiek gan skolā, gan arī pēc tās pabeigšanas,— pašlaik ir tik nepieciešama kā vēl nekad. EESK uzsver, ka ir svarīgi izstrādāt pārdomātu izglītošanas par energoefektivitāti programmu, kas apvieno dažādus dzīves aspektus, kā ģimene, skola, darba vieta, kultūras un atpūtas iestādes.

    3.3   Lai veicinātu racionālu un atbildīgu uzvedību, nepieciešami piemēroti pasākumi, ar kuriem atvieglo, motivē un nostiprina efektīvāku enerģijas izmantošanu. Nepieciešama skaidra, saprotama, ticama un, galvenais, pieejama informācija par tehnoloģijām, kurām vajadzīgs enerģijas patēriņš. Izglītošanai ir svarīga nozīme, jo tā ir pamatnosacījums, lai sabiedrība atzītu tiesību aktus par energotaupību un energoefektivitātes pasākumus gan ES līmenī, gan atsevišķās dalībvalstīs.

    3.4   Izglītošana par energoefektivitāti ir jāsāk jau bērnudārzā un sākumskolā. Bērni labi izprot ar enerģiju saistītus jautājumus un ir ļoti atvērti jaunām idejām un ieradumiem. Bērni var ietekmēt vecāku un savu līdzcilvēku uzskatus un rīcību. Šodienas skolēni kļūs par rītdienas strādniekiem, ierēdņiem, skolotājiem, inženieriem, arhitektiem, politiķiem un uzņēmējiem. Lēmumi, ko viņi pieņems visā dzīves laikā, radikāli ietekmēs mūsu sabiedrības resursu izmantošanu.

    3.5   Visu dalībvalstu mācību programmās, sākot no pamatskolas un vidusskolas līdz universitātei un specialitātes apguvei, būtu jāiekļauj temati par visiem ar energoefektivitāti un klimata pārmaiņām saistītiem aspektiem. Ir ļoti svarīgi nodrošināt jaunu profesiju apguvi tagadējo jauniešu vidū. Izglītošana par energoefektivitāti var sniegt praktiskas zināšanas, kas piemērojamas turpmākajām enerģētikas nozares prasībām, un tādējādi veicināt jaunu darba vietu radīšanu īsā un vidējā termiņā, kā arī ilgtermiņā.

    3.6   Enerģētikas tirgus liberalizācija un šīs nozares jaunās tehnoloģijas rada jaunas problēmas patērētājiem, kuri līdz šim enerģiju iegādājās no monopoluzņēmumiem. Izglītošanā un apmācībā par energoefektivitāti jāiekļauj, piemēram, arī šādi temati: “Kā izmantot viedos skaitītājus, lai ietaupītu enerģiju?”, “Kādas ir patērētāja tiesības un pienākumi, parakstot līgumu ar enerģijas piegādātāju?”, “Kā aprēķināt savu CO2 nospiedumu (“oglekļa dioksīda pēdu”)?” un “Ekomarķējums”. Ļoti nozīmīgi ir projekta “Dolceta” (www.dolceta.eu) ietvaros apkopotie materiāli, un EESK noteikti iesaka tos neatstāt novārtā un vērst uz tiem plašas sabiedrības uzmanību.

    3.7   Izglītošana par energoefektivitāti turpinās arī ārpus skolas. Bērni un jaunieši ar ģimeņu un draugu starpniecību spēj ietekmēt plašāku sabiedrības daļu, tādējādi rosinot pieaugušos rīkoties ar atbildības izjūtu. Lai sasniegtu nozīmīgus rezultātus, ir svarīgi nodrošināt izglītošanās nepārtrauktību un pieejamību visiem iedzīvotājiem. Apmācību ir vēlams ievērojami paplašināt un uzlabot, palielinot mērķauditorijas dažādību un mērķauditorijā “pieaugušie” iekļaujot profesionāļus, piemēram, inženierus, arhitektus, sabiedriskās domas veidotājus. Tāpat nepieciešama īpaša instruktoru apmācības politika.

    3.8   Mācību process ir ļoti sarežģīts. Procesā aktīvi iesaistīto personu ir ļoti daudz, katra ar savu konkrēto lomu. EESK uzsver, ka ir svarīgi piemeklēt katrai mērķgrupai piemērotāko apmācības metodi un izveidot atbilstošu didaktisko un apmācības programmu, ņemot vērā vecumu, dzimumu, kultūras atšķirības un izglītības līmeni. Būtu rūpīgi jāizpēta un jāattīsta jauni instrumenti, piemēram, sociālo kontaktu tīkli.

    4.   Eiropas Savienības loma

    4.1   Eiropas Savienība var veicināt izglītības un apmācības kvalitāti, sekmējot dalībvalstu sadarbību, kā arī, ja nepieciešams, atbalstot un papildinot to darbību (Līguma 149. un 150. pants). Lai arī izglītības standarti jāpaaugstina visās jomās, Eiropas Savienībai būtu jāpievērš īpaša uzmanība zināšanu un prasmju nodrošināšanai enerģētikas nozarē. Tīmekļa vietne www.energy.eu jau sniedz ievērojamu ieguldījumu šajā ziņā. Eiropai ir nepieciešami citastarp ķīmiķi, kas nodarbojas ar saules enerģijas iegūšanu, un inženieri, kuri plāno un veido viedos tīklus. Tāpat Eiropas Savienībai būtu jānovērš līdzskrējēja (bandwagons) efekta rašanās, kā tas ir noticis ar subsīdijām, kas paredzētas biodegvielas ražošanai jaunattīstības valstīs un kas izraisījušas nevēlamas sekas, piemēram, tuksnesī sastopama savvaļas eļļas auga jatrofas (jatropha) audzēšanas gadījumā dažās Āfrikas valstīs.

    4.1.1   EESK uzskata, ka nākamās daudzgadu finanšu shēmas izstrādē Komisijai būtu jāņem vērā izglītošana par energoefektivitāti kā neatņemama Eiropas stratēģijas daļa, lai sasniegtu enerģijas un klimata jomas mērķus, ko Savienība ir izvirzījusi 2020. gadam un 2050. gadam.

    4.2   Valsts pārvaldes iestāžu loma

    4.2.1   Saskaņā ar subsidiaritātes principu izglītība ir katras dalībvalsts ekskluzīvā kompetencē, un dalībvalstis ir pilnībā atbildīgas par savu izglītības un apmācības sistēmu saturu un struktūru. Valstu valdībām būtu jāveicina visu sabiedrības dalībnieku iesaistīšanās prioritāšu noteikšanā un enerģētikas programmu izstrādē. Bez tam jānodrošina iespēja sekot līdzi informācijai un jādara pieejami dažādi patērētājiem paredzēti instrumenti, piemēram, tīmekļa vietnes, kurās iespējams salīdzināt cenas un/vai pieejama atjaunināta informācija par dažādiem enerģētikas aspektiem.

    4.2.2   Valsts pārvaldes iestādēm ir jārāda labs piemērs. Reģioniem kopā ar vietējām pašvaldībām efektīvi jākoordinē darbība, lai palīdzētu veidot plaši izplatītu enerģijas taupīšanas kultūru. Visiem iedzīvotājiem jāapzinās, ka nepieciešamas pārmaiņas, energoefektivitātes metodes un atjaunojamu enerģijas avotu izmantošana. Tādēļ papildus tehniskiem un reglamentējošiem pasākumiem iestāžu uzdevums ir nodrošināt intensīvus informācijas un izpratnes veidošanas pasākumus, kas paredzēti visiem iedzīvotājiem, uzņēmumiem un tirdzniecības asociācijām. Šajā sakarā EESK rāda piemēru ar savu iekšējo Vides pārvaldības un audita sistēmu (EMAS), kurai pateicoties Briseles reģiona vides aģentūra (IBGE) tai ir piešķīrusi “Ekodinamiska uzņēmuma” sertifikātu ar visaugstāko novērtējumu.

    4.3   Skolu loma

    4.3.1   Daudzas mūsu idejas un zināšanas ir iegūtas skolas laikā. Mūsdienās izglītības pamatā ir tradicionāla mācību sistēma ar dažām nepilnībām valstu līmenī. Izņemot dažus gadījumus, nav programmu izglītošanai par energoefektivitāti un vidi un bieži trūkst pedagogu, kam būtu attiecīga oficiāli atzīta izglītība šajā jomā. Iepriekš minēto un citu apsvērumu dēļ nākotnē skolai jānodrošina iespēja padziļināt zināšanas par enerģijas taupīšanu, enerģētiku, zinātni, vidi un klimatu. Tādā veidā var veicināt izpratni par energoefektivitāti un nodrošināt skolēniem sociālās un analītiskās prasmes, lai viņi racionāli izvērtētu ieradumus un nākotnē tos mainītu. Zināšanas par energoefektivitāti un vidi varētu iekļaut kā pamatprasmi Eiropas pamatkritērijos attiecībā uz mūžizglītību. Skolotājiem neapšaubāmi ir būtiska nozīme, un viņiem ir nepieciešami atbilstoši didaktiskie materiāli atkarībā no mācību līmeņa un priekšmeta. Ikvienā mācību programmā būtu jāparedz jaunāko resursu izmantošana un atbilstoši pedagogu apmācības un atbalsta pasākumi. Šajā sakarā liela nozīme ir augstskolām, kā paredzēts Boloņas procesā, kura mērķi ir, piemēram, izveidot izglītības sistēmu, kas, lai nodrošinātu, ka iegūtajam izglītības dokumentam būtu lielāka nozīme darba tirgū visā ES, labāk atbilst aizvien straujāk mainīgās globalizētās pasaules prasībām un ES interesēm.

    4.4   Uzņēmumu loma

    4.4.1   EESK 2009. gadā (4) atbalstītajai partnerībai starp izglītības iestādēm un uzņēmumiem ir izšķiroša nozīme. Profesionālajām nozarēm, it īpaši MVU, raksturīgā elastība nodrošina to, ka partnerība var būt viens no galvenajiem resursiem jaunu darba vietu radīšanai krīzes laikā, kā arī dot nozīmīgu stimulu uzņēmējdarbības un radošuma pilnveidošanai. Šādas partnerības neatņemamai sastāvdaļai jābūt pētniecībai un inovācijai, lai veicinātu jauno tehnoloģiju ātru nodošanu. Speciālistiem (inženieri, arhitekti utt.) nepārtraukti jāsaņem apmācība par jaunumiem attiecīgajās nozarēs. Tematiski semināri par enerģijas taupīšanu jāorganizē arī darbavietās.

    4.5   Banku loma

    4.5.1   Banku sektors ir nozīmīgs ekonomikai un sabiedrībai. Bankas ir iesaistītas dažādos iedzīvotāju ikdienas dzīves posmos, un tām vajadzētu ne tikai nodrošināt finansējumu, bet arī izstarot uzticību. Izglītošanu par energoefektivitāti un vidi var atbalstīt, nodrošinot mērķfinansējumu ar atvieglotiem nosacījumiem un veicot attiecīgus informatīvus pasākumus, tādējādi dažādās ekonomikas nozarēs (būvniecība, transports utt.) stimulējot vidi saudzējošus ieguldījumus.

    4.6   Arodbiedrību loma

    4.6.1   Darba ņēmēju organizācijas var veikt lielu ieguldījumu tāda procesa īstenošanā, kurā izglītība un profesionālā apmācība ir unikāla civilizācijas plāna un ilgtspējīgas attīstības instrumenti. Zaļajai ekonomikai, piemēram, ir nepieciešams kvalificēts personāls, kas spēj pielāgoties ar tehnoloģiju attīstību, pētniecību un inovāciju saistītajām pārmaiņām. Arodbiedrību darbībai var būt stratēģiska nozīme arī attiecībā uz indivīdu attieksmi, jo tās veido savu biedru izpratni par enerģijas jautājumiem un izmanto arī ar līgumiem saistītas iniciatīvas, kas atalgo par atbildīgu uzvedību un ietaupīto enerģiju. Uzņēmumu un darba ņēmēju organizāciju sadarbība šajā jomā var dot nozīmīgus rezultātus.

    4.7   Pilsoniskās sabiedrības loma (NVO)

    4.7.1   Patērētāju un vides aizsardzības organizācijām ir ļoti būtiska nozīme, ņemot vēra to ārkārtējo ieguldījumu prasmju un zināšanu nodošanā. Tām būtu jāiesaistās visos izpratnes veidošanas pasākumos par patēriņu un energoefektivitāti, sākot no plānošanas, izstrādes, lemšanas par saturu, informācijas izplatīšanas, priekšlikumiem, izplatīšanas līdz pat rezultātu izvērtēšanai.

    4.7.2   NVO vajadzētu būt pašsaprotamiem valsts iestāžu partneriem, un tām būtu jāsaņem atbalsts izglītošanas iniciatīvām, no kurām gūst labumu visa sabiedrība. Neformālās izglītības programmas, attiecības ar skolotājiem, izglītojošu ekskursiju organizēšana, nelielas tematiskas nometnes un dažādām vecumu grupām paredzētas publikācijas ir pasākumi, kas jāuztic organizācijām, kuras nodarbojas ar izglītošanu par energoefektivitāti.

    4.8   Plašsaziņas līdzekļu un sociālo tīklu joma

    4.8.1   Pareizas informācijas izplatīšanā un plašas sabiedrības izglītošanā, kurā iesaistītas visas vecuma grupas, stratēģisku un vērtīgu funkciju pilda plašsaziņas līdzekļi. Vēstījumam, kas iekļauts izpratnes veidošanas programmās saistībā ar enerģijas un vides jautājumiem, vienmēr jābūt zinātniski pamatotam un kultūras aspektā neitrālam. Informācijas saturs būtu rūpīgi jāpārbauda pirms izmantošanas plašsaziņas līdzekļos, it īpaši televīzijā. Ar vidi un enerģētiku saistītās intereses ir milzīgas, un tās spēj manipulēt ar to cilvēku viedokli, kuriem trūkst zināšanu vai attiecīgas spriestspējas, lai apzināti izvērtētu saņemto informāciju.

    4.8.2   Tikpat nozīmīga un delikāta ir sociālo tīklu loma, ņemot vērā, ka to lietotāji galvenokārt ir gados jauni un emocionāli un tiecas aizrautīgi iesaistīties tik svarīgu jautājumu izskatīšanā. Visiem šo plašsaziņas līdzekļu lietotājiem vajadzētu apņemties ievērot rīcības kodeksu un piekrist, ka viņus uzrauga, un attiecīgā gadījumā mainīt apšaubāmu vai tendenciozu informāciju.

    4.8.3   Nākotnē šie instrumenti neapšaubāmi kļūs aizvien nozīmīgāki. (Šodien sociālos tīklus izmanto vairāk cilvēku, nekā 20. gadsimta sākumā bija iedzīvotāju uz Zemes.) Pieejamās informācijas lielais apjoms mainīs informācijas valodas lietojumu un tipoloģiju. Šīs pārmaiņas atstās ietekmi uz izglītību, un daudzslāņainu un sarežģītu vēstījumu būs jāspēj pārvērst vienkāršā, visiem saprotamā informācijā (http://en.wikipedia.org/wiki/List_of_social_networking_websites).

    5.   Komitejas prioritātes

    EESK uzskata, ka uzmanība jāpievērš šādām prioritātēm.

    5.1

    Sadzīvošana ar klimata pārmaiņu radītajām sekām, pielāgošanās un profesionālās meistarības nepieciešamība. Tas, ka klimata pārmaiņas notiek, ir apstiprināts ar zinātniskiem pierādījumiem un plaši atzīts pasaules līmenī. Daži notikumi, piemēram, plūdi, kļūs arvien biežāki. Pielāgošanās šīm parādībām kļūs izšķiroša mūsu izdzīvošanai. Turklāt atbilstīgu speciālistu trūkums varētu nopietni apdraudēt Eiropas Savienības īsa un vidēja termiņa, kā arī ilgtermiņa mērķu sasniegšanu.

    5.2

    Energoefektivitāte. Energoefektivitātei ir pievērsta galvenā uzmanība stratēģijā “Eiropa 2020”. Pilnīga pašreizējo pasākumu ieviešana un jaunu pasākumu izstrāde palīdzēs pārveidot mūsu ikdienu un, pēc Komisijas domām, var nodrošināt finanšu ietaupījumus līdz pat 1 000euro gadā uz vienu mājsaimniecību, paaugstināt Eiropas rūpniecības konkurētspēju, izveidot līdz 2 miljoniem darba vietu un samazināt siltumnīcefekta gāzu gada emisijas līmeni par 740 miljoniem tonnu (5). Šā procesa veicināšanā svarīga nozīme ir enerģijas patērētājiem. Ikvienam, arī pieaugušajiem, jāmaina savi ieradumi, un tāpēc jānodrošina atbilstīga un uzticama informācija par enerģiju.

    5.3

    Enerģētiskās nabadzības un nestabilitātes novēršana. Enerģētiskās nabadzības un nestabilitātes novēršana ir jauna sociālā prioritāte, kas jārisina visos līmeņos. Svarīgāko fosilo kurināmo cenas turpina pieaugt, un, šķiet, nākamajos gados šī tendence turpināsies. Ja ātri un efektīvi nerīkosimies, ievērojami pieaugs neaizsargātu enerģijas patērētāju skaits (6).

    5.4

    Enerģijas pieejamības nodrošināšana visiem patērētājiem (gan privātpersonām, gan uzņēmumiem). Enerģija ir kopējais labums, un tai ir būtiska nozīme valsts ekonomiskās labklājības nodrošināšanā. Ir svarīgi nodrošināt enerģijas piegādi par pieejamām cenām, kas nākamajos gados nemainās pārmērīgi un neparedzami, tādējādi visiem iedzīvotājiem un patērētājiem nodrošinot enerģijas pieejamību.

    5.5

    Ilgtspējīga mobilitāte. Aizvien pieaugošā nepieciešamība pēc pasažieru un preču transporta palielina vides piesārņojuma un sastrēgumu risku, it īpaši pilsētās. Ir jāattīsta tāda veida mobilitāte, kas ir ilgtspējīga, vidi saudzējoša un energoefektīva. Šajā sektorā ārkārtīgi liela nozīme ir vairākveidu pārvadājumu kombinēšanai jeb komodalitātei.

    5.6

    Resursu nepietiekamība (enerģija, ūdens, izejvielas). Pasaules iedzīvotāju skaita pieaugums no 6 līdz 9 miljardiem padarīs sīvāku starptautisko konkurenci par dabas resursiem un radīs spiedienu uz vidi (7). Tādu svarīgu resursu saglabāšana kā gaiss, ūdens, zeme, meži un pārtika ir būtisks faktors ilgtspējīgas attīstības veicināšanai un mūsdienīgas ekonomikas izveidei.

    5.7

    IKT. Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas mūsdienās ir informācijas un zināšanu sabiedrības neatņemama sastāvdaļa. Piemēram, vieda enerģijas sadale par pieejamām cenām būtiski palīdzēs mainīt nākamo paaudžu ieradumus.

    6.   Daži pieredzes piemēri

    6.1   Eiropā un pasaulē ir ļoti daudz izglītības iniciatīvu un labas prakses piemēru, kas veicina izglītošanu par energoefektivitāti un dabas aizsardzību un ir bieži saistīti ar piesārņojošo gāzu samazināšanu.

    6.2   Ar kampaņu “Sustainable Energy Europe” (“Ilgtspējīgas enerģijas Eiropa”) saistītajā projektā “Défi Énergie” (“Izaicinājums — enerģija”), kuru koordinē Briseles enerģētikas un vides lietu pārvalde (Bruxelles Environnement), iesaistījās apmēram 4 000 personas no 1 400 ģimenēm, samazinot CO2 emisijas līmeni par vienu tonnu gadā, citiem vārdiem sakot, patērētās enerģijas rēķinu samazinot par EUR 380 (www.ibgebim.be).

    6.3   Nacionālais Carlo Collodi fonds ar projektu “Pinocchio ripensa il mondo” (“Pinokio pārdomā pasauli”), kas paredzēts pamatskolas skolēniem un sadalīts trijos posmos: atkritumu dalīta savākšana, enerģijas taupīšana un ar ilgtspēju saistīti ētiski lēmumi (http://www.pinocchio.it/fondazionecollodi/).

    6.4   Starptautiskais Yehudi Menuhin fonds ar programmu “MUS-E® Arts at School”, izmantojot dažādus mākslas veidus — mūziku, dejas, dziesmas, teātri un vizuālo mākslu —, attīsta jaunus apguves procesus. Projekts darbojas 11 valstīs, tajā piedalās 1 026 mākslinieki, kas strādā ar 59 189 bērniem 623 pamatskolās (www.menuhin-foundation.com/).

    6.5   Spānijas sociālā dialoga forums par dažādiem enerģijas veidiem (Spanish Energy Mix Forum — SEMF) ir atvērts visiem enerģētikas jomas pārstāvjiem un veltīts dažādiem enerģijas avotiem Spānijā (http://www.semforum.org/).

    6.6   Vidusjūras Vasaras universitātē (L’Università Mediterranea d’estateUMET), kas nodarbojas ar ilgtspējīgas enerģijas jautājumiem Vidusjūras reģionā, ir pārstāvētas Francijas, Itālijas, Portugāles, Spānijas, Grieķijas, kā arī Marokas, Alžīrijas, Tunisijas, Ēģiptes, Turcijas u. c. universitātes. Nākamajos gados plānots paplašināt universitātes darbību, iesaistot citas pilsētas (http://www.ome.org/index.php).

    6.7   “Zaļā planēta” (“La Belle Verte”) ir 1996. gadā režisores Coline Serreau uzņemta filma par rietumu pasaules problēmām, piemēram, straujo dzīves ritmu, varas ļaunprātīgu izmantošanu, vides piesārņojumu un dabas resursu un zemes bezatbildīgu izšķērdēšanu. http://www.youtube.com/watch?v=TTvoZkHugr0

    6.8   Kopš 2004. gada saskaņā ar Komisijas programmu “Saprātīga enerģija Eiropai” tiek atbalstīti izglītošanas projekti par energoefektivitāti. Šajā saistībā var minēt projektus “KidsCorner”, “U4energy”, “Flick the Switch”, “Kids4future”, “Rainmakers”, “Young Energy People”, “My Friend Boo” u. c. Attiecībā uz profesionālo apmācību būvniecības nozarē ir vērts pieminēt projektu “Build Up Skills” (http://ec.europa.eu/energy/intelligent/).

    6.9   “My Friend Boo” ir jauka animācijas filmu sērija, kas tapusi, īstenojot programmu “Saprātīga enerģijai Eiropai”, un ir pirmais šāda žanra darbs Eiropā, un tās mērķis ir palīdzēt jauniešiem izprast tādus tematus kā enerģija, klimata pārmaiņas, vide, aizsardzība un veselība (http://www.myfriendboo.com/)

    6.10   Viena no Eiropas līmeņa iniciatīvām ir “Pilsētu mēru pakts”, kam pievienojušās vairāk nekā 3 000 pilsētu. EESK jau pašā sākumā atbalstīja šā instrumenta izplatīšanu pēc iespējas lielākā skaitā Eiropas pašvaldību (8), tādējādi pamudinot Komisiju mainīt stratēģiju. “Concerto”, “Civitas” un jaunā iniciatīva “Progresīvās pilsētas un pašvaldības” ir instrumenti, kas ļauj informēt par labu praksi saistībā ar ilgtspējīgu transportu un atbilstīgu, saprātīgu enerģijas izmantošanu. SET plāna iniciatīva “Energy Education and Training Initiative” rada un vairo visa projekta “SET plāns” pievienoto vērtību.

    6.11   Starptautiskā līmenī jau ir uzsāktas vairākas iniciatīvas, piemēram, NEED (National Energy Education Development Project) jeb studentu, skolotāju, uzņēmumu, valdību un kopienu tīkls, kas izveidots pirms 30 gadiem ASV (http://www.need.org/), ASV Enerģētikas departamenta programma “Energy Education and Workforce Development” (http://www1.eere.energy.gov/education/), tīmekļa vietne EnergyQuest, kas veltīta izglītošanai par energoefektivitāti (http://www.energyquest.ca.gov/).

    7.   Sabiedriskā apspriešana saistībā ar izglītošanu par energoefektivitāti

    7.1   EESK organizētas sabiedriskās apspriešanas dalībnieki iepazīstināja ar daudzveidīgu un interesantu citu pieredzi, kas gūta izglītošanā par energoefektivitāti un vidi.

    7.2   Temata aktualitāti katrs no sava redzespunkta pārliecinoši pierādīja pārstāvji no Konkurētspējas un jauninājumu izpildaģentūras (EACI), EU-ASE (European Alliance to Save Energy), Carlo Collodi fonda, Yehudi Menuhin fonda, Solvay, CIRCE, Business Solutions Europe, Eiropas vietējo vēlēto pārstāvju un sociālā atbalsta (ELISAN) tīkla, kā arī Pilsētu mēru pakta pārstāvis Enerģētikas ģenerāldirektorātā.

    7.3   Debatēs apsprieda šādus tematus: izglītības un profesionālās apmācības loma, tehnisko darbinieku un dabaszinātņu programmu absolventu sagatavošana, kā arī augstskolu, pētnieku un uzņēmēju kontaktu nostiprināšanas nepieciešamība, steidzamā vajadzība enerģētiskās nabadzības un nestabilitātes novēršanā iesaistīties publiskām iestādēm, vietējā līmeņa iesaistīšana pasākumu izstrādē un informētības veicināšanā saistībā ar viedu un ilgtspējīgu enerģijas izmantošanu, novatoriski instrumenti neformālai un formālai izglītošanai ārpus oficiāli atzītajām mācību programmām.

    7.4   Viens konkrēts ierosinājums izteikts, ņemot vērā nepieciešamību pieņemt vienotu un saprotamu energopatēriņa novērtēšanas sistēmu, piemēram, visiem produktiem, kas patērē enerģiju, par mērvienību izmantot attiecību EUR/MWh, lai var uzreiz noteikt to efektivitāti un izmaksas.

    7.5   Ārkārtīgi svarīga ir informācijas kvalitāte un izglītošanas saturs. Pastāv reāls risks, ka ar to var manipulēt, lai aizsargātu konkrētas intereses, nevis veicinātu apzinātu lēmumu pieņemšanu. Tāpēc publiskajām iestādēm jābūt īpaši uzmanīgām, lai nodrošinātu informācijas un izglītošanas neatkarību un pareizību.

    7.6   Viena no svarīgākajām problēmām ir tā, ka laika trūkuma, programmu pārmērīgas noslogotības un atšķirīgo prioritāšu dēļ pastāv grūtības skolu mācību programmās sistemātiski iekļaut materiālus, kas attiecas uz izglītošanu par energoefektivitāti.

    8.   EDEN — Eiropas tīkls izglītošanai par energoefektivitāti un vidi. EESK un Carlo Collodi fonda sadarbības protokols

    8.1   Nacionālo forumu Eiropas tīkls, kas paredzēts enerģētikas un vides izglītošanas jautājumu izskatīšanai (EDEN) un kura izveide ierosināta izpētes atzinumā “Nepieciešamība izglītot un apmācīt sabiedrību bezoglekļa enerģijas izmantošanai”, varētu palīdzēt mazināt pašreizējās nepilnības un sasniegt ES mērķi, proti, samazināt enerģijas patēriņu par vismaz 20 %, tādējādi īstenojot Eiropas redzējumu par resursu ziņā efektīvu ekonomiku ar zemām oglekļa emisijām 2050. gadā, un nostiprināt enerģētisko neatkarību un apgādes drošību.

    8.2   Lai konkrēti īstenotu atzinumā minētos ieteikumus un atbalstītu Eiropas tīkla izveidi, EESK un Collodi fonds 2010. gada 26. martā parakstīja sadarbības protokolu, kurā savstarpēji uzņemas pienākumu veikt kopīgu darbu. Par iniciatīvas talismanu un simbolu ir izvēlēts Pinokio, plaši pazīstamais Karlo Kollodi grāmatas tēls.

    8.3   Minētais Eiropas tīkls, kura pamatu veido organizācijas, kas nodarbojas ar tādiem jautājumiem kā izglītošana par energoefektivitāti, atjaunojamiem energoresursiem un vidi, uzskatāms par kanālu, kurš valstīs popularizē atbilstošas programmas un materiālus, tādējādi veicinot tīras enerģijas ieviešanu, visu resursu efektīvāku izmantošanu, kā arī augstu vides aizsardzības standartu nodrošināšanu valstu izglītības programmās.

    8.4   Patlaban tīklam jau ir pievienojušās dažādas organizācijas. Līdztekus tīkla dibinātājiem EESK un Carlo Collodi fondam (IT) šobrīd tajā darbojas Terra Mileniul III fonds (RO), ARENE Île-de-France (FR), Le Péniches du Val de Rhône (FR), Grenlandes pašvaldība (Grenlande), Climate Action Network (RO), Mosaic Art and Sound (UK), Art For Green Live (UK/BE), CECE (ES), Intercollege (CY), Business Solutions Europa (BE), EU-ASE (BE), CIRCE (ES), Menuhin fonds (BE).

    Briselē, 2012. gada 25. aprīlī

    Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

    Staffan NILSSON


    (1)  OV C 77, 31.3.2009., 54.–59. lpp.

    (2)  OV C 277, 17.11.2009., 15. lpp.

    (3)  OV C 218, 23.7.2011., 136. lpp.

    (4)  OV C 228, 22.9.2009., 9.–13. lpp.

    (5)  COM(2011) 109 final.

    (6)  OV C 44, 11.2.2011., 53. lpp.

    (7)  COM(2010) 2020 final.

    (8)  OV C 10, 15.1.2008., 22. lpp.


    Top