22.5.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 143/48

1.1

EESK kopumā atbalsta FISCUS priekšlikumu. Komiteja tomēr uzsver šādus aspektus.

1.2

Komiteja ir informēta par dalībvalstu atšķirīgajiem viedokļiem Padomes darba grupās. EESK uzskata, ka Komisijai ir svarīgi pierādīt, ka dalībvalstis ievērojami ietaupīs līdzekļus FISCUS budžetā salīdzinājumā ar pašreizējās darbības režīmu. Komiteja uzskata, ka Komisijai varētu rasties grūtības gūt Parlamenta apstiprinājumu izdevumu palielinājumam ES budžetā, nesniedzot informāciju par kompensējošiem ietaupījumiem dalībvalstu budžetos.

1.3

Komiteja atgādina atzinumā “Muitas rīcības programmas izveide” (1) iekļauto piezīmi, kurā tā aicināja aktīvi integrēt muitas darbības metodes un paņēmienus atbilstoši Lisabonas stratēģijas mērķiem, uzsverot, ka šāda veida aktīvāka integrācija būtu īstenojama bez pašu muitas administrāciju integrēšanas.

1.4

Jaunās programmas nozīmīga daļa ir dalībvalstu ierēdņu apmācības pilnveidošana un šādas apmācības efektivitātes paaugstināšana (2).

2.1

ES muitas un nodokļu politika sniedz ievērojamu ieguldījumu, palīdzot katru gadu palielināt ieņēmumus ES un tās dalībvalstu budžetos. Bez tam minētās politikas jomas sniedz vērā ņemamu labumu ES iedzīvotājiem un uzņēmumiem gan bloķējot nedrošu vai nelikumīgu importu, veicinot vienmērīgu tirdzniecību un spēcīgu iekšējo tirgu, gan samazinot atbilstības nodrošināšanas izmaksas un birokrātiju pārrobežu uzņēmumiem.

2.2

Priekšlikums regulai (COM(2011) 706 galīgā redakcija) ir nozīmīgs sasniegums pirms daudziem gadiem uzsāktajā mēģinājumā racionalizēt un saskaņot dalībvalstu rīcību, lai aizsargātu to finansiālās intereses un ES finansiālās intereses; muitas nodevas un ar tām saistītie maksājumi 2010. gadā veidoja 12,3 % no ES budžeta. Jaunajā daudzgadu finanšu shēmā 2014.–2020. gadam, ko Komisija pieņēma 2011. gada 29. jūnijā, cita starpā ir ierosinātas jaunas paaudzes muitas un Fiscalis programmas. Abas minētās programmas gadu gaitā ir attīstījušās neatkarīgi viena no otras, bet tomēr paralēli, un jaunākās no tam ir Muita 2013 ( Customs 2013 ) un Fiscalis 2013 . Tagad tās ir apvienotas vienā programmā (FISCUS ), kas ir neapšaubāms jauninājums Komisijas stratēģijā.

2.3

FISCUS, kā atzīst pati Komisija, nav tikai “vienkāršošanas politikas” rezultāts, bet tas nozīmē, ka ir atzīts “muitas un nodokļu iestāžu un citu ieinteresēto personu sadarbības” nozīmīgums. Šādas programmas galvenais pozitīvais aspekts ir cilvēkfaktora svarīguma atzīšana — muitas un nodokļu iestāžu sadarbība, “veicinot speciālistu tīklu izveidi un kompetenču uzlabošanu” (3). Tehniskās un IT kapacitātes stiprināšana, protams, ir vajadzīga, bet cilvēkfaktors ir vissvarīgākais; EESK ļoti atzinīgi vērtē šo iezīmi.

2.4

Komisijas FISCUS projektā ir paredzēta programma septiņiem gadiem, sākot no 2014. gada 1. janvāra. Programmas finansējums visā tās darbības laikā (no 2014.–2020. gadam) ir EUR 777 600 000: tā ir ievērojama summa, kuras atbilstību mērķiem ir grūti novērtēt. Programmā paredzēts finansiāls atbalsts deviņām dažāda veida kopīgām darbībām, atbalstot gan dotācijas, gan publiskā iepirkuma līgumus, gan kompensējot pieaicinātajiem ekspertiem radušās izmaksas.

2.5

Lielākā daļa izmaksu attiecas uz ierēdņu apmācību un kopīgām iniciatīvām IT jomā, bet no programmas piešķīruma var segt arī “izdevumus, kas attiecas uz sagatavošanas pasākumiem, pārraudzību, kontroli, revīziju un izvērtēšanu” (4); EESK apzinās, ka tas nozīmē kopīgo darbību īpaši rūpīgu uzraudzību, bet izsaka cerību, ka tāda pati uzmanība tiks veltīta arī valstu pasākumiem , lai nodrošinātu to viendabību.

2.6

Rīcības programmas konkrētie mērķi būs tādi paši kā iepriekšējām un pašreizējām programmām; EESK jau ir izteikusi piezīmes un nebūtu vērts tās atkārtot, ja vien nebūtu viena vairākkārt uzdota jautājuma, kas līdz šim nav atrisināts, proti, muitas un nodokļu iestāžu regulāra savstarpēja informācijas apmaiņa kā līdzeklis, lai atklātu krāpšanu un/vai izvairīšanos no nodokļiem (5).

2.7

Pirmais pasākumu kopums — speciālistu tīkla izveide — ļauj veikt paraugprakses un operatīvo zināšanu apmaiņu; tas nav nekas jauns, tāpēc ka tas pats jautājums (un tādā pašā formulējumā) ir minēts vairumā iepriekšējo programmu. Agrāk veiktie pasākumi ne vienmēr ir bijuši pilnībā sekmīgi daudzu iemeslu dēļ, no kuriem galvenie ir saziņas grūtības valodu prasmes dēļ vai dalībnieku atšķirīgā profesionālā pieredze. Jaunajai virzībai uz dažādu administrāciju sadarbību, kā paredzēts FISCUS, vajadzētu veicināt pieredzes apmaiņu un augsta līmeņa speciālistu rašanos. Tas ir pasākums, kam būtu jāsaņem ES atbalsts.

2.8

Komisija uzskata, ka otrais pasākumu kopums “ļauj programmai finansēt novatoriskas IT infrastruktūras un sistēmas, kas ļauj muitas un nodokļu pārvaldes iestādēm Savienībā pārtapt par pilntiesīgām e-pārvaldēm” (6). Šāds jautājums līdzīgā formulējumā ir izvirzīts arī iepriekšējās programmās. Rezultāti nebūt nav apmierinoši tāpēc, ka dalībvalstīs ir atšķirīgs IT tehnoloģiju līmenis, un arī — diemžēl, samērā bieži — tāpēc, ka dažas (vai daudzas) dalībvalstis nevēlas mainīt metodes vai aprīkojumu.

2.9

Galvenais “klupšanas akmens” spēcīga Eiropas fiskālā tīkla veidošanas gaitā ir dalībvalstu nevēlēšanās sadarboties; tā, protams, neaprobežojas ar IT tehnoloģijām, bet minētajā jomā izpaužas visuzkrītošāk. EESK ir kritizējusi šādu attieksmi daudzos atzinumos par ES fiskālajām iniciatīvām (7); Komiteja izsaka cerību, ka pašreizējā krīze būs pierādījusi, ka neviena valsts nevar izolēties no notikumiem, kas ietekmē visu pasauli, un ka vienīgā iespējamā atbilde ir sadarbība.

2.10

Viens no līgumslēdzējiem 2011. gadā pēc apspriešanās ar tirdzniecības aprindu pārstāvjiem analizēja abu atsevišķo programmu, proti, Fiscalis 2013 un Muita 2013, īstenošanas termiņa vidusposma rezultātus. Cits līgumslēdzējs veica pētījumu par iespējamo FISCUS programmas turpmāko veidolu. Termiņa vidusposma rezultāti neliecināja par jebkādiem vērā ņemamiem šķēršļiem un nebija arī priekšlikumu par kādiem īpašiem pasākumiem, lai koriģētu nevēlamas norises.

2.11

FISCUS programmā ir apvienotas abas pašreizējās atsevišķās programmas nodokļu un muitas jomā, tā izpildot Komisijas izvirzītos vienkāršošanas un izmaksu samazināšanas mērķus un nekavējot darbību minētajos sektoros.

2.12

Jaunā regula aizstāj Lēmumu Nr. 1482/2007/EK, ar ko izveidoja Kopienas programmu nodokļu sistēmu darbības uzlabošanai iekšējā tirgū (Fiscalis 2013). Ar Lēmumu Nr. 624/2007/EK tika izveidota Kopienas rīcības programma muitas jomā (Muita 2013). Līdz ar to abi minētie lēmumi tiks atcelti.

2.13

Komisija ir veikusi plašas apspriešanās muitas sektorā un fiskālajā sektorā. Pēc apspriešanās ar abiem sektoriem ir izveidots problēmu saraksts, kas iekļauts Komisijas dienestu darba dokumenta “Ietekmes novērtējums” 1. daļā (Muita) un 2. daļā (Fiscalis) (8).

2.14

Komisija pirms jaunās programmas izstrādes ir veikusi ietekmes novērtējumu, kurā secināts, ka pašlaik valda ļoti liela nenoteiktība tādās jomās kā Eiropas informācijas sistēmas un informācijas apmaiņa saistībā ar politikas turpmāko virzību. Dažas no minētajām problēmām ir norādītas EESK atzinumā “Muitas rīcības programmas izveide” (9). Fiscalis programmas darbības pilnveidošanai vajadzīgie uzlabojumi sīki raksturoti EESK atzinumā “Nodokļu sistēmu darbības uzlabošana iekšējā tirgū (Fiscalis 2013)” (10).

2.15

EESK principā piekrīt Komisijas ierosinātajiem pasākumiem; Komiteja tomēr vēlas uzsvērt, ka jautājums par dažādu aģentūru sadarbību gan valstu, gan ES līmenī ir vadmotīvs daudzu ES problēmu risināšanā. Virzība šajā jomā parasti ir lēna un sarežģīta daudzu iemeslu dēļ, no kuriem galvenais ir valstu iestāžu entuziasma trūkums.

2.16

EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu pastiprināt muitas dienestu un fiskālo iestāžu sadarbību. Taču tam vajadzētu būt tikai sākuma posmam rīcībai, ko EESK ierosinājusi jau vairākkārt (11), proti, visu to aģentūru — gan valstu, gan Eiropas līmeņa — organizēta sadarbība, kuras iesaistītas cīņā pret krāpšanu finanšu jomā un noziedzību: nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, organizēto noziedzību, terorismu, kontrabandu utt.