PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. Priekšlikuma konteksts

· Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Stratēģijas „Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei [COM(2010) 2020] pamatā ir trīs cieši saistītas un savstarpēji papildinošas prioritātes: uz zināšanām un inovāciju balstītas ekonomikas attīstība; tādas ekonomikas veicināšana, kas rada zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, taupīgi izmanto resursus un ir konkurētspējīga; tādas ekonomikas sekmēšana, kurā ir augsts nodarbinātības līmenis un kura nodrošina sociālo un teritoriālo kohēziju.

Stratēģijā „Eiropa 2020” publiskajam iepirkumam ir svarīga nozīme, jo tas ir viens no tirgus instrumentiem, kas izmantojams minēto mērķu sasniegšanai, uzlabojot uzņēmējdarbības vidi un inovācijas nosacījumus uzņēmumiem, kā arī mudinot plašāk izmantot videi nekaitīgu publisko iepirkumu, lai atbalstītu pāreju uz ekonomiku, kurā taupīgi izmanto resursus un rada zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni. Stratēģijā „Eiropa 2020” arī vienlaikus uzsvērts, ka publiskā iepirkuma politikai ir jānodrošina pēc iespējas efektīvāka līdzekļu izmantošana un ka iepirkuma tirgiem jābūt pieejamiem Savienības mērogā.

Ņemot vērā minētos uzdevumus, ir jāpārskata un jāmodernizē spēkā esošie tiesību akti publiskā iepirkuma jomā, lai tie būtu labāk piemēroti pašreizējam politikas, sociālajam un ekonomikas kontekstam. Tas attiecas ne tikai uz valsts iestāžu veiktajiem iepirkumiem, bet arī uz līgumu slēgšanas tiesībām, ko piešķir sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, izmantojot tiem paredzētus iepirkuma režīmus.

Eiropas Komisija 2011. gada 13. aprīļa paziņojumā „Akts par vienoto tirgu. Divpadsmit mehānismi, kā veicināt izaugsmi un vairot uzticēšanos” starp savām divpadsmit svarīgākajām prioritārajām darbībām, kas ES iestādēm jāpieņem pirms 2012. gada beigām, ietvēra pārskatītu un modernizētu publiskā iepirkuma tiesisko regulējumu, lai līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu padarītu elastīgāku un ļautu labāk izmantot publiskus līgumus citu politikas virzienu atbalstam.

Šim priekšlikumam ir divi papildu mērķi:

· palielināt izdevumu efektivitāti, lai nodrošinātu labākos iespējamos iepirkuma rezultātus naudas vērtības izteiksmē; tas it sevišķi nozīmē spēkā esošo publiskā iepirkuma noteikumu vienkāršošanu un elastības palielināšanu; racionalizētu, efektīvāku procedūru rezultātā ieguvēji būs visi ekonomikas dalībnieki, un tās atvieglos gan MVU, gan pārrobežu pretendentu līdzdalību;

· ļaut iepirkumu rīkotājiem labāk izmantot iepirkumu, lai atbalstītu kopējus sabiedriski nozīmīgus mērķus, piemēram, vides aizsardzību, lielāku resursu efektivitāti un energoefektivitāti, cīņu pret klimata pārmaiņām, inovācijas, nodarbinātības un sociālās iekļautības veicināšanu, kā arī labāko iespējamo nosacījumu nodrošināšanu kvalitatīvu sociālo pakalpojumu sniegšanai.

· Vispārīgais konteksts

Publiskajam iepirkumam ir nozīmīga ietekme uz Eiropas Savienības ekonomikas rādītājiem kopumā. Eiropā publisko iepirkumu rīkotāji precēm, būvdarbiem un pakalpojumiem tērē aptuveni 18 % no IKP. Ņemot vērā iepirkumu apjomu, publisko iepirkumu var izmantot kā iedarbīgu mehānismu tāda vienotā tirgus izveidei, kas veicina gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi.

Pašlaik spēkā esošās publiskā iepirkuma direktīvas, proti, Direktīva 2004/17/EK[1] un Direktīva 2004/18/EK[2], ir panāktas ilgstošā attīstībā, kas aizsākās 1971. gadā, kad tika pieņemta Direktīva 71/305/EEK. Garantējot pārredzamu un nediskriminējošu procedūru izmantošanu, minēto direktīvu mērķis ir galvenokārt nodrošināt to, lai vienotā tirgus ekonomikas dalībnieki konkurencē par publiskiem līgumiem varētu pilnībā izmantot pamatbrīvības.

Vispusīgs ekonomikas novērtējums ir parādījis, ka iepirkuma direktīvas ir lielā mērā sasniegušas savus mērķus. Tās ir nodrošinājušas lielāku pārredzamību un augstāku konkurences līmeni, vienlaikus nodrošinot izmērāmus ietaupījumus zemāku cenu rezultātā.

Ieinteresētās personas tomēr ir pieprasījušas pārskatīt publiskā iepirkuma direktīvas, lai vienkāršotu noteikumus, palielinātu to lietderību un efektivitāti, kā arī lai tās labāk piemērotu pašreizējam politiskajam, sociālajam un ekonomikas kontekstam. Racionalizētu, efektīvāku procedūru ieviešana palielinās elastību līgumslēdzējām iestādēm, nodrošinās labumu visiem ekonomikas dalībniekiem, kā arī atvieglos MVU un pārrobežu pretendentu līdzdalību. Uzlaboti iepirkuma noteikumi arī ļaus līgumslēdzējiem labāk izmantot iepirkumu, lai atbalstītu kopējus sabiedriski nozīmīgus mērķus, piemēram, vides aizsardzību, lielāku resursu efektivitāti un energoefektivitāti, klimata pārmaiņu apkarošanu, inovācijas un sociālās iekļaušanas veicināšanu, kā arī labāko iespējamo nosacījumu nodrošināšanu kvalitatīvu sociālo pakalpojumu sniegšanai. Minētos virzienus apstiprināja, īstenojot apspriešanos ar ieinteresētajām personām, kuru Eiropas Komisija organizēja 2011. gada pavasarī un kurā vairākums ieinteresēto personu atbalstīja priekšlikumu pārskatīt iepirkuma direktīvas, lai tās labāk pielāgotu jaunajām problēmām, ar ko saskaras gan iepirkumu rīkotāji, gan ekonomikas dalībnieki.

· Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā

Kopā ar ierosināto jauno direktīvu par publiskā sektora iestāžu iepirkumu priekšlikums aizstās Direktīvu 2004/17/EK un Direktīvu 2004/18/EK, kas veido Eiropas Savienības publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma svarīgākos elementus.

Direktīvu papildinās šādi minētā tiesiskā regulējuma elementi:

· Direktīva 2009/81/EK[3], kurā paredzēti konkrēti noteikumi sensitīvam iepirkumam aizsardzības un drošības jomā;

· Direktīva 92/13/EEK[4], kurā paredzēti kopēji standarti valstu pārskatīšanas procedūrām, lai nodrošinātu ātru un efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekļu pieejamību visās ES valstīs gadījumos, kad pretendenti uzskata, ka līgumu slēgšanas tiesības ir piešķirtas negodīgi.

· Atbilstība pārējiem Savienības politikas virzieniem un mērķiem

Ar šo iniciatīvu īsteno stratēģiju „Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei [COM(2010) 2020] un stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīvas „Digitālā programma Eiropai” [COM(2010) 245], „Inovācijas savienība” [COM(2010) 546], „Integrēta rūpniecības politika globalizācijas laikmetam” [COM(2010) 614], „Enerģētika 2020” [COM(2010) 639] un „Resursu ziņā efektīva Eiropa” [COM(2011) 21]. Tā arī īsteno Vienotā tirgus aktu [COM(2011) 206], it sevišķi tā divpadsmito pamatdarbību, proti, „pārskatīts un modernizēts publisko iepirkumu regulatīvais satvars”. Tā ir Komisijas 2011. gada darba programmā iekļauta stratēģiskā iniciatīva.

2. Apspriešanās ar ieinteresētajām personām un ietekmes novērtējums

· Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Apspriešanās metodes, galvenās mērķnozares un vispārīgs respondentu raksturojums

Eiropas Komisija 2011. gada 27. janvārī publicēja Zaļo grāmatu par ES publiskā iepirkuma politikas modernizāciju „Virzība uz efektīvāku Eiropas iepirkuma tirgu”[5], sākot plašu sabiedrisko apspriešanu par tiesību aktu izmaiņu variantiem, lai līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu padarītu vieglāku un elastīgāku, kā arī lai ļautu labāk izmantot publiskus līgumus citu politikas virzienu atbalstam. Zaļās grāmatas mērķis bija apzināt vairākas svarīgas jomas, kuras varētu reformēt, un iegūt ieinteresēto personu viedokļus par tiesību aktu izmaiņu konkrētiem variantiem. Starp aplūkotajiem jautājumiem bija nepieciešamība vienkāršot procedūras un padarīt tās elastīgākas, publiskā iepirkuma stratēģiska izmantošana, lai veicinātu citu politikas mērķu sasniegšanu, MVU piekļuves uzlabošana publiskiem līgumiem un favorītisma, korupcijas un interešu konfliktu apkarošana.

Sabiedriskā apspriešana tika pabeigta 2011. gada 18. aprīlī, un tā izraisīja lielu atsaucību. Kopā tika saņemtas 623 atbildes no ļoti dažādām ieinteresēto personu grupām, tostarp no dalībvalstu centrālajām iestādēm, vietējiem un reģionālajiem publisko iepirkumu rīkotājiem un to apvienībām, uzņēmumiem, nozares apvienībām, akadēmiskām aprindām, pilsoniskās sabiedrības organizācijām (tostarp arodbiedrībām) un atsevišķiem pilsoņiem. Lielākā daļa atbilžu tika saņemta no Apvienotās Karalistes, Vācijas, Francijas. Mazāk atbilžu tika saņemts no Beļģijas, Itālijas, Nīderlandes, Austrijas, Zviedrijas, Spānijas un Dānijas.

Apspriešanas rezultātus apkopoja kopsavilkuma dokumentā[6], ko iesniedza un apsprieda 2011. gada 30. jūnija publiskajā konferencē[7].

Atbilžu kopsavilkums un tas, kā tās ņemtas vērā

Ļoti liela daļa ieinteresēto personu atzinīgi novērtēja Eiropas Komisijas iniciatīvu pārskatīt pašreizējo iepirkuma politiku. No dažādajiem zaļajā grāmatā apspriestajiem tematiem ieinteresētās personas īpaši uzsvēra vajadzību vienkāršot procedūras un padarīt tās elastīgākas. Visas ieinteresēto personu grupas arī bija vienisprātis, ka joprojām svarīgi ir noteikumi, ko piemēro sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumiem. Nepārprotams vairākums respondentu piekrita, ka joprojām ir vajadzīgs konkrēts noteikumu kopums, ko piemēros sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, un ka dažādie noteikumi, kurus piemēro sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, atbilstīgi atspoguļo īpašo raksturu, kas piemīt iepirkumam sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām.

Tāpat nepārprotams vairākums respondentu piekrīt, ka joprojām ir piemēroti un jāsaglabā kritēriji, ko izmanto, lai noteiktu tos subjektus, kuriem piemēro sabiedrisko pakalpojumu noteikumus (attiecīgo subjektu īstenotās darbības, viņu tiesiskais statuss un — privātu subjektu gadījumā — īpašu vai ekskluzīvu tiesību esība). Lielākā daļa respondentu arī piekrīt, ka privātu uzņēmumu peļņas gūšanas vai komerciālos centienus nevar uzskatīt par pietiekamu aspektu, lai nodrošinātu objektīvu un godīgu iepirkumu, ja minētie uzņēmumi darbojas uz īpašu vai ekskluzīvu tiesību pamata.

Ieinteresētajām personām bija dažādi viedokļi par publiskā iepirkuma stratēģisko izmantošanu, lai sasniegtu stratēģijas „Eiropa 2020” sabiedriski nozīmīgos mērķus. Daudzas ieinteresētās personas, it sevišķi uzņēmumi, izrādīja vispārēju nepatiku pret publiskā iepirkuma izmantošanu citu politikas mērķu atbalstam. Citas ieinteresētās personas, it sevišķi pilsoniskās sabiedrības organizācijas, pauda spēcīgu atbalstu šādai stratēģiskai izmantošanai un atbalstīja Eiropas Savienības publiskā iepirkuma politikas principu plašas izmaiņas.

· Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Papildus zaļās grāmatas apspriešanai Eiropas Komisija 2010. un 2011. gadā veica vispusīgu novērtējumu attiecībā uz ES iepirkuma tiesību aktu ietekmi un efektivitāti, izmantojot plašu liecību kopumu un jaunu neatkarīgu izpēti. Pētījumos galvenokārt novērtēja iepirkuma procedūru izmaksas un efektivitāti, jautājumus par pārrobežu iepirkumu, MVU piekļuvi iepirkuma tirgiem un iepirkuma stratēģisku izmantošanu Eiropā. Attiecībā uz iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām novērtējumā izskatīja, vai sabiedrisko pakalpojumu nozares tagad ir vairāk pakļautas konkurencei, nekā iepirkuma režīma pieņemšanas laikā.

Novērtējuma konstatējumi liecināja, ka likumdošanas darbības, lai liberalizētu piekļuvi sabiedrisko pakalpojumu nozarēm, vēl nav veicinājušas ilgtspējīgas vai efektīvas konkurences spiedienu uz tradicionālajiem tirgus dalībniekiem. Daudzās sabiedrisko pakalpojumu nozarēs joprojām vērojami augsti tirgus koncentrācijas vai neefektīvas konkurences līmeņi. Šajā novērtējumā secināja, ka nosacījumi nav attīstījušies tādā mērā, ka konkurenci varētu uzskatīt par pietiekami spēcīgu nozares līmenī, lai šīs nozares varētu izslēgt no direktīvas par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām darbības jomas. Kopumā direktīvas principus turpina piemērot, bet var būt pamatoti noteikt īpašus izņēmumus no iepirkuma noteikumu piemērošanas, pamatojoties uz padziļinātu analīzi par katru gadījumu atsevišķi.

· Ietekmes novērtējums

Ietekmes novērtējumā un tā kopsavilkumā ir sniegts pārskats par dažādajiem variantiem katrai no piecām pamatproblēmu grupām (administratīvā organizācija, darbības joma, procedūras, stratēģiskais iepirkums un piekļuve iepirkuma tirgiem). Pamatojoties uz dažādo variantu priekšrocību un trūkumu analīzi, tika noteikts izvēlēto variantu kopums, kam jāoptimizē sinerģija starp dažādajiem risinājumiem, kuri nodrošina ietaupījumus, jo viens darbības veids neitralizē ar citu darbības veidu saistītās izmaksas (piemēram, procedūras prasību iespējamu paaugstināšanu, ko izraisa stratēģiskās iepirkuma darbības, varētu daļēji neitralizēt ietaupījumi, kuri saistīti ar iepirkuma procedūru uzlaboto struktūru). Minētie izvēlētie varianti ir šā priekšlikuma pamatā.

Ietekmes novērtējuma ziņojuma projektu rūpīgi pārbaudīja Ietekmes novērtējuma padome, kas pieprasīja grozījumus it sevišķi attiecībā uz tiesiskā regulējuma konkrēto risināmo elementu noteikšanu, uz apspriesto variantu aprakstu, uz atlasīto galveno darbību izmaksu un ieguvumu dziļāku analīzi, kā arī uz ieinteresēto personu viedokļu sistēmisku integrēšanu gan problēmu noteikšanā, gan ietekmes analīzes papildināšanai. Minētos uzlabojumu ieteikumus ietvēra galīgajā ziņojumā. Ietekmes novērtējuma padomes atzinums par ziņojumu ir publicēts kopā ar šo priekšlikumu, kā arī ietekmes novērtējuma noslēguma ziņojumu un tā kopsavilkumu.

3. Priekšlikuma juridiskie aspekti

· Juridiskais pamats

Šā priekšlikuma pamatā ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 53. panta 1. punkts, 62. un 114. pants.

· Subsidiaritātes princips

Subsidiaritātes principu piemēro, ciktāl priekšlikums nav ES ekskluzīvā kompetencē.

Dalībvalstis nevar pietiekami sasniegt priekšlikuma mērķus turpmāk aprakstītā iemesla dēļ.

Ir apliecinājies, ka, lai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu jomā nodrošinātu iekšējo tirgu, svarīgs instruments ir tādu iepirkumu procedūru koordinēšana, kuri pārsniedz konkrētas robežvērtības. Tas nodrošina ekonomikas dalībnieku efektīvu un vienlīdzīgu piekļuvi līgumiem visā iekšējā tirgū. Pieredze, kas gūta saistībā ar Direktīvu 2004/17/EK, Direktīvu 2004/18/EK un iepriekšējo paaudžu iepirkuma direktīvām, ir parādījusi, ka Eiropas mēroga iepirkuma procedūras nodrošina pārredzamību un objektivitāti iepirkuma jomā, kas savukārt nodrošina nozīmīgus ietaupījumus un uzlabotus iepirkuma rezultātus, no kuriem labumu gūst sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, to klienti, kā arī galu galā Eiropas nodokļu maksātāji.

Šo mērķi nevarētu pietiekamā mērā sasniegt ar dalībvalstu rīcību, kas neizbēgami novestu pie atšķirīgām prasībām un iespējami pretrunīgiem procedūru režīmiem, kuri palielinātu regulējuma sarežģītību un radītu nepamatotus ierobežojumus pārrobežu darbībām.

Tādējādi priekšlikums ir saskaņā ar subsidiaritātes principu.

· Proporcionalitātes princips

Priekšlikums atbilst proporcionalitātes principam, jo tas nepārsniedz nepieciešamos pasākumus, lai sasniegtu mērķi nodrošināt atbilstīgu iekšējā tirgus darbību, izmantojot Eiropas mērogā koordinētu iepirkuma procedūru kopumu. Turklāt priekšlikuma pamatā ir „instrumentu kopuma” pieeja, kas dalībvalstīm nodrošina maksimālu elastību procedūru un instrumentu pielāgošanā savai konkrētajai situācijai.

Salīdzinājumā ar spēkā esošajām iepirkuma direktīvām ar šo priekšlikumu tiks samazināts administratīvais slogs, kas saistīts ar procedūras vadīšanu gan līgumslēdzējiem, gan ekonomikas dalībniekiem; ja ir paredzētas jaunas prasības (piemēram, stratēģiska iepirkuma kontekstā), tās tiks kompensētas ar ierobežojumu atcelšanu citās jomās.

· Juridisko instrumentu izvēle

Tā kā priekšlikuma pamatā ir LESD 53. panta 1. punkts, 62. un 114. pants, Līgums neatļautu regulas izmantošanu noteikumiem, kas attiecas gan uz preču, gan pakalpojumu iepirkumiem. Tāpēc ierosinātais juridiskais instruments ir direktīva.

Ietekmes novērtējuma procesā atteicās no neleģislatīviem variantiem — sīkāk tas ir paskaidrots ietekmes novērtējumā.

4. Ietekme uz budžetu

Priekšlikums neietekmē budžetu.

5. Papildu informācija

· Spēkā esošo tiesību aktu atcelšana

Pieņemot priekšlikumu, tiks atcelts spēkā esošs tiesību akts (Direktīva 2004/17/EEK).

· Pārbaude, pārskatīšana un turpināmība

Priekšlikums ietver pārskatīšanas klauzulu attiecībā uz robežvērtību lielumu ietekmi uz ekonomiku.

Transponēšanas pasākumi un skaidrojošie dokumenti

Priekšlikums attiecas uz jomu, kurā Savienības tiesību aktiem ir koordinējošs nolūks, un tam ir nozīmīga ietekme uz daudzām valstu tiesību aktu jomām. Neatkarīgi no koordinācijas mērķa daudzi noteikumi ir pilnībā saskaņoti, un priekšlikums ietver lielu skaitu juridisko saistību. Dalībvalstis papildina Savienības noteikumus ar valstu papildu noteikumiem, lai visa sistēma varētu sākt darboties.

Šajā sakarībā Komisija ir noteikusi vairākus faktorus, kas dalībvalstu paskaidrojumus padara nepieciešamus tāpēc, lai pareizi izprastu gan transponēšanas pasākumus, gan valsts mēroga iepirkuma regulējuma funkcionēšanu kopumā:

– transponēšanas un ieviešanas pasākumi tiek pieņemti dažādos institucionālos līmeņos (valsts/federālā, reģionālā, vietējā);

– papildus dažādiem regulējuma līmeņiem daudzās dalībvalstīs tiek paredzēti noteikumi atkarībā no iesaistītās nozares vai attiecīgā iepirkuma veida;

– vispārīga vai specifiska rakstura administratīvi pasākumi papildina galveno tiesisko regulējumu un reizēm pārklājas ar to.

Tikai dalībvalstis var paskaidrot, kā ar dažādiem pasākumiem ir transponētas Savienības direktīvas publiskā iepirkuma jomā un kā šie pasākumi mijiedarbojas ar citiem.

Minēto iemeslu dēļ dokumenti, kas paskaidro saistību starp dažādām šīs direktīvas daļām un valsts transponēšanas pasākumu attiecīgajām daļām, ir jāpaziņo kopā ar transponēšanas pasākumiem, jo īpaši ar atbilstības tabulām, kas ir praktisks valsts pasākumu analīzes instruments.

· Eiropas Ekonomikas zona

Ierosinātais tiesību akts attiecas uz EEZ jautājumu, un tāpēc tas jāattiecina uz Eiropas Ekonomikas zonu.

· Sīkāks priekšlikuma skaidrojums

1) Iepirkuma procedūru vienkāršošana un elastības palielināšana

Ierosinātā direktīva paredz spēkā esošo publiskā iepirkuma direktīvu procedurālā režīma vienkāršošanu un elastības palielināšanu. Tāpēc tā ietver turpmāk aprakstītos pasākumus.

Darbības jomas paskaidrošana. Pamatjēdziens „iepirkums”, kas ir arī ierosinātās direktīvas nosaukumā, ir ieviests no jauna, lai labāk noteiktu iepirkuma tiesību aktu darbības jomu un mērķi un lai atvieglotu robežvērtību piemērošanu. Ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas judikatūru, ir pārskatītas konkrētu pamatjēdzienu definīcijas, nosakot direktīvas darbības jomu (piemēram, publisko tiesību subjekts, publiski būvdarbu un pakalpojumu līgumi, jaukti līgumi). Tajā pašā laikā priekšlikumā cenšas saglabāt turpināmību to jēdzienu un koncepciju lietošanā, kuras ir izstrādātas gadu gaitā, izmantojot Tiesas judikatūru, un ir labi zināmas praktiķiem. Šajā saistībā jāatzīmē, ka nelielas novirzes no iepriekšējo direktīvu formulējumiem vai izklāsta ne vienmēr nozīmē izmaiņas pēc būtības, bet, iespējams, ieviestas tekstu vienkāršošanas nolūkos.

Šīs direktīvas darbības jomas noteikšanā fundamentāla nozīme ir īpašu vai ekskluzīvu tiesību jēdzienam, jo subjektiem, kas nav ne līgumslēdzējas iestādes, ne publiski uzņēmumi šīs direktīvas nozīmē, šo direktīvu piemēro tikai tādā mērā, ciktāl tie īsteno kādu no darbībām, kuras ir ietvertas, pamatojoties uz minētajām tiesībām. Tāpēc ir atbilstīgi skaidri norādīt, ka tiesības, kas ir piešķirtas saskaņā ar procedūru, kurā ir nodrošināts atbilstīgs atklātums un kurā minētās tiesības piešķīra, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, proti, atbilstīgi Savienības tiesību aktiem, nav īpašas vai ekskluzīvas tiesības šīs direktīvas nozīmē.

Tiks atcelta tradicionālā nošķiršana starp tā sauktajiem prioritārajiem un neprioritārajiem pakalpojumiem („A” un „B” pakalpojumi). Novērtējuma rezultāti ir parādījuši, ka vairs nav pamatoti iepirkuma tiesību aktus pilnībā piemērot tikai ierobežotai pakalpojumu grupai. Tomēr kļuva arī skaidrs, ka parastais iepirkumu režīms nav piemērots sociālajiem pakalpojumiem, kam ir vajadzīgs īpašs noteikumu kopums (sk. turpmāk).

Novērtējuma rezultāti liecina, ka attiecībā uz ietvertajām nozarēm darbības joma nav būtiski mainījusies. Tomēr no darbības jomas ir izslēgts iepirkums, ko īsteno naftas un gāzes izpētes vajadzībām, jo ir konstatēts, ka šajā nozarē pastāv tāds konkurences spiediens, ka direktīvā paredzētā iepirkuma disciplīna vairs nav vajadzīga. Konkurences situācija šajā darbības nozarē ir izskatīta saistībā ar četriem dažādiem pieprasījumiem piemērot atbrīvojumu saskaņā ar pašreizējo 30. pantu[8]. Visos četros gadījumos attiecīgais ģeogrāfiskais tirgus tika konsekventi atzīts par pasaules mēroga tirgu, kas turklāt atbilst iedibinātai praksei apvienošanas gadījumos[9]. Secinājumos ir konsekventi konstatēts, ka izpētes tirgū nav augsta koncentrācijas līmeņa. Tirgu, izņemot valsts uzņēmumus, raksturo trīs starptautisku, vertikāli integrētu privāto uzņēmumu, tā saukto super majors (BP, ExxonMobil un Shell), kā arī noteikts skaits tā saukto majors dalība, savukārt pat super majors atsevišķā tirgus daļa ir mazāka par 1 %. Tas ļāvis konsekventi secināt, ka ir pazīmes, kas norāda uz tiešu pakļautību konkurencei, turklāt ogļūdeņražu licenču direktīvas[10] noteikumi vēl vairāk liberalizē piekļuvi tirgum. Tāpēc ir atbilstīgi vienkāršot juridisko situāciju un samazināt administratīvo slogu visiem iesaistītajiem (līgumslēdzējiem, dalībvalstīm, Eiropas Komisijai, Eiropas Parlamentam un Padomei), izvairoties no nepieciešamības pieņemt atsevišķus lēmumus par 30. pantu attiecībā uz katru no pārējām 23 dalībvalstīm.

Instrumentu kopuma pieeja. Dalībvalstu sistēmās būs noteikti trīs procedūras pamatveidi, kas jau ir paredzēti saskaņā ar spēkā esošajām direktīvām: atklātas un slēgtas procedūras, kā arī sarunu procedūras ar iepirkuma iepriekšēju izsludināšanu. Turklāt tās kā standarta procedūru vai kā no konkrētiem nosacījumiem atkarīgu procedūru var paredzēt inovācijas partnerību — jauna veida procedūru inovatīvam iepirkumam (sk. turpmāk).

Tāpat līgumslēdzēju rīcībā būs sešu konkrētu iepirkuma paņēmienu un instrumentu kopums, kas paredzēts apvienotam un elektroniskam iepirkumam: vispārīgās vienošanās, dinamiskās iepirkumu sistēmas, elektroniskās izsoles, elektroniskie katalogi, centralizēto iepirkumu struktūras un kopējs iepirkums. Salīdzinājumā ar spēkā esošo direktīvu minētie instrumenti ir uzlaboti un paskaidroti, lai atvieglotu e-iepirkumus.

E-iepirkuma veicināšana. Elektronisko saziņas un darījumu apstrādes līdzekļu izmantošana varētu nodrošināt iepirkumu rīkotājiem būtiskus ietaupījumus un uzlabotus iepirkuma rezultātus, vienlaikus samazinot zudumus un kļūdas. Priekšlikuma mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm pāriet uz e-iepirkuma izmantošanu, kas piegādātājiem ļautu piedalīties tiešsaistes iepirkuma procedūrās visā iekšējā tirgū. Tāpēc ierosinātajā direktīvā ir paredzēta paziņojumu obligāta nosūtīšana elektroniskā formātā, iepirkuma procedūras dokumentu obligāta pieejamība elektroniski, kā arī ir noteikta pāreja uz pilnībā elektronisku saziņu, it sevišķi uz pieteikumu elektronisko iesniegšanu, visās iepirkuma procedūrās pārejas periodā, kas ir divi gadi. Ar priekšlikumu tiek racionalizētas un uzlabotas dinamiskās iepirkuma sistēmas un elektroniskie katalogi — pilnībā elektroniski iepirkuma instrumenti, kas ir īpaši pielāgoti centralizēto iepirkumu struktūru rīkotajiem apvienotajiem iepirkumiem. E-iepirkuma instruments dotu iespēju līgumslēdzējām iestādēm novērst, konstatēt un labot kļūdas, ko pārsvarā rada publiskā iepirkuma noteikumu nepareiza izpratne vai interpretācija.

Procedūru modernizēšana. Priekšlikumā ir paredzēta elastīgāka un lietotājam ērtāka pieeja konkrētiem svarīgiem iepirkuma procedūru aspektiem. Ir samazināti termiņi dalības pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanai, kas nodrošina ātrākus un racionālākus iepirkumus. Pretendentu atlases un līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas nošķīrums, kas nereti rada kļūdas un pārpratumus, ir padarīts elastīgāks, ļaujot līgumslēdzējiem izlemt, kāda secība būtu vispraktiskākā, izskatot atbilstību līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem pirms atbilstības atlases kritērijiem, kā arī ļaujot kā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju ņemt vērā līguma izpildei norīkotā personāla organizāciju un kvalitāti.

Ir vienkāršota un racionalizēta tādu līgumu atbrīvošanas procedūra, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas tirgos ar pietiekamu konkurenci (pašreizējie „30. panta lēmumi”). Ir pārskatīti un paskaidroti vairāki atbrīvojumi — konkrētāk, atbrīvojumi attiecībā uz vienas grupas uzņēmumiem un uz kopuzņēmumiem — kas ir svarīgi praksē.

Līgumu grozījumi to darbības laikā ir kļuvuši par aizvien būtiskāku un problemātiskāku jautājumu praktiķiem. Īpašā noteikumā par līgumu grozījumiem ir ietverti risinājumi, kas izstrādāti, izmantojot judikatūru, un nodrošina pragmatisku risinājumu rīcībai neparedzētās situācijās, kurās publiskais līgums ir jāpielāgo tā darbības laikā.

2) Publiskā iepirkuma stratēģiska izmantošana, risinot jaunas problēmas

Ierosinātās direktīvas pamatā ir veicinoša pieeja, kas līgumslēdzējiem nodrošina vajadzīgos instrumentus, lai sekmētu „Eiropa 2020” stratēģisko mērķu sasniegšanu, izmantojot to pirktspēju tādu preču un pakalpojumu iegādei, kuri veicina inovāciju, kuros ņemti vērā vides un klimata pārmaiņu mazināšanas apsvērumi un kuri vienlaikus uzlabo nodarbinātību, sabiedrības veselību un sociālos nosacījumus.

Aprites cikla izmaksas. Priekšlikumā paredzēta iespēja iepirkumu rīkotājiem pamatot savus piešķiršanas lēmumus ar iepērkamo preču, pakalpojumu vai būvdarbu aprites cikla izmaksām. Aprites cikls ietver preces vai būvdarbu, vai pakalpojuma sniegšanas visus posmus no izejvielas iegūšanas vai resursu ražošanas līdz likvidēšanai, nojaukšanai un pabeigšanai. Vērā ņemamās izmaksas ietver ne tikai tiešus monetārus izdevumus, bet arī ārējās vides izmaksas, ja tās var pārvērst naudas izteiksmē un pārbaudīt. Ja ir izstrādāta kopēja Eiropas Savienības metodika aprites cikla izmaksu aprēķināšanai, līgumslēdzējiem ir tā jāizmanto.

Ražošanas process. Līgumslēdzēji tehniskajās specifikācijās un līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijos var atsaukties uz visiem faktoriem, kas ir tieši saistīti ar ražošanas procesu, ja vien tie atsaucas uz tādiem ražošanas procesa aspektiem, kas ir cieši saistīti ar pirktās preces vai pakalpojuma īpašo ražošanu vai sniegšanu. Tas neietver prasības, kas nav saistītas ar iepirkumā ietverto preču, būvdarbu vai pakalpojumu ražošanas procesu, piemēram, vispārēju uzņēmuma sociālās atbildības prasību, kura attiecas uz visu darbuzņēmēja darbību.

Marķējumi. Līgumslēdzēji var pieprasīt, lai būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem tiktu izmantoti konkrēti marķējumi, kas apliecina vides, sociālos vai citus raksturlielumus, ar nosacījumu, ka tās pieņem arī līdzvērtīgus marķējumus. Tas, piemēram, attiecas uz Eiropas vai (starptautiskiem)/valstu ekomarķējumiem vai marķējumiem, kas apliecina, ka izstrādājuma ražošanā nav izmantots bērnu darbs. Attiecīgajām sertificēšanas shēmām jāattiecas uz raksturlielumiem, kas saistīti ar līguma priekšmetu, tās jāizstrādā, pamatojoties uz zinātnisku informāciju, jānosaka atklātā un pārredzamā procedūrā, kā arī tām jābūt pieejamām visām ieinteresētajām personām.

Sankciju piemērošana par obligāto sociālo, darba vai vides tiesību aktu pārkāpumiem. Saskaņā ar ierosināto direktīvu līgumslēdzējs var izslēgt ekonomikas dalībniekus no procedūras, ja tas konstatē Savienības tiesību aktos paredzēto saistību pārkāpumus sociālo, darba vai vides tiesību jomā vai starptautisko darba tiesību noteikumu pārkāpumus. Turklāt līgumslēdzējiem būs pienākums noraidīt pretendentus, ja tie konstatē, ka šo pretendentu līmenis ir ārkārtīgi zems Savienības sociālo, darba vai vides tiesību aktu pārkāpumu dēļ.

Sociālie pakalpojumi. Novērtējums par ES publiskā iepirkuma tiesību aktu ietekmi un iedarbīgumu parādīja, ka sociālajiem, veselības aprūpes un izglītības pakalpojumiem ir īpašas iezīmes, kuru dēļ tie nav piemēroti publisko pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas parasto procedūru piemērošanai. Minētos pakalpojumus parasti sniedz konkrētā kontekstā, kas būtiski atšķiras starp dalībvalstīm atšķirīgu administratīvo, organizatorisko un kultūras apstākļu dēļ. Šiem pakalpojumiem pēc to būtības ir ļoti ierobežota pārrobežu dimensija. Tāpēc dalībvalstīm ir būtiska rīcības brīvība, lai organizētu pakalpojumu sniedzēju izvēli. Priekšlikumā to ņem vērā, paredzot īpašu režīmu minēto pakalpojumu līgumiem un nosakot augstāku robežvērtību EUR 1 000 000 apmērā, kā arī pieprasot ievērot tikai pārredzamības un vienlīdzīgas attieksmes pamatprincipus. Ārvalstu ekonomikas dalībniekiem piešķirto attiecīgo pakalpojumu līgumu vērtības kvantitatīva analīze ir parādījusi, ka par līgumiem, kuru vērtība ir zem šī līmeņa, parasti nav pārrobežu intereses, it sevišķi saistībā ar iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu nozarēs.

Inovācija. Pētniecībai un inovācijām ir svarīgākā nozīme gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes stratēģijā „Eiropa 2020”. Iepirkumu rīkotājiem jānodrošina iespēja iegādāties inovatīvus produktus un pakalpojumus, kas veicina nākotnes izaugsmi un uzlabo sabiedrisko pakalpojumu efektivitāti un kvalitāti. Šim mērķim priekšlikumā ir paredzēta inovācijas partnerība — jauna īpaša procedūra jaunu, inovatīvu produktu, būvdarbu un pakalpojumu izstrādei un turpmākai iegādei ar nosacījumu, ka tos var piegādāt ar noteiktajiem rezultātu līmeņiem un par noteiktajām izmaksām. Turklāt ar priekšlikumu tiek uzlabota un vienkāršota konkursa dialoga procedūra un atvieglots pārrobežu kopējais iepirkums, kas ir svarīgs instruments inovatīviem iepirkumiem.

3) MVU un jaunizveidotu uzņēmumu labāka piekļuve tirgum

Maziem un vidējiem uzņēmumiem ir liels darbvietu radīšanas, izaugsmes un inovācijas potenciāls. Ērta piekļuve iepirkumu tirgiem var viņiem palīdzēt īstenot šo potenciālu, vienlaikus ļaujot līgumslēdzējiem paplašināt savu piegādātāju bāzi, kam būs pozitīva ietekme, proti, lielāka konkurence par publiskiem līgumiem. Lai padarītu publiskos līgumus pēc iespējas pieejamākus MVU, Eiropas Komisija 2008. gadā publicēja Eiropas Paraugprakses kodeksu par MVU piekļuves vienkāršošanu publiskā iepirkuma līgumiem[11]. Priekšlikumā šis dokuments ir izmantots kā pamats un ir paredzēti konkrēti pasākumi, lai novērstu šķēršļus MVU piekļuvei tirgum.

Informācijas sniegšanas pienākumu vienkāršošana. Tāpēc ir paredzēts, ka līgumslēdzēji var piemērot atlases kritērijus, kas paredzēti ierosinātajā direktīvā par publisko iepirkumu, un ka, ja tie to dara, tiem ir jāpiemēro noteikumi, kas it sevišķi attiecas uz obligātā apgrozījuma prasību ierobežojumu, un noteikumi par pašdeklarācijām.

Labāka piekļuve vispārējo vienošanos slēgšanas tiesībām. Saskaņā ar spēkā esošajām direktīvām vispārējo vienošanos, kas noslēgtas sabiedrisko pakalpojumu nozarēs, darbības laiks nav ierobežots. Tas var izraisīt tirgus bloķēšanu. Saskaņā ar priekšlikumu darbības laiks ir ierobežots līdz četriem gadiem (izņemot atbilstīgi pamatotus gadījumus), kas uzlabo piekļuvi uzņēmējdarbības iespējām un konkurenci, arī MVU interesēs.

Tieši maksājumi apakšuzņēmējiem. Turklāt dalībvalstis var paredzēt, ka apakšuzņēmēji var pieprasīt tiešus maksājumus no līgumslēdzēja par piegādēm, būvdarbiem un pakalpojumiem, kas piegādāti galvenajam darbuzņēmējam sakarā ar līguma izpildi. Tas nodrošina apakšuzņēmējiem, kas nereti ir MVU, efektīvu veidu, kā aizsargāt savas intereses, proti, ka viņi saņems samaksu.

4) Atbilstīgas procedūras

Iesaistītās finansiālās intereses un valsts un privātā sektora mijiedarbība padara iepirkumu par riska zonu, kurā var rasties tāda neatbilstīga uzņēmējdarbības prakse kā interešu konflikts, favorītisms un korupcija. Priekšlikums uzlabo pašreizējos aizsardzības pasākumus pret šādiem riskiem, un tajā paredzēta papildu aizsardzība.

Interešu konflikti. Priekšlikumā ir īpašs noteikums attiecībā uz interešu konfliktiem, un tas aptver faktiskas vai iespējamas interešu konflikta situācijas vai gadījumus, kad ir aizdomas par interešu konfliktu, kas skar līgumslēdzējas iestādes vai iepirkuma pakalpojumu sniedzēju personālu, kurš iesaistīts procedūrā, un līgumslēdzējas iestādes vadību, kura varētu ietekmēt iepirkuma procedūras rezultātu, pat ja oficiāli nav tajā iesaistīta. Ņemot vērā līgumslēdzēju iestāžu un uzņēmumu lēmumu pieņemšanas procesu atšķirības, ir atbilstīgi ierobežot šos noteikumus, piemērojot tos tikai līgumslēdzēju iestāžu iepirkumiem.

Nelikumīga rīcība. Priekšlikums ietver īpašu noteikumu pret kandidātu un pretendentu nelikumīgu rīcību, piemēram, mēģinājumiem neatbilstīgi ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu vai vienoties ar citiem dalībniekiem, lai ietekmētu procedūras rezultātu. Šādas personas ir jāizslēdz no procedūras. Šādas nelikumīgas darbības ir pretrunā Eiropas Savienības tiesību pamatprincipiem un var izraisīt nopietnus konkurences izkropļojumus.

Negodīgas priekšrocības. Apspriešanās ar tirgus dalībniekiem līgumslēdzējiem ir lietderīgs instruments, kā iegūt informāciju par tirgus struktūru, spēju un kapacitāti, vienlaikus informējot tirgus dalībniekus par iepirkumu rīkotāju iepirkuma projektiem un prasībām. Tomēr iepriekšēja saziņa ar tirgus dalībniekiem nedrīkst nodrošināt negodīgas priekšrocības un konkurences izkropļojumus. Tāpēc priekšlikums ietver īpašu noteikumu par aizsardzības pasākumiem pret neatbilstīgu izvēli tādu dalībnieku labā, kas līgumslēdzējam ir snieguši konsultācijas vai ir bijuši iesaistīti procedūras sagatavošanā.

5) Pārvaldība

Valsts pārraudzības iestādes. Novērtējums ir parādījis, ka ne visas dalībvalstis konsekventi un sistemātiski uzrauga iepirkuma noteikumu īstenošanu un darbību. Tas apdraud Eiropas Savienības tiesību aktu efektīvu un vienotu piemērošanu. Tāpēc priekšlikumā ir paredzēts, ka dalībvalstis norīko vienotu valsts iestādi, kas ir atbildīga par iepirkuma tiesību aktu uzraudzību, īstenošanu un kontroli. Tikai vienotā iestāde ar visaptverošiem uzdevumiem nodrošinās pārskatu par galvenajiem īstenošanas sarežģījumiem un varēs ierosināt atbilstīgus strukturālu problēmu novēršanas pasākumus. Šī iestāde varēs nodrošināt tūlītēju atgriezenisko saiti par politikas darbību un par iespējamiem trūkumiem valstu tiesību aktos un praksē, tādējādi veicinot risinājumu ātru noteikšanu un iepirkuma procedūru uzlabojumus.

Zināšanu centri. Daudzos gadījumos līgumslēdzēju rīcībā nav iekšējās zinātības, lai īstenotu sarežģītus iepirkuma projektus. Administratīvu struktūru atbilstīgs un neatkarīgs profesionālais atbalsts varētu ievērojami uzlabot iepirkumu rezultātus, paplašinot zināšanu bāzi un publisko iepirkumu rīkotāju profesionalitāti, kā arī nodrošinot palīdzību uzņēmumiem, it sevišķi MVU. Tāpēc priekšlikumā dalībvalstīm ir noteikts pienākums nodrošināt atbalsta struktūras, kas piedāvā juridiskas un ekonomikas konsultācijas, norādes, apmācību un palīdzību iepirkuma procedūru sagatavošanai un īstenošanai. Valsts līmenī jau ir ieviestas atbalsta struktūras vai mehānismi, taču tie tiek organizēti ļoti atšķirīgi un attiecas uz līgumslēdzēju iestāžu un līgumslēdzēju atšķirīgām interešu jomām. Dalībvalstis tādējādi varēs izmantot minētos mehānismus, balstīties uz to zinātību un sekmēt to pakalpojumus kā atbilstīgu un modernu instrumentu, kas var nodrošināt noderīgu atbalstu līgumslēdzējām iestādēm, līgumslēdzējiem un ekonomikas dalībniekiem. Lai pastiprinātu cīņu pret korupciju un favorītismu, līgumslēdzējām iestādēm būs pienākums sūtīt noslēgto līgumu tekstu pārraudzības iestādei, kas tādējādi varēs izskatīt, vai šajos līgumos nav aizdomīgu shēmu, un dot ieinteresētajām personām piekļuvi šiem dokumentiem, ja vien nav apdraudētas likumīgās publiskās vai privātās intereses. Tā kā pastāv acīmredzamas problēmas saistībā ar likumīgo komerciālo interešu aizsardzību un lai novērstu konkurences traucējumus, šis pienākums nebūtu jāattiecina uz uzņēmumiem (publiskiem vai privātiem), kas darbojas šajās nozarēs. Turklāt jānovērš nesamērīga administratīvā sloga radīšana; tāpēc pienākums sūtīt pilnu noslēgto līgumu tekstu jāattiecina tikai uz līgumiem ar lielu vērtību. Ierosinātās robežvērtības nodrošinātu pareizu līdzsvaru starp administratīvā sloga palielināšanu un lielākas pārredzamības nodrošināšanu: nosakot robežvērtību EUR 1 000 000 apmērā piegādes un pakalpojumu līgumiem un EUR 10 000 000 apmērā būvdarbu līgumiem, šis pienākums attiektos uz 10–20 % no visiem Oficiālajā Vēstnesī publicētajiem iepirkumiem.

Nav paredzams, ka prasības attiecībā uz pārraudzības struktūrām un zināšanu centriem kopumā radīs papildu finansiālu slogu dalībvalstīm. Ja būs gaidāmas nelielas izmaksas saistībā ar pašreizējo mehānismu un struktūru darbības reorganizāciju vai pilnveidošanu, šīs izmaksas neitralizēs izmaksu samazināšanās tādos aspektos kā tiesvedība (gan līgumslēdzējiem, gan uzņēmumiem), ar līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu saistītie kavējumi, publiskā iepirkuma noteikumu nepareiza piemērošana vai iepirkuma procedūru nepareiza sagatavošana, kā arī izmaksu samazināšanās saistībā ar to, ka pašlaik konsultācijas līgumslēdzējiem tiek sniegtas sadrumstaloti un neefektīvi.

Administratīvā sadarbība. Priekšlikumā ir arī paredzēta efektīva sadarbība, kas ļauj valstu pārraudzības struktūrām apmainīties ar informāciju un paraugpraksi un sadarboties ar Iekšējā tirgus informācijas sistēmas (IMI) starpniecību.

2011/0439 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA

par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 53. panta 1. punktu, 62. pantu un 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem[12],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[13],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[14],

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1) Ņemot vērā rezultātus, kas gūti novērtējumā par ES publiskā iepirkuma tiesību aktu ietekmi un efektivitāti[15], liekas piemēroti saglabāt noteikumus, kas attiecas uz iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, jo valstu iestādes joprojām var ietekmēt minēto subjektu rīcību, ietverot līdzdalību to kapitālā un pārstāvniecību subjektu administratīvajās, vadības vai uzraudzības struktūrās. Vēl viens iemesls, lai turpinātu regulēt iepirkumu minētajās nozarēs, ir šo tirgu slēgtais raksturs, jo attiecībā uz konkrētā pakalpojuma sniegšanai vajadzīgām piegādēm tīkliem, tīklu nodrošināšanu vai tīklu ekspluatāciju dalībvalstis ir piešķīrušas īpašas vai ekskluzīvas tiesības.

(2) Lai nodrošinātu tāda iepirkuma atvērtību konkurencei, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, būtu jāizstrādā noteikumi par iepirkuma procedūru koordinēšanu, kas attiecas uz tādiem līgumiem, kuru vērtība ir lielāka par konkrētu vērtību. Šāda koordinēšana ir vajadzīga, lai nodrošinātu atbilstību Līguma par Eiropas Savienības darbību principiem un jo īpaši preču brīvas aprites principam, tiesībām veikt uzņēmējdarbību un tiesībām sniegt pakalpojumus, kā arī no tiem izrietošajiem principiem, proti, vienlīdzīgai attieksmei, nediskriminācijai, savstarpējai atzīšanai, proporcionalitātei un pārredzamībai. Ņemot vērā nozaru specifiku, ko skar koordinēšana, šādai koordinēšanai būtu jāizveido labas komercdarbības prakses sistēma un jāpieļauj maksimāla elastība, vienlaikus nodrošinot minēto principu piemērošanu.

(3) Attiecībā uz iepirkumu, kam ir zemāka vērtība par robežvērtību, no kuras sāk piemērot Savienības līmeņa koordinēšanas noteikumus, ieteicams vērst uzmanību uz Tiesas judikatūru, ar kuru saskaņā piemēro Līguma noteikumus un principus.

(4) Stratēģijā „Eiropa 2020”[16] publiskajam iepirkumam ir svarīga nozīme, jo tas ir viens no tirgus instrumentiem, kas izmantojams, lai panāktu gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, vienlaikus nodrošinot visefektīvāko publiskā sektora līdzekļu izmantošanu. Šim nolūkam pašlaik spēkā esošie publiskā iepirkuma noteikumi, kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvu 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs[17], un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvu 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru[18], ir jāpārskata un jāmodernizē, lai palielinātu publiskā sektora izdevumu efektivitāti, jo īpaši, atvieglojot mazo un vidējo uzņēmumu piedalīšanos publiskajos iepirkumos, un lai dotu iespēju iepirkumu rīkotājiem labāk izmantot publisko iepirkumu kopējo sabiedrības mērķu atbalstam. Turklāt ir nepieciešams precizēt galvenos jēdzienus, lai nodrošinātu lielāku tiesisko noteiktību un ietvertu dažus saistītās vispāratzītās Eiropas Savienības Tiesas judikatūras aspektus.

(5) Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 11. pantu, nosakot un īstenojot Savienības politiku un darbības, tajās jāparedz vides aizsardzības prasības, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību. Tādēļ šajā direktīvā precizē to, kādā veidā līgumslēdzēji var dot ieguldījumu vides aizsardzībā un ilgtspējīgas attīstības veicināšanā, vienlaikus nodrošinot iespēju ar līgumiem iegūt vislabāko rezultātu par samaksāto cenu.

(6) Ir lietderīgi, ka iepirkuma jēdziens vai definīcija tam, ko saprot ar vienotu iepirkumu, ir iespējami tuvināta tam jēdzienam un definīcijai, ko piemēro saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes [...] Direktīvu [...] par publisko iepirkumu[19], pienācīgi ņemot vērā nozaru īpatnības, uz ko attiecas šī direktīva. Vienota iepirkuma jēdziens ietver visas piegādes, būvdarbus un pakalpojumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētu projektu, piemēram, būvdarbu projektu vai būvdarbu, piegāžu un/vai pakalpojumu kopumu. Uz to, ka konkrēts projekts ir vienots projekts, var norādīt līgumslēdzēju vispārējā iepriekšējā plānošana un koncepcijas izstrāde, tas, ka dažādie iegādātie elementi īsteno vienotu saimniecisku un tehnisku funkciju vai ka tie ir citādi loģiski savstarpēji saistīti, kā arī tiek veikti ierobežotā laikposmā.

(7) Lai nodrošinātu faktisku tirgus pieejamību un iepirkuma noteikumu līdzsvarotu piemērošanu ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, attiecīgajiem subjektiem jābūt identificētiem ne tikai pēc to juridiskā statusa. Tādēļ būtu jānodrošina, ka ir ievērota vienāda attieksme pret līgumslēdzējiem, kas darbojas valsts sektorā, un līgumslēdzējiem, kas darbojas privātajā sektorā. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 345. pantu jānodrošina arī, ka ir ievēroti noteikumi, kas reglamentē īpašumtiesību sistēmu dalībvalstīs.

(8) Šīs direktīvas darbības jomas noteikšanas pamatā ir īpašu vai ekskluzīvu tiesību jēdziens, jo subjektiem, kas nav ne līgumslēdzējas iestādes, ne valsts uzņēmumi šīs direktīvas nozīmē, direktīvas noteikumus piemēro tikai tādā mērā, ciktāl tie īsteno kādu no darbībām, kuras ir ietvertas, pamatojoties uz minētajām tiesībām. Tāpēc ir atbilstīgi skaidri norādīt, ka tiesības, kas ir piešķirtas saskaņā ar procedūru, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, it sevišķi atbilstīgi Savienības tiesību aktiem, un ar ko saistībā ir nodrošināta atbilstīga publicitāte, nav īpašas vai ekskluzīvas tiesības šīs direktīvas nozīmē. Šiem tiesību aktiem jāietver Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 22. jūnija Direktīva 98/30/EK par kopīgiem noteikumiem dabasgāzes iekšējam tirgum[20], Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 19. decembra Direktīva 96/92/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu[21], Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 15. decembra Direktīva 97/67/EK par kopīgiem noteikumiem Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstībai un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai[22], Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 20. maija Direktīva 94/22/EK par atļauju piešķiršanas un izmantošanas noteikumiem ogļūdeņražu meklēšanai, izpētei un ieguvei[23] un Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra Regula (EK) Nr. 1370/2007 par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1191/69 un Nr. 1107/70[24].

(9) Līgumslēdzēji, kas darbojas ūdensapgādes nozarē, var arī īstenot citas ar ūdensapgādi saistītas darbības, piemēram, projektus hidrotehniskās būvniecības, apūdeņošanas, meliorācijas vai notekūdeņu novadīšanas un attīrīšanas jomā. Šādā gadījumā līgumslēdzējiem būtu jābūt iespējai piemērot šajā direktīvā paredzētās iepirkuma procedūras attiecībā uz visām savām ar ūdeni saistītajām darbībām neatkarīgi no tā, par kuru „ūdens cikla” daļu ir runa. Tomēr iepirkuma noteikumi, kas ierosināti preču piegādei, nav piemēroti ūdens iepirkšanai, jo ūdens ir jāiepērk no avotiem, kas atrodas tuvu vietai, kur to lietos.

(10) Ir atbilstīgi izslēgt iepirkumu, ko īsteno naftas un gāzes izpētes vajadzībām, jo ir konstatēts, ka šajā nozarē pastāv tāds konkurences spiediens, ka ES iepirkuma noteikumos paredzētā iepirkuma disciplīna vairs nav vajadzīga.

(11) Lai ievērotu prasības attiecībā uz vairākām darbībām, tiesības slēgt līgumus var piešķirt saskaņā ar dažādiem tiesiskajiem regulējumiem. Būtu jāprecizē, ka uz tiesisko regulējumu, kas piemērojams vienam līgumam, kurš paredzēts vairākām darbībām, būtu attiecināmi noteikumi, kas piemērojami darbībai, kurai līgums ir paredzēts galvenokārt. Nosakot, kurai darbībai līgums galvenokārt paredzēts, par pamatu var ņemt līgumslēdzēja analīzi par prasībām, kurām konkrētajam līgumam jāatbilst, ko līgumslēdzējs veic, lai aprēķinātu līguma vērtību un sagatavotu iepirkuma procedūras dokumentus. Atsevišķos gadījumos, piemēram, pērkot vienu iekārtas elementu, lai veiktu darbības, par kurām informācija, kas ļauj novērtēt attiecīgo izmantošanas līmeni, būtu nepieejama, varētu būt neiespējami objektīvi noteikt, kurai darbībai galvenokārt ir paredzēts līgums. Būtu jānorāda, kādi noteikumi ir piemērojami šādos gadījumos.

(12) Pat ja interešu konflikts neveicina korumpētu rīcību, faktisks vai iespējams interešu konflikts vai aizdomas par interešu konfliktu var neatbilstīgi ietekmēt publiskā iepirkuma lēmumus, tādējādi izkropļojot konkurenci un apdraudot vienlīdzīgu attieksmi pret pretendentiem. Tāpēc jāizstrādā efektīvi mehānismi, lai novērstu, konstatētu un izlabotu interešu konfliktus. Ņemot vērā līgumslēdzēju iestāžu un uzņēmumu lēmumu pieņemšanas procesu atšķirības, ir atbilstīgi ierobežot šos noteikumus, piemērojot tos tikai līgumslēdzēju iestāžu iepirkumiem.

(13) Iepirkuma procedūras dalībnieku nelikumīga rīcība, piemēram, mēģinājumi neatbilstīgi ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu vai vienoties ar citiem kandidātiem, lai ietekmētu procedūras rezultātu, var izraisīt Savienības tiesību aktu principu pārkāpumus un nopietnus konkurences izkropļojumus. Tāpēc jāpieprasa ekonomikas dalībniekiem iesniegt apliecinājumu, ka viņi nav iesaistīti šādās nelikumīgās darbībās, un viņi ir jāizslēdz, ja šāds apliecinājums izrādās nepatiess.

(14) Padome ar 1994. gada 22. decembra Lēmumu 94/800/EK par daudzpusējo sarunu Urugvajas kārtā (no 1986. gada līdz 1994. gadam) panākto nolīgumu slēgšanu Eiropas Kopienas vārdā jautājumos, kas ir tās kompetencē[25], it sevišķi apstiprināja Pasaules Tirdzniecības organizācijas Nolīgumu par valsts iepirkumu (turpmāk „nolīgums”). Nolīguma mērķis ir izveidot tiesību un saistību līdzsvarotu daudzpusēju regulējumu attiecībā uz publiskiem līgumiem, lai panāktu pasaules tirdzniecības liberalizāciju un paplašināšanos. Saistībā ar līgumiem, uz kuriem attiecas šis nolīgums, kā arī citi attiecīgi starptautiskie nolīgumi, kas ir saistoši Savienībai, līgumslēdzēji minētajos nolīgumos paredzētos pienākumus pilda, piemērojot šo direktīvu to trešo valstu ekonomikas dalībniekiem, kuras ir šādu nolīgumu parakstītājas.

(15) Nolīgums attiecas uz līgumiem, kas pārsniedz konkrētas robežvērtības, kuras ir noteiktas nolīgumā un izteiktas kā speciālās aizņēmuma tiesības. Šajā direktīvā noteiktās robežvērtības būtu jāsaskaņo, lai nodrošinātu, ka tās atbilst nolīgumā noteikto robežvērtību ekvivalentiem EUR valūtā. Būtu jāparedz arī robežvērtību periodiska pārskatīšana EUR izteiksmē, lai, izmantojot matemātisku darbību, tās pielāgotu EUR vērtības iespējamām variācijām attiecībā pret speciālajām aizņēmuma tiesībām. Neskarot Savienības starptautiskās saistības, ir arī atbilstīgi turpināt piemērot vienas un tās pašas robežvērtības visiem līgumslēdzējiem neatkarīgi no viņu nozares, lai izvairītos no robežvērtību daudzkāršošanas.

(16) Novērtējuma rezultāti parādīja, ka būtu jāpārskata konkrētu pakalpojumu izslēgšana no direktīvas pilnīgas piemērošanas. Rezultātā direktīvas pilnīga piemērošana ir paplašināta, ietverot vairākus pakalpojumus (piemēram, viesnīcu un juridiskos pakalpojumus, kuru jomā konstatēja īpaši augstu pārrobežu tirdzniecības īpatsvaru).

(17) Citām pakalpojumu kategorijām pēc to būtības ir ļoti ierobežota pārrobežu dimensija, proti, tie ir zināmi kā cilvēkam paredzēti pakalpojumi, piemēram, konkrēti sociālie, veselības aprūpes un izglītības pakalpojumi. Minētos pakalpojumus sniedz konkrētā kontekstā, kas būtiski atšķiras dažādās dalībvalstīs atšķirīgu kultūras tradīciju dēļ. Tāpēc būtu jānosaka īpašs režīms minēto pakalpojumu līgumiem ar augstāku robežvērtību EUR 1 000 000 apmērā. Saistībā ar minēto nozaru iepirkuma specifiku tādi pakalpojumi cilvēkam, kuru vērtība ir mazāka par minēto robežvērtību, parasti neinteresē citu dalībvalstu pakalpojumu sniedzējus, ja vien nav konkrētu norāžu, kas liecina par pretējo, piemēram, Savienības finansējums pārrobežu projektiem. Tādiem pakalpojumiem cilvēkam, kuru vērtība pārsniedz minēto robežvērtību, jāpiemēro Savienības mēroga pārredzamība. Ņemot vērā kultūras konteksta nozīmi un minēto pakalpojumu jutīgumu, būtu jānodrošina plaša rīcības brīvība dalībvalstīm organizēt pakalpojumu sniedzēju izvēli tā, kā tās uzskata par atbilstīgu. Šīs direktīvas noteikumos ir ņemts vērā minētais obligātais nosacījums, par pienākumu uzliekot tikai pārredzamības un vienlīdzīgas attieksmes pamatprincipu ievērošanu un nodrošinot, ka pakalpojumu sniedzēju izvēlei līgumslēdzēji var piemērot īpašus kvalitātes kritērijus, piemēram, kritērijus, kas noteikti Eiropas Savienības Sociālās aizsardzības komitejas brīvprātīgajā Eiropas kvalitātes sistēmā sociālo pakalpojumu jomā[26]. Dalībvalstīm un/vai līgumslēdzējiem ir rīcības brīvība sniegt minētos pakalpojumus pašiem vai organizēt sociālos pakalpojumus tā, ka to sniegšana nav saistīta ar publisku līgumu slēgšanu, piemēram, finansējot šādus pakalpojumus vai piešķirot licences vai atļaujas visiem ekonomikas dalībniekiem, kas atbilst nosacījumiem, kurus iepriekš noteicis līgumslēdzējs, nenosakot nekādus ierobežojumus vai kvotas, ar nosacījumu, ka šāda sistēma nodrošina pietiekamu izsludināšanu un atbilst pārredzamības un nediskriminācijas principiem.

(18) Šī direktīva ir paredzēta dalībvalstīm un neattiecas uz iepirkumiem, ko īsteno starptautiskas organizācijas savā vārdā un par saviem līdzekļiem. Tomēr ir jāpaskaidro, kādā mērā šī direktīva būtu jāpiemēro iepirkumam, ko reglamentē konkrēti starptautiskie noteikumi.

(19) Pastāv būtiska tiesiskā nenoteiktība attiecībā uz to, cik lielā mērā publiskā iepirkuma noteikumiem būtu jāattiecas uz sadarbību starp publiskā sektora iestādēm. Dalībvalstis un pat līgumslēdzējas iestādes atšķirīgi interpretē attiecīgo Eiropas Savienības Tiesas judikatūru. Tā kā šie juridiskie noteikumi būtu vienlīdz piemērojami publiskā sektora iestādēm, kad tās darbojas šajā direktīvā ietvertajās nozarēs, ir atbilstīgi nodrošināt, ka gan saskaņā ar šo direktīvu, gan saskaņā ar direktīvu […/…/ES] [par publisko iepirkumu] piemēro vienus un tos pašus noteikumus.

(20) Ir atbilstīgi neiekļaut konkrētus pakalpojumu, piegādes un būvdarbu līgumus, kuru slēgšanas tiesības ir piešķirtas saistītam uzņēmumam, kam galvenā darbība ir šādu pakalpojumu, piegāžu vai būvdarbu nodrošināšana grupai, kurā tas ietilpst, nevis minēto darbību piedāvāšana tirgū. Tāpat ir atbilstīgi neiekļaut arī konkrētus pakalpojumu, piegādes un būvdarbu līgumus, kuru slēgšanas tiesības līgumslēdzējs ir piešķīris kopuzņēmumam, ko veido vairāki līgumslēdzēji ar nolūku veikt darbības, uz kurām attiecas šī direktīva, un kā sastāvā ir iekļauts minētais subjekts. Ieteicams tomēr nodrošināt, ka šāda neiekļaušana nerada konkurences izkropļojumus par labu uzņēmumiem vai kopuzņēmumiem, kas ir saistīti ar līgumslēdzējiem; ir atbilstīgi paredzēt piemērotu noteikumu kopumu, jo īpaši attiecībā uz maksimāli pieļaujamajiem ierobežojumiem, kurus ievērojot uzņēmumi var iegūt savu apgrozījuma daļu no tirgus un kurus pārsniedzot tie zaudētu iespēju saņemt līgumu slēgšanas tiesības bez iepirkuma izsludināšanas, kā arī attiecībā uz kopuzņēmumu sastāvu un šādu kopuzņēmumu un to līgumslēdzēju savstarpējās saiknes stabilitāti, kuri ir kopuzņēmumu sastāvā.

(21) Turklāt ir atbilstīgi paskaidrot attiecības starp noteikumiem, ko piemēro publiskā sektora iestāžu sadarbībai, un noteikumiem attiecībā uz līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu saistītiem uzņēmumiem vai saistībā ar kopuzņēmumiem.

(22) Šī direktīva nav jāpiemēro ne līgumiem, kas paredzēti, lai ļautu veikt 5.–11. pantā minēto darbību, ne arī šādas darbības veikšanai organizētiem metu konkursiem, ja minēto darbību dalībvalstī, kurā to veic, tieši ietekmē konkurence tirgos, kam piekļuve nav ierobežota. Tādēļ ir atbilstīgi saglabāt procedūru, kas piemērojama visām nozarēm, uz kurām attiecas šī direktīva, un kas ļaus ņemt vērā pašreizējās vai paredzamās konkurences radīšanas sekas. Šādai procedūrai būtu jārada attiecīgajiem subjektiem tiesiskā noteiktība, kā arī attiecīgs lēmumu pieņemšanas process, īsā laikā nodrošinot Savienības tiesību vienādu piemērošanu šajā jomā.

(23) Tieša atvērtība konkurencei jānovērtē, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem un ņemot vērā attiecīgās nozares īpašās iezīmes. Tomēr šo novērtējumu ierobežo īsi piemērojamie termiņi un fakts, ka tas jāpamato ar Komisijas rīcībā esošo informāciju ― vai nu no jau pieejamiem avotiem, vai no informācijas, kas iegūta saistībā ar 28. panta piemērošanu ―, un to nevar papildināt ar laikietilpīgākām metodēm, tostarp attiecīgo ekonomikas dalībnieku sabiedriskajām aptaujām. Tādējādi novērtējums, ko iespējams veikt šīs direktīvas kontekstā par atvērtību konkurencei, neskar konkurences tiesību pilnīgu piemērošanu.

(24) Lai pieņemtu, ka konkrētais tirgus ir brīvi pieejams, par pietiekamu pamatojumu uzskatīs to attiecīgo Savienības tiesību aktu īstenošanu un piemērošanu, ar kuriem padara pieejamu konkrētu nozari vai tās daļu. Šādi attiecīgie tiesību akti jānorāda pielikumā, ko Komisija var atjaunināt. Šādā pielikumā ir atbilstīgi atsaukties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvu 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu[27], Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvu 2009/72/EK kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/54/EK atcelšanu[28] un uz Direktīvu 94/22/EK.

(25) Pētniecība un inovācija, tostarp ekoinovācija un sociālā inovācija, ir daži no svarīgākajiem turpmākas izaugsmes dzinuļiem un ir gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes stratēģijas „Eiropa 2020” centrālie elementi. Līgumslēdzējiem būtu maksimāli stratēģiski jāizmanto publiskais iepirkums, lai veicinātu inovāciju. Inovatīvu preču un pakalpojumu iegādei ir svarīga nozīme, lai uzlabotu sabiedrisko pakalpojumu efektivitāti un kvalitāti, vienlaikus risinot lielas sociālās problēmas. Šāda iegāde ļauj panākt maksimāli lietderīgu līdzekļu izmantošanu, kā arī nodrošina plašākus saimnieciskus, vides un sabiedriski nozīmīgus labumus, jo tiek radītas jaunas idejas, kas īstenojas inovatīvos produktos un pakalpojumos, tādējādi veicinot ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi. Šai direktīvai būtu jāveicina inovācijas iepirkums un jāpalīdz dalībvalstīm sasniegt pamatiniciatīvas „Inovācijas savienība” mērķus. Tāpēc būtu jāparedz īpaša iepirkuma procedūra, kas ļauj līgumslēdzējiem izveidot ilgtermiņa inovācijas partnerību jaunu, inovatīvu produktu, pakalpojumu vai būvdarbu izstrādei un turpmākai iegādei ar nosacījumu, ka tos var piegādāt atbilstoši noteiktajiem rezultātu līmeņiem un par noteiktajām izmaksām. Partnerība būtu jāveido tā, lai tā varētu nodrošināt nepieciešamo „tirgus pieprasījumu”, kas veicina inovatīva risinājuma izstrādi, bet neizraisa tirgus noslēgšanu.

(26) Ņemot vērā kaitīgo ietekmi uz konkurenci, sarunu procedūras bez iepirkuma izsludināšanas būtu jāizmanto tikai ārkārtas izņēmuma apstākļos. Šāds izņēmums būtu jāattiecina tikai uz tiem gadījumiem, kad publicēšana vai nu nav iespējama nepārvaramas varas dēļ atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas pastāvošajai judikatūrai, vai uz gadījumiem, kad jau no paša sākuma ir skaidrs, ka publicēšana nenodrošinātu lielāku konkurenci, īpaši tāpēc, ka, objektīvi vērtējot, ir tikai viens ekonomikas dalībnieks, kas var veikt līguma izpildi. Tikai objektīva ekskluzivitātes situācija var pamatot sarunu procedūras izmantošanu bez iepirkuma izsludināšanas, ja ekskluzivitātes situāciju nav radījis līgumslēdzējs pats turpmākās iepirkuma procedūras nolūkos un ja nav atbilstīgu aizstājēju, kuru pieejamība būtu rūpīgi jāizvērtē.

(27) Elektroniskie informācijas un saziņas līdzekļi var būtiski atvieglot līgumu izsludināšanu un palielināt iepirkuma procesu efektivitāti un pārredzamību. Iepirkuma procedūrās tiem būtu jākļūst par saziņas un informācijas apmaiņas standarta līdzekļiem. Elektronisko saziņas līdzekļu izmantošana arī palīdz ietaupīt laiku. Tādēļ būtu jāparedz minimālo laikposmu samazināšana elektronisko saziņas līdzekļu izmantošanas gadījumā, tomēr tas jādara ar nosacījumu, ka šie laikposmi atbilst konkrētajam informācijas nosūtīšanas veidam, kas noteikts Savienības līmenī. Turklāt elektroniskie informācijas un saziņas līdzekļi, kas ietver atbilstošas funkcijas, var dot iespēju līgumslēdzējām iestādēm novērst, konstatēt un labot kļūdas, kas rodas iepirkuma procedūru gaitā.

(28) Savienības publisko iepirkumu tirgos vērojama spēcīga tendence, proti, publisko iepirkumu rīkotāji cenšas apvienot pieprasījumu, lai iegūtu apjomradītus ietaupījumus, tostarp zemākas cenas un darījuma izmaksas, un uzlabotu un padarītu profesionālāku iepirkuma pārvaldību. To var panākt, koncentrējot iegādes vai nu pēc iesaistīto līgumslēdzēju skaita vai pēc apmēra un vērtības laika gaitā. Tomēr iegāžu apvienošana un centralizēšana būtu rūpīgi jāuzrauga, lai izvairītos no pirktspējas pārmērīgas koncentrācijas un slepenām norunām un saglabātu pārredzamību un konkurenci, kā arī iespējas maziem un vidējiem uzņēmumiem piekļūt tirgum.

(29) Vispārīgo vienošanos instruments var būt efektīva iepirkuma metode visā Eiropā; tomēr ir jāstabilizē konkurence, uzlabojot tāda iepirkuma pārredzamību un pieejamību, ko īsteno, izmantojot vispārīgās vienošanās. Tāpēc ir atbilstīgi pārskatīt noteikumus, kas reglamentē šādas vienošanās, konkrētāk, paredzot „minikonkursus” uz šādu vienošanos balstītu konkrētu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai un ierobežojot vispārīgo vienošanos darbības laiku.

(30) Ņemot vērā gūto pieredzi, ir arī jāpielāgo noteikumi, kas reglamentē dinamiskās iepirkumu sistēmas, lai ļautu līgumslēdzējiem pilnībā izmantot priekšrocības, kuras nodrošina šā instrumenta sniegtās iespējas. Sistēmas ir jāvienkāršo, it sevišķi piemērojot tās kā slēgtas procedūras, tādējādi novēršot vajadzību pēc informatīviem piedāvājumiem, kurus atzīst par vienu no lielākajiem slogiem, kas saistīti ar šādām sistēmām. Tādējādi visiem ekonomikas dalībniekiem, kas iesniedz dalības pieteikumu un atbilst atlases kritērijiem, būtu jāļauj piedalīties iepirkuma procedūrās, kuras īsteno dinamiskajās iepirkumu sistēmās. Šī iegādes metode ļauj līgumslēdzējam apzināt īpaši plašu pretendentu loku, tādējādi nodrošinot līdzekļu optimālu izmantošanu ar plašas konkurences starpniecību.

(31) Turklāt nemitīgi tiek izstrādātas jaunas elektroniskās iegādes metodes, piemēram, elektroniskie katalogi. Tie palīdz palielināt konkurenci un racionalizēt publisko iepirkumu, it sevišķi ļaujot ietaupīt laiku un naudu. Tomēr būtu jāparedz konkrēti noteikumi, lai nodrošinātu, ka šāda izmantošana atbilst šīs direktīvas noteikumiem un vienlīdzīgas attieksmes, nediskriminācijas un pārredzamības principiem. Gadījumos, kad iepirkuma procedūra ir atsākta saskaņā ar vispārīgo vienošanos vai kad izmanto dinamisko iepirkumu sistēmu un ir nodrošinātas pietiekamas garantijas attiecībā uz izsekojamības, vienlīdzīgas attieksmes un prognozējamības nodrošināšanu, līgumslēdzējiem būtu jāatļauj organizēt iepirkuma procedūras attiecībā uz konkrētām iegādēm, pamatojoties uz iepriekš nosūtītiem elektroniskajiem katalogiem. Saskaņā ar elektronisko saziņas līdzekļu noteikumu prasībām līgumslēdzējiem būtu jāizvairās no nepamatotiem ierobežojumiem ekonomikas dalībnieku piekļuvei iepirkuma procedūrām, kurās piedāvājumi jāiesniedz elektronisku katalogu veidā un kurās garantē atbilstību nediskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes vispārējiem principiem.

(32) Vairumā dalībvalstu aizvien biežāk izmanto centralizētas iegādes metodes. Centralizēto iepirkumu struktūras atbild par iepirkuma veikšanu vai līgumu/vispārīgo vienošanos slēgšanas tiesību piešķiršanu citu līgumslēdzēju iestāžu vai līgumslēdzēju uzdevumā. Ņemot vērā iepirkumu lielos apjomus, šādas metodes palīdz palielināt konkurenci un padarīt publiskos iepirkumus profesionālākus. Tāpēc būtu jāparedz Savienības definīcija attiecībā uz centralizēto iepirkumu struktūrām, kas strādā līgumslēdzējiem, neliedzot turpināt mazāk institucionalizētus un sistemātiskus kopējos iepirkumus vai iedibināto praksi, proti, tādu pakalpojumu sniedzēju izmantošanu, kas sagatavo un pārvalda iepirkuma procedūras līgumslēdzēja vārdā un par tā līdzekļiem. Būtu jāparedz arī noteikumi attiecībā uz atbildību par šajā direktīvā noteikto pienākumu ievērošanu, arī pārskatīšanas procedūru gadījumā, starp centralizēto iepirkumu struktūru un līgumslēdzējiem, kas veic savus iepirkumus no centralizēto iepirkumu struktūras vai ar tās starpniecību. Ja par iepirkuma procedūru īstenošanu atbildīga ir tikai centralizētā iepirkumu struktūra, tai jābūt arī vienīgai un tiešajai atbildīgajai par procedūru likumību. Ja līgumslēdzējs īsteno procedūras konkrētas daļas, piemēram, atsākot konkursu saskaņā ar vispārīgo vienošanos vai atsevišķu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, pamatojoties uz dinamisko iepirkumu sistēmu, tam jāturpina būt atbildīgam par tā īstenotajiem posmiem.

(33) Elektroniskie saziņas līdzekļi ir īpaši labi piemēroti, lai atbalstītu centralizētās iegādes prakses un instrumentus, jo piedāvā iespēju atkārtoti izmantot un automātiski apstrādāt datus un pēc iespējas samazināt informācijas un darījuma izmaksas. Tāpēc pirmām kārtām būtu jānosaka, ka centralizēto iepirkumu struktūrām ir obligāti jāizmanto šādi elektroniskie saziņas līdzekļi, vienlaikus veicinot prakšu konverģenci Savienībā. Papildus tam būtu jāparedz vispārējs pienākums izmantot elektroniskos saziņas līdzekļus visās iepirkuma procedūrās pēc divu gadu pārejas perioda.

(34) Pašlaik gadījumos, kad līgumu slēgšanas tiesības kopīgi piešķir līgumslēdzēji no dažādām dalībvalstīm, pastāv konkrēti juridiska rakstura sarežģījumi, it īpaši saistībā ar pretrunām starp valstu tiesību aktiem. Lai gan Direktīva 2004/17/EK netieši pieļāva pārrobežu kopējo publisko iepirkumu, praksē vairākas valstu tiesību sistēmas ir tieši vai netieši padarījušas pārrobežu kopējo iepirkumu par tiesiski nenoteiktu vai neiespējamu. Līgumslēdzēji no dažādām dalībvalstīm var būt ieinteresēti sadarbībā un līgumu slēgšanas tiesību kopīgā piešķiršanā, lai gūtu maksimālu labumu no iekšējā tirgus potenciāla, kas nodrošina apjomradītus ietaupījumu un riska un ieguvumu dalīšanu, īpaši tāpēc, ka inovatīvi projekti ir saistīti ar lielāku risku nekā to saprātīgi var uzņemties viens līgumslēdzējs. Tāpēc, lai sekmētu sadarbību starp līgumslēdzējiem vienotajā tirgū, būtu jāparedz jauni noteikumi par pārrobežu kopējo iepirkumu, kuri nosaka piemērojamos tiesību aktus. Turklāt līgumslēdzēji no dažādām valstīm var dibināt kopējus tiesību subjektus saskaņā ar kādas valsts vai Savienības tiesību aktiem. Šādai kopējā iepirkuma formai būtu jāparedz īpaši noteikumi.

(35) Tehniskajām specifikācijām, kuras izstrādā iepirkumu rīkotāji, jānodrošina publiskā iepirkuma atvērtība konkurencei. Šajā nolūkā būtu jābūt iespējai iesniegt piedāvājumus, kas atspoguļo tehnisko risinājumu daudzveidību, lai iegūtu pietiekamu konkurences līmeni. Tādēļ tehniskās specifikācijas būtu jāizstrādā tā, lai izvairītos no konkurences mākslīgas sašaurināšanas, ko izraisa prasības, kas dod priekšroku konkrētam ekonomikas dalībniekam, atspoguļojot to piegāžu, pakalpojumu vai būvdarbu svarīgākos raksturlielumus, kurus parasti piedāvā minētais ekonomikas dalībnieks. Tehniskās specifikācijas, kurās nosaka funkcionālās un darbības prasības, parasti ļauj sasniegt minēto mērķi labākā iespējamā veidā un sekmē inovāciju. Ja atsaucas uz Eiropas standartu vai — ja tāda nav — uz valsts standartu, līgumslēdzējiem ir jāapsver piedāvājumi, kuru pamatā ir citi līdzvērtīgi pasākumi, kas atbilst līgumslēdzēju prasībām un ir vienlīdzīgi drošības ziņā. Lai apliecinātu līdzvērtību, pretendentiem var prasīt nodrošināt trešo personu apstiprinātas liecības, tomēr būtu jāpieļauj arī citi atbilstīgi apliecinājumi, piemēram, būtu jāatļauj arī ražotāja tehniskā dokumentācija, ja attiecīgais ekonomikas dalībnieks nevar piekļūt šādiem sertifikātiem vai testu ziņojumiem vai ja viņam nav iespējas tos saņemt attiecīgajos termiņos.

(36) Līgumslēdzējiem, kas vēlas iegādāties būvdarbus, piegādes vai pakalpojumus ar īpašiem vides, sociālajiem vai citiem raksturlielumiem, būtu jābūt iespējai atsaukties uz konkrētiem marķējumiem, piemēram, Eiropas ekomarķējumu, (starptautiskiem)/valstu ekomarķējumiem vai jebkuriem citiem marķējumiem ar nosacījumu, ka uz marķējumu attiecinātās prasības ir saistītas ar līguma priekšmetu, piemēram, ražojuma apraksts un tā noformējums, tostarp iepakojuma prasības. Turklāt ir svarīgi, lai šādas prasības tiktu izstrādātas un pieņemtas uz objektīvi pārbaudāmu kritēriju pamata, izmantojot procedūru, kurā var piedalīties tādas ieinteresētās personas kā valsts struktūras, patērētāji, ražotāji, izplatītāji un vides organizācijas, un lai marķējums būtu pieejams un iespējams visām ieinteresētajām personām.

(37) Visiem iepirkumiem, ko paredzēts izmantot personām — neatkarīgi no tā, vai plašākai sabiedrībai vai līgumslēdzēja personālam — līgumslēdzējiem tehniskās specifikācijas ir jāizveido tā, lai ņemtu vērā piekļuves kritērijus personām ar invaliditāti vai projektēšanu visu lietotāju ērtībām, izņemot atbilstīgi pamatotus gadījumus.

(38) Lai mudinātu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) iesaistīšanos iepirkumu tirgū, ir skaidri jānosaka, ka līgumus var sadalīt viendabīgās vai neviendabīgās daļās. Ja līgumi ir sadalīti daļās, līgumslēdzēji, piemēram, lai saglabātu konkurenci vai lai nodrošinātu piegādes drošību, var ierobežot to daļu skaitu, uz kurām ekonomikas dalībnieks var pretendēt; tās var arī ierobežot to daļu skaitu, ko var piešķirt vienam pretendentam.

(39) Ciktāl tas atbilst nepieciešamībai nodrošināt labas komercdarbības praksi, vienlaikus pieļaujot maksimālu elastību, ir atbilstīgi noteikt, ka publiskā iepirkuma direktīva [2004/18/EK] piemērojama attiecībā uz prasībām par saimniecisko un finansiālo stāvokli un dokumentārām liecībām. Tāpēc ir paredzēts, ka līgumslēdzēji var piemērot atlases kritērijus, kas noteikti direktīvā [2004/18/EK], un ka tādā gadījumā tiem ir jāpiemēro noteikumi, kas it sevišķi attiecas uz obligātā apgrozījuma prasību ierobežojumu un uz pašdeklarācijām.

(40) Publiski līgumi nebūtu jāpiešķir ekonomikas dalībniekiem, kas ir līdzdarbojušies noziedzīgā grupējumā vai ir atzīti par vainīgiem korupcijā, krāpšanā, kura kaitē Savienības finansiālajām interesēm, vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā. Nodokļu nemaksāšana vai sociālā nodrošinājuma iemaksu neveikšana būtu jāsoda arī ar obligātu izslēgšanu Savienības līmenī. Ņemot vērā, ka līgumslēdzējiem, kas nav līgumslēdzējas iestādes, var nebūt pieejami neapstrīdami pierādījumi konkrētā lietā, izvēli attiecībā uz Direktīvā [2004/18/EK] uzskaitīto izslēgšanas kritēriju piemērošanu vai nepiemērošanu ir atbilstīgi atstāt minēto līgumslēdzēju ziņā. Pienākums piemērot Direktīvas [2004/18] 55. panta 1. un 2. punktu tādēļ attiecināms tikai uz tiem līgumslēdzējiem, kas ir līgumslēdzējas iestādes. Turklāt jānodrošina iespēja līgumslēdzējiem izslēgt kandidātus vai pretendentus, kas pārkāpuši vides vai sociālās saistības, tostarp noteikumus par piekļuvi personām ar invaliditāti, vai izdarījuši citu smagu pārkāpumu saistībā ar profesionālo darbību, piemēram, konkurences noteikumu vai intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu.

(41) Ja līgumslēdzējiem ir jāpiemēro vai ja tie izvēlas piemērot minētos izslēgšanas kritērijus, tiem būtu jāpiemēro Direktīva [2004/18/EK] attiecība uz iespēju ekonomikas dalībniekiem pieņemt atbilstības pasākumus, kuru mērķis ir izlabot kāda noziedzīga nodarījuma vai pārkāpuma sekas un efektīvi novērst neatbilstīgās rīcības turpmāku atkārtošanos.

(42) Līgumslēdzēji var pieprasīt, lai līguma izpildes laikā tiktu piemēroti vides vadības pasākumi vai shēmas. Vides vadības shēmas — neatkarīgi no tā, vai tās ir reģistrētas saskaņā ar tādiem Savienības instrumentiem kā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Regula (EK) Nr. 1221/2009 par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS)[29], — var pierādīt, ka ekonomikas dalībniekam ir tehniskā spēja izpildīt līgumu. Ekonomikas dalībnieka apraksts par pasākumiem, kas īstenoti, lai nodrošinātu tādu pašu vides aizsardzības līmeni, būtu jāpieņem kā vides vadības reģistrācijas shēmām alternatīvs apliecinājums, ja attiecīgajam ekonomikas dalībniekam nav piekļuves šādām vides vadības reģistrācijas shēmām vai ja viņam nav iespējas tās saņemt attiecīgajos termiņos.

(43) Līgumu slēgšanas tiesības būtu jāpiešķir, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kas nodrošina atbilstību pārredzamības, nediskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes principiem. Minētajiem kritērijiem būtu jānodrošina, ka piedāvājumi tiek novērtēti efektīvas konkurences apstākļos, arī ja līgumslēdzējiem ir vajadzīgi kvalitatīvi būvdarbi, piegādes un pakalpojumi, kas ir optimāli pielāgoti to vajadzībām. Tādējādi būtu jānodrošina iespēja līgumslēdzējiem kā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus pieņemt vai nu „saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu”, vai „zemākās izmaksas”, ņemot vērā to, ka zemāko izmaksu gadījumā tie var brīvi noteikt atbilstīgus kvalitātes standartus, izmantojot tehniskās specifikācijas vai līguma izpildes nosacījumus.

(44) Ja līgumslēdzēji izvēlas piešķirt līgumu saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam, tiem jānosaka līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji, uz kuru pamata tie novērtēs piedāvājumus ar mērķi noteikt, kurš piedāvājums piedāvā vislabāko rezultātu par maksājamo cenu. Minēto kritēriju noteikšana ir atkarīga no līguma priekšmeta, jo šiem kritērijiem jāļauj novērtēt katrā piedāvājumā piedāvāto izpildes līmeni, ņemot vērā līguma priekšmetu, kā noteikts tehniskajās specifikācijās, un novērtēt katra piedāvājuma piedāvātā rezultāta un maksājamās cenas attiecību. Turklāt izvēlētajiem līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem nebūtu jānodrošina līgumslēdzējam neierobežota izvēles brīvība, tiem būtu jānodrošina efektīvas konkurences iespēja un tie būtu jāpapildina ar prasībām, kas ļauj efektīvi pārbaudīt pretendentu sniegto informāciju.

(45) Ārkārtīgi svarīgi ir pilnībā izmantot publiskā iepirkuma potenciālu, lai sasniegtu ilgtspējīgas izaugsmes stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus. Ņemot vērā nozīmīgās atšķirības starp atsevišķām nozarēm un tirgiem, tomēr nebūtu pareizi noteikt vispārējas obligātas prasības attiecībā uz iepirkumu vides, sociālajā un inovācijas jomā. Savienības likumdevēji jau ir noteikuši obligātas iepirkuma prasības, lai sasniegtu konkrētus mērķus autotransporta līdzekļu jomā (Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/33/EK par „tīro” un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu[30]) un biroja iekārtu jomā (Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 15. janvāra Regula (EK) Nr. 106/2008 par biroja iekārtu energoefektivitātes marķēšanas programmu[31]). Turklāt ir panākta būtiska virzība aprites cikla izmaksu noteikšanas kopīgās metodikas izstrādē. Tāpēc šķiet pareizi turpināt šādā virzienā, obligātu mērķu un rezultātu noteikšanu atkarībā no konkrētā politikas virziena un apstākļiem attiecīgajā nozarē paredzot nozaru tiesību aktos un aprites cikla izmaksu noteikšanā veicinot Eiropas pieeju pilnveidošanu un piemērošanu, lai vēl vairāk stiprinātu publisko iepirkumu izmantošanu ilgtspējīgas izaugsmes atbalstam.

(46) Minētie nozaru pasākumi jāpapildina, veicot publiskā iepirkuma direktīvu pielāgojumus, kas līgumslēdzējiem to iepirkuma stratēģijā dotu iespēju virzīties uz stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu. Tāpēc šajā saistībā ir skaidri jānorāda, ka līgumslēdzēji var noteikt saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu un zemākās izmaksas, izmantojot aprites cikla izmaksu pieeju, ar noteikumu, ka izmantojamā metodika ir noteikta objektīvā un nediskriminējošā veidā un ir pieejama visām ieinteresētajām pusēm. Aprites cikla izmaksu jēdziens ietver visas izmaksas būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu aprites cikla laikā, proti, gan to iekšējas izmaksas (piemēram, izstrāde, ražošana, izmantošana, apkope un likvidēšanas izmaksas aprites cikla beigās), gan to ārējās izmaksas, ar nosacījumu, ka tās var izteikt naudas izteiksmē un uzraudzīt. Savienības līmenī jāizstrādā kopējas metodikas aprites cikla izmaksu aprēķināšanai attiecībā uz piegāžu vai pakalpojumu konkrētām kategorijām; ja šāda metodika ir izstrādāta, tās izmantošana būtu jāpadara obligāta.

(47) Turklāt tehniskajās specifikācijās un līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijos līgumslēdzējiem būtu jābūt iespējai atsaukties uz konkrētu ražošanas procesu, pakalpojumu sniegšanas konkrētu veidu vai konkrētu procesu jebkurā citā preces vai pakalpojuma aprites cikla posmā, ar nosacījumu, ka tie ir saistīti ar līguma priekšmetu. Lai publiskajā iepirkumā labāk integrētu sociālos apsvērumus, iepirkumu rīkotājiem var atļaut saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma kritērijā iekļaut raksturlielumus, kas saistīti ar to personu darba apstākļiem, kas tieši piedalās attiecīgajā ražošanas vai pakalpojuma sniegšanas procesā. Minētie raksturlielumi var attiekties tikai uz ražošanas procesā iesaistīto darbinieku veselības aizsardzību vai var būt paredzēti tam, lai veicinātu nelabvēlīgā stāvoklī nonākušu un mazaizsargātām sabiedrības grupām piederīgu personu, arī personu ar invaliditāti, sociālo integrēšanu, iesaistot tās līguma izpildē. Visiem līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem, kas ietver minētos raksturlielumus, jebkurā gadījumā jābūt tikai tādiem, kam ir tūlītēja ietekme uz darbiniekiem viņu darba vidē. Tie būtu jāpiemēro saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā[32] un tādā veidā, kas nerada tiešu vai netiešu diskrimināciju pret ekonomikas dalībniekiem no citām dalībvalstīm vai trešām valstīm, kas ir Nolīguma vai tādu Brīvās tirdzniecības nolīgumu puses, kuros Savienība ir viena no pusēm.

(48) Attiecībā uz pakalpojumu līgumiem un līgumiem, kas saistīti ar būvdarbu projektēšanu, līgumslēdzējiem būtu jābūt arī iespējai kā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju izmantot tā personāla organizāciju, kvalifikāciju un pieredzi, kas norīkots attiecīgā līguma izpildei, jo tas var ietekmēt līguma izpildes kvalitāti un rezultātā arī piedāvājuma saimniecisko vērtību.

(49) Būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu piedāvājumi, kas šķiet nepamatoti lēti, iespējams, ir pamatoti ar tehniski, ekonomiski vai juridiski kļūdainiem pieņēmumiem vai praksi. Lai novērstu iespējamos trūkumus līguma izpildes laikā, būtu jānosaka pienākums līgumslēdzējiem pieprasīt norādītās cenas paskaidrojumu, ja piedāvājuma cenas ir būtiski zemākas par citu pretendentu pieprasītajām cenām. Ja pretendents nevar sniegt pietiekošu paskaidrojumu, līgumslēdzējam būtu jābūt tiesībām noraidīt piedāvājumu. Noraidījumam būtu jābūt obligātam gadījumos, kad līgumslēdzējs ir konstatējis, ka nepamatoti zemā pieprasītā cena izriet no neatbilstības Savienības tiesību aktiem sociālo, darba vai vides tiesību aktu, vai starptautisko darba tiesību noteikumu jomā.

(50) Līguma izpildes nosacījumi atbilst šai direktīvai, ja tie nav tieši vai netieši diskriminējoši, ir saistīti ar līguma priekšmetu un ir norādīti paziņojumā, ko izmanto iepirkuma izsludināšanai, vai iepirkuma procedūras dokumentos. To mērķis var jo īpaši būt profesionālā apmācība uz vietas, tādu cilvēku nodarbināšana, kam ir sevišķi grūti integrēties, cīņa pret bezdarbu, vides aizsardzība vai dzīvnieku labturība. Piemēram, var minēt līguma izpildes laikā piemērojamās prasības — pieņemt darbā ilgstošus bezdarbniekus vai īstenot bezdarbnieku vai jauniešu apmācības pasākumus, panākt atbilstību Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) galvenajām konvencijām, pat ja šīs konvencijas nav pārņemtas valsts tiesību aktos, un pieņemt darbā lielāku skaitu mazaizsargātu personu, nekā to prasa valsts tiesību akti.

(51) Līguma izpildes laikā ir piemērojami spēkā esošie Savienības un valsts tiesību akti, noteikumi un koplīgumi par nodarbinātības nosacījumiem un darba drošību ar nosacījumu, ka šie noteikumi un to piemērošana atbilst Savienības tiesību aktiem. Pārrobežu situācijās, kad vienas dalībvalsts darba ņēmēji sniedz pakalpojumus citā dalībvalstī, lai izpildītu līgumu, Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Direktīvā 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā[33] ir paredzēti obligātie nosacījumi, kas uzņēmējvalstī ir jāievēro attiecībās ar norīkoto darba ņēmēju. Ja valsts tiesību aktos ir paredzēti attiecīgi noteikumi, tad minēto pienākumu nepildīšanu var uzskatīt par smagu pārkāpumu no ekonomikas dalībnieka puses, kas var novest pie ekonomikas dalībnieka izslēgšanas no dalības publiska līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā.

(52) Šajā direktīvā ietverto termiņu aprēķiniem būtu jāpiemēro Padomes 1971. gada 3. jūnija Regula (EEK, Euratom) Nr. 1182/71, ar ko nosaka laikposmiem, datumiem un termiņiem piemērojamus noteikumus[34].

(53) Ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas attiecīgo judikatūru, ir jāpaskaidro nosacījumi, kuri rada nepieciešamību pēc jaunas iepirkuma procedūras gadījumā, ja rodas grozījumi līguma izpildes laikā. Jauna iepirkuma procedūra ir vajadzīga gadījumā, ja sākotnējā līgumā tiek ieviestas būtiskas izmaiņas, it sevišķi pušu savstarpējo tiesību un saistību darbības jomā un saturā, tostarp intelektuālā īpašuma tiesību izplatīšanā. Šādas izmaiņas parāda pušu nodomu pārskatīt konkrētā līguma būtiskus noteikumus vai nosacījumus. Tas jo īpaši attiecas uz gadījumiem, ja grozītie nosacījumi būtu ietekmējuši procedūras rezultātu, ja būtu bijuši spēkā sākotnējās procedūras laikā.

(54) Līgumslēdzēji var saskarties ar ārējiem apstākļiem, ko tie nevarēja paredzēt, piešķirot līguma slēgšanas tiesības. Šādā gadījumā ir vajadzīga zināma elastība, lai pielāgotu līgumu šādiem apstākļiem, neīstenojot jaunu iepirkuma procedūru. Neparedzamo apstākļu jēdziens attiecas uz apstākļiem, ko nevarēja paredzēt, neraugoties uz to, ka līgumslēdzējs ir ar pienācīgu rūpību sagatavojis sākotnējo iepirkuma procedūru, ņemot vērā tam pieejamos līdzekļus, konkrētā projekta iezīmes un raksturlielumus, labu praksi attiecīgajā jomā un nepieciešamību nodrošināt atbilstīgu saistību starp iepirkuma procedūras sagatavošanā izmantotajiem resursiem un tās prognozējamo vērtību. Tomēr to nevar piemērot gadījumos, kad grozījumi izraisa visa iepirkuma iezīmju izmaiņas, piemēram, aizstājot iepērkamos būvdarbus, piegādes vai pakalpojumus ar kaut ko atšķirīgu vai būtiski mainot iepirkumu, jo šādā situācijā var pieņemt hipotētisku ietekmi uz rezultātu.

(55) Saskaņā ar vienlīdzīgas attieksmes un pārredzamības principiem izraudzītais pretendents nebūtu jāaizstāj ar citu ekonomikas dalībnieku, ja par līgumu netiek atkārtoti uzsākta iepirkuma procedūra. Tomēr izraudzītais pretendents, kas pilda līgumu, var saskarties ar strukturālām izmaiņām līguma izpildes laikā, piemēram, iekšēju reorganizāciju, apvienošanu un iegādi vai maksātnespēju. Šādas strukturālas izmaiņas nedrīkstētu automātiski nozīmēt, ka ir vajadzīgas jaunas iepirkuma procedūras visiem līgumiem, ko pilda šāds uzņēmums.

(56) Līgumslēdzējiem pašos atsevišķajos līgumos būtu jābūt iespējai paredzēt līguma izmaiņas, ietverot pārskatīšanas klauzulas, bet šādām klauzulām nebūtu tiem jāpiešķir neierobežota rīcības brīvība. Tāpēc šajā direktīvā būtu jānosaka, cik lielā mērā sākotnējā līgumā var paredzēt izmaiņas.

(57) Novērtējums ir parādījis, ka dalībvalstis konsekventi un sistemātiski neuzrauga publiskā iepirkuma noteikumu īstenošanu un darbību. Tas negatīvi ietekmē minētajās direktīvās paredzēto noteikumu pareizu īstenošanu, un šāda negatīva ietekme rada būtiskas izmaksas un nenoteiktību. Vairākas dalībvalstis ir norīkojušas valsts centrālo struktūru publiskā iepirkuma jautājumu risināšanai, taču dalībvalstīs būtiski atšķiras šādām struktūrām uzticētās funkcijas. Skaidrāki, konsekventāki un autoritatīvāki uzraudzības un kontroles mehānismi paplašinātu zināšanas par iepirkuma noteikumu darbību, uzlabotu tiesisko noteiktību uzņēmumiem un līgumslēdzējiem un veicinātu vienlīdzīgu konkurences apstākļu izveidi. Šādi mehānismi varētu būt instrumenti problēmu konstatēšanai un agrīnai risināšanai, jo īpaši attiecībā uz Savienības līdzfinansētiem projektiem, un strukturālu nepilnību noteikšanai. Ir īpaši svarīgi koordinēt šādus mehānismus, lai nodrošinātu publiskā iepirkuma politikas konsekventu piemērošanu, kontroli un uzraudzību, kā arī iepirkuma politikas rezultātu sistēmisku novērtēšanu visā Savienībā.

(58) Dalībvalstīm būtu jānorīko vienota valsts iestāde, kas ir atbildīga par publiskā iepirkuma uzraudzību, īstenošanu un kontroli. Šādai centrālai struktūrai būtu jābūt piekļuvei tiešai un savlaicīgai informācijai, it sevišķi saistībā ar dažādām problēmām, kas skar publiskā iepirkuma tiesību aktu īstenošanu. Tai būtu jāspēj sniegt tūlītēju atgriezenisko saiti par politikas darbību un iespējamajiem trūkumiem valstu tiesību aktos un praksē un veicināt risinājumu ātru noteikšanu. Lai efektīvi cīnītos pret korupciju un krāpšanu, šai centrālai struktūrai un sabiedrībai kopumā būtu jābūt iespējai iepazīties ar noslēgto līgumu tekstu. Tāpēc līgumi ar augstu vērtību turpmāk būtu jāsūta pārraudzības struktūrai, nodrošinot iespēju ieinteresētajām pusēm piekļūt šiem dokumentiem, ja nav apdraudētas likumīgas publiskās vai privātās intereses.

(59) Iespējams, ne visiem līgumslēdzējiem ir iekšējā zinātība, lai risinātu saimnieciski vai tehniski sarežģītus līgumus. Šajā sakarībā atbilstīgs profesionālais atbalsts būtu iedarbīgs uzraudzības un kontroles darbības papildinošs elements. No vienas puses, šo mērķi var sasniegt ar zināšanu apmaiņas instrumentiem (zināšanu centri), kas līgumslēdzējiem nodrošina tehnisko palīdzību; no otras puses, uzņēmumam, jo īpaši MVU, būtu jāgūst labums no administratīvās palīdzības, it sevišķi kad tas piedalās pārrobežu iepirkuma procedūrās.

(60) Uzraudzības, pārraudzības un atbalsta struktūras vai mehānismi jau darbojas valstu līmenī, un tos, protams, var izmantot, lai nodrošinātu publiskā iepirkuma uzraudzību, īstenošanu un kontroli un lai līgumslēdzējiem un ekonomikas dalībniekiem nodrošinātu vajadzīgo atbalstu.

(61) Ir vajadzīga efektīva sadarbība, lai nodrošinātu konsekventas konsultācijas un praksi visās dalībvalstīs un Savienībā. Uzraudzības, īstenošanas, kontroles un tehniskās palīdzības nodrošināšanai norīkotajām struktūrām būtu jābūt iespējai apmainīties ar informāciju un sadarboties; tādā pašā sakarībā katras dalībvalsts norīkotajai valsts iestādei būtu jādarbojas kā noteicošajam kontaktpunktam saziņai ar Komisijas dienestiem, lai nodrošinātu datu apkopošanu, informācijas apmaiņu un Savienības publiskā iepirkuma tiesību aktu īstenošanas uzraudzību.

(62) Lai ņemtu vērā straujo tehnisko, ekonomisko un regulatīvo attīstību, Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz vairākiem šīs direktīvas nebūtiskiem elementiem. Faktiski, tā kā ir jānodrošina atbilstība starptautiskiem nolīgumiem, Komisija būtu jāpilnvaro grozīt robežvērtību aprēķināšanas metožu tehniskās procedūras, kā arī periodiski pārskatīt pašas robežvērtības; ir iespējamas regulatīvas izmaiņas atsaucēs uz CPV nomenklatūru ES līmenī, un šīs izmaiņas ir jāatspoguļo šīs direktīvas tekstā; elektroniskās saņemšanas ierīču tehniskie dati un raksturlielumi būtu jāatjaunina atbilstīgi tehnoloģijas attīstībai un administratīvajām vajadzībām; Komisija arī jāpilnvaro izstrādāt dažus obligātus tehniskos standartus attiecībā uz elektronisko saziņu, lai nodrošinātu tehnisko formātu, procesu un ziņu nosūtīšanas sadarbspēju tādu iepirkuma procedūru ietvaros, kuras īsteno, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, ņemot vērā tehnoloģijas attīstību un administratīvās vajadzības; Komisija būtu arī jāpilnvaro pielāgot paziņojumos iekļaujamās obligātās informācijas saturu, lai atspoguļotu administratīvās vajadzības un regulatīvās izmaiņas gan valstu, gan ES līmenī; saraksts ar Savienības tiesību aktiem, kuros paredzētas kopējas metodikas aprites cikla izmaksu aprēķināšanai, kā minēts 77. panta 3. punktā; 70. un 79. pantā minētais saraksts ar starptautiskajām konvencijām sociālajā un vides jomā un 27. panta 3. punktā minētais saraksts ar Savienības tiesību aktiem, kuru īstenošana pamato pieņēmumu par brīvu piekļuvi attiecīgajam tirgum, kā arī 4. panta 4. punktā minētais II pielikums, kas ietver tiesību aktu sarakstu, kuri jāņem vērā, novērtējot īpašu vai ekskluzīvu tiesību esību, būtu ātri jāpielāgo, lai ietvertu pasākumus, kas pieņemti konkrētās nozarēs. Lai nodrošinātu šo vajadzību, Komisija būtu jāpilnvaro atjaunināt šos sarakstus.

(63) Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ar ekspertiem. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina, ka attiecīgos dokumentus laikus un attiecīgā kārtībā nosūta vienlaicīgi Eiropas Parlamentam un Padomei.

(64) Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs direktīvas īstenošanai saistībā ar IX pielikumā minēto datu nosūtīšanas un publicēšanas procedūru, paziņojumu sagatavošanas un nosūtīšanas procedūrām, paziņojumu publicēšanas standarta veidlapām, kā arī procesu un ziņojumu nosūtīšanas standartiem un kopēju paraugu, ko izmantos pārraudzības struktūras īstenošanas un statistikas ziņojumu sagatavošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu[35]. Lai pieņemtu minētos īstenošanas aktus, būtu jāizmanto konsultēšanās procedūra, jo tie nerada nedz finansiālu ietekmi, nedz ietekmē no šīs direktīvas izrietošo saistību būtību un darbības jomu. Gluži pretēji — minētajiem aktiem ir raksturīgs tikai administratīvs mērķis, un tie atvieglo direktīvā paredzēto noteikumu piemērošanu. Turklāt lēmumi par to, vai konkrēta darbība ir tieši pakļauta konkurencei tirgos, kam ir brīva piekļuve, būtu jāpieņem saskaņā ar nosacījumiem, kuri nodrošina šā noteikuma īstenošanas vienādus nosacījumus. Tāpēc būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras arī attiecībā uz procedūras īstenošanas sīki izstrādātiem noteikumiem, kā paredzēts saskaņā ar 28. pantu, lai noteiktu, vai 27. pants ir piemērojams, kā arī attiecībā uz pašiem lēmumiem. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu[36]. Lai pieņemtu minētos īstenošanas aktus, būtu jāizmanto konsultēšanās procedūra.

(65) Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi — proti, dalībvalstu tiesību aktu, noteikumu un administratīvo noteikumu koordinēšana, piemērojot konkrētas publiskā iepirkuma procedūras, — nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs un ka tāpēc to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar proporcionalitātes principu, kā noteikts šīs direktīvas attiecīgajā pantā, šī direktīva nepārsniedz minētā mērķa sasniegšanai vajadzīgās darbības.

(66) Tādēļ Direktīva 2004/17/EK būtu jāatceļ.

(67) Saskaņā ar dalībvalstu un Komisijas [datums] kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošajiem dokumentiem dalībvalstis ir apņēmušās pamatotos gadījumos iesniegt paziņojumu par transponēšanas pasākumiem kopā ar vienu vai vairākiem dokumentiem, kas skaidro savstarpējo saikni starp direktīvas elementiem un valstu pieņemto transponēšanas instrumentu atbilstošajām daļām. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs šādu dokumentu nosūtīšanu uzskata par pamatotu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

I SADAĻA. DARBĪBAS JOMA, DEFINĪCIJAS UN VISPĀRĪGIE PRINCIPI

I NODAĻA. Priekšmets un definīcijas

1. pants. Priekšmets un darbības joma

2. pants. Definīcijas

3. pants. Jaukts iepirkums un iepirkums, kas attiecas uz vairākām darbībām

II NODAĻA. Darbības joma attiecībā uz personām. Attiecīgo darbību un subjektu definīcija

1. IEDAĻA. SUBJEKTI

4. pants. Līgumslēdzēji

2. IEDAĻA. DARBĪBAS

5. pants. Gāze un siltums

6. pants. Elektroapgāde

7. pants. Ūdens

8. pants. Transporta pakalpojumi

9. pants. Ostas un lidostas

10. pants. Pasta pakalpojumi

11. pants. Naftas un gāzes ieguve, kā arī akmeņogļu vai cita veida cietā kurināmā izpēte vai ieguve

III NODAĻA. Materiālā piemērošanas joma

1. IEDAĻA. ROBEŽVĒRTĪBAS

12. pants. Robežvērtības

13. pants. Iepirkuma paredzamās vērtības aprēķināšanas metodes

14. pants. Robežvērtību pārskatīšana

2. IEDAĻA. PIEMĒROŠANAS IZŅĒMUMI UN METU KONKURSI

1. apakšiedaļa. Izņēmumi, kas attiecināmi uz visiem līgumslēdzējiem, un īpaši izņēmumi ūdensapgādes un enerģētikas nozarē

15. pants. Līgumu slēgšanas tiesības, kas piešķirtas ar nolūku līguma priekšmetu pārdot tālāk vai iznomāt trešām personām

16. pants. Līgumi un metu konkursi, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas vai kuri organizēti tādu darbību īstenošanai, kas nav ietvertas šajā direktīvā, vai šādu darbību īstenošanai trešā valstī

17. pants. Aizsardzība un drošība

18. pants. Līgumi un metu konkursi, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas un kuri organizēti saskaņā ar starptautiskajiem noteikumiem

19. pants. Īpaši izņēmumi attiecībā uz pakalpojumu līgumiem

20. pants. Līgumu slēgšanas tiesības, ko piešķīruši konkrēti līgumslēdzēji ūdens iepirkšanai un enerģijas vai kurināmā piegādei, lai ražotu enerģiju

2. apakšiedaļa. Īpašas attiecības (kontrolēti subjekti, sadarbība, saistīti uzņēmumi un kopuzņēmumi)

21. pants. Publiskā sektora iestāžu attiecības

22. pants. Līguma slēgšanas tiesības, kas piešķirtas saistītam uzņēmumam

23. pants. Līguma slēgšanas tiesības, kas piešķirtas kopuzņēmumam vai līgumslēdzējam, kurš ir kopuzņēmuma daļa

24. pants. Informācijas paziņošana

3. apakšiedaļa. Īpašas situācijas

25. pants. Pētniecības un izstrādes pakalpojumi

26. pants. Līgumi, uz kuriem attiecas īpašs režīms

4. apakšiedaļa. Konkurencei tieši pakļautas darbības

27. pants. Konkurencei tieši pakļautas darbības un ar tām saistītie procedurālie noteikumi

28. pants. Procedūra 27. panta piemērojamības noteikšanai

IV NODAĻA. Vispārīgi principi

29. pants. Iepirkuma principi

30. pants. Ekonomikas dalībnieki

31. pants. Priviliģēto tiesību līgumi

32. pants. Konfidencialitāte

33. pants. Noteikumi attiecībā uz saziņu

34. pants. Vispārējs pienākums izmantot elektroniskos saziņas līdzekļus

35. pants. Nomenklatūras

36. pants. Interešu konflikti

37. pants. Nelikumīga rīcība

II SADAĻA. NOTEIKUMI, KO PIEMĒRO LĪGUMIEM

I NODAĻA. Procedūras

38. pants. Nosacījumi, kas saistīti ar Nolīgumu par valsts iepirkumu un citiem starptautiskiem nolīgumiem

39. pants. Procedūru izvēle

40. pants. Atklāta procedūra

41. pants. Slēgta procedūra

42. pants. Sarunu procedūra ar iepirkuma iepriekšēju izsludināšanu

43. pants. Inovācijas partnerība

44. pants. Sarunu procedūra bez iepirkuma iepriekšējas izsludināšanas

II NODAĻA. Elektroniskā un apvienotā iepirkuma paņēmieni un instrumenti

45. pants. Vispārīgās vienošanās

46. pants. Dinamiskās iepirkumu sistēmas

47. pants. Elektroniskās izsoles

48. pants. Elektroniskie katalogi

49. pants. Centralizētās iegādes darbības un centralizēto iepirkumu struktūras

50. pants. Iegādes palīgdarbības

51. pants. Neregulārs kopējais iepirkums

52. pants. Kopējais iepirkums starp līgumslēdzējiem no dažādām dalībvalstīm

III NODAĻA. Procedūras norise

1. IEDAĻA SAGATAVOŠANA

53. pants. Iepriekšējas apspriešanās ar tirgus dalībniekiem

54. pants. Tehniskās specifikācijas

55. pants. Marķējumi

56. pants. Testa ziņojumi, sertifikācija un citi pierādījumi

57. pants. Tehnisko specifikāciju paziņošana

58. pants. Piedāvājumu varianti

59. pants. Līgumu sadalīšana daļās

60. pants. Termiņu noteikšana

2. IEDAĻA. PUBLICĒŠANA UN PĀRREDZAMĪBA

61. pants. Periodiski informatīvi paziņojumi

62. pants. Paziņojumi par kvalifikācijas sistēmu

63. pants. Paziņojumi par līgumu

64. pants. Paziņojumi par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu

65. pants. Paziņojumu publicēšanas veidlapas un veids

66. pants. Publicēšana attiecīgajā valstī

67. pants. Iepirkuma procedūras dokumentu elektroniskā pieejamība

68. pants. Uzaicinājumi iesniegt piedāvājumu, piedalīties sarunās vai apstiprināt ieinteresētību

69. pants. Informācija kvalifikācijas pieprasītājiem, kandidātiem un pretendentiem

3. IEDAĻA. Dalībnieku atlase un līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana

70. pants. Vispārēji principi

1. apakšiedaļa. Kvalifikācija un kvalifikācijas atlase

71. pants. Kvalifikācijas sistēmas

72. pants. Kvalifikācijas atlases kritēriji

73. pants. Paļaušanās uz citu subjektu spējām

74. pants. [Direktīvā 2004/18/EK] paredzēto izslēgšanas iemeslu un atlases kritēriju izmantošana

75. pants. Kvalitātes nodrošināšanas standarti un vides vadības standarti

2. apakšiedaļa. Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana

76. pants. Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji

77. pants. Aprites cikla izmaksas

78. pants. Piešķiršanas ierobežojumi

79. pants. Nepamatoti lēti piedāvājumi

IV NODAĻA. Līgumu izpilde

80. pants. Līgumu izpildes nosacījumi

81. pants. Apakšuzņēmēji

82. pants. Līgumu grozījumi to darbības laikā

83. pants. Līgumu izbeigšana

III SADAĻA. ĪPAŠI IEPIRKUMA REŽĪMI

I NODAĻA. Sociālie un citi īpaši pakalpojumi

84. pants. Sociālo un citu īpašu pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana

85. pants. Paziņojumu publicēšana

86. pants. Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas principi

II NODAĻA. Metu konkursu noteikumi

87. pants. Vispārīgie noteikumi

88. pants. Darbības joma

89. pants. Paziņojumi

90. pants. Noteikumi par metu konkursu organizēšanu, dalībnieku atlasi un žūriju

91. pants. Žūrijas lēmumi

IV SADAĻA. PĀRVALDĪBA

92. pants. Izpilde

93. pants. Publiskā pārraudzība

94. pants. Atsevišķi ziņojumi par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrām

95. pants. Valstu ziņošana

96. pants. Palīdzība līgumslēdzējiem un uzņēmumiem

97. pants. Administratīvā sadarbība

V SADAĻA. DELEĢĒTĀS PILNVARAS, ĪSTENOŠANAS PILNVARAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

98. pants. Deleģēšanas īstenošana

99. pants. Steidzamības procedūra

100. pants. Komiteju procedūra

101. pants. Transponēšana

102. pants. Atcelšana

103. pants. Pārskatīšana

104. pants. Stāšanās spēkā

105. pants. Adresāti

PIELIKUMI

I PIELIKUMS. 2. panta 8. punkta a) apakšpunktā minēto darbību saraksts

II PIELIKUMS. 4. panta 2. punktā minēto Savienības tiesību aktu saraksts

III PIELIKUMS. 27. panta 3. punktā minēto Savienības tiesību aktu saraksts

IV PIELIKUMS. Prasības, kas attiecas uz piedāvājumu, dalības pieteikumu, kvalifikācijas pieteikumu, kā arī konkursu plānu un projektu elektroniskās saņemšanas ierīcēm

V PIELIKUMS. 38. pantā minēto starptautisko nolīgumu saraksts

VI PIELIKUMS A DAĻA. Informācija, kas jāiekļauj periodiskajā informatīvajā paziņojumā (kā minēts 61. pantā)

VI PIELIKUMS B DAĻA. Informācija, kas jāiekļauj paziņojumos par periodiska informatīvā paziņojuma publicēšanu pircēja profilā, kurus neizmanto iepirkuma izsludināšanai (kā minēts 61. panta 1. punktā)

VII PIELIKUMS. Informācija, kas jāiekļauj elektronisko izsoļu specifikācijas (47. panta 4. punkts)

VIII PIELIKUMS. Dažu tehnisko specifikāciju definīcijas

IX PIELIKUMS. Norādījumi par publicēšanu

X PIELIKUMS. Informācija, kas jāiekļauj paziņojumā par kvalifikācijas sistēmu (kā minēts 39. panta 2. punkta b) apakšpunktā un 62. pantā)

XI PIELIKUMS. Informācija, kas jāiekļauj paziņojumos par līgumu (kā minēts 63. pantā)

XII PIELIKUMS. Informācija, kas jāiekļauj paziņojumā par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu (kā minēts 64. pantā)

XIII PIELIKUMS. Uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu, piedalīties sarunās vai apstiprināt ieinteresētību (68. pants) saturs

XIV PIELIKUMS. Saraksts ar starptautiskām konvencijām sociālajā un vides jomā, kas minētas 70. un 79. pantā

XV PIELIKUMS. 77. panta 3. punktā minēto ES tiesību aktu saraksts

XVI PIELIKUMS. Informācija, kas jāiekļauj paziņojumos par līguma grozījumiem tā darbības laikā (kā minēts 82. panta 6. punktā)

XVII PIELIKUMS. 84. pantā minētie pakalpojumi

XVIII PIELIKUMS. Informācija, kas jāiekļauj paziņojumos par līgumiem, kuri attiecas uz sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem (kā minēts 85. pantā)

XIX PIELIKUMS. Informācija, kas jāiekļauj paziņojumā par metu konkursu (kā paredzēts 89. panta 1. punktā)

XX PIELIKUMS. Informācija, kas jāiekļauj paziņojumā par metu konkursu rezultātiem (kā minēts 89. panta 1. punktā)

XXI PIELIKUMS. Atbilstības tabula

I SADAĻA DARBĪBAS JOMA, DEFINĪCIJAS UN VISPĀRĪGIE PRINCIPI

I NODAĻA Priekšmets un definīcijas

1. pants Priekšmets un darbības joma

1. Šajā direktīvā ir paredzēti noteikumi par līgumslēdzēju, kā noteikts 4. pantā, rīkoto iepirkumu procedūrām attiecībā uz līgumiem, kā arī metu konkursiem, kuru aprēķinātā vērtība nav mazāka par 12. pantā noteiktajām robežvērtībām.

2. Saskaņā ar šo direktīvu iepirkums ir viena vai vairāku līgumslēdzēju īstenota būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu iegāde vai cita veida iegūšana ar nosacījumu, ka šie būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi ir paredzēti, lai veiktu kādu no 5.–11. pantā minētajām darbībām.

Būvdarbu, piegāžu un/vai pakalpojumu kopums, pat ja tas ir iegādāts saskaņā ar dažādiem līgumiem, ir viens iepirkums šīs direktīvas nozīmē, ja līgumi ir daļa no viena vienota projekta.

2. pants Definīcijas

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

(1) „līgumslēdzējas iestādes” ir valsts, reģionālās vai vietējās iestādes, publisko tiesību subjekti, vienas vai vairāku šādu iestāžu vai vienas vai vairāku publisko tiesību subjektu veidotas apvienības;

(2) „reģionālās iestādes” ir visas to administratīvo vienību iestādes, kas ietilpst NUTS 1 un NUTS 2, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1059/2003[37];

(3) „vietējās iestādes” ir visas to administratīvo vienību iestādes, kas ietilpst NUTS 3, un mazāku administratīvo vienību iestādes, kā minēts Regulā (EK) Nr. 1059/2003;

(4) „publisko tiesību subjekts” ir jebkura struktūra, kurai piemīt visi turpmāk minētie raksturlielumi:

a)      tā ir nodibināta konkrētam mērķim apmierināt vispārējas vajadzības, kurām nav rūpnieciska vai komerciāla rakstura; minētajā nolūkā subjektam, kas darbojas normālos tirgus apstākļos ar mērķi gūt peļņu un uzņemas ar savas darbības rezultātā radušos zaudējumus, nav mērķa nodrošināt vispārējās vajadzības, kurām nav rūpnieciska vai komerciāla rakstura;

b)      tai ir juridiskas personas statuss;

c)      to galvenokārt finansē valsts, reģionālās vai vietējās iestādes vai citi publisko tiesību subjekti; vai tās pārvaldību uzrauga minētie subjekti; vai tās vadībā, valdē vai uzraudzības padomē vairāk nekā pusi locekļu ieceļ valsts, reģionālās vai vietējās iestādes vai citi publisko tiesību subjekti;

(5) „publisks uzņēmums” ir uzņēmums, kurā līgumslēdzējām iestādēm var būt tieša vai netieša dominējoša ietekme atbilstoši to īpašuma tiesībām uz minēto uzņēmumu, finansiālajai līdzdalībai minētajā uzņēmumā vai noteikumiem, kas piemērojami minētajam uzņēmumam;

(6) „īpašas vai ekskluzīvas tiesības” ir tiesības, ko piešķīrusi dalībvalsts kompetentā iestāde, pamatojoties uz normatīvo vai administratīvo aktu, kura mērķis ir attiecināt 5.–11. pantā noteiktās darbības tikai uz vienu vai vairākiem subjektiem un kurš būtiski ietekmē citu subjektu spēju veikt attiecīgo darbību;

(7) „piegādes, būvdarbu un pakalpojumu līgumi” ir līgumi, kas finansiālās interesēs rakstiski noslēgti starp vienu vai vairākiem 4. panta 3. punktā minētajiem līgumslēdzējiem un vienu vai vairākiem ekonomikas dalībniekiem un kuru mērķis ir būvdarbu izpilde, preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana šīs direktīvas nozīmē;

(8) „būvdarbu līgumi” ir līgumi, kuru priekšmets ir kāda no šādām darbībām:

a)      tādu būvdarbu izpilde vai projektēšana un izpilde, kas saistīti ar kādu no darbībām saskaņā ar I pielikumu;

b)      būves realizācija vai projektēšana un realizācija;

c)      būves realizācija, izmantojot jebkādus līdzekļus, atbilstīgi prasībām, ko noteicis līgumslēdzējs, kuram ir izšķiroša ietekme uz būves veidu vai projektēšanu;

(9) „būve” ir vispārīgās celtniecības vai inženiertehnisko būvdarbu kopējais iznākums, kas pats par sevi spēj pildīt kādu saimniecisku vai tehnisku funkciju;

(10) „piegādes līgumi” ir līgumi, kuru priekšmets ir preču pirkums, nomaksas pirkums, noma, noma ar izpirkuma tiesībām vai minēto variantu kombinācija; piegādes līgums var papildus ietvert izvietošanas un uzstādīšanas darbus;

(11) „pakalpojumu līgumi” ir līgumi, kuru priekšmets ir tādu pakalpojumu sniegšana, kas nav minēti 8. punktā;

(12) „ekonomikas dalībnieks” ir jebkura fiziska vai juridiska persona vai līgumslēdzējs, vai šādu personu un/vai subjektu grupa, kas tirgū piedāvā būvdarbu un/vai būves izpildi, preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu;

(13) „pretendents” ir ekonomikas dalībnieks, kas ir iesniedzis piedāvājumu;

(14) „kandidāts” ir ekonomikas dalībnieks, kas ir izteicis vēlēšanos vai ir uzaicināts piedalīties slēgtā procedūrā vai sarunu procedūrā, vai inovācijas partnerībā;

(15) „iepirkuma procedūras dokumenti” ir visi dokumenti, ko sagatavojis vai uz ko atsaucas līgumslēdzējs, lai aprakstītu vai noteiktu iepirkuma vai procedūras elementus, tostarp paziņojums par līgumu, iepriekšējs informatīvs paziņojums vai paziņojumi par kvalifikācijas sistēmu, ja tos izmanto iepirkuma izsludināšanai, tehniskās specifikācijas, ierosinātie līguma nosacījumi, kandidātu un pretendentu iesniedzamo dokumentu formāti, informācija par vispārīgi piemērojamām saistībām un visi papildu dokumenti;

(16) „centralizētās iegādes darbības” ir pastāvīgas darbības, kas ietver kādu no šādām darbībām:

a)      līgumslēdzējiem paredzētu piegāžu un/vai pakalpojumu iegāde;

b)      līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana vai vispārīgo vienošanos slēgšana par līgumslēdzējiem paredzētiem būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem;

(17) „iegādes palīgdarbības” ir darbības, kas ietver konkrēti šāda veida atbalsta sniegšanu iegādes darbībām:

a)      tehniskā infrastruktūra, kas ļauj līgumslēdzējiem piešķirt tiesības slēgt publiskus līgumus vai slēgt vispārīgās vienošanās par būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem;

b)      konsultācijas par iepirkuma procedūru veikšanu vai izstrādi;

c)      iepirkuma procedūru sagatavošana un pārvaldība attiecīgā līgumslēdzēja vārdā vai uz līgumslēdzēja atbildību;

(18) „centralizēto iepirkumu struktūra” ir līgumslēdzēja iestāde [2. panta 1. punkta] nozīmē vai līgumslēdzēja iestāde Direktīvas [2004/18/EK] 2. panta 1. punkta nozīmē, kura īsteno centralizētās iegādes darbības un, iespējams, iegādes palīgdarbības;

(19) „iepirkuma pakalpojumu sniedzējs” ir valsts vai privāta struktūra, kas tirgū piedāvā iegādes palīgdarbības;

(20) „rakstisks” vai „rakstiski” nozīmē vārdu vai ciparu kopumu, ko var izlasīt, reproducēt un pēc tam nosūtīt, ieskaitot informāciju, kas pārraidīta un saglabāta, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus;

(21) „elektroniskie saziņas līdzekļi” ir elektroniskais aprīkojums tādu datu apstrādei (ieskaitot datu saspiešanu) un glabāšanai, ko pārraida, pārsūta un saņem pa vadiem, pa radio, izmantojot optiskus līdzekļus vai citādus elektromagnētiskos līdzekļus;

(22) „aprites cikls” ir visi secīgie un/vai savstarpēji saistītie posmi, tostarp ražošana, transportēšana, izmantošana un apkope, kuri attiecas uz visu preces lietošanas vai būvdarbu veikšanas, vai pakalpojuma sniegšanas gaitu, no izejvielu ieguves vai resursu ražošanas līdz likvidēšanai, nojaukšanai un pabeigšanai;

(23) „metu konkursi” ir tādas procedūras, kas līgumslēdzējam dod iespēju iegūt plānu vai metu, kuru žūrija atlasījusi konkursā ar godalgu piešķiršanu vai bez tās, galvenokārt pilsētu un lauku plānošanas, arhitektūras un inženiertehniskās projektēšanas vai datu apstrādes jomā.

3. pants Jaukts iepirkums un iepirkums, kas attiecas uz vairākām darbībām

1. Līgumus, kuru priekšmets ir divi vai vairāki iepirkuma veidi (būvdarbi, pakalpojumi vai piegādes), piešķir saskaņā ar noteikumiem, kas piemērojami iepirkuma veidam, kurš raksturo attiecīgā līguma galveno priekšmetu.

Jauktu līgumu gadījumā, kuri ietver pakalpojumus III sadaļas I nodaļas nozīmē un citus pakalpojumus vai pakalpojumus un piegādes, galveno priekšmetu nosaka, salīdzinot attiecīgo pakalpojumu vai piegāžu vērtības.

Jauktu līgumu gadījumā, kas ietver piegādes, būvdarbu un pakalpojumu līgumu un koncesiju elementus, to līguma daļu, kura ietver līgumu, uz ko attiecas šī direktīva, piešķir saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem.

Ja konkrētā līguma dažādās daļas nav objektīvi nošķiramas, šīs direktīvas piemērošanu nosaka, pamatojoties uz minētā līguma galveno priekšmetu.

2. Uz līgumu, kas paredzēts vairāku darbību veikšanai, attiecas noteikumi, kuri piemērojami darbībai, kas paredzēta kā līguma galvenā darbība.

Tomēr izvēle starp viena līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu un vairāku atsevišķu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu nevar tikt izdarīta ar mērķi to izslēgt no šīs direktīvas vai — attiecīgā gadījumā — no Direktīvas [2004/18/EK] darbības jomas.

3. Ja uz kādu no darbībām, kam paredzēts līgums, attiecas šī direktīva, bet uz citu darbību attiecas iepriekš minētā Direktīva [2004/18/EK] un ja nav iespējams objektīvi noteikt, kura darbība paredzēta kā līguma galvenā darbība, līguma slēgšanas tiesības piešķir saskaņā ar iepriekš minēto Direktīvu [2004/18/EK].

4. Ja uz kādu no darbībām, kam paredzēts līgums, attiecas šī direktīva, bet uz citu darbību neattiecas ne šī direktīva, ne iepriekš minētā Direktīva [2004/18/EK], nedz arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/81/EK[38] un ja nav iespējams objektīvi noteikt, kura darbība paredzēta kā līguma galvenā darbība, līguma slēgšanas tiesības piešķir saskaņā ar šo direktīvu.

II NODAĻA Piemērošanas joma attiecībā uz personām. Attiecīgo darbību un subjektu definīcija

1. iedaļa Subjekti

4. pants Līgumslēdzēji

1. Uzskata, ka kādā no turpmākajiem gadījumiem līgumslēdzējām iestādēm ir dominējoša ietekme 2. panta 5. punkta nozīmē, ja minētās iestādes tieši vai netieši:

a)      ir attiecīgā uzņēmuma parakstītā kapitāla lielākās daļas turētājas;

b)      kontrolē balsu vairākumu saistībā ar uzņēmuma emitētajām akcijām;

c)      var iecelt vairāk nekā pusi no uzņēmuma vadības, valdes vai uzraudzības struktūru locekļiem.

2. Tiesības, kas ir piešķirtas saskaņā ar procedūru, kurā ir nodrošināta atbilstīga publicitāte un kurā šādas tiesības piešķīra, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, nav „īpašas vai ekskluzīvas tiesības” 2. panta 6. punkta nozīmē.

Tas ietver:

a)      iepirkuma procedūras ar iepirkuma iepriekšēju izsludināšanu saskaņā ar Direktīvu [2004/18/EK], [Direktīvu .. (koncesijas)] vai šo direktīvu;

b)      procedūras saskaņā ar citiem II pielikumā uzskaitītajiem Savienības tiesību aktiem, kuras nodrošina atbilstīgu iepriekšēju pārredzamību atļauju piešķiršanai, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem.

3. Šī direktīva attiecas uz līgumslēdzējiem:

a)      kas ir līgumslēdzējas iestādes vai publiski uzņēmumi un kas veic vienu no 5.–11. pantā minētajām darbībām;

b)      kuru viens no darbības veidiem, ja attiecīgie līgumslēdzēji nav līgumslēdzējas iestādes vai publiski uzņēmumi, ir kāda no 5.–11. pantā minētajām darbībām vai to apvienojums un kuri darbojas, pamatojoties uz īpašām vai ekskluzīvām tiesībām, ko piešķīrusi dalībvalsts kompetentā iestāde.

4. Komisija saskaņā ar 98. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus par II pielikumā noteiktā Eiropas Savienības tiesību aktu saraksta grozījumiem, ja minētie grozījumi ir vajadzīgi saistībā ar jauna tiesību akta pieņemšanu vai šādu tiesību aktu atcelšanu vai grozīšanu.

2. iedaļa Darbības

5. pants Gāze un siltums

1. Saistībā ar gāzi un siltumu šī direktīva attiecas uz šādām darbībām:

a)      tādu fiksēto tīklu nodrošināšana vai ekspluatācija, kas paredzēti pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem saistībā ar gāzes vai siltuma ražošanu, pārvadi vai sadali;

b)      gāzes vai siltuma piegāde šādiem tīkliem.

2. Tādu gāzes vai siltuma piegādi tīkliem, kas iedzīvotājiem nodrošina pakalpojumu, kuru sniedz līgumslēdzējs, kas nav līgumslēdzēja iestāde, neuzskata par attiecīgu darbību 1. punkta nozīmē, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)      attiecīgā subjekta veiktā gāzes vai siltuma ražošana ir neizbēgamas to darbību veikšanas sekas, kas nav minētas šā panta 1. punktā vai 6.–8. pantā;

b)      piegādi publiskajam tīklam veic tikai šādas ražošanas saimnieciskai izmantošanai un tās apmērs nepārsniedz 20 % no subjekta apgrozījuma, ņemot vērā vidējo radītāju iepriekšējos trīs gados, ieskaitot kārtējo gadu.

6. pants Elektroapgāde

1. Saistībā ar elektroenerģiju šī direktīva attiecas uz šādām darbībām:

a)      tādu fiksēto tīklu nodrošināšana vai ekspluatācija, kas paredzēti pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem saistībā ar elektroenerģijas ražošanu, pārvadi vai sadali;

b)      elektroenerģijas piegāde šādiem tīkliem.

Šajā direktīvā elektroenerģijas piegāde ietver elektroenerģijas ražošanu un vairumtirdzniecību.

2. Tādu elektroenerģijas piegādi tīkliem, kas iedzīvotājiem nodrošina pakalpojumu, kuru sniedz līgumslēdzējs, kas nav līgumslēdzēja iestāde, neuzskata par attiecīgu darbību 1. punkta nozīmē, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)      attiecīgā subjekta veiktā elektroenerģijas ražošana notiek tādēļ, ka tā ir vajadzīga, lai veiktu darbības, kas nav minētas šā panta 1. punktā vai 5., 7. un 8. pantā;

b)      piegāde publiskajam tīklam ir atkarīga tikai no subjekta paša patēriņa un tās apjoms nav lielāks kā 30 % no subjekta elektroenerģijas ražošanas kopapjoma, ņemot vērā vidējo rādītāju iepriekšējos trīs gados, ieskaitot kārtējo gadu.

7. pants Ūdens

1. Šī direktīva attiecas uz šādām darbībām:

a)      tādu fiksētu tīklu nodrošināšana vai ekspluatācija, kas paredzēti pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem saistībā ar dzeramā ūdens sagatavošanu, pārvadi vai sadali;

b)      dzeramā ūdens piegāde šādiem tīkliem.

2. Šī direktīva attiecas arī uz līgumiem vai metu konkursiem, kuru slēgšanas tiesības piešķir vai kurus organizē subjekti, kas veic kādu no 1. punktā minētajām darbībām, un kuri ir saistīti ar vienu no šādiem veidiem:

a)      hidrotehniskie projekti, apūdeņošana vai zemes drenāža, ja ūdens apjoms, kas paredzēts dzeramā ūdens piegādei, nav lielāks par 20 % no ūdens kopapjoma, kuru nodrošina minētie projekti, apūdeņošanas vai drenāžas iekārtas;

b)      notekūdeņu novadīšana vai attīrīšana.

3. Tādu dzeramā ūdens piegādi tīkliem, kas iedzīvotājiem nodrošina pakalpojumu, kuru sniedz līgumslēdzējs, kas nav līgumslēdzēja iestāde, neuzskata par attiecīgu darbību 1. punkta nozīmē, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)      attiecīgā subjekta veiktā dzeramā ūdens sagatavošana notiek tādēļ, ka tā patēriņš ir vajadzīgs, lai veiktu darbības, kas nav minētas 5.–8. pantā;

b)      piegāde publiskajam tīklam ir atkarīga tikai no subjekta paša patēriņa un tās apjoms nav lielāks kā 30 % no subjekta dzeramā ūdens sagatavošanas kopapjoma, ņemot vērā vidējo rādītāju iepriekšējos trīs gados, ieskaitot kārtējo gadu.

8. pants Transporta pakalpojumi

Šī direktīva attiecas uz tādu tīklu nodrošināšanu un ekspluatāciju, kas iedzīvotājiem sniedz pakalpojumus dzelzceļu, automatizēto sistēmu, tramvaju, trolejbusu, autobusu vai trošu transporta jomā.

Attiecībā uz transporta pakalpojumiem uzskata, ka tīkls pastāv, ja pakalpojumu sniedz saskaņā ar dalībvalsts kompetentās iestādes noteiktiem darbības nosacījumiem, piemēram, nosacījumiem par apkalpojamiem maršrutiem, piedāvājamo pakalpojumu apjomu vai to sniegšanas biežumu.

9. pants Ostas un lidostas

Šī direktīva attiecas uz darbībām, kas saistītas ar ģeogrāfiska apgabala izmantošanu, lai nodrošinātu lidostu un jūras vai iekšzemes ostu vai cita veida piestātņu pakalpojumus gaisa, jūras vai iekšzemes ūdensceļu pārvadātājiem.

10. pants Pasta pakalpojumi

1. Šī direktīva attiecas uz darbībām, kas saistītas ar:

a) pasta pakalpojumu sniegšanu;

b) citiem pakalpojumiem, kas nav pasta pakalpojumi, ar nosacījumu, ka šādus pakalpojumus sniedz subjekti, kas sniedz arī pasta pakalpojumus 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē, ja attiecībā uz 2. punkta b) apakšpunktā minētajiem pakalpojumiem nav ievēroti 27. panta 1. punktā paredzētie nosacījumi.

2. Šajā direktīvā, neskarot Direktīvu 97/67/EK:

a)      „pasta sūtījums” ir adresēts sūtījums galīgajā formā, kādā tas nosūtāms, neatkarīgi no svara; papildus korespondencei šādi sūtījumi ir arī, piemēram, grāmatas, katalogi, laikraksti, periodiskie izdevumi un pasta pakas, kurās ir preces ar komercvērtību vai bez tās, neatkarīgi no to svara;

b)      „pasta pakalpojumi” ir pakalpojumi, kas ietver pasta sūtījumu muitošanu, šķirošanu, maršrutizēšanu un piegādi; tas ietver gan pakalpojumus, kas ietilpst, gan pakalpojumus, kas neietilpst universālā pakalpojuma piemērošanas jomā, kā noteikts saskaņā ar Direktīvu 97/67/EK;

c)      „citi pakalpojumi, kas nav pasta pakalpojumi” ir šādās jomās sniegti pakalpojumi:

i)        pasta pakalpojumu pārvaldība (pakalpojumi līdz nosūtīšanai un pēc tās, ieskaitot pasta šķirošanas pārvaldības pakalpojumus);

ii)       pievienotās vērtības pakalpojumi, kas saistīti ar elektroniskajiem saziņas līdzekļiem un kurus nodrošina tikai ar minētajiem līdzekļiem (ieskaitot kodētu dokumentu drošu pārsūtīšanu, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, adrešu pārvaldības pakalpojumus un reģistrēta elektroniskā pasta pārsūtīšanu);

iii)      tādi pakalpojumi saistībā ar pasta sūtījumiem, uz kuriem neattiecas a) apakšpunkts, piemēram, tiešie sūtījumi, kam nav norādīta adrese;

iv)      finanšu pakalpojumi, kam CPV ir piešķirts atsauces numurs no 66100000-1 līdz 66720000-3 un kas noteikti 19. panta c) apakšpunktā, un kas jo īpaši ietver naudas pārvedumus pa pastu un pasta žiro pārvedumus;

v)       filatēlijas pakalpojumi;

vi)      loģistikas pakalpojumi (pakalpojumi, kas apvieno sūtījumu fizisko piegādi un/vai uzglabāšanu ar citām funkcijām, kuras nav saistītas ar pasta pakalpojumiem).

11. pants Naftas un gāzes ieguve un akmeņogļu vai cita veida cietā kurināmā izpēte vai ieguve

Šī direktīva attiecas uz darbībām saistībā ar ģeogrāfiska apgabala izmantošanu, lai

a)           iegūtu naftu vai gāzi;

b)           veiktu akmeņogļu vai cita veida cietā kurināmā izpēti vai ieguvi.

III nodaļa. Materiālā piemērošanas joma

1. iedaļa Robežvērtības

12. pants Robežvērtības

Attiecībā uz konkrētās darbības veikšanu, izņemot 15.–20. pantā paredzētos izņēmumus vai ievērojot 27. pantu, šī direktīva attiecas uz iepirkumiem, kuru paredzamā vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ir vienāda ar šādām robežvērtībām vai tās pārsniedz:

a)           EUR 400 000 piegādes un pakalpojumu līgumiem, kā arī metu konkursiem;

b)           EUR 5 000 000 būvdarbu līgumiem;

c)           EUR 1 000 000 līgumiem par sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem, kas uzskaitīti XVII pielikumā.

13. pants Iepirkuma paredzamās vērtības aprēķināšanas metodes

1. Iepirkuma paredzamās vērtības aprēķina pamatā ir kopējā izmaksājamā summa, bez PVN, ko aprēķinājis līgumslēdzējs, ietverot visas iespējas un visus līguma pārjaunojumus.

Ja līgumslēdzējs ir paredzējis kandidātiem vai pretendentiem piešķirt godalgas vai maksājumus, tos ņem vērā, aprēķinot paredzamo vērtību.

2. Iepirkuma paredzamās vērtības aprēķinam neizvēlas metodi, kas dod iespēju izvairīties no šīs direktīvas piemērošanas. Tādēļ vienots iepirkums netiek dalīts, lai panāktu, ka tas neietilpst šīs direktīvas darbības jomā, ja vien to nepamato objektīvi iemesli.

3. Šis aprēķins ir derīgs brīdī, kad tiek nosūtīts iepirkuma izsludināšanas paziņojumus, vai — ja šāds paziņojums nav paredzēts — brīdī, kad līgumslēdzējs sāk iepirkuma procedūru, it sevišķi nosakot paredzētā iepirkuma būtiskākās iezīmes.

4. Vispārīgo vienošanos un dinamisko iepirkumu sistēmu gadījumā vērtība, kas jāņem vērā, ir visu to līgumu maksimālā paredzamā vērtība bez PVN, kuri paredzēti visā vispārīgās vienošanās vai sistēmas darbības laikā.

5. Inovācijas partnerību gadījumā vērtība, kas jāņem vērā, ir to pētniecības un izstrādes darbību maksimālā paredzamā vērtība bez PVN, kuras tiks īstenotas visos paredzētās partnerības posmos, kā arī to piegāžu, pakalpojumu vai būvdarbu maksimālā paredzamā vērtība bez PVN, kurus plānots izstrādāt paredzētās partnerības darbības rezultātā un pēc tam iepirkt.

6. Saskaņā ar 12. pantu līgumslēdzēji būvdarbu līguma paredzamajā vērtībā ietver gan būvdarbu izmaksas, gan visu to piegāžu vai pakalpojumu kopējo paredzamo vērtību, ko līgumslēdzēji nodrošina būvuzņēmējam, ar nosacījumu, ka tie ir vajadzīgi būvdarbu izpildei.

7. Ja ierosināto būvdarbu vai pakalpojumu iegādes rezultātā līgumu slēgšanas tiesības var piešķirt vienlaikus, tos sadalot atsevišķās daļās, ņem vērā visu šādu daļu kopējo paredzamo vērtību.

Šo direktīvu piemēro katras daļas piešķiršanai, ja daļu kopējā vērtība ir vienāda ar 12. pantā noteikto robežvērtību vai lielāka par to.

8. Ja priekšlikuma iegādāties līdzīgas piegādes rezultātā līgumus var piešķirt vienlaikus, tos sadalot atsevišķās daļās, piemērojot 12. pantu, ņem vērā visu šādu daļu kopējo paredzamo vērtību.

Šo direktīvu piemēro katras daļas piešķiršanai, ja daļu kopējā vērtība ir vienāda ar 12. pantā noteikto robežvērtību vai lielāka par to.

9. Līgumslēdzēji var piešķirt līgumus par atsevišķām daļām, nepiemērojot šajā direktīvā paredzētās procedūras, ar nosacījumu, ka attiecīgās daļas maksimālā paredzamā vērtība bez PVN nepārsniedz EUR 80 000 piegādēm vai pakalpojumiem vai EUR 1 miljonu būvdarbiem. Tomēr šādi bez direktīvas piemērošanas piešķirto daļu kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no visu to daļu kopējās vērtības, kurās ir sadalīti ierosinātie būvdarbi, līdzīgu piegāžu ierosinātā iegāde vai pakalpojumu ierosinātā iegāde.

10. Regulāru piegādes vai pakalpojumu līgumu gadījumā vai tādu līgumu gadījumā, kurus ir paredzēts pārjaunot noteiktā laikposmā, paredzamo līguma vērtību aprēķina, pamatojoties uz:

a)      vai nu iepriekšējos 12 mēnešos vai iepriekšējā finanšu gadā piešķirto viena veida secīgo līgumu kopējo faktisko vērtību, kas, ja iespējams, koriģēta, lai ņemtu vērā daudzuma vai vērtības izmaiņas, kuras varētu būt radušās 12 mēnešos pēc sākotnējā līguma;

b)      vai to secīgo līgumu kopējo paredzamo vērtību, kuri piešķirti 12 mēnešos pēc pirmās piegādes vai attiecīgajā finanšu gadā, ja tas ir ilgāks par 12 mēnešiem.

11. Lai aprēķinātu paredzamo vērtību piegādes līgumiem, kuru priekšmets ir preču nomaksas pirkums, noma vai noma ar izpirkuma tiesībām, par pamatu ņem šādus datus:

a)      ja līgumiem ir noteikts termiņš un ja minētais termiņš ir 12 mēneši vai īsāks, —kopējo paredzamo vērtību visā līguma darbības laikā vai, ja termiņš ir garāks par 12 mēnešiem, — kopējo vērtību, ieskaitot paredzamo atlikušo vērtību;

b)      beztermiņa līgumiem vai līgumiem, kuriem nevar noteikt termiņu, — mēneša vērtību, kas reizināta ar 48.

12. Pakalpojumu līgumiem attiecīgā gadījumā paredzamo līguma vērtību aprēķina, pamatojoties uz:

a)      apdrošināšanas pakalpojumiem: maksājamām apdrošināšanas prēmijām un citiem atlīdzības veidiem;

b)      banku un citiem finanšu pakalpojumiem: maksām, komisijas maksām, procentiem un citiem atlīdzības veidiem;

c)      projektēšanas līgumiem: maksām, komisijas maksām un citiem atlīdzības veidiem.

13. Ja pakalpojumu līgumos nav noteikta kopējā cena, paredzamo līguma vērtību aprēķina, pamatojoties uz:

a)      līgumiem ar noteiktu termiņu, ja minētais termiņš ir 48 mēneši vai īsāks, — kopējo vērtību visā līguma darbības laikā;

b)      beztermiņa līgumiem vai līgumiem, kuru termiņš pārsniedz 48 mēnešus, — mēneša vērtību, kas reizināta ar 48.

14. pants Robežvērtību pārskatīšana

1. Sākot no 2014. gada 30. jūnija, Komisija reizi divos gados pārbauda, vai 12. panta a) un b) punktā noteiktās robežvērtības atbilst robežvērtībām, kas noteiktas Nolīgumā par valsts iepirkumu, un vajadzības gadījumā tās pārskata.

Saskaņā ar aprēķināšanas metodi, kas noteikta Nolīgumā par valsts iepirkumu, Komisija minētās robežvērtības aprēķina, izmantojot EUR vidējo dienas kursu, kas izteikts speciālajās aizņēmuma tiesībās (SDR), 24 mēnešus ilgā laika posmā, kurš beidzas augusta pēdējā dienā pirms pārskatīšanas, kas ir spēkā no 1. janvāra. Šādi pārskatītās robežvērtības vajadzības gadījumā noapaļo uz leju līdz tuvākajam EUR tūkstotim, lai nodrošinātu, ka ir ievērotas nolīgumā paredzētās spēkā esošās robežvērtības, kas izteiktas kā SDR.

2. Sākot no 2014. gada 1. janvāra, Komisija reizi divos gados nosaka monetārajā savienībā neietilpstošo dalībvalstu valūtās izteiktās 12. panta a) un b) punktā minētās robežvērtības, kas pārskatītas saskaņā ar šā panta 1. punktu.

Vienlaikus Komisija nosaka monetārajā savienībā neietilpstošo dalībvalstu valūtās izteiktās 12. panta c) punktā minētās robežvērtības.

Saskaņā ar aprēķināšanas metodi, kas noteikta Nolīgumā par valsts iepirkumu, šādu vērtību noteikšanā izmanto minēto valūtu vidējo dienas kursu, kas atbilstoši piemērojamajai robežvērtībai izteikts EUR valūtā, 24 mēnešus ilgā laikposmā, kurš beidzas augusta pēdējā dienā pirms pārskatīšanas, kas ir spēkā no 1. janvāra.

3. Pārskatītās robežvērtības, kas minētas 1. punktā, un to vērtības attiecīgo valstu valūtā pēc pārskatīšanas novembra sākumā Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 98. pantu, lai pielāgotu 1. punkta otrajā daļā noteikto metodiku jebkurām izmaiņām metodikā, kas noteikta Nolīgumā par valsts iepirkumu, attiecībā uz 12. panta a) un b) punktā minēto robežvērtību pārskatīšanu un attiecībā uz monetārajā savienībā neietilpstošo dalībvalstu valūtās izteikto robežvērtību noteikšanu, kā minēts šā panta 2. punktā.

Turklāt saskaņā ar 98. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai vajadzības gadījumā pārskatītu 12. panta a) un b) punktā minētās robežvērtības.

5. Ja ir vajadzīgs pārskatīt 12. panta a) un b) punktā minētās robežvērtības, bet ierobežota laika dēļ nevar izmantot 98. pantā noteikto procedūru un tādējādi pastāv nenovēršami steidzamības iemesli, saskaņā ar šā panta 4. punkta otro daļu pieņemtajiem deleģētajiem aktiem piemēro 99. pantā paredzēto procedūru.

2. iedaļa Piemērošanas izņēmumi un metu konkursi

1. apakšiedaļa Izņēmumi, kas attiecināmi uz visiem līgumslēdzējiem, un īpaši izņēmumi ūdensapgādes un enerģētikas nozarē

15. pants Līgumu slēgšanas tiesības, kas piešķirtas ar nolūku līguma priekšmetu pārdot tālāk vai iznomāt trešām personām

1. Šī direktīva neattiecas uz līgumu slēgšanas tiesībām, kas piešķirtas ar nolūku līguma priekšmetu pārdot tālāk vai iznomāt trešām personām, ar nosacījumu, ka līgumslēdzējam nav īpašu vai ekskluzīvu tiesību pārdot vai iznomāt šādu līgumu priekšmetu un ka citi subjekti var pārdot vai iznomāt to saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā līgumslēdzējs.

2. Līgumslēdzēji pēc Komisijas vai valsts pārraudzības struktūras pieprasījuma ziņo par visām preču kategorijām vai darbībām, kurām viņuprāt saskaņā ar 1. punktu piemērojams izņēmums. Informatīvos nolūkos Komisija var periodiski publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī to preču un darbību kategoriju sarakstu, kam pēc tās ieskatiem ir piemērojams šis izņēmums. To darot, Komisija ņem vērā visus sensitīvos komerciālos aspektus, ko līgumslēdzēji var norādīt, nosūtot informāciju.

16. pants Līgumi un metu konkursi, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas vai kuri organizēti tādu darbību īstenošanai, kas nav ietvertas šajā direktīvā, vai šādu darbību īstenošanai trešā valstī

1. Šī direktīva neattiecas uz līguma slēgšanas tiesībām, ko līgumslēdzēji piešķir mērķiem, kuri nav 5.–11. pantā minēto darbību veikšana, vai šādu darbību veikšanai trešā valstī apstākļos, kas nav saistīti ar tīkla vai ģeogrāfiskā apgabala fizisko izmantošanu Savienības teritorijā; tāpat šī direktīva neattiecas uz metu konkursiem, kurus organizē minētajiem nolūkiem.

2. Līgumslēdzēji pēc Komisijas vai valsts pārraudzības struktūras pieprasījuma ziņo par visām darbībām, kurām — viņuprāt — saskaņā ar 1. punktu piemērojams izņēmums. Informatīvos nolūkos Komisija var periodiski publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī to darbību kategoriju sarakstu, kam pēc tās ieskatiem ir piemērojams šis izņēmums. To darot, Komisija ņem vērā visus sensitīvos komerciālos aspektus, ko līgumslēdzēji var norādīt, nosūtot šo informāciju.

17. pants Aizsardzība un drošība

1. Saistībā ar līgumiem un metu konkursiem, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas vai kuri organizēti aizsardzības un drošības jomā šo direktīvu nepiemēro:

a)      līgumiem, kuriem piemērojama Direktīva 2009/81/EK;

b)      līgumiem, kuriem Direktīva 2009/81/EK nav piemērojama saskaņā ar tās 8., 12. un 13. pantu.

2. Šo direktīvu nepiemēro līgumiem un metu konkursiem, kas nav minēti pirmajā daļā, ciktāl iepirkuma procedūrā, kā paredzēts 39. panta 1. punktā, nevar nodrošināt dalībvalsts būtisko drošības interešu aizsardzību.

18. pants Līgumi un metu konkursi, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas un kuri organizēti saskaņā ar starptautiskajiem noteikumiem

Šo direktīvu nepiemēro līgumiem vai metu konkursiem, kuru slēgšanas tiesības līgumslēdzējam ir jāpiešķir vai kuri līgumslēdzējam jāorganizē saskaņā ar iepirkuma procedūrām, kas atšķiras no šajā direktīvā noteiktajām un ko nosaka kāds no turpmāk minētajiem instrumentiem:

a)           starptautisks nolīgums, ko atbilstīgi Līgumam par Eiropas Savienības darbību noslēgusi dalībvalsts ar vienu vai vairākām trešām valstīm par būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem sakarā ar nolīguma parakstītāju valstu piedalīšanos kāda projekta kopīgā īstenošanā vai ekspluatācijā;

b)           starptautisks nolīgums, kas saistīts ar karaspēka izvietošanu un attiecas uz dalībvalsts vai trešās valsts uzņēmumiem;

c)           kādas starptautiskas organizācijas īpaša procedūra;

d)           starptautiskas organizācijas vai starptautiskas finanšu iestādes iepirkuma noteikumi par līgumiem vai metu konkursiem, ko pilnībā finansē šī organizācija vai iestāde; ja līgumus vai metu konkursus lielā mērā līdzfinansē starptautiska organizācija vai starptautiska finanšu iestāde, puses vienojas, kuras iepirkuma procedūras — kurām jābūt saskaņā ar Līgumu — ir piemērojamas.

Visus pirmās daļas a) punktā minētos nolīgumus dara zināmus Komisijai, kas var apspriesties ar 100. pantā minēto Publiskā iepirkuma padomdevēju komiteju.

19. pants Īpaši izņēmumi attiecībā uz pakalpojumu līgumiem

Šī direktīva neattiecas uz šādiem pakalpojumu līgumiem:

a)           par zemes, ēku vai cita nekustama īpašuma vai ar to saistīto tiesību iegādi vai nomu, izmantojot jebkādus finanšu līdzekļus; šī direktīva tomēr attiecas uz finanšu pakalpojumu līgumiem, kas ir noslēgti vienlaikus ar jebkāda veida līgumu par īpašuma iegādi vai nomu, pirms vai pēc šāda līguma;

b)           par šķīrējtiesas un samierināšanas pakalpojumiem;

c)           par finanšu pakalpojumiem saistībā ar vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emisiju, pārdošanu, pirkšanu vai nodošanu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/39/EK[39] nozīmē un darbībām, ko veic ar Eiropas finanšu stabilitātes instrumenta palīdzību;

d)           saistībā ar darba līgumiem;

e)           par sabiedriskajiem pakalpojumiem pasažieru dzelzceļa vai metro pārvadājumos;

f)            līgumiem par raidlaiku jeb apraides laiku, kuru slēgšanas tiesības piešķir raidorganizācijām.

Apraide, kas minēta pirmās daļas f) punktā ietver visu veidu raidīšanu un izplatīšanu, izmantojot jebkāda veida elektroniskos tīklus.

20. pants Līgumu slēgšanas tiesības, ko piešķīruši konkrēti līgumslēdzēji ūdens iepirkšanai un enerģijas vai kurināmā piegādei, lai ražotu enerģiju

Šī direktīva neattiecas uz:

a)           līgumiem par ūdens iepirkšanu, ja to slēgšanas tiesības piešķir līgumslēdzēji, kas veic vienu vai abas 7. panta 1. punktā minētās darbības saistībā ar dzeramo ūdeni;

b)           līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķir paši līgumslēdzēji, kas darbojas enerģētikas nozarē un ir iesaistīti 5. panta 1. punktā, 6. panta 1. punktā vai 11. pantā minētajā darbībā, lai piegādātu:

i)       enerģiju,

ii)       kurināmo enerģijas ražošanai.

2. apakšiedaļa Īpašas attiecības (kontrolēti subjekti, sadarbība, saistīti uzņēmumi un kopuzņēmumi)

21. pants Publiskā sektora iestāžu attiecības

1. Līgums, ko līgumslēdzēja iestāde piešķīrusi citai juridiskai personai, neietilpst šīs direktīvas darbības jomā, ja ir izpildīti šādi kumulatīvie nosacījumi:

a)      līgumslēdzēja iestāde attiecībā uz juridisko personu īsteno līdzīgu kontroli, kādu tā īsteno attiecībā uz savām struktūrvienībām;

b)      vismaz 90 % šīs juridiskās personas darbību īsteno kontrolējošās līgumslēdzējas iestādes labā vai citu juridisko personu labā, kuras kontrolē minētā līgumslēdzēja iestāde;

c)      kontrolētajai juridiskajai personai nav privātas līdzdalības.

Uzskata, ka pirmās daļas a) punkta nozīmē līgumslēdzēja iestāde attiecībā uz juridisko personu īsteno līdzīgu kontroli, kādu tā īsteno attiecībā uz savām struktūrvienībām, ja tai ir izšķiroša ietekme gan attiecībā uz kontrolētās juridiskās personas stratēģiskajiem mērķiem, gan svarīgiem lēmumiem.

2. Šā panta 1. punktu piemēro arī gadījumā, ja kontrolētā struktūra, kas ir līgumslēdzēja iestāde, piešķir līgumu savai kontrolējošajai struktūrai vai citai juridiskai personai, kuru kontrolē tā pati līgumslēdzēja iestāde, ar nosacījumu, ka juridiskajai personai, kurai piešķir publisku līgumu, nav privātas līdzdalības.

3. Līgumslēdzēja iestāde, kas attiecībā uz juridisko personu neīsteno kontroli 1. punkta nozīmē, tomēr var piešķirt tiesības slēgt līgumu, nepiemērojot šo direktīvu juridiskai personai, ko tā kontrolē kopīgi ar citām līgumslēdzējām iestādēm, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)      attiecībā uz juridisko personu līgumslēdzējas iestādes kopīgi īsteno līdzīgu kontroli, kādu tās īsteno attiecībā uz savām struktūrvienībām;

b)      vismaz 90 % šīs juridiskās personas darbību īsteno kontrolējošo līgumslēdzēju iestāžu labā vai citu juridisko personu labā, kuras kontrolē tās pašas līgumslēdzējas iestādes;

c)      kontrolētajai juridiskajai personai nav privātas līdzdalības.

Šā punkta a) apakšpunkta vajadzībām uzskata, ka līgumslēdzējas iestādes attiecībā uz juridisku personu kopīgi īsteno kontroli, ja ir izpildīti šādi kumulatīvie nosacījumi:

a)      kontrolētās juridiskās personas lēmējstruktūru sastāvā ir visu iesaistīto līgumslēdzēju iestāžu pārstāvji;

b)      minētās līgumslēdzējas iestādes spēj kopīgi īstenot izšķirošu ietekmi attiecībā uz kontrolētās juridiskās personas stratēģiskajiem mērķiem un svarīgiem lēmumiem;

c)      kontrolētās juridiskās personas intereses neatšķiras no tai piesaistīto publiskā sektora iestāžu interesēm;

d)      kontrolētā juridiskā persona no publiskajiem līgumiem ar līgumslēdzējām iestādēm negūst nekādus ieguvumus, izņemot faktisko izmaksu atlīdzinājumu.

4. Starp divām vai vairākām līgumslēdzējām iestādēm noslēgtu vienošanos neuzskata par „būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumu” šīs direktīvas 2. panta 7. punkta nozīmē, ja ir ievēroti šādi kumulatīvie nosacījumi:

a)      ar līgumu izveido faktisku sadarbību starp iesaistītajām līgumslēdzējām iestādēm, lai kopīgi īstenotu savus sabiedrisko pakalpojumu uzdevumus, un šis līgums ir saistīts ar pušu savstarpējām tiesībām un pienākumiem;

b)      līgumu reglamentē tikai ar sabiedrības interesēm saistīti apsvērumi;

c)      atvērtajā tirgū iesaistīto līgumslēdzēju iestāžu darbības nenodrošina apgrozījumu, kas pārsniedz 10 % no visu ar līgumu saistīto darbību apgrozījuma;

d)      līgums nav saistīts ar finanšu pārskaitījumiem starp iesaistītajām līgumslēdzējām iestādēm, izņemot pārskaitījumus, kas atbilst faktisko izmaksu atlīdzinājumam par būvdarbiem, pakalpojumiem vai piegādēm;

e)      nevienai no iesaistītajām līgumslēdzējām iestādēm nav privātas līdzdalības.

5. Šā panta 1.–4. punktā minētās privātās līdzdalības neesību pārbauda līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas vai līguma slēgšanas laikā.

Šā panta 1.–4. punktā paredzētos izņēmumus nepiemēro, tiklīdz ir sākusies privāta līdzdalība, un tādā gadījumā spēkā esošie līgumi ir jāpakļauj konkurencei, piemērojot parastas iepirkuma procedūras.

22. pants Līguma slēgšanas tiesības, kas piešķirtas saistītam uzņēmumam

1. Šajā pantā „saistīts uzņēmums” ir uzņēmums, kura gada pārskatus konsolidē ar līgumslēdzēja gada pārskatiem saskaņā ar prasībām Padomes Septītajā direktīvā 83/349/EEK[40].

2. Ja līgumslēdzējiem nepiemēro minēto direktīvu, „saistīts uzņēmums” ir uzņēmums:

a)      pār kuru līgumslēdzējam var būt tieša vai netieša dominējoša ietekme šīs direktīvas 2. panta 5. punkta un 4. panta 1. punkta nozīmē;

b)      kam ir dominējoša ietekme pār līgumslēdzēju;

c)      kas kopā ar līgumslēdzēju ir pakļauts cita uzņēmuma dominējošai ietekmei atbilstīgi īpašumtiesībām, finansiālajai līdzdalībai vai noteikumiem, kas tam piemērojami.

3. Neskarot 21. pantu un ja ir ievēroti 4. punktā paredzētie nosacījumi, šī direktīva neattiecas uz līguma slēgšanas tiesībām:

a)      ko līgumslēdzējs piešķīris saistītam uzņēmumam; vai

b)      ko kopuzņēmums, kuru veido vienīgi vairāki līgumslēdzēji, lai veiktu darbības 5.–11. panta nozīmē, piešķīris uzņēmumam, kas ir saistīts ar kādu no minētajiem līgumslēdzējiem.

4. Šā panta 3. punktu piemēro:

a)      pakalpojumu līgumiem, ja vismaz 80 % no saistītā uzņēmuma vidējā apgrozījuma par pakalpojumiem, kas sniegti iepriekšējos trīs gados, radušies no šādu pakalpojumu sniegšanas uzņēmumiem, ar kuriem tas ir saistīts;

b)      piegādes līgumiem, ja vismaz 80 % no saistītā uzņēmuma vidējā apgrozījuma par piegādēm, kas veiktas iepriekšējos trīs gados, radušies no šādām piegādēm uzņēmumiem, ar kuriem tas ir saistīts;

c)      būvdarbu līgumiem, ja vismaz 80 % no saistītā uzņēmuma vidējā apgrozījuma par būvdarbiem, kas veikti iepriekšējos trīs gados, radušies no šādu būvdarbu veikšanas uzņēmumiem, ar kuriem tas ir saistīts.

5. Ja dati par apgrozījumu par iepriekšējiem trīs gadiem nav pieejami saistītā uzņēmuma izveides vai darbības uzsākšanas dienas dēļ, būs pietiekami, ja minētais uzņēmums pierādīs, ka 4. punkta a), b) vai c) apakšpunktā minētais apgrozījums ir ticams, jo īpaši, izmantojot uzņēmējdarbības prognozes.

Ja vairāk nekā viens ar līgumslēdzēju saistīts uzņēmums nodrošina vienādus vai līdzīgus pakalpojumus, piegādes vai būvdarbus, iepriekš minētos īpatsvarus aprēķina, ņemot vērā kopējo apgrozījumu, ko attiecīgi radījuši šādu saistīto uzņēmumu nodrošinātie pakalpojumi, piegādes vai būvdarbi.

23. pants Līguma slēgšanas tiesības, kas piešķirtas kopuzņēmumam vai līgumslēdzējam, kurš ir kopuzņēmuma daļa

Neskarot 21. pantu un ar nosacījumu, ka kopuzņēmums ir izveidots attiecīgās darbības veikšanai vismaz trīs gadu laikposmā un kopuzņēmuma dibināšanas dokumentā ir paredzēts noteikums, ka to veidojošie līgumslēdzēji būs kopuzņēmuma daļa vismaz tikpat ilgu laikposmu, šī direktīva neattiecas uz līguma slēgšanas tiesībām:

a)           ko kopuzņēmums, kuru veido vienīgi vairāki līgumslēdzēji, lai veiktu darbības 5.–11. panta nozīmē, piešķīris vienam no minētajiem līgumslēdzējiem; vai

b)           ko līgumslēdzējs piešķīris tādam kopuzņēmumam, kura daļa tas ir.

24. pants Informācijas paziņošana

Līgumslēdzēji pēc Komisijas vai valsts pārraudzības struktūras pieprasījuma paziņo šādu informāciju saistībā ar 22. panta 2. un 3. punkta un 23. panta piemērošanu:

a)           attiecīgo uzņēmumu vai kopuzņēmumu nosaukumus;

b)           attiecīgo līgumu veidus un vērtību;

c)           pierādījumu, ko Komisija vai valsts pārraudzības struktūra uzskata par vajadzīgu, par to, ka attiecības starp uzņēmumu vai kopuzņēmumu, kam ir piešķirtas līgumu slēgšanas tiesības, un līgumslēdzēju atbilst 22. vai 23. panta prasībām.

3. apakšiedaļa Īpašas situācijas

25. pants Pētniecības un izstrādes pakalpojumi

1. Šo direktīvu piemēro pakalpojumu līgumiem pētniecības un izstrādes pakalpojumu jomā, kuru CPV atsauces numurs ir no 73000000-2 līdz 73436000-7, izņemot 73200000-4, 73210000-7 vai 73220000-0, ar noteikumu, ka ir izpildīti abi turpmāk minētie nosacījumi:

a)      ieguvumi paliek tikai līgumslēdzēja rīcībā, lai tos izmantotu tā vajadzībām, īstenojot tā darbības;

b)      līgumslēdzējs pilnībā atlīdzina sniegto pakalpojumu.

Šo direktīvu nepiemēro pakalpojumu līgumiem pētniecības un izstrādes pakalpojumu jomā, kuru CPV atsauces numurs ir no 73000000-2 līdz 73436000-7, izņemot 73200000-4, 73210000-7 vai 73220000-0, ja nav atbilstības vienam no pirmās daļas a) un b) punktā minētajiem nosacījumiem.

2. Saskaņā ar 98. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai, grozot atsauces numurus, kas minēti 1. punktā, atspoguļotu CPV nomenklatūras izmaiņas, ja šādu grozījumu rezultātā nav jāgroza šīs direktīvas darbības joma.

26. pants Līgumi, uz kuriem attiecas īpašs režīms

1. Neskarot 27. pantu, Austrijas Republika un Vācijas Federatīvā Republika, paredzot atļauju piešķiršanas nosacījumus vai citus attiecīgus pasākumus, nodrošina, ka ikviens subjekts, kas darbojas Lēmumā 2002/205/EK un Lēmumā 2004/73/EK minētajās nozarēs:

a)      attiecībā uz piegādes, būvdarbu un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu ievēro nediskriminācijas un iepirkumu konkurences principus, jo īpaši attiecībā uz informāciju par iepirkuma nodomiem, ko subjekts dara pieejamu ekonomikas dalībniekiem;

b)      saskaņā ar Komisijas Lēmumā 93/327/EEK[41] paredzētajiem noteikumiem paziņo Komisijai informāciju par piešķirtajām līgumu slēgšanas tiesībām.

2. Neskarot 27. pantu, Apvienotā Karaliste, paredzot atļauju piešķiršanas nosacījumus vai citus attiecīgus pasākumus, nodrošina, ka subjekti, kas darbojas Lēmumā 97/367/EEK minētajās nozarēs, piemēro 1. punkta a) un b) apakšpunktu attiecībā uz līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas, veicot minēto darbību Ziemeļīrijā.

3. Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķir, lai veiktu naftas vai gāzes izpēti.

4. apakšiedaļa Konkurencei tieši pakļautas darbības un ar tām saistītie procedurālie noteikumi

27. pants Konkurencei tieši pakļautas darbības

1. Šī direktīva neattiecas uz līgumiem, kas paredzēti, lai dotu tiesības veikt kādu no 5.–11. pantā minētajām darbībām, ja dalībvalsts vai līgumslēdzēji, kas saskaņā ar 28. pantu ir iesnieguši pieprasījumu, var pierādīt, ka dalībvalstī, kurā attiecīgo darbību veic, uz to attiecas tieša konkurence tirgos, piekļuve kuriem nav ierobežota; tāpat direktīva neattiecas uz metu konkursiem, ko organizē, lai veiktu minētās darbības attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Šāds konkurences vērtējums, ko veic atbilstīgi Komisijas rīcībā esošajai informācijai un šīs direktīvas nolūkā, neskar konkurences tiesību piemērošanu.

2. Lai piemērotu šā panta 1. punktu, jautājumu par to, vai kāda darbība ir vai nav tieši pakļauta konkurencei, izlemj, pamatojoties uz kritērijiem, kas atbilst Līguma noteikumiem attiecībā uz konkurenci; tie var ietvert attiecīgo preču vai pakalpojumu raksturlielumus, alternatīvu preču vai pakalpojumu esību, cenas un konkrēto preču vai pakalpojumu vairāk nekā viena piegādātāja faktisko vai iespējamo esību.

Pamatojoties uz to, kādu konkurences ietekmi novērtē, konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ietver teritoriju, kurā attiecīgie uzņēmumi ir iesaistīti preču vai pakalpojumu piedāvājumā un pieprasījumā, kurā ir pietiekami viendabīgi konkurences nosacījumi un kuru var atšķirt no kaimiņu teritorijām, jo minētajās teritorijās ir ievērojami atšķirīgi konkurences nosacījumi. Šajā novērtējumā jo īpaši ņem vērā attiecīgo preču vai pakalpojumu veidu un raksturlielumus, ievešanas ierobežojumus vai patērētāju izvēli, uzņēmuma tirgus daļu vērā ņemamas atšķirības starp attiecīgo teritoriju un kaimiņu teritorijām vai ievērojamas cenu atšķirības.

3. Uzskata, ka piekļuve tirgum saskaņā ar 1. punktu nav ierobežota, ja attiecīgā dalībvalsts ir īstenojusi un piemērojusi III pielikumā uzskaitītos Savienības tiesību aktus.

Ja, pamatojoties uz pirmo daļu, nevar pieņemt, ka attiecīgais tirgus ir brīvi pieejams, konkrētā tirgus brīva pieejamība jāpierāda de facto un de jure.

28. pants Procedūra 27. panta piemērojamības noteikšanai

1. Ja dalībvalsts vai — ja to paredz attiecīgās dalībvalsts tiesību akti — līgumslēdzējs uzskata, ka, pamatojoties uz kritērijiem, kas izklāstīti 27. panta 2. un 3. punktā, konkrētā darbība ir tieši pakļauta konkurencei tirgos, piekļuve kuriem nav ierobežota, tas var iesniegt Komisijai pieprasījumu norādīt, ka šo direktīvu nepiemēro līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai vai metu konkursu organizēšanai saistībā ar šādas darbības veikšanu.

Pieprasījumiem pievieno paskaidrotu un pamatotu nostāju, ko pieņēmusi neatkarīga valsts iestāde, kuras kompetences jomā ietilpst attiecīgā darbība. Šādā nostājā detalizēti analizē nosacījumus par 27. panta 1. punkta iespējamo piemērojamību attiecīgajai darbībai saskaņā ar minētā panta 2. un 3. punktu.

Attiecīgā dalībvalsts vai attiecīgais līgumslēdzējs sniedz Komisijai informāciju par visiem atbilstošajiem faktiem un jo īpaši par visiem tiesību aktiem, noteikumiem, administratīvajiem noteikumiem vai nolīgumiem attiecībā uz atbilstību 27. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

2. Pēc pieprasījuma, kas iesniegts saskaņā ar šā panta 1. punktu, Komisija var ar īstenošanas lēmumu, kas pieņemts šā panta 4. punktā norādītajos laika posmos, noteikt, vai 5.–11. pantā minēto darbību tieši ietekmē konkurence, pamatojoties uz 27. pantā izklāstītajiem kritērijiem. Šos īstenošanas lēmumus pieņem saskaņā ar 100. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

Šī direktīva vairs neattiecas uz līgumiem, kas paredzēti, lai piešķirtu tiesības veikt attiecīgo darbību, un metu konkursiem, ko organizē šādas darbības veikšanai, jebkurā no šādiem gadījumiem:

a)      Komisija ir pieņēmusi šā punkta pirmajā daļā minēto īstenošanas lēmumu, ar kuru nosaka 27. panta 1. punkta piemērojamību, šā panta 3. punktā norādītajā laikposmā;

b)      Komisija nav pieņēmusi šā punkta pirmajā daļā minēto īstenošanas lēmumu šā panta 3. punktā norādītājā laikposmā.

3. Īstenošanas lēmumus, kas minēti 2. punktā, pieņem šādos laikposmos:

a)      90 darbdienas, ja pieņem, ka attiecīgais tirgus ir brīvi pieejams, pamatojoties uz 27. panta 3. punkta pirmo daļu;

b)      130 darbdienas gadījumos, kas nav minēti a) apakšpunktā.

Minētie laikposmi sākas pirmajā darbdienā pēc tam, kad Komisija ir saņēmusi 1. punktā minēto pieprasījumu vai — ja pieprasījumā sniedzamā informācija ir nepilnīga — nākamajā darbdienā pēc pilnīgas informācijas saņemšanas.

Komisija, vienojoties ar dalībvalsti vai līgumslēdzēju, kas iesniedzis pieprasījumu, var pagarināt pirmajā daļā noteiktos laikposmus.

Komisija var pieprasīt attiecīgajai dalībvalstij vai līgumslēdzējam, vai neatkarīgai valsts iestādei, kas minēta šā panta 1. punktā, vai jebkurai citai kompetentai valsts iestādei, tostarp 93. pantā minētajai pārraudzības struktūrai, sniegt visu vajadzīgo informāciju vai papildināt vai precizēt sniegto informāciju atbilstīgā termiņā. Nokavētu vai nepilnīgu atbilžu gadījumā pirmajā daļā noteikto laikposmu skaitīšanu aptur uz laiku no informācijas pieprasījumā noteiktā termiņa beigām līdz pilnīgas un pareizas informācijas saņemšanai.

4. Ja darbībai konkrētā dalībvalstī jau piemēro 1., 2. un 3. punktā paredzēto procedūru, turpmāki pieprasījumi attiecībā uz to pašu darbību tajā pašā dalībvalstī līdz tā termiņa beigām, kas sācies attiecībā uz pirmo pieprasījumu, nav uzskatāmi par jaunām procedūrām un tos izskata saistībā ar pirmo pieprasījumu.

5. Komisija pieņem īstenošanas aktu, kurā nosaka sīki izstrādātus noteikumus 1.–4. punkta piemērošanai. Šajā īstenošanas aktā iekļauj vismaz:

a)      informatīvu publikāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, norādot datumu, kurā sākas un beidzas 3. punkta pirmajā daļā norādītie laikposmi, tostarp attiecīgā gadījumā minēto laikposmu pagarinājumus vai apturējumus, ja tādi ir, kā paredzēts šā panta 3. punktā;

b)      šīs direktīvas 27. panta 1. punkta iespējamās piemērojamības publikāciju saskaņā ar šā panta 2. punkta otrās daļas b) apakšpunktu;

c)      īstenošanas noteikumus attiecībā uz šā panta 1. punktā paredzēto pieprasījumu veidu, saturu un citiem datiem;

d)      noteikumus attiecībā uz šā panta 3. punktā noteiktajiem laikposmiem.

Attiecīgos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 100. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

IV NODAĻA Vispārīgi principi

29. pants Iepirkuma principi

Līgumslēdzēji nodrošina vienlīdzīgu un nediskriminējošu attieksmi pret visiem ekonomikas dalībniekiem un rīkojas pārredzami un samērīgi.

Iepirkumu neizstrādā ar mērķi to izslēgt no šīs direktīvas darbības jomas vai mākslīgi sašaurināt konkurenci.

30. pants Ekonomikas dalībnieki

1. Ekonomikas dalībniekus, kam saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā tie reģistrēti, ir tiesības sniegt attiecīgo pakalpojumu, nenoraida, pamatojoties tikai uz to, ka saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā piešķir līguma slēgšanas tiesības, tiem būtu jābūt vai nu fiziskām, vai juridiskām personām.

Attiecībā uz pakalpojumu un būvdarbu līgumiem, kā arī piegādes līgumiem, kas papildus attiecas uz pakalpojumiem vai izvietošanas un uzstādīšanas darbiem, juridiskām personām var pieprasīt norādīt piedāvājumā vai dalības pieteikumā par konkrētā līguma izpildi atbildīgo darbinieku vārdus un uzvārdus un attiecīgo profesionālo kvalifikāciju.

2. Ekonomikas dalībnieku grupas var iesniegt piedāvājumus vai pieteikties kā kandidāti. Līgumslēdzēji neparedz īpašus nosacījumus attiecībā uz šādu grupu dalību iepirkuma procedūrās, ja šādi nosacījumi netiek piemēroti atsevišķiem kandidātiem. Līgumslēdzēji nepieprasa, ka piedāvājuma vai dalības pieteikuma iesniegšanas nolūkā šādām grupām jābūt īpašai juridiskajai formai.

Attiecībā uz līguma izpildi līgumslēdzēji var grupai noteikt īpašus nosacījumus, ja šādi nosacījumi ir objektīvi pamatoti un samērīgi. Ar minētajiem nosacījumiem grupai var pieprasīt pieņemt kādu īpašu juridisku formu pēc tam, kad tai ir piešķirtas tiesības slēgt līgumu, ja šādas izmaiņas ir vajadzīgas, lai nodrošinātu līguma apmierinošu izpildi.

31. pants Priviliģēto tiesību līgumi

Dalībvalstis var rezervēt tiesības piedalīties iepirkuma procedūrās aizsargātām darbnīcām un ekonomikas dalībniekiem, kuru galvenais mērķis ir personu ar invaliditāti un mazaizsargātu personu sociālā un profesionālā integrācija, vai paredzēt šādu līgumu izpildi aizsargātu nodarbinātības programmu ietvaros, ar nosacījumu, ka vairāk nekā 30 % šo darbnīcu, ekonomikas dalībnieku vai programmu darbinieku ir personas ar invaliditāti vai mazaizsargātas personas.

Iepirkuma izsludināšanas paziņojumā ietver atsauci uz šo pantu.

32. pants Konfidencialitāte

1. Līgumslēdzēji var ekonomikas dalībniekiem piemērot prasības, kuru mērķis ir aizsargāt tās informācijas konfidencialitāti, ko līgumslēdzēji nodrošina iepirkuma procedūras gaitā, ietverot informāciju, kuru nodrošina saistībā ar kvalifikācijas sistēmas darbību, neatkarīgi no tā, vai tas ir ietverts paziņojumā par kvalifikācijas sistēmu, kas izmantots iepirkuma izsludināšanai.

2. Ja šajā direktīvā vai valsts tiesību aktos par piekļuvi informācijai nav norādīts citādi un neskarot pienākumu izsludināt piešķirtos līgumus un informēt kandidātus un pretendentus, kā izklāstīts šīs direktīvas 64. un 69. pantā, līgumslēdzējs neizpauž ekonomikas dalībnieku sniegto informāciju, ko ekonomikas dalībnieki ir noteikuši kā konfidenciālu un kas ietver, bet ne tikai, tehniskus vai komercdarbības noslēpumus un piedāvājumu konfidenciālos aspektus.

33. pants Noteikumi attiecībā uz saziņu

1. Izņemot gadījumus, kad ir obligāti jāizmanto elektroniskie saziņas līdzekļi saskaņā ar šīs direktīvas 46., 47., 48. pantu, 49. panta 4. punktu, 65. panta 2. punktu vai 67. pantu, visai saziņai un informācijas apmaiņai līgumslēdzēji var izvēlēties kādu no turpmāk minētajiem saziņas līdzekļiem:

a)      elektroniskie līdzekļi saskaņā ar 3., 4. un 5. punktu;

b)      pasts vai fakss;

c)      tālrunis 6. punktā aprakstītajos gadījumos un apstākļos;

d)      apvienojot iepriekš minētos līdzekļus.

Dalībvalstis var noteikt, ka elektroniskie saziņas līdzekļi ir obligāti jāizmanto citās situācijās, kas nav šīs direktīvas 46., 47., 48. pantā, 49. panta 4. punktā, 65. panta 2. punktā vai 67. pantā paredzētās situācijas.

2. Izvēlētie saziņas līdzekļi ir vispārpieejami un neierobežo ekonomikas dalībnieku piekļuvi iepirkuma procedūrai.

Attiecībā uz visu saziņu, informācijas apmaiņu un glabāšanu līgumslēdzēji nodrošina datu integritāti un piedāvājumu un dalības pieteikumu konfidencialitāti. Līgumslēdzēji piedāvājumus un dalības pieteikumus saturiski pārbauda tikai pēc to iesniegšanas termiņa beigām.

3. Elektroniskajai saziņai izmantotajiem līdzekļiem, kā arī to tehniskajiem parametriem jābūt nediskriminējošiem, brīvi pieejamiem un savstarpēji izmantojamiem ar vispārlietotiem informācijas un komunikācijas tehnoloģiju produktiem, un tie nedrīkst ierobežot ekonomikas dalībnieku piekļuvi iepirkuma procedūrai. Elektronisko pieteikumu saņemšanas ierīču tehniskie dati un parametri, kas uzskatāmi par atbilstīgiem šā punkta pirmajai daļai, ir noteikti IV pielikumā.

Saskaņā ar 98. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu IV pielikumā noteiktos tehniskos datus un parametrus tehniskās attīstības vai administratīvu apsvērumu dēļ.

Lai nodrošinātu tehnisko formātu, kā arī procesa un ziņojumu nosūtīšanas standartu sadarbspēju, īpaši pārrobežu kontekstā, saskaņā ar 98. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai noteiktu konkrētu tehnisko standartu obligātu izmantošanu vismaz attiecībā uz elektroniskās iesniegšanas, elektronisko katalogu un elektroniskās autentificēšanas līdzekļu izmantošanu.

4. Līgumslēdzēji vajadzības gadījumā var pieprasīt izmantot līdzekļus, kas nav brīvi pieejami, ar nosacījumu, ka tie piedāvā alternatīvus piekļuves veidus.

Var uzskatīt, ka līgumslēdzēji piedāvā atbilstīgus alternatīvus piekļuves veidus jebkādā no šādām situācijām:

a)      tie piedāvā neierobežotu, pilnu, tiešu elektronisko piekļuvi šiem rīkiem, sākot no paziņojuma publicēšanas dienas saskaņā ar IX pielikumu vai no dienas, kad ir nosūtīts uzaicinājums apstiprināt ieinteresētību; paziņojuma vai uzaicinājuma apstiprināt ieinteresētību tekstā norāda interneta adresi, kurā var piekļūt šiem rīkiem;

b)      tie nodrošina, ka citā dalībvalstī, kas nav līgumslēdzēja dalībvalsts, reģistrēti pretendenti var piekļūt iepirkuma procedūrai, izmantojot provizoriskus marķierus, kuri ir pieejami tiešsaistē bez papildu samaksas;

c)      tie atbalsta alternatīvu kanālu piedāvājumu elektroniskai iesniegšanai.

5. Ierīcēm, ko izmanto piedāvājumu elektroniskai nosūtīšanai un saņemšanai un dalības pieteikumu elektroniskai saņemšanai, piemēro šādus noteikumus:

a)      visām ieinteresētajām personām ir pieejama informācija par specifikācijām, kuras attiecas uz piedāvājumu un dalības pieteikumu elektronisku iesniegšanu, kā arī kodēšanu un laika reģistrāciju;

b)      ierīces, autentificēšanas metodes un elektroniskie paraksti atbilst IV pielikuma prasībām;

c)      līgumslēdzēji konkretizē elektronisko saziņas līdzekļu drošības līmeni, kas nodrošināms konkrētās iepirkuma procedūras dažādos posmos; šim līmenim jābūt samērīgam ar saistītajiem riskiem;

d)      ja ir vajadzīgi uzlaboti elektroniskie paraksti saskaņā ar Direktīvu 1999/93/EK[42], līgumslēdzēji, ja vien paraksts ir derīgs, pieņem parakstus, kuri ir balstīti uz kvalificētu elektronisko sertifikātu, kas minēts Komisijas Lēmumā 2009/767/EK[43] paredzētajā uzticamo sarakstā, un kuri sagatavoti ar drošu parakstu sagatavošanas ierīci vai bez tās, ar noteikumu, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

(a) tiem jānosaka vajadzīgais uzlabotā paraksta formāts, pamatojoties uz Komisijas Lēmumā 2011/130/ES[44] noteiktajiem formātiem, un jāievieš nepieciešamie pasākumi, lai varētu tehniski apstrādāt šos formātus;

(b) ja piedāvājums ir parakstīts, izmantojot kvalificētu sertifikātu, kas ir ietverts uzticamo sarakstā, tie nedrīkst piemērot papildu prasības, kuras varētu traucēt pretendentiem izmantot šos parakstus.

6. Dalības pieteikumu nosūtīšanai piemēro šādus noteikumus:

a)      savu dalību procedūrās par līgumu slēgšanas tiesību iegūšanu var pieteikt rakstiski vai pa tālruni; ja dalību piesaka pa tālruni, pirms pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām jāiesniedz rakstisks apstiprinājums;

b)      līgumslēdzēji var pieprasīt, lai dalības pieteikumi, kuri nosūtīti pa faksu, tiktu apstiprināti pa pastu vai elektroniski, ja tas nepieciešams, lai tiem būtu juridisks spēks.

Piemērojot b) apakšpunktu, līgumslēdzējs paziņojumā, ko izmanto iepirkuma izsludināšanai, vai uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību norāda, ka nepieciešami dalības pieteikumi, kuri nosūtīti pa faksu un apstiprināti pa pastu vai elektroniski, un šādas informācijas nosūtīšanas termiņu.

7. Līgumslēdzēji var izmantot elektroniski apstrādātus datus publiskā iepirkuma procedūrās, lai, izstrādājot atbilstīgus rīkus, novērstu, konstatētu un labotu kļūdas, kas rodas katrā posmā.

34. pants Vispārējs pienākums izmantot elektroniskos saziņas līdzekļus

Dalībvalstis nodrošina, ka ne vēlāk kā 2 gadus pēc 101. panta 1. punktā paredzētā datuma visas iepirkuma procedūras atbilstoši šai direktīvai veic, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, jo īpaši elektronisko iesniegšanu, saskaņā ar šā panta prasībām.

Šo pienākumu nepiemēro, ja elektronisko saziņas līdzekļu izmantošanai būtu vajadzīgi specializēti rīki vai datņu formāti, kas nav brīvi pieejami visās dalībvalstīs 3. punkta nozīmē. Līgumslēdzēju, kas piedāvājumu saņemšanai izmanto citus saziņas līdzekļus, pienākums ir iepirkuma procedūras dokumentos pierādīt, ka elektronisko līdzekļu izmantošanai ar ekonomikas dalībniekiem apmaināmās informācijas konkrēto īpatnību dēļ būtu vajadzīgi specializēti rīki vai datņu formāti, kas nav brīvi pieejami visās dalībvalstīs.

Līgumslēdzējiem ir pamatots iemesls iesniegšanas procesā nepieprasīt elektroniskos saziņas līdzekļus šādos gadījumos:

a)           iepirkuma specifikas dēļ tehnisko specifikāciju aprakstu nevar sniegt, izmantojot datņu formātus, ko parasti atbalsta plaši izmantotas lietojumprogrammas;

b)           lietojumprogrammām, kas atbalsta datņu formātus, kuri ir piemēroti tehnisko specifikāciju aprakstam, piemēro autortiesību licencēšanas shēmu, un līgumslēdzējs tās nevar piedāvāt lejupielādei vai attālinātai izmantošanai;

c)           lietojumprogrammās, kas atbalsta datņu formātus, kuri ir piemēroti tehnisko specifikāciju aprakstam, izmanto datņu formātus, ko nevar apstrādāt ar citām atvērtām vai lejupielādējamām lietojumprogrammām.

35. pants Nomenklatūras

1. Atsaucēs uz nomenklatūrām saistībā ar publisko iepirkumu izmanto „kopējo publiskā iepirkuma vārdnīcu (CPV)”, kas pieņemta ar Regulu (EK) Nr. 2195/2002[45].

2. Saskaņā ar 98. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai pielāgotu II un XVI pielikumā izmantotos atsauces numurus, ja šajā direktīvā ir jāatspoguļo CPV nomenklatūras izmaiņas un ja to rezultātā nav jāgroza šīs direktīvas darbības joma.

36. pants Interešu konflikti

1. Dalībvalstis attiecībā uz līgumslēdzējām iestādēm 2. panta 1. punkta nozīmē paredz noteikumus, lai efektīvi novērstu, konstatētu un nekavējoties izlabotu interešu konfliktus, kas saistīti ar šīs direktīvas darbības jomā ietilpstošo iepirkuma procedūru īstenošanu, tostarp ar procedūras plānošanu un sagatavošanu, iepirkuma procedūras dokumentu sagatavošanu, kandidātu un pretendentu atlasi un līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, lai izvairītos no konkurences izkropļojumiem un nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pretendentiem.

Interešu konflikts ietver vismaz jebkuras situācijas, kurās 2. punktā minētajām personu kategorijām ir tieša vai netieša privāta ieinteresētība attiecībā uz iepirkuma procedūras rezultātu, ja var uzskatīt, ka šāda ieinteresētība ietekmē šo personu pienākumu taisnīgu un objektīvu izpildi.

Šā panta vajadzībām „privāta ieinteresētība” ir ģimene, emocionāli apsvērumi, saimnieciskas, politiskas vai citas ar kandidātiem vai pretendentiem kopējas intereses, ietverot pretrunīgu profesionālo ieinteresētību.

2. Noteikumi, kas minēti 1. punktā, attiecas uz interešu konfliktiem, kas skar vismaz šādas personu kategorijas:

a)      līgumslēdzējas iestādes vai iepirkuma pakalpojumu sniedzēju darbinieki, vai citu pakalpojumu sniedzēju darbinieki, kas ir iesaistīti iepirkuma procedūras īstenošanā;

b)      līgumslēdzējas iestādes priekšsēdētājs un līgumslēdzējas iestādes lēmējstruktūru locekļi, kas tomēr var ietekmēt procedūras rezultātu, pat ja tie nav iesaistīti iepirkuma procedūras īstenošanā.

3. Dalībvalstis it sevišķi nodrošina:

a)      ka 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem darbiniekiem ir jāatklāj interešu konflikti, kas saistīti ar kādu no kandidātiem vai pretendentiem, tiklīdz viņi uzzina par šādu konfliktu esību, lai līgumslēdzēja iestāde varētu īstenot koriģējošus pasākumus;

b)      ka kandidātiem un pretendentiem iepirkuma procedūras sākumā jāiesniedz paziņojums par tādām priviliģētām saistībām ar 2. punkta b) apakšpunktā minētajām personām, kas, visticamāk, minētajām personām radīs interešu konfliktu; līgumslēdzēja iestāde atsevišķā ziņojumā, kas minēts 94. pantā, norāda, vai kandidāts vai pretendents ir iesniedzis šādu paziņojumu.

Interešu konflikta gadījumā līgumslēdzēja iestāde veic atbilstīgus pasākumus; šie pasākumi var ietvert attiecīgā darbinieka atstādināšanu no iesaistīšanās attiecīgajā iepirkuma procedūrā vai darbinieka pienākumu un atbildības jomu pārkārtošanu. Ja interešu konfliktu nevar efektīvi izlabot ar citiem līdzekļiem, attiecīgo kandidātu vai pretendentu izslēdz no procedūras.

Ja tiek konstatētas šādas priviliģētas saistības, līgumslēdzēja iestāde nekavējoties informē pārraudzības struktūru, kas norīkota saskaņā ar 93. pantu, un veic atbilstīgus pasākumus, lai izvairītos no neatbilstīgas ietekmes attiecībā uz līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procesu un lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret kandidātiem un pretendentiem; ja interešu konfliktu nevar efektīvi izlabot ar citiem līdzekļiem, attiecīgo kandidātu vai pretendentu izslēdz no procedūras.

4. Visus pasākumus, ko piemēro saskaņā ar šo pantu, dokumentē atsevišķā ziņojumā, kas minēts 94. pantā.

37. pants Nelikumīga rīcība

Kandidātiem procedūras sākumā prasa iesniegt apliecinājumu, ka tie nav centušies un necentīsies:

a)           neatbilstīgi ietekmēt līgumslēdzēja lēmumu pieņemšanas procesu vai iegūt konfidenciālu informāciju, kas tiem var nodrošināt neatbilstīgas priekšrocības iepirkuma procedūrā;

b)           slēgt vienošanās ar citiem kandidātiem un pretendentiem, lai izkropļotu konkurenci; vai

c)           apzināti sniegt maldinošu informāciju, kas var būtiski ietekmēt lēmumus par izslēgšanu, atlasi vai līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.

II SADAĻA NOTEIKUMI, KO PIEMĒRO LĪGUMIEM

I NODAĻA Procedūras

38. pants Nosacījumi, kas saistīti ar Nolīgumu par valsts iepirkumu un citiem starptautiskiem nolīgumiem

1. Ciktāl uz to attiecas III, IV un V pielikums un Nolīguma par valsts iepirkumu Eiropas Savienības 1. pielikuma vispārīgās piezīmes, un citi starptautiskie nolīgumi, kuri ir saistoši Savienībai, kā uzskaitīts šīs direktīvas V pielikumā, līgumslēdzēji 4. panta 3. punkta a) apakšpunkta nozīmē attiecībā uz minēto nolīgumu parakstītājpušu būvdarbiem, piegādēm, pakalpojumiem un ekonomikas dalībniekiem nodrošina attieksmi, kas ir tikpat labvēlīga kā attieksme, kuru nodrošina Savienības būvdarbiem, piegādēm, pakalpojumiem un ekonomikas dalībniekiem. Piemērojot šo direktīvu minēto nolīgumu parakstītājpušu ekonomikas dalībniekiem, līgumslēdzēji nodrošina atbilstību šiem nolīgumiem.

2. Saskaņā ar 98. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu V pielikumā minēto sarakstu, ja tas vajadzīgs, pamatojoties uz jauniem starptautiskiem nolīgumiem vai spēkā esošo starptautisko nolīgumu grozījumiem.

39. pants Procedūru izvēle

1. Piešķirot piegādes, būvdarbu vai pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, līgumslēdzēji piemēro procedūras, kas pielāgotas, lai atbilstu šai direktīvai, ar nosacījumu, ka, neskarot 42. pantu, saskaņā ar šo direktīvu ir izsludināts iepirkums.

Dalībvalstis nodrošina, ka līgumslēdzēji var piemērot atklātas vai slēgtas procedūras, vai sarunu procedūras ar iepirkuma iepriekšēju izsludināšanu saskaņā ar šajā direktīvā paredzēto regulējumu.

2. Iepirkuma izsludināšanu var veikt kādā no šādiem veidiem:

a)      ar periodisku informatīvu paziņojumu saskaņā ar 61. pantu, ja līguma slēgšanas tiesības piešķir slēgtā procedūrā vai sarunu procedūrā;

b)      ar paziņojumu par kvalifikācijas sistēmu saskaņā ar 62. pantu, ja līguma slēgšanas tiesības piešķir slēgtā procedūrā vai sarunu procedūrā, vai inovācijas partnerībā;

c)      ar paziņojumu par līgumu saskaņā ar 63. pantu.

Gadījumā, kas minēts a) apakšpunktā, ekonomikas dalībniekus, kas izteikuši savu ieinteresētību pēc periodiskā informatīvā paziņojuma publicēšanas, pēc tam aicina rakstiski apstiprināt ieinteresētību, izmantojot uzaicinājumu apstiprināt ieinteresētību saskaņā ar 68. pantu.

3. Dalībvalstis var noteikt, ka līgumslēdzēji var piemērot sarunu procedūru bez iepirkuma iepriekšējas izsludināšanas tikai īpašos gadījumos un apstākļos, kuri tieši minēti 42. pantā.

40. pants Atklāta procedūra

1. Atklātās procedūrās visi ieinteresētie ekonomikas dalībnieki var iesniegt piedāvājumu, atsaucoties uz uzaicinājumu piedalīties iepirkuma procedūrā.

Piedāvājumu saņemšanas minimālais termiņš ir 40 dienas no dienas, kad ir nosūtīts paziņojums par līgumu.

Piedāvājumam pievieno pieprasīto informāciju, kas nepieciešama kvalifikācijas atlasei.

2. Ja līgumslēdzēji ir publicējuši periodisku informatīvu paziņojumu, ko neizmanto iepirkuma izsludināšanai, piedāvājumu saņemšanas minimālo termiņu, kā noteikts šā panta 1. punkta otrajā daļā, var saīsināt līdz 20 dienām, ja ir izpildīti abi šie nosacījumi:

a)      periodiskajā informatīvajā paziņojumā — papildus VI pielikuma A daļas I iedaļā paredzētajai informācijai — ir iekļauta visa informācija, kas noteikta VI pielikuma A daļas II iedaļā, ciktāl periodiska informatīva paziņojuma publicēšanas brīdī šī informācija ir pieejama;

b)      to publicēšanai nosūta laikposmā no 45 dienām līdz 12 mēnešiem pirms dienas, kad nosūtīts paziņojums par līgumu.

3. Ja ārkārtas steidzamības dēļ, ko līgumslēdzēji atbilstīgi pamato, 1. punkta 2. apakšpunktā noteiktie termiņi nav praktiski piemērojami, tie var noteikt termiņu, kurš nav mazāks par 20 dienām no dienas, kad ir nosūtīts paziņojums par līgumu.

4. Šā panta 1. punkta otrajā daļā noteikto piedāvājumu saņemšanas termiņu līgumslēdzējs var samazināt par 5 dienām, ja tas pieņem piedāvājumus, kas iesniegti elektroniski saskaņā ar 33. panta 3., 4. un 5. punktu.

41. pants Slēgta procedūra

1. Slēgtās procedūrās ekonomikas dalībnieki var iesniegt dalības pieteikumus, atsaucoties uz paziņojumu par iepirkuma izsludināšanu un sniedzot pieprasīto informāciju, kas nepieciešama kvalifikācijas atlasei.

Dalības pieteikuma saņemšanas minimālais termiņš parasti ir 30 dienas no dienas, kad ir nosūtīts paziņojums par līgumu vai uzaicinājums apstiprināt ieinteresētību, un šis termiņš nekādā gadījumā nedrīkst būt mazāks par 15 dienām.

2. Piedāvājumu var iesniegt tikai tie ekonomikas dalībnieki, kurus līgumslēdzējs ir uzaicinājis pēc pieprasītās informācijas novērtēšanas. Saskaņā ar 72. panta 2. punktu līgumslēdzēji var ierobežot atbilstīgo kandidātu skaitu, ko uzaicinās piedalīties procedūrā.

Piedāvājumu saņemšanas termiņu var noteikt, līgumslēdzējam un atlasītajiem kandidātiem savstarpēji vienojoties, ja visiem kandidātiem piedāvājumu sagatavošanai un iesniegšanai ir atvēlēts vienāds laiks.

Ja nav iespējams vienoties par piedāvājumu saņemšanas termiņu, līgumslēdzējs nosaka termiņu, kas vienmēr ir vismaz 10 dienas no dienas, kurā nosūtīts uzaicinājums iesniegt piedāvājumu.

42. pants Sarunu procedūra ar iepirkuma iepriekšēju izsludināšanu

1. Sarunu procedūrā ar iepirkuma iepriekšēju izsludināšanu ekonomikas dalībnieki var iesniegt dalības pieteikumus, atsaucoties uz iepirkuma izsludināšanas paziņojumu un sniedzot pieprasīto informāciju, kas nepieciešama kvalifikācijas atlasei.

Dalības pieteikuma saņemšanas minimālais termiņš parasti ir 30 dienas no dienas, kad ir nosūtīts paziņojums par līgumu vai — ja periodisku informatīvu paziņojumu izmanto kā uzaicinājumu piedalīties iepirkuma procedūrā — uzaicinājums apstiprināt ieinteresētību, un šis termiņš nekādā gadījumā nedrīkst būt mazāks par 15 dienām.

2. Sarunās var piedalīties tikai tie ekonomikas dalībnieki, kurus līgumslēdzējs ir uzaicinājis pēc pieprasītās informācijas novērtēšanas. Saskaņā ar 72. panta 2. punktu līgumslēdzēji var ierobežot atbilstīgo kandidātu skaitu, ko uzaicinās piedalīties procedūrā.

Piedāvājumu saņemšanas termiņu var noteikt, līgumslēdzējam un atlasītajiem kandidātiem savstarpēji vienojoties, ja visiem kandidātiem piedāvājumu sagatavošanai un iesniegšanai ir atvēlēts vienāds laiks.

Ja nav iespējams vienoties par piedāvājumu saņemšanas termiņu, līgumslēdzējs nosaka termiņu, kas vienmēr ir vismaz 10 dienas no dienas, kurā nosūtīts uzaicinājums iesniegt piedāvājumu.

43. pants Inovācijas partnerība

1. Dalībvalstis var noteikt, ka līgumslēdzēji var piemērot inovācijas partnerības, kā noteikts šajā direktīvā. Dalībvalstis var nolemt netransponēt inovācijas partnerības savos tiesību aktos vai noteikt, ka tās attiecināmas tikai uz konkrētiem iepirkuma veidiem.

Inovācijas partnerību gadījumā jebkurš ekonomikas dalībnieks var iesniegt dalības pieteikumu, atsaucoties uz iepirkuma izsludināšanas paziņojumu saskaņā ar 39. panta 2. punkta b) vai c) apakšpunktu, lai izveidotu strukturētu partnerību inovatīvu preču, pakalpojumu vai būvdarbu izstrādei un tādējādi iegūtu preču, pakalpojumu vai būvdarbu sekojošai iegādei, ar nosacījumu, ka tie atbilst noteiktajiem rezultātu līmeņiem un izmaksām.

2. Partnerība sastāv no secīgiem posmiem, kas atbilst pētniecības un inovācijas procesa soļiem, iespējams, līdz preču izstrādei vai pakalpojumu sniegšanai. Tā paredz starpposma mērķus, kas jāsasniedz partnerim, un atlīdzības izmaksāšanu atbilstīgās maksājumu daļās. Pamatojoties uz minētajiem mērķiem, līgumslēdzējs pēc katra posma var izlemt pārtraukt partnerību un sākt jaunu iepirkuma procedūru attiecībā uz atlikušajiem posmiem ar nosacījumu, ka tas ir ieguvis attiecīgās intelektuālā īpašuma tiesības.

3. Līguma slēgšanas tiesības piešķir saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti sarunu procedūrai ar iepirkuma iepriekšēju izsludināšanu, kā noteikts 42. pantā.

Kandidātu atlasē līgumslēdzēji pievērš īpašu uzmanību kritērijiem, kas attiecas uz pretendentu spēju un pieredzi pētniecības un izstrādes jomā vai inovatīvu risinājumu izstrādes spēju. Tie var ierobežot atbilstīgo kandidātu skaitu, ko uzaicinās piedalīties procedūrā, saskaņā ar 72. panta 2. punktu.

Tikai tie ekonomikas dalībnieki, kurus līgumslēdzējs ir uzaicinājis pēc pieprasītās informācijas novērtēšanas, var iesniegt pētniecības un izstrādes projektus līgumslēdzēja norādīto vajadzību nodrošināšanai, ko nevar izdarīt ar pašreizējiem risinājumiem. Līguma slēgšanas tiesības piešķir, pamatojoties tikai uz līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju „saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums” saskaņā ar 76. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

4. Partnerības struktūra un jo īpaši tās dažādo posmu ilgums un vērtība atspoguļo ierosinātā risinājuma inovācijas pakāpi un to pētniecības un inovācijas darbību secību, kuras vajadzīgas, lai izstrādātu inovatīvu risinājumu, kāds tirgū vēl nav pieejams. Izrietošo piegāžu, pakalpojuma vai būvdarbu iegādes līguma vērtība un ilgums nepārsniedz atbilstošus ierobežojumus, ņemot vērā nepieciešamību atgūt izmaksas, tostarp tās, kas radušās, izstrādājot inovatīvo risinājumu, un gūt adekvātu peļņu.

Līgumslēdzēji neizmanto inovācijas partnerības tā, lai traucētu, ierobežotu vai izkropļotu konkurenci.

44. pants Sarunu procedūra bez iepirkuma iepriekšējas izsludināšanas

Turpmāk norādītajos gadījumos līgumslēdzēji var izmantot sarunu procedūru bez iepirkuma iepriekšējas izsludināšanas:

a)           ja, atbildot uz procedūru ar iepirkuma iepriekšēju izsludināšanu, nav iesniegts neviens piedāvājums vai neviens piemērots piedāvājums, vai neviens dalības pieteikums, ar nosacījumu, ka līguma sākotnējie nosacījumi nav būtiski mainīti;

b)           ja līgums paredzēts vienīgi pētniecības, eksperimenta, izpētes vai izstrādes mērķiem un nevis lai nodrošinātu peļņu vai atgūtu pētniecības un izstrādes izmaksas, ciktāl šāda līguma slēgšanas tiesību piešķiršana neskar konkurenci tādu turpmāko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanā, kuri īpaši paredzēti iepriekš minētajai peļņas ieguvei vai izmaksu atgūšanai;

c)           ja iepirkuma mērķis ir mākslas darba radīšana vai iegūšana;

d)           ja būvdarbus, piegādes vai pakalpojumus var piegādāt tikai konkrēts ekonomikas dalībnieks šādu iemeslu dēļ:

i)        nav konkurences tehnisku iemeslu dēļ,

ii)       patentu, autortiesību vai citu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības dēļ,

iii)      citu ekskluzīvu tiesību aizsardzības dēļ;

šis izņēmums ir piemērojams tikai tad, ja nav nevienas saprātīgas alternatīvas vai aizstājēja un ja konkurences trūkumu nerada iepirkuma raksturlielumu mākslīga sašaurināšana;

e)           ciktāl tas noteikti vajadzīgs — ja ārkārtējas steidzamības dēļ, ko izraisījusi nepārvarama vara, nav iespējams ievērot termiņus, kas noteikti atklātām procedūrām, slēgtām procedūrām un sarunu procedūrām ar iepirkuma iepriekšēju izsludināšanu; apstākļi, uz kuriem atsaucas, lai pamatotu ārkārtēju steidzamību, nekādā gadījumā nedrīkst būt attiecināmi uz līgumslēdzēju;

f)            attiecībā uz piegādes līgumiem par papildu piegādēm, ko veic sākotnējais piegādātājs un kas paredzētas vai nu parasto piegāžu vai iekārtu daļējai aizstāšanai, vai esošo piegāžu vai iekārtu papildināšanai, ja piegādātāja maiņas dēļ līgumslēdzējam vajadzētu iegādāties materiālus ar atšķirīgiem tehniskiem parametriem un tas radītu nesaderību vai nesamērīgas tehniskas grūtības ekspluatācijā un apkopē;

g)           attiecībā uz jauniem būvdarbiem vai pakalpojumiem, ar kuriem atkārto līdzīgus būvdarbus vai pakalpojumus, kas uzticēti tam pašam darbuzņēmējam, kuram tas pats līgumslēdzējs piešķīris agrākas līguma slēgšanas tiesības, ar nosacījumu, ka šādi būvdarbi vai pakalpojumi atbilst pamatprojektam, par kuru piešķirtas pirmās līguma slēgšanas tiesības saskaņā ar 39. panta 1. punktu;

h)           attiecībā uz piegādēm, kas tiek kotētas un iegādātas preču tirgū vai citos līdzīgos tirgos, piemēram, elektroenerģijas biržā;

i)            attiecībā uz iepirkumiem par pazeminātām cenām, ja ir iespējams nodrošināt piegādes, izmantojot īpaši izdevīgu iespēju, kas pieejama ļoti neilgu laiku, par cenu, kas ir ievērojami zemāka nekā parastās tirgus cenas;

j)            attiecībā uz krājumu iepirkumiem saskaņā ar īpaši izdevīgiem nosacījumiem vai nu no piegādātāja, kas izbeidz savu saimniecisko darbību pavisam, vai no likvidatoriem maksātnespējas procesā, vai atbilstoši mierizlīgumam ar kreditoriem vai līdzīgai procedūrai saskaņā ar attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem;

k)           ja attiecīgais pakalpojumu līgums izriet no metu konkursa, kas organizēts saskaņā ar šo direktīvu, un ja tā slēgšanas tiesības saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem ir jāpiešķir minētā metu konkursa uzvarētājam vai vienam no uzvarētājiem; pēdējā minētajā gadījumā piedalīties sarunās uzaicina visus uzvarētājus.

Šā panta a) punkta vajadzībām piedāvājumu uzskata par nepiemērotu, ja tas:

a)           ir neatbilstīgs vai nepieņemams un

b)           neattiecas uz līgumu, jo nevar apmierināt līgumslēdzēja vajadzības, kas norādītas iepirkuma procedūras dokumentos.

Piedāvājumus it sevišķi uzskata par neatbilstīgiem, ja tie neatbilst iepirkuma procedūras dokumentiem vai ja piedāvātās cenas ir aizsargātas pret normāliem konkurences apstākļiem.

Piedāvājumus it sevišķi uzskata par nepieņemamiem šādos gadījumos:

a)           tie ir saņemti novēloti;

b)           tos iesnieguši pretendenti, kuriem nav vajadzīgās kvalifikācijas;

c)           to cena pārsniedz līgumslēdzēja budžetu, kas noteikts pirms iepirkuma procedūras sākšanas; budžeta iepriekšēja noteikšana ir jādokumentē rakstiski;

d)           tie ir nepamatoti lēti saskaņā ar 79. pantu.

Šā panta 1. punkta g) apakšpunkta vajadzībām pamatprojektā min iespējamo papildu būvdarbu vai pakalpojumu apmēru un nosacījumus, ar ko saskaņā piešķir tiesības veikt šādus būvdarbus vai sniegt šādus pakalpojumus. Tiklīdz par pirmo projektu izsludina iepirkuma procedūru, līgumslēdzēji norāda šādas procedūras piemērošanas iespējamību un, piemērojot 12. un 13. pantu, ņem vērā turpmāko būvdarbu vai pakalpojumu kopējās paredzamās izmaksas.

II NODAĻA Elektroniskā un apvienotā iepirkuma paņēmieni un instrumenti

45. pants Vispārīgās vienošanās

1. Līgumslēdzēji var slēgt vispārīgās vienošanās ar nosacījumu, ka tie piemēro šajā direktīvā paredzētās procedūras.

Vispārīgā vienošanās ir vienošanās, ko viens vai vairāki līgumslēdzēji un viens vai vairāki ekonomikas dalībnieki noslēdz ar mērķi noteikt noteikumus līgumiem, kuru slēgšanas tiesības plānots piešķirt konkrētā laika posmā, jo īpaši attiecībā uz cenu un — attiecīgā gadījumā — uz paredzētajiem daudzumiem.

Vispārīgās vienošanās termiņš nepārsniedz četrus gadus, izņemot atbilstīgi pamatotus ārkārtas gadījumus, it sevišķi, ja to pamato vispārīgās vienošanās priekšmets.

2. Tiesības slēgt līgumus, kuri pamatojas uz vispārīgo vienošanos, piešķir saskaņā ar 3. un 4. punktā noteiktajām procedūrām.

Minētās procedūras var piemērot tikai starp tiem līgumslēdzējiem, kas šim nolūkam ir skaidri noteikti iepirkuma izsludināšanas paziņojumā, uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību vai — ja paziņojumu par kvalifikācijas sistēmu izmanto iepirkuma izsludināšanai — uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus, un tiem ekonomikas dalībniekiem, kuri sākotnēji ir vispārīgās vienošanās puse.

Ar līgumiem, kuri pamatojas uz vispārīgo vienošanos, nekādā gadījumā nedrīkst būtiski grozīt vispārīgās vienošanās noteikumus, jo īpaši 3. punktā minētajā gadījumā.

Līgumslēdzēji neizmanto vispārīgās vienošanās tā, lai traucētu, ierobežotu vai izkropļotu konkurenci.

3. Ja vispārīgo vienošanos slēdz ar vienu ekonomikas dalībnieku, tiesības slēgt līgumus, kas pamatojas uz minēto vispārīgo vienošanos, piešķir saskaņā ar vispārīgās vienošanās noteikumu ierobežojumiem.

Lai piešķirtu tiesības slēgt šādus līgumus, līgumslēdzēji var rakstiski apspriesties ar attiecīgo ekonomikas dalībnieku, kas ir vispārīgās vienošanās puse, un pieprasīt papildināt piedāvājumu, ja tas ir nepieciešams.

4. Ja vispārīgo vienošanos slēdz ar vairāk nekā vienu ekonomikas dalībnieku, to var pildīt vienā no turpmāk minētajiem diviem veidiem:

a)      saskaņā ar vispārīgās vienošanās noteikumiem un nosacījumiem, neatsākot konkursu, ja vispārīgā vienošanās paredz visus noteikumus, kas reglamentē attiecīgo būvdarbu, pakalpojumu un piegāžu nodrošināšanu, un objektīvus nosacījumus, ar ko saskaņā nosaka, kurš ekonomikas dalībnieks, kas ir vispārīgās vienošanās puse, nodrošinās minētos būvdarbus, pakalpojumus un piegādes; minētos nosacījumus izklāsta iepirkuma procedūras dokumentos;

b)      ja vispārīgā vienošanās neparedz visus noteikumus, kas reglamentē attiecīgo būvdarbu, pakalpojumu un piegāžu nodrošināšanu — atsākot konkursu starp ekonomikas dalībniekiem, kuri ir vispārīgās vienošanās puses.

5. Šā panta 4. punkta b) apakšpunktā minētā konkursa pamatā ir tie paši noteikumi, ko piemēro vispārīgās vienošanās slēgšanas tiesību piešķiršanai, un, ja nepieciešams, precizēti noteikumi, kā arī — attiecīgā gadījumā — citi noteikumi, kuri minēti vispārīgās vienošanās specifikācijās, saskaņā ar šādu procedūru:

a)      par katru piešķiramo līgumu līgumslēdzēji rakstiski apspriežas ar ekonomikas dalībniekiem, kas spēj izpildīt attiecīgo līgumu;

b)      līgumslēdzēji nosaka termiņu, kas ir pietiekami ilgs, lai varētu iesniegt piedāvājumus par katru atsevišķu līgumu, ņemot vērā tādus faktorus kā līguma priekšmeta sarežģītības pakāpe un piedāvājumu iesūtīšanai vajadzīgais laiks;

c)      piedāvājumus iesniedz rakstiski, un tos neatver līdz atbildes sniegšanai noteiktā termiņa beigām;

d)      līgumslēdzēji piešķir tiesības slēgt konkrēto līgumu pretendentam, kas ir iesniedzis vislabāko piedāvājumu, pamatojoties uz līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem, kuri noteikti vispārīgās vienošanās specifikācijās.

46. pants Dinamiskās iepirkumu sistēmas

1. Bieži izmantotām iegādēm, kuru raksturlielumi — kā brīvi pieejams tirgū — atbilst līgumslēdzēju prasībām, līgumslēdzēji var izmantot dinamiskās iepirkumu sistēmas. Dinamiskā iepirkumu sistēma darbojas kā pilnībā elektronisks process, un tās darbības laikā tā ir pieejama jebkuram ekonomikas dalībniekam, kurš atbilst atlases kritērijiem.

2. Lai piešķirtu tiesības slēgt līgumus saskaņā ar dinamisko iepirkumu sistēmu, līgumslēdzēji piemēro slēgtas procedūras noteikumus. Sistēmā pieņem visus kandidātus, kas atbilst atlases kritērijiem; sistēmā pieņemamo kandidātu skaits nav ierobežots saskaņā ar 72. panta 2. punktu. Saziņu saistībā ar dinamisko iepirkumu sistēmu veic, izmantojot tikai elektroniskos saziņas līdzekļus saskaņā ar 33. panta 2.–6. punktu.

3. Lai piešķirtu tiesības slēgt līgumus saskaņā ar dinamisko iepirkumu sistēmu, līgumslēdzēji:

a)      publicē iepirkuma izsludināšanas paziņojumu, skaidri norādot, ka ir paredzēta dinamiska iepirkumu sistēma;

b)      specifikācijās norāda vismaz paredzēto iepirkumu veidu un aptuveno daudzumu, kā arī visu vajadzīgo informāciju par iepirkumu sistēmu, izmantojamām elektroniskajām iekārtām un pieslēguma tehnisko kārtību un specifikācijām;

c)      sistēmas darbības laikā piedāvā neierobežotu un pilnīgu, tiešu piekļuvi specifikācijām un visiem papildu dokumentiem saskaņā ar 67. pantu.

4. Līgumslēdzēji visiem ekonomikas dalībniekiem visā dinamiskās iepirkumu sistēmas darbības laikā dod iespēju iesniegt dalības pieteikumu sistēmā saskaņā ar 2. punktā minētajiem nosacījumiem. Līgumslēdzēji pabeidz šādu pieteikumu novērtēšanu saskaņā ar atlases kritērijiem 10 darbdienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas.

Līgumslēdzēji iespējami drīzāk informē pirmajā daļā minēto ekonomikas dalībnieku par to, vai viņš ir vai nav pieņemts dinamiskajā iepirkumu sistēmā.

5. Līgumslēdzēji saskaņā ar 68. pantu aicina visus kvalificētos dalībniekus iesniegt piedāvājumu par katru konkrēto dinamiskajā iepirkumu sistēmā ietverto iepirkumu.

Līgumslēdzēji piešķir tiesības slēgt līgumu pretendentam, kas ir iesniedzis vislabāko piedāvājumu, pamatojoties uz līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem, kuri izklāstīti paziņojumā par līgumu, kas balstās uz dinamisko iepirkumu sistēmu, uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību vai — ja iepirkuma izsludināšanai izmanto paziņojumu par kvalifikācijas sistēmu— uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus. Minētos kritērijus attiecīgā gadījumā var precizēt uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu.

6. Līgumslēdzēji iepirkuma izsludināšanas paziņojumā norāda dinamiskas iepirkumu sistēmas darbības laiku. Tie informē Komisiju par visām darbības laika izmaiņām, izmantojot šādas standarta veidlapas:

a)      ja darbības laiks tiek mainīts, nepārtraucot sistēmas darbību — veidlapu, kas sākotnēji izmantota, lai izsludinātu iepirkumu, kas balstās uz dinamisko iepirkumu sistēmu;

b)      ja sistēmas darbība tiek pārtraukta — paziņojumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, kas minēts 64. pantā.

7. Nedrīkst prasīt samaksu no ieinteresētajiem ekonomikas dalībniekiem vai no dinamiskās iepirkumu sistēmas dalībniekiem.

47. pants Elektroniskās izsoles

1. Līgumslēdzēji var izmantot elektroniskas izsoles, kurās uzrāda jaunas cenas, kas ir pārskatītas un pazeminātas, un/vai jaunas vērtības attiecībā uz konkrētiem piedāvājuma elementiem.

Šajā nolūkā līgumslēdzēji izmanto daudzkārtēju elektronisko procesu (elektronisko izsoli), kuru īsteno pēc piedāvājumu pilnīgas sākotnējās novērtēšanas, kas tos ļauj sarindot vietās, izmantojot automātiskas novērtēšanas metodes.

2. Atklātās un slēgtās procedūrās vai sarunu procedūrās ar iepirkuma iepriekšēju izsludināšanu līgumslēdzēji var nolemt, ka pirms līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas notiek elektroniska izsole, ja var precīzi noteikt iepirkuma specifikācijas.

Tādos pašos apstākļos elektronisko izsoli var izmantot, atsākot konkursu starp vispārīgās vienošanās pusēm, kā paredzēts 45. panta 4. punkta b) apakšpunktā, un uzsākot konkursu par 46. pantā minētās dinamiskā iepirkumu sistēmas ietvaros slēdzamajiem līgumiem.

3. Elektroniskās izsoles pamatā var būt kāds no šādiem kritērijiem:

a)      tikai cenas, ja tiesības slēgt līgumu piešķir piedāvājumam, kas piedāvā viszemākās izmaksas;

b)      cenas un/vai specifikācijā norādīto piedāvājumu elementu jaunās vērtības, ja tiesības slēgt līgumu piešķir saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam.

4. Līgumslēdzēji, kas izlemj rīkot elektronisku izsoli, to norāda paziņojumā par līgumu, uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību vai — ja iepirkuma izsludināšanai izmanto paziņojumu par kvalifikācijas sistēmu — uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu. Specifikācijās iekļauj vismaz informāciju, kas izklāstīta VII pielikumā.

5. Pirms rīko elektronisko izsoli, līgumslēdzēji pilnībā paveic piedāvājumu sākotnējo novērtēšanu atbilstīgi līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijam vai kritērijiem un atbilstīgi šo kritēriju noteiktajam svērumam.

Piedāvājumu uzskata par pieņemamu, ja to ir iesniedzis kvalificēts pretendents un ja tas atbilst tehniskajām specifikācijām.

Visus pretendentus, kas ir iesnieguši pieņemamus piedāvājumus, vienlaikus elektroniski uzaicina piedalīties elektroniskajā izsolē — sākot no noteiktā datuma un laika — izmantojot savienojumus saskaņā ar uzaicinājumā ietvertajām norādēm. Elektroniskā izsole var notikt vairākos secīgos posmos. Elektroniskā izsole nesākas agrāk kā divas darbdienas pēc uzaicinājumu izsūtīšanas dienas.

6. Ja tiesības slēgt līgumu piešķir, pamatojoties uz saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, tad uzaicinājumam pievieno attiecīgā piedāvājuma pilnīga novērtējuma rezultātus, kas iegūti, vērtējot atbilstoši 76. panta 5. punkta pirmajā daļā paredzētajam svērumam.

Uzaicinājumā norāda arī matemātisko formulu, ko izmantos elektroniskajā izsolē, lai automātiski no jauna sarindotu pretendentus, pamatojoties uz iesniegtajām jaunajām cenām un/vai jaunajām vērtībām. Minētā formula ietver visu saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma noteikšanai paredzēto kritēriju svērumu, kā norādīts iepirkuma izsludināšanai izmantotajā paziņojumā vai specifikācijās. Tālab visus diapazonus iepriekš tomēr samazina līdz noteiktajai vērtībai.

Gadījumos, ja ir pieļaujami varianti, formulu norāda katram variantam atsevišķi.

7. Katrā elektroniskās izsoles posmā līgumslēdzēji tūlīt dara visiem pretendentiem zināmu pietiekamu informāciju, lai tie jebkurā laikā varētu noskaidrot savu attiecīgo vietu sarindojumā. Līgumslēdzēji var paziņot arī citu informāciju par citām pieteiktajām cenām vai vērtībām, ja tas ir noteikts specifikācijās. Līgumslēdzēji var arī jebkurā laikā paziņot dalībnieku skaitu attiecīgajā izsoles posmā. Tomēr tie nekādā gadījumā nevienā elektroniskās izsoles posmā nedrīkst izpaust pretendentu identitāti.

8. Līgumslēdzēji slēdz elektronisko izsoli vienā vai vairākos no šādiem veidiem:

a)      iepriekš noteiktā datumā un laikā;

b)      ja tie vairs nesaņem jaunas cenas vai jaunas vērtības, kas atbilst prasībām par minimālo cenas soli, ar nosacījumu, ka tie ir iepriekš noteikuši laiku, kam tie ļaus paiet pēc pēdējā iesnieguma saņemšanas, pirms beigs elektronisko izsoli;

c)      kad ir noslēgušies visi iepriekš noteiktie izsoles posmi.

Ja līgumslēdzēji ir nolēmuši slēgt elektronisko izsoli saskaņā ar c) apakšpunktu, iespējams, saistībā ar b) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem, uzaicinājumā piedalīties izsolē norāda katra izsoles posma datumus.

9. Pēc elektroniskās izsoles beigām līgumslēdzēji piešķir tiesības slēgt līgumu saskaņā ar 76. pantu, pamatojoties uz elektroniskās izsoles rezultātiem.

48. pants Elektroniskie katalogi

1. Ja līgumslēdzēji pieprasa elektronisko saziņas līdzekļu izmantošanu saskaņā ar 33. pantu, tie var pieprasīt, lai piedāvājumi tiktu iesniegti elektroniska kataloga formātā.

Dalībvalstis var noteikt, ka elektronisko katalogu izmantošana ir obligāta saistībā ar konkrētiem iepirkuma veidiem.

Piedāvājumiem, kas iesniegti elektroniska kataloga formātā, var pievienot citus dokumentus, kas papildina piedāvājumu.

2. Lai piedalītos konkrētā iepirkuma procedūrā, kandidāti vai pretendenti izveido elektroniskos katalogus saskaņā ar līgumslēdzēja norādītajām tehniskajām specifikācijām un formātu.

Turklāt elektroniskie katalogi atbilst elektronisko saziņas līdzekļu prasībām, kā arī visām papildu prasībām, ko noteicis līgumslēdzējs saskaņā ar 33. pantu.

3. Ja piedāvājumi tiek pieņemti vai pieprasīti elektronisko katalogu formātā, līgumslēdzēji:

a)      to norāda paziņojumā par līgumu, uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību vai — ja iepirkuma izsludināšanai izmanto paziņojumu par kvalifikācijas sistēmu — uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus vai piedalīties sarunās;

b)      specifikācijās norāda visu vajadzīgo informāciju saskaņā ar 33. panta 5. punktu par katalogam nepieciešamo formātu, izmantojamo elektronisko aprīkojumu un pieslēguma tehniskajiem priekšnoteikumiem un specifikācijām.

4. Ja pēc piedāvājumu iesniegšanas elektronisko katalogu formātā vispārīgā vienošanās ir noslēgta ar vairāk nekā vienu ekonomikas dalībnieku, līgumslēdzēji var noteikt konkursa atsākšanu attiecībā uz konkrētiem līgumiem, pamatojoties uz atjauninātiem katalogiem. Šādā gadījumā līgumslēdzēji izmanto vienu no šādām alternatīvām metodēm:

a)      uzaicina pretendentus atkārtoti iesniegt elektroniskos katalogus, kas pielāgoti konkrētā līguma prasībām;

b)      informē pretendentus, ka tie plāno no jau iesniegtajiem katalogiem apkopot (turpmāk — „izvilkt”) informāciju, kas vajadzīga, lai sagatavotu piedāvājumus, kuri pielāgoti konkrēta līguma prasībām, ar nosacījumu, kas šīs metodes izmantošana ir paziņota vispārīgās vienošanās iepirkuma procedūras dokumentos.

5. Ja līgumslēdzēji atsāk konkursu par konkrētiem līgumiem saskaņā ar 4. punkta b) apakšpunktu, tie norāda datumu un laiku, kad tie paredzējuši apkopot informāciju, kas vajadzīga, lai sagatavotu piedāvājumus, kuri pielāgoti konkrēta līguma prasībām, un dod pretendentiem iespēju neatļaut šādu informācijas apkopošanu.

Līgumslēdzēji nodrošina adekvātu laikposmu no paziņojuma līdz informācijas faktiskajai apkopošanai.

Pirms līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas līgumslēdzēji attiecīgajam pretendentam uzrāda apkopoto informāciju, lai dotu iespēju apstrīdēt vai apstiprināt šādi sagatavotā piedāvājuma atbilstību.

6. Līgumslēdzēji var piešķirt tiesības slēgt līgumus, pamatojoties uz dinamisko iepirkumu sistēmu, izmantojot „izvilkšanas” metodi, ar nosacījumu, ka pieteikumam dalībai dinamiskajā iepirkumu sistēmā ir pievienots elektroniskais katalogs atbilstīgi līgumslēdzēja noteiktajām tehniskajām specifikācijām un formātam. Šo katalogu pēc tam aizpilda kandidāti, kad līgumslēdzējs tos ir informējis par savu nodomu sagatavot piedāvājumus, izmantojot „izvilkšanas” metodi. „Izvilkšanas” metodi īsteno atbilstīgi 4. punkta b) apakšpunktam un 5. punktam.

49. pants Centralizētās iegādes darbības un centralizēto iepirkumu struktūras

1. Līgumslēdzēji var iepirkt būvdarbus, piegādes un/vai pakalpojumus no centralizēto iepirkumu struktūrām vai ar to starpniecību.

2. Dalībvalstis līgumslēdzējiem nodrošina iespēju izmantot centralizētās iegādes darbības, ko piedāvā centralizēto iepirkumu struktūras, kuras reģistrētas citā dalībvalstī.

3. Līgumslēdzējs pilda savas saistības saskaņā ar šo direktīvu, ja tas īsteno iepirkumu, izmantojot centralizētās iegādes darbības, ciktāl visus attiecīgās iepirkuma procedūras posmus un to īstenošanu realizē centralizēto iepirkumu struktūra viena pati no iepirkuma izsludināšanas līdz izrietošā līguma vai līgumu izpildes beigām.

Tomēr, ja iepirkuma procedūras konkrētus posmus vai izrietošo līgumu izpildi realizē attiecīgais līgumslēdzējs, šis līgumslēdzējs turpina būt atbildīgs par savu saistību pildīšanu saskaņā ar šo direktīvu attiecībā uz tā realizētajiem posmiem.

4. Visas iepirkuma procedūras, ko īsteno centralizēto iepirkumu struktūra, realizē, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus saskaņā ar 33. pantā noteiktajām prasībām.

5. Līgumslēdzēji var, nepiemērojot šajā direktīvā paredzētās procedūras, izvēlēties centralizēto iepirkumu struktūru, kas īsteno centralizētās iegādes darbības, arī ja centralizētā iepirkumu struktūra par to saņem atlīdzību.

6. Centralizētās iepirkumu struktūras arī nodrošina visu to darījumu dokumentēšanu, ko tās noslēgušas līgumu, vispārīgo vienošanos vai dinamisko iepirkumu sistēmu izpildes laikā, veicot centralizētās iegādes darbības.

50. pants Iegādes palīgdarbības

Iegādes palīgdarbību veicējus izvēlas saskaņā ar šajā direktīvā izklāstītajām iepirkuma procedūrām.

51. pants Neregulārs kopējais iepirkums

1. Viens vai vairāki līgumslēdzēji var vienoties par dažu konkrētu iepirkumu kopīgu īstenošanu.

2. Ja līgumslēdzējs viens pats īsteno visus attiecīgās iepirkuma procedūras posmus no iepirkuma izsludināšanas līdz izrietošā līguma vai līgumu izpildes beigām, tad šis līgumslēdzējs vienīgais ir atbildīgs par direktīvā noteikto saistību izpildi.

Tomēr, ja iepirkuma procedūras vai izrietošo līgumu izpildi realizē viens vai vairāki līgumslēdzēji, katrs līgumslēdzējs turpina būt atbildīgs par savu saistību pildīšanu saskaņā ar šo direktīvu attiecībā uz tā realizētajiem posmiem.

52. pants Kopējais iepirkums starp līgumslēdzējiem no dažādām dalībvalstīm

1. Neskarot I sadaļas III nodaļas 2. iedaļas 2. apakšiedaļu „Īpašas attiecības”, līgumslēdzēji no dažādām dalībvalstīm var kopīgi piešķirt līgumu slēgšanas tiesības, izmantojot kādu no šajā pantā aprakstītajām pieejām.

2. Vairāki līgumslēdzēji kopā var iepirkt būvdarbus, piegādes un/vai pakalpojumus no citā dalībvalstī izveidotas centralizēto iepirkumu struktūras vai ar tās starpniecību. Šādā gadījumā iepirkuma procedūru īsteno saskaņā ar tās dalībvalsts noteikumiem, kurā atrodas centralizēto iepirkumu struktūra.

3. Vairāki līgumslēdzēji no dažādām dalībvalstīm var kopīgi piešķirt līguma slēgšanas tiesības. Tādā gadījumā iesaistītie līgumslēdzēji slēdz vienošanos, nosakot:

a)      kuras valsts noteikumus piemēro iepirkuma procedūrai;

b)      iepirkuma procedūras iekšējo organizāciju, ietverot procedūras pārvaldību, atbildības jomu dalīšanu, iepērkamo būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu sadalījumu un līgumu noslēgšanu.

Nosakot piemērojamos valsts tiesību aktus saskaņā ar a) apakšpunktu, līgumslēdzēji var izvēlēties jebkuras tās dalībvalsts noteikumus, kurā atrodas vismaz viens no iesaistītajiem līgumslēdzējiem.

4. Ja vairāki līgumslēdzēji no dažādām dalībvalstīm ir izveidojuši kopēju tiesību subjektu, ieskaitot Eiropas teritoriālās sadarbības grupas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1082/2006[46] vai citus subjektus, kas izveidoti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, iesaistītie līgumslēdzēji ar kopējā tiesību subjekta kompetentās struktūras lēmumu vienojas par piemērojamiem kādas no šo dalībvalstu iepirkuma noteikumiem:

a)      tās dalībvalsts noteikumi, kurā kopējam tiesību subjektam ir reģistrēta juridiskā adrese;

b)      tās dalībvalsts noteikumi, kurā kopējais tiesību subjekts īsteno savas darbības.

Šādu vienošanos var piemērot vai nu nenoteiktu laiku, ja to nosaka kopējā tiesību subjekta dibināšanas dokumentā, vai var attiecināt tikai uz noteiktu laiku, uz konkrētiem līgumu veidiem vai uz viena vai vairāku atsevišķu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu.

5. Ja nav vienošanās par piemērojamiem publiskā iepirkuma tiesību aktiem, līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai piemērojamos valsts tiesību aktus nosaka saskaņā ar šādiem noteikumiem:

a)      ja procedūru īsteno vai pārvalda viens iesaistītais līgumslēdzējs citu vārdā, piemēro šā līgumslēdzēja dalībvalsts noteikumus;

b)      ja procedūru neīsteno vai nepārvalda viens iesaistītais līgumslēdzējs citu vārdā un

i)        ja tā attiecas uz būvdarbu līgumu, līgumslēdzēji piemēro tās dalībvalsts noteikumus, kurā veic lielāko daļu būvdarbu,

ii)       ja tā attiecas uz pakalpojumu vai piegādes līgumu, līgumslēdzēji piemēro tās dalībvalsts noteikumus, kurā sniegta lielākā daļa pakalpojumu vai piegāžu;

c)      ja nav iespējams noteikt piemērojamos valsts tiesību aktus saskaņā ar a) vai b) apakšpunktu, līgumslēdzēji piemēro tā līgumslēdzēja dalībvalsts noteikumus, kas uzņemas lielāko daļu izmaksu.

6. Ja nav vienošanās par piemērojamiem publiskā iepirkuma tiesību aktiem saskaņā ar 4. punktu, valsts tiesību aktus, kas reglamentē iepirkuma procedūras, kuras īsteno kopēji tiesību subjekti, ko izveidojuši līgumslēdzēji no dažādām dalībvalstīm, nosaka saskaņā ar šādiem noteikumiem:

a)      ja procedūru īsteno vai pārvalda kopējā tiesību subjekta kompetentā struktūra, piemēro tās dalībvalsts noteikumus, kurā tiesību subjektam ir reģistrēta juridiskā adrese;

b)      ja procedūru īsteno vai pārvalda kopējā tiesību subjekta dalībnieks šā tiesību subjekta vārdā, piemēro 5. punkta a) un b) apakšpunktā paredzētos noteikumus;

c)      ja nav iespējams noteikt piemērojamos valsts tiesību aktus saskaņā ar 5. punkta a) vai b) apakšpunktu, līgumslēdzēji piemēro tās dalībvalsts noteikumus, kurā tiesību subjektam ir reģistrēta juridiskā adrese.

7. Viens vai vairāki līgumslēdzēji var piešķirt atsevišķus līgumus saskaņā ar citā dalībvalstī esoša līgumslēdzēja vai kopīgi ar šādu līgumslēdzēju noslēgto vispārīgo vienošanos ar nosacījumu, ka vispārīgajā vienošanās ir paredzēti īpaši noteikumi, kas ļauj attiecīgajam līgumslēdzējam vai līgumslēdzējiem piešķirt tiesības slēgt atsevišķus līgumus.

8. Lēmumiem par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu pārrobežu publiskajā iepirkumā piemēro parastos pārbaudes mehānismus, kas pieejami saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem.

9. Lai nodrošinātu pārbaudes mehānismu efektīvu darbību, dalībvalstis nodrošina, ka to vietējā tiesību sistēmā pilnībā īsteno to pārskatīšanas struktūru lēmumus Padomes Direktīvas 92/13/EEK[47] nozīmē, kas atrodas citās dalībvalstīs, ja šādi lēmumi attiecas uz līgumslēdzējiem, kuri atrodas to teritorijā un kuri piedalās attiecīgajā pārrobežu publiskā iepirkuma procedūrā.

III NODAĻA Procedūras norise

1. iedaļa Sagatavošana

53. pants Iepriekšējas apspriešanās ar tirgus dalībniekiem

1. Pirms iepirkuma procedūras sākšanas līgumslēdzēji var rīkot apspriešanos ar tirgus dalībniekiem, lai novērtētu tirgus struktūru, spēju un kapacitāti, kā arī lai informētu ekonomikas dalībniekus par saviem iepirkuma plāniem un prasībām.

Šajā nolūkā līgumslēdzēji var pieprasīt vai pieņemt konsultācijas no administratīvā atbalsta struktūrām vai no trešām personām, vai tirgus dalībniekiem ar nosacījumu, ka šādas konsultācijas neapdraud konkurenci un nav pretrunā nediskriminācijas un pārredzamības principiem.

2. Ja kandidāts vai pretendents, vai uzņēmums, kas saistīts ar kandidātu vai pretendentu, ir konsultējis līgumslēdzēju vai ir citādi bijis iesaistīts iepirkuma procedūras sagatavošanā, līgumslēdzējs piemēro atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka šā kandidāta vai pretendenta dalības dēļ netiek izkropļota konkurence.

Šādi pasākumi ietver visas būtiskas informācijas paziņošanu citiem kandidātiem un pretendentiem, kura sniegta vai kura izriet no citu kandidātu vai pretendentu iesaistīšanās iepirkuma procedūras sagatavošanā, un atbilstīgu termiņu noteikšanu piedāvājumu saņemšanai. Attiecīgo kandidātu vai pretendentu izslēdz no procedūras tikai tad, ja nav citu iespēju nodrošināt atbilstību pienākumam ievērot vienlīdzīgas attieksmes principu.

Pirms šādas izslēgšanas kandidātiem vai pretendentiem dod iespēju pierādīt, ka viņu iesaistīšanās iepirkuma procedūras sagatavošanā nevar izkropļot konkurenci. Piemērotos pasākumus dokumentē atsevišķā ziņojumā, kā noteikts 94. pantā.

54. pants Tehniskās specifikācijas

1. Tehniskās specifikācijas, kā noteikts VIII pielikuma 1. punktā, izklāsta iepirkuma procedūras dokumentos. Tehniskajās specifikācijās nosaka būvdarbu, pakalpojuma vai piegādes raksturlielumus.

Šie raksturlielumi var arī attiekties uz pieprasīto būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu īpašu ražošanas vai sniegšanas procesu vai jebkuru citu to aprites cikla posmu, kā minēts 2. panta 22. punktā.

Tehniskajās specifikācijās norāda arī, vai būs vajadzīga intelektuālā īpašuma tiesību nodošana.

Visiem iepirkumiem, kuru priekšmets ir paredzēts lietošanai personām — neatkarīgi no tā, vai tas paredzēts plašākai sabiedrībai vai līgumslēdzēja personālam — minētās tehniskās specifikācijas, izņemot atbilstīgi pamatotus gadījumus, sagatavo tā, lai ņemtu vērā kritērijus par pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti vai projektēšanu visu lietotāju ērtībām.

Ja ar Savienības tiesību aktu pieņem obligātus piekļuves standartus, tehniskajās specifikācijās ietver atsauci uz šādiem standartiem, ciktāl ir runa par piekļuves kritērijiem.

2. Tehniskās specifikācijas garantē visiem ekonomikas dalībniekiem vienādu piekļuvi un nerada nepamatotus ierobežojumus konkurencei publiskā iepirkuma procedūrās.

3. Neskarot obligātos valsts tehniskos noteikumus, ciktāl tie ir saderīgi ar Savienības tiesību aktiem, tehniskās specifikācijas izsaka kādā no turpmākajiem veidiem:

a)      ar darbības rezultātiem vai funkcionālām prasībām, ietverot vides raksturlielumus, ar nosacījumu, ka šie raksturlielumi ir pietiekami precīzi, lai pretendenti varētu noteikt līguma priekšmetu un lai līgumslēdzēji varētu piešķirt līguma slēgšanas tiesības;

b)      ar atsauci uz tehniskajām specifikācijām un — hierarhiskā secībā — uz valsts standartiem, kuros pārņemti Eiropas standarti, Eiropas tehniskiem apstiprinājumiem, kopējām tehniskajām specifikācijām, starptautiskiem standartiem, Eiropas standartizācijas institūciju noteiktām citām tehnisko atsauču sistēmām vai, ja tādu nav, uz valsts standartiem, valsts tehniskajiem apstiprinājumiem vai valsts tehniskajām specifikācijām attiecībā uz būvdarbu projektēšanu, tāmēšanu un izpildi un piegāžu izmantošanu; katru atsauci papildina ar frāzi „vai līdzvērtīgs”;

c)      ar darbības rezultātiem vai funkcionālām prasībām, kas minētas a) apakšpunktā, pievienojot tādu atsauci uz b) apakšpunktā minētajām tehniskajām specifikācijām, ko uzskata par atbilstošu šādiem darbības rezultātiem vai funkcionālajām prasībām;

d)      ar atsauci uz a) apakšpunktā minētajām specifikācijām attiecībā uz dažiem raksturlielumiem un ar atsauci uz b) apakšpunktā minētajiem darbības rezultātiem vai funkcionālajām prasībām attiecībā uz citiem raksturlielumiem.

4. Izņemot tad, ja līguma priekšmets to attaisno, tehniskajās specifikācijās nemin konkrētus ražotājus vai avotus vai konkrētus procesus, vai tirdzniecības markas, patentus, tipus, vai konkrētu izcelsmi, vai ražošanas veidu, kas dažiem uzņēmumiem vai ražojumiem var nodrošināt priekšrocības vai izraisīt to izslēgšanu. Izņēmuma gadījumos šādu atsauci var iekļaut, ja nav iespējams sagatavot pietiekami precīzu un skaidru līguma priekšmeta aprakstu saskaņā ar 3. punktu. Tādā gadījumā šādu atsauci papildina ar frāzi „vai līdzvērtīgs”.

5. Ja līgumslēdzējs izmanto iespēju atsaukties uz 3. punkta b) apakšpunktā minētajām specifikācijām, tas nenoraida piedāvājumu tikai tāpēc, ka piedāvātie būvdarbi, piegādes un pakalpojumi neatbilst atsaucē norādītajām specifikācijām, ja pretendents, izmantojot jebkādus piemērotus līdzekļus, tostarp 56. pantā minētos pierādījumus, pierāda, ka viņa piedāvātie risinājumi līdzvērtīgi nodrošina tehnisko specifikāciju prasību izpildi.

6. Ja līgumslēdzējs izmanto 3. punkta a) apakšpunktā noteikto iespēju tehniskās specifikācijas izteikt ar darbības rezultātiem vai funkcionālām prasībām, tad tas nenoraida tādu piegāžu, pakalpojumu vai būvdarbu piedāvājumu, kas atbilst valsts standartam, ar ko pārņemts Eiropas standarts, Eiropas tehniskajam apstiprinājumam, kopējai tehniskai specifikācijai, starptautiskajam standartam vai tehnisko atsauču sistēmai, kuru izveidojusi Eiropas standartizācijas institūcija, ja minētās specifikācijas nodrošina noteiktos darbības rezultātus vai funkcionālās prasības.

Pretendents, izmantojot jebkādus piemērotus līdzekļus, tostarp 56. pantā minētos, savā piedāvājumā pierāda, ka piedāvātās piegādes, pakalpojumi vai būvdarbi atbilst līgumslēdzēja noteiktajiem darbības rezultātiem vai funkcionālajām prasībām.

55. pants Marķējumi

1. Ja līgumslēdzēji nosaka būvdarbu, pakalpojumu vai piegāžu vides, sociālos vai citus raksturlielumus, ko izsaka kā darbības rezultātus vai funkcionālās prasības, kā minēts 54. panta 3. punkta a) apakšpunktā, tie var pieprasīt, lai minētajiem būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem tiktu izmantoti konkrēti marķējumi, ja izpildīti visi šie nosacījumi:

a)      marķējuma prasības attiecas tikai uz raksturlielumiem, kas ir saistīti ar līguma priekšmetu, un ir atbilstīgas, lai noteiktu to būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu raksturlielumus, kuri ir līguma priekšmets;

b)      marķējuma prasības ir sagatavotas, pamatojoties uz zinātnisku informāciju vai citiem objektīvi pārbaudāmiem un nediskriminējošiem kritērijiem;

c)      marķējumi ir noteikti atklātā un pārredzamā procedūrā, kurā var piedalīties visas ieinteresētās personas, tostarp valdības struktūras, patērētāji, ražotāji, izplatītāji un vides organizācijas;

d)      marķējumi ir pieejami visām ieinteresētajām personām;

e)      marķējuma kritērijus nosaka trešā persona, kas ir neatkarīga no ekonomikas dalībnieka, kurš piesakās marķējuma saņemšanai.

Līgumslēdzēji, kas pieprasa īpašu marķējumu, pieņem visus līdzvērtīgos marķējumus, kas atbilst līgumslēdzēju norādīto marķējumu prasībām. Attiecībā uz precēm, kam nav marķējuma, līgumslēdzēji pieņem arī ražotāja tehnisko dokumentāciju vai citus atbilstīgus pierādījumus.

2. Ja marķējums atbilst 1. punkta b), c), d) un e) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem, bet nosaka arī prasības, kas nav saistītas ar līguma priekšmetu, līgumslēdzēji var izmantot šā marķējuma detalizēto specifikāciju prasības vai — ja vajadzīgs — to daļas, kuras ir saistītas ar līguma priekšmetu un ir atbilstīgas, lai noteiktu šā priekšmeta raksturlielumus.

56. pants Testa ziņojumi, sertifikācija un citi pierādījumi

1. Līgumslēdzēji var pieprasīt, lai ekonomikas dalībnieki nodrošina testa ziņojumu, ko izsniegusi atzīta struktūra, vai sertifikātu, kuru izdevusi šāda struktūra, lai pierādītu atbilstību tehniskajām specifikācijām.

Ja līgumslēdzēji pieprasa iesniegt sertifikātus, ko izdevušas atzītas struktūras un kas apstiprina atbilstību konkrētai tehniskajai specifikācijai, tie pieņem arī citu līdzvērtīgu atzītu struktūru sertifikātus.

2. Līgumslēdzēji pieņem citus atbilstīgus pierādījumus, nevis tos, kas minēti 1. punktā, piemēram, ražotāja tehnisko dokumentāciju, ja attiecīgais ekonomikas dalībnieks nevar piekļūt 1. punktā minētajiem sertifikātiem vai testa ziņojumiem vai ja nav iespējams tos iegūt attiecīgajos termiņos.

3. „Atzītas struktūras” šā panta 1. punkta nozīmē ir testēšanas un kalibrēšanas laboratorijas un visas sertificēšanas un inspekcijas struktūras, kas akreditētas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 765/2008[48].

4. Dalībvalstis pēc pieprasījuma nodrošina citām dalībvalstīm visu informāciju, kas saistīta ar liecībām un dokumentiem, kuri iesniegti saskaņā ar 54. panta 6. punktu, 55. pantu un šā panta 1., 2. un 3. punktu, lai pierādītu atbilstību tehniskajām prasībām. Reģistrācijas dalībvalsts kompetentās iestādes sniedz šo informāciju saskaņā ar 96. pantu.

57. pants Tehnisko specifikāciju paziņošana

1. Līgumslēdzēji ekonomikas dalībniekiem, kas ir ieinteresēti līguma slēgšanas tiesību iegūšanā, pēc viņu pieprasījuma dara pieejamas tehniskās specifikācijas, uz kurām parasti ir atsauces piegādes, būvdarbu vai pakalpojumu līgumos, vai tehniskās specifikācijas, ko tie plāno piemērot līgumiem, par kuriem iepirkums izsludināts ar periodisku informatīvu paziņojumu. Minētās specifikācijas dara pieejamas elektroniski, bez maksas nodrošinot neierobežotu un pilnu tiešu piekļuvi.

2. Ja šādas tehniskās specifikācijas pamatojas uz dokumentiem, kas ir elektroniski pieejami ieinteresētajiem ekonomikas dalībniekiem, nodrošinot neierobežotu, pilnu un tiešu piekļuvi bez maksas, pietiek ar atsauci uz minētajiem dokumentiem.

58. pants Piedāvājumu varianti

1. Līgumslēdzēji var ņemt vērā pretendenta iesniegtos piedāvājumu variantus, kas atbilst līgumslēdzēju noteiktajām obligātajām prasībām.

Līgumslēdzēji specifikācijās norāda, vai viņi atļauj vai neatļauj variantus, un, ja tos atļauj, norāda obligātās prasības, kas jāievēro attiecībā uz šādiem variantiem, un visas īpašās variantu iesniegšanas prasības. Ja piedāvājumu varianti ir atļauti, tie arī nodrošina, ka izvēlētos līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus var lietderīgi piemērot piedāvājumu variantiem, kas atbilst minētajām obligātajām prasībām, kā arī atbilstīgiem piedāvājumiem, kuri nav varianti.

2. Piegādes vai pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās līgumslēdzēji, kas atļāvuši iesniegt variantus, nenoraida kādu variantu, pamatojoties vienīgi uz to, ka gadījumā, ja tiktu izraudzīts attiecīgais variants, tiktu noslēgts nevis piegādes līgums, bet pakalpojumu līgums, vai tiktu noslēgts nevis pakalpojumu līgums, bet gan piegādes līgums.

59. pants Līgumu sadalīšana daļās

1. Līgumus var sadalīt viendabīgās vai neviendabīgās daļās. Piemēro 13. panta 7. punktu.

Līgumslēdzēji paziņojumā par līgumu, uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību vai — ja iepirkuma izsludināšanai izmanto paziņojumu par kvalifikācijas sistēmu — uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus vai piedalīties sarunās norāda, vai piedāvājumus attiecina tikai uz vienu vai vairākām daļām.

2. Līgumslēdzēji var, pat ja ir norādīta iespēja iesniegt piedāvājumu par visām daļām, ierobežot to daļu skaitu, kuras var piešķirt vienam pretendentam, ar nosacījumu, ka paziņojumā par līgumu vai uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību ir norādīts maksimālais skaits. Līgumslēdzēji nosaka un iepirkuma procedūras dokumentos norāda objektīvus un nediskriminējošus kritērijus vai noteikumus, kas attiecas uz dažādu daļu piešķiršanu, ja izvēlēto līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju piemērošana nozīmētu, ka vienam pretendentam var piešķirt tādu daļu skaitu, kurš pārsniedz maksimālo skaitu.

3. Ja vienam pretendentam var piešķirt vairāk nekā vienu daļu, līgumslēdzēji var noteikt, ka tie vai nu piešķirs vienu līgumu par katru daļu, vai piešķirs vienu vai vairākus līgumus, aptverot vairākas vai visas daļas.

Līgumslēdzēji iepirkuma procedūras dokumentos norāda, vai tie patur tiesības izdarīt šādu izvēli un, ja tā, kuras daļas var sagrupēt vienā līgumā.

Līgumslēdzēji pirmām kārtām nosaka piedāvājumus, kuri katrā atsevišķā daļā vislabāk atbilst līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem, kas noteikti saskaņā ar 76. pantu. Tie var piešķirt līgumu par vairākām daļām pretendentam, kas nav ieguvis pirmo vietu attiecībā uz visām šajā līgumā ietvertajām atsevišķajām daļām, ar nosacījumu, ka atbilstīgi 76. pantam noteiktie līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji tiek labāk izpildīti attiecībā uz visām minētajā līgumā ietvertajām daļām. Līgumslēdzēji iepirkuma procedūras dokumentos nosaka metodes, ko tie paredz izmantot šādam salīdzinājumam. Šādas metodes ir pārredzamas, objektīvas un nediskriminējošas.

4. Līgumslēdzēji var pieprasīt, lai visi darbuzņēmēji koordinētos saskaņā ar tā ekonomikas dalībnieka norādēm, kuram ir piešķirta daļa, kas ietver visa projekta vai tā atbilstošo daļu koordināciju.

60. pants Termiņu noteikšana

1. Nosakot piedāvājumu un dalības pieteikumu saņemšanas termiņus, līgumslēdzēji jo īpaši ņem vērā konkrētā līguma sarežģītību un piedāvājuma izstrādei nepieciešamo laiku, neskarot 39.–44. pantā paredzētos minimālos termiņus.

2. Ja piedāvājumus var sagatavot tikai pēc attiecīgā objekta apmeklēšanas vai pēc iepirkuma procedūras dokumentācijas pavaddokumentu pārbaudes uz vietas, piedāvājumu saņemšanas termiņus pagarina, lai visi attiecīgie ekonomikas dalībnieki būtu informēti par visu informāciju, kas vajadzīga piedāvājumu sagatavošanai.

2. iedaļa Publicēšana un pārredzamība

61. pants Periodiski informatīvi paziņojumi

1. Līgumslēdzēji var informēt par saviem plānotajiem iepirkumiem, publicējot periodisku informatīvu paziņojumu iespējami drīzāk pēc budžeta gada sākuma. Šajos paziņojumos iekļauj VI pielikuma A daļas I iedaļā izklāstīto informāciju. Tos publicē vai nu Komisija, vai līgumslēdzēji savā pircēja profilā saskaņā ar IX pielikuma 2. punkta b) apakšpunktu. Ja līgumslēdzēji paziņojumu publicē pircēja profilā, tie nosūta paziņojumu par publicēšanu pircēja profilā saskaņā ar IX pielikuma 3. punktu.

2. Ja iepirkumu izsludina, izmantojot periodisku informatīvu paziņojumu attiecībā uz slēgtām procedūrām un sarunu procedūrām ar iepirkuma iepriekšēju izsludināšanu, paziņojums atbilst šādām prasībām:

a)      tajā precīzi norādītas piegādes, būvdarbi vai pakalpojumi, kas būs piešķiramā līguma priekšmets;

b)      tajā ir norādīts, ka līguma slēgšanas tiesības piešķirs slēgtā procedūrā vai sarunu procedūrā, turpmāk neizsludinot iepirkumu, un ka ieinteresētie ekonomikas dalībnieki ir aicināti rakstiski izteikt savu ieinteresētību;

c)      papildus VI pielikuma A daļas I iedaļā norādītajai informācijai tajā ir ietverta arī VI pielikuma A daļas II iedaļā norādītā informācija;

d)      tas ir publicēts ne agrāk kā 12 mēnešus pirms dienas, kad nosūta uzaicinājumu apstiprināt ieinteresētību.

62. pants Paziņojumi par kvalifikācijas sistēmu

Ja līgumslēdzēji izvēlas izveidot kvalifikācijas sistēmu saskaņā ar 71. pantu, par šādu sistēmu paziņo, kā minēts X pielikumā, norādot kvalifikācijas sistēmas mērķi un to, kā gūt piekļuvi noteikumiem par minētās sistēmas darbību. Ja sistēmas darbība ilgst vairāk nekā trīs gadus, paziņojumu publicē katru gadu. Ja sistēmas darbība ilgst mazāk nekā trīs gadus, pietiek ar pirmo paziņojumu.

63. pants Paziņojumi par līgumu

Paziņojumus par līgumu var izmantot iepirkuma izsludināšanai saistībā ar visām procedūrām. Šādos paziņojumos iekļauj XI pielikuma attiecīgajā daļā izklāstīto informāciju, un tos publicē saskaņā ar 65. pantu.

64. pants Paziņojumi par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu

1. Divu mēnešu laikā pēc līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas vai vispārīgās vienošanās noslēgšanas līgumslēdzēji informē par iepirkuma procedūras rezultātiem, nosūtot paziņojumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.

Šādi paziņojumi ietver XII pielikumā izklāstīto informāciju, un tos publicē saskaņā ar 65. pantu.

2. Ja iepirkums par attiecīgo līgumu izsludināts periodiska informatīva paziņojuma veidā un ja 12 mēnešu laikposmā, uz ko attiecas periodisks informatīvs paziņojums, līgumslēdzējs neplāno piešķirt turpmākus līgumus, to īpaši norāda paziņojumā par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu.

Saskaņā ar 45. pantu noslēgto vispārīgo vienošanos gadījumā līgumslēdzējiem nav pienākuma sūtīt paziņojumu par iepirkuma procedūras rezultātiem attiecībā uz katru līgumu, kura pamatā ir minētā vispārīgā vienošanās.

Līgumslēdzēji divu mēnešu laikā pēc katra līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas nosūta paziņojumu par līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas, pamatojoties uz dinamisko iepirkumu sistēmu. Līgumslēdzēji tomēr var sagrupēt šādus paziņojumus pa ceturkšņiem. Šādā gadījumā tie nosūta apkopotos paziņojumus divu mēnešu laikā pēc katra ceturkšņa beigām.

3. Saskaņā ar XII pielikumu sniegto un publicēšanai paredzēto informāciju publicē saskaņā ar IX pielikumu. Daļu informācijas par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu vai vispārīgās vienošanās noslēgšanu var nepublicēt, ja šādas informācijas atklāšana kavētu tiesību aktu izpildi vai citādi būtu pretrunā sabiedrības interesēm, vai kaitētu konkrēta — valsts vai privāta — ekonomikas dalībnieka likumīgām saimnieciskajām interesēm, tostarp tāda ekonomikas dalībnieka interesēm, kuram ir piešķirtas līguma slēgšanas tiesības, vai varētu ierobežot godīgu konkurenci starp ekonomikas dalībniekiem.

Pētniecības un izstrādes pakalpojumu līgumu gadījumā ir pietiekami, ja informācija par pakalpojumu būtību un apmēru ietver attiecīgi tikai:

a)      norādi „pētniecības un izstrādes pakalpojumi”, ja līguma slēgšanas tiesības ir piešķirtas sarunu procedūrā bez iepirkuma izsludināšanas saskaņā ar 44. panta b) apakšpunktu;

b)      vismaz tikpat detalizētu informāciju kā norādīts paziņojumā, ko izmantoja iepirkuma izsludināšanai.

4. Informāciju, kas sniegta saskaņā ar XII pielikumu un atzīmēta kā informācija, kas nav paredzēta publicēšanai, publicē vienīgi vienkāršotā formā un saskaņā ar IX pielikumu statistikas mērķiem.

65. pants Paziņojumu publicēšanas veidlapas un kārtība

1. Paziņojumos, kas minēti 61.–64. pantā, ietver XI, X, VI A, VI B un XII pielikumā izklāstīto informāciju, ko sniedz standarta veidlapās, ietverot arī standarta veidlapas labojumiem.

Minētās standarta veidlapas sagatavo Komisija. Attiecīgos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 100. pantā minēto konsultēšanās procedūru.

2. Direktīvas 61.–64. pantā minētos paziņojumus sagatavo, elektroniski nosūta Komisijai un publicē saskaņā ar IX pielikumu. Paziņojumus publicē ne vēlāk kā piecas dienas pēc to nosūtīšanas. Paziņojumu publicēšanas izmaksas, kas radušās Komisijai, sedz Savienība.

3. Iepirkuma izsludināšanas paziņojuma direktīvas 39. panta 2. punkta nozīmē pilnu tekstu publicē kādā no Savienības oficiālajām valodām, ko izvēlējies līgumslēdzējs. Autentisks ir tikai šajā valodā publicētais teksts. Katra paziņojuma galveno elementu kopsavilkumu publicē pārējās oficiālajās valodās.

4. Komisija nodrošina, ka 61. panta 2. punktā minēto periodisko informatīvo paziņojumu, 46. panta 3. punkta a) apakšpunktā minēto iepirkumu izsludināšanas paziņojumu, ar kuriem izveido dinamisko iepirkumu sistēmu, un paziņojumu par kvalifikācijas sistēmu, ko saskaņā ar 39. panta 2. punkta b) apakšpunktu izmanto iepirkuma izsludināšanai, pilno tekstu un kopsavilkumu turpina publicēt:

a)      periodisku informatīvu paziņojumu gadījumā — 12 mēnešus vai līdz dienai, kad saņemts paziņojums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, kā paredzēts 64. panta 2. punktā, norādot, ka nākamajā 12 mēnešu laikposmā, uz ko attiecas iepirkuma izsludināšanas paziņojums, turpmākas līgumu slēgšanas tiesības nepiešķirs;

b)      tādu iepirkuma izsludināšanas paziņojumu gadījumā, ar kuriem izveido dinamisko iepirkumu sistēmu, — dinamiskās iepirkumu sistēmas darbības laikā;

c)      paziņojumu par kvalifikācijas sistēmu gadījumā — kvalifikācijas sistēmas darbības laikā.

5. Līgumslēdzēji nodrošina, ka tie var sniegt pierādījumu par datumu, kuros paziņojums ir nosūtīts.

Komisija nosūta līgumslēdzējam apstiprinājumu par paziņojuma saņemšanu un nosūtītās informācijas publicēšanu, norādot tajā publikācijas datumu. Šāds apstiprinājums ir publikācijas apliecinājums.

6. Līgumslēdzēji var publicēt paziņojumus par tādu būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, uz kuriem neattiecas šajā direktīvā noteiktās publicēšanas prasības, ar nosacījumu, ka minētos paziņojumus elektroniski nosūta Komisijai saskaņā ar IX pielikumā norādīto nosūtīšanas formātu un kārtību.

66. pants Publicēšana attiecīgajā valstī

1. Kamēr 61.–64. punktā minētie paziņojumi un tajos ietvertā informācija nav publicēta saskaņā ar 65. pantu, attiecīgajā valstī nepublicē ne paziņojumus, ne to saturu.

2. Attiecīgajā valstī publicētajos paziņojumos ietvertā informācija neatšķiras no informācijas paziņojumos, kas nosūtīti Komisijai vai publicēti pircēja profilā, turklāt tajos norāda datumu, kurā paziņojums ir nosūtīts Komisijai vai publicēts pircēja profilā.

3. Periodiskus informatīvus paziņojumus nepublicē pircēja profilā, iekams Komisijai nav nosūtīts paziņojums par to publicēšanu minētajā formātā; tajos norāda šīs nosūtīšanas datumu.

67. pants Iepirkuma procedūras dokumentu elektroniskā pieejamība

1. Līgumslēdzēji bez maksas nodrošina neierobežotu, pilnu un tiešu elektronisko piekļuvi iepirkuma procedūras dokumentiem, sākot no dienas, kad publicēts paziņojums saskaņā ar 65. pantu, vai no dienas, kurā ir nosūtīts uzaicinājums apstiprināt ieinteresētību. Ja paziņojumu par kvalifikācijas sistēmu izmanto iepirkuma izsludināšanai, šādu piekļuvi piedāvā pēc iespējas ātrāk un ne vēlāk kā dienā, kad ir nosūtīts uzaicinājums iesniegt piedāvājumu vai piedalīties sarunās. Paziņojuma vai minēto uzaicinājumu tekstā norāda interneta adresi, kurā var piekļūt dokumentācijai.

2. Ja pieprasīts laikus, tad līgumslēdzēji vai kompetentās struktūrvienības sniedz papildu informāciju par specifikācijām un visus pavaddokumentus ne vēlāk kā sešas dienas pirms piedāvājumu saņemšanai noteiktā termiņa. Paātrinātas atklātas procedūras gadījumā, kā minēts 40. panta 3. punktā, šis termiņš ir četras dienas.

68. pants Uzaicinājumi iesniegt piedāvājumu, piedalīties sarunās vai apstiprināt ieinteresētību

1. Slēgtās procedūrās, inovācijas partnerībās un sarunu procedūrās ar iepirkuma iepriekšēju izsludināšanu līgumslēdzēji vienlaikus rakstiski uzaicina atlasītos kandidātus iesniegt piedāvājumus vai piedalīties sarunās.

Ja periodisku informatīvu paziņojumu izmanto iepirkuma izsludināšanai saskaņā ar 39. panta 2. punkta a) apakšpunktu, līgumslēdzēji vienlaikus rakstiski uzaicina ieinteresētos ekonomikas dalībniekus, lai tie apstiprinātu turpmāku ieinteresētību.

2. Šā panta 1. punktā minētajos uzaicinājumos ietver atsauci uz elektronisko adresi, kurā elektroniski ir tieši pieejamas specifikācijas un citi pavaddokumenti. Turklāt šādos uzaicinājumos iekļauj XIII pielikumā izklāstīto informāciju.

69. pants Informācija kvalifikācijas pieprasītājiem, kandidātiem un pretendentiem

1. Līgumslēdzēji pēc iespējas drīz informē visus kandidātus un pretendentus par pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz vispārīgās vienošanās noslēgšanu, līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu vai iekļaušanu dinamiskajā iepirkumu sistēmā, tostarp pamatojot visus lēmumus neslēgt vispārīgo vienošanos, nepiešķirt tiesības slēgt līgumu, par ko bijis izsludināts iepirkums, vai sākt procedūru no jauna, vai neīstenot dinamisko iepirkumu sistēmu.

2. Pēc attiecīgās personas pieprasījuma līgumslēdzēji iespējami drīzāk — un jebkurā gadījumā 15 dienu laikā pēc rakstiska pieprasījuma saņemšanas — informē:

a)      katru neizraudzīto kandidātu par viņa dalības pieteikuma noraidīšanas iemesliem;

b)      katru neizraudzīto pretendentu par piedāvājuma noraidīšanas iemesliem, tostarp — attiecībā uz 54. panta 5. un 6. punktā minētajiem gadījumiem — norādot pamatojumu lēmumam par līdzvērtības neesību vai lēmumam par to, ka būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi neatbilst darbības rezultātiem vai funkcionālajām prasībām;

c)      katru pretendentu, kurš iesniedzis pieņemamu piedāvājumu, — par atlasītā piedāvājuma raksturlielumiem un nosacītajām priekšrocībām, kā arī norāda izraudzītā pretendenta nosaukumu vai vispārīgās vienošanās puses;

d)      katru pretendentu, kurš iesniedzis pieņemamu piedāvājumu, — par sarunu un dialoga ar pretendentiem norisi un virzību.

3. Līgumslēdzēji var nolemt, ka daļu informācijas par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu vai vispārīgās vienošanās noslēgšanu, vai iekļaušanu dinamiskajā iepirkumu sistēmā, kā minēts 1. punktā, nepublicē, ja šādas informācijas atklāšana kavētu tiesību aktu izpildi, būtu pretrunā sabiedrības interesēm, kaitētu konkrēta — valsts vai privāta — ekonomikas dalībnieka likumīgām saimnieciskajām interesēm, tostarp tāda ekonomikas dalībnieka interesēm, kuram ir piešķirtas līguma slēgšanas tiesības, vai varētu ierobežot godīgu konkurenci ekonomikas dalībnieku starpā.

4. Līgumslēdzēji, kas izveido un izmanto kvalifikācijas sistēmu, informē pieteikumu iesniedzējus par savu lēmumu attiecībā uz kvalificēšanu sešu mēnešu laikā.

Ja lēmuma pieņemšanai vajadzēs vairāk nekā četrus mēnešus no pieteikuma saņemšanas, līgumslēdzējs divu mēnešu laikā pēc attiecīgā pieteikuma saņemšanas informē pieteikuma iesniedzēju par iemesliem, ar ko pamato ilgāku termiņu, un par dienu, līdz kurai pieteikumu apstiprinās vai noraidīs.

5. Pieteikumu iesniedzējus, kuru kvalificēšanu noraida, informē par attiecīgo lēmumu un noraidījuma iemesliem pēc iespējas drīzāk un nekādā gadījumā ne vēlāk kā 15 dienas pēc lēmuma pieņemšanas. Iemeslus pamato ar 71. panta 2. punktā minētajiem kvalifikācijas kritērijiem.

6. Līgumslēdzēji, kas izveido un izmanto kvalifikācijas sistēmu, ekonomikas dalībnieka kvalificēšanu var izbeigt vienīgi tādu iemeslu dēļ, kas pamatoti ar 71. panta 2. punktā minētajiem kvalifikācijas kritērijiem. Nodomu par kvalificēšanas izbeigšanu rakstiski paziņo ekonomikas dalībniekam iepriekš, norādot iemeslu vai iemeslus, ar ko pamato minēto rīcību, vismaz 15 dienas pirms dienas, kad kvalificēšanu paredzēts izbeigt.

3. iedaļa Dalībnieku atlase un līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana

70. pants Vispārīgi principi

1. Veicot dalībnieku atlasi iepirkuma procedūrās, piemēro šādus kumulatīvos noteikumus:

a)      līgumslēdzēji, kas ir noteikuši pretendentu vai kandidātu izslēgšanas noteikumus un kritērijus saskaņā ar 72. panta 1. punktu vai 74. panta 2. punktu, izslēdz no procedūras ekonomikas dalībniekus, kuri noteikti saskaņā ar šādiem noteikumiem un atbilst šādiem kritērijiem;

b)      līgumslēdzēji izraugās pretendentus un kandidātus saskaņā ar objektīviem noteikumiem un kritērijiem, kas noteikti saskaņā ar 72. un 74. pantu;

c)      slēgtās procedūrās, sarunu procedūrās ar iepirkuma izsludināšanu un inovācijas partnerībās līgumslēdzēji attiecīgā gadījumā saskaņā ar 72. panta 2. punktu samazina to kandidātu skaitu, kas atlasīti saskaņā ar šā punkta a) un b) apakšpunktu.

2. Ja iepirkumu izsludina, izmantojot paziņojumu par kvalifikācijas sistēmu, un lai iepirkuma procedūrās atlasītu dalībniekus izsludinātajā iepirkumā paredzētu konkrētu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai, līgumslēdzēji:

a)      ekonomikas dalībniekus kvalificē saskaņā ar 71. pantu;

b)      šādi kvalificētiem ekonomikas dalībniekiem piemēro tos 1. punkta noteikumus, kas attiecas uz slēgtām procedūrām vai sarunu procedūrām, vai inovācijas partnerībām.

3. Atlasot dalībniekus slēgtai procedūrai vai sarunu procedūrai, vai inovācijas partnerībai, lai pieņemtu lēmumu par kvalifikāciju, vai atjauninot kritērijus un noteikumus, līgumslēdzēji:

a)      nenosaka dažiem ekonomikas dalībniekiem tādus administratīvus, tehniskus vai finansiālus nosacījumus, kādus nenoteiktu citiem ekonomikas dalībniekiem;

b)      nepieprasa pārbaudes vai pierādījumus, kas dublē jau pieejamus objektīvus pierādījumus.

4. Līgumslēdzēji pārliecinās, ka atlasīto pretendentu iesniegtie piedāvājumi atbilst noteikumiem un prasībām, kas piemērojamas piedāvājumiem, un piešķir līguma slēgšanas tiesības, pamatojoties uz 76. un 79. pantā noteiktajiem kritērijiem, kā arī ņemot vērā 58. pantu.

5. Līgumslēdzēji var izlemt nepiešķirt tiesības slēgt līgumu pretendentam, kas iesniedzis vislabāko piedāvājumu, ja tie ir konstatējuši, ka piedāvājums vismaz līdzvērtīgā veidā neatbilst Savienības tiesību aktos noteiktajām saistībām sociālo un darba tiesību jomā vai vides jomā, vai XIV pielikumā uzskaitīto starptautisko sociālo un vides tiesību noteikumiem.

6. Atklātās procedūrās līgumslēdzēji var izlemt, ka piedāvājumi ir jāizskata, pirms tiek pārbaudīta pretendentu piemērotība, ar nosacījumu, ka ir ievēroti 70.–79. panta attiecīgie noteikumi, tostarp noteikums, ka līgumu nepiešķir pretendentam, kas būtu ticis izslēgts saskaņā ar 74. pantu vai kas neatbilst līgumslēdzēja noteiktajiem atlases kritērijiem saskaņā ar 72. panta 1. punktu un 74. pantu.

7. Komisija saskaņā ar 98. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu XIV pielikumā doto sarakstu, kad tas ir nepieciešams jaunu starptautisko nolīgumu noslēgšanas vai spēkā esošo starptautisko nolīgumu grozījumu dēļ.

1. apakšiedaļa Kvalifikācija un kvalifikācijas atlase

71. pants Kvalifikācijas sistēmas

1. Līgumslēdzēji, kas to vēlas, var izstrādāt un izmantot ekonomikas dalībnieku kvalifikācijas sistēmu.

Līgumslēdzēji, kas izveido vai izmanto kvalifikācijas sistēmu, nodrošina, ka ekonomikas dalībnieki jebkurā laikā var pieprasīt kvalificēšanu.

2. Saskaņā ar 1. punktu paredzētā sistēma var ietvert dažādus kvalifikācijas posmus.

Līgumslēdzēji paredz objektīvus noteikumus un kritērijus to ekonomikas dalībnieku izslēgšanai un atlasei, kas pieprasa kvalificēšanu, un kvalifikācijas sistēmas darbības noteikumus, ietverot tādus jautājumus kā ierakstīšana sistēmā, kvalifikācijas periodiska atjaunināšana, ja tādu piemēro, un sistēmas darbības ilgums.

Ja minētie kritēriji un noteikumi ietver tehniskās specifikācijas, piemēro 54.–56. pantu. Kritērijus un noteikumus vajadzības gadījumā var atjaunināt.

3. Šā panta 2. punktā minētos kritērijus un noteikumus ekonomikas dalībniekiem dara pieejamus pēc pieprasījuma. Ieinteresētos ekonomikas dalībniekus informē par minētajiem atjauninātajiem kritērijiem un noteikumiem.

Ja līgumslēdzējs uzskata, ka citu konkrētu subjektu vai struktūru kvalifikācijas sistēma atbilst tā prasībām, tas ieinteresētajiem ekonomikas dalībniekiem dara zināmus šādu subjektu vai struktūru nosaukumus.

4. Veic kvalificēto ekonomikas dalībnieku rakstisku uzskaiti; to var iedalīt kategorijās atbilstoši tā līguma veidam, attiecībā uz kuru attiecīgā kvalifikācija ir derīga.

5. Ja iepirkumu izsludina, izmantojot paziņojumu par kvalifikācijas sistēmu, tajā ietverto konkrēto būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības piešķir, izmantojot slēgtas procedūras vai sarunu procedūras, kurās visus pretendentus un dalībniekus atlasa no kandidātiem, kas jau ir kvalificēti saskaņā ar šādu sistēmu.

6. Maksas, ko piemēro saistībā ar kvalificēšanas pieprasījumiem vai ar tādas kvalifikācijas atjaunināšanu vai saglabāšanu, kura jau iegūta saskaņā ar sistēmu, ir samērīgas ar saistītajām izmaksām.

72. pants Kvalifikācijas atlases kritēriji

1. Līgumslēdzēji var noteikt objektīvus noteikumus un kritērijus pretendentu vai kandidātu izslēgšanai un atlasei; minētos noteikumus un kritērijus dara pieejamus interesētajiem ekonomikas dalībniekiem.

2. Ja līgumslēdzējiem ir jānodrošina atbilstīgs līdzsvars starp iepirkuma procedūras specifiku un resursiem, kas vajadzīgi tās īstenošanai, tie var slēgtu procedūru, sarunu procedūru vai inovācijas partnerības ietvaros noteikt objektīvus noteikumus un kritērijus, lai atspoguļotu šo vajadzību un lai varētu samazināt to kandidātu skaitu, kurus uzaicinās iesniegt piedāvājumu vai piedalīties sarunās. Saistībā ar kandidātu skaitu tomēr ņem vērā nepieciešamību nodrošināt atbilstīgu konkurenci.

73. pants Paļaušanās uz citu subjektu spējām

1. Ja objektīvie noteikumi un kritēriji to ekonomikas dalībnieku izslēgšanai un atlasei, kas pieprasa kvalificēšanu kvalifikācijas sistēmā, ietver prasības attiecībā uz ekonomikas dalībnieka saimniecisko un finansiālo stāvokli vai uz tā tehnisko un profesionālo spēju, ekonomikas dalībnieks var vajadzības gadījumā paļauties uz citu subjektu spēju neatkarīgi no tā, kāds ir tā un šo subjektu attiecību juridiskais raksturs. Šādā gadījumā ekonomikas dalībnieks pierāda līgumslēdzējam, ka minētie resursi būs tam pieejami visā kvalifikācijas sistēmas spēkā esības laikā, piemēram, pierādot minēto subjektu attiecīgu apņemšanos. Attiecībā uz saimniecisko un finansiālo stāvokli līgumslēdzēji var pieprasīt, lai ekonomikas dalībnieks un šie subjekti būtu kopīgi atbildīgi par līguma izpildi.

Saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem ekonomikas dalībnieku grupa, kā minēts 30. pantā, var paļauties uz grupas dalībnieku vai citu subjektu spējām.

2. Ja objektīvie noteikumi un kritēriji kandidātu un pretendentu izslēgšanai un atlasei atklātas procedūras, slēgtas procedūras, sarunu procedūras vai inovācijas partnerības ietvaros ietver prasības attiecībā uz ekonomikas dalībnieka saimniecisko un finansiālo stāvokli vai uz tā tehnisko un profesionālo spēju, ekonomikas dalībnieks var vajadzības gadījumā paļauties uz citu subjektu spēju neatkarīgi no tā, kāds ir tā un šo subjektu attiecību juridiskais raksturs. Šajā gadījumā ekonomikas dalībnieks pierāda līgumslēdzējam, ka vajadzīgie resursi būs tam pieejami, piemēram, uzrādot minēto subjektu attiecīgu apņemšanos. Attiecībā uz saimniecisko un finansiālo stāvokli līgumslēdzēji var pieprasīt, lai ekonomikas dalībnieks un šie subjekti būtu kopīgi atbildīgi par līguma izpildi.

Saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem ekonomikas dalībnieku grupa, kā minēts 30. pantā, var paļauties uz grupas dalībnieku vai citu subjektu spējām.

3. Attiecībā uz būvdarbu un pakalpojumu līgumiem un izvietošanas un uzstādīšanas darbiem saistībā ar piegādes līgumu līgumslēdzēji var pieprasīt, lai konkrētus kritiski svarīgus uzdevumus pildītu tieši pats pretendents vai — ja piedāvājumu iesniedz ekonomikas dalībnieku grupa, kā minēts 30. pantā, — grupas dalībnieks.

74. pants [Direktīvā 2004/18/EK] paredzēto izslēgšanas iemeslu un atlases kritēriju izmantošana

1. Objektīvie noteikumi un kritēriji to ekonomikas dalībnieku izslēgšanai un atlasei, kas pieprasa kvalificēšanu kvalifikācijas sistēmā, un objektīvie noteikumi un kritēriji kandidātu un pretendentu izslēgšanai un atlasei atklātā procedūrā, slēgtā procedūrā, sarunu procedūrās vai inovācijas partnerībās var ietvert [Direktīvas 2004/18/EK] 55. pantā uzskaitītos izslēgšanas iemeslus saskaņā ar minētajā pantā izklāstītajiem noteikumiem un nosacījumiem.

Ja līgumslēdzējs ir līgumslēdzēja iestāde, šie kritēriji un noteikumi ietver [Direktīvas 2004/18/EK] 55. panta 1. un 2. punktā noteiktos izslēgšanas iemeslus saskaņā ar minētajā panta izklāstītajiem noteikumiem un nosacījumiem.

2. Šā panta 1. punktā minētie kritēriji un noteikumi var ietvert [Direktīvas 2004/18/EK] 56. pantā izklāstītos atlases kritērijus saskaņā ar minētajā pantā izklāstītajiem noteikumiem un nosacījumiem, it sevišķi attiecībā uz gada apgrozījuma prasību ierobežojumiem, kā noteikts saskaņā ar minētā panta 3. punkta otro daļu.

3. Lai piemērotu šā panta 1. un 2. punktu, piemēro [Direktīvas 2004/18/EK] 57.–60. pantu.

75. pants Kvalitātes nodrošināšanas standarti un vides vadības standarti

1. Ja līgumslēdzēji pieprasa sertifikātus, ko sagatavojušas neatkarīgas struktūras un kas apliecina, ka ekonomikas dalībnieks atbilst konkrētiem kvalitātes nodrošināšanas standartiem, tostarp attiecībā uz personu ar invaliditāti piekļuvi, tie atsaucas uz kvalitātes nodrošināšanas sistēmām, kuru pamatā ir attiecīgo Eiropas standartu sērijas, ko apstiprinājušas akreditētas struktūras, kuras atbilst Eiropas standartu prasībām attiecībā uz sertifikāciju.

Līgumslēdzēji atzīst līdzvērtīgus sertifikātus, ko izdevušas citu dalībvalstu struktūras. No ekonomikas dalībniekiem, kam nav pieejami šādi sertifikāti vai nav iespējas tos saņemt attiecīgajos termiņos, līgumslēdzēji pieņem arī citus līdzvērtīgus kvalitātes nodrošinājuma pasākumu pierādījumus.

2. Ja līgumslēdzēji pieprasa, lai tiktu iesniegti sertifikāti, ko sagatavojušas neatkarīgas struktūras un kas apliecina, ka ekonomikas dalībnieks atbilst konkrētām vides vadības shēmām vai standartiem, tie atsaucas uz Eiropas Savienības Vides vadības un audita sistēmu (EMAS) vai uz citām vides vadības shēmām, kuras atzītas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1221/2009[49] 45. pantu, vai citiem vides vadības standartiem, kas pamatojas uz attiecīgajiem Eiropas vai starptautiskajiem standartiem, kurus izstrādājušas akreditētas struktūras.

Līgumslēdzēji atzīst līdzvērtīgus sertifikātus, ko izdevušas citu dalībvalstu struktūras. No ekonomikas dalībniekiem, kam nav pieejami šādi sertifikāti vai nav iespējas tos saņemt attiecīgajos termiņos, līgumslēdzēji pieņem arī citus līdzvērtīgus vides vadības pasākumu pierādījumus.

3. Saskaņā ar 97. pantu dalībvalstis citām dalībvalstīm pēc pieprasījuma nodrošina visu informāciju, kas saistīta ar dokumentiem, kuri iesniegti, lai pierādītu atbilstību šā panta 1. un 2. punktā minētajiem kvalitātes un vides standartiem.

2. apakšiedaļa Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana

76. pants Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji

1. Neskarot valsts normatīvos vai administratīvos aktus attiecībā uz atlīdzību par konkrētu pakalpojumu sniegšanu, līgumslēdzēji piešķir tiesības slēgt līgumus saskaņā ar šādiem kritērijiem:

a)      saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums;

b)      viszemākās izmaksas.

Izmaksas pēc līgumslēdzēja izvēles var novērtēt, pamatojoties tikai uz cenu vai izmantojot rentabilitātes pieeju, piemēram, aprites cikla izmaksu pieeju, saskaņā ar 77. pantā izklāstītajiem nosacījumiem.

2. Saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, kā minēts 1. punkta a) apakšpunktā, no līgumslēdzēja perspektīvas tiek noteikts, pamatojoties uz kritērijiem, kas saistīti ar attiecīgā līguma priekšmetu.

Minētie kritēriji papildus cenai vai izmaksām, kā minēts 1. punkta b) apakšpunktā, ietver citus kritērijus, kas saistīti ar attiecīgā līguma priekšmetu, kā:

(a)     kvalitāte, ietverot tehniskās priekšrocības, estētiskās un funkcionālās īpašības, pieejamība, projektēšana visu lietotāju ērtībām, vides raksturlielumi un inovatīvais raksturs;

(b)     pakalpojumu līgumiem un līgumiem, kas saistīti ar būvdarbu projektēšanu, var ņemt vērā tā personāla organizāciju, kvalifikāciju un pieredzi, kurš norīkots attiecīgā līguma izpildei, paredzot, ka pēc līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas šādu personālu drīkst aizstāt tikai ar līgumslēdzēja piekrišanu, kam jāpārliecinās, ka aizstājēji nodrošina līdzvērtīgu organizāciju un kvalitāti;

c)      pēcpārdošanas pakalpojumi un tehniskā palīdzība, piegādes datums un piegādes laikposms vai pabeigšanas laikposms, saistības attiecībā uz rezerves daļām un piegādes drošība;

d)      pieprasīto būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu konkrētais ražošanas vai sniegšanas process vai citi aprites cikla posmi, kā minēts 2. panta 22. punktā, ciktāl minētie kritēriji ir norādīti saskaņā ar 4. punktu un attiecas uz faktoriem, kas ir tieši iesaistīti minētajos procesos un kas raksturo pieprasīto būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu konkrēto ražošanas vai sniegšanas procesu.

3. Dalībvalstis var noteikt, ka konkrēta veida līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas pamatā ir saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, kā minēts 1. punkta a) apakšpunktā un 2. punktā.

4. Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji nenodrošina līgumslēdzējam neierobežotu izvēles brīvību. Šie kritēriji nodrošina efektīvas konkurences iespēju, un tos papildina ar prasībām, kas ļauj efektīvi pārbaudīt pretendentu sniegto informāciju. Līgumslēdzēji, pamatojoties uz pretendentu sniegto informāciju un pierādījumiem, efektīvi pārbauda, vai piedāvājumi atbilst līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem.

5. Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajā gadījumā līgumslēdzējs norāda kritēriju relatīvo svērumu, ko tas izmantos, lai noteiktu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu.

Kritērijiem piešķirto svērumu var izteikt, nosakot diapazonu ar attiecīgu maksimālo starpību.

Ja svērumu noteikšana nav iespējama objektīvu iemeslu dēļ, līgumslēdzējs norāda kritērijus, sakārtojot tos secībā pēc nozīmības.

Relatīvo svērumu vai nozīmības secību attiecīgā gadījumā nosaka paziņojumā, ko izmanto iepirkuma izsludināšanai, uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību, uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu vai piedalīties sarunās, vai specifikācijās.

77. pants Aprites cikla izmaksas

1. Aprites cikla izmaksas aptver, ciktāl attiecināms, šādas preces, pakalpojuma vai būvdarbu aprites cikla izmaksas, kā definēts 2. panta 22. punktā:

a)      iekšējās izmaksas, tostarp izmaksas, kas saistītas ar iegādi, piemēram, ražošanas izmaksas, izmantošanu, piemēram, elektroenerģijas patēriņš un apkopes izmaksas, un aprites cikla beigām, piemēram, savākšanas un otrreizējas pārstrādes izmaksas, un

b)      ārējās vides izmaksas, kas tieši saistītas ar aprites ciklu — ar nosacījumu, ka tās var izteikt naudas izteiksmē un pārbaudīt — un kas var ietvert siltumnīcefekta gāzu emisijas un citu piesārņotāju emisijas izmaksas un citas klimata pārmaiņu mazināšanas izmaksas.

2. Ja līgumslēdzēji novērtē izmaksas, izmantojot aprites cikla izmaksu pieeju, tie iepirkuma procedūras dokumentos norāda metodiku, kas izmantota aprites cikla izmaksu aprēķināšanai. Izmantotajai metodikai jāatbilst visiem šādiem nosacījumiem:

a)      tā ir izstrādāta, pamatojoties uz zinātnisku informāciju, vai balstās uz citiem objektīvi pārbaudāmiem un nediskriminējošiem kritērijiem;

b)      tā ir noteikta atkārtotai vai pastāvīgai izmantošanai;

c)      tā ir pieejama visām ieinteresētajām personām.

Līgumslēdzēji atļauj ekonomikas dalībniekiem, tostarp ekonomikas dalībniekiem no trešām valstīm, izmantot atšķirīgu metodiku piedāvājumu aprites cikla izmaksu noteikšanai ar nosacījumu, ka ekonomikas dalībnieki pierāda, ka šī metodika atbilst a), b) un c) apakšpunktā noteiktajām prasībām un ir līdzvērtīga līgumslēdzēja norādītajai metodikai.

3. Ja kopēja metodika aprites cikla izmaksu aprēķināšanai ir pieņemta kā Savienības tiesību akta daļa, arī ar nozaru regulējumā pieņemtajiem deleģētajiem aktiem, to piemēro gadījumos, kad aprites cikla izmaksas ir ietvertas 76. panta 1. punktā minētajos līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijos.

Šādu tiesību aktu un deleģēto aktu saraksts ir ietverts XV pielikumā. Saskaņā ar 98. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz šā saraksta atjaunināšanu, ja minētie grozījumi ir vajadzīgi saistībā ar jauna tiesību akta pieņemšanu vai šādu tiesību aktu atcelšanu vai grozīšanu.

78. pants Piešķiršanas ierobežojumi

Līgumslēdzēji neslēdz līgumu ar izraudzīto pretendentu, ja ir atbilstība kādam no šiem nosacījumiem:

a)           pretendents nevar uzrādīt sertifikātus un dokumentus, kas vajadzīgi saskaņā ar 74. panta 3. punktu;

b)           pretendenta sniegtais apliecinājums saskaņā ar 37. pantu ir nepatiess;

c)           pretendenta sniegtais paziņojums saskaņā ar 36. panta 3. punkta b) apakšpunktu ir nepatiess.

79. pants Nepamatoti lēti piedāvājumi

1. Līgumslēdzējs pieprasa ekonomikas dalībniekiem paskaidrot piemēroto cenu vai izmaksas, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)      pieprasītā cena vai izmaksas ir par vairāk nekā 50 % zemākas nekā pārējo piedāvājumu vidējā cena vai izmaksas;

b)      pieprasītā cena vai izmaksas ir par vairāk nekā 20 % zemākas nekā otrā lētākā piedāvājuma cena vai izmaksas;

c)      ir iesniegti vismaz pieci piedāvājumi.

2. Līgumslēdzēji var šādus paskaidrojumus pieprasīt arī, ja piedāvājumi šķiet nepamatoti lēti citu iemeslu dēļ.

3. Šā panta 1. un 2. punktā minētie paskaidrojumi var it sevišķi attiekties uz:

a)      to, kādā veidā būvniecības, ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas procesā panāk ietaupījumus;

b)      izraudzītajiem tehniskajiem risinājumiem vai kādiem īpaši izdevīgiem būvdarbu veikšanas vai preču piegādes, vai pakalpojumu sniegšanas apstākļiem, kas ir pieejami pretendentam;

c)      pretendenta piedāvāto būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu oriģinalitāti;

d)      vismaz līdzvērtīgu atbilstību Savienības tiesību aktos noteiktajām saistībām sociālo un darba tiesību jomā vai vides tiesību aktu jomā, vai starptautisko sociālo un vides tiesību noteikumu jomā, kā uzskaitīts XIV pielikumā, vai, ja tādi netiek piemēroti, citiem noteikumiem, kas nodrošina līdzvērtīgu aizsardzību;

e)      pretendenta iespējām saņemt valsts atbalstu.

4. Līgumslēdzējs pārbauda sniegto informāciju, apspriežoties ar pretendentu.

Tas var noraidīt piedāvājumu tikai tad, ja liecības nepamato zemo cenas vai izmaksu līmeni, ņemot vērā 3. punktā minētos elementus.

Līgumslēdzēji noraida piedāvājumu, ja ir konstatējuši, ka piedāvājums ir nepamatoti lēts, jo neatbilst Savienības tiesību aktos noteiktajām saistībām sociālo un darba tiesību jomā vai vides jomā, vai starptautisko sociālo un vides tiesību noteikumiem, kā uzskaitīts XIV pielikumā.

5. Ja līgumslēdzējs konstatē, ka piedāvājums ir nepamatoti lēts, jo pretendents ir saņēmis valsts atbalstu, piedāvājumu šā iemesla dēļ var noraidīt tikai pēc apspriešanās ar pretendentu, ja pretendents nevar līgumslēdzēja noteiktā saprātīgā termiņā pierādīt, ka attiecīgais atbalsts bija saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta nozīmē. Ja līgumslēdzējs noraida piedāvājumu minēto apstākļu dēļ, tas par to informē Komisiju.

6. Saskaņā ar 97. pantu dalībvalstis citām dalībvalstīm pēc pieprasījuma nodrošina visu informāciju, kas saistīta ar liecībām un dokumentiem, kuri iesniegti attiecībā uz 3. punktā uzskaitītajiem datiem.

IV nodaļa Līgumu izpilde

80. pants Līgumu izpildes nosacījumi

Līgumslēdzēji var paredzēt īpašus nosacījumus attiecībā uz līguma izpildi ar noteikumu, ka tie ir norādīti iepirkuma izsludināšanas paziņojumā vai specifikācijās. Minētie nosacījumi var jo īpaši attiekties uz sociālajiem un vides apsvērumiem. Tie var arī ietvert prasību, ka ekonomikas dalībnieki paredz kompensāciju par cenas svārstību izraisīto cenas pieauguma risku (riska ierobežošana), kas var ievērojami ietekmēt līguma izpildi.

81. pants Apakšuzņēmēji

1. Līgumslēdzēji pēc pašu iniciatīvas vai saskaņā ar dalībvalsts prasībām iepirkuma procedūras dokumentos var pieprasīt, lai pretendents savā piedāvājumā norāda tās līguma daļas, kuru izpildei tas ir paredzējis slēgt apakšuzņēmuma līgumus ar trešām personām, un visus ierosinātos apakšuzņēmējus.

2. Dalībvalstis var paredzēt, ka pēc apakšuzņēmēja pieprasījuma un ar nosacījumu, ka to atļauj līguma būtība, līgumslēdzējs pienākošos maksājumus par galvenajam darbuzņēmējam sniegtajiem pakalpojumiem, piegādēm vai būvdarbiem pārskaita tieši apakšuzņēmējam. Šādā gadījumā dalībvalstis ievieš atbilstīgus mehānismus, kas ļauj galvenajam darbuzņēmējam iebilst pret neatbilstīgiem maksājumiem. Minētās maksājumu metodes kārtību nosaka iepirkuma procedūras dokumentos.

3. Šā panta 1.–2. punkts neskar galvenā ekonomikas dalībnieka atbildības jomu.

82. pants Līgumu grozījumi to darbības laikā

1. Būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līguma noteikumu būtiskus grozījumus tā darbības laikā uzskata par jaunu piešķiršanu šīs direktīvas nozīmē un rīko jaunu iepirkuma procedūru saskaņā ar šo direktīvu.

2. Līguma grozījumus tā darbības laikā uzskata par būtiskiem 1. punkta nozīmē, ja grozījumi ievērojami maina sākotnēji noslēgto līgumu. Jebkurā gadījumā, neskarot 3. un 4. punktu, grozījumus uzskata par būtiskiem, ja ir atbilstība kādam no šiem nosacījumiem:

a)      ar grozījumu ievieš nosacījumus, kas — ja tie būtu bijuši ietverti sākotnējā iepirkuma procedūrā — būtu ļāvuši izvēlēties citus kandidātus, nevis sākotnēji atlasītos, vai būtu ļāvuši piešķirt līguma slēgšanas tiesības citam pretendentam;

b)      grozījums izmaina līguma ekonomisko līdzsvaru par labu darbuzņēmējam;

c)      grozījums būtiski paplašina līguma darbības jomu, lai ietvertu piegādes, pakalpojumus vai būvdarbus, kas sākotnēji nebija ietverti.

3. Līguma partnera aizstāšanu uzskata par būtisku grozījumu 1. punkta nozīmē.

Tomēr pirmo daļu nepiemēro gadījumā, kad pēc uzņēmuma pārstrukturēšanas darbībām vai maksātnespējas sākotnējā darbuzņēmēja pienākumus kopumā vai daļēji pārņem cits ekonomikas dalībnieks, kas atbilst sākotnēji noteiktajiem kvalifikācijas atlases kritērijiem, ar nosacījumu, ka tas nerada citus būtiskus līguma grozījumus un nav iecerēts ar mērķi izvairīties no šīs direktīvas piemērošanas.

4. Ja grozījuma vērtību var izteikt naudas izteiksmē, grozījumu neuzskata par būtisku 1. punkta nozīmē, ja tā vērtība nepārsniedz 12. pantā noteiktās robežvērtības un ir zemāka par 5 % no sākotnējā līguma cenas, ar nosacījumu, ka grozījums neizmaina līguma vispārējo būtību. Ja tiek ieviesti vairāki secīgi grozījumi, to novērtē, pamatojoties uz secīgo grozījumu kopējo vērtību.

5. Līguma grozījumus neuzskata par būtiskiem 1. punkta nozīmē, ja tie ir paredzēti iepirkuma procedūras dokumentos skaidrās, precīzās un nepārprotamās pārskatīšanas klauzulās vai kā iespējas. Šādās klauzulās norāda iespējamo grozījumu vai iespēju apmēru un būtību, kā arī nosacījumus, ar kuriem tās var izmantot. Klauzulās neparedz grozījumus vai iespējas, kas mainītu līguma vispārējo būtību.

6. Atkāpjoties no 1. punkta, būtiskam grozījumam nav vajadzīga jauna iepirkuma procedūra, ja ir atbilstība šādiem kumulatīviem nosacījumiem:

a)      grozījumi ir vajadzīgi tādu apstākļu dēļ, ko rūpīgs līgumslēdzējs nevarēja paredzēt;

b)      grozījums nemaina līguma vispārējo būtību.

Līgumslēdzēji Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē paziņojumu par šādiem grozījumiem. Šādi paziņojumi ietver XVI pielikumā izklāstīto informāciju, un tos publicē saskaņā ar 65. pantu.

7. Līgumslēdzēji neizmanto līguma grozījumu iespēju šādos gadījumos:

a)      ja grozījuma nolūks būtu novērst darbuzņēmēja pieļautās nepilnības līguma izpildē vai sekas, ko var novērst, piemērojot līgumsaistību izpildi;

b)      ja grozījuma nolūks būtu kompensēt cenas pieauguma risku, pret kuru darbuzņēmējs ir nodrošinājies.

83. pants Līgumu izbeigšana

Dalībvalstis nodrošina, ka līgumslēdzējiem saskaņā ar nosacījumiem valsts tiesību aktos, ko piemēro attiecībā uz līgumiem, ir iespēja izbeigt būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumu tā darbības laikā, ja ir izpildīts kāds no šiem nosacījumiem:

a)           vairs nav piemērojami 21. pantā paredzētie izņēmumi, jo juridiskajā personā, kam piešķirtas līguma slēgšanas tiesības saskaņā ar 21. panta 4. punktu, ir privāta līdzdalība;

b)           līguma grozījums ir jauna piešķiršana 82. panta nozīmē;

c)           Eiropas Savienības Tiesa saskaņā ar Līguma 258. pantā noteikto procedūru ir konstatējusi, ka dalībvalsts nav pildījusi savas Līgumos paredzētās saistības, jo šīs dalībvalsts līgumslēdzējs ir attiecīgo līgumu piešķīris, nenodrošinot atbilstību Līgumos un šajā direktīvā noteiktajām saistībām.

III SADAĻA ĪPAŠI IEPIRKUMA REŽĪMI

I NODAĻA Sociālie un citi īpaši pakalpojumi

84. pants Sociālo un citu īpašu pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana

Šīs direktīvas XVII pielikumā uzskaitītos sociālo un citu īpašu pakalpojumu līgumus piešķir saskaņā ar šo nodaļu, ja līgumu vērtība atbilst 12. panta c) apakšpunktā norādītajai robežvērtībai vai to pārsniedz.

85. pants Paziņojumu publicēšana

1. Līgumslēdzēji, kas plāno piešķirt tiesības slēgt publisku līgumu par 84. pantā minētajiem pakalpojumiem, savu nodomu dara zināmu, publicējot paziņojumu par līgumu.

2. Līgumslēdzēji, kas piešķīruši tiesības slēgt līgumu par 84. pantā minētajiem pakalpojumiem, rezultātus dara zināmus, publicējot paziņojumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.

3. Paziņojumi, kas minēti 1. un 2. punktā, ietver XVIII pielikumā minēto informāciju atbilstīgi standarta veidlapām. Standarta veidlapas sagatavo Komisija. Attiecīgos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 100. pantā minēto konsultēšanās procedūru.

4. Šā panta 1. un 2. punktā minētos paziņojumus publicē saskaņā ar 65. pantu.

86. pants Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas principi

1. Dalībvalstis ievieš atbilstīgas procedūras to līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai, uz kuriem attiecas šī nodaļa, nodrošinot pilnīgu atbilstību pārredzamības un vienlīdzīgas attieksmes principiem attiecībā pret ekonomikas dalībniekiem un ļaujot līgumslēdzējiem ņemt vērā attiecīgo pakalpojumu specifiku.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka līgumslēdzēji var ņemt vērā nepieciešamību nodrošināt pakalpojumu kvalitāti, nepārtrauktību, pieejamību un vispusību, dažādu kategoriju lietotāju īpašās vajadzības, lietotāju iesaistīšanos un iespējas un inovācijas. Dalībvalstis var arī noteikt, ka pakalpojumu sniedzēju neizvēlas, pamatojoties tikai uz pakalpojuma sniegšanas cenu.

II NODAĻA METU KONKURSU NOTEIKUMI

87. pants Vispārīgie noteikumi

1. Metu konkursu organizēšanas noteikumi atbilst šai nodaļai, un tos dara pieejamus personām, kas ir ieinteresētas piedalīties konkursā.

2. Dalībnieku piedalīšanās metu konkursos nav ierobežojama:

a)      izdarot norādi uz kādas dalībvalsts teritoriju vai teritorijas daļu;

b)      pamatojot ar to, ka saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā konkursu organizē, dalībniekiem ir jābūt vai nu fiziskām, vai juridiskām personām.

88. pants Darbības joma

1. Šo nodaļu piemēro metu konkursiem, ko rīko saistībā ar pakalpojumu līguma iepirkuma procedūru, ar nosacījumu, ka līguma paredzamā vērtība bez PVN, ieskaitot visas iespējamās godalgas vai maksājumus dalībniekiem, ir vienāda ar 12. panta a) apakšpunktā noteikto summu vai to pārsniedz.

2. Šo nodaļu piemēro visiem metu konkursiem, ja dalībniekiem paredzēto konkursa godalgu un maksājumu kopējā summa, ietverot tā pakalpojumu līguma kopējo vērtību bez PVN, ko pēc tam varētu noslēgt saskaņā ar 44. panta k) apakšpunktu, ja līgumslēdzējs paziņojumā par konkursu nav izslēdzis šāda līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, ir vienāda ar 12. panta a) apakšpunktā noteikto summu vai to pārsniedz.

89. pants Paziņojumi

1. Līgumslēdzēji, kas plāno organizēt metu konkursu, konkursa izsludināšanai izmanto paziņojumu par metu konkursu. Ja tie vēlas piešķirt tiesības slēgt turpmāku pakalpojumu līgumu saskaņā ar 44. panta k) apakšpunktu, paziņojumā par metu konkursu to norāda. Līgumslēdzēji, kas ir sarīkojuši metu konkursu, rezultātus dara zināmus, izmantojot paziņojumu.

2. Paziņojumā par konkursu iekļauj XIX pielikumā noteikto informāciju, savukārt paziņojumā par metu konkursa rezultātiem iekļauj XX pielikumā noteikto informāciju pēc standarta veidlapu parauga. Standarta veidlapas sagatavo Komisija. Attiecīgos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 100. pantā minēto konsultēšanās procedūru.

Paziņojumu par metu konkursa rezultātiem nosūta Komisijai divu mēnešu laikā pēc metu konkursa noslēguma.

Ja informācijas atklāšana par konkursa rezultātiem kavētu tiesību aktu izpildi vai būtu pretrunā sabiedrības interesēm, vai kaitētu konkrēta — valsts vai privāta — ekonomikas dalībnieka likumīgām saimnieciskajām interesēm, tostarp tāda ekonomikas dalībnieka interesēm, kuram ir piešķirtas līguma slēgšanas tiesības, vai varētu ierobežot godīgu konkurenci starp ekonomikas dalībniekiem, šādu informāciju var nepublicēt.

3. Uz paziņojumiem saistībā ar metu konkursiem attiecas arī 65. panta 2.–6. punkts.

90. pants Noteikumi par metu konkursu organizēšanu, dalībnieku atlasi un žūriju

1. Organizējot metu konkursus, līgumslēdzēji piemēro procedūras, kas ir pielāgotas šai direktīvai.

2. Ja dalībnieku skaits metu konkursā ir ierobežots, līgumslēdzēji nosaka skaidrus un nediskriminējošus atlases kritērijus. Uz konkursu uzaicināto kandidātu skaitam katrā ziņā ir jābūt pietiekamam, lai nodrošinātu īstu konkurenci.

3. Žūrijā ir vienīgi fiziskas personas, kas ir neatkarīgas no konkursa dalībniekiem. Ja konkursa dalībniekiem nepieciešama īpaša profesionālā kvalifikācija, vismaz trešdaļai žūrijas locekļu jābūt tādai pašai vai līdzvērtīgai kvalifikācijai.

91. pants Žūrijas lēmumi

1. Žūrija savos lēmumos vai atzinumos ir neatkarīga.

2. Kandidātu iesniegtos plānus un projektus žūrija izskata anonīmi un pamatojoties vienīgi uz kritērijiem, kas norādīti paziņojumā par konkursu.

3. Žūrija projektu secību pēc sarindojuma vietām ieraksta protokolā, ko paraksta tās locekļi un kas ir sagatavots atbilstoši katra projekta vērtībai, pievienojot savas piezīmes un jautājumus, par kuriem varētu būt vajadzīgi precizējumi.

4. Kamēr žūrija nav sniegusi atzinumu vai pieņēmusi lēmumu, ir jāievēro anonimitāte.

5. Vajadzības gadījumā kandidātus var uzaicināt sniegt atbildes uz jautājumiem, ko žūrija ir ierakstījusi protokolā, lai precizētu projektu aspektus.

6. Žūrijas locekļu un kandidātu sarunas protokolē pilnā apjomā.

IV SADAĻA PĀRVALDĪBA

92. pants Izpilde

Saskaņā ar Padomes Direktīvu 92/13/EEK dalībvalstis nodrošina šīs direktīvas pareizu piemērošanu ar efektīviem, pieejamiem un pārredzamiem mehānismiem, kuri papildina sistēmu, kas ir ieviesta līgumslēdzēju pieņemto lēmumu pārbaudei.

93. pants Publiskā pārraudzība

1. Dalībvalstis norīko vienotu neatkarīgu struktūru, kas ir atbildīga par īstenošanas darbību pārraudzību un koordināciju (turpmāk — pārraudzības struktūra). Dalībvalstis paziņo Komisijai par norīkotajām struktūrām.

Visiem līgumslēdzējiem piemēro šo pārraudzību.

2. Īstenošanas darbībās iesaistītās kompetentās iestādes organizē tā, lai izvairītos no interešu konfliktiem. Publiskās pārraudzības sistēma ir pārredzama. Lai to nodrošinātu, publicē visus norāžu un atzinuma dokumentus, un gada ziņojumu, kurā apraksta šajā direktīvā paredzēto noteikumu īstenošanu un piemērošanu.

Gada ziņojumā iekļauj šādu informāciju:

a)      mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) sekmīgas dalības rādītāju iepirkumā; ja šis īpatsvars ir mazāks par 50 % MVU piešķirto līgumu vērtību izteiksmē, ziņojumā sniedz analīzi par šāda rezultāta iemesliem;

b)      vispārēju pārskatu par ilgtspējīgu iepirkuma politikas virzienu īstenošanu, arī par procedūrām, kurās ņem vērā apsvērumus saistībā ar vides aizsardzību, sociālo iekļaušanu, tostarp personu ar invaliditāti piekļuvi, vai inovāciju veicināšanu;

c)      centralizētus datus par paziņotiem krāpšanas, korupcijas, interešu konfliktu un citiem nopietnu pārkāpumu gadījumiem publiskā iepirkuma jomā, tostarp par tiem gadījumiem, kas ietekmē no Savienības budžeta līdzfinansētus projektus.

3. Pārraudzības struktūra ir atbildīga par šādiem uzdevumiem:

a)      publiskā iepirkuma noteikumu un saistītās prakses piemērošanas, ko īsteno līgumslēdzēji un it sevišķi centralizēto iepirkumu struktūras, uzraudzība;

b)      juridiskas konsultācijas līgumslēdzējiem par publiskā iepirkuma noteikumu un principu interpretāciju un par publiskā iepirkuma noteikumu piemērošanu īpašos gadījumos;

c)      patstāvīgu atzinumu un norāžu izdošana par vispārējas ieinteresētības jautājumiem, kuri attiecas uz publiskā iepirkuma noteikumu interpretāciju un piemērošanu, par periodiskiem jautājumiem un par sistēmiskiem sarežģījumiem, kas saistīti ar publiskā iepirkuma noteikumu piemērošanu, ņemot vērā šīs direktīvas noteikumus un saistīto Eiropas Savienības Tiesas judikatūru;

d)      iedarbīgas un vispusīgas brīdinājuma (t.s. „red flag”) rādītāju sistēmas izveide un piemērošana, lai novērstu, konstatētu un pienācīgi ziņotu par krāpšanas, korupcijas, interešu konfliktu un citu nopietnu pārkāpumu gadījumiem iepirkumu jomā;

e)      valstu kompetento iestāžu, tostarp revīzijas iestāžu, uzmanības vēršana uz konkrētiem konstatētiem pārkāpumiem un sistēmiskām problēmām;

f)       pilsoņu un uzņēmumu sūdzību izskatīšana saistībā ar publiskā iepirkuma noteikumu piemērošanu konkrētos gadījumos un analīzes nosūtīšana kompetentajiem līgumslēdzējiem, kuru pienākums ir ņemt to vērā savos lēmumos vai — ja analīze netiek ievērota — paskaidrot šādas neievērošanas iemeslus;

g)      uzraudzība attiecībā uz valstu tiesu un iestāžu lēmumiem, kas pieņemti pēc Eiropas Savienības Tiesas nolēmuma, kas pamatojas uz Līguma 267. pantu, vai pēc Eiropas Revīzijas palātas konstatējumiem par Savienības publiskā iepirkuma noteikumu pārkāpumiem saistībā ar Savienības līdzfinansētiem projektiem; pārraudzības struktūra ziņo Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai par visiem Savienības iepirkuma procedūru pārkāpumiem, ja tie saistīti ar līgumiem, kurus tieši vai netieši finansē Eiropas Savienība.

Šā punkta e) apakšpunktā minētie uzdevumi neskar tādu apelācijas tiesību izmantošanu, kas paredzētas valsts tiesību aktos vai sistēmā, kas izveidota, pamatojoties uz Direktīvu 92/13/EEK.

Gadījumos, kad pārraudzības struktūra, veicot uzraudzību un sniedzot juridiskās konsultācijas, ir konstatējusi pārkāpumu, dalībvalstis pilnvaro pārraudzības struktūru pārņemt jurisdikciju, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem tai noteikta attiecībā uz līgumslēdzēju iestāžu lēmumu pārbaudi.

4. Neskarot vispārējās procedūras un darba metodes, ko Komisija ir noteikusi attiecībā uz saziņu un kontaktiem ar dalībvalstīm, pārraudzības struktūra darbojas kā īpašs Komisijas kontaktpunkts, kad tā uzrauga Savienības tiesību aktu piemērošanu un Savienības budžeta izpildi, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību 17. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantu. Tā Komisijai ziņo par visiem šīs direktīvas pārkāpumiem iepirkuma procedūrās saistībā ar līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, ko tieši vai netieši finansē Savienība.

Komisija var jo īpaši nodot pārraudzības struktūrai atsevišķu lietu izskatīšanu, ja līgums vēl nav noslēgts vai ja vēl ir iespējams veikt pārbaudes procedūru. Tā var arī uzticēt pārraudzības struktūrai veikt uzraudzības darbības, kas ir vajadzīgas, lai nodrošinātu to pasākumu īstenošanu, kurus dalībvalstis ir apņēmušās īstenot, lai novērstu Komisijas konstatētu Savienības publiskā iepirkuma noteikumu un principu pārkāpumu.

Komisija var uzdot pārraudzības iestādei analizēt gadījumus, kad ir aizdomas par Savienības publiskā iepirkuma noteikumu pārkāpumiem, kas ietekmē no Savienības budžeta līdzfinansētos projektus. Komisija var uzticēt pārraudzības struktūrai uzraudzīt konkrētus gadījumus un nodrošināt, ka kompetentās valsts iestādes, kurām būs pienākums izpildīt pārraudzības struktūras norādījumus, veic atbilstošus pasākumus pret Savienības publiskā iepirkuma noteikumu pārkāpumiem, kas ietekmē līdzfinansētos projektus.

5. Pārraudzības struktūras izmeklēšanas un izpildes darbības, ko veic, lai nodrošinātu, ka līgumslēdzēju lēmumi atbilst šai direktīvai un Līguma par Eiropas Savienības darbību vispārīgajiem principiem, neaizstāj un neskar Komisijas kā Līguma sargātājas institucionālo nozīmi. Ja Komisija izlemj nodot atsevišķas lietas izskatīšanu, tā arī patur tiesības iejaukties saskaņā ar pilnvarām, kuras tai piešķirtas ar Līgumu.

6. Līgumslēdzējas iestādes valsts pārraudzības iestādei nosūta visu tādu noslēgto līgumu pilnu tekstu, kuru vērtība ir vienāda ar vai lielāka par:

a)      EUR 1 000 000 piegādes vai pakalpojumu līgumu gadījumā;

b)      EUR 10 000 000 būvdarbu līgumu gadījumā.

7. Neskarot valsts tiesību aktus par piekļuvi informācijai un saskaņā ar valsts un ES tiesību aktiem par datu aizsardzību, pārraudzības struktūra pēc rakstiska pieprasījuma un bez maksas piešķir neierobežotu, pilnu, tiešu piekļuvi 6. punktā minētajiem noslēgtajiem līgumiem. Piekļuvi dažām līguma daļām var atteikt gadījumos, kad šīs informācijas atklāšana apgrūtinātu tiesību aktu piemērošanu vai kā citādi būtu pretrunā sabiedrības interesēm, kaitētu ekonomikas dalībnieku — gan valsts, gan privātu — likumīgajām saimnieciskajām interesēm vai varētu ierobežot godīgu konkurenci starp šiem ekonomikas dalībniekiem.

Piekļuvi daļām, kuras var atklāt, piešķir saprātīgā laikposmā un ne vēlāk kā 45 dienu laikā no šāda pieprasījuma datuma.

Personām, kas iesniedz pieprasījumu saņemt piekļuvi līgumam, nav jāpierāda tieša vai netieša ieinteresētība saistībā ar konkrēto līgumu. Būtu jādod tiesības informācijas saņēmējam šādu informāciju nodot atklātībai.

8. Kopsavilkumu par visām pārraudzības struktūras darbībām, kas īstenotas saskaņā ar 1.–7. punktu, iekļauj 2. punktā minētajā gada ziņojumā.

94. pants Atsevišķi ziņojumi par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrām

1. Līgumslēdzēji glabā atbilstīgu informāciju par katru līgumu, vispārīgo vienošanos un katru dinamiskās iepirkumu sistēmas izveidošanas reizi. Šī informācija ir pietiekama, lai ar to vēlāk varētu pamatot lēmumus, kas pieņemti saistībā ar:

a)      ekonomikas dalībnieku kvalificēšanu un atlasi un līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu;

b)      sarunu procedūras bez iepirkuma izsludināšanas izmantošanu atbilstīgi 44. pantam;

c)      II sadaļas II–IV nodaļas nepiemērošanu atbilstīgi I sadaļas II un III nodaļā paredzētajiem izņēmumiem.

Līgumslēdzēji dokumentē visu iepirkuma procedūru norisi neatkarīgi no tā, vai procedūras ir vai nav īstenotas elektroniski. Šajā nolūkā tie dokumentē visus iepirkuma procedūras posmus, tostarp visu saziņu ar ekonomikas dalībniekiem un iekšējās apspriedes, iepirkuma procedūras sagatavošanu, dialogu un sarunas, ja tādas notikušas, atlasi un līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.

2. Šo informāciju uzglabā vismaz četrus gadus no līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas dienas, lai līgumslēdzējs minētajā laikposmā pēc Komisijas pieprasījuma varētu sniegt Komisijai vai valsts pārraudzības struktūrai vajadzīgo informāciju, ja tās to pieprasa.

95. pants Valstu ziņošana

1. Saskaņā ar 93. pantu izveidotās vai norīkotās struktūras katru gadu ne vēlāk kā nākamā gada 31. oktobrī, izmantojot standarta veidlapu, nosūta Komisijai īstenošanas un statistikas datu ziņojumu.

2. Šajā ziņojumā, kas minēts 1. punktā, ietver vismaz kopējo vērtību, kas sadalīta pēc darbību kategorijām, kā minēts 5.–11. pantā, saistībā ar līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas, nepārsniedzot 12. pantā noteiktās robežvērtības, bet kuri būtu šīs direktīvas darbības jomā, ja to vērtība pārsniegtu šo robežvērtību.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka minētajā ziņojumā ietver vismaz piešķirto līgumu skaitu un vērtību, kas sadalīta pēc darbību kategorijām, kā minēts 5.–11. pantā, un visu citu informāciju, kura vajadzīga, lai pārbaudītu nolīguma atbilstīgu piemērošanu. Tas ietver to līgumu skaitu un vērtību, kas piešķirti saskaņā ar sarunu procedūru bez iepirkuma izsludināšanas, sadalot pēc apstākļiem, kā minēts 44. pantā, un pēc kategorijām, kā minēts 5.–11. pantā. Tajā arī norāda izraudzītā darbuzņēmēja dalībvalsti vai trešo valsti.

4. Turklāt gada ziņojumā attiecībā uz katru no 5.–11. pantā minētajām darbībām ietver to līgumslēdzēju sarakstu, kuri īsteno attiecīgo darbību, norādot katra subjekta unikālo identifikācijas numuru, ja šāds numurs ir paredzēts valsts tiesību aktos.

Informatīvos nolūkos Komisija var periodiski publicēt minēto līgumslēdzēju sarakstu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

5. Komisija izveido standarta veidlapu, kādā sagatavo īstenošanas un statistikas datu gada ziņojumu, kas minēts 1. punktā. Attiecīgos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 100. pantā.

6. Šā panta 5. punktā minētie akti nodrošina, ka:

a)      administratīvās vienkāršošanas nolūkā statistikas datus var apkopot, pamatojoties uz izlasi, ar nosacījumu, ka tā ir reprezentatīva;

b)      ir ievērota sniegtās informācijas konfidencialitāte.

96. pants Palīdzība līgumslēdzējiem un uzņēmumiem

1. Dalībvalstis nodrošina tehniskā atbalsta struktūru pieejamību, lai nodrošinātu juridiskas un saimnieciskas konsultācijas, norādes un palīdzību līgumslēdzējiem saistībā ar iepirkuma procedūru sagatavošanu un īstenošanu. Dalībvalstis arī nodrošina, ka katrs līgumslēdzējs var saņemt kompetentu palīdzību un konsultācijas par atsevišķiem jautājumiem.

2. Lai uzlabotu ekonomikas dalībnieku, it sevišķi MVU, piekļuvi publiskajam iepirkumam un lai veicinātu šīs direktīvas noteikumu pareizi izpratni, dalībvalstis nodrošina, ka ir iespējams saņemt atbilstīgu palīdzību, tostarp elektroniski vai ar tādu tīklu starpniecību, kas paredzēti palīdzības sniegšanai uzņēmējdarbības jomā.

3. Ekonomikas dalībniekiem, kas vēlas piedalīties iepirkuma procedūrās citā dalībvalstī, nodrošina īpašas administratīvas palīdzības pieejamību. Šāda palīdzība attiecas vismaz uz administratīvajām prasībām attiecīgajā dalībvalstī, kā arī iespējamiem pienākumiem saistībā ar elektronisko iepirkumu.

Dalībvalstis nodrošina, ka ieinteresētajiem ekonomikas dalībniekiem ir ērta piekļuve atbilstīgai informācijai par pienākumiem saistībā ar nodokļiem, vides aizsardzību un sociālajām un darba tiesību saistībām, kas ir spēkā attiecīgajā dalībvalstī, reģionā vai teritorijā, kurā veiks būvdarbus vai sniegs pakalpojumus, un ko piemēros objektā veiktajiem būvdarbiem vai sniegtajiem pakalpojumiem līguma izpildes laikā.

4. Šā panta 1., 2. un 3. punkta vajadzībām dalībvalstis var norīkot vienotu struktūru vai vairākas struktūras, vai administratīvas struktūras. Dalībvalstis starp šīm struktūrām nodrošina atbilstīgu koordināciju.

97. pants Administratīvā sadarbība

1. Dalībvalstis cita citai sniedz savstarpēju palīdzību un ievieš pasākumus efektīvai savstarpējai sadarbībai ar mērķi nodrošināt informācijas apmaiņu par 56., 75. un 79. pantā minētajiem jautājumiem. Tās nodrošina konfidencialitāti attiecībā uz informāciju, ar ko tās apmainās.

2. Visu attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes informācijas apmaiņu īsteno saskaņā ar personas datu aizsardzības tiesību aktiem, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK[50] un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/58/EK[51].

3. Šā panta vajadzībām dalībvalstis izraugās vienu vai vairākus sadarbības punktus, kuru kontaktinformāciju paziņo pārējām dalībvalstīm, pārraudzības struktūrām un Komisijai. Dalībvalstis publicē un regulāri atjaunina sadarbības punktu sarakstu. Pārraudzības struktūra ir atbildīga par šādu sadarbības punktu koordinēšanu.

4. Informācijas apmaiņa notiek Iekšējā tirgus informācijas sistēmā, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. xxx/xxxx[52] [priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (IMI regula) COM(2011) 522]. Dalībvalstis iespējami īsākā laikā sniedz citu dalībvalstu pieprasīto informāciju.

V SADAĻA DELEĢĒTĀS PILNVARAS, ĪSTENOŠANAS PILNVARAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

98. pants Deleģēšanas īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt deleģētus aktus Komisijai piešķir, ņemot vērā šajā pantā paredzētos nosacījumus.

2. Direktīvas 4., 35., 33., 38., 25., 65., 70., 77., 85. un 95. pantā minētās pilnvaras Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas].

3. Direktīvas 4., 35., 33., 38., 25., 65., 70., 77., 85. un 95. pantā minētās pilnvaras jebkurā laikā var atsaukt Eiropas Parlaments vai Padome. Lēmums par atsaukšanu pārtrauc šādā lēmumā norādītās pilnvaras. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neietekmē jau spēkā esošo deleģēto aktu spēkā esību.

4. Līdzko Komisija ir pieņēmusi deleģēto aktu, tā par to vienlaikus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

5. Deleģēts akts, kas pieņemts saskaņā ar 98. pantu, stājas spēkā tikai tad, ja ne Eiropas Parlaments, ne Padome divu mēnešu laikā pēc minētā akta paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei nav cēluši iebildumus vai ja pirms minētā termiņa beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju, ka necels iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes ierosmes minēto termiņu pagarina par diviem mēnešiem.

99. pants Steidzamības procedūra

1. Deleģētie akti, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, stājas spēkā nekavējoties, un tos piemēro ar noteikumu, ka nav izteikti iebildumi atbilstīgi 2. punktam. Paziņojot par deleģēto aktu Eiropas Parlamentam un Padomei, norāda steidzamības procedūras izmantošanas iemeslus.

2. Eiropas Parlaments vai Padome saskaņā ar 98. panta 5. punktā minēto procedūru var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu. Šādā gadījumā pēc tam, kad ir saņemts Eiropas Parlamenta vai Padomes paziņojums par lēmumu izteikt iebildumus pret šo aktu, Komisija to nekavējoties atceļ.

100. pants Komiteju procedūra

1. Komisijai palīdz Publiskā iepirkuma padomdevēja komiteja, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 71/306/EEK[53]. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2. Ja ir atsauce uz šo pantu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

101. pants Transponēšana

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz 2014. gada 30. jūnijam. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmus minēto noteikumu tekstus.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

102. pants Atcelšana

Direktīvu 2004/17/EK atceļ, sākot no 2014. gada 30. jūnija.

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu XXI pielikumā.

103. pants Pārskatīšana

Komisija pārskata ekonomisko ietekmi uz iekšējo tirgu, kas izriet no 12. pantā noteikto robežvērtību piemērošanas, un par to ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2017. gada 30. jūnijam.

Ja tiek mainīti robežvērtību lielumi, kas piemērojami saskaņā ar nolīgumu, pēc ziņojuma vajadzības gadījumā sagatavo tiesību akta priekšlikumu šajā direktīvā noteikto robežvērtību grozījumiem.

104. pants Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

105. pants Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā —                       Padomes vārdā —

priekšsēdētājs                                                priekšsēdētājs

I PIELIKUMS 2. PANTA 8. PUNKTA a) APAKŠPUNKTĀ MINĒTO DARBĪBU SARAKSTS

Ja interpretācija CPV un NACE nomenklatūrā nesakrīt, tad piemēro CPV nomenklatūru.

NACE(1) || CPV kods

F IEDAĻA || BŪVNIECĪBA || ||

Daļa || Grupa || Klase || Darbības veids || Piezīmes ||

45 || || || Būvniecība || Šajā daļā ietilpst: jaunu ēku būvniecība un būvdarbi, restaurācija un remontdarbi || 45000000 ||

|| 45.1 || || Būvlaukuma sagatavošana || || 45100000 ||

|| || 45.11 || Būvju demontāža un nojaukšana; grunts pārvietošana || Šajā klasē ietilpst: — būvju un citu konstrukciju demontāža, — būvlaukuma attīrīšana, — grunts noņemšana — norakšanas, būvlaukuma līmeņošanas un iezīmēšanas darbi, tranšeju rakšana, akmeņu novākšana, spridzināšana utt., — derīgo izrakteņu ieguves vietas sagatavošana: — — liekās slodzes noņemšana un citi sagatavošanas darbi minerālu nogulu un karjeru vietās. Šajā klasē arī ietilpst: — būvlaukuma drenāža, — lauksaimniecības un meža zemes drenāža. || 45110000 ||

|| || 45.12 || Izmēģinājuma urbšana un urbumu izveidošana || Šajā klasē ietilpst: — izmēģinājuma urbšana, izmēģinājuma urbumu veidošana un grunts paraugu ņemšana celtniecības, ģeofiziskiem, ģeoloģiskiem vai līdzīgiem mērķiem Šajā klasē neietilpst: — naftas un gāzes ieguves urbumu veidošana, sk. 11.20, — ūdens ieguves urbumu veidošana, sk. 45.25, — šahtu izciršana, sk. 45.25, — naftas un gāzes lauku izpēte, ģeofiziskā, ģeoloģiskā un seismiskā apsekošana, sk. 74.20. || 45120000 ||

|| 45.2 || || Pabeigti vai atsevišķu kārtu būvdarbi; inženiertehniskie darbi || || 45200000 ||

|| || 45.21 || Vispārīgie ēku būvniecības darbi un inženiertehniskie darbi || Šajā klasē ietilpst: — visu tipu ēku būvniecība, inženiertehnisko būvju būvniecība, — tilti, ieskaitot autoceļu estakādes, viadukti, tuneļi un apakšzemes pārejas, — maģistrālie cauruļvadi, komunikāciju un elektropadeves līnijas, — pilsētas cauruļvadi, pilsētas komunikāciju un elektropadeves līnijas, — citi saistītie darbi pilsētās, — saliekamo konstrukciju montāža un uzstādīšana būvlaukumā. Šajā klasē neietilpst: — ar naftas un gāzes ieguvi saistīti pakalpojumi, sk. 11.20, — tādu pilnīgi saliekamu būvju montāža, ko veido pašražotas konstrukcijas, kuras nav ražotas no betona, sk. 20., 26. un 28. daļu, — stadionu, peldbaseinu, vingrošanas zāļu, tenisa kortu, golfa laukumu un citu sporta laukumu būvdarbi, izņemot ēku būvdarbus, sk. 45.23, — ēku ierīkošanas darbi, sk. 45.3, — ēku apdares darbi, sk. 45.4, — arhitektūras un inženierzinību darbības, sk. 74.20, — būvniecības projektu vadīšana, sk. 74.20. || 45210000 Izņemot: -45213316 45220000 45231000 45232000 ||

|| || 45.22 || Jumta seguma un konstrukciju montāža || Šajā klasē ietilpst: — jumtu montāža, — jumta seguma uzlikšana, — hidroizolācija. || 45261000 ||

|| || 45.23 || Lielceļu, autoceļu, lidlauku un sporta objektu būvniecība || Šajā klasē ietilpst: — lielceļu, ielu, autoceļu un citu satiksmes un kājāmgājēju ceļu būvniecība, — dzelzceļu būvniecība, — lidlauka skrejceļu būvniecība, — stadionu, peldbaseinu, vingrošanas zāļu, tenisa kortu, golfa laukumu un citu sporta laukumu būvdarbi, izņemot ēku būvdarbus, — ceļu un autostāvvietu marķēšana. Šajā klasē neietilpst: — iepriekšēja grunts pārvietošana, sk. 45.11. || 45212212 un DA03 45230000 izņemot: -45231000 -45232000 -45234115 ||

|| || 45.24 || Hidrotehnisko būvju būvniecība || Šajā klasē ietilpst: — šāda būvniecība — — — ūdensceļi, ostu un upju nostiprinājumi, piestātnes, slūžas u. c., — dambji un aizsprosti, — bagarēšana, — zemūdens darbi. || 45240000 ||

|| || 45.25 || Citi būvdarbi, kuru veikšanai nepieciešamas speciālas iemaņas || Šajā klasē ietilpst: — viena veida būvdarbi, kuri ir kopīgi dažādiem būvju veidiem un kuru veikšanai nepieciešamas speciālas iemaņas vai iekārtas, — pamatu likšanas darbi, tostarp pāļu dzīšana, — ūdens ieguves aku urbšana un būvdarbi, šahtu rakšana, — rūpnieciski ražotu tērauda elementu montāža, — tērauda locīšana, — mūrēšanas un akmeņu likšanas darbi, — sastatņu un darba platformu montāža un demontāža, ieskaitot sastatņu un darba platformu nomu, — skursteņu un rūpniecisko kurtuvju būvniecība. Šajā klasē neietilpst: — sastatņu noma bez montāžas un demontāžas, sk. 71.32. || 45250000 45262000 ||

|| 45.3 || || Ēku ierīkošanas darbi || || 45300000 ||

|| || 45.31 || Elektrības vadu instalēšana un montāža || Šajā klasē ietilpst: šādu ietaišu ierīkošana ēkās vai citās būvēs — — elektrības vadu sistēmas un iekārtas, — telekomunikāciju sistēmas, — elektriskās apkures sistēmas, — pastāvīgas antenas, — ugunsdzēsības signalizācija, — apsardzes signalizācijas sistēmas, — lifti un eskalatori, — zibensnovedēji u. c. || 45213316 45310000 Izņemot: -45316000 ||

|| || 45.32 || Izolācijas darbi || Šajā klasē ietilpst: — siltumizolācijas, skaņas vai vibrācijas izolācijas ierīkošana ēkās vai citās būvēs. Šajā klasē neietilpst: — hidroizolācija, sk. 45.22. || 45320000 ||

|| || 45.33 || Sanitārtehniskie darbi || Šajā klasē ietilpst: — šādu iekārtu uzstādīšana ēkās vai citās būvēs — — — sanitārtehnika un sanitārās iekārtas, — gāzes iekārtas, — apkures, vēdināšanas, dzesēšanas vai gaisa kondicionēšanas iekārtas un cauruļvadi, — ūdens izsmidzināšanas sistēmas. Šajā klasē neietilpst: — elektriskās apkures sistēmu uzstādīšana, sk. 45.31. || 45330000 ||

|| || 45.34 || Pārējās būves un ierīces || Šajā klasē ietilpst: — gaismas un signalizācijas sistēmu ierīkošana uz autoceļiem, dzelzceļiem, lidostās un ostās, — citur neminēta aprīkojuma un palīgierīču ierīkošana ēkās vai citās būvēs. || 45234115 45316000 45340000 ||

|| 45.4 || || Būvobjekta apdare || || 45400000 ||

|| || 45.41 || Apmetēju darbi || Šajā klasē ietilpst: — ēku vai citu būvju iekšējo vai ārējo virsmu apmešana, ieskaitot apmetumu ar plākšņu vai lokšņu materiāliem. || 45410000 ||

|| || 45.42 || Namdaru darbi || Šajā klasē ietilpst: — no koka vai cita materiāla rūpnieciski izgatavotu durvju, logu, durvju un logu rāmju, iebūvējamo virtuves iekārtu, kāpņu, veikala iekārtu un citu iekārtu iebūvēšana, — iekštelpu apdare (griesti, sienu koka apdare, bīdāmās šķērssienas u. c.). Šajā klasē neietilpst: — parketa un cita veida koka grīdu ierīkošana, sk. 45.43. || 45420000 ||

|| || 45.43 || Grīdu un sienu klājumu ierīkošana || Šajā klasē ietilpst: — šādu materiālu ieklāšana, noklāšana, iekāršana vai montāža ēkās vai citās būvēs — — — sienu vai grīdas keramikas, betona vai akmens flīzes, — parkets un cita veida koka grīda, paklāji un grīdas segumi no linoleja, — tostarp grīdas segumi no gumijas vai plastikāta, — sienu un grīdas segumi no „teraco” betona, marmora, granīta vai slānekļa, — tapetes. || 45430000 ||

|| || 45.44 || Krāsošana un stiklošana || Šajā klasē ietilpst: — iekštelpu un ārējo virsmu krāsošana, — tehniskā aprīkojuma krāsošana, — montāža (stikls, spoguļi u. c.). Šajā klasē neietilpst: — logu likšana, sk. 45.42. || 45440000 ||

|| || 45.45 || Citi būvobjekta apdares darbi || Šajā klasē ietilpst: — privātu peldbaseinu montāža, — ēku virsmas tīrīšana ar ūdens tvaiku, smilšu strūklu un tamlīdzīgā veidā, — citur neminēti apdares un nobeiguma darbi. Šajā klasē neietilpst: — ēku un citu būvju iekštelpu tīrīšana, sk. 74.70. || 45212212 un DA04 45450000 ||

|| 45.5 || || Būvkonstrukciju montāžas vai demontāžas iekārtu (ar vadītāju) noma || || 45500000 ||

|| || 45.50 || Būvkonstrukciju montāžas vai demontāžas iekārtu (ar vadītāju) noma || Šajā klasē neietilpst: — būvkonstrukciju montāžas vai demontāžas iekārtu (bez vadītāja) noma, sk. 71.32. || 45500000 ||

(1) Padomes 1990. gada 9. oktobra Regula (EEK) Nr. 3037/90 (OV L 293, 24.10.1990., 1. lpp.). Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EEK) Nr. 761/93 (OV L 83, 3.4.1993., 1. lpp.). ||

II PIELIKUMS 4. PANTA 2. PUNKTĀ MINĒTO SAVIENĪBAS TIESĪBU AKTU SARAKSTS

Tiesības, kas ir piešķirtas saskaņā ar procedūru, kurā ir nodrošināta atbilstīga publicitāte un kurā minētās tiesības piešķīra, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, nav „īpašas vai ekskluzīvas tiesības” šīs direktīvas nozīmē. Turpmāk ir uzskaitītas procedūras, kurās nodrošināta atbilstīga iepriekšēja pārredzamība un ar kurām saskaņā piešķir atļaujas, pamatojoties uz citiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, kas nav „īpašas vai ekskluzīvas tiesības” šīs direktīvas nozīmē:

a)           atļauju piešķiršana dabasgāzes iekārtu ekspluatēšanai saskaņā ar Direktīvas 98/30/EK 4. pantā noteiktajām procedūrām;

b)           atļauja vai uzaicinājums iesniegt piedāvājumu jaunu elektroenerģijas ražošanas iekārtu celtniecībai saskaņā ar Direktīvu 96/92/EK;

c)           atļauju piešķiršana saistībā ar pasta pakalpojumu, kas nav vai nebūs rezervēts pakalpojums, saskaņā ar Direktīvas 97/67/EK 9. pantā noteiktajām procedūrām;

d)           procedūra atļauju piešķiršanai īstenot darbību, kas saistīta ar ogļūdeņražu izmantošanu saskaņā ar Direktīvu 94/22/EK;

e)           publiski pakalpojumu līgumi Regulas (EK) Nr. 1370/2007 nozīmē, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas, izsludinot iepirkuma procedūru saskaņā ar minētās regulas 5. panta 3. punktu.

III PIELIKUMS 27. PANTA 3. PUNKTĀ MINĒTO SAVIENĪBAS TIESĪBU AKTU SARAKSTS

A. GĀZES VAI SILTUMA PĀRVADE VAI SADALE

Direktīva 2009/73/EK

B. ELEKTROENERĢIJAS RAŽOŠANA, PĀRVADE VAI SADALE

Direktīva 2009/72/EK

C. DZERAMĀ ŪDENS SAGATAVOŠANA, PĀRVADE VAI SADALE

Nav

D. LĪGUMSLĒDZĒJI, KAS DARBOJAS DZELZCEĻA TRANSPORTA PAKALPOJUMU JOMĀ

Dzelzceļa kravu pārvadājumi

Padomes 1991. gada 29. jūlija Direktīva 91/440/EEK par Kopienas dzelzceļa attīstību[54]

Dzelzceļa pasažieru pārvadājumi

Nav

E. LĪGUMSLĒDZĒJI, KAS DARBOJAS PILSĒTU DZELZCEĻA, TRAMVAJU, TROLEJBUSU VAI AUTOBUSU TRANSPORTA PAKALPOJUMU JOMĀ

Nav

F. LĪGUMSLĒDZĒJI, KAS DARBOJAS PASTA PAKALPOJUMU JOMĀ

Direktīva 97/67/EK

G. NAFTAS VAI GĀZES IEGUVE

Direktīva 94/22/EK

H. AKMEŅOGĻU UN CITA VEIDA CIETĀ KURINĀMĀ IZPĒTE UN IEGUVE

Nav

I. LĪGUMSLĒDZĒJI, KAS DARBOJAS JŪRAS OSTU VAI IEKŠĒJO OSTU, VAI CITU PIESTĀTŅU PAKALPOJUMU JOMĀ

Nav

J. LĪGUMSLĒDZĒJI, KAS DARBOJAS LIDOSTU PAKALPOJUMU JOMĀ

Nav

iv PIELIKUMS PRASĪBAS, KAS ATTIECAS UZ PIEDĀVĀJUMU, DALĪBAS PIETEIKUMU, KVALIFIKĀCIJAS PIETEIKUMU, KĀ ARĪ KONKURSU PLĀNU UN PROJEKTU ELEKTRONISKĀS SAŅEMŠANAS IERĪCĒM

Ierīcēm piedāvājumu, dalības pieteikumu, kvalifikācijas pieteikumu, kā arī konkursu plānu un projektu elektroniskai saņemšanai, izmantojot tehniskos līdzekļus un attiecīgās procedūras, jānodrošina vismaz tas, ka:

a)           var precīzi noteikt piedāvājumu, dalības pieteikumu, kvalifikācijas pieteikumu saņemšanas, kā arī plānu un projektu iesniegšanas precīzu laiku un datumu;

b)           var pienācīgi nodrošināt, ka nevienai personai līdz noteiktajiem termiņiem nav pieejami dokumenti, kas nosūtīti saskaņā ar minētajām prasībām;

c)           ja minētais piekļuves aizliegums ir pārkāpts — var pienācīgi nodrošināt, ka šis pārkāpums ir precīzi konstatējams;

d)           vienīgi pilnvarotas personas var noteikt vai mainīt dienu, kurā atver saņemtos dokumentus;

e)           kvalifikācijas procedūras, iepirkuma procedūras vai konkursa dažādajos posmos piekļuvei visiem iesniegtajiem datiem vai to daļai jābūt iespējamai, tikai vienlaicīgi rīkojoties pilnvarotajām personām;

f)            pilnvaroto personu vienlaicīga piekļuve iesniegtajiem dokumentiem ir iespējama tikai pēc attiecīgi noteiktās dienas;

g)           saņemtie un saskaņā ar minētajām prasībām atvērtie dati ir pieejami tikai tām pilnvarotajām personām, kuras ir tiesīgas ar tiem iepazīties; un

h)           piedāvājumu autentifikācijai jāatbilst šajā pielikumā izklāstītajām prasībām.

V PIELIKUMS 38. PANTĀ MINĒTO STARPTAUTISKO NOLĪGUMU SARAKSTS

Nolīgumi ar šādām valstīm vai valstu grupām:

– Albānija (OV L 107, 28.4.2009.)

– Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika (OV L 87, 20.3.2004.)

– CARIFORUM (OV L 289, 30.10.2008.)

– Čīle (OV L352, 30.12.2002.)

– Horvātija (OV L 26, 28.1.2005.)

– Meksika (OV L 276, 28.10.2000., L 157/30.6.2000)

– Melnkalne (OV L 345, 28.12.2007.)

– Dienvidkoreja (OV L 127, 14.5.2011.)

– Šveice (OV L 300, 31.12.1972)

VI PIELIKUMS A DAĻA INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ PERIODISKAJĀ INFORMATĪVAJĀ PAZIŅOJUMĀ (kā minēts 61. pantā)

I. INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ VISOS GADĪJUMOS

1. Līgumslēdzēja un — ja atšķiras — dienesta, no kura var iegūt papildu informāciju, nosaukums, reģistrācijas numurs (ja tas ir paredzēts valsts tiesību aktos), adrese, ietverot NUTS kodu, tālrunis, faksa numurs, e-pasta un interneta adrese.

2. Galvenā darbības joma.

3.           a)      Piegādes līgumiem — sniedzamo pakalpojumu vai piegādājamo preču veids un daudzums vai vērtība (uzskaites numurs(-i) nomenklatūrā).

b)      Būvdarbu līgumiem — sniedzamo pakalpojumu veids un apjoms, būves vai to daļu vispārīgs apraksts (uzskaites numurs(-i) nomenklatūrā).

c)      Pakalpojumu līgumiem — paredzētais kopējais iepirkums katrā plānotajā pakalpojumu kategorijā (uzskaites numurs(-i) nomenklatūrā).

4.           Paziņojuma nosūtīšanas diena vai diena, kad nosūtīts paziņojums par šāda paziņojuma publicēšanu pircēja profilā.

5.           Cita būtiska informācija.

II. PAPILDU INFORMĀCIJA, KAS JĀSNIEDZ, JA AR PAZIŅOJUMU IZLUDINA IEPIRKUMU VAI JA TAS ĻAUJ SAĪSINĀT PIEDĀVĀJUMU SAŅEMŠANAS TERMIŅUS (61. panta 2. punkts)

6.           Norāde, ka ieinteresētie ekonomikas dalībnieki paziņo līgumslēdzējam par savu ieinteresētību līgumā vai līgumos.

7.           E-pasta vai interneta adrese, kurā būs neierobežoti un pilnībā, kā arī bez maksas tieši pieejamas specifikācijas un visi pavaddokumenti.

8.           Attiecīgā gadījumā norāda, vai līgums ir paredzēts tikai aizsargātām darbnīcām un vai līguma izpilde ir paredzēta tikai aizsargātu nodarbinātības programmu ietvaros.

9.           Saņemšanas termiņš pieteikumiem, atsaucoties uz uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu vai piedalīties sarunās.

10.         Piegādājamo preču veids un daudzums vai būvdarbu vai pakalpojuma kategorijas vispārīgais raksturojums un apraksts, kurā norāda, vai ir paredzēta(-s) vispārīgā(-s) vienošanās, ieskaitot visas iespējas turpmākam iepirkumam un paredzamo laiku, kas pieejams šādu iespēju īstenošanai, kā arī pārjaunojumu skaitu, jā tādi ir. Ja līgums ir kārtējs iepirkums — arī turpmāko iepirkumu aptuvens grafiks. Norāde par to, vai piedāvājumi paredzēti pirkumam, nomaksas pirkumam, nomai, nomai ar izpirkuma tiesībām vai minēto variantu kombinācijai.

11.         Galvenās būvdarbu veikšanas vietas NUTS kods būvdarbu gadījumā un galvenās piegāžu vai pakalpojumu sniegšanas vietas NUTS kods piegāžu un pakalpojumu gadījumā; ja līgums ir sadalīts daļās, šo informāciju sniedz par katru daļu.

12.         Piegādes vai pabeigšanas termiņš vai pakalpojumu līguma darbības termiņš un, ja iespējams, uzsākšanas diena.

13.         Adrese, uz kuru ieinteresētie uzņēmumi nosūta savus rakstiskus apliecinājumus par ieinteresētību.

14.         Ieinteresētības apliecinājumu saņemšanas termiņi.

15.         Valoda vai valodas, kādās atļauts iesniegt kandidatūras vai piedāvājumus.

16.         Saimnieciskie un tehniskie nosacījumi un finansiālās un tehniskās garantijas, kas jāievēro piegādātājiem.

17.         a)      Diena, kad paredzēts sākt iepirkuma procedūras attiecībā uz līguma vai līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu (ja tā ir zināma).

b)      Iepirkuma procedūras veids (slēgta procedūra vai sarunu procedūra).

c)      Summa, kas jāmaksā, lai iegūtu dokumentus par apspriešanām, un maksāšanas noteikumi.

18.         Attiecīgā gadījumā — īpaši nosacījumi, kas attiecas uz līguma izpildi.

19.         Attiecīgā gadījumā norāde, vai:

a)      tiks pieprasīta/tiks pieņemta piedāvājumu vai dalības pieteikumu elektroniska iesniegšana;

b)      izmantos e-pasūtījumus;

c)      izmantos e-rēķinus;

d)      pieņems elektroniskos maksājumus.

20.         Par pārsūdzības un — attiecīgā gadījumā — starpniecības procedūru atbildīgās struktūras nosaukums un adrese. Precīza informācija par pārsūdzību iesniegšanas termiņiem vai vajadzības gadījumā tā dienesta nosaukums, adrese, tālruņa numurs, faksa numurs un e-pasta adrese, kurā var saņemt minēto informāciju.

21.         Ja zināmi — 76. pantā minētie kritēriji, ko izmantos līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai: „zemākās izmaksas” vai „saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums”. Kritērijus, kas atspoguļo saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, kā arī to svērumu vai — attiecīgā gadījumā — minēto kritēriju nozīmības secību norāda, ja šādi kritēriji nav ietverti specifikācijās vai netiks norādīti 61. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajā uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību vai uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu vai piedalīties sarunās.

VI PIELIKUMS B DAĻA INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ PAZIŅOJUMOS PAR PERIODISKA INFORMATĪVĀ PAZIŅOJUMA PUBLICĒŠANU PIRCĒJa profilā, KURUS NEIZMANTO IEPIRKUMA IZSLUDINĀŠANAI (kā minēts 61. panta 1. punktā)

1. Līgumslēdzēja un — ja atšķiras — dienesta, no kura var iegūt papildu informāciju, nosaukums, reģistrācijas numurs (ja tas ir paredzēts valsts tiesību aktos), adrese, ietverot NUTS kodu, tālrunis, faksa numurs, e-pasta un interneta adrese.

2. Galvenā darbības joma.

3. Uzskaites numurs(-i) CPV nomenklatūrā.

4. Pircēja profila interneta adrese (URL).

5. Datums, kad nosūtīts paziņojums par iepriekšējā informatīvā paziņojuma publicēšanu pircēja profilā.

VII pielikums INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ ELEKTRONISKO IZSOĻU SPECIFIKĀCIJĀS (47. PANTA 4. PUNKTS)

Specifikācijās, ko izmanto, ja līgumslēdzēji ir nolēmuši rīkot elektronisko izsoli, iekļaujama vismaz šāda informācija:

a)           parametri, kuru vērtības būs elektroniskās izsoles priekšmets, ar nosacījumu, ka šādi parametri ir kvantitatīvi nosakāmi un tos var izteikt skaitļos vai procentos;

b)           jebkuri iesniedzamo vērtību ierobežojumi, kas izriet no līguma priekšmeta specifikācijām;

c)           informācija, kas tiks nodota pretendentiem elektroniskās izsoles laikā, un attiecīgā gadījumā laiks, kad šī informācija tiks nodota;

d)           būtiska informācija par elektroniskās izsoles norisi;

e)           nosacījumi, ar kādiem pretendenti varēs izteikt savu piedāvājumu, un jo īpaši minimālais solis, kas attiecīgā gadījumā tiks pieprasīts procedūrā;

f)            būtiska informācija par izmantojamām elektroniskajām iekārtām un pieslēguma priekšnoteikumiem un tehniskajiem specifikācijām.

VIII PIELIKUMS DAŽU TEHNISKO SPECIFIKĀCIJU DEFINĪCIJAS

Šajā direktīvā:

(1) „tehniskā specifikācija” ir viens no šiem veidiem:

a)      pakalpojumu vai piegādes līgumu gadījumā — dokumentāra specifikācija, kas nosaka preces vai pakalpojuma vajadzīgos raksturlielumus, piemēram, kvalitātes līmeni, ekoloģisko un klimata raksturlielumu līmeņus, projektēšanu visu lietotāju ērtībām (ietverot personu ar invaliditāti piekļuvi) un atbilstības novērtējumu, darbības rezultātus, preces lietošanu, drošumu vai izmērus, ieskaitot prasības attiecībā uz nosaukumu, ar kādu konkrēto preci pārdod, terminoloģiju, simboliem, testēšanas un pārbaudes metodēm, iepakojumu, apzīmējumiem un marķēšanu, norādījumiem lietotājam, ražošanas procesiem un metodēm jebkurā preces vai pakalpojuma aprites cikla posmā un atbilstības novērtēšanas procedūrām;

b)      būvdarbu līguma gadījumā — tehnisko priekšrakstu kopums, kas īpaši ietverts iepirkuma procedūras dokumentos un nosaka materiāla, preces vai piegādes raksturlielumus, kuri nepieciešami, lai materiālu, preci vai piegādi varētu raksturot kā līgumslēdzēja paredzētajam lietojumam piemērotu; minētie raksturlielumi ietver ekoloģiskos un klimata raksturlielumus, projektēšanu visu lietotāju ērtībām (ietverot piekļuvi personām ar invaliditāti) un atbilstības novērtējumu, darbības rezultātus, drošumu vai izmērus, ieskaitot procedūras, kas attiecas uz kvalitātes nodrošināšanu, terminoloģiju, simboliem, testēšanas un pārbaudes metodēm, iesaiņojumu, apzīmējumiem un marķēšanu, norādījumiem lietotājam un ražošanas procesiem un metodēm visos būvdarbu aprites cikla posmos; minētajos raksturlielumos iekļauj arī noteikumus par būvprojektēšanu un tāmēšanu, būvju un būvniecības metožu un tehnoloģiju testēšanas, inspekcijas un pieņemšanas nosacījumus un visus citus tehniskos nosacījumus, ko var noteikt līgumslēdzējs saskaņā ar vispārīgiem vai īpašiem noteikumiem attiecībā uz pabeigtām būvēm un tajās izmantotajiem materiāliem vai daļām;

(2) „standarts” ir tehniskā specifikācija, ko atkārtotai vai pastāvīgai piemērošanai apstiprinājusi atzīta standartizācijas institūcija un kuras ievērošana nav obligāta, un kura iedalās divās kategorijās:

a)      starptautisks standarts — standarts, ko pieņēmusi starptautiska standartizācijas organizācija un kas ir pieejams plašai sabiedrībai,

b)      Eiropas standarts — standarts, ko pieņēmusi Eiropas standartizācijas organizācija un kas ir pieejams plašai sabiedrībai,

c)      valsts standarts — standarts, ko pieņēmusi valsts standartizācijas organizācija un kas ir pieejams plašai sabiedrībai;

(3) „Eiropas tehniskais apstiprinājums” ir tāds pozitīvs tehniskais novērtējums attiecībā uz preces piemērotību, kurš pamatojas uz būvdarbu pamatprasību izpildi, ievērojot preces dabīgos raksturlielumus un paredzētos lietošanas un izmantošanas nosacījumus; Eiropas tehnisko apstiprinājumu izdod attiecīgā apstiprināšanas struktūra, ko šim mērķim izraudzījusies dalībvalsts;

(4) „kopējā tehniskā specifikācija” ir tehniskā specifikācija, kas noteikta saskaņā ar dalībvalstu atzītu procedūru vai saskaņā ar 9. un 10. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā [XXX] par Eiropas standartizāciju [un ar ko groza Padomes Direktīvu 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/105/EK un 2009/23/EK], kas publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

(5) „tehniskā atsauce” ir jebkurš Eiropas standartizācijas institūciju galīgais dokuments, izņemot oficiālus standartus, kurš izstrādāts saskaņā ar tirgus vajadzībām pielāgotām procedūrām.

IX PIELIKUMS NORĀDĪJUMI PAR PUBLICĒŠANU

1. Paziņojumu publicēšana

Līgumslēdzējiem ir jānosūta 61., 62., 63., 64., 85. un 89. pantā minētie paziņojumi Eiropas Savienības Publikāciju birojam, un tie jāpublicē saskaņā ar šādiem noteikumiem:

a)      paziņojumus, kas minēti 61., 62., 63., 64., 85. un 89. pantā, publicē Eiropas Savienības Publikāciju birojs vai līgumslēdzējs, ja pircēja profilā ir publicēts periodisks informatīvais paziņojums saskaņā ar 61. panta 1. punktu.

Turklāt līgumslēdzēji var šo informāciju publicēt internetā pircēja profilā, kā minēts 2. punkta b) apakšpunktā turpmāk.

b)      Eiropas Savienības Publikāciju birojs līgumslēdzējam nosūta apstiprinājumu, kas minēts 65. panta 5. punkta otrajā daļā.

2. Papildinošas vai papildu informācijas publicēšana

a)      Līgumslēdzēji internetā publicē specifikācijas un papildu dokumentus pilnā apjomā.

b)      Pircēja profilā var iekļaut periodiskos informatīvos paziņojumus, kas minēti 61. panta 1. punktā, informāciju par spēkā esošajiem uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumu, plānotajiem iepirkumiem, noslēgtajiem līgumiem, atceltajām procedūrām un citu noderīgu vispārīgo informāciju, piemēram, kontaktpunktus, tālruņa un faksa numurus, pasta adreses un e-pasta adreses.

3. Paziņojumu elektroniskās nosūtīšanas formāts un kārtība

Komisijas noteiktais formāts un kārtība, kādā paziņojumi ir nosūtāmi elektroniski, ir pieejami interneta vietnē „http://simap.eu.int”.

X PIELIKUMS INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ PAZIŅOJUMĀ PAR KVALIFIKĀCIJAS SISTĒMU (kā minēts 39. panta 2. punkta b) apakšpunktā un 62. pantā)

1. Līgumslēdzēja un — ja atšķiras — dienesta, no kura var iegūt papildu informāciju, nosaukums, reģistrācijas numurs (ja tas ir paredzēts valsts tiesību aktos), adrese, ietverot NUTS kodu, tālrunis, faksa numurs, e-pasta un interneta adrese.

2. Galvenā darbības joma.

3. Attiecīgā gadījumā norāda, vai līgums ir paredzēts tikai aizsargātām darbnīcām un vai līguma izpilde ir paredzēta tikai aizsargātu nodarbinātības programmu ietvaros.

4. Kvalifikācijas sistēmas mērķis (to preču, pakalpojumu vai būvdarbu vai to kategoriju apraksts, kuras paredzēts iepirkt, izmantojot sistēmu — uzskaites numurs(-i) nomenklatūrā). Galvenās būvdarbu veikšanas vietas NUTS kods būvdarbu gadījumā un galvenās piegāžu vai pakalpojumu sniegšanas vietas NUTS kods piegāžu un pakalpojumu gadījumā.

5. Nosacījumi, kas jāievēro ekonomikas dalībniekiem, lai tos kvalificētu saskaņā ar sistēmu, un metodes, ar kurām pārbaudīs atbilstību katram no minētajiem nosacījumiem. Ja šādu nosacījumu un pārbaudes metožu apraksts ir ļoti plašs un pamatojas uz dokumentiem, kas ir pieejami ieinteresētajiem ekonomikas dalībniekiem, pietiek ar galveno nosacījumu un metožu kopsavilkumu un atsauci uz minētajiem dokumentiem.

6. Kvalifikācijas sistēmas spēkā esības termiņš un tās pārjaunojuma formalitātes.

7. Norāde uz to, ka paziņojums vienlaikus ir iepirkuma izsludināšanas paziņojums.

8. Adrese, kurā var iegūt papildu informāciju un dokumentus par kvalifikācijas sistēmu (ja tā atšķiras no 1. punktā minētās adreses).

9. Par pārsūdzības un — attiecīgā gadījumā — starpniecības procedūru atbildīgās struktūras nosaukums un adrese. Precīza informācija par pārsūdzību iesniegšanas termiņiem vai vajadzības gadījumā tā dienesta nosaukums, adrese, tālruņa numurs, faksa numurs un e-pasta adrese, kurā var saņemt minēto informāciju.

10. Ja zināmi — 76. pantā minētie kritēriji, ko izmantos līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai: „zemākās izmaksas” vai „saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums”. Kritērijus, kas atspoguļo saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, kā arī to svērumu vai — attiecīgā gadījumā — minēto kritēriju nozīmības secību norāda, ja šādi kritēriji nav ietverti specifikācijās vai netiks norādīti uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu vai piedalīties sarunās.

11. Attiecīgā gadījumā norāde, vai:

a)      tiks pieprasīta/tiks pieņemta piedāvājumu vai dalības pieteikumu elektroniska iesniegšana;

b)      izmantos e-pasūtījumus;

c)      izmantos e-rēķinus;

d)      pieņems elektroniskos maksājumus.

12. Cita būtiska informācija.

XI PIELIKUMS INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ PAZIŅOJUMOS PAR LĪGUMU (kā minēts 63. pantā)

A. ATKLĀTAS PROCEDŪRAS

1. Līgumslēdzēja un — ja atšķiras — dienesta, no kura var iegūt papildu informāciju, nosaukums, reģistrācijas numurs (ja tas ir paredzēts valsts tiesību aktos), adrese, ietverot NUTS kodu, tālrunis, faksa numurs, e-pasta un interneta adrese.

2. Galvenā darbības joma.

3. Attiecīgā gadījumā norāda, vai līgums ir paredzēts tikai aizsargātām darbnīcām un vai līguma izpilde ir paredzēta tikai aizsargātu nodarbinātības programmu ietvaros.

4. Līguma veids (piegāde, būvdarbi vai pakalpojumi, attiecīgā gadījumā norādot, ka tā ir vispārīgā vienošanās vai dinamiskā iepirkumu sistēma), apraksts (uzskaites numurs(-i) nomenklatūrā). Attiecīgā gadījumā norāda, vai piedāvājumus prasa iesniegt pirkumam, nomaksas pirkumam, nomai, nomai ar izpirkuma tiesībām vai minēto variantu kombinācijai.

5. Galvenās būvdarbu veikšanas vietas NUTS kods būvdarbu gadījumā un galvenās piegāžu vai pakalpojumu sniegšanas vietas NUTS kods piegāžu un pakalpojumu līgumu gadījumā.

6. Attiecībā uz piegādēm un būvdarbiem

a)      Piegādājamo preču veids un daudzums (uzskaites numurs(-i) nomenklatūrā), ieskaitot visas iespējas turpmākam iepirkumam, un, ja iespējams, paredzamais laiks, kas pieejams šādu iespēju īstenošanai, kā arī pārjaunojumu skaits, jā tādi ir. Ja līgums ir kārtējs iepirkums, ja iespējams, arī aptuvens grafiks attiecība uz turpmākiem iepirkumiem, norādot nepieciešamās preces, pakalpojumu veidu un apjomu un būves vispārīgu aprakstu (uzskaites numurs(-i) nomenklatūrā).

b)      Norāde par to, vai piegādātāji var iesniegt piedāvājumus par dažām un/vai visām vajadzīgajām precēm.

Ja būvdarbu līgumu gadījumā būvdarbi vai līgums ir iedalīts vairākās daļās, norāda atsevišķās daļas pēc to apjoma un iespēju iesniegt piedāvājumu par vienu, vairākām vai visām daļām.

c)      Būvdarbu līgumiem — informācija par būvdarbu vai līguma mērķi, ja līgumā ir paredzēta arī projektu izstrāde.

7. Pakalpojumiem

a)      Piegādājamo pakalpojumu veids un daudzums, ieskaitot visas iespējas turpmākam iepirkumam, un, ja iespējams, paredzamais laiks, kas pieejams šādu iespēju īstenošanai, kā arī pārjaunojumu skaits, ja tādi ir. Ja līgums ir kārtējs iepirkums — ja iespējams, norāda arī paredzamo grafiku turpmāko iepirkumu izsludināšanai par sniedzamajiem pakalpojumiem.

b)      Norāde, vai saskaņā ar normatīvajiem vai administratīvajiem aktiem attiecīgo pakalpojumu drīkst sniegt tikai konkrētas profesijas pārstāvji.

c)      Atsauce uz tiesību aktu, noteikumu vai administratīvo noteikumu.

d)      Norāde par to, vai juridiskām personām jānorāda par pakalpojuma veikšanu atbildīgo personu vārdi, uzvārdi un profesionālā kvalifikācija.

e)      Norāde par to, vai pakalpojuma sniedzēji var iesniegt piedāvājumu par daļu no attiecīgajiem pakalpojumiem.

8. Ja ir zināms — norāde par to, vai ir atļauts iesniegt variantus.

9. Piegādes vai pabeigšanas termiņš vai pakalpojumu līguma darbības termiņš un, ja iespējams, uzsākšanas diena.

10. E-pasta vai interneta adrese, kurā būs neierobežoti un pilnībā, kā arī bez maksas pieejamas specifikācijas un visi pavaddokumenti.

11.         a)      Piedāvājumu vai, ja ievieš dinamisko iepirkumu sistēmu, informatīvo piedāvājumu iesniegšanas termiņš.

b)      Adrese, uz kuru jāsūta piedāvājumi.

c)      Valoda vai valodas, kādās sagatavo piedāvājumus.

12.         a)      Attiecīgā gadījumā — personas, kas pilnvarotas piedalīties piedāvājumu atvēršanā.

b)      Piedāvājumu atvēršanas datums, laiks un vieta.

13.         Attiecīgā gadījumā — pieprasītais nodrošinājums un garantijas.

14.         Galvenie finansēšanas un apmaksas noteikumi un/vai atsauces uz noteikumiem, kuros tie ietverti.

15.         Attiecīgā gadījumā — informācija par to, kādai jābūt tās ekonomikas dalībnieku grupas juridiskajai formai, kurai piešķir līguma slēgšanas tiesības.

16.         Obligātie saimnieciskie un tehniskie nosacījumi, kas jāievēro ekonomikas dalībniekam, kuram piešķirtas līguma slēgšanas tiesības.

17.         Termiņš, kurā pretendentam jāsaglabā spēkā savs piedāvājums.

18.         Attiecīgā gadījumā — īpaši nosacījumi, kas attiecas uz līguma izpildi.

19.         Direktīvas 76. pantā minētie kritēriji, ko izmantos līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai: „zemākās izmaksas” vai „saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums”. Kritērijus, kas atspoguļo saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, kā arī to svērumu vai — attiecīgā gadījumā — minēto kritēriju nozīmības secību norāda, ja šādi kritēriji nav ietverti specifikācijās.

20.         Attiecīgā gadījumā — norāde uz periodiskā informatīvā paziņojuma publikāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un publikācijas datums vai norāde un datums, kurā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēts paziņojums par periodiskā informatīvā paziņojuma publikāciju pircēja profilā, uz kuru attiecas līgums.

21.         Par pārsūdzības un — attiecīgā gadījumā — starpniecības procedūru atbildīgās struktūras nosaukums un adrese. Precīza informācija par pārsūdzību iesniegšanas termiņiem vai vajadzības gadījumā tā dienesta nosaukums, adrese, tālruņa numurs, faksa numurs un e-pasta adrese, kurā var saņemt minēto informāciju.

22.         Diena, kad līgumslēdzējs nosūtījis paziņojumu.

23.         Cita būtiska informācija.

B. SLĒGTAS PROCEDŪRAS

1. Līgumslēdzēja un — ja atšķiras — dienesta, no kura var iegūt papildu informāciju, nosaukums, reģistrācijas numurs (ja tas ir paredzēts valsts tiesību aktos), adrese, ietverot NUTS kodu, tālrunis, faksa numurs, e-pasta un interneta adrese.

2. Galvenā darbības joma.

3. Attiecīgā gadījumā norāda, vai līgums ir paredzēts tikai aizsargātām darbnīcām un vai līguma izpilde ir paredzēta tikai aizsargātu nodarbinātības programmu ietvaros.

4. Līguma veids (piegāde, būvdarbi vai pakalpojumi, attiecīgā gadījumā norādot, ka tā ir vispārīgā vienošanās), apraksts (uzskaites numurs(-i) nomenklatūrā). Attiecīgā gadījumā norāda, vai piedāvājumus prasa iesniegt pirkumam, nomaksas pirkumam, nomai, nomai ar izpirkuma tiesībām vai minēto variantu kombinācijai.

5. Galvenās būvdarbu veikšanas vietas NUTS kods būvdarbu gadījumā un galvenās piegāžu vai pakalpojumu sniegšanas vietas NUTS kods piegāžu un pakalpojumu gadījumā.

6. Attiecībā uz piegādēm un būvdarbiem

a)      Piegādājamo preču veids un daudzums (uzskaites numurs(-i) nomenklatūrā), ieskaitot visas iespējas turpmākam iepirkumam, un, ja iespējams, paredzamais laiks, kas pieejams šādu iespēju īstenošanai, kā arī pārjaunojumu skaits, jā tādi ir. Ja līgums ir kārtējs iepirkums, ja iespējams, arī aptuvens grafiks attiecība uz turpmākiem iepirkumiem, norādot nepieciešamās preces, pakalpojumu veidu un apjomu un būves vispārīgu aprakstu (uzskaites numurs(-i) nomenklatūrā).

b)      Norāde par to, vai piegādātāji var iesniegt piedāvājumus par dažām un/vai visām vajadzīgajām precēm.

Ja būvdarbu līgumu gadījumā būvdarbi vai līgums ir iedalīts vairākās daļās, norāda atsevišķās daļas pēc to apjoma un iespēju iesniegt piedāvājumu par vienu, vairākām vai visām daļām.

c)      Informācija par būvdarbu vai līguma mērķi, ja līgumā ir paredzēta arī projektu izstrāde.

7. Pakalpojumiem

a)      Piegādājamo pakalpojumu veids un daudzums, ieskaitot visas iespējas turpmākam iepirkumam, un, ja iespējams, paredzamais laiks, kas pieejams šādu iespēju īstenošanai, kā arī pārjaunojumu skaits, ja tādi ir. Ja līgums ir kārtējs iepirkums, ja iespējams, norāda arī paredzamo grafiku turpmāko iepirkumu izsludināšanai par sniedzamajiem pakalpojumiem.

b)      Norāde, vai saskaņā ar normatīvajiem vai administratīvajiem aktiem attiecīgo pakalpojumu drīkst sniegt tikai konkrētas profesijas pārstāvji.

c)      Atsauce uz normatīvo vai administratīvo aktu.

d)      Norāde par to, vai juridiskām personām jānorāda par pakalpojuma veikšanu atbildīgo personu vārdi, uzvārdi un profesionālā kvalifikācija.

e)      Norāde par to, vai pakalpojuma sniedzēji var iesniegt piedāvājumu par daļu no attiecīgajiem pakalpojumiem.

8. Ja ir zināms — norāde par to, vai ir atļauts iesniegt variantus.

9. Piegādes vai pabeigšanas termiņš vai pakalpojumu līguma darbības termiņš un, ja iespējams, uzsākšanas diena.

10. Attiecīgā gadījumā — informācija par to, kādai jābūt tās ekonomikas dalībnieku grupas juridiskajai formai, kurai piešķir līguma slēgšanas tiesības.

11.         a)      Dalības pieteikumu saņemšanas galīgais termiņš.

b)      Adrese, uz kuru jāsūta pieteikumi.

c)      Valoda vai valodas, kādās sagatavo pieteikumus.

12.         Uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu nosūtīšanas termiņš.

13.         Attiecīgā gadījumā — pieprasītais nodrošinājums un garantijas.

14.         Galvenie finansēšanas un apmaksas noteikumi un/vai atsauces uz noteikumiem, kuros tie ietverti.

15.         Informācija par ekonomikas dalībnieka stāvokli un obligātie saimnieciskie un tehniskie nosacījumi, kas tam jāievēro.

16.         Direktīvas 76. pantā minētie kritēriji, ko izmantos līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai: „zemākās izmaksas” vai „saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums”. Kritērijus, kas atspoguļo saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, kā arī to svērumu vai — attiecīgā gadījumā — minēto kritēriju nozīmības secību norāda, ja šādi kritēriji nav ietverti specifikācijās vai netiks norādīti uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu.

17.         Attiecīgā gadījumā — īpaši nosacījumi, kas attiecas uz līguma izpildi.

18.         Attiecīgā gadījumā — norāde uz periodiskā informatīvā paziņojuma publikāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un publikācijas datums vai norāde un datums, kurā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēts paziņojums par periodiskā informatīvā paziņojuma publikāciju pircēja profilā, uz kuru attiecas līgums.

19.         Par pārsūdzības un — attiecīgā gadījumā — starpniecības procedūru atbildīgās struktūras nosaukums un adrese. Precīza informācija par pārsūdzību iesniegšanas termiņiem vai vajadzības gadījumā tā dienesta nosaukums, adrese, tālruņa numurs, faksa numurs un e-pasta adrese, kurā var saņemt minēto informāciju.

20.         Diena, kad līgumslēdzēji nosūtījuši paziņojumu.

21.         Cita būtiska informācija.

C. SARUNU PROCEDŪRAS

1. Līgumslēdzēja un — ja atšķiras — dienesta, no kura var iegūt papildu informāciju, nosaukums, reģistrācijas numurs (ja tas ir paredzēts valsts tiesību aktos), adrese, ietverot NUTS kodu, tālrunis, faksa numurs, e-pasta un interneta adrese.

2. Galvenā darbības joma.

3. Attiecīgā gadījumā norāda, vai līgums ir paredzēts tikai aizsargātām darbnīcām un vai līguma izpilde ir paredzēta tikai aizsargātu nodarbinātības programmu ietvaros.

4. Līguma veids (piegāde, būvdarbi vai pakalpojumi, attiecīgā gadījumā norādot, ka tā ir vispārīgā vienošanās), apraksts (uzskaites numurs(-i) nomenklatūrā). Attiecīgā gadījumā norāda, vai piedāvājumus prasa iesniegt pirkumam, nomaksas pirkumam, nomai, nomai ar izpirkuma tiesībām vai minēto variantu kombinācijai.

5. Galvenās būvdarbu veikšanas vietas NUTS kods būvdarbu gadījumā un galvenās piegāžu vai pakalpojumu sniegšanas vietas NUTS kods piegāžu un pakalpojumu gadījumā.

6. Attiecībā uz piegādēm un būvdarbiem

a)      Piegādājamo preču veids un daudzums (uzskaites numurs(-i) nomenklatūrā), ieskaitot visas iespējas turpmākam iepirkumam, un, ja iespējams, paredzamais laiks, kas pieejams šādu iespēju īstenošanai, kā arī pārjaunojumu skaits, jā tādi ir. Ja līgums ir kārtējs iepirkums, ja iespējams, arī aptuvens grafiks attiecība uz turpmākiem iepirkumiem, norādot nepieciešamās preces, pakalpojumu veidu un apjomu un būves vispārīgu aprakstu (uzskaites numurs(-i) nomenklatūrā).

b)      Norāde par to, vai piegādātāji var iesniegt piedāvājumus par dažām un/vai visām vajadzīgajām precēm.

Ja būvdarbu līgumu gadījumā būvdarbi vai līgums ir iedalīts vairākās daļās, norāda atsevišķās daļas pēc to apjoma un iespēju iesniegt piedāvājumu par vienu, vairākām vai visām daļām.

c)      Būvdarbu līgumiem — informācija par būvdarbu vai līguma mērķi, ja līgumā ir paredzēta arī projektu izstrāde.

7. Pakalpojumiem

a)      Piegādājamo pakalpojumu veids un daudzums, ieskaitot visas iespējas turpmākam iepirkumam, un, ja iespējams, paredzamais laiks, kas pieejams šādu iespēju īstenošanai, kā arī pārjaunojumu skaits, ja tādi ir. Ja līgums ir kārtējs iepirkums — ja iespējams, norāda arī paredzamo grafiku turpmāko pakalpojumu iepirkumu izsludināšanai.

b)      Norāde, vai saskaņā ar normatīvo vai administratīvo aktu attiecīgo pakalpojumu drīkst sniegt tikai konkrētas profesijas pārstāvji.

c)      Atsauce uz normatīvo vai administratīvo aktu.

d)      Norāde par to, vai juridiskām personām jānorāda par pakalpojuma veikšanu atbildīgo personu vārdi, uzvārdi un profesionālā kvalifikācija.

e)      Norāde par to, vai pakalpojuma sniedzēji var iesniegt piedāvājumu par daļu no attiecīgajiem pakalpojumiem.

8. Ja ir zināms — norāde par to, vai ir atļauts iesniegt variantus.

9. Piegādes vai pabeigšanas termiņš vai pakalpojumu līguma darbības termiņš un, ja iespējams, uzsākšanas diena.

10. Attiecīgā gadījumā — informācija par to, kādai jābūt tās ekonomikas dalībnieku grupas juridiskajai formai, kurai piešķir līguma slēgšanas tiesības.

11.         a)      Dalības pieteikumu saņemšanas galīgais termiņš.

b)      Adrese, uz kuru jāsūta pieteikumi.

c)      Valoda vai valodas, kādās sagatavo pieteikumus.

12.         Attiecīgā gadījumā — pieprasītais nodrošinājums un garantijas.

13.         Galvenie finansēšanas un apmaksas noteikumi un/vai atsauces uz noteikumiem, kuros tie ietverti.

14.         Informācija par ekonomikas dalībnieka stāvokli un obligātie saimnieciskie un tehniskie nosacījumi, kas tam jāievēro.

15.         Direktīvas 76. pantā minētie kritēriji, ko izmantos līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai: „zemākās izmaksas” vai „saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums”. Kritērijus, kas atspoguļo saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, kā arī to svērumu vai — attiecīgā gadījumā — minēto kritēriju nozīmības secību norāda, ja šādi kritēriji nav ietverti specifikācijās vai netiks norādīti uzaicinājumā piedalīties sarunās.

16.         Attiecīgā gadījumā — to ekonomikas dalībnieku vārdi, uzvārdi vai nosaukumi un adreses, kurus līgumslēdzējs jau ir atlasījis.

17.         Attiecīgā gadījumā — īpaši nosacījumi, kas attiecas uz līguma izpildi.

18.         Attiecīgā gadījumā — norāde(-s) uz periodiskā informatīvā paziņojuma publikāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un publikācijas datums vai norāde un datums, kurā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēts paziņojums par periodiskā informatīvā paziņojuma publikāciju pircēja profilā, uz kuru attiecas līgums.

19.         Par pārsūdzības un — attiecīgā gadījumā — starpniecības procedūru atbildīgās struktūras nosaukums un adrese. Precīza informācija par pārsūdzību iesniegšanas termiņiem vai vajadzības gadījumā tā dienesta nosaukums, adrese, tālruņa numurs, faksa numurs un e-pasta adrese, kurā var saņemt minēto informāciju.

20.         Diena, kad līgumslēdzējs nosūtījis paziņojumu.

21.         Cita būtiska informācija.

XII PIELIKUMS INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ PAZIŅOJUMĀ PAR LĪGUMA SLĒGŠANAS TIESĪBU PIEŠĶIRŠANU (kā minēts 64. pantā)

I. Informācija publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī[55]

1. Līgumslēdzēja un — ja atšķiras — dienesta, no kura var iegūt papildu informāciju, nosaukums, reģistrācijas numurs (ja tas ir paredzēts valsts tiesību aktos), adrese, ietverot NUTS kodu, tālrunis, faksa numurs, e-pasta un interneta adrese.

2. Galvenā darbības joma.

3. Līguma veids (piegāde, būvdarbi vai pakalpojumi un uzskaites numurs(-i) nomenklatūrā, attiecīgā gadījumā norādot, ka tā ir vispārīgā vienošanās).

4. Vismaz kopsavilkums par piegādāto produktu, veikto būvdarbu vai sniegto pakalpojumu veidu un apjomu.

5.           a)      Iepirkuma izsludināšanas veids (paziņojums par kvalifikācijas sistēmu, periodisks paziņojums, uzaicinājums iesniegt piedāvājumu).

b)      Norāde uz paziņojuma publikāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un publikācijas datums.

c)      Ja līguma slēgšanas tiesības ir piešķirtas bez iepirkuma iepriekšējas izsludināšanas — norāde uz attiecīgo 44. panta noteikumu.

6.           Iepirkuma procedūra (atklāta procedūra, slēgta procedūra vai sarunu procedūra).

7.           Saņemto piedāvājumu skaits, norādot:

a)      piedāvājumu skaitu, kas saņemts no ekonomikas dalībniekiem, kuri ir mazi un vidēji uzņēmumi;

b)      no ārvalstīm saņemto piedāvājumu skaitu;

c)      elektroniski saņemto piedāvājumu skaitu.

Vairāku līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas gadījumā (daļas, vairākas vispārīgās vienošanās) šo informāciju sniedz par katru piešķiršanu.

8.           Līguma(-u) slēgšanas tiesību piešķiršanas datums.

9.           Cena, kas samaksāta par pirkumiem par pazeminātu cenu, ievērojot 44. panta i) apakšpunktu.

10.         Katrai līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai — izraudzītā(-o) pretendenta(-u) adrese, ietverot NUTS kodu, tālruņa numurs, faksa numurs, e-pasta un interneta adrese, tostarp:

a)      informācija par to, vai izraudzītais pretendents ir mazais un vidējais uzņēmums;

b)      informācija par to, vai līguma slēgšanas tiesības piešķir konsorcijam.

11.         Attiecīgā gadījumā — norāde, vai par līgumu ir noslēgti vai var tikt noslēgti apakšuzņēmuma līgumi.

12.         Samaksātā cena vai dārgākais un lētākais piedāvājums, kas ņemts vērā, piešķirot līguma slēgšanas tiesības.

13.         Par pārsūdzības un — attiecīgā gadījumā — starpniecības procedūru atbildīgās struktūras nosaukums un adrese. Precīza informācija par pārsūdzību iesniegšanas termiņiem vai vajadzības gadījumā tā dienesta nosaukums, adrese, tālruņa numurs, faksa numurs un e-pasta adrese, kurā var saņemt minēto informāciju.

14.         Fakultatīva informācija:

– līguma vērtība un līguma daļa, kas ar apakšuzņēmuma līgumu nodota vai var tikt nodota izpildei trešām personām;

– līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji.

II. Informācija, kas nav paredzēta publicēšanai

15.         Piešķirto līgumu slēgšanas tiesību skaits (ja līguma slēgšanas tiesības ir sadalītas starp vairākiem piegādātājiem).

16.         Katra līguma, par kuru ir piešķirtas slēgšanas tiesības, vērtība.

17.         Preces vai pakalpojuma izcelsmes valsts (Kopienas vai ārpuskopienas valsts; ja ārpuskopienas valsts — sadalījums pēc trešās valsts).

18.         Izmantotie līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji (saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, zemākās izmaksas).

19.         Informācija par to, vai līguma slēgšanas tiesības ir piešķirtas pretendentam, kas iesniedzis variantu saskaņā ar 58. panta 1. punktu.

20.         Informācija par to, vai kāds no piedāvājumiem ir izslēgts saskaņā ar 79. pantu, jo tas bijis nepamatoti lēts.

21.         Diena, kad līgumslēdzējs nosūtījis paziņojumu.

XIII PIELIKUMS UZAICINĀJUMU IESNIEGT PIEDĀVĀJUMU, PIEDALĪTIES SARUNĀS VAI APSTIPRINĀT IEINTERESĒTĪBU (68. PANTS) SATURS

1. Uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu vai piedalīties sarunās, kā paredzēts 68. pantā, jāietver vismaz šāda informācija:

a)      piedāvājumu saņemšanas termiņš, adrese, uz kuru sūtāmi piedāvājumi, un valoda vai valodas, kādās piedāvājums sagatavojams;

tomēr attiecībā uz līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķir, izmantojot inovācijas partnerību, minēto informāciju nenorāda uzaicinājumā piedalīties sarunās, bet norāda uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu;

b)      atsauce uz publicēto iepirkuma izsludināšanas paziņojumu;

c)      norāde uz dokumentiem, kas jāpievieno;

d)      līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji, ja tie nav norādīti paziņojumā par kvalifikācijas sistēmu, ko izmanto iepirkuma izsludināšanai;

e)      līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju relatīvais svērums vai attiecīgā gadījumā šādu kritēriju nozīmības secība, ja šāda informācija nav sniegta paziņojumā par līgumu, paziņojumā par kvalifikācijas sistēmu vai specifikācijās.

2. Ja iepirkumu izsludina, izmantojot periodisko informatīvo paziņojumu, līgumslēdzēji pēc tam uzaicina visus kandidātus apstiprināt ieinteresētību, pamatojoties uz detalizētu informāciju par attiecīgo līgumu, pirms uzsākt pretendentu vai dalībnieku atlasi sarunās.

Minētajā uzaicinājumā ietver vismaz šādu informāciju:

a)      līguma veids un daudzums, ieskaitot visas iespējas par papildlīgumiem, un, ja iespējams, paredzamais laiks šādu iespēju īstenošanai attiecībā uz pārjaunojamiem līgumiem, būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu turpmāko iepirkumu veids un daudzums un, ja iespējams, paredzamie publicēšanas datumi;

b)      procedūras veids — slēgta procedūra vai sarunu procedūra;

c)      attiecīgā gadījumā — datums, kurā jāuzsāk vai jābeidz preču piegāde vai būvdarbu vai pakalpojumu izpilde;

d)      iepirkuma procedūras dokumentu pieprasījumu iesniegšanas adrese un termiņš un valoda vai valodas, kurās tie jāsagatavo;

e)      tā līgumslēdzēja adrese, kas piešķirs līguma slēgšanas tiesības, un specifikāciju un citu dokumentu saņemšanai vajadzīgā informācija;

f)       saimnieciski un tehniski nosacījumi, finanšu garantijas un informācija, ko pieprasa no ekonomikas dalībniekiem;

g)      tā līguma veids, uz ko attiecas uzaicinājums iesniegt piedāvājumu — pirkums, nomaksas pirkums, noma, noma ar izpirkuma tiesībām vai minēto variantu kombinācija; un

h)      līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji un to svērums vai attiecīgā gadījumā šādu kritēriju svarīguma secība, ja šī informācija nav sniegta informatīvajā paziņojumā, specifikācijās, uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu vai uzaicinājumā piedalīties sarunās.

XIV PIELIKUMS SARAKSTS AR STARPTAUTISKĀM KONVENCIJĀM SOCIĀLAJĀ UN VIDES JOMĀ, KAS MINĒTAS 70. UN 79. PANTĀ

– Konvencija Nr. 87 par asociāciju brīvību un tiesību aizsardzību, apvienojoties organizācijās;

– Konvencija Nr. 98 par tiesībām un apvienošanos organizācijās un kolektīvo līgumu slēgšanu;

– Konvencija Nr. 29 par piespiedu darbu;

– Konvencija Nr. 105 par piespiedu darba izskaušanu;

– Konvencija Nr. 138 — minimālā vecuma konvencija;

– Konvencija Nr. 111 par diskrimināciju nodarbinātībā un profesijā;

– Konvencija Nr. 100 par vienlīdzīgu atlīdzību;

– Konvencija Nr. 182 — bērnu darba ļaunāko formu konvencija;

– Vīnes Konvencija par ozona slāņa aizsardzību un tās Monreālas protokols par ozona slāni noārdošajām vielām;

– Bāzeles Konvencija par kontroli pār kaitīgo atkritumu robežšķērsojošo transportēšanu un to aizvākšanu (Bāzeles konvencija);

– Stokholmas Konvencija par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem (Stokholmas konvencija);

– Konvencija par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem (UNEP/FAO) (PIC konvencija), Roterdama, 1998. gada 10. septembris, un tās 3 reģionālie protokoli.

XV PIELIKUMS 77. PANTA 3. PUNKTĀ MINĒTO es TIESĪBU AKTU SARAKSTS

a)      Direktīva 2009/33/EK.

XVI PIELIKUMS INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ PAZIŅOJUMOS PAR LĪGUMA GROZĪJUMIEM TĀ DARBĪBAS LAIKĀ (kā minēts 82. panta 6. punktā)

1. Līgumslēdzēja un — ja atšķiras — dienesta, no kura var iegūt papildu informāciju, nosaukums, reģistrācijas numurs (ja tas ir paredzēts valsts tiesību aktos), adrese, ietverot NUTS kodu, tālrunis, faksa numurs, e-pasta un interneta adrese.

2. Galvenā darbības joma.

3. Uzskaites numurs(-i) CPV nomenklatūrā.

4. Galvenās būvdarbu veikšanas vietas NUTS kods būvdarbu gadījumā un galvenās piegāžu vai pakalpojumu sniegšanas vietas NUTS kods piegāžu un pakalpojumu gadījumā.

5. Iepirkuma apraksts pirms un pēc grozījumiem: būvdarbu būtība un apmērs, piegāžu būtība un daudzums vai vērtība, pakalpojumu būtība un apmērs.

6. Attiecīgā gadījumā — grozījumu izraisītais cenas pieaugums.

7. Apstākļu apraksts, kuru dēļ ir vajadzīgi grozījumi.

8. Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas lēmuma datums.

9. Attiecīgā gadījumā — jaunā ekonomikas dalībnieka vai jauno ekonomikas dalībnieku adrese, ietverot NUTS kodu, tālruņa numurs, faksa numurs, e-pasta un interneta adrese.

10. Informācija, vai līgums ir saistīts ar projektu un/vai programmu, ko finansē no Savienības fondiem.

11. Pārraudzības struktūras un tās struktūras nosaukums un adrese, kas atbildīga par pārbaudēm un — attiecīgā gadījumā — starpniecības procedūrām. Precīza informācija par pārbaudes procedūru termiņu un vajadzības gadījumā tā dienesta adrese, tālruņa numurs, faksa numurs un e-pasta adrese, no kura var saņemt minēto informāciju.

XVII PIELIKUMS 84. PANTĀ MINĒTIE PAKALPOJUMI

CPV kods || Apraksts

79611000-0 un no 85000000-9 līdz 85323000-9 (izņemot 85321000-5 un 85322000-2) || Veselības un sociālie pakalpojumi

75121000-0, 75122000-7, 75124000-1; no 79995000-5 līdz 79995200-7; no 80100000-5 līdz 80660000-8 (izņemot 80533000-9, 80533100-0, 80533200-1); no 92000000-1 līdz 92700000-8 (izņemot 92230000-2, 92231000-9, 92232000-6) || Administratīvie izglītības, veselības aprūpes un kultūras pakalpojumi

75300000-9 || Obligātās sociālās nodrošināšanas pakalpojumi

75310000-2, 75311000-9, 75312000-6, 75313000-3, 75313100-4, 75314000-0, 75320000-5, 75330000-8, 75340000-1 || Pabalstu pakalpojumi

98000000-3 || Citi kopienas, sociālie un personālie pakalpojumi

98120000-0 || Arodbiedrību sniegtie pakalpojumi

98131000-0 || Reliģiskie pakalpojumi

XVIII PIELIKUMS Informācija, kas jāiekļauj paziņojumos par līgumiem, kuri attiecas uz sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem (kā minēts 85. pantā)

A daļa. Paziņojums par līgumu

1. Līgumslēdzēja un — ja atšķiras — dienesta, no kura var iegūt papildu informāciju, nosaukums, reģistrācijas numurs (ja tas ir paredzēts valsts tiesību aktos), adrese, ietverot NUTS kodu, tālrunis, faksa numurs, e-pasta un interneta adrese.

2. Galvenā darbības joma.

3. Apraksts par pakalpojumiem vai to kategorijām un, ja vajadzīgs, saistītiem būvdarbiem un piegādēm, ko paredzēts iepirkt, tostarp norāde par attiecīgo daudzumu vai vērtību, kā arī uzskaites numurs(-i) nomenklatūrā.

4. Galvenās pakalpojumu sniegšanas vietas NUTS kods.

5. Attiecīgā gadījumā norāda, vai līgums ir paredzēts tikai aizsargātām darbnīcām un vai līguma izpilde ir paredzēta tikai aizsargātu nodarbinātības programmu ietvaros.

6. Galvenie nosacījumi, kas jāievēro ekonomikas dalībniekiem, lai piedalītos, vai — attiecīgā gadījumā — tīmekļa vietnes adrese, kurā var iegūt detalizētu informāciju.

7. Termiņš(-i), kādā(-os) jāsazinās ar līgumslēdzēju, lai varētu piedalīties.

8. Cita būtiska informācija.

B daļa. Paziņojums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu

1. Līgumslēdzēja un — ja atšķiras — dienesta, no kura var iegūt papildu informāciju, nosaukums, reģistrācijas numurs (ja tas ir paredzēts valsts tiesību aktos), adrese, ietverot NUTS kodu, tālrunis, faksa numurs, e-pasta un interneta adrese.

2. Galvenā darbības joma.

3. Vismaz kopsavilkums par sniegto pakalpojumu un, ja vajadzīgs, saistīto būvdarbu un piegāžu veidu un apjomu.

4. Norāde uz paziņojuma publikāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

5. Saņemto piedāvājumu skaits.

6. Izraudzīto ekonomikas dalībnieku vārdi, uzvārdi vai nosaukumi un adreses.

7. Cita būtiska informācija.

XIX PIELIKUMS INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ PAZIŅOJUMĀ PAR METU KONKURSU (kā minēts 89. panta 1. punktā)

1. Līgumslēdzēja un — ja atšķiras — dienesta, no kura var iegūt papildu informāciju, nosaukums, reģistrācijas numurs (ja tas ir paredzēts valsts tiesību aktos), adrese, ietverot NUTS kodu, tālrunis, faksa numurs, e-pasta un interneta adrese.

2. Galvenā darbības joma.

3. Projekta apraksts (uzskaites numurs(-i) nomenklatūrā).

4. Konkursa veids: atklāts vai slēgts.

5. Attiecībā uz atklātiem konkursiem — projektu pieņemšanas galīgais termiņš.

6. Attiecībā uz slēgtiem konkursiem —

a)      paredzamais dalībnieku skaits vai diapazons;

b)      attiecīgā gadījumā — jau atlasīto dalībnieku vārdi, uzvārdi vai nosaukumi;

c)      dalībnieku atlases kritēriji;

d)      dalības pieteikumu saņemšanas galīgais termiņš.

7. Atbilstīgā gadījumā norāde, ka piedalīties var tikai konkrētas profesijas pārstāvji.

8. Kritēriji, ko piemēros, vērtējot projektus.

9. Attiecīgā gadījumā — atlasīto žūrijas locekļu vārdi un uzvārdi.

10. Norāde par to, vai žūrijas lēmums ir iestādei saistošs.

11. Attiecīgā gadījumā — godalgu skaits un vērtība.

12. Attiecīgā gadījumā — sīka informācija par maksājumiem visiem dalībniekiem.

13. Norāde par to, vai godalgu ieguvējiem ir tiesības uz papildu līgumu slēgšanas tiesībām.

14. Par pārsūdzības un — attiecīgā gadījumā — starpniecības procedūru atbildīgās struktūras nosaukums un adrese. Precīza informācija par pārsūdzību iesniegšanas termiņiem un vajadzības gadījumā tās struktūrvienības, adrese, tālruņa numurs, faksa numurs un e-pasta adrese, kurā var saņemt minēto informāciju.

15. Šā paziņojuma nosūtīšanas datums.

16. Cita būtiska informācija.

XX PIELIKUMS INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ PAZIŅOJUMĀ PAR METU KONKURSU REZULTĀTIEM (kā minēts 89. panta 1. punktā)

1. Līgumslēdzēja un — ja atšķiras — dienesta, no kura var iegūt papildu informāciju, nosaukums, reģistrācijas numurs (ja tas ir paredzēts valsts tiesību aktos), adrese, ietverot NUTS kodu, tālrunis, faksa numurs, e-pasta un interneta adrese.

2. Galvenā darbības joma.

3. Projekta apraksts (uzskaites numurs(-i) nomenklatūrā).

4. Dalībnieku kopskaits.

5. Ārvalstu dalībnieku skaits.

6. Konkursa uzvarētājs(-i).

7. Attiecīgā gadījumā — godalga(-s).

8. Cita informācija.

9. Atsauce uz paziņojumu par metu konkursu.

10. Par pārsūdzības un — attiecīgā gadījumā — starpniecības procedūru atbildīgās struktūras nosaukums un adrese. Precīza informācija par pārsūdzību iesniegšanas termiņiem un vajadzības gadījumā tās struktūrvienības, adrese, tālruņa numurs, faksa numurs un e-pasta adrese, kurā var saņemt minēto informāciju.

11. Šā paziņojuma nosūtīšanas datums.

XXI PIELIKUMS ATBILSTĪBAS TABULA[56]

Šī direktīva || Direktīva 2004/17/EK ||

1. pants || - || Jauns

2. panta pirmais teikums || 1. panta 1. punkts || =

2. panta 1. punkts || 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta pirmā daļa || =         

2. panta 2. un 3. punkts || - || Jauns

2. panta 4. punkta a) apakšpunkta teksta pirmā daļa || 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta otrās daļas pirmais ievilkums || =

2. panta 4. punkta a) apakšpunkta teksta otrā daļa || - || Jauns

2. panta 4. punkta b) apakšpunkts || 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta otrās daļas 2. ievilkums || =

2. panta 4. punkta c) apakšpunkts || 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta otrās daļas trešais ievilkums || =

2. panta 5. punkts || 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta pirmā daļa || =

2. panta 6. punkts || 2. panta 3. punkts || Pielāgots

2. panta 7. punkts || 1. panta 2. punkta a) apakšpunkts || Pielāgots

2. panta 8. punkts || 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta pirmais teikums || Pielāgots

2. panta 9. punkts || 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta otrais teikums || =

2. panta 10. punkts || 1. panta 2. punkta c) apakšpunkts || Pielāgots

2. panta 11. punkts || 1. panta 2. punkta d) apakšpunkta pirmā daļa || Grozīts

2. panta 12. punkts || 1. panta 7. punkta pirmā un otrā daļa || Pielāgots

2. panta 13. punkts || 1. panta 7. punkta trešā daļa || =

2. panta 14. punkts || 1. panta 7. punkta trešā daļa || Grozīts

2. panta 15. punkts || 34. panta 1. punkts || Grozīts

2. panta 16. punkts || 1. panta 8. punkts || Grozīts

2. panta 17. punkts || || Jauns

2. panta 18. punkts || 1. panta 8. punkts || Grozīts

2. panta 19. punkts || || Jauns

2. panta 20. punkts || 1. panta 11. punkts || =

2. panta 21. punkts || 1. panta 12. punkts || =

2. panta 22. punkts || || Jauns

2. panta 23. punkts || 1. panta 10. punkts || =

3. panta 1. punkta pirmā daļa || || Jauns

3. panta 1. punkta otrā daļa || 1. panta 2. punkta d) apakšpunkta otrā un trešā daļa || Grozīts

3. panta 1. punkta trešā daļa || || Jauns

3. panta 2. punkts || 9. panta 1. punkts || =

3. panta 3. punkts || 9. panta 2. punkts || =

3. panta 4. punkts || 9. panta 3. punkts || Grozīts

4. panta 1. punkts || 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta otrā daļa || =

4. panta 2. punkta pirmā daļa || 2. panta 3. punkta 25. apsvērums || Pielāgots

4. panta 2. punkta otrā daļa || || Jauns

4. panta 3. punkts || 2. panta 2. punkts || =

4. panta 4. punkts || || Jauns

5. pants || 3. panta 1. un 2. punkts || =

6. panta 1. punkts || 3. panta 3. punkts || Pielāgots

6. panta 2. punkts || 3. panta 4. punkts || =

7. pants || 4. pants || =

8. pants || 5. panta 1. punkts || =

|| 5. panta 2. punkts || Svītrots

9. pants || 7. panta b) punkts || =

10. panta 1. punkts || 6. panta 1. punkts || Pielāgots

10. panta 2. punkta a) apakšpunkts || 6. panta 2. punkta a) apakšpunkts || =

10. panta 2. punkta b) apakšpunkts || 6. panta 2. punkta b) apakšpunkts || Grozīts

10. panta 2. punkta c) apakšpunkts || 6. panta 2. punkta c) apakšpunkts || Pielāgots

11. panta a) punkts || 7. panta a) punkts || Grozīts

11. panta b) punkts || 7. panta a) punkts || =

|| 8. pants || Svītrots

|| I–X pielikums || Svītrots

12. pants || 16. un 61. pants || Grozīts

13. panta 1. punkts || 17. panta 1. punkts, 17. panta 8. punkts || Grozīts

13. panta 2. punkts || 17. panta 2. punkts, 17. panta 8. punkts || Grozīts

13. panta 3. punkts || || Jauns

13. panta 4. punkts || 17. panta 3. punkts || =

13. panta 5. punkts || || Jauns

13. panta 6. punkts || 17. panta 4. un 5. punkts || Pielāgots

13. panta 7. punkts || 17. panta 6. punkta a) apakšpunkta pirmā un otrā daļa || =

13. panta 8. punkts || 17. panta 6. punkta b) apakšpunkta pirmā un otrā daļa || =

13. panta 9. punkts || 17. panta 6. punkta a) apakšpunkta trešā daļa un 6. punkta b) apakšpunkta trešā daļa || Pielāgots

13. panta 10. punkts || 17. panta 7. punkts || =

13. panta 11. punkts || 17. pants 9. punkts || =

13. panta 12. punkts || 17. panta 10. punkts || =

13. panta 13. punkts || 17. panta 11. punkts || =

14. pants || 69. pants || Pielāgots

15. panta 1. punkts || 19. panta 1. punkts || =

15. panta 2. punkts || 19. panta 1. punkts || Grozīts

16. panta 1. punkts || 20. panta 1. punkts, 62. panta 1. punkts || Pielāgots

16. panta 2. punkts || 20. panta 2. punkts || Grozīts

17. panta 1. punkts || 22. panta a) punkts || Pielāgots

17. panta 2. punkts || 21. pants, 62. panta 1. punkts || Grozīts

18. pants || 22. pants, 62. panta 1. punkts || Grozīts

19. panta a) un b) punkts || 24. panta a) un b) punkts || =

19. panta c) punkts || 24. panta c) punkts || Grozīts

19. panta d) punkts || 24. panta d) punkts || =

19. panta e) punkts || || Jauns

19. panta f) punkts un otrā daļa || || Jauns

20. pants || 26. pants || Pielāgots

21. pants || || Jauns

22. panta 1. punkts || 23. panta 1. punkts || Pielāgots

22. panta 2. punkts || 23. panta 1. punkts || Pielāgots

22. panta 3. punkts || 23. panta 2. punkts || Pielāgots

22. panta 4. punkts || 23. panta 3. punkta a)–c) apakšpunkts || Pielāgots

22. panta 5. punkts || 23. panta 3. punkta otrā un trešā daļa || Pielāgots

23. pants || 23. panta 4. punkts || Pielāgots

24. pants || 23. panta 5. punkts || Grozīts

25. panta 1. punkts || 24. panta e) punkts || Grozīts

25. panta 2. punkts || || Jauns

26. panta 1. un 2. punkts || 27. pants || Grozīts

26. panta 3. punkts || || Jauns

27. panta 1. punkta pirmais teikums || 30. panta 1. punkts, 62. panta 2. punkts || Pielāgots

27. panta 1. punkta otrais teikums || || Jauns

27. panta 2. punkta pirmā daļa || 30. panta 2. punkts || =

27. panta 2. punkta otrā daļa || || Jauns

27. panta 3. punkts || 30. panta 3. punkts || =

28. panta 1. punkts || 30. panta 4. punkta pirmā daļa, 5. punkta pirmā un otrā daļa || Grozīts

28. panta 2. punkts || 30. panta 4. punkta otrā daļa, 5. punkta ceturtā daļa, 62. panta 2. punkts || Pielāgots

|| 30. panta 4. punkta trešā daļa || Svītrots

28. panta 3. punkta pirmā un otrā daļa || 30. panta 6. punkta pirmā daļa || Grozīts

28. panta 3. punkta trešā daļa || || Jauns

28. panta 3. punkta ceturtā daļa || 30. panta 6. punkta pirmās daļas otrais teikums || Grozīts

28. panta 4. punkts || 30. panta 6. punkta otrā daļa || =

28. panta 5. punkts || 30. panta 6. punkta ceturtā daļa || Grozīts

29. pants || 10. pants || Grozīts

30. panta 1. punkts || 11. panta 1. punkts || Pielāgots

30. panta 2. punkts || 11. panta 2. punkts || Grozīts

31. pants || 28. pants || Grozīts

32. pants || 13. pants || Grozīts

33. panta 1. punkts || 48. panta 1. punkts, 64. panta 1. punkts || Grozīts

33. panta 2. punkts || 48. panta 2. un 3. punkts, 64. panta 1. un 2. punkts || Pielāgots

33. panta 3. punkta pirmā daļa || 48. panta 4. punkts, 64. panta 1. punkts || Grozīts

33. panta 3. punkta trešā daļa || 70. panta 2. punkta f) apakšpunkts || =

33. panta 3. punkta trešā daļa || || Jauns

33. panta 4. punkts || || Jauns

33. panta 5. punkts || 48. panta 5. punkts, 64. panta 3. punkts || Grozīts

33. panta 6. punkts || 48. panta 6. punkts || Pielāgots

33. panta 7. punkts || || Jauns

34. pants || || Jauns

35. panta 1. punkts || 1. panta 13. punkts || Grozīts

35. panta 2. punkts || 70. panta 2. punkta c) un d) apakšpunkts || Pielāgots

36. pants || || Jauns

37. pants || || Jauns

38. panta 1. punkts || 12. pants || Grozīts

38. panta 2. punkts || || Jauns

39. panta 1. punkts || 40. panta 1. un 2. punkts || Grozīts

39. panta 2. punkts || 42. pants || =

39. panta 3. punkts || || Jauns

40. panta 1. punkts || 1. panta 9. punkta a) apakšpunkts, 45. panta 2. punkts || Grozīts

40. panta 2. punkts || 45. panta 4. punkts || Grozīts

40. panta 3. punkts || || Jauns

40. panta 4. punkts || || Jauns

41. pants || 1. panta 9. punkta b) apakšpunkts, 45. panta 3. punkts || Grozīts

42. pants || 1. panta 9. punkta c) apakšpunkts, 45. panta 3. punkts || Grozīts

43. pants || || Jauns

44. panta a) punkts || 40. panta 3. punkta a) apakšpunkts || =

44. panta b) punkts || 40. panta 3. punkta b) apakšpunkts || =

44. panta c) punkts || 40. panta 3. punkta c) apakšpunkts || Grozīts

44. panta d) punkts || 40. panta 3. punkta c) apakšpunkts || Grozīts

44. panta e) punkts || 40. panta 3. punkta d) apakšpunkts || Grozīts

44. panta f) punkts || 40. panta 3. punkta e) apakšpunkts || =

44. panta g) punkts || 40. panta 3. punkta g) apakšpunkts || Grozīts

44. panta h) punkts || 40. panta 3. punkta h) apakšpunkts || Grozīts

44. panta i) punkts || 40. panta 3. punkta j) apakšpunkts || =

44. panta j) punkts || 40. panta 3. punkta k) apakšpunkts || Pielāgots

44. panta k) punkts || 40. panta 3. punkta l) apakšpunkts || Pielāgots

44. panta otrā un trešā daļa || || Jauns

44. panta 4. punkts || 40. panta 3. punkta g) apakšpunkts in fine || Pielāgots

45. panta 1. punkta pirmā un otrā daļa || 14. panta 1. punkts, 1. panta 4. punkts || Pielāgots

45. panta 1. punkta trešā daļa || || Jauns

45. panta 2.–5. punkts || 14. panta 2.–4. punkts, 40. panta 3. punkta i) apakšpunkts || Grozīts

46. panta 1. punkts || 1. panta 5. punkts, 15. panta 1. punkts || Grozīts

46. panta 2. punkts || 15. panta 2. punkts || Grozīts

46. panta 3. punkts || 15. panta 3. punkts || Pielāgots

46. panta 4. punkts || 15. panta 4. punkts || Grozīts

46. panta 5. punkts || 15. panta 6. punkts || Grozīts

46. panta 6. punkts || || Jauns

46. panta 7. punkts || 15. panta 7. punkta trešā daļa || =

47. panta 1. punkts || 1. panta 6. punkts, 56. panta 1. punkts || Grozīts

47. panta 2. punkta pirmā daļa || 56. panta 2. punkta pirmā daļa || =

47. panta 2. punkta otrā daļa || 56. panta 2. punkta otrā daļa || Pielāgots

47. panta 3. punkts || 56. panta 2. punkta trešā daļa || Pielāgots

47. panta 4. punkts || 56. panta 3. punkts || Pielāgots

47. panta 5. punkts || 56. panta 4. punkts || Pielāgots

47. panta 6. punkts || 56. panta 5. punkts || Pielāgots

47. panta 7. punkts || 56. panta 6. punkts || =

47. panta 8. punkts || 56. panta 7. punkts || Pielāgots

47. panta 9. punkts || 56. panta 8. punkta pirmā daļa || =

48. pants || || Jauns

49. panta 1. punkts || 29. panta 1. punkts || Grozīts

49. panta 2. punkts || || Jauns

49. panta 3. punkts || 29. panta 2. punkts || Grozīts

49. panta 4. punkts || || Jauns

49. panta 5. punkts || 29. panta 2. punkts || Grozīts

49. panta 6. punkts || || Jauns

50. pants || || Jauns

51. pants || || Jauns

52. pants || || Jauns

53. panta 1. punkts || 15. apsvērums || Grozīts

53. panta 2. punkts || || Jauns

54. panta 1. punkts || 34. panta 1. punkts || Grozīts

54. panta 2. punkts || 34. panta 2. punkts || Pielāgots

54. panta 3. punkts || 34. panta 3. punkts || Pielāgots

54. panta 4. punkts || 34. panta 8. punkts || =

54. panta 5. punkts || 34. panta 4. punkts || Pielāgots

54. panta 6. punkts || 34. panta 5. punkts || Grozīts

55. panta 1. punkts || 34. panta 6. punkts || Grozīts

55. panta 2. punkts || 34. panta 6. punkts || Pielāgots

56. panta 1. punkts || 34. panta 4.,5.,6. un 7. punkts || Grozīts

56. panta 2. punkts || 34. panta 4., 5. un 6. punkts || Grozīts

56. panta 3. punkts || 34. panta 7. punkts || Pielāgots

56. panta 4. punkts || || Jauns

57. pants || 35. pants || Grozīts

58. panta 1. punkts || 36. panta 1. punkts || Grozīts

58. panta 2. punkts || 36. panta 2. punkts || Pielāgots

59. pants || || Jauns

60. panta 1. punkts || 45. panta 1. punkts || Pielāgots

60. panta 2. punkts || 45. panta 9. punkts || Grozīts

|| 45. panta 10. punkts || Svītrots

61. panta 1. punkts || 41. panta 1. un 2. punkts || Pielāgots

61. panta 2. punkts || 42. panta 3. punkts, 44. panta 1. punkts || Pielāgots

62. pants || 41. panta 3. punkts || Pielāgots

63. pants || 42. panta 1. punkta c) apakšpunkts, 44. panta 1. punkts || Pielāgots

64. panta 1. punkts || 43. panta 1. punkta pirmā daļa, 44. panta 1. punkts || Pielāgots

64. panta 2. punkts || 43. panta 1. punkta otrā un trešā daļa || Grozīts

64. panta 3. punkts || 43. panta 2. un 3. punkts || Grozīts

64. panta 4. punkts || 43. panta 5. punkts || Pielāgots

65. panta 1. punkts || 44. panta 1. punkts, 70. panta 1. punkta b) apakšpunkts || Grozīts

65. panta 2. punkts || 44. panta 2., 3. punkts un 4. punkta otrā daļa || Grozīts

65. panta 3. punkts || 44. panta 4. punkta pirmā daļa || Pielāgots

65. panta 4. punkts || || Jauns

65. panta 5. punkts || 44. panta 6. un 7. punkts || Grozīts

65. panta 6. punkts || 44. panta 8. punkts || Grozīts

66. panta 1. punkts || 44. panta 5. punkta pirmā daļa || Grozīts

66. panta 2. un 3. punkts || 44. panta 5. punkta otrā un trešā daļa || Pielāgots

67. panta 1. punkts || 45. panta 6. punkts || Grozīts

67. panta 2. punkts || 46. panta 2. punkts || Grozīts

68. panta 1. punkts || 47. panta 1. punkta pirmais teikums || Pielāgots

68. panta 2. punkts || 47. panta 1. punkta otrais teikums || Pielāgots

69. panta 1. punkts || 49. panta 1. punkts || Pielāgots

69. panta 2. punkts || 49. panta 2. punkta pirmā un otrā daļa || Pielāgots

69. panta 3. punkts || 49. panta 2. punkta trešā daļa || =

69. panta 4., 5., un 6. punkts || 49. panta 3., 4. un 5. punkts || =

70. panta 1. punkts || 51. panta 1. punkts || Pielāgots

70. panta 2. punkts || 51. panta 2. punkts || =

70. panta 3. punkts || 52. panta 1. punkts || =

70. panta 4. punkts || 51. panta 3. punkts || Pielāgots

70. panta 5. punkts || || Jauns

70. panta 6. punkts || || Jauns

70. panta 7. punkts || || Jauns

71. panta 1. punkts || 53. panta 1. punkts || =

71. panta 2. punkts || 53. panta 2. punkts || Pielāgots

71. panta 3. punkts || 53. panta 6. punkts || =

71. panta 4. punkts || 53. panta 7. punkts || =

71. panta 5. punkts || 53. panta 9. punkts || Pielāgots

71. panta 6. punkts || || Jauns

72. panta 1. punkts || 54. panta 1. un 2. punkts || Pielāgots

72. panta 2. punkts || 54. panta 3. punkts || Pielāgots

73. panta 1. punkts || 53. panta 4. un 5. punkts || Grozīts

73. panta 2. punkts || 54. panta 5. un 6. punkts || Grozīts

73. panta 3. punkts || || Jauns

74. panta 1. punkts || 53. panta 3. punkts, 54. panta 4. punkts || Pielāgots

74. panta 2. punkts || || Jauns

74. panta 3. punkts || 53. panta 3. punkts, 54. panta 4. punkts || Grozīts

75. panta 1. punkts || 52. panta 2. punkts || Grozīts

75. panta 2. punkts || 52. panta 3. punkts || Grozīts

75. panta 3. punkts || || Jauns

76. panta 1. punkts || 55. panta 1. punkts || Grozīts

76. panta 2. punkts || 55. panta 1. punkta a) apakšpunkts || Grozīts

76. panta 3. punkts || || Jauns

76. panta 4. punkts || 1. apsvērums, 55. apsvēruma trešā rindkopa || Grozīts

76. panta 5. punkts || || Grozīts

77. pants || || Jauns

78. pants || || Jauns

79. panta 1. punkts || 57. panta 1. punkts || Grozīts

79. panta 2. punkts || 57. panta 1. punkts || Pielāgots

79. panta 3. punkta a) apakšpunkts || 57. panta 1. punkta otrās daļas a) apakšpunkts || =

79. panta 3. punkta b) apakšpunkts || 57. panta 1. punkta otrās daļas b) apakšpunkts || =

79. panta 3. punkta c) apakšpunkts || 57. panta 1. punkta otrās daļas c) apakšpunkts || =

79. panta 3. punkta d) apakšpunkts || 57. panta 1. punkta otrās daļas d) apakšpunkts || Grozīts

79. panta 3. punkta e) apakšpunkts || 57. panta 1. punkta otrās daļas e) apakšpunkts || =

79. panta 4. punkta pirmā un otrā daļa || 57. panta 2. punkts || Grozīts

79. panta 4. punkta trešā daļa || || Jauns

79. panta 5. punkts || 57. panta 3. punkts || Pielāgots

79. panta 6. punkts || || Jauns

|| 58. pants, 59. pants || Svītrots

80. pants || 38. pants || Grozīts

81. panta 1. punkts || 37. panta pirmais teikums || =

81. panta 2. punkts || || Jauns

81. panta 3. punkts || 37. panta otrais teikums || Pielāgots

82. panta 1.–5. punkts, 7. punkts || || Jauns

82. panta 6. punkts || 40. panta 3. punkta f) apakšpunkts || Grozīts

83. pants || || Jauns

84. pants || || Jauns

85. pants || || Jauns

86. pants || || Jauns

87. pants || 60. pants || =

88. pants || 61. pants || Pielāgots

89. panta 1. punkts || 63. panta 1. punkta pirmā daļa || Pielāgots

89. panta 2. punkta pirmā un otrā daļa || 63. panta 1. punkta pirmā daļa, otrās daļas pirmais teikums || Pielāgots

89. panta 2. punkta trešā daļa || 63. panta 1. punkta otrās daļas otrais teikums || Grozīts

89. panta 3. punkts || 63. panta 2. punkts || Pielāgots

90. pants || 65. pants || =

91. pants || 66. pants || =

92. pants || 72. panta pirmā daļa || Pielāgots

93. panta 1. punkts || 72. panta otrā daļa || Grozīts

93. panta 2.–8. punkts || || Jauns

94. pants || 50. pants || Grozīts

95. panta 1.–3. punkts || 67. pants || Grozīts

95. panta 4. punkts || || Jauns

95. panta 5. punkts || 70. panta 1. punkta c) apakšpunkts || Pielāgots

95. panta 6. punkts || 67. panta 3. punkts || Grozīts

96. pants || || Jauns

97. pants || || Jauns

98. pants || 68. panta 3. un 4. punkts || Grozīts

99. pants || 68. panta 5. punkts || Grozīts

100. panta 1. punkts || 68. panta 1. punkts || Pielāgots

100. panta 2. punkts || 68. panta 3. punkts || Pielāgots

101. panta 1. punkts || 71. panta 1. punkts || Pielāgots

101. panta 2. punkts || 71. panta 2. punkts || =

102. pants || 73. pants || Pielāgots

103. pants || || Jauns

104. un 105. pants || 74. pants, 75. pants || =

|| I–X pielikums || Svītrots

I pielikums (izņemot pirmo teikumu) || XII pielikums (izņemot 1. zemsvītras piezīmi) || =

I pielikuma pirmais teikums || XII pielikuma 1. zemsvītras piezīme || Grozīts

II pielikums || || Jauns

III pielikuma A, B, C, E, F, G, H, I un J punkts || XI pielikums || Pielāgots

III pielikuma D punkts || || Jauns

IV pielikuma a)–g) punkts || XXIV pielikuma b)–h) punkts || =

IV pielikuma h) punkts || || Jauns

V pielikums || || Jauns

VI pielikums || XV pielikums || Grozīts

VII pielikums || 56. panta 3. punkta a)–f) apakšpunkts || =

VIII pielikums, izņemot 4. punktu || XXI pielikums || Pielāgots

VIII pielikuma 4. punkts || XXI pielikums || Grozīts

IX pielikums || XX pielikums || Grozīts

X pielikums || XIV pielikums || Grozīts

XI pielikums || XIII pielikums || Grozīts

XII pielikums || XVI pielikums || Grozīts

XIII pielikums 1. punkts || 47. panta 4. punkts || Pielāgots

XIII pielikums 2. punkts || 47. panta 5. punkts || Pielāgots

XIV pielikums || XXIII pielikums || Grozīts

XV pielikums || || Jauns

XVI pielikums || XVI pielikums || Grozīts

XVII pielikums || XVII pielikums || Grozīts

XVIII pielikums || || Jauns

XIX pielikums || XVIII pielikums || Grozīts

XX pielikums || XIX pielikums || Grozīts

XI pielikums || XXVI pielikums || Grozīts

|| XXII pielikums || Svītrots

|| XXV pielikums || Svītrots

[1]               2004. gada 31. marta Direktīva 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, OV L 134, 30.4.2004., 1. lpp.

[2]               2004. gada 31. marta Direktīva 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, OV L 134, 30.4.2004., 114. lpp.

[3]               2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/81/EK, ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, un ar kuru groza Direktīvas 2004/17/EK un 2004/18/EK, OV L 216, 20.8.2009., 76. lpp.

[4]               1992. gada 25. februāra Direktīva 92/13/EEK, ar ko koordinē normatīvos un administratīvos aktus par to, kā piemēro Kopienas noteikumus par līgumu piešķiršanas procedūrām, ko piemēro subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē, OV L 76, 23.3.1992., 14. lpp.

[5]               COM(2011) 15.

http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2011:0015:FIN:EN:PDF.

[6]               http://ec.europa.eu/internal_market/consultations/docs/2011/public_procurement/synthesis_document_en.pdf.

[7]               http://ec.europa.eu/internal_market/publicprocurement/modernising_rules/conferences/index_en.htm.

[8]               Eiropas Komisijas 2011. gada 28. jūlija Īstenošanas lēmums 2011/481/ES, ar kuru naftas un gāzes izpētei un naftas ieguvei Dānijā, izņemot Grenlandi un Fēru salas, piemēro atbrīvojumu no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, OV L 197, 29.7.2011., 20. lpp.; Eiropas Komisijas 2011. gada 24. jūnija Īstenošanas lēmums 2011/372/ES, ar kuru naftas un gāzes izpētei un naftas ieguvei Itālijā piemēro atbrīvojumu no Eiropas Parlamenta Padomes Direktīvas 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, OV L 166, 25.6.2011., 28. lpp.; Eiropas Komisijas 2010. gada 29. marta Lēmums 2010/192/ES, ar kuru naftas un gāzes izpētei un ieguvei Anglijā, Skotijā un Velsā piemēro atbrīvojumu no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, OV L 84, 31.3.2010., 52. lpp.; Eiropas Komisijas 2009. gada 8. jūlija Lēmums 2009/546/EK, ar kuru naftas un gāzes izpētei un izmantošanai Nīderlandē piemēro atbrīvojumu no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, OV L 181, 14.7.2009., 53. lpp.

[9]               Sk. jo īpaši Eiropas Komisijas 1999. gada 29. septembra Lēmumu 2004/284/EK, ar ko koncentrāciju atzīst par saderīgu ar kopējo tirgu un EEZ līgumu (Lieta Nr. IV/M.1383 — Exxon/Mobil), kā arī turpmākos lēmumus, tostarp Eiropas Komisijas 2007. gada 3. maija lēmumu, ar ko koncentrāciju atzīst par saderīgu ar kopējo tirgu (Lieta Nr. COMP/M.4545 — STATOIL/HYDRO) saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 139/2004.

[10]             Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 30. maija Direktīva 94/22/EK par atļauju piešķiršanas un izmantošanas noteikumiem ogļūdeņražu meklēšanai, izpētei un ieguvei, OV L 79, 29.3.1996., 30. lpp.

[11]             Eiropas Komisijas dienestu dokuments SEC(2008) 2193.

[12]             OV C.

[13]             OV C.

[14]             OV C.

[15]             SEC(2011) 853 galīgā redakcija, 27.6.2011.

[16]             COM(2010) 2020 galīgā redakcija, 3.3-2010.

[17]             OV L 134, 30.4.2004, 1. lpp.

[18]             OV L 134, 30.4.2004, 114. lpp.

[19]             Sk. šā Oficiālā Vēstneša [..]. lpp.

[20]             OV L 204, 21.7.1998., 1. lpp.

[21]             OV L 27, 30.1.1997., 20. lpp.

[22]             OV L 15, 21.1.1998., 14. lpp.

[23]             OV L 164, 30.6.1994., 3. lpp.

[24]             OV L 315, 3.12.2007, 1. lpp.

[25]             OV L 336, 23.12.1994., 1. lpp.

[26]             SPC/2010/10/8 galīgā redakcija, 6.10.2010.

[27]             OV L 211, 14.8.2009., 94. lpp.

[28]             OV L 211, 14.8.2009., 55. lpp.

[29]             OV L 342, 22.12.2009., 1. lpp.

[30]             OV L 120, 15.5.2009., 5. lpp.

[31]             OV L 39, 13.2.2008., 1. lpp.

[32]             OV L 18, 21.1.1997., 1. lpp.

[33]             OV L 18, 21.1.1997., 1. lpp.

[34]             OV L 124, 8.6.1971., 1. lpp.

[35]             OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

[36]             OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

[37]             OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.

[38]             OV L 217, 20.8.2009., 76. lpp.

[39]             OV L 145, 30.04.2004., 1. lpp.

[40]             OV L 193, 18.7.1983., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/65/EK (OV L 283, 27.10.2001., 28. lpp.).

[41]             Eiropas Komisijas 1993. gada 13. maija lēmums, ar ko paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem līgumslēdzējiem subjektiem, kas izmanto ģeogrāfiskos apgabalus naftas, gāzes, ogļu vai citu cieto kurināmo meklēšanai vai ieguvei, jāinformē Komisija par to piešķirtajiem līgumiem, OV L 129, 27.5.1993., 25. lpp.

[42]             Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 13. decembra Direktīva 1999/93/EK par Kopienas elektronisko parakstu sistēmu (OV L 13, 19.1.2000., 12. lpp.).

[43]             OV L 274, 20.10.2009., 36. lpp.

[44]             OV L 53, 26.2.2011, 66. lpp.

[45]             OV L 340, 16.12.2002., 1. lpp.

[46]             OV L 210, 31.7.2006., 19. lpp.

[47]             OV L 76, 23.03.1992., 14. lpp.

[48]             OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.

[49]             OV L 342, 22.12.2009., 1. lpp.

[50]             OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

[51]             OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.

[52]             OV L […]

[53]             OV L 185, 16.8.1971., 15. lpp.

[54]             OV L 237, 24.8.1991., 25. lpp.

[55]             Informāciju, kas ir 6., 9. un 11. punktā, uzskata par tādu informāciju, kas nav paredzēta publicēšanai, ja līgumslēdzējs uzskata, ka šīs informācijas publicēšana varētu kaitēt sensitīvām komercinteresēm.

[56]             Norāde „pielāgots” nozīmē to, ka ir mainīta teksta redakcija, bet saglabāta atceltās direktīvas teksta nozīme. Izmaiņas atceltās direktīvas noteikumu nozīmē apzīmētas ar norādi „grozīts”.