PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Fiskālo ierobežojumu laikā steidzami nepieciešami novatoriski risinājumi, lai mobilizētu lielākus privāto uzkrājumu ieguldījumus un uzlabotu daudzus infrastruktūras projektiem pieejamos finanšu instrumentus, jo īpaši enerģētikas, transporta un IKT jomā. Samazinātās iespējas saņemt finansējumu ar infrastruktūras projektu palīdzību liek meklēt alternatīvus parādu finansēšanas avotus. Infrastruktūras projektiem ar komerciālu potenciālu kā normu vajadzētu noteikt iespējas apvienot ES fondus partnerībā ar kapitāla tirgus un banku sektoriem, jo īpaši, izmantojot Eiropas Investīciju banku (EIB), kas ir ar Līgumu izveidota ES finanšu iestāde.

a) Stratēģijas "Eiropa 2020" projektu obligāciju iniciatīva Eiropas savienošanas instrumenta (2014–2020) kontekstā

2011. gada 29. jūnijā Eiropas Komisija pieņēma priekšlikumu daudzgadu finanšu shēmai (DFS) 2014.–2020. gadam. Viens no galvenajiem lēmumiem bija apvienot finanšu palīdzības piešķiršanu transporta, enerģētikas un IKT infrastruktūras projektiem vienā kopīgā tiesiskā struktūrā, Eiropas savienošanas instrumentā:

"Komisija ir nolēmusi ierosināt izveidot Eiropas savienošanas instrumentu, lai paātrinātu ES nepieciešamās infrastruktūras izveidi. (..) Eiropas savienošanas instruments finansēs iepriekš noteiktus transporta, enerģijas un IKT prioritārus infrastruktūras objektus, gan fizisku, gan informācijas tehnoloģiju infrastruktūru, atbilstoši ilgtspējīgas attīstības kritērijiem."[1]

Saskaņā ar šo lēmumu Komisija sagatavos priekšlikumu jaunai regulai, lai ieviestu Eiropas savienošanas instrumentu (ESI). Stratēģijas "Eiropa 2020" projektu obligāciju iniciatīva kļūs par vienu no daudzajiem parāda instrumentiem, uz kuriem tas varēs balstīties papildus esošajiem kapitāla instrumentiem un subsīdijām.

Instruments paredzēs ilgāka termiņa struktūru, nodrošinot, ka projekti enerģētikas, transporta un telekomunikāciju jomā tiek savlaicīgi un efektīvi attīstīti un ieviesti. Visaptverošai stratēģijai, kura piešķirs prioritāras iespējas infrastruktūras projektiem[2], ir būtisks potenciāls vairāk piesaistīt privātā sektora finansējumu un tai pašā laikā palīdzēt pabeigt iekšējā tirgus izveidi.

Finanšu instrumenti ir nepieciešami, lai samazinātu īpašos šķēršļus, kas aizkavē parādu un kapitāla finanšu plūsmu. To galvenais mērķis ir piesaistīt projektiem privātā sektora finansējumu un atvieglot tā iegūšanu. Tai pašā laikā palielināta ieguldījumu aktivitāte infrastruktūras projektu jomā stimulē globālo pēckrīzes finanšu tirgu attīstību, paātrina ekonomikas atveseļošanos un veicina izaugsmi. Stratēģijas "Eiropa 2020" projektu obligāciju iniciatīva kļūs par būtisku Eiropas savienošanas instrumenta riska dalīšanas instrumentu sastāvdaļu 2014.–2020. gadam. Finanšu instrumentus Eiropas savienošanas instrumenta ietvaros varētu attiecināt uz citām nozarēm, tādām kā sociālā infrastruktūra, atjaunojamā enerģija vai konkrēti telpas projekti, ja tie atbilst attiecīgajiem ekonomiskajiem un finanšu kritērijiem, un Komisija plāno uzaicināt vairākus partnerus, ieskaitot starptautiskās finanšu iestādes vai dalībvalstu finanšu iestādes, sabiedrības interesēs piedalīties finanšu instrumentu īstenošanā pēc 2013. gada.

b) Stratēģijas "Eiropa 2020" projektu obligāciju iniciatīvas izmēģinājuma posms 2012. –2013. gadā

Galvenais izmēģinājuma posma mērķis 2012. un 2013. gadā ir sagatavot iniciatīvas darbības posmu saskaņā ar Eiropas savienošanas instrumentu 2014.–2020. gadam un nodrošināt tūlītēju atbalstu infrastruktūras projektiem.

Dalībvalstīs pastāvošo taupības pasākumu dēļ pastāv bažas, ka ES nozīmes infrastruktūras projekti netiks realizēti tik ātri, cik nepieciešams, lai sasniegtu stratēģijas "Eiropa 2020" mērķus, tādējādi apdraudot ES ekonomisko atveseļošanos un izaugsmi.

Turklāt saistībā ar likviditāti un problemātiskiem riskiem, kuri radušies finanšu krīzes laikā, bankas saīsināja aizdevuma atmaksas termiņus un palielināja cenu noteikšanas un nodrošinājuma prasības infrastruktūras projektiem. Pat ja banku parādu tirgi uzrāda atveseļošanās pazīmes, infrastruktūras projektiem joprojām ir ļoti grūti piekļūt ilgtermiņa parādu finansējumam. Tādējādi ir palielinājusies obligāciju tirgu kā finansējuma avota nozīme. Tā kā nepastāv valsts nozīmes kredītu kvalitātes uzlabošanas pasākumi, pēdējo gadu laikā nav izlaistas TEN-T, TEN-E vai platjoslas projektu obligācijas. Tik ilgi, kamēr infrastruktūras projekti ietvers tādus elementus un riskus kā jaunu nozaru (greenfield) attīstība, nedroša uzņēmējdarbība attiecībā uz nākotnes ieņēmumu plūsmām, reģionālie aspekti, ieskaitot valsts krīzes ietekmi un pārrobežu ietekmi, kas padara projektu sagatavošanu un ieviešanu prasīgu un laikietilpīgu, šādi projekti joprojām būs nepievilcīgi kapitāla tirgus ieguldītājiem.

Šajā saistībā un arī tāpēc, lai veiktu ieguldījumu vienotā tirgus izveides pabeigšanā, tiek ierosināts sākt stratēģijas "Eiropa 2020" projektu obligāciju iniciatīvas izmēģinājuma posmu transporta, enerģētikas un IKT projektu jomā. Iniciatīva pieprasa mobilizēt ieguldījumus jomās, kas stimulēs izaugsmi un radīs darbavietas. Apjomīgās un steidzamās ieguldījumu vajadzības apvienojumā ar ilgajiem projektu sagatavošanas termiņiem pieprasa tūlītēju rīcību, lai pievērstos finanšu līdzekļu nepietiekamībai, un izmantot sabiedrisko apspriešanos kā virzītājspēku un tādējādi veicināt ieguldītāju uzticību.

Stratēģijas "Eiropa 2020" projektu obligāciju iniciatīvas mērķis ir nodrošināt kredītu kvalitātes uzlabošanu, kas nepieciešama, lai piesaistītu kapitāla tirgus ieguldītājus un atvieglotu jaunas aktīvu grupas radīšanu no infrastruktūras projektu obligāciju viedokļa. No ekonomiskās atveseļošanās un izaugsmi stimulējošu atbalsta pasākumu viedokļa iniciatīvu ir nepieciešams uzsākt brīdī, kad kapitāla tirgus ieguldītāji sāk meklēt alternatīvas ilgtermiņa ieguldījumu iespējas ar stabiliem ieņēmumiem. Lai varētu efektīvāk ieviest finanšu instrumentus Eiropas savienošanas instrumenta ietvaros, ir nepieciešams sākt izmēģinājuma posmu, kas ļautu optimizēt tā izstrādi un stimulētu ieguldītāju vēlmi rīkoties pēc 2013. gada.

Pat ja izmēģinājuma posmu ierobežos tā darbības joma, budžeta pieejamība, kā arī to projektu skaits, ko varēs atbalstīt, paredzams, ka tas stimulēs tirgus rīcību virzienā uz to, lai vairotu kapitāla tirgus parādu finansēšanas pieņemamību infrastruktūras projektiem kopumā, un tādējādi radīs pamatu pilnīgai ieviešanai laika posmā no 2014. līdz 2020. gadam.

Šī iniciatīva nodrošina ES pievienoto vērtību, pateicoties tās spējai pacelties pāri tirgus fragmentācijai, ja šāda iniciatīva tiktu skatīta dalībvalsts līmenī. Iniciatīva drīzāk papildinās, nevis aizstās banku aizdevumus un tādējādi nodrošinās alternatīvu un konkurētspējīgu ilgtermiņa parādu finansēšanas avotu infrastruktūras projektiem. Privātā sektora finansējuma mobilizēšana ar ES finanšu instrumentu palīdzību saglabās ierobežoto subsīdiju finansējumu projektiem, kuri nepietiekami piesaista privāto kapitālu.

Izmēģinājuma posmā Komisija jo īpaši strādās kopā ar EIB, lai optimizētu iniciatīvas izstrādi tās optimālai ieviešanai pēc 2014. gada. Izmēģinājuma posmā gūtā pieredze ļaus ieguldītājiem un tāpat arī projektu sponsoriem tuvāk iepazīties ar projektu obligāciju struktūru, un šī pieredze tiks ņemta vērā attiecībā uz jebkādām citām turpmākām iniciatīvām. Lai iniciatīvai būtu maksimāla ietekme, to varētu piemērot arī attiecībā uz projektiem, kuri ir iepirkuma procesa beigu posmā refinansējuma saņemšanai būvniecības laikā vai īsi pēc būvniecības beigām. Pat ja izmēģinājuma posmā iniciatīva tiks ieviesta kopā ar EIB, tās īstenošanai pēc 2013. gada tiks meklēts plašāks ieviesēju loks.

Saskaņā ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu ES kopā ar EIB jau ir ieviesusi riska dalīšanas instrumentu, aizdevuma garantiju instrumentu TEN-T projektiem (LGTT). Iniciatīvas riska dalīšanas paņēmieni un darba metodes tiks pielīdzinātas LGTT izmantotajiem paņēmieniem un metodēm, kamēr to darbības joma tiks attiecināta uz enerģētiku un telekomunikācijām. Līdzīgi kā LGTT, ES ieguldījums tādējādi tiks izmantots, lai dalītu riskus kopā ar EIB. Tādēļ, pateicoties šai līdzībai, paredzams, ka projektu obligāciju iniciatīvas daudzkāršojošā ietekme būs robežās aptuveni no 15 līdz 20.

Tā kā laika nav daudz, Komisija aicina Parlamentu un Padomi pieņemt priekšlikumu attiecībā uz izmēģinājuma posmu tik ātri, cik vien iespējams.

2. APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM REZULTĀTI UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMI

2011. gada 28. februārī tika sākta sabiedriskā apspriešanās par iniciatīvas pamatprincipiem. Turklāt konferencē 2011. gada 11. aprīlī tika apspriestas plānotās iniciatīvas priekšrocības un trūkumi. Pēc apspriešanās beigām no dažādām nozarēm tika saņemtas vairāk nekā 100 atbildes.

Ieinteresētās personas atzinīgi novērtēja projektu obligāciju iniciatīvu. Atgriezeniskā saite attiecībā uz iniciatīvas mērķiem bija pozitīva, ieinteresētajām personām paredzot, ka tā palielinās infrastruktūras finansējumu un atvieglos piekļuvi tam, atverot obligāciju tirgu kā parāda kapitāla avotu tādā formā, kas būtu interesanta institucionālajiem ieguldītājiem. Ierosinātais mehānisms un noteiktais kredītreitings A/A tika atzīti par piemērotiem.

Iniciatīvas ietekme uz finansēšanas izmaksām un atmaksas termiņiem šķiet drīzāk labvēlīga, t. i., maksas samazinātos un atmaksas termiņi kļūtu garāki, tikai 2 % respondentu uzskatīja, ka tā nepazeminās finansēšanas maksas, un atlikušie uzskatīja, ka sliktākajā gadījumā ietekme būs neitrāla un labākajā — pozitīva.

Attiecībā uz kredītu kvalitātes uzlabošanu lielākā daļa no ieinteresētajām personām, kuras atbildēja uz šo jautājumu, izteicās, ka kredītu kvalitātes uzlabošanas instrumenti 20 % apmērā no pirmās kārtas parādu summas ir pietiekami, daži no viņiem procentus sašaurināja līdz 10–20 % attiecībā uz apspriestajām nozarēm, proti, TEN-T, TEN-E un IKT. Gandrīz visas ieinteresētās personas uzskata, ka šīm trim nozarēm jāpārstāv finansējamie pamatprojekti. Turklāt 1/4 no ieinteresētajām personām uzskata, ka jāiekļauj arī sociālā infrastruktūra, un 1/5 no respondentiem pieļauj, ka arī atjaunojamās enerģijas projektiem būtu jābūt atbilstīgiem. Tomēr šādi projekti neietilpst TEN-T, TEN-E un IKT kompetencē un tiks izskatīti vēlākā posmā.

Viedokļi dalījās attiecībā uz jautājumu par viena vienīga kontrolējošā kreditora esamību. Tādējādi Komisija nebūs preskriptīva šajā jautājumā, bet mudinās ieguldītājus, projektu sponsorus un citus iesaistītos izlemt par savstarpēji pieņemamiem mehānismiem.

Vispārējā pozitīvā atgriezeniskā saite apstiprina, ka Komisija un EIB ir identificējušas nozīmīgu tirgus vajadzību projektu finansēšanas jomā, nodrošinot to, ka pareizi izstrādāta iniciatīva būs veiksmīga.

Ietekmes novērtējums uzrādīja dažus iespējamos normatīvos šķēršļus iepirkuma un kapitāla tirgus noteikumu jomā. Komisija turpinās pievērsties šiem jautājumiem, ejot vēl tālāk ar mērķi vajadzības gadījumā rast piemērotus risinājumus. Tomēr ir jūtams, ka šie jautājumi nekavēs izmēģinājuma posma ieviešanu, lai gan tie varētu to palēnināt. Ņemot vērā to, ka Eiropā de facto nepastāv projektu obligāciju tirgus, ieinteresētās personas uzsvēra vajadzību sākt iniciatīvu pēc iespējas drīzāk.

Ņemot vērā to, ka projektu obligācijas kā starpnozaru finanšu instruments infrastruktūrai joprojām Eiropas līmenī nepastāv, izmēģinājuma posms 2012.–2013. gadā ļaus izmēģināt tā izstrādāto struktūru un pieņemšanu tirgū, lai uzlabotu tā efektivitāti ESI ietvaros 2014.–2020. gadam. Izmēģinājuma posmā uzmanība tiks pievērsta projektiem nosacīti to beigu posmā[3], lai paātrinātu to ieviešanu un atvieglotu projekta portfeļa izveidi. Lai iegūtu vajadzīgo pieredzi, kas nodrošinātu ātru ieviešanu pēc 2013. gada, EIB ir gatava strādāt pie noteiktām operācijām paralēli likumdošanas procesam (t. i., pirms oficiālā politiskā lēmuma), lai pirmos darījumus varētu veikt jau 2012. gadā.

Pēc uzklausīšanas sanāksmes 2011. gada 31. augustā, kurā piedalījās Ietekmes novērtējuma padome, 2011. gada 2. septembrī Padome nosūtīja savu viedokli. Balstoties uz saņemtajiem ieteikumiem, ziņojums ir pārstrādāts šādās pamatnostādnēs:

Ietekmes novērtējumā pārskata pašreizējo tirgus situāciju, sasaistot to ar ietekmes novērtējumu, kurš pievienots priekšlikumam par ESI izveidi, kas ietver lielāku pamatojumu potenciālajiem ESI instrumentiem, finansējuma trūkumam un tirgus nepilnībām, kas ietekmē pašreizējo ieguldījumu apjomu infrastruktūrā. Pirmā novērtētā iespēja attiecas uz status quo, t. i., turpināt esošās subsīdiju programmas enerģētikai un transportam un pašreizējās subsīdiju programmas un finanšu instrumentus transporta jomā. Otrā iespēja attiecas uz regulējošiem stimuliem, un trešā iespēja attiecas uz priekšlikumu ieviest projektu obligācijas iniciatīvu. Šajā kontekstā tika pārskatīti potenciālie riski, kuri varētu kavēt iniciatīvas ieviešanu, un tika atklāta paredzamā skaitļos izsakāmā daudzkāršojošā ietekme. Novērtējums izceļ arī jautājumus attiecībā uz reglamentētu labvēlīgu vidi ilgtermiņa ieguldījumiem, tādus kā iepirkums, Maksātspēja II vai kapitāla prasības.

3. PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI 3.1. Juridiskais pamats

Tā kā priekšlikuma darbības joma ir vērsta uz Eiropas tīkliem transporta, enerģētikas un telekomunikāciju jomā un īpaši groza Regulu (EK) Nr. 680/2007, tā juridiskais pamats ir Līguma par ES darbību 172. pants un 173. panta 3. punkts.

3.2. Subsidiaritāte un proporcionalitāte

Priekšlikums atbilst subsidiaritātes principam, jo ES regula, lai finansētu Eiropas tīklu projektus ar projektu obligāciju palīdzību, ir vispiemērotākā izvēle, kā nodrošināt efektīvu veidu liela privātā sektora finansējuma piesaistei, ņemot vērā administratīvo slogu, paredzamā daudzkāršojošā ietekme no ES budžeta ieguldījuma viedokļa salīdzinājumā ar vispārējo finansējumu novērtēta robežās no 15 līdz 20. Pievēršot uzmanību ES fondu izmantošanas optimizācijai, iniciatīva centīsies uzlabot gan ES, gan dalībvalstu darbību efektivitāti.

Priekšlikums atbilst arī proporcionalitātes principam, jo regulas projekts paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

Tā kā LGTT mērķis ir tikai transporta projekti, stratēģijas "Eiropa 2020" projektu obligācijas iniciatīva būs pirmais ES finanšu instruments, kurš sekmēs infrastruktūras projektus vairākās nozarēs ar līdzīgām finansēšanas vajadzībām, un kā tāds dos lielāku labumu no tirgus ietekmes, administratīvās efektivitātes un resursu izmantošanas viedokļa. Tas nodrošinās saskaņotu ES finanšu instrumentu tādām infrastruktūrā ieinteresētajām personām kā finansētāji, valsts iestādes, būvniecības uzņēmumi un uzņēmēji.

3.3. Sīkāks priekšlikuma skaidrojums

Lai varētu sākt izmēģinājuma posma pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas ietvaros, Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1639/2006/EK[4], ar ko izveido konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu (2007. līdz 2013. gads), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā Nr. 680/2007[5], ar ko paredz vispārīgus noteikumus Kopienas finansiālā atbalsta piešķiršanai Eiropas transporta un enerģētikas tīklu jomā, ir nepieciešams veikt turpmāk minētos grozījumus.

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1639/2006/EK izveidota konkurētspējas un inovāciju pamatprogramma, kas ietver IKT jomu. Lēmumu nepieciešams grozīt, lai ļautu sākt stratēģijas "Eiropa 2020" projektu obligāciju iniciatīvas ieviešanu IKT jomā un jo īpaši ātrgaitas platjoslas jomā.

Ar šī priekšlikuma 1. panta 1. punktu esošajā KIP lēmuma 26. panta 2. punkta b) apakšpunktā pievienots vārds "platjosla". Tā kā paredzams, ka infrastruktūras projekti KIP lēmuma ietvaros galveno uzmanību pievērsīs ātrgaitas platjoslas projektu attīstībai, to nepieciešams uzsvērt.

Ar priekšlikuma 1. panta 2. punktu tiek aizstāts KIP lēmuma 31. panta 2. punkts. Tā mērķis ir pievienot riska dalīšanas instrumenta definīciju attiecībā uz projektu obligācijām. Tas atvieglos IKT projektiem iespēju gūt labumu no iniciatīvas tās izmēģinājuma posmā. Instrumentam jābūt pieejamam līdz 2014. gada 31. decembrim. ES budžeta saistības tiks strikti ierobežotas līdz budžeta apropriācijām, atlikušo risku uzņemsies EIB.

Priekšlikuma 1. pants ļaus arī no IKT budžeta stratēģijas pārnest līdz EUR 20 miljoniem "Eiropa 2020" projektu obligāciju iniciatīvas darbībai.

Turklāt ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 680/2007 paredzēti vispārīgi noteikumi Savienības finansiālā atbalsta piešķiršanai Eiropas transporta un enerģētikas tīklu jomā un arī izveidots riska dalīšanas instruments, aizdevuma garantiju instruments TEN-T projektiem (LGTT). Līdzīgi nepieciešams grozīt Regulu Nr. 680/2007, lai ļautu ES izmainīt esošās riska dalīšanas partnerības (kas atbilstīgi LGTT izveidota ar EIB) darbības jomu un ļautu EIB atbalstīt obligāciju finansēšanu saskaņā ar šo iniciatīvu.

Tādējādi šī priekšlikuma 2. panta 1. punkta, ar kuru groza Regulas (EK) Nr. 680/2007 2. pantu, mērķis ir pievienot riska dalīšanas instrumenta un kredītu kvalitātes uzlabošanas definīciju attiecībā uz projektu obligācijām. Tas atvieglos transporta un TEN-E projektiem iespēju gūt labumu no iniciatīvas tās izmēģinājuma posmā.

Ar šī priekšlikuma 2. panta 2. punktu tiek grozīts Regulas (EK) Nr. 680/2007 4. pants un paredzēts, ka pieteikumi uz riska dalīšanas instrumentiem projektu obligācijām tiek iesniegti EIB, kā tas pašreiz notiek arī attiecībā uz LGTT.

Šī priekšlikuma 2. panta 3. punkts kopumā ļaus no aizdevumu garantiju instrumenta pārnest līdz EUR 200 miljoniem TEN transporta projektiem (LGTT) un EUR 10 miljoni no TEN-E budžeta stratēģijas "Eiropa 2020" projektu obligāciju iniciatīvas darbībai. ES budžeta saistības tiks strikti ierobežotas līdz budžeta apropriācijām, atlikušo risku uzņemsies EIB.

Drīzākai priekšlikuma ieviešanai tā 3. pants nosaka, ka ierosinātā regula stājas spēkā dienu pēc tās publicēšanas.

4. IETEKME UZ BUDŽETU

Iniciatīvu pilnībā finansēs ar pārcelšanas metodes palīdzību esošo programmu 2012. un 2013. gada finansējuma ietvaros.

Summa EUR 500 miljonu apmērā jau ir noteikta Regulā (EK) Nr. 680/2007 LGTT projektiem, no kuriem līdz EUR 200 miljoniem var pārcelt projektu obligāciju izmantošanai transporta jomā izmēģinājuma posmā šādi:

06 03 03 Eiropas transporta tīkls       līdz EUR 200 miljoniem 2012.–2013. gadā

EUR 10 miljonus un EUR 20 miljonus var attiecīgi pārcelt no TEN-E un KIP budžeta pozīcijas šādi:

32 03 02 Eiropas enerģētikas tīkls     līdz EUR 10 miljoniem 2012.–2013. gadā TEN-E projektiem

09 03 01 KIP līdz EUR 20 miljoniem 2013. gadā IKT un platjoslas projektiem

Šī ieņēmumu pārdale ir atrunāta priekšlikumam pievienotajā finanšu pārskatā. ES budžetam nebūs jāuzņemas nekādas neparedzēto izdevumu saistības, jo ES ieguldījums tiks segts tikai ar summām, kas paredzētas šim mērķim budžeta pozīcijās.

2011/0301 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

ar kuru groza Lēmumu Nr. 1639/2006/EK, ar ko izveido konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu (2007. līdz 2013. gads) un Regulu (EK) Nr. 680/2007, ar ko paredz vispārīgus noteikumus Kopienas finansiālā atbalsta piešķiršanai Eiropas transporta un enerģētikas tīklu jomā

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 172. pantu un 173. panta 3. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

pēc tiesību aktu projektu iesniegšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[6],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[7],

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1) Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 24. oktobra Lēmumu Nr. 1639/2006/EK[8] izveidota konkurētspējas un inovāciju pamatprogramma (KIP), paredzot dažādus īstenošanas pasākumus, ko sasniedz ar konkrētu programmu palīdzību, no kurām informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) politikas atbalsta programma nodrošina atbalstu, lai uzlabotu IKT produktu un pakalpojumu un uz IKT balstīto produktu un pakalpojumu iekšējo tirgu, un tā mērķis ir veicināt inovācijas, vairāk pielāgojot un investējot IKT.

(2) Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 20. jūlija Regulu (EK) Nr. 680/2007[9] paredzēti vispārīgi noteikumi Kopienas finansiālā atblasta piešķiršanai Eiropas transporta un enerģētikas tīklu jomā un izveidots riska dalīšanas instruments, aizdevumu garantiju instruments TEN transporta projektiem (LGTT).

(3) Nākamās desmitgades laikā Eiropas transporta, enerģētikas, informācijas un komunikāciju tīkliem būs nepieciešams nepieredzēts ieguldījumu apjoms, lai nostiprinātu stratēģijas "Eiropa 2020" pamatdarbības un attīstītu gudras, uzlabotas un pilnībā savstarpēji savienotas infrastruktūras, kas veicinātu iekšējā tirgus izveides pabeigšanu. Novērtēts, ka TEN-T tīklu vajadzība pēc ieguldījumiem sasniedz EUR 500 miljardus. Pastāv risks, ka starp Eiropas nozīmes enerģētikas infrastruktūras projektiem ieguldījumi aptuveni EUR 100 miljardu apmērā netiks realizēti, ņemot vērā pastāvošos šķēršļus attiecībā uz atļauju piešķiršanu, regulējumu un finansēšanu, kamēr vēl EUR 100 miljardus finansēs pati nozare. Vajadzība pēc ieguldījumiem, lai sasniegtu Eiropas digitalizācijas programmas mērķi nodrošināt ātru piekļuvi internetam visiem Eiropas pilsoņiem un uzņēmumiem, svārstās no EUR 181 līdz EUR 273 miljardiem, no kuriem privātā sektora ieguldījumi ir paredzami EUR 30–100 miljardu apmērā.

(4) 2011. gada 8. jūnija ziņojumā par ieguldījumu nākotnē: jauna daudzgadu finanšu shēma (DFS) konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un iekļaujošai Eiropai[10] Eiropas Parlaments uzsvēra, ka Savienībai būtu jārīkojas, lai jo īpaši veicinātu Savienības fondu izmantošanu kā katalizatoru papildu finansējuma piesaistīšanai no Eiropas Investīciju bankas (EIB), Eiropas Rekonstrukciju un attīstības bankas (ERAB), citām starptautiskām finanšu iestādēm un privātā sektora, kā arī atzinīgi vērtēja stratēģijas "Eiropa 2020" projektu obligāciju iniciatīvas izveidi kā riska dalīšanas instrumentu, kas kopīgi ar EIB nodrošina no Savienības budžeta nosegtu atbalstu, kam būtu jālīdzsvaro Savienības fondi un jāpiesaista privāto ieguldītāju papildu ieinteresētība piedalīties prioritārajos Savienības projektos saskaņā ar stratēģijas "Eiropa 2020" mērķiem.

(5) Finanšu instrumenti var uzlabot budžeta izlietošanas efektivitāti un panākt lielu daudzkāršojošo ietekmi, ņemot vērā privātā sektora finansējumu un sasniegtos ieguldījumu apjomus. Paredzamā stratēģijas "Eiropa 2020" projektu obligāciju iniciatīvas daudzkāršojošā ietekme būtu robežās no 15 līdz 20.

(6) Padome savā 2011. gada 12. jūlija sēdē atgādināja, ka finanšu instrumenti jāizvērtē, ņemot vērā sviras iedarbību salīdzinājumā ar esošajiem instrumentiem, riskiem, ko pievienotu valdību bilancēm, un iespējamo privāto iestāžu izspiešanu. Komisijas Paziņojums[11] par stratēģijas "Eiropa 2020" projektu obligāciju iniciatīvas izmēģinājumu un tās ietekmes novērtējumu, kam izmantoja sabiedrisko apspriešanos, palīdzēja pievērsties minētajiem jautājumiem.

(7) Stratēģijas "Eiropa 2020" projektu obligāciju iniciatīvai ir dubultmērķis: pirmkārt, palīdzēt finansēt Eiropas politikas prioritāšu projektus un, otrkārt, veicināt lielāku privātā sektora iesaistīšanos ilgtermiņa kapitāla tirgus infrastruktūras projektu finansēšanā. Tas novirzīs daļu no ES budžeta izdevumiem izaugsmi veicinošām jomām, ievērojot Savienības budžeta disciplīnu un griestus saskaņā ar esošo daudzgadu finanšu shēmu.

(8) Tas būs pirmais finanšu instruments, kas sekmēs infrastruktūras projektus ar līdzīgām finansēšanas vajadzībām vairākās nozarēs, un kā tāds radīs lielākus ieguvumus no tirgus ietekmes, administratīvās efektivitātes un resursu izmantošanas viedokļa. Tas nodrošinās saskaņotu instrumentu tādām infrastruktūrā ieinteresētajām personām kā finansētāji, valsts iestādes, būvniecības uzņēmumi un uzņēmēji.

(9) Darbojoties stratēģijas "Eiropa 2020" projektu obligāciju iniciatīvai, obligācijas izdos projektus īstenojošās sabiedrības, Savienības budžets kopā ar finansējumu no finanšu partnera tiks izmantots, lai uzlabotu obligāciju kredītkvalitāti, lai piesaistītu tādus parādu kapitāla tirgus ieguldītājus kā pensiju fondi un apdrošināšanas sabiedrības.

(10) Savienības atbalsts tiktāl mazinātu risku, kas saistīts ar projektu obligācijām, ka kapitāla tirgus dalībnieki gribētu investēt lielāka apjoma infrastruktūras projektu obligācijās, nekā tas būtu iespējams bez ES atbalsta.

(11) Pieaugošajai transporta pārslodzei, trūkstošajām enerģētikas saiknēm un platjoslas ieviešanas palēninājumam nevajadzētu apdraudēt Eiropas ekonomisko atveseļošanos saistībā ar infrastruktūras projektu grūtībām iegūt piekļuvi ilgtermiņa privātajam finansējumam vai valsts finansējumam.

(12) Dalībvalstu atkārtotais infrastruktūras ieguldījumu programmu izvērtējums, ņemot vērā veiktos taupības pasākumus un strukturālās reformas, nesekmēs infrastruktūras ieguldījumu ieviešanas gaitas paātrinājumu. Turklāt ilgtermiņa banku aizdevumi infrastruktūras projektiem joprojām ir nepietiekami un dārgi, un tas liek meklēt alternatīvus un konkurētspējīgus parādu finansēšanas avotus.

(13) Tomēr parāda kapitāla tirgus finansēšana nav uzreiz pieejama Savienības infrastruktūras projektiem. Saistībā ar obligāciju tirgus sadrumstalotību visā ES apvienojumā ar infrastruktūras projektu apmēru un sarežģītību, kas prasa ilgu laiku paša projekta sagatavošanai, pievēršanās šim jautājumam Savienības līmenī paātrinātā kārtā vēl pirms Eiropas savienošanas instrumenta ieviešanas ir gan savlaicīga, gan piemērota.

(14) Tādējādi stratēģijas "Eiropa 2020" projektu obligācijas iniciatīvas izmēģinājuma posms ir jāsāk pašreizējās finanšu shēmas ietvaros, lai vispārīgāk attīstītu parāda kapitāla tirgus finansēšanu infrastruktūras jomā un paplašinātu transporta projektiem pašreiz pieejamo finanšu instrumentu klāstu.

(15) Lai ieviestu stratēģijas "Eiropa 2020" projektu obligāciju iniciatīvas izmēģinājuma posmu, jāgroza Lēmums Nr. 1639/2006/EK un Regula (EK) Nr. 680/2007. Šī izmēģinājuma posma mērķis ir atbalstīt infrastruktūras projektus, kuriem ir komerciāls potenciāls transporta, enerģētikas un IKT nozarēs, bet pēc 2013. gada iniciatīvu varētu attiecināt uz citām nozarēm.

(16) Ņemot vērā EIB ilgtermiņa pieredzi, kas gūta, esot galvenajam infrastruktūras projektu finansētājam, un ņemot vērā tās statusu — ar Līgumu nodibināta ES finanšu iestāde, Komisijai jāiesaista EIB šī izmēģinājuma posma ieviešanā. Īpašie sadarbības noteikumi un nosacījumi, ieskaitot riska dalīšanu un EIB atlīdzību, jānosaka nolīgumā starp Komisiju un EIB.

(17) Stratēģijas "Eiropa 2020" projektu obligāciju iniciatīvas izmēģinājuma posms jāsāk Eiropas savienošanas instrumenta sagatavošanas laikā. Šis izmēģinājuma posms palīdzēs nostiprināt riska dalīšanas finanšu instrumentu Eiropas savienošanas instrumenta ietvaros.

(18) Pieteikšanās atbalsta saņemšanai, visu projektu atlasei un ieviešanai jānotiek saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, jo īpaši attiecībā uz valsts palīdzību, un jācenšas izvairīties no tirgus traucējumu radīšanas vai vairošanas.

(19) Izmēģinājuma posms jāfinansē, izmantojot budžeta pārcēlumus 2012. un 2013. gadā no esošajām transporta, enerģētikas un telekomunikāciju programmām. Šim nolūkam šai iniciatīvai līdz EUR 200 miljoniem varētu pārcelt no TEN-T budžeta, līdz EUR 20 miljoniem no konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammas budžeta un līdz EUR 10 miljoniem no TEN-E budžeta. Pieejamais budžets ierobežo gan iniciatīvas darbības jomu, gan to projektu skaitu, kurus var atbalstīt.

(20) Budžeta līdzekļus pieprasītu EIB, par pamatu ņemot dažādus projektus, kurus EIB uzskatītu par piemērotiem un visticamāk realizējamiem. Jebkādi šādi pieprasījumi jāveic pirms 2013. gada 31. decembra. Lielo infrastruktūras projektu sarežģītības dēļ to reāla apstiprināšana varētu notikt vēlāk, bet ne vēlāk kā 2014. gada 31. decembrī.

(21) Lai šajā regulā noteiktie pasākumi būtu efektīvi, regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Lēmumā Nr. 1639/2006/EK

Lēmums Nr. 1639/2006/EK tiek grozīts šādi:

1) lēmuma 26. panta 2. punkta b) apakšpunkts tiek aizstāts ar šādu apakšpunktu:

"(b) inovāciju veicināšana, vairāk pielāgojot un investējot IKT un platjoslā;"

2) lēmuma 31. pants tiek grozīts šādi:

a) panta 2. punkts tiek aizstāts ar šādu punktu:

"2. Projekti ir paredzēti inovāciju veicināšanai, tehnoloģiju nodošanai un jauno tehnoloģiju izplatīšanai, ko var pārņemt tirgū.

Kopiena var piešķirt subsīdijas, lai atbalstītu 1. punkta a) apakšpunktā minēto projektu budžetu.

Kā alternatīvu Savienība var veikt finansiālu ieguldījumu EIB uzkrājumu veidošanā un kapitāla piešķīrumu aizdevumiem un garantijām, ko EIB izsniedz no pašu līdzekļiem saskaņā ar 2.a un 2. d punktā minētajiem riska dalīšanas instrumentiem projektu obligācijām.";

b) tiek iekļauts 2.a, 2.b, 2.c un 2.d punkts:

"2a. Riska dalīšanas instruments projektu obligācijām nozīmē kredītu kvalitātes uzlabošanu, kas atbilst šādiem kritērijiem:

a) notiek EIB izsniegtā aizdevuma vai garantijas formā par labu finansējumam, kuru nodrošina projektiem IKT un platjoslas jomā;

b) nosedz projekta parāda apkalpošanas risku un mīkstina obligāciju turētāju kredītrisku;

c) tiek izmantota tikai projektiem, kuru finansiālā dzīvotspēja balstās uz projekta ieņēmumiem.

2b. Stingri jāierobežo Savienības atbildība attiecībā uz riska dalīšanas instrumentu projektu obligācijām, tostarp pārvaldības izmaksām un citām atbilstīgām izmaksām, lai tā nepārsniedz Savienības ieguldījuma summu riska dalīšanas instrumentā projektu obligācijām, un nevar izvirzīt nekādas citas saistības pret Savienības vispārējo budžetu. Ar visām darbībām saistītos pārējos riskus uzņemas EIB.

2c. Sīki izstrādāti noteikumi un nosacījumi riska dalīšanas instrumenta ieviešanai projektu obligācijām, ieskaitot tā uzraudzību un kontroli, jānosaka deleģēšanas nolīgumā starp Komisiju un EIB.

2d. Summu EUR 20 miljonu apmērā 2013. gadā var izmantot no budžeta, kas piešķirts IKT un platjoslas politikas izpildei saskaņā ar noteikumu, kas iekļauts I pielikuma b) apakšpunktā. Riska dalīšanas instruments var atkārtoti izmantot jebkurus ieņēmumus, kuri saņemti ieguldījumu periodā jauniem aizdevumiem un garantijām."

2. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 680/2007

Regula (EK) Nr. 680/2007) tiek grozīta šādi:

1) regulas 2. pantam

tiek pievienots 14. un 15. punkts:

"14) "riska dalīšanas instruments projektu obligācijām" ir kredītu kvalitātes uzlabošana attiecībā uz vispārējas intereses projektiem. Riska dalīšanas instruments projektu obligācijām nosedz projekta parāda apkalpošanas risku un mīkstina obligāciju turētāju kredītrisku. Tas tiek izmantots tikai projektiem, kuru finansiālā dzīvotspēja balstās uz projekta ieņēmumiem;

15) "kredīta kvalitātes uzlabošana" ir EIB aizdevuma vai EIB garantijas izmantošana, lai uzlabotu projekta parāda kredītkvalitāti.";

2) regulas 4. panta pirmajai daļai:

tiek pievienots šāds teikums:

"Pieteikumus riska dalīšanas instrumenta projektu obligācijām saņemšanai saskaņā ar 6. panta 1. punkta g) apakšpunktu iesniedz EIB saskaņā ar EIB standarta pieteikuma procedūru.";

3) regulas 6. panta 1. punkts tiek grozīts šādi:

a) punkta d) apakšpunktam tiek pievienots šāds teikums:

"2012. un 2013. gadā summu līdz EUR 200 miljonu apmērā var pārcelt riska dalīšanas instrumentam projekta obligācijām transporta nozarē;"

b) tiek pievienots g) apakšpunkts:

"g) finansiāls ieguldījums EIB uzkrājumu veidošanā un kapitāla piešķīrums aizdevumiem un garantijām, ko EIB izsniedz no pašu līdzekļiem saskaņā ar riska dalīšanas instrumentu projektu obligācijām TEN-T un TEN-E jomā. Savienības atbildība attiecībā uz riska dalīšanas instrumentu, tostarp pārvaldības izmaksām un citām atbilstīgām izmaksām, stingri jāierobežo, lai tās nepārsniegtu Savienības ieguldījuma summu riska dalīšanas instrumentā projektu obligācijām, un nevar izvirzīt nekādas citas saistības pret Savienības vispārējo budžetu. Ar visām darbībām saistītos pārējos riskus uzņemas EIB. Sīki izstrādāti noteikumi un nosacījumi riska dalīšanas instrumenta ieviešanai projektu obligācijām, ieskaitot tā uzraudzību un kontroli, jānosaka deleģēšanas nolīgumā starp Komisiju un EIB. 2012. un 2013. gadā summu līdz EUR 210 miljoniem, no kuriem EUR 200 miljoni paredzēti transporta projektiem un EUR 10 miljoni enerģētikas projektiem, var pārcelt uz riska dalīšanas instrumentu projektu obligācijām saskaņā ar procedūru, kura minēta 15. panta 2. punktā, attiecīgi no TEN-T (LGTT) un TEN-E budžeta pozīcijām. Riska dalīšanas instruments projektu obligācijām var atkārtoti izmantot jebkurus ieņēmumus, kuri saņemti ieguldījumu periodā jauniem aizdevumiem un garantijām."

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā —                       Padomes vārdā —

priekšsēdētājs                                                priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

              1.1.        Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums.

              1.2.        Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā

              1.3.        Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

              1.4.        Mērķis

              1.5.        Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

              1.6.        Ilgums un finansiālā ietekme

              1.7.        Paredzētais pārvaldības veids

2.           PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

              2.1.        Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

              2.2.        Pārvaldības un kontroles sistēma

              2.3.        Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi

3.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

              3.1.        Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

              3.2.        Paredzamā ietekme uz izdevumiem

              3.2.1.     Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

              3.2.2.     Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

              3.2.3.     Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

              3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

              3.2.5.     Trešo personu dalība finansējumā

              3.3.        Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.        Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar kuru groza Lēmumu Nr. 1639/2006/EK, ar ko izveido konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu (2007. līdz 2013. gads) un Regulu (EK) Nr. 680/2007, ar ko paredz vispārīgus noteikumus Kopienas finansiālā atbalsta piešķiršanai Eiropas transporta un enerģētikas tīklu jomā.

1.2.        Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā[12]

Politikas joma:      ekonomikas un finanšu lietas

ABB darbības joma:                          finanšu darbības un instrumenti

Politikas joma:      mobilitāte un transports

ABB darbības joma:                          Eiropas tīkli

Politikas joma:      informācijas sabiedrība un saziņas līdzekļi

Darbības:              IKT ieviešana (0903)

Politikas joma:      enerģētika

ABB darbības joma:                          Eiropas tīkli (3203)

1.3.        Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

1.4.        Mērķi

1.4.1.     Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

Sagatavot ESI

Atbalstīt to enerģētikas infrastruktūru attīstību, kuras nodrošina energoapgādes nepārtrauktību un drošību, un tādējādi arī ekonomikas pareizu darbību

Nodrošināt transporta tīklu starpsavienojumus un to savstarpēju izmantojamību

Atbalstīt IKT ieviešanu

1.4.2.     Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

Konkrētais mērķis: atbalstīto transporta, enerģētikas un platjoslas projektu skaits

ABB darbības joma:

ECFIN: finanšu darbības un instrumenti

MOVE: tīklu starpsavienojumi un to savstarpēja izmantojamība, novēršot problemātiskos posmus

INFSO: IKT ieviešana (0903)

ENER: uzlabot energoapgādes drošību ar infrastruktūras palīdzību

1.4.3.     Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

Iniciatīvas mērķis ir atbalstīt Eiropas projektu obligāciju tirgu atdzīvināšanu un atvieglot infrastruktūras projektiem piekļuvi finansējumam. Stratēģijas "Eiropa 2020" projektu obligāciju iniciatīva ir jauns riska dalīšanas instruments, kurš tiks ieviests TEN politikas jomās attiecībā uz transportu, enerģētiku un telekomunikācijām, jo īpaši platjoslām. Tā mērķis ir veicināt vairāk privātā sektora parādu finansējumu Eiropas infrastruktūras projektu darbībām.

ES budžets kā daļa no TEN-T, TEN-E un konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammas (KIP) budžeta — tā vietā, lai to izmantotu kā subsīdiju, — tiek investēts uzkrājumu un kapitāla piešķīrumu formā Eiropas Investīciju bankā (EIB), lai segtu riska daļu, ko EIB uzņemas, finansējot infrastruktūras projektus saskaņā ar šo iniciatīvu.

Instrumenta ieviešana ļautu:

a) EIB piešķirt finansējumu ar lielāku aizdevuma apjomu infrastruktūras projektiem un riskantākiem, bet joprojām "rentabliem" infrastruktūras projektiem;

b) radīt ES budžeta finansējuma daudzkāršojošu ietekmi privātajiem ieguldījumiem infrastruktūrā tā, lai iniciatīvai piešķirtais EUR 1 no ES fondiem varētu radīt EUR 15–20, kas ieguldīti Eiropas infrastruktūras projektos.

Tomēr, ņemot vērā summas, kas ir pieejamas budžeta pozīcijās, un to neaizstājamību izmēģinājuma posmā, tiek paredzēts, ka atbalstāmo projektu skaits ir ierobežots līdz 5–14 infrastruktūras projektiem. Šis aprēķinātais projektu skaits balstīsies galvenokārt uz to lielumu un pieņemamību tirgū.

1.4.4.     Rezultātu un ietekmes rādītāji

Mērķis ir palielināt kapitāla tirgus parādu finansējumu infrastruktūras projektiem, kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu saskaņā ar Regulu Nr. 690/2007 un Lēmumu Nr. 1639/2006/EK. Tādējādi tiks piemēroti šādi rādītāji:

- to TEN-T, TEN-E un platjoslas projektu skaits, kuri ir saņēmuši EIB finansējumu saskaņā ar iniciatīvu;

- sasniegtā daudzkāršojošā ietekme, kumulatīvā un pa nozarēm. Paredzamā daudzkāršojošā ietekme ir robežās no 15 līdz 20 ES budžeta atbalsta ziņā salīdzinājumā ar kopējiem sagādātajiem ieguldījumiem projektiem, kuri atbalstīti saskaņā ar šo iniciatīvu un darījumu noteikumiem;

- parādu kapitāla tirgus finansējuma apjoms, kurš sagādāts šiem projektiem, kumulatīvais un pa attiecīgajām nozarēm.

Rezultātu uzraudzība balstīsies uz EIB ziņojumu un tirgus pētījumiem.

1.5.        Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.     Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Dalībvalstīs pastāvošo taupības pasākumu dēļ pastāv bažas, ka ES nozīmes projekti netiks realizēti tik ātri, cik nepieciešams, lai sasniegtu stratēģijas "Eiropa 2020" mērķus, tādējādi apdraudot ES ekonomisko atveseļošanos un izaugsmi.

Turklāt saistībā ar likviditāti un problemātiskiem riskiem, kuri radušies finanšu krīzes laikā, bankas saīsināja aizdevuma atmaksas termiņus un palielināja cenu noteikšanas un nodrošinājuma prasības infrastruktūras projektiem. Pat ja banku parādu tirgi uzrāda atveseļošanās pazīmes, infrastruktūras projektiem joprojām ir ļoti grūti piekļūt ilgtermiņa parādu finansējumam. Tādējādi ir palielinājusies obligāciju tirgu kā finansējuma avota iespējamā nozīme. Tomēr, tā kā nepastāv ilgstoši valsts nozīmes kredītu kvalitātes uzlabošanas pasākumi, pēdējo gadu laikā nav izlaistas TEN-T, TEN-E vai platjoslas projektu obligācijas.

Stratēģijas "Eiropa 2020" projektu obligāciju iniciatīvas mērķis ir nodrošināt kredītu kvalitātes uzlabošanu, kas nepieciešama, lai piesaistītu kapitāla tirgus ieguldītājus un atvieglotu jaunas aktīvu grupas radīšanu no infrastruktūras projekta obligāciju viedokļa. No ekonomiskās atveseļošanās un izaugsmi stimulējošu atbalsta pasākumu viedokļa iniciatīvu ir nepieciešams uzsākt brīdī, kad kapitāla tirgus ieguldītāji sāk meklēt alternatīvus ilgtermiņa un nevis drošus ieguldījumus. Lai stimulētu tirgus uzvedību un ļautu efektīvāk ieviest finanšu instrumentus saskaņā ar Eiropas savienošanas instrumentu, ir nepieciešama izmēģinājuma posma uzsākšana, arī no tirgus testēšanas viedokļa, kas ļautu optimizēt tās izstrādi pēc 2013. gada.

1.5.2.     ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

Iniciatīva drīzāk papildinās, nevis aizstās banku aizdevumus un tādējādi nodrošinās alternatīvu un konkurētspējīgu ilgtermiņa parādu finansēšanas avotu projektiem. Līdzīgi instrumenti, kuri piesaistītu kapitāla tirgus finansējumu galvenajiem ES infrastruktūras projektiem, nepastāv.

Nepieciešami novatoriski risinājumi, lai steidzami mobilizētu lielāku privāto ES un ārvalstu uzkrājumu daļas ieguldīšanu infrastruktūras projektos un atvieglotu spiedienu uz valsts budžetiem. EIB finansēšanas operācijas saskaņā ar stratēģijas "Eiropa 2020" projektu obligāciju iniciatīvu papildinās darbības, kuras tiek veiktas saskaņā ar esošajiem pašu kapitāla un parāda instrumentiem, Marguerite un aizdevuma garantiju instrumentu TEN-T projektiem (LGTT).

EIB finansēšanas darījumi liecina par ļoti redzamu un efektīvu instrumentu infrastruktūras projektu atbalstam transporta, enerģētikas un IKT jomā, kas ir būtiski stratēģijas "Eiropa 2020" ieviešanai. EIB pilnībā izmanto un realizē finansiālās priekšrocības, kuras sniedz ES atbalsts, kā arī nodrošina pievilcīgas EIB finansēšanas izmaksas finansējuma galīgajiem saņēmējiem konkurētspējīgu procentu likmju veidā.

Šis riska dalīšanas instruments nodrošina nepieciešamo ES finansiālo atbalstu projektiem, kuri parasti neatbilstu EIB standarta vadlīnijām un kritērijiem.

1.5.3.     Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Konstatējumi tiek apkopoti un analizēti ietekmes novērtējumā, kas ir pievienots pašreizējam priekšlikumam.

Pieredze ar aizdevuma garantiju instrumentu TEN-T projektiem (LGTT) liecina, ka ievērojams laiks ir nepieciešams, lai panāktu, ka finanšu tirgi, finanšu un juridiskie konsultanti, valsts iestādes, projekta sponsori un uzņēmēji pieņemtu jaunas idejas un izprastu LGTT labvēlīgo ietekmi uz projektu finanšu strukturēšanu. LGTT tika uzsākts 2007. gadā un bija jauninājums, īpaši paredzēts instruments, lai segtu darbības riskus pēc transporta infrastruktūras projektu būvniecības perioda beigām. Tādējādi ir svarīgi uzsākt stratēģijas "Eiropa 2020" projektu obligācijas iniciatīvas izmēģinājuma posmu, lai nezaudētu to ieinteresēto personu virzību uz priekšu, kuras atzinīgi vērtēja šo iniciatīvu.

1.5.4.     Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem attiecīgajiem instrumentiem

Šī iniciatīva sader ar stratēģiju "Eiropa 2020", iesniedzot priekšlikumu ieviest Eiropas savienošanas instrumentu, un ar Gada izaugsmes pētījumu.

Eiropas savienošanas instruments paredzēs ilgāka termiņa struktūru, nodrošinot, ka projekti enerģētikas, transporta un telekomunikāciju jomā tiek savlaicīgi un efektīvi attīstīti un ieviesti. Visaptverošai stratēģijai, kura piešķirs prioritāras iespējas infrastruktūras projektiem[13], kā to ierosinājusi Komisija 2011. gada 29. jūnijā, ir būtisks potenciāls vairāk piesaistīt privātā sektora finansējumu un tai pašā laikā palīdzēt pabeigt iekšējā tirgus izveidi. Stratēģija, ieskaitot to projektu atlasi, kuri būtu atbilstīgi finansējuma saņemšanai, ir pārredzama, tādējādi nodrošinot augsta līmeņa noteiktību visām ieinteresētajām personām. Šīs stratēģijas ietvaros ir nepieciešama politikas prioritāšu, noteikumu, stimulējošu shēmu, ciešas sadarbības starp ieinteresētajām personām, informācijas un informētības kampaņu noteikšana, lai ieviestu vispārējas struktūras nosacījumus ieguldījumiem infrastruktūrā, ieviešot paradumu maiņu ieinteresēto personu starpā un paātrinot iejaukšanās tempu. Subsīdijām un finanšu instrumentiem, kuri katrs darbosies saskaņā ar atsevišķu noteikumu kopumu, jābūt pieejamiem saskaņotā veidā.

Finanšu instrumenti nepieciešami, lai samazinātu īpašus šķēršļus, kas kavē parādu un pašu kapitāla finansēšanas plūsmu. Galvenais mērķis ir piesaistīt privātā sektora finansējumu projektiem un atvieglot piekļuvi tam. Tai pašā laikā palielināta ieguldījumu aktivitāte infrastruktūras projektu jomā stimulē globālo pēckrīzes finanšu tirgu attīstību, paātrina ekonomikas atveseļošanos un veicina izaugsmi. Stratēģijas "Eiropa 2020" projektu obligāciju iniciatīva kļūs par ESI riska dalīšanas instrumenta būtisku sastāvdaļu laika posmam no 2014. līdz 2020. gadam. Galvenais izmēģinājuma posma mērķis 2012. un 2013. gadā ir sniegt tūlītēju atbalstu infrastruktūras projektiem un sagatavot iniciatīvas darbības posmu 2014.–2020. gadam.

1.6.        Ilgums un finansiālā ietekme

Īstenošana ar uzsākšanas periodu no 2012. līdz 2013. gadam.

1.7.        Paredzētie pārvaldības veidi [14]

Kopīga pārvaldība, izpildes uzdevumus deleģējot EIB.

Saskaņā ar esošajiem nosacījumiem priekšlikums paredz, ka EIB finansē investīciju projektus saskaņā ar saviem noteikumiem un procedūrām. Komisija ir atbildīga par budžeta apropriāciju pārvaldību. EIB un Komisija noslēdz nolīgumu, kurš nosaka sīkāk izstrādātus noteikumus un procedūras attiecībā uz ierosinātā lēmuma ieviešanu.

2.           PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.        Uzraudzības un ziņošanas noteikumi, pārvaldības un kontroles sistēma

EIB finansēšanas darījumus pārvaldīs EIB atbilstoši saviem noteikumiem un procedūrām, ieskaitot attiecīgus revīzijas, kontroles un uzraudzības pasākumus. Kā paredzēts EIB Statūtos, EIB Revīzijas komiteja, ko atbalsta ārējie revidenti, ir atbildīga par EIB darījumu un pārskatu pareizības pārbaudi. Valde katru gadu apstiprina EIB finanšu pārskatus.

Turklāt EIB Direktoru padome, kurā Komisiju pārstāv direktors un direktora aizstājējs, apstiprina katru EIB finansēšanas darījumu un uzrauga, vai banka tiek pārvaldīta saskaņā ar statūtiem un valdes noteiktajām vispārējām vadlīnijām.

Pašreizējā trīspusējā Komisijas, Revīzijas palātas un EIB 2003. gada oktobra nolīgumā, kuru 2007. gadā pagarināja uz vēl četriem gadiem, ir sīki izklāstīti noteikumi, atbilstoši kuriem Revīzijas palāta veic EIB finansēšanas darījumu ar ES garantiju revīziju.

Saskaņā ar Iestāžu nolīguma 49. pantu Komisija katru gadu ziņo budžeta lēmējinstitūcijai par EIB veiktajām darbībām.

Turklāt par katru EIB finansēšanas darījumu EIB sniedz Komisijai statistisko, finanšu un grāmatvedības informāciju, kas nepieciešama, lai Komisija izpildītu ziņošanas pienākumu vai atbildētu uz Eiropas Revīzijas palātas pieprasījumiem, kā arī revidenta apstiprinājumu par EIB finansēšanas darījumu neatmaksātajām summām.

Komisijas uzraudzībai saskaņā ar finanšu pareizu pārvaldību jāietver regulāru ziņojumu par progresu, kas veikts iniciatīvas ieviešanā ar finanšu ieviešanu, rezultātiem un ietekmes rādītājiem, sagatavošana. Ziņojums saskaņā ar Iestāžu nolīguma 49. pantu ietvers sadaļu par šo iniciatīvu.

Visbeidzot Komisija plāno veikt izmēģinājuma posma novērtējumu 2013. gada 2. pusē, lai izvērtētu tās veikumu īsajā darbības periodā un gūtu jebkādas atziņas tās ieviešanai pēc 2013. gada ESI ietvaros.

2.2.        Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi

Tā kā šī iniciatīva paredz EIB darbības pārvaldību, iniciatīva balstīsies uz kontroles un uzraudzības pasākumiem, kuri jau darbojas attiecībā uz aizdevuma garantiju instrumentu TEN-T projektiem (LGTT). EIB ir galvenā atbildīgā par krāpšanas apkarošanas pasākumu pieņemšanu, proti, piemērojot EIB finanšu darījumiem 2008. gada aprīlī pieņemto dokumentu "EIB politika korupcijas, krāpšanas, slepenu vienošanos, piespiešanas, nelikumīgi iegūtu līdzekļu un terosima finansējuma novēršanai un izskaušanai Eiropas Investīciju bankas darbībās".

EIB noteikumos un procedūrās ir iekļauti ne tikai sīki izstrādāti pasākumi cīņai pret krāpšanu un korupciju, bet arī OLAF kompetencei veikt iekšējo izmeklēšanu. Jo īpaši, 2004. gada jūlijā EIB valde apstiprināja lēmumu "Par iekšējās izmeklēšanas noteikumiem saistībā ar krāpšanas, korupcijas un citu Kopienas finansiālajām interesēm kaitējošu prettiesisku darbību novēršanu".

3.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.        Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

· Esošās budžeta izdevumu pozīcijas. Instrumenta finansēšanu garantēs ES budžeta pārcelšana tajās pašās politikas jomās esošo programmu ietvaros (MOVE, ENER un INFSO), uz kurām attiecas šis jaunais instruments, un tajās pašās budžeta pozīcijās.

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas

Daudzums [Apraksts………………………...……….] || Dif./nedif. [15] || No EBTA valstīm [16] || No kandidāt-valstīm[17] || No trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē

1A || 06.03.03 TEN-T || Dif. || NĒ || NĒ || NĒ || NĒ

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas

Daudzums [Apraksts………………………...……….] || Dif./nedif. || No EBTA valstīm || No kandidāt-valstīm || No trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē

1A || 32.03.02 TEN-E || Dif. || NĒ || NĒ || NĒ || NĒ

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas || || ||

|| Daudzums [Apraksts………………………...……….] || Dif./nedif. || No EBTA valstīm || No kandidāt-valstīm || No trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē

1A || 09.03.01 KIP IKT PAP || Dif. || JĀ || JĀ || JĀ || JĀ

3.2.        Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.     Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

Lēmumu par šai aktivitātei piešķiramajiem kredītiem pieņems budžeta lēmējinstitūcija gadskārtējā procedūrā. Tādējādi saistību un maksājumu apropriāciju sadalījums pa gadiem ir tikai indikatīvs. Jebkurā gadījumā kopējais ES budžets, kas ir pieejams stratēģijas "Eiropa 2020" projektu obligāciju iniciatīvas izmēģinājuma posmam, nepārsniedz EUR 230 miljonus.

Mobilitātes un transporta (MOVE) ģenerāldirektorāta un Eiropas Transporta tīkla izpildaģentūras (TEN-T EA) gadījumā tiek paredzēts, ka nepieciešamie administratīvie pasākumi paliek tādi paši kā tie, kas nepieciešami aizdevuma garantiju instrumenta TEN-T (LGTT) darbībai. Tādējādi nepastāv tīrā ietekme uz darbiniekiem. Enerģētikas (ENER) un Informācijas sabiedrības un saziņas līdzekļu (INFSO) ģenerāldirektorātiem tā būtu jauna darbība, kamēr Ekonomikas un finanšu lietu (ECFIN) ģenerāldirektorātam tās ieviešana un pārraudzība prasītu administratīvus pasākumus. Tomēr šajos ģenerāldirektorātos pastāv ietekme uz darbiniekiem, lai gan tā ir atšķirīga, jo atspoguļo dažādos uzdevumus.

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || 1A || Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai

ĢD: MOVE, ENER un INFSO || || || 2012[18] || 2013 || 2014 || KOPĀ

Ÿ Darbības apropriācijas || || || ||

06.03.03 || Saistības || (1) || 100 || 100 || 0 || 200

Maksājumi || (2) || 40 || 60 || 100 || 200

32.03.02 || Saistības || (1a) || 0 || 10 || 0 || 10

Maksājumi || (2a) || 0 || 10 || 0 || 10

09.03.01 || Saistības || (1a) || 0 || 20 || 0 || 20

Maksājumi || (2a) || 0 || 20 || 0 || 20

Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no īpašajām programmām paredzētā finansējuma[19] || 0 || 0 || 0 ||

Budžeta pozīcijas numurs || || (3) || || || ||

KOPĀ apropriācijas ĢD MOVE, ENER un INFSO || Saistības || =1+1a +3 || 100 || 130 || 0 || 230

Maksājumi || =2+2a +3 || 40 || 90 || 100 || 230

Ÿ KOPĀ — Darbības apropriācijas || Saistības || (4) || 100 || 130 || 0 || 230

Maksājumi || (5) || 40 || 90 || 100 || 230

Ÿ KOPĀ — Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no īpašajām programmām paredzētā finansējuma || (6) || 0 || 0 || 0 || 0

KOPĀ apropriācijas saskaņā ar 1.A izdevumu kategoriju daudzgadu finanšu shēmā || Saistības || =4+ 6 || 100 || 130 || 0 || 230

Maksājumi || =5+ 6 || 40 || 90 || 100 || 230

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || 5 || Administratīvie izdevumi

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| || || 2012 || 2013 || 2014 || 2015 || .. iekļaut ietekmes ilguma atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu (sk. 1.6. punktu) || KOPĀ

ĢD: MOVE, ENER, INFSO un ECFIN un TEN-T EA ||

Ÿ Cilvēkresursi || 0,5 darbinieki (ECFIN) + 0,1 darbinieki (ENER) = 0,0762 (0,6*127000 standarta maksa uz 1 amata vietu) || 0,1 darbinieki (ECFIN) + 0,1 darbinieki (ENER)+ 0,5 darbinieki (INFSO) = 0,0889 (0,7*127000 standarta maksa uz 1 amata vietu) || 0,1 darbinieki (ECFIN) + 0,1 darbinieki (ENER) = 0,0254 (0,2*127000 standarta maksa uz 1 amata vietu) || || || || ||

Ÿ Citi administratīvie izdevumi || - (ENER) || - (ENER) || - (ENER) || || || || ||

KOPĀ ĢD <…….> || Apropriācijas || 0,0762 || 0,0889 || 0,0254 || || || || ||

KOPĀ apropriācijas saskaņā ar 5. IZDEVUMU KATEGORIJU daudzgadu finanšu shēmā || Saistību summa = maksājumu summa) || 0,0762 (ENER + ECFIN + INFSO) || 0,0889 (ENER + ECFIN + INFSO) || 0,0254 (ENER + ECFIN + INFSO) || || || || || || || ||

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| || || 2012. gads[20] || 2013. gads || 2014. gads || 2015. gads || ... ekļaut ietekmes ilguma atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu (sk. 1.6. punktu) || KOPĀ

KOPĀ apropriācijas saskaņā ar 1.–5. izdevumu kategoriju daudzgadu finanšu shēmā || Saistības || 100 0762 || 130 0889 || 0,0254 ) || || || || || 230 1905

Maksājumi || 40 0762 || 90 0889 ) || 1000 0254 ) || || || || || 230 1905

3.2.2.     Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

– ¨      Priekšlikums/iniciatīva neparedz darbības apropriāciju izmantošanu

– x        Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriāciju izmantošanu turpmāk norādītajā veidā: Tomēr šīs vajadzības segs, izmantojot pārcelšanu. Turklāt nepastāv noteiktas izmaksas vienam projektam, jo pieprasītais ES budžets būs atkarīgs no projekta apmēra un citiem nosacījumiem. Tādējādi tabulā minētie skaitļi ir tikai aprēķini, un tie ir indikatīvi, lai parādītu, ka atbalstāmo projektu skaits būs ierobežots.

– Rezultāti ir atbalstīto projektu skaits un prasītais ES budžeta ieguldījums EIB.

Saistību apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un rezultātus ò || || || 2012. gads || 2013. gads || 2014. gads || N + 3 gads || .. iekļaut ietekmes ilguma atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu (sk. 1.6. punktu) || KOPĀ

REZULTĀTI

Rezultāta veids[21] || Rezultāta vidējās izmaksas būs atkarīgas no projekta apmēra un tā riska klasifikācijas, ilguma utt. || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Kopējais rezultātu skaits || Kopējās izmaksas

KONKRĒTAIS MĒRĶIS 1[22] || Atbalstīto transporta, enerģētikas un platjoslas projektu skaits

- Rezultāts MOVE || Projektu sk. || Aprēķināts – 20 || 1–2 || 40 || 1–3 || 60 || 1–6 || 100 || || || || || || || || || 3–11 || 200

- Rezultāts ENER || Projektu sk. || Aprēķināts – 10 || || || 1 || 10 || || || || || || || || || || || 1 || 10

- Rezultāts INFSO || Projektu sk. || Aprēķināts – 20 || || || 1–2 || 20 || || || || || || || || || || || 1–2 || 20

Starpsumma — 1. konkrētais mērķis || 1- || 40 || 3–6 || 90 || 1–6 || 100 || || || || || || || || || ||

2. KONKRĒTAIS MĒRĶIS ||

- Rezultāts || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

Starpsumma — 2. konkrētais mērķis || || || || || || || || || || || || || || || ||

KOPĒJĀ IZMAKSAS || 1–2 || 40 || 1–6 || 90 || 1–6 || 100 || || || || || || || || || 5–14 || 230

KOPĒJĀ IZMAKSAS || 1–2 || 40 || 1–6 || 90 || 1–6 || 100 || || || || || || || || || 5–14 || 230

3.2.3.     Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.1.  Kopsavilkums

– ¨      Priekšlikums/iniciatīva neparedz administratīvo apropriāciju izmantošanu

– X       Priekšlikums/iniciatīva paredz administratīvo apropriāciju izmantošanu šādā veidā:

|| 2012. gads [23] || 2013. gads || 2014. gads || 2015. gads ||  iekļaut ietekmes ilguma atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu (sk. 1.6. punktu) || KOPĀ

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || || || || || || || ||

Cilvēkresursi || 0.0762 || 0.0889 || 0.0254 || || || || || 0.1905

Citi administratīvie izdevumi || || || || || || || ||

Starpsumma — Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || 0.0762 || 0.0889 || 0.0254 || || || || || 0.1905

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA[24] || || || || || || || ||

Cilvēkresursi || || || || || || || ||

Citi administratīvie izdevumi || || || || || || || ||

Starpsumma — Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || || || || || || || ||

KOPĀ || 0.0762 || 0.0889 || 0.0254 || || || || || 0.1905

3.2.3.2.  Paredzamās cilvēkresursu vajadzības

– Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

|| || 2012 || 2013 || 2014 || 2015 ||  iekļaut ietekmes ilguma atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu (sk. 1.6. punktu) ||

Ÿ Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)

|| ECFIN: 01 01 01 01, ENER 32.01.01, INFSO 09.01.01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) || 0,1 (ENER) + 0,5 (ECFIN) || 0,1 (ENER) + 0,1 ECFIN + 0,5 INFSO || 0,1 (ENER) + 0,1 INFSO || || ||

|| Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu — FTE)[25] ||

|| XX 01 02 01 (CA, INT, SNE, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) || - (ENER) || - (ENER) || - (ENER) || || ||

|| XX 01 02 02 (CA, INT, JED, LA un SNE delegācijās) || - (ENER) || - (ENER) || - (ENER) || || ||

|| XX 01 04 yy [26] || - at Galvenā mītne [27] || - (ENER) || - (ENER) || - (ENER) || || ||

|| - in Delegācijas || - (ENER) || - (ENER) || - (ENER) || || ||

|| XX 01 05 02 (CA, INT, SNE – netiešā pētniecība) || - (ENER) || - (ENER) || - (ENER) || || ||

|| 10 01 05 02 (CA, INT, SNE – tiešā pētniecība) || - (ENER) || - (ENER) || - (ENER) || || ||

|| Citas budžeta pozīcijas (precizēt) || - (ENER) || - (ENER) || - (ENER) || || ||

|| KOPĀ || || || || || ||

Paredzamais apjoms izsakāms veselos skaitļos (vai maksimāli ar vienu zīmi aiz komata)

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Cilvēkresursu vajadzības tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus. Veicamo uzdevumu apraksts:

Ierēdņi un pagaidu darbinieki || Tā kā EIB ir galvenā atbildīgā par operatīvo darbību, Komisijas darbinieki veiks šādus uzdevumus: - pārrunu vešana par līgumattiecībām utt., - budžeta procedūru administrēšana (pamatojoties uz EIB nodrošināto projektu plūsmu); - EIB iesniegtās informācijas regulāra izvērtēšana un ziņojumu sagatavošana budžeta lēmējinstitūcijai saskaņā ar Iestāžu nolīguma 49. pantu; - dalība vadības grupas sanāksmēs, lai uzraudzītu ieviešanu; - grāmatvedība; - attiecības ar Revīzijas palātu, Parlamentu un Padomi; - atbilstības vadlīniju nodrošināšana EIB individuālu projektu gadījumos

Ārštata darbinieki || N/A

3.2.4.     Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

– Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai. Šīs summas tiks pārceltas esošo programmu ietvaros.

3.3.        Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

Procenti un citi instrumenta radītie ieņēmumi tādi kā algas, kuras maksā atbalsta saņēmēji un kuras saņemtas līdz 2013. gada 31. decembrim, var pievienot iniciatīvas resursiem. Pēc 2014. gada 1. janvāra ieņēmumi tiks ieskaitīti Savienības budžetā. Šobrīd nav iespējams aprēķināt potenciālo ieņēmumu plūsmu un termiņu.

– ¨      Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus

– X       Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

– ¨                  pašu resursus

– X                  dažādus ieņēmumus

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija || Kārtējā budžeta gadā pieejamās apropriācijas || Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme[28]

2012 || 2013 || 2013 || N + 3 gads || Iekļaut ietekmes ilguma atspoguļošanai vajadzīgo aiļu skaitu (sk. 1.6. punktu)

………….pants || || || || || || || ||

Attiecībā uz īpaši novirzāmiem dažādajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).

Norādīt metodi, kas izmantota, lai aprēķinātu ietekmi uz ieņēmumiem.

[1]               COM(2011) 500 galīgā redakcija

[2]               COM(2011) 500 Budžets stratēģijai "Eiropa 2020" un attiecīgie Komisijas dienestu darba dokumenti.

[3]               Piem., projekti, kuriem jau ir izraudzīts pretendents un/vai projektu refinansēšana būvniecības laikā.

[4]               OV L 310, 9.11.2006., 15. lpp.

[5]               OV L 162, 22.6.2007., 1. lpp.

[6]               OV C, , .. lpp.

[7]               OV C, , .. lpp.

[8]               OV L 310, 9.11.2006, 15. lpp.

[9]               OV L 162, 22.6.2007., 1. lpp.

[10]             COM(2011) 500.

[11]             COM(2011) 660.

[12]             ABM — budžeta vadība pa darbības jomām, ABB — budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

[13]             COM(2011) 500 Budžets stratēģijai "Eiropa 2020" un attiecīgie Komisijas dienestu darba dokumenti.

[14]             Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html

[15]             Dif. — diferencētās apropriācijas, nedif. — nediferencētās apropriācijas

[16]             EBTA — Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija

[17]             Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem

[18]             N gads ir gads, kurā sāk īstenot priekšlikumu/iniciatīvu.

[19]             Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās "BA" pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā

pētniecība.

[20]             N gads ir gads, kurā sāk īstenot priekšlikumu/iniciatīvu

[21]             Rezultāti ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

[22]             Kā aprakstīts 1.4.2. punktā "Konkrētie mērķi…"

[23]             N gads ir gads, kurā sāk īstenot priekšlikumu/iniciatīvu.

[24]             Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta

izdevumi (kādreizējās "BA" pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[25]             CA — līgumdarbinieki, INT — pagaidu darbinieki, JED — jaunākie eksperti delegācijās, LA —

vietējie darbinieki, SNE — valstu norīkotie eksperti.

[26]             Saskaņā ar robežlielumiem attiecībā uz ārštata darbiniekiem, ko finansē no darbības apropriācijām

(kādreizējām "BA" pozīcijām).

[27]             Galvenokārt struktūrfondi, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas

Zivsaimniecības fonds (EZF)

[28]             Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām,

t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.