This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52011PC0635
Proposal for a REGULATION OF THE EUROPEAN PARLIAMENT AND OF THE COUNCIL on a Common European Sales Law
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par Vienotajiem Eiropas tirdzniecības noteikumiem
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par Vienotajiem Eiropas tirdzniecības noteikumiem
/* COM/2011/0635 galīgā redakcija - 2011/0284 (COD) */
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par Vienotajiem Eiropas tirdzniecības noteikumiem /* COM/2011/0635 galīgā redakcija - 2011/0284 (COD) */
PASKAIDROJUMA
RAKSTS 1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS ·
Priekšlikuma pamatojums un mērķi Atšķirības dalībvalstu līgumtiesībās rada
šķēršļus tirgotājiem un patērētājiem, kas vēlas veikt pārrobežu tirdzniecību
iekšējā tirgū. Šo atšķirību radītie šķēršļi attur tirgotājus, jo īpaši mazos un
vidējos uzņēmumus (MVU), iesaistīties pārrobežu tirdzniecībā vai paplašināt
savu darbību, aptverot jaunus dalībvalstu tirgus. Patērētājiem tiek traucēta
piekļuve produktiem, ko piedāvā tirgotāji citās dalībvalstīs. Pašlaik tikai viens no desmit ES tirgotājiem,
kas nodarbojas ar preču tirdzniecību, eksportē Savienības iekšienē, un vairums
no tiem, kas to dara, eksportē tikai uz nedaudzām dalībvalstīm. Ar
līgumtiesībām saistītie šķēršļi ir viens no galvenajiem šādu situāciju veicinošiem
faktoriem. Aptaujas[1]
rāda, ka starp vairākiem šķēršļiem pārrobežu tirdzniecībai, tostarp nodokļu
regulējumu, administratīvajām prasībām, grūtībām piegādes jomā, valodu un
kultūru, tirgotāji par vienu no galvenajiem šķēršļiem pārrobežu tirdzniecībai
atzina ar līgumtiesībām saistītos šķēršļus. Nepieciešamība tirgotājiem pielāgoties dažādām
valstu līgumtiesībām, kuras var būt piemērojamas pārrobežu darījumiem, padara
pārrobežu tirdzniecību sarežģītāku un dārgāku salīdzinājumā ar iekšzemes
tirdzniecību – gan attiecībā uz uzņēmumu darījumiem ar patērētājiem, gan
uzņēmumu savstarpējiem darījumiem. Tirgotājiem pārrobežu situācijās bieži rodas
papildu izmaksas salīdzinājumā ar iekšzemes tirdzniecību. To pamatā ir
grūtības, kas saistītas ar piemērojamo ārvalstu līgumtiesību noteikumu
noskaidrošanu, juridisko konsultāciju saņemšanu, vienošanos par piemērojamām
tiesībām darījumos starp uzņēmumiem un līgumu pielāgošanu patērētāju tiesību
prasībām uzņēmumu darījumos ar patērētājiem. Ar līgumtiesībām saistītās darījumu izmaksas
un juridiskie šķēršļi, kas izriet no atšķirībām starp imperatīvajiem valstu
noteikumiem patērētāju aizsardzības jomā, ievērojami ietekmē pārrobežu
darījumus starp uzņēmumiem un patērētājiem. Saskaņā ar 6. pantu Eiropas
Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Regulā 593/2008 par
tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (Roma I)[2], ja
uzņēmums vērš savu darbību uz patērētājiem citā dalībvalstī, tam jāievēro šīs
dalībvalsts līgumtiesības. Gadījumos, ja puses ir izvēlējušās citas piemērojamās
tiesības un ja patērētāja dalībvalsts imperatīvie patērētāju aizsardzības
noteikumi sniedz augstāku aizsardzības līmeni, jāievēro šie patērētāju tiesību
imperatīvie noteikumi. Tādēļ tirgotājiem iepriekš jānoskaidro, vai patērētāja
pastāvīgās mītnesvietas dalībvalsts tiesību akti paredz augstāku aizsardzības
līmeni, un jānodrošina, ka viņu līgums atbilst to prasībām. Savienības līmenī
veiktās patērētāju tiesību saskaņošanas rezultātā ir panākta zināma tuvināšana
dažās jomās, tomēr atšķirības starp dalībvalstu tiesību aktiem joprojām ir
būtiskas. Elektroniskās tirdzniecības darījumos tirgotājiem rodas papildu
izmaksas saistībā ar līgumtiesībām, kam pamatā ir nepieciešamība pielāgot
uzņēmuma tīmekļa vietni juridiskajām prasībām katrā dalībvalstī, uz kuru tie
vērš savu darbību. Pārrobežu darījumos starp tirgotājiem šādi
ierobežojumi attiecībā uz piemērojamām tiesībām uz pusēm neattiecas. Tomēr
vienošanās par ārvalstu tiesībām panākšanas un šo tiesību piemērošanas
ekonomiskā ietekme tik un tā ir liela. Izmaksas, kuras rada dažādu valstu
tiesību aktu iesaiste, ir īpaši apgrūtinošas MVU. Attiecībās ar lielākiem
uzņēmumiem MVU parasti jāpiekrīt piemērot savu darījumu partneru tiesības un
jāsedz izmaksas, kas rodas, noskaidrojot līgumam piemērojamo ārvalstu tiesību
aktu saturu un panākot atbilstību tiem. Līgumos starp MVU nepieciešamība
vienoties par piemērojamām tiesībām ir būtisks šķērslis pārrobežu
tirdzniecībai. Attiecībā uz abiem līgumu veidiem (uzņēmumu starpā un starp
uzņēmumu un patērētāju) MVU šīs darījuma papildu izmaksas var pat būt
nesamērīgas ar darījuma vērtību. Šīs darījumu papildu izmaksas pieaug
proporcionāli dalībvalstu skaitam, uz kurām tirgotājs eksportē. Patiešām, jo
vairāk ir valstu, uz kurām tie eksportē, jo lielāku nozīmi tirgotāji piešķir līgumtiesību
atšķirībām kā šķēršļiem tirdzniecībai. MVU ir īpaši neizdevīgā situācijā – jo
mazāks ir uzņēmuma apgrozījums, jo lielāka darījuma izmaksu daļa. Tirgotājiem pārrobežu tirdzniecībā nākas
saskarties arī ar lielāku juridisko sarežģītību nekā iekšzemes tirdzniecībā, jo
viņiem bieži ir jāievēro vairāku valstu tiesību akti līgumtiesību jomā ar
dažādām raksturīgajām iezīmēm. Saskarsme ar ārvalstu tiesībām sarežģī
pārrobežu darījumus. Grūtības noskaidrot ārvalstu līgumtiesību noteikumus
tirgotāji minēja kā pirmo no šķēršļiem uzņēmumu darījumos ar patērētājiem un kā
trešo darījumos starp uzņēmumiem[3].
Juridiskā sarežģītība ir lielāka, tirgojoties ar valsti, kuras tiesību sistēma
ir būtiski atšķirīga, savukārt ir uzskatāmi pierādīts, ka divpusējā tirdzniecība
starp valstīm, kuru tiesību sistēmām ir kopējas saknes, ir daudz aktīvāka, nekā
tirdzniecība starp divām valstīm, kuru starpā šāda līdzība nepastāv[4]. Tādējādi līgumtiesību atšķirības un papildu
izmaksas un sarežģītība, ko tās rada pārrobežu darījumos, attur ievērojamu
skaitu tirgotāju, jo īpaši MVU, no darbības paplašināšanas, aptverot citu
dalībvalstu tirgus. Šo atšķirību dēļ tiek ierobežota arī konkurence iekšējā
tirgū. Katru gadu līgumtiesību atšķirību dēļ starp dalībvalstīm nenotikušās
tirdzniecības vērtība vien mērāma desmitos miljardu euro. Pārrobežu tirdzniecības zaudētās iespējas
negatīvi ietekmē arī Eiropas patērētājus. Jo mazāka pārrobežu tirdzniecība, jo
mazāks imports un mazāka konkurence starp tirgotājiem. Tas var būt par iemeslu
arī ierobežotākam produktu klāstam patēriņa tirgū, turklāt par augstāku cenu. Lai arī pārrobežu iepirkšanās varētu sniegt
ievērojamas ekonomiskās priekšrocības, kas izpaustos kā plašāks un labāks
piedāvājums, vairums Eiropas patērētāju iepērkas vienīgi savā valstī. Viens no
būtiskiem iemesliem, kādēļ veidojas šāda situācija, ir tas, ka valstu tiesību
aktu atšķirību dēļ patērētāji bieži nezina savas tiesības pārrobežu situācijās.
Piemēram, viņi parasti mēdz bažīties par to, kādi tiesību aizsardzības līdzekļi
viņiem būs pieejami, ja produkts, kas nopirkts citā dalībvalstī, neatbildīs
līgumā paredzētajam. Tādēļ daudzi patērētāji atturas iepirkties ārpus savas
valsts tirgus. Savukārt iekšējais tirgus viņiem nespēj sniegt visas iespējas,
jo bieži labāku piedāvājumu kvalitātes un cenas ziņā var atrast citā
dalībvalstī. Elektroniskā tirdzniecība veicina piedāvājumu
meklēšanu, kā arī cenu un citu apstākļu salīdzināšanu neatkarīgi no tā, kur
tirgotājs nodarbojas ar uzņēmējdarbību. Tomēr, kad patērētāji mēģina izdarīt
pasūtījumu citas dalībvalsts uzņēmumam, viņiem bieži nākas saskarties ar
atteikumu pārdot, kam par iemeslu bieži ir atšķirības līgumtiesībās. Priekšlikuma vispārīgais mērķis ir
uzlabot iekšējā tirgus izveidi un darbību, atvieglojot pārrobežu tirdzniecību
uzņēmumiem un pārrobežu iepirkšanos patērētājiem. Šo mērķi var sasniegt,
padarot pieejamu patstāvīgu, vienveidīgu līgumtiesību noteikumu kopumu,
ietverot patērētāju aizsardzības noteikumus, proti, Vienotos Eiropas
tirdzniecības noteikumus, kurus jāuzskata par otru līgumtiesību regulējumu
katras dalībvalsts tiesību ietvaros. Tā vietā, lai pielāgotos dažādajām valstu
līgumtiesībām, tirgotājiem būtu jāvar piemērot Vienotos Eiropas tirdzniecības
noteikumus visos to pārrobežu darījumos Eiropas Savienībā, ar noteikumu, ka
otra līguma puse tam piekrīt. Tiem būtu pilnībā jāaptver viss līguma
eksistences cikls un tādējādi jāaptver lielākā daļa to jomu, kas ir svarīgākās,
slēdzot pārrobežu līgumu. Rezultātā tirgotājiem būtu jāiepazīstas tikai ar tiem
citas dalībvalsts likumiem, kas regulē mazāk svarīgus jautājumus, kas
Vienotajos Eiropas tirdzniecības noteikumos nav iekļauti. Darījumos starp
uzņēmumiem un patērētājiem vairs nebūtu nepieciešams noteikt imperatīvos
patērētāju aizsardzības noteikumus patērētāju aizsardzības tiesību aktu vidū,
jo Vienotajos Eiropas tirdzniecības noteikumos būtu ietverti pilnībā saskaņoti
patērētāju aizsardzības noteikumi, kas nodrošinātu augstu aizsardzības līmeni
visā Eiropas Savienībā. Pārrobežu darījumos starp tirgotājiem sarunas par
piemērojamiem tiesību aktiem varētu noritēt vieglāk, jo līgumslēdzējas puses
varētu vienoties savu līgumisko attiecību regulēšanai izmantot Vienotos Eiropas
tirdzniecības noteikumus, kas tām ir vienlīdz pieejami. Tā tiešā rezultātā tirgotāji varētu ietaupīt
darījuma papildu izmaksas saistībā ar līgumtiesībām un varētu pārrobežu
tirdzniecību veikt mazāk sarežģītā tiesiskajā vidē, pamatojoties uz vienotu
noteikumu kopumu visā Eiropas Savienībā. Tādējādi tirgotāji varētu labāk
izmantot iekšējā tirgus priekšrocības, paplašinot tirdzniecību pāri robežām, un
līdz ar to pieaugtu konkurence iekšējā tirgū. Patērētāji būtu ieguvēji
tādējādi, ka tiem būtu labāka piekļuve piedāvājumiem visā Eiropas Savienībā par
zemākām cenām un viņiem retāk tiktu atteikta pārdošana. Turklāt viņiem būtu
lielāka noteiktība tiesību ziņā, veicot pārrobežu pirkumu, pamatojoties uz
imperatīvo noteikumu vienotu kopumu, kas nodrošina patērētāju aizsardzības
augstāku līmeni. Vispārīgais
konteksts Ar 2001. gada paziņojumu[5] Komisija
sāka plašu sabiedrisko apspriešanos par sadrumstaloto tiesisko regulējumu
līgumtiesību jomā un tā traucējošo ietekmi uz pārrobežu tirdzniecību. Komisija
2010. gada jūlijā uzsāka sabiedrisko apspriešanos, publicējot Zaļo grāmatu
par politikas risinājumiem virzībā uz Eiropas līgumtiesību izstrādi
patērētājiem un uzņēmumiem[6]
(Zaļo grāmatu), kurā ir uzskaitīti dažādi politikas risinājumi par to, kā
stiprināt iekšējo tirgu, panākot progresu Eiropas līgumtiesību jomā. Atbildot uz Zaļo grāmatu, Eiropas Parlaments
2011. gada 8. jūnijā izdeva rezolūciju, kurā tas pauda stingru
atbalstu tiesību aktam, ar kuru tiktu uzlabota iekšējā tirgus izveide un
darbība un sniegts labums tirgotājiem, patērētājiem un dalībvalstu tiesu
sistēmām. Komisijas paziņojumā "Eiropa 2020"[7] ir atzīta
nepieciešamība atvieglot un padarīt lētāku tirgotājiem un patērētājiem līgumu
noslēgšanu ar partneriem citās dalībvalstīs, cita starpā virzoties uz Eiropas
izvēles līgumtiesību izveidi. Digitālajā programmā Eiropai[8] tiek
paredzēts izstrādāt izvēles rakstura tiesību aktu Eiropas līgumtiesībās, lai
pārvarētu līgumtiesību sadrumstalotību un veicinātu patērētāju paļāvību
elektroniskajā tirdzniecībā. ·
Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā Starp dalībvalstu līgumtiesībām pastāv
būtiskas atšķirības. Savienība vispirms sāka regulēt līgumtiesību jomu,
izmantojot minimuma saskaņošanas direktīvas, kas tika pieņemtas patērētāju
aizsardzības tiesību jomā. Minimuma saskaņošanas pieeja nozīmēja to, ka
dalībvalstīm ir iespēja saglabāt vai ieviest stingrākas obligātās prasības nekā
acquis noteiktās. Praksē šī pieeja ir novedusi pie atšķirīgiem risinājumiem
dalībvalstīs pat tādās jomās, kas tika saskaņotas Savienības līmenī. Turpretī
nesen pieņemtā Patērētāju tiesību direktīva pilnībā saskaņo tādas jomas kā
pirmslīguma informācija, kas jāsniedz patērētājiem, patērētāja atteikuma
tiesības, slēdzot distances līgumu vai līgumu ārpus uzņēmuma telpām, kā arī
daži preču piegādes un riska nodošanas aspekti. Saistībā ar attiecībām starp tirgotājiem
Savienībā ir regulējusi maksājumu kavējumu novēršanas jomu, izveidojot
noteikumus par minimālajām procentu likmēm. Starptautiskā līmenī gadījumos, kad
puses nav izvēlējušās piemērot citas tiesības, automātiski piemēro Apvienoto
Nāciju Organizācijas Konvenciju par starptautiskajiem preču pirkuma-pārdevuma
līgumiem (Vīnes konvencija). Vīnes konvencija regulē dažus aspektus preču
pirkuma līgumos, tomēr ārpus tās darbības jomas paliek svarīgi jautājumi,
piemēram, gribas trūkums, negodīgi noteikumi līgumos un noilgums. Tās
piemērojamībai ir vēl citi ierobežojumi, jo ne visas dalībvalstis ir
parakstījušas Vīnes Konvenciju[9]
un nav mehānisma, kas varētu nodrošināt tās vienveidīgu interpretāciju. Daži Savienības tiesību akti attiecas gan uz
attiecībām starp uzņēmumu un patērētāju, gan uz attiecībām starp uzņēmumiem.
Direktīvā par elektronisko tirdzniecību[10] ir ietverti noteikumi par to līgumu spēkā
esību, kuri ir noslēgti ar elektroniskajiem līdzekļiem, un par dažām prasībām
attiecībā uz pirmslīguma posmu. Starptautisko privāto tiesību jomā Savienība
ir pieņēmusi aktus par tiesību izvēli, proti, Eiropas Parlamenta un Padomes
2008. gada 17. jūnija Regulu (EK) Nr. 593/2008, par tiesību
aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (Roma I)[11] un
attiecībā uz informācijas sniegšanas pienākumu pirms līguma noslēgšanas Eiropas
Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. jūlija Regulu (EK)
Nr. 864/2007 par tiesību aktiem, kas piemērojami ārpuslīgumiskām saistībām
(Roma II)[12].
Pirmajā aktā ir ietverti noteikumi par to, kā noteikt piemērojamās tiesības
līgumisko saistību jomā, bet otrajā aktā – ārpuslīgumisko saistību jomā,
ietverot saistības, kas izriet no izteikumiem pirms līgums noslēgšanas. Romas I regula un Romas II regula arī turpmāk
ir piemērojamas, un šis priekšlikums tās neskar. Joprojām būs nepieciešams
noteikt piemērojamās tiesības pārrobežu līgumos. To varēs izdarīt, vienkārši
piemērojot Romas I regulu. Piemērojamās tiesības varēs noteikt puses pašas
(Romas I regulas 3. pants) un, ja tās to nebūs izdarījušas, tās varēs
noteikt, pamatojoties uz standartnoteikumiem, kas iekļauti Romas I regulas
4. pantā. Attiecībā uz līgumiem ar patērētājiem, ievērojot Romas I regulas
6. panta 1. punkta nosacījumus, ja puses nav izvēlējušās piemērojamās
tiesības, tad piemērojami ir tās valsts tiesību akti, kurā ir patērētāja
pastāvīgā mītnesvieta. Vienotie Eiropas tirdzniecības noteikumi būs
otrs līgumtiesību regulējums katras dalībvalsts tiesību ietvaros. Ja puses ir
vienojušās izmantot Vienotos Eiropas tirdzniecības noteikumus, to normas būs
vienīgie valsts noteikumi, kas piemērojami to piemērošanas jomā ietilpstošajiem
jautājumiem. Ja jautājums ietilpst Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu
piemērošanas jomā, nekādi citi valsts noteikumi nav piemērojami. Šī vienošanās
izmantot Vienotos Eiropas tirdzniecības noteikumus ir izvēle starp diviem dažādiem
tirdzniecības noteikumu regulējumiem vienas un tās pašas valsts tiesību
ietvaros, un tāpēc tā nav un to nedrīkst jaukt ar iepriekš minēto piemērojamo
tiesību izvēli starptautisko privāto tiesību noteikumu izpratnē. Tā kā Vienoties Eiropas tirdzniecības noteikumi
neietvers pilnīgi visus līguma aspektus (piemēram, līgumu nelikumību,
pārstāvību), šos jautājumus joprojām regulēs spēkā esošie dalībvalsts noteikumi
civiltiesību jomā. Taču Romas I regulas parastā kārtība ierobežo
tiesību izvēli darījumos starp uzņēmumiem un patērētājiem. Ja darījumā starp
uzņēmumu un patērētāju puses patērētāja dalībvalsts tiesību vietā izvēlas citas
dalībvalsts tiesības, ar šādu izvēli saskaņā ar Romas I regulas 6. panta
1. punktu nevar liegt patērētājam aizsardzību, ko tam nodrošina viņa
mītnesvietas valsts tiesību imperatīvie noteikumi (Romas I regula 6. panta
2. punkts). Šim noteikumam tomēr nav nekādas praktiskas nozīmes, ja puses
piemērojamo valsts tiesību ietvaros ir izvēlējušās Vienotos Eiropas
tirdzniecības noteikumus. Iemesls ir tas, ka Vienotie Eiropas tirdzniecības
noteikumi izvēlētās valsts tiesībās un Vienotie Eiropas tirdzniecības noteikumi
patērētāja valstī ir identiski. Tādējādi imperatīvie patērētāju aizsardzības
noteikumi patērētāja valstī neparedz augstāku aizsardzības līmeni, un
patērētājam netiek liegta aizsardzība, ko tam nodrošina viņa mītnesvietas
valsts tiesības. ·
Atbilstība pārējiem Savienības politikas virzieniem
un mērķiem Šis priekšlikums atbilst mērķim panākt
patērētāju aizsardzības augstāku līmeni, jo tajā ir ietverti obligāti noteikumi
par patērētāju aizsardzību, no kuriem puses nevar atkāpties par ļaunu
patērētājam. Turklāt šajos imperatīvajos noteikumos paredzētais aizsardzības
līmenis ir līdzvērtīgs pašreizējā acquis paredzētajam vai augstāks par
to. Priekšlikums arī atbilst Savienības politikai
attiecībā uz palīdzību MVU labāk izmantot iekšējā tirgus piedāvātās iespējas.
Vienotos Eiropas tirdzniecības noteikumus var izvēlēties līgumos starp
tirgotājiem, kur vismaz viena puse ir MVU saskaņā ar Komisijas
Ieteikumu 2003/361[13]
par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju, taču ņemot vērā arī
turpmāko attīstību. Visbeidzot, priekšlikums atbilst Savienības
starptautiskās tirdzniecības politikai, jo tas nav diskriminējošs pret pusēm no
trešām valstīm, kuras arī varētu izvēlēties piemērot Vienotos Eiropas
tirdzniecības noteikumus, ja vien viena no līguma pusēm nodarbojas ar
uzņēmējdarbību kādā dalībvalstī. Šis priekšlikums neietekmē turpmākās Komisijas
iniciatīvas attiecībā uz atbildību par Līguma par Eiropas Savienības darbību
pārkāpumiem, piemēram, saistībā ar konkurences noteikumiem. 2. APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM
PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMA REZULTĀTI ·
Apspriešanās ar ieinteresētajām personām Publicējot Zaļo grāmatu, Komisija sāka plašu sabiedrisko
apspriešanos, kas noslēdzās 2011. gada 31. janvārī. Apspriešanās
ietvaros, kas notika, balstoties uz Zaļo grāmatu, Komisija saņēma
320 atbildes no visām ieinteresēto personu kategorijām visā Savienībā.
Daudzi respondenti par vērtīgu atzina 1. risinājumu (ekspertu grupas darba
rezultātu publicēšanu) un 2. risinājumu (instrumentu kopumu Savienības
likumdevējam). 4. risinājums (Eiropas līgumtiesību izvēles instruments)
vai nu viens pats vai kopā ar instrumentu kopumu guva atbalstu no vairākām
dalībvalstīm, kā arī citām ieinteresētām personām ar nosacījumu, ka tas izpilda
dažus kritērijus, piemēram, tajā ir augsts patērētāju aizsardzības līmenis un
noteikumi ir skaidri un viegli uztverami. Vienas no galvenajām ieinteresēto
personu atbildēs uz Zaļo grāmatu paustajām bažām saistījās ar neskaidrību
attiecībā uz iespējamā Eiropas līgumtiesību instrumenta materiālo saturu.
Komisija to risināja, dodot ieinteresētajām personām iespēju sniegt komentārus
par ekspertu grupas veikto priekšizpēti par Eiropas līgumtiesību aktu. Atbildēs uz Zaļo grāmatu tika paustas arī
vēlmes attiecībā uz instrumenta materiālo jomu. Tā rezultātā priekšlikumā
galvenā uzmanība ir veltīta preču pirkuma līgumiem. Ar 2010. gada 26. aprīļa lēmumu[14] Komisija
izveidoja Eiropas līgumtiesību ekspertu grupu. Šīs grupas uzdevums bija veikt
priekšizpēti par iespējamu turpmāku Eiropas līgumtiesību instrumentu, aptverot
galvenos aspektus, kas praksē rodas pārrobežu darījumos. 2010. gada septembrī tika izveidota
galveno ieinteresēto personu grupa (kuras sastāvā bija uzņēmumu un patērētāju
apvienības, banku un apdrošināšanas nozares pārstāvji un advokātu un notāru
profesiju pārstāvji) nolūkā dot praktisku ieguldījumu ekspertu grupas izpētē
par priekšizpētes ietvaros izstrādāto noteikumu praktisko pielietojamību.
Priekšizpētes ziņojums tika publicēts 2011. gada 3. maijā, un
neoficiāla apspriešanās notika līdz 2011. gada 1. jūlijam. ·
Ietekmes novērtējums Ietekmes novērtējumā (IN) tika vērtēti septiņi
Zaļajā grāmatā izklāstītie politikas risinājumi, IN ziņojumā ietverts pilns šo
risinājumu apraksts un novērtējums. Šie risinājumi bija pamatscenārijs (politikā
izmaiņas netiek veiktas), instrumentu kopums likumdevējam, ieteikums par
Vienotiem Eiropas tirdzniecības noteikumiem, regula, ar ko izveido Vienotos
Eiropas tirdzniecības noteikumus, kam ir izvēles raksturs, direktīva par
obligātiem Vienotiem Eiropas tirdzniecības noteikumiem (pilnīga vai minimuma
saskaņošana), regula, ar ko izveido Eiropas līgumtiesības un regula, ar ko
izveido Eiropas civilkodeksu. Veicot šo risinājumu salīdzinošu analīzi, IN
ziņojumā tika izdarīts secinājums, ka politikas mērķiem atbilstu tādi
risinājumi kā vienots līgumtiesību regulējums, kam ir izvēles raksturs,
pilnīgas saskaņošanas direktīva un regula, ar kuru izveido obligātu vienotu
līgumtiesību regulējumu. Kaut arī pēdējie divi risinājumi ievērojami samazinātu
darījumu izmaksas tirgotājiem un radītu mazāk sarežģītu tiesisko vidi tiem, kas
vēlas veikt pārrobežu tirdzniecību, šie risinājumi arī radītu būtisku slogu
tirgotājiem, jo arī tiem, kas veic vienīgi iekšzemes tirdzniecību, būtu
nepieciešams pielāgoties jaunajam tiesiskajam regulējumam. Salīdzinot ar
vienoto līgumtiesību regulējumu, kam ir izvēles raksturs, īpaši ievērojamas
būtu izmaksas saistībā ar iepazīšanos ar jauno obligāto likumu, jo tās skartu
visus tirgotājus. Savukārt vienots līgumtiesību regulējums, kam ir izvēles
raksturs, radītu tikai vienreizējas izmaksas tiem tirgotājiem, kas vēlas to
izmantot pārrobežu tirdzniecībā. Tādēļ par samērīgāko darbību tika atzīts
vienots līgumtiesību regulējums, kam ir izvēles raksturs, jo tas samazinātu
darījumu izmaksas, ar ko saskaras tirgotāji, kas eksportē uz vairākām
dalībvalstīm, un radītu patērētājiem lielāku produktu izvēli par zemāku cenu.
Vienlaikus tas arī paaugstinātu patērētāju aizsardzības līmeni, kas tiek
nodrošināts patērētājiem, kas veic pārrobežu pirkumus, tādējādi radot paļāvību,
jo viņiem būtu vienāds tiesību kopums visā Savienībā. 3. PRIEKŠLIKUMA
JURIDISKIE ASPEKTI ·
Ierosinātās rīcības kopsavilkums Ar priekšlikumu paredzēts izveidot Vienotos
Eiropas tirdzniecības noteikumus. Ar tiem tiek saskaņotas dalībvalstu
līgumtiesības, nevis grozot esošās valstu līgumtiesības, bet gan izveidojot
katras dalībvalsts tiesību ietvaros otru līgumtiesību regulējumu tiem līgumiem,
kas ietilpst to piemērošanas jomā, kas ir identisks visā Eiropas Savienībā un
pastāvēs līdzās jau esošajiem valstu līgumtiesību noteikumiem. Vienotie Eiropas
tirdzniecības noteikumi pārrobežu līgumam tiks piemēroti uz brīvprātības
pamata, pusēm skaidri paužot piekrišanu. ·
Juridiskais pamats Priekšlikums ir pamatots ar Līguma par Eiropas
Savienības darbību (LESD) 114. pantu. Priekšlikumā sniegts viens vienots pilnībā
saskaņotu līgumtiesību noteikumu kopums, ietverot patērētāju aizsardzības
noteikumus, Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu veidā, ko jāuzskata par
otru līgumtiesību regulējumu katras dalībvalsts tiesību ietvaros, kas pieejams
pārrobežu darījumos, ar nosacījumu, ka par to ir spēkā pušu vienošanās. Šāda
vienošanās nav, un to nedrīkst jaukt ar piemērojamo tiesību izvēli
starptautisko privāttiesību noteikumu izpratnē. Tā vietā šī izvēle tiek veikta
valsts tiesību ietvaros, kas ir piemērojamas saskaņā ar starptautisko
privāttiesību noteikumiem. Šā risinājuma mērķis ir iekšējā tirgus izveide
un darbība. Tādējādi tiktu likvidēti šķēršļi pamattiesību īstenošanai, kurus
rada atšķirības valstu tiesību aktos, jo īpaši darījumu papildu izmaksas un
juridiskā sarežģītība, ar ko saskaras tirgotāji, slēdzot pārrobežu darījumus,
kā arī pārliecības trūkums par savām tiesībām, ko izjūt patērētāji veicot
pirkumu citā ES valstī – tam visam ir tieša ietekme uz iekšējā tirgus izveidi
un darbību un tas ierobežo konkurenci. Saskaņā ar LESD 114. panta 3. punktu
Vienotie Eiropas tirdzniecības noteikumi nodrošinātu patērētāju aizsardzības
augstāku līmeni, izveidojot paši savu obligāto noteikumu kopumu, ar kuriem
tiktu saglabāts vai uzlabots aizsardzības līmenis, kādu patērētāji bauda
saskaņā ar pašreizējām ES patērētāju tiesībām. ·
Subsidiaritātes princips Priekšlikums ir saskaņā ar subsidiaritātes
principu, kas noteikts Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. pantā. Priekšlikuma mērķim, proti, palīdzēt uzlabot
iekšējā tirgus darbību, padarot pieejamu brīvprātīgi izmantojamu vienotu
līgumtiesību noteikumu kopumu, skaidri piemīt pārrobežu dimensija, un to nevar
pietiekami sasniegt dalībvalstis savu valsts sistēmu ietvaros. Tikmēr, kamēr valstu līgumtiesību jomas
tiesību aktu atšķirības aizvien rada ievērojamas darījumu papildu izmaksas
pārrobežu darījumos, nevar pilnībā sasniegt mērķi izveidot iekšējo tirgu,
veicinot pārrobežu tirdzniecības paplašināšanos tirgotājiem un pārrobežu
iepirkšanās paplašināšanos patērētājiem. Pieņemot nesaskaņotus pasākumus valsts līmenī,
dalībvalstis nespēs novērst darījumu papildu izmaksas un tiesisko sarežģītību,
kas izriet no valstu līgumtiesību aktu atšķirībām, ar kurām pārrobežu
tirdzniecībā ES saskaras tirgotāji. Patērētājiem joprojām būs mazāka izvēle un
ierobežota piekļuve produktiem no citām dalībvalstīm. Viņiem arī nebūs
paļāvības, kas izriet no savu tiesību pārzināšanas. Priekšlikuma mērķi tādējādi labāk varētu
sasniegt ar darbību Savienības mērogā saskaņā ar subsidiaritātes principu.
Savienība ir vispiemērotākajā situācijā, lai tiesiskās sadrumstalotības
problēmām pievērstos ar līgumtiesību jomā veiktu pasākumu, ar kuru tiek
tuvināti noteikumi, ko piemēro pārrobežu darījumiem. Turklāt, tā kā tirgus
tendences attīstās un liek dalībvalstīm rīkoties atsevišķi, piemēram, regulējot
pieaugošo digitālā satura tirgu, sagaidāms, ka palielināsies regulējuma
atšķirības, bet tas izraisīs lielākas darījumu izmaksas un nepilnības
patērētāju aizsardzībā. ·
Proporcionalitātes princips Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes
principu, kas noteikts LES 5. pantā. Priekšlikuma darbības joma attiecas tikai uz
tiem aspektiem, kuri patiešām sagādā problēmas pārrobežu darījumos, un tā
neattiecas uz aspektiem, kurus vislabāk risina ar valstu tiesību aktiem.
Attiecībā uz materiālo darbības jomu priekšlikumā ir ietverti noteikumi, kas
regulē pušu tiesības un pienākumus līguma darbības laikā, bet tas neskar,
piemēram, noteikumus par pārstāvību, par kuriem tiesāšanās ir mazāk iespējama.
Attiecībā uz teritoriālo darbības jomu priekšlikums attiecas uz pārrobežu
situācijām, kurās rodas problēmas saistībā ar darījumu papildu izmaksām un
juridisko sarežģītību. Visbeidzot, priekšlikuma darbības joma attiecībā uz
personām tiek attiecināta vienīgi uz darījumiem, kuros galvenokārt tiek
konstatētas iekšējā tirgus problēmas, t.i., uz attiecībām starp uzņēmumiem,
kurās vismaz viena no pusēm ir MVU, un uz attiecībām starp uzņēmumiem un
patērētājiem. Līgumi, kas noslēgti starp privātām personām, un līgumi starp
tirgotājiem, no kuriem neviens nav MVU, nav aptverti, jo nevar pierādīt
nepieciešamību rīkoties attiecībā uz šiem pārrobežu līgumu veidiem. Regulā
dalībvalstīm doti divi izvēles risinājumi, proti, vai ļaut pusēm izmantot
Vienotos Eiropas tirdzniecības noteikumus iekšzemes darījumos un līgumos, kas
noslēgti starp tirgotājiem, no kuriem neviens nav MVU. Priekšlikums ir samērīga rīcība, salīdzinot ar
citiem analizētajiem iespējamajiem risinājumiem, jo Vienotie Eiropas
tirdzniecības noteikumi ir izvēles un tiem ir brīvprātīgs raksturs. Tas nozīmē,
ka to piemērošana ir atkarīga no līguma pušu vienošanās, ja kopīgi tiek atzīts,
ka tas ir izdevīgi konkrētajā pārrobežu darījumā. Fakts, ka Vienotie Eiropas
tirdzniecības noteikumi ir izvēles noteikumu kopums, kas piemērojami tikai
pārrobežu lietās, nozīmē arī to, ka tādējādi var mazināt šķēršļus pārrobežu
tirdzniecībai, neskarot dziļi iesakņojušās valstu tiesību sistēmas un
tradīcijas. Vienotie Eiropas tirdzniecības noteikumi būs izvēles regulējums
papildus jau esošajiem līgumtiesību noteikumiem, taču tos neaizstājot. Tādējādi
šis likumdošanas pasākumus paredz tikai to, kas nepieciešams, lai radītu
papildu iespējas tirgotājiem un patērētājiem vienotā tirgū. ·
Juridisko instrumentu izvēle Šai iniciatīvai izvēlētais instruments ir
regula, ar kuru izveido Vienotos Eiropas tirdzniecības noteikumus, kuriem ir
izvēles raksturs. Nesaistošs akts, piemēram, instrumentu kopums
ES likumdevējam vai dalībvalstīm adresēts ieteikums, nesasniegtu mērķi uzlabot
iekšējā tirgus izveidi un darbību. Direktīva vai regula, ar kuru valstu tiesību
aktus aizstāj ar Eiropas līgumtiesību aktu, kuram nav izvēles rakstura, būtu
pārmērīgs risinājums, jo tas liktu iekšzemes tirgotājiem, kas nevēlas veikt
pārrobežu tirdzniecību, uzņemties izmaksas, kuras neatsvērtu izmaksu
ietaupījumi, kas rodas vienīgi tad, ja tiek veikti pārrobežu darījumi. Turklāt
direktīva, ar ko izveido minimuma standartus Eiropas līgumtiesību aktam, kuram
nav izvēles rakstura, nebūtu piemērota, jo ar to nesasniegtu tādu tiesisko
noteiktību un vienādības pakāpi, kāda nepieciešama, lai samazinātu darījumu
izmaksas. 4. IETEKME UZ BUDŽETU Pēc priekšlikuma pieņemšanas Komisija izveidos
datubāzi informācijas apmaiņai par galīgajiem spriedumiem saistībā ar
Vienotajiem Eiropas tirdzniecības noteikumiem vai citiem regulas noteikumiem,
kā arī par attiecīgiem Eiropas Savienības Tiesas spriedumiem. Paredzams, ka ar
šo datubāzi saistītās izmaksas pieaugs, pieaugot pieejamo galīgo spriedumu
skaitam. Tajā pašā laikā Komisija rīkos mācības juridisko profesiju
pārstāvjiem, kas izmanto Vienotos Eiropas tirdzniecības noteikumus[15].
Paredzams, ka ar laiku, izplatoties zināšanām par to, kā darbojas Vienotie
Eiropas tirdzniecības noteikumi, minētās izmaksas samazināsies. 5. PAPILDU INFORMĀCIJA ·
Vienkāršošana Priekšlikuma par otru līgumtiesību regulējumu,
kam ir izvēles raksturs, priekšrocība ir tā, ka tas, neaizstājot dalībvalstu
līgumtiesību aktus, ļauj pusēm izmantot visā ES vienotu līgumtiesību noteikumu
kopumu. Šim patstāvīgajam, vienotajam noteikumu kopumam piemīt potenciāls
sniegt pusēm risinājumu visbūtiskākajām problēmām, kas varētu rasties pārrobežu
situācijās saistībā ar līgumtiesībām. Tādēļ tirgotājiem šis risinājums novērstu
nepieciešamību noskaidrot dažādu valstu tiesības. Lai palīdzētu patērētājiem
izprast savas tiesības Vienotajos Eiropas tirdzniecības noteikumos, viņiem
tiktu izsniegts standarta informācijas paziņojums, kurā viņi tiktu informēti
par savām tiesībām. Visbeidzot, priekšlikumam piemīt potenciāls
nodrošināt ES tiesību aktu turpmāku saskaņotību citās politikas jomās saistībā
ar līgumtiesībām. ·
Pārskatīšanas klauzula Priekšlikumā paredzēts Vienoto Eiropas tirdzniecības
noteikumu vai citu regulas noteikumu piemērošanu pārskatīt 5 gadus pēc tās
piemērošanas sākuma, cita starpā ņemot vērā nepieciešamību paplašināt tās
piemērošanas jomu attiecībā uz līgumiem starp uzņēmējiem, tirgus un
tehnoloģijas attīstību attiecībā uz digitālo saturu un turpmāko Savienības acquis
attīstību. Šai nolūkā Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas
Ekonomikas un sociālo lietu komitejai iesniegs ziņojumu, kuram vajadzības
gadījumā pievienos priekšlikumus regulas grozījumiem. ·
Eiropas Ekonomikas zona Tā kā ierosinātā regula ir nozīmīga EEZ, tās
piemērošanas joma būtu jāpaplašina, ietverot tajā EEZ. ·
Priekšlikuma skaidrojums Priekšlikumam ir trīs galvenās daļas: regula,
regulas I pielikums, kurā ietverti līgumtiesību noteikumi (Vienotie Eiropas
tirdzniecības noteikumi) un II pielikums, kurā ietverts standarta informācijas
paziņojums. A. Regula 1. pantā
izklāstīts ierosinātās regulas mērķis un priekšmets. 2. pantā
ietverts regulā lietoto terminu definīciju saraksts. Dažas definīcijas jau ir
ietvertas attiecīgajā acquis, bet citas ir jēdzieni, kas šeit tiek definēti
pirmoreiz. 3. pantā
izskaidrots līgumtiesību noteikumu izvēles raksturs pārrobežu preču pirkuma
līgumos, līgumos par digitālā satura piegādi un saistīto pakalpojumu sniegšanu. 4. pantā ir
noteikta regulas teritoriālā piemērošanas joma, to attiecinot tikai uz
pārrobežu līgumiem. 5. pantā
noteikta materiālā piemērošanas joma attiecībā uz preču pirkuma līgumiem un
līgumiem par digitālā satura piegādi un saistītajiem pakalpojumiem, piemēram,
uzstādīšanu un remontu. 6. pantā no
piemērošanas jomas tiek izslēgti jaukti līgumi un līgumi, kuros samaksa notiek
pa daļām. 7. pantā
aprakstīta piemērojamība personām, aptverot līgumus starp uzņēmumu un
patērētāju un tos līgumus starp uzņēmumiem, kuros vismaz viena puse ir MVU. 8. pantā
paskaidrots, ka Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu izvēlei, nepieciešama
abu pušu piekrišana. Līgumos starp uzņēmumu un patērētāju Vienoto Eiropas
tirdzniecības noteikumu izvēle ir spēkā tikai tad, ja patērētāja piekrišana ir
sniegta skaidra izteikuma veidā, kas ir nodalīts no izteikuma par piekrišanu
noslēgt līgumu. 9. pantā ir
ietvertas vairākas prasības sniegt informāciju par Vienotajiem Eiropas
tirdzniecības noteikumiem līgumos starp tirgotāju un patērētāju. Proti,
patērētāji saņem informatīvo paziņojumu, kas ietverts II pielikumā. 10. pantā
dalībvalstīm uzlikts pienākums nodrošināt, ka tiek noteiktas sankcijas, ja
tirgotāji neievēro īpašās 8. un 9. pantā paredzētās prasības. 11. pantā
paskaidrots, ka tad, ja pušu vienošanās par Vienoto Eiropas tirdzniecības
noteikumu izmantošanu līgumam ir spēkā, līgumā ietvertajiem jautājumiem piemēro
tikai šos noteikumus un attiecīgi nekādi citi valsts noteikumi to piemērošanas
jomā ietilpstošajiem jautājumiem nav piemērojami. Vienoto Eiropas tirdzniecības
noteikumu izvēlei ir atpakaļejoša ietekme, aptverot pienākumu sniegt
informāciju pirms līguma noslēgšanas un tiesiskās aizsardzības līdzekļus šā
pienākuma neizpildes gadījumā. 12. pantā
precizēts, ka šī regula neskar informācijas sniegšanas pienākumus, kas noteikti
Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra
Direktīvā 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū[16]. 13. pantā
dalībvalstīm sniegta iespēja pieņemt tiesību aktus, ar ko Vienotie Eiropas tirdzniecības
noteikumi kļūst pieejami pusēm izmantošanai iekšzemes darījumos un līgumos
starp tirgotājiem, no kuriem neviens nav MVU. 14. pantā
dalībvalstīm tiek prasīts paziņot valstu tiesu galīgos spriedumus, kuros
interpretēti Vienotie Eiropas tirdzniecības noteikumi vai kāds cits regulas
noteikums. Komisija veidos datubāzi par šādiem spriedumiem. 15. pantā
ietverta pārskatīšanas klauzula. 16. pantā
paredzēts, ka šī regula stāsies spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas
Savienības Oficiālajā Vēstnesī. B. I pielikums I pielikumā ir ietverts Vienoto Eiropas
tirdzniecības noteikumu teksts. I daļā “Ievada noteikumi” ir ietverti līgumtiesību vispārīgie principi, kuri darījumos jāievēro
visām pusēm, piemēram, laba ticība un godprātība darījumos. Līguma slēgšanas
brīvības princips arī nodrošina, ka, ja vien nav skaidri norādīts, ka noteikumi
ir imperatīvi, kā piemēram, patērētāju aizsardzības noteikumi, puses var
izmantot noteikumus, kas atšķiras no Vienotajos Eiropas tirdzniecības
noteikumos ietvertajiem. II daļā „Saistoša līguma sagatavošana” ir ietverti noteikumi par pušu tiesībām saņemt informāciju pirms
līguma noslēgšanas, kā arī noteikumi par to, kā jāslēdz līgumi starp divām
pusēm. Šajā daļā ir ietverti arī īpaši noteikumi, kas patērētājam dod atteikuma
tiesības distances līgumos un ārpus uzņēmuma telpām noslēgtos līgumos.
Visbeidzot, tajā ietverti noteikumi par atkāpšanos no līguma maldības,
krāpšanas, draudu vai negodīgas izmantošanas gadījumā. III daļā “Līgumā ietvertā izvērtēšana” ir ietverti vispārīgi noteikumi par to, kā šaubu gadījumā jāinterpretē
līguma noteikumi. Tajā ietverti arī noteikumi par līguma saturu un tiesiskajām
sekām, kā arī par to, kādi līguma noteikumi var būt negodīgi un tāpēc spēkā
neesoši. IV daļā “Pirkuma līguma pušu saistības un
tiesību aizsardzības līdzekļi” ir sīki aplūkoti
pirkuma līgumu un līgumu par digitālā satura piegādi īpašie noteikumi, kas
ietver pārdevēja un pircēja saistības. Šajā daļā ir ietverti arī noteikumi par
tiesību aizsardzības līdzekļiem gadījumos, kad pircēji un pārdevēji nepilda
savas saistības. V daļa "Saistīto pakalpojumu
līguma pušu saistības un tiesību aizsardzības līdzekļi”
attiecas uz gadījumiem, kad pārdevējs ciešā saistībā ar preču pirkuma līgumu
vai digitālā satura piegādes līgumu sniedz dažus pakalpojumus, piemēram,
uzstādīšanu, remontu vai apkopi. Šajā daļā ir paskaidrots, kādi īpašie
noteikumi ir piemērojami šādā situācijā, jo īpaši, kādas ir pušu tiesības un
pienākumi saskaņā ar šādiem līgumiem. VI daļā “Zaudējumu atlīdzība un procenti” ir ietverti papildu vienoti noteikumi par zaudējumu atlīdzību un
nokavējuma procentiem. VII daļā "Atlīdzināšana" paskaidroti noteikumi, kas piemērojami attiecībā uz to, kas jāatdod,
ja atkāpjas no līguma vai izbeidz līgumu. VIII daļā "Noilgums" noteikta laika ietekme uz līgumisko tiesību īstenošanu. 1. papildinājumā ietverts Paraugs norādījumiem par atteikumu, ko tirgotājs sniedz
patērētājam pirms distances līguma noslēgšanas vai pirms līguma noslēgšanas
ārpus uzņēmuma telpām, savukārt 2. papildinājumā ietverts Atteikuma
veidlapas paraugs. C. II pielikums. II pielikumā ietverts standarta informācijas
paziņojums par Vienotajiem Eiropas tirdzniecības noteikumiem, ko tirgotājs
sniedz patērētājam pirms ir panākta vienošanās par Vienoto Eiropas tirdzniecības
noteikumu izmantošanu. 2011/0284 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par Vienotajiem
Eiropas tirdzniecības noteikumiem EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS
SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības
darbību un jo īpaši tā 114. pantu, ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu, pēc tiesību akta projekta nosūtīšanas valstu
parlamentiem, ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu
komitejas atzinumu[17],
ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[18], saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, tā kā: (1)
Vēl joprojām pastāv būtiski šķēršļi pārrobežu
ekonomiskai aktivitātei, kuri liedz pilnībā izmantot iekšējā tirgus potenciālu
izaugsmei un darba vietu radīšanai. Pašlaik tikai viens no desmit tirgotājiem
Savienībā tirgotājiem eksportē preces Savienības ietvaros, un vairums no tiem
eksportē tikai uz nedaudzām dalībvalstīm. Starp šķēršļiem pārrobežu
tirdzniecībai, tai skaitā nodokļu tiesībām, administratīvajiem noteikumiem,
grūtībām saistībā ar piegādi, valodu un kultūru, tirgotāji uzskata, ka grūtības
saistībā ar ārvalstu tiesību normu noskaidrošanu ir viens no būtiskākajiem
šķēršļiem gan darījumos starp uzņēmumiem un patērētājiem, gan darījumos starp
uzņēmumiem. Tā rezultātā cieš patērētāji, jo ir ierobežota piekļuve precēm.
Atšķirīgās valstu līgumtiesības tādējādi kavē pamatbrīvību īstenošanu,
piemēram, preču un pakalpojumu brīvu apriti, un ir šķērslis iekšējā tirgus
darbībai un izveides turpināšanai. Tās arī ierobežo konkurenci, jo īpaši mazāko
dalībvalstu tirgos. (2)
Līgumi ir neatsverams juridisks instruments, kas ir
katra saimnieciska darījuma pamatā. Tomēr nepieciešamība konstatēt piemērojamos
tiesību aktus vai vienoties par tiem, iegūt informāciju par piemērojamo
ārvalstu tiesību aktu normām, kas bieži ietver tulkošanu, saņemt juridiskas konsultācijas,
lai iepazītos ar ārvalstu tiesību aktu saturu, un pielāgot līgumus dažādu
valstu tiesībām, kas var būt piemērojamas pārrobežu darījumos, padara pārrobežu
tirdzniecību sarežģītāku un dārgāku salīdzinājumā ar iekšzemes tirdzniecību. Ar
līgumtiesībām saistītie šķēršļi ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas attur
vērā ņemamu skaitu uz eksportu orientētu tirgotāju no pārrobežu tirdzniecības
uzsākšanas vai darbības paplašināšanas, aptverot vairāk dalībvalstu. To
kavējošais efekts ir īpaši spēcīgs attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem
(MVU), kuriem izmaksas, kas saistītas ar darbības uzsākšanu vairākos ārvalstu
tirgos, ir īpaši augstas attiecībā pret to apgrozījumu. Tādējādi tirgotāji
zaudē iespēju samazināt izmaksas, ko tie varētu iegūt, ja būtu iespējams tirgot
preces un sniegt pakalpojumus, pamatojoties uz vienotām līgumtiesībām, kas būtu
piemērojamas visiem viņu pārrobežu darījumiem, un tiešsaistes vidē – izmantojot
vienu tīmekļa vietni. (3)
Ar līgumtiesībām saistītās darījumu izmaksas, kuru
apmērs ir izrādījies visai ievērojams, un juridiskie šķēršļi, kas izriet no
atšķirībām starp imperatīvajiem valstu noteikumiem patērētāju aizsardzības
jomā, tieši ietekmē iekšējā tirgus darbību saistībā ar darījumiem starp
uzņēmumiem un patērētājiem. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008 gada
17. jūnija Regulas (EK) Nr. 593/2008 par tiesību aktiem, kas
piemērojami līgumsaistībām (Regula (EK) Nr. 593/2008)[19],
6. pantu visos gadījumos, kuros tirgotājs veic darbību, kas vērsta uz
patērētājiem citā dalībvalstī, ir piemērojami tās dalībvalsts patērētāju
aizsardzības noteikumi, kurā atrodas patērētāja pastāvīgā mītnesvieta, kuri
sniedz augstāku aizsardzības līmeni un no kuriem saskaņā ar šīs dalībvalsts
tiesībām nevar atkāpties, savstarpēji vienojoties, pat ja puses ir izvēlējušās
citas piemērojamās tiesības. Tāpēc tirgotājiem ir jau iepriekš jānoskaidro, vai
patērētāju aizsardzības tiesības sniedz augstāku aizsardzības līmeni un
jānodrošina, lai viņu līgumi atbilstu šo tiesību prasībām. Turklāt, nodarbojoties
ar e-komerciju, tīmekļa vietņu pielāgošana, lai tās atspoguļotu piemērojamo
ārvalstu patērētāju tiesību imperatīvos noteikumus, ir saistīta ar papildu
izdevumiem. Patērētāju tiesību saskaņošana Savienības līmenī ir noteiktā mērā
tuvinājusi tiesību normas atsevišķās jomās. Tomēr saglabājas būtiskas
atšķirības starp dalībvalstu tiesību aktiem: līdz šim veiktā saskaņošana atstāj
dalībvalstīm plašas iespējas izvēlēties, kā ievērot Savienības tiesību aktu
noteikumus, un noteikt līmeni, kādā patērētāju tiesības tiek aizsargātas. (4)
Ar līgumtiesībām saistītie šķēršļi, kas liedz
tirgotājiem pilnībā izmantot iekšējā tirgus potenciālu, nelabvēlīgi ietekmē arī
patērētājus. Mazāk pārrobežu tirdzniecības nozīmē arī mazāk importa un mazāk
konkurences. Patērētājus var nelabvēlīgi ietekmēt ierobežota preču izvēle par
augstākām cenām gan tādēļ, ka mazāk ārvalstu tirgotāju tiem tieši piedāvā savas
preces un pakalpojumus, gan netieši – jo ir ierobežota pārrobežu tirdzniecība
starp uzņēmumiem vairumtirdzniecības līmenī. Lai gan pārrobežu iepirkšanās
varētu sniegt būtiskas ekonomiskas priekšrocības vairāk un labāku piedāvājumu
veidā, daudzi patērētāji arī atturas no pārrobežu iepirkšanās, jo viņiem trūkst
skaidrības par savām patērētāju tiesībām. Vienas no būtiskākajām patērētāju rūpēm
ir saistītas ar līgumtiesībām, piemēram, vai viņi būtu pietiekami aizsargāti
gadījumā, ja tiktu iegādātas preces ar trūkumiem. Rezultātā ievērojams skaits
patērētāju labāk izvēlas iepirkties savā valstī, kaut arī tas var nozīmēt
mazāku izvēli un augstākas cenas. (5)
Turklāt tie patērētāji, kas vēlas gūt labumu no
cenu atšķirībām dažādās dalībvalstīs, veicot iepirkumus citā dalībvalstī, bieži
tiek kavēti, jo tirgotājs atsakās pārdot. Lai gan e-komercija ir krietni
atvieglojusi piedāvājuma meklējumus, kā arī cenu un citu nosacījumu
salīdzināšanu neatkarīgi no tā, kurā valstī tirgotājs nodarbojas ar
uzņēmējdarbību, tirgotāji, kas izvairās no pārrobežu tirdzniecības, bieži
atsaka ārvalstu patērētāju pasūtījumus. (6)
Atšķirības valstu līgumtiesībās tādējādi ir šķēršļi,
kas liedz patērētājiem un tirgotājiem izmantot iekšējā tirgus priekšrocības.
Minētie ar līgumstiesībām saistītie šķēršļi ievērojami samazinātos, ja līgumus
varētu balstīt uz vienu vienotu noteikumu kopumu neatkarīgi no tā, kur atrodas
līgumslēdzēju mītnesvieta. Šādam vienotam līgumtiesību noteikumu kopumam būtu
pilnībā jāaptver viss līguma eksistences cikls, un tādējādi tajā būtu jāietver
jomas, kas ir vissvarīgākās, slēdzot līgumu. Turklāt tajā būtu jāietver pilnībā
saskaņoti patērētāju aizsardzības noteikumi. (7)
Atšķirības starp valstu līgumtiesībām un to ietekme
uz pārrobežu tirdzniecību ierobežo arī konkurenci. Zema pārrobežu tirdzniecības
aktivitāte nozīmē samazinātu konkurenci, un tirgotājiem trūkst stimulu kļūt
inovatīvākiem un uzlabot produktu kvalitāti vai samazināt cenas. Jo īpaši
mazākās dalībvalstīs ar ierobežotāku vietējo konkurentu skaitu, ārvalstu
tirgotāju lēmums atturēties no darbības šo dalībvalstu tirgos izmaksu un
sarežģītības dēļ, var ierobežot konkurenci, atstājot jūtamu ietekmi uz piedāvājuma
un pieejamo produktu cenu līmeņiem. Turklāt šķēršļi pārrobežu tirdzniecībai var
apgrūtināt konkurenci starp MVU un lielākiem uzņēmumiem. Ņemot vērā darījumu
izmaksu būtisko apmēru attiecībā pret apgrozījumu, ir daudz ticamāk, ka MVU
neuzsāks uzņēmējdarbību ārvalstu tirgū, salīdzinot ar lielāku uzņēmumu, kas ir
tā konkurents. (8)
Lai pārvarētu šos ar līgumtiesībām saistītos
šķēršļus, pusēm būtu jābūt iespējai vienoties, ka viņu līgumus regulē viens
vienots līgumtiesību noteikumu kopums, kam ir vienāda nozīme un ko vienādi
interpretē visās dalībvalstīs, proti, Vienotie tirdzniecības noteikumi.
Vienotajiem Eiropas tirdzniecības noteikumiem būtu jāsniedz papildu iespēja,
kas palielina pusēm pieejamo izvēli, un tiem būtu jābūt pieejamiem visos
gadījumos, kad puses kopīgi nolemj, ka to izmantošana varētu palīdzēt atvieglot
pārrobežu tirdzniecību un mazināt darījumu izmaksas un alternatīvās izmaksas,
kā arī citus ar līgumtiesībām saistītos šķēršļus pārrobežu tirdzniecībai. Tiem
būtu jākļūst par līgumtiesisku attiecību pamatu tikai, ja abas puses kopīgi
izlemj tos izmantot. (9)
Ar šo regulu izveido Vienotos Eiropas tirdzniecības
noteikumus. Ar tiem tiek saskaņotas dalībvalstu līgumtiesības, nevis grozot
esošās valstu līgumtiesības, bet gan izveidojot katras dalībvalsts tiesību
ietvaros otru līgumtiesību regulējumu tiem līgumiem, kas ietilpst to
piemērošanas jomā. Šim otrajam regulējumam būtu jābūt identiskam visā Savienībā
un būtu jāpastāv līdzās jau esošajām valstu līgumtiesībām. Vienotie Eiropas
tirdzniecības noteikumi pārrobežu līgumam būtu jāpiemēro uz brīvprātības
pamata, pusēm skaidri paužot piekrišanu. (10)
Vienošanās izmantot Vienotos tirdzniecības
noteikumus būtu izvēle, ko izdara attiecīgo valsts tiesību ietvaros, kas
piemērojamas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 593/2008, vai attiecībā uz
informācijas sniegšanas pienākumu pirms līguma noslēgšanas saskaņā ar Eiropas
Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. jūlija Regulu
(EK) Nr. 864/2007 par tiesību aktiem, kas piemērojami ārpuslīgumiskām
saistībām (Regula (EK) Nr. 864/2007)[20], vai saskaņā ar jebkurām citām attiecīgām
kolīziju normām. Šāda vienošanās nedrīkstētu būt, un to nedrīkst jaukt ar
piemērojamo tiesību izvēli starptautisko privāttiesību noteikumu izpratnē un
tai nebūtu jāskar šie starptautisko privāttiesību noteikumi. Ar šo regulu
tādējādi netiks skartas spēkā esošās kolīziju normas. (11)
Vienotajiem Eiropas tirdzniecības noteikumiem būtu
jāietver pilnīgi saskaņotu patērētāju tiesību aizsardzības imperatīvo noteikumu
kopums. Saskaņā ar Līguma 114. panta 3. punktu šiem noteikumiem būtu
jānodrošina augsts patērētāju tiesību aizsardzības līmenis, lai uzlabotu
patērētāju uzticēšanos Vienotajiem Eiropas tirdzniecības noteikumiem, tādējādi
sniedzot viņiem stimulu slēgt pārrobežu līgumus uz šo noteikumu pamata.
Noteikumiem jāsaglabā vai jāuzlabo tiesību aizsardzības līmenis, kas
patērētājiem ir nodrošināts Savienības patērētāju aizsardzības tiesībās. (12)
Tā kā Vienotie Eiropas tirdzniecības noteikumi
ietver visu pilnībā saskaņotu patērētāju aizsardzības imperatīvo noteikumu
kopumu, gadījumos, kad puses būs izvēlējušās izmantot Vienotos Eiropas
tirdzniecības noteikumus, šajā jomā nebūs nekādu atšķirību dalībvalstu tiesību
starpā. Tādējādi Regulas (EK) Nr. 593/2008 6. panta
2. punktam, kas balstīts uz pieņēmumu, ka patērētāju aizsardzības līmenis
dalībvalstīs ir dažāds, nav praktiskas nozīmes attiecībā uz jautājumiem, ko
regulē Vienotie Eiropas tirdzniecības noteikumi. (13)
Vienotie Eiropas tirdzniecības noteikumi būtu
jādara pieejami izmantošanai pārrobežu līgumos, jo šajā kontekstā atšķirības
starp valstu tiesību aktiem rada sarežģītību un papildu izmaksas, kā arī attur
puses no līgumtiesisku attiecību nodibināšanas. Līguma pārrobežu raksturs
attiecībā uz līgumiem, kas tiek slēgti starp uzņēmumiem, būtu jānosaka,
balstoties uz pušu pastāvīgo mītnesvietu. Līgumā starp uzņēmumu un patērētāju
prasībai par pārrobežu elementu būtu jābūt izpildītai, ja patērētāja norādītā
vispārīgā adrese, preču piegādes adrese vai patērētāja norādītā rēķina adrese
ir kādā dalībvalstī, bet ārpus valsts, kurā ir tirgotāja pastāvīgā mītnesvieta.
(14)
Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu
izmantošanai nevajadzētu būt ierobežotai tikai attiecībā uz pārrobežu
situācijām, kurās ir iesaistītas vienīgi dalībvalstis, tiem būtu arī jābūt
pieejamiem, lai veicinātu tirdzniecību starp dalībvalstīm un trešām valstīm.
Gadījumos, kad ir iesaistīti patērētāji no trešām valstīm, uz vienošanos par
Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu izmantošanu, kas šiem patērētājiem
nozīmētu ārvalstu tiesību izvēli, būtu jāattiecina piemērojamās kolīziju
normas. (15)
Tirgotāji, kas iesaistīti gan iekšzemes, gan
pārrobežu tirdzniecības darījumos, var arī uzskatīt par lietderīgu izmantot
vienu vienotu līgumu visiem darījumiem. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāpiešķir
brīvība izlemt, vai ļaut pusēm izmantot Vienotos Eiropas tirdzniecības
noteikumus līgumslēdzējiem vienas valsts ietvaros. (16)
Vienotajiem Eiropas tirdzniecības noteikumiem būtu
jābūt jo īpaši pieejamiem attiecībā uz kustamu preču pārdošanu, tostarp arī
tad, ja šīs preces vēl tiks izgatavotas vai saražotas, jo šis ir ekonomiski
vissvarīgākais līguma veids, kam var būt īpašs potenciāls pārrobežu
tirdzniecības izaugsmes palielināšanai, jo īpaši e-komercijā. (17)
Lai atspoguļotu digitālās ekonomikas pieaugošo
nozīmi, Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu piemērošanas jomā būtu
jāietilpst arī līgumiem par digitālā satura piegādi. Digitāla satura nosūtīšana
saglabāšanai, apstrāde vai piekļuve tam un atkārtota lietošana, piemēram,
mūzikas lejupielāde, ir strauji augusi, un tai ir liels turpmākās izaugsmes
potenciāls, tomēr tā vēl joprojām ir saistīta ar būtiskām juridiskajām
atšķirībām un būtisku nedrošības līmeni. Vienotajiem Eiropas tirdzniecības
noteikumiem tāpēc būtu jāaptver digitālā satura piegāde neatkarīgi no tā, vai
šo saturu piegādā uz materiāla datu nesēja. (18)
Digitālo saturu bieži piegādā nevis apmaiņā pret
cenas samaksu, bet gan kombinācijā ar atsevišķi apmaksātām precēm vai
pakalpojumiem, saistībā ar nemonetāru atlīdzību, piemēram, piekļuves
piešķiršanu personiskajiem datiem, vai par velti mārketinga stratēģijas
kontekstā, balstoties uz cerībām, ka patērētājs iegādāsies papildu digitālo
saturu vai sarežģītāku digitālo saturu vēlākā posmā. Ņemot vērā šo īpašo tirgus
struktūru un faktu, ka sniegtā digitālā satura trūkumi var aizskart patērētāju
intereses neatkarīgi no nosacījumiem, kuros tas ir sniegts, Vienoto Eiropas
tirdzniecības noteikumu pieejamībai nevajadzētu būt atkarīgai no tā, vai par
attiecīgo digitālo saturu ir samaksāta noteikta cena. (19)
Lai maksimāli palielinātu Vienoto Eiropas
tirdzniecības noteikumu pievienoto vērtību to materiālās piemērošanas jomai
būtu jāietver arī atsevišķi pakalpojumi, ko sniedz pārdevējs un kuri ir tieši
un cieši saistīti ar konkrētām precēm vai digitālo saturu, kas ir piegādāti,
balstoties uz Vienotajiem Eiropas tirdzniecības noteikumiem, un praksē bieži
tiek ietverti tajā pašā vai vienlaicīgi ietverti saistītā līgumā, jo īpaši
preču vai digitālā satura remonts, apkope vai uzstādīšana. (20)
Vienotajiem Eiropas tirdzniecības noteikumiem
nevajadzētu attiekties uz saistītiem līgumiem, saskaņā ar kuriem pircējs saņem
preces vai pakalpojumu no trešās personas. Tas nebūtu piemēroti, jo trešā
persona nav vienošanās, ar kuru nolemts izmantot Vienotos Eiropas tirdzniecības
noteikumus, dalībniece. Saistītam līgumam ar trešo pusi būtu jāpiemēro
attiecīgie valsts tiesību akti, kas ir piemērojami saskaņā ar Regulu
(EK) Nr. 593/2008 un Regulu (EK) Nr. 864/2007 vai saskaņā
ar citām attiecīgi piemērojamām kolīziju normām. (21)
Lai novērstu pastāvošās iekšējā tirgus un
konkurences problēmas mērķtiecīgā un samērīgā veidā, Vienoto Eiropas
tirdzniecības noteikumu darbības jomā jo īpaši būtu jāiekļauj puses, kuras
atšķirību dēļ starp valstu līgumtiesībām pašlaik atturas veikt uzņēmējdarbību
ārvalstīs, kas tādējādi negatīvi ietekmē pārrobežu tirdzniecību. Tāpēc tiem
būtu jāaptver visi darījumi starp uzņēmumu un patērētāju un līgumi starp
tirgotājiem, kuros vismaz viena puse ir MVU saskaņā ar Komisijas
2003. gada 6. maija Ieteikumu 2003/361 par mikrouzņēmumu, mazo
un vidējo uzņēmumu definīciju[21].
Tam tomēr nebūtu jāskar dalībvalstu iespēja pieņemt tiesību aktus, kas padara
Vienotos Eiropas tirdzniecības noteikumus pieejamus arī tādiem līgumiem starp
tirgotājiem, no kuriem neviens nav MVU. Jebkurā gadījumā darījumos starp
uzņēmumiem tirgotāji bauda pilnīgu līgumu slēgšanas brīvību un tiek aicināti,
izstrādājot savu līgumu noteikumus, izmantot Vienotos Eiropas tirdzniecības
noteikumus par iedvesma avotu. (22)
Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu
piemērošanai ir nepieciešama līguma pušu vienošanās par to. Darījumos starp
uzņēmumu un patērētāju uz šo vienošanos būtu jāattiecina stingras prasības. Tā
kā praksē Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu izmantošanu parasti ierosinās
tirgotājs, patērētājiem ir pilnībā jāapzinās, ka tie piekrīt piemērot
noteikumus, kas atšķiras no spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem. Tādēļ
patērētāja piekrišana izmantot Vienotos Eiropas tirdzniecības noteikumus būtu
pieļaujama tikai skaidra gribas izteikuma veidā, kas ir nodalīts no izteikuma,
ar kuru patērētājs piekrīt līguma noslēgšanai. Šā iemesla dēļ nebūtu jāļauj
piedāvāt Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu izmantošanu kā noslēdzamā
līguma nosacījumu, jo īpaši kā daļu no tirgotāja tipveida noteikumiem un
nosacījumiem. Tirgotājam būtu jāsniedz patērētājam apstiprinājums par vienošanos
izmantot Vienotos Eiropas tirdzniecības noteikumus, izmantojot pastāvīgu
informācijas nesēju. (23)
Patērētāja piekrišanai izmantot Vienotos Eiropas
tirdzniecības noteikumus ir jābūt ne tikai apzinātam lēmumam, bet arī uz
informāciju balstītam lēmumam. Tirgotājam būtu ne tikai jāvērš patērētāja
uzmanība uz iecerēto Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu izmantošanu, bet
arī jāsniedz informācija par to raksturu un galvenajiem elementiem. Lai
atvieglotu šo tirgotāju pienākumu, tādējādi izvairoties no lieka administratīvā
sloga, un lai nodrošinātu konsekvenci attiecībā uz patērētājiem sniegtās
informācijas apjomu un kvalitāti, tirgotājiem būtu jāsniedz patērētājiem
standarta informācijas paziņojums, kas ir iekļauts šajā regulā un tādējādi ir
uzreiz pieejams visās Savienības oficiālajās valodās. Gadījumos, kad nav
iespējams patērētājam sniegt standarta informācijas paziņojumu, piemēram,
telefona sarunas ietvaros, vai gadījumos, kad tirgotājs nav izpildījis savu
pienākumu sniegt informācijas paziņojumu, vienošanās izmantot Vienotos Eiropas
tirdzniecības noteikumus nebūtu jāsaista patērētāju līdz brīdim, kamēr viņš nav
saņēmis informācijas paziņojumu kopā ar apstiprinājumu par šo vienošanos un
pēcāk izteicis savu piekrišanu. (24)
Lai izvairītos no selektīvas atsevišķu Vienoto
Eiropas tirdzniecības noteikumu elementu piemērošanas, kas varētu izjaukt
līdzsvaru starp pušu tiesībām un saistībām un negatīvi ietekmēt patērētāju
tiesību aizsardzības līmeni, šai izvēlei būtu jāattiecas uz Vienotajiem Eiropas
tirdzniecības noteikumiem kopumā un nevis tikai atsevišķām to daļām. (25)
Gadījumos, kad attiecīgajam līgumam citādi būtu
piemērojama Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija par starptautiskajiem
preču pirkuma-pārdevuma līgumiem, izvēlei piemērot Vienotos Eiropas
tirdzniecības noteikumus vajadzētu nozīmēt, ka ir panākta vienošanās nepiemērot
šo konvenciju. (26)
Vienotajiem Eiropas tirdzniecības noteikumiem būtu
jāattiecas uz līgumtiesību jautājumiem, kuri ir būtiski praksē attiecībā uz to
līgumu veidu darbības ciklu, kas ietilpst materiālajā piemērošanas jomā un
personiskajā piemērošanas jomā, jo īpaši uz tiem līgumiem, kas ir noslēgti
tiešsaistē. Tāpēc, neskarot pušu tiesības un saistības un tiesību aizsardzības
līdzekļus līgumu neizpildes gadījumā, Vienotajiem Eiropas tirdzniecības noteikumiem
būtu jāattiecas uz informācijas sniegšanas pienākumu pirms līguma noslēgšanas,
līguma noslēgšanu, ietverot formas prasības, atteikuma tiesībām un atteikuma
sekām, atkāpšanos no līguma maldības, krāpšanas vai negodīgas izmantošanas dēļ
un šādas atkāpšanās sekām, interpretāciju, līguma saturu un sekām, līguma
noteikumu negodīguma izvērtēšanu un sekām, atlīdzināšanu pēc atkāpšanās no
līguma un līguma izbeigšanas, kā arī noilgumu un nokavējumu. Tiem būtu jānosaka
pieejamās sankcijas gadījumā, ja nav ievērotas saistības un pienākumi, kas
rodas to piemērošanas rezultātā. (27)
Visus līgumiskos un ārpuslīgumiskos jautājumus, kas
nav regulēti Vienotajos Eiropas tirdzniecības noteikumos, regulē spēkā esošie
valsts tiesību akti ārpus Vienotajiem Eiropas tirdzniecības noteikumiem, kas ir
piemērojami saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 593/2008 un Regulu
(EK) Nr. 864/2007 vai saskaņā ar jebkurām citām piemērojamām kolīziju
normām. Šie jautājumi ietver tiesiskā statusa jautājumus, līguma spēkā
neesamību rīcībspējas trūkuma dēļ, prettiesiskuma dēļ vai tādēļ, ka līgums ir
pretrunā ar labiem tikumiem, līguma valodas noteikšanu, diskriminācijas
aizlieguma jautājumus, pārstāvību, līgumus ar vairākiem parādniekiem un
kreditoriem, pušu maiņu, tai skaitā cesiju, ieskaitu un apvienošanu, īpašuma
tiesības, tai skaitā īpašuma tiesību nodošanu, intelektuālā īpašuma tiesības un
saistības no neatļautas darbības. Turklāt Vienotie Eiropas tirdzniecības
noteikumi neregulē arī jautājumu, vai konkurējošas prasības par līgumisko un
ārpuslīgumisko atbildību var celt kopā. (28)
Vienotajiem Eiropas tirdzniecības noteikumiem
nebūtu jāregulē jautājumi, kas neietilpst līgumtiesību jomā. Šai regulai
nevajadzētu skart Savienības tiesību aktus vai valsts tiesību aktus, kas
attiecas uz šādiem jautājumiem. Piemēram, informēšanas pienākumiem, kas tiek
uzlikti, lai aizsargātu veselību, drošību vai vidi, būtu jāpaliek ārpus Vienoto
Eiropas tirdzniecības noteikumu piemērošanas jomas. Turklāt šai regulai nebūtu
jāskar informācijas sniegšanas pienākumi, kas noteikti Eiropas Parlamenta un
Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvā 2006/123/EK par
pakalpojumiem iekšējā tirgū[22].
(29)
Tiklīdz pušu vienošanās par Vienoto Eiropas
tirdzniecības noteikumu izmantošanu līgumam ir spēkā, tikai Vienotos Eiropas
tirdzniecības noteikumus būtu jāpiemēro visiem to piemērošanas jomā
ietilpstošajiem jautājumiem. Vienotie Eiropas tirdzniecības noteikumi būtu
jāinterpretē autonomi saskaņā ar labi iedibinātiem Savienības tiesību aktu
interpretācijas principiem. Jautājumi saistībā ar Vienoto Eiropas tirdzniecības
noteikumu piemērošanas jomu, kas tajā nav skaidri regulēti, būtu jārisina šo
noteikumu interpretācijas ceļā, neizmantojot citus tiesību aktus. Vienotos
Eiropas tirdzniecības noteikumus būtu jāinterpretē, pamatojoties uz to
pamatprincipiem un mērķiem un visiem tajos ietvertajiem noteikumiem. (30)
Līgumu slēgšanas brīvībai būtu jābūt vadošajam
principam, kas ir Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu pamatā. Pušu
autonomiju vajadzētu ierobežot tikai tādos gadījumos un tikai tādā apmērā, cik
tas ir nepieciešams, jo īpaši patērētāju tiesību aizsardzības dēļ. Ja šāda
nepieciešamība pastāv, būtu skaidri jānorāda attiecīgo noteikumu imperatīvais
raksturs. (31)
Labas ticības un godprātības darījumos principam
būtu jākalpo par vadlīnijām pušu sadarbībai. Tā kā daži noteikumi ir konkrētas
vispārīgā labas ticības un godprātības darījumos principa izpausmes, tiem būtu
jābūt prioritāriem pār vispārīgo principu. Tādēļ vispārīgo principu nevajadzētu
izmantot, lai grozītu konkrētās pušu tiesības un pienākumus, kas ir ietvertas
konkrētajos noteikumos. Konkrētajiem noteikumiem, kas izriet no labas ticības
un godprātības darījumos principa, būtu jābūt atkarīgiem cita starpā no
relatīvā pušu zināšanu līmeņa, un tāpēc jābūt atšķirīgiem darījumos starp
uzņēmējiem un patērētājiem un darījumos, kuros visas puses ir uzņēmēji.
Darījumos starp tirgotājiem attiecīgajā situācijā pastāvošai labai
komercpraksei būtu jābūt būtiskam faktoram šajā kontekstā. (32)
Vienotajiem Eiropas tirdzniecības noteikumiem būtu
jācenšas saglabāt spēkā esošu līgumu, ja tas ir iespējams un tas ir piemēroti,
ņemot vērā pušu likumīgās intereses. (33)
Vienotajiem Eiropas tirdzniecības noteikumiem būtu
jāsniedz līdzsvaroti risinājumi, ņemot vērā pušu likumīgās intereses noteikt un
izmantot tiesību aizsardzības līdzekļus līguma neizpildes gadījumā. Līgumos
starp uzņēmējiem un patērētājiem tiesību aizsardzības līdzekļu sistēmai
vajadzētu atspoguļot faktu, ka preču, digitālā satura vai pakalpojumu
neatbilstība ietilpst tirgotāja atbildības jomā. (34)
Lai uzlabotu tiesisko noteiktību, padarot
sabiedrībai pieejamu Eiropas Savienības Tiesas un valstu tiesu judikatūru, ar
kuru interpretēti Vienotie Eiropas tirdzniecības noteikumi vai citi šīs regulas
noteikumi, Komisijai būtu jāizveido datubāze, kurā ir ietverti visi attiecīgie
nolēmumi. Lai padarītu šo uzdevumu iespējamu, dalībvalstīm būtu jānodrošina
šādu valstu tiesu nolēmumu raita paziņošana Komisijai. (35)
Ir atbilstoši pārskatīt Vienoto Eiropas
tirdzniecības noteikumu vai citu šīs regulas noteikumu darbību pēc pieciem
darbības gadiem. Pārskatīšanas gaitā cita starpā būtu jāņem vērā jautājums par
piemērošanas jomas paplašināšanas nepieciešamību, ietverot arī līgumus starp
uzņēmumiem, tirgus un tehnoloģiju attīstība digitālā satura jomā un Savienības aquis
turpmākā attīstība. (36)
Tā kā dalībvalstis pašas nevar pietiekami veiksmīgi
īstenot šīs regulas mērķi, proti, palīdzēt uzlabot vienotā tirgus darbību,
padarot pieejamu vienotu līgumtiesību noteikumu kopumu, ko var izmantot
pārrobežu darījumos visā Savienībā, un šo mērķi var veiksmīgāk īstenot
Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes
principu, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar
minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi
tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai. (37)
Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi,
kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un konkrēti tās 16.,
38. un 47. pantā, IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU. 1. pants
Mērķis un priekšmets 1.
Šīs regulas mērķis ir uzlabot iekšējā tirgus
izveides un darbības nosacījumus, darot pieejamu vienotu līgumtiesību noteikumu
kopumu, kas ietverts I pielikumā ("Vienotie Eiropas tirdzniecības
noteikumi"). Šos noteikumus var izmantot pārrobežu darījumos par preču
pirkumu, digitālā satura piegādi un saistīto pakalpojumu sniegšanu, ja līguma
puses par to vienojas. 2.
Šī regula ļauj tirgotājiem paļauties uz vienotu
noteikumu kopumu un izmantot vienus un tos pašus līguma noteikumus visos
pārrobežu darījumos, tādējādi samazinot nevajadzīgas izmaksas un vienlaikus
nodrošinot augsta līmeņa tiesisko noteiktību. 3.
Attiecībā uz līgumiem starp tirgotājiem un
patērētājiem, šajā regulā ietverts vispusīgs patērētāju aizsardzības noteikumu
kopums, lai nodrošinātu patērētāju augsta līmeņa aizsardzību, uzlabotu
patērētāju uzticību iekšējam tirgum un mudinātu patērētājus iepirkties pāri
robežām. 2. pants
Definīcijas Šajā regulā piemēro šādas definīcijas: a) „līgums” ir vienošanās nolūkā radīt saistības vai citas tiesiskas
sekas; b) „laba ticība un godprātība
darījumos” ir uzvedības standarts, ko raksturo godīgums, atklātums un otras
puses interešu ievērošana konkrētajā darījumā vai attiecībās; c) „zaudējumi” ir gan mantisks
zaudējums, gan nemantisks zaudējums sāpju vai ciešanu veidā, izņemot citus
nemantiska zaudējuma veidus, piemēram dzīves kvalitātes pasliktināšanos un
baudas atrāvumu; d) „līguma tipveida noteikumi” ir
iepriekš formulēti noteikumi vairākiem darījumiem, kuros iesaistītas dažādas
puses, un kurus puses nav atsevišķi apspriedušas Vienoto Eiropas tirdzniecības
noteikumu 7. panta izpratnē; e) „tirgotājs” ir fiziska vai juridiska
persona, kura darbojas nolūkos, kas ir saistīti ar šīs personas komercdarbību,
uzņēmējdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju; f) „patērētājs” ir fiziska persona,
kas darbojas nolūkos, kas nav saistīti ar šīs personas komercdarbību,
uzņēmējdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju; g) „zaudējumu atlīdzība” ir naudas
summa, uz ko personai var būt tiesības kā uz kompensāciju par zaudējumu,
ievainojumu vai kaitējumu; h) „preces” ir ķermeniskas, kustamas
lietas, tas neietver: i) elektroenerģiju un dabas gāzi; un ii) ūdeni un cita veida gāzi, ja vien tie nav
laisti pārdošanā ierobežotā tilpumā vai noteiktā daudzumā; i) „cena” ir naudas summa, kas jāmaksā
par pārdotajām precēm, piegādāto digitālo saturu vai sniegtu saistīto
pakalpojumu; j) „digitāls saturs” ir dati, kas
radīti un piegādāti digitālā formātā, neatkarīgi no tā, vai tas darīts saskaņā
ar pircēja specifikācijām, ietverot, video, audio, attēla vai rakstveida
digitālo saturu, digitālas spēles, programmatūru un digitālo saturu, kas dara
iespējamu esošas aparatūras vai programmatūras personalizāciju; tas neietver: i) finanšu pakalpojumus, arī banku pakalpojumus
tiešsaistē, ii) juridiskas vai finanšu konsultācijas, ko
sniedz elektroniskā veidā, iii) elektroniskos veselības aprūpes pakalpojumus, iv) elektroniskos komunikācijas pakalpojumus un
tīklus un saistītās iekārtas un pakalpojumus, v) azartspēles, vi) jauna digitālā satura radīšanu un esoša
digitālā satura grozīšanu, ja to veic patērētājs, vai cita veida mijiedarbību
ar citu lietotāju radīto saturu; k) „pirkuma līgums” ir līgums, saskaņā
ar kuru tirgotājs (pārdevējs) nodod vai apņemas nodot preču īpašumtiesības
citai personai (pircējam), un pircējs samaksā vai apņemas samaksāt to preču
cenu; tas ietver līgumus par vēl ražojamu vai izgatavojamu preču piegādi, bet
neietver pirkuma līgumus, ko slēdz piedziņas vai piespiedu izpildes procedūras
ietvaros, vai kuri kā citādi saistīti ar valsts varas īstenošanu; l) „pirkuma līgums ar patērētāju” ir
pirkuma līgums, kurā pārdevējs ir tirgotājs, bet pircējs ir patērētājs; m) „saistīts pakalpojums” ir
pakalpojums, kas saistīts ar precēm vai digitālo saturu, piemēram, uzstādīšana,
apkope, remonts vai cita veida apstrāde, ko nodrošina preču pārdevējs vai
digitālā satura piegādātājs saskaņā ar pirkuma līgumu, digitālā satura piegādes
līgumu vai atsevišķu saistīto pakalpojumu līgumu, ko noslēdz vienlaicīgi ar
pirkuma līgumu vai digitālā satura piegādes līgumu; tas neietver: i) transporta pakalpojumus, ii) apmācības pakalpojumus, iii) telekomunikācijas atbalsta pakalpojumus; un iv) finanšu pakalpojumus; n) „pakalpojuma sniedzējs” ir preču
pārdevējs vai digitālā satura piegādātājs, kas apņemas sniegt klientam
pakalpojumu, kas ir saistīts ar šīm precēm vai digitālo saturu; o) „klients” ir persona, kas iegādājas
saistīto pakalpojumu; p) „distances līgums” ir jebkurš līgums
starp tirgotāju un patērētāju, kas noslēgts saskaņā ar organizētu distances
pārdošanas shēmu, tirgotājam vai – gadījumā, ja tirgotājs ir juridiska persona,
– fiziskai personai, kas pārstāv tirgotāju, un patērētājam vienlaikus fiziski
neatrodoties vienā vietā, un šā līguma noslēgšanai tiek ekskluzīvi izmantots
viens vai vairāki distances saziņas līdzekļi līdz līguma noslēgšanas brīdim un
pašā līguma noslēgšanas brīdī; q) „ārpus uzņēmuma telpām noslēgts
līgums” ir līgums starp tirgotāju un patērētāju, kas noslēgts: i) tirgotājam vai, ja tirgotājs ir juridiska
persona, fiziskai personai, kas pārstāv tirgotāju, un patērētājam vienlaikus
fiziski klātesot vietā, kas nav tirgotāja uzņēmuma telpas, vai noslēgts uz
patērētāja piedāvājuma pamata, kas izteikts tādos pašos apstākļos, vai ii) tirgotāja uzņēmuma telpās vai izmantojot
jebkurus distances saziņas līdzekļus tūlīt pēc tam, kad patērētājs ticis
personīgi un individuāli uzrunāts vietā, kas nav tirgotāja uzņēmuma telpas,
vienlaikus fiziski klātesot patērētājam un tirgotājam vai, ja tirgotājs ir
juridiska persona, fiziskai personai, kas pārstāv tirgotāju, vai iii) ekskursijas laikā, ko tirgotājs vai, ja
tirgotājs ir juridiska persona, fiziska persona, kas pārstāv tirgotāju,
organizē ar mērķi reklamēt un pārdot preces vai piegādāt digitālo saturu vai
saistītu pakalpojumu patērētājam; r) „uzņēmuma telpas” ir: i) nepārvietojamas mazumtirdzniecības telpas,
kurās tirgotājs pastāvīgi darbojas, vai ii) pārvietojamas mazumtirdzniecības telpas, kurās
tirgotājs parasti darbojas; s) „komercgarantija” ir papildus
juridiskajiem pienākumiem saskaņā ar 106. pantu jebkādas tirgotāja vai
ražotāja saistības pret patērētāju neatbilstības gadījumā atlīdzināt samaksāto
cenu vai apmainīt, salabot vai citādi novērst preču vai digitāla satura
nepilnības, ja tās neatbilst līguma noslēgšanas brīdī vai pirms līguma
noslēgšanas garantijā vai attiecīgajā reklāmā izklāstītajām specifikācijām vai
citām ar atbilstību nesaistītām prasībām; t) „pastāvīgs informācijas nesējs” ir
informācijas nesējs, kas pusei ļauj uzglabāt tai personīgi adresētu informāciju
tā, lai tā būtu pieejama turpmākai atsaucei informācijas mērķim atbilstošā
laikposmā, un kas ļauj neizmainītā veidā pavairot uzglabāto informāciju; u) „atklāta izsole” ir pārdošanas
metode, kad tirgotājs piedāvā preces vai digitālo saturu patērētājam, kas
personīgi ierodas vai kuram ir dota iespēja personīgi ierasties izsolē,
pārredzamā un konkurējošā cenu piedāvāšanas procedūrā, kuru vada izsolītājs un
kurā augstākās cenas solītājam ir pienākums pirkt attiecīgās preces vai
digitālo saturu; v) „imperatīvs noteikums” ir noteikums,
no kura piemērošanas puses nevar ne atteikties, ne paredzēt no tā izņēmumus, ne
grozīt tā sekas; w) „kreditors” ir persona, kurai ir
tiesības uz citas personas, proti, parādnieka, saistības izpildi, neatkarīgi no
tā, vai saistība ir izsakāma naudā; x) „parādnieks” ir persona, kura ir
uzņēmusies saistību pret citu personu, proti, kreditoru, neatkarīgi no tā, vai
saistība ir izsakāma naudā; y) „saistība” ir izpildes pienākums,
kas vienai tiesisko attiecību pusei ir pret otru pusi. 3. pants
Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu izvēles raksturs Puses var vienoties, ka to pārrobežu preču
pirkuma, digitālā satura piegādes un saistīto pakalpojumu sniegšanas līgumus
regulē Vienotie Eiropas tirdzniecības noteikumi 4. līdz 7. pantā noteiktās
teritoriālās un materiālās piemērošanas jomas, kā arī piemērojamības personām
ietvaros. 4. pants
Pārrobežu līgumi 1.
Vienotos Eiropas tirdzniecības noteikumus var
izmantot pārrobežu līgumos. 2.
Šajā regulā līgums starp tirgotājiem ir pārrobežu
līgums, ja pušu pastāvīgā mītnesvieta atrodas dažādās valstīs, no kurām vismaz
viena ir kāda dalībvalsts. 3.
Šajā regulā līgums starp tirgotāju un patērētāju ir
pārrobežu līgums, ja: a) patērētāja norādītā adrese vai preču
piegādes adrese, vai rēķina piegādes adrese atrodas valstī, kas nav tirgotāja
pastāvīgās mītnesvietas valsts, un b) vismaz viena no šīm valstīm ir
dalībvalsts. 4.
Šajā regulā sabiedrību un citu vienību pastāvīgā
mītnesvieta ir galvenās pārvaldes institūcijas atrašanās vieta, neatkarīgi no
tā, vai tām ir juridiskās personas statuss. Tirgotāja, kas ir fiziska persona,
pastāvīgā mītnesvieta ir šīs personas galvenā uzņēmējdarbības vieta. 5.
Ja līgumu noslēdz tirgotāja filiāles, aģentūras vai
cita veida nodibinājuma darbību rezultātā, par tirgotāja pastāvīgo mītnesvietu
uzskata filiāles, aģentūras vai cita veida nodibinājuma atrašanās vietu. 6.
Nosakot, vai līgums ir pārrobežu līgums,
noteicošais ir brīdis, kad notika vienošanās par Vienoto Eiropas tirdzniecības
noteikumu izmantošanu. 5. pants
Līgumi, kuriem var izmantot Vienotos Eiropas tirdzniecības noteikumus Vienotos Eiropas tirdzniecības noteikumus var
izmantot: a) pirkuma līgumiem; b) līgumiem par tāda digitālā satura
piegādi, ko lietotājs var saglabāt, apstrādāt, vai kuram var piekļūt un to
atkārtoti izmantot, neatkarīgi no tā, vai tas piegādāts uz materiāla datu
nesēja, un neatkarīgi no tā, vai tas piegādāts pret cenas samaksu; c) saistīto pakalpojumu līgumiem,
neatkarīgi no tā, vai puses bija vienojušās par atsevišķu saistīto pakalpojumu
cenu. 6. pants
Jauktu līgumu un ar patēriņa kredītu saistītu līgumu izslēgšana 1.
Vienotos Eiropas tirdzniecības noteikumus nevar
izmantot jauktiem līgumiem, kuri ietver cita darījuma sastāvdaļas, kas nav
preču pirkums, digitālā satura piegāde un saistīto pakalpojumu sniegšana 5.
panta izpratnē. 2.
Vienotos Eiropas tirdzniecības noteikumus nevar
izmantot līgumiem starp tirgotājiem un patērētājiem, ja tirgotājs patērētājam
piešķir vai apsola piešķirt patēriņa kredītu atlikta maksājuma, aizdevuma vai
citas tamlīdzīgas finansiālas vienošanās veidā. Vienotos Eiropas tirdzniecības
noteikumus var izmantot līgumiem starp tirgotāju un patērētāju, ja tāda paša
veida preces, digitālo saturu vai saistītos pakalpojumus piegādā ilglaicīgi un
patērētājs par šīm precēm, digitālo saturu vai saistītiem pakalpojumiem visu to
piegādes laiku maksā pa daļām. 7. pants
Līguma puses 1.
Vienotos Eiropas tirdzniecības noteikumus var
izmantot tikai tad, ja preču pārdevējs vai digitālā satura piegādātājs ir
tirgotājs. Ja visas līguma puses ir tirgotāji, Vienotos Eiropas tirdzniecības
noteikumus var izmantot, ja vismaz viena no pusēm ir mazs vai vidējs uzņēmums
(MVU). 2.
Šās regulas nolūkos MVU ir tirgotājs, kas a) nodarbina mazāk nekā 250 darbiniekus, un b) kura gada apgrozījums nepārsniedz 50
miljonus euro vai kura gada bilance kopumā nepārsniedz 43 miljonus euro, vai
attiecībā uz MVU, kuru pastāvīgā mītnesvieta ir dalībvalstī, kuras valūta nav
eiro, vai trešā valstī – līdzvērtīgu summu tās dalībvalsts vai trešās valsts
valūtā. 8. pants
Vienošanās par Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu izmantošanu 1.
Vienotos Eiropas tirdzniecības noteikumus var
izmantot tikai tad, ja puses par to ir vienojušās. Šādas vienošanās pastāvēšanu
un tās spēkā esamību nosaka, pamatojoties uz šā panta 2. un 3. punktu,
9. pantu, kā arī Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu attiecīgajiem
noteikumiem. 2.
Attiecībās starp tirgotāju un patērētāju vienošanās
par Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu izmantošanu ir spēkā tikai tad, ja
patērētāja piekrišana ir sniegta skaidra izteikuma veidā, kas ir nodalīts no
izteikuma par piekrišanu noslēgt līgumu. Tirgotājs sniedz patērētājam šīs
piekrišanas apstiprinājumu uz pastāvīga informācijas nesēja. 3.
Attiecībās starp tirgotāju un patērētāju Vienotos
Eiropas tirdzniecības noteikumus nevar izvēlēties pa daļām, tos var izvēlēties
tikai visā to kopumā. 9. pants
Standarta informācijas paziņojums līgumos starp tirgotāju un patērētāju 1.
Papildus pienākumam sniegt informāciju pirms līguma
noslēgšanas, kas noteikts Vienotajos Eiropas tirdzniecības noteikumos,
attiecībās starp tirgotāju un patērētāju tirgotājs pirms vienošanās vērš
patērētāja uzmanība uz nolūku piemērot Vienotos Eiropas tirdzniecības
noteikumus, sniedzot patērētājam II pielikumā paredzēto informācijas
paziņojumu labi pamanāmā veidā. Ja vienošanās par Vienoto Eiropas tirdzniecības
noteikumu izmantošanu ir noslēgta pa tālruni vai citā veidā, kas informācijas
paziņojuma iesniegšanu patērētājam padara neiespējamu, vai gadījumos, kad
tirgotājs nav izpildījis savu pienākumu sniegt informācijas paziņojumu,
patērētāju šī vienošanās nesaista, kamēr tas nav saņēmis 8. panta
2. punktā minēto apstiprinājumu kopā ar informācijas paziņojumu un pēc tam
skaidri izteicis savu piekrišanu izmantot Vienotos Eiropas tirdzniecības
noteikumus. 2.
Informācijas paziņojumā, kas minēts 1. punktā,
ja to sniedz elektroniskā formā, ietver saiti, bet visos pārējos gadījumos
norādi uz tīmekļa vietni, kurā bez maksas ir pieejams Vienoto Eiropas
tirdzniecības noteikumu teksts. 10. pants
Sankcijas par īpašo prasību neievērošanu Dalībvalstis nosaka sankcijas, kas
piemērojamas, ja tirgotājs attiecībās ar patērētāju neievēro prasības, kas
noteiktas 8. un 9. pantā, un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai
nodrošinātu, ka šīs sankcijas tiek piemērotas. Noteiktās sankcijas ir
efektīvas, samērīgas un atturošas. Dalībvalstis attiecīgo noteikumu tekstus
paziņo Komisijai ne vēlāk kā [1 gadu pēc šīs regulas piemērošanas sākuma]
un cik vien ātri iespējams paziņo visas turpmākās izmaiņas šajos noteikumos. 11. pants
Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu izmantošanas sekas Ja pušu vienošanās par Vienoto Eiropas
tirdzniecības noteikumu izmantošanu līgumam ir spēkā, tikai Vienotos Eiropas
tirdzniecības noteikumus piemēro visiem jautājumiem, kas tajos regulēti. Ar
nosacījumu, ka līgums ir noslēgts, Vienotie Eiropas tirdzniecības noteikumi
attiecas arī uz pienākumu sniegt informāciju pirms līguma noslēgšanas un
tiesiskās aizsardzības līdzekļiem šā pienākuma neizpildes gadījumā. 12. pants
Informācijas sniegšanas prasības saskaņā ar pakalpojumu direktīvu Šī regula neskar informācijas sniegšanas
pienākumus, kas noteikti valstu tiesību aktos, ar kuriem transponēti Eiropas
Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra
Direktīvas 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū noteikumi, un kas
papildina Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu prasības par informācijas
sniegšanu. 13. pants Dalībvalstu
izvēle Dalībvalsts var nolemt Vienotos Eiropas
tirdzniecības noteikumus darīt pieejamus izmantošanai: a) līgumiem, kuros tirgotāju pastāvīgā
mītnesvieta vai – līguma starp tirgotāju un patērētāju gadījumā – tirgotāja
pastāvīgā mītnesvieta, patērētāja norādītā adrese, preču piegādes adrese vai
rēķina adrese atrodas šajā dalībvalstī; un/vai b) līgumiem, kuros visas puses ir
tirgotāji, bet neviena no tām nav MVU 7. panta 2. punkta izpratnē. 14. pants
Paziņošana par spriedumiem, kuros piemērota šī regula 1.
Dalībvalstis nodrošina, ka Komisijai nekavējoties
paziņo valstu tiesu galīgos spriedumus, kuros piemēroti šīs regulas noteikumi. 2.
Komisija izveido sistēmu, kas ļauj iepazīties ar
informāciju par 1. punktā minētajiem spriedumiem un attiecīgiem Eiropas
Savienības Tiesas spriedumiem. Šī sistēma ir publiski pieejama. 15. pants
Pārskatīšana 1.
Līdz … [4 gadi no šīs regulas spēkā stāšanās]
dalībvalstis iesniedz Komisijai informāciju par šīs regulas piemērošanu, jo
īpaši par to, cik atzīti ir Vienotie Eiropas tirdzniecības noteikumi, kādā mērā
šie noteikumi ir pamats tiesvedībai un kāda ir situācija attiecībā uz
patērētāju aizsardzības līmeņa atšķirībām starp Vienotajiem Eiropas
tirdzniecības noteikumiem un valsts tiesībām. Šajā informācijā iekļauj
vispusīgu pārskatu par valsts tiesu praksi, ar ko interpretēti Vienotie Eiropas
tirdzniecības noteikumi. 2.
Līdz … [5 gadi no šīs regulas spēkā stāšanās]
Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Ekonomikas un sociālo lietu
komitejai sīku ziņojumu, kurā pārskatīta šīs regulas darbība, cita starpā ņemot
vērā jautājumu par piemērošanas jomas paplašināšanas nepieciešamību, ietverot
arī līgumus starp uzņēmumiem, tirgus un tehnoloģiju attīstību digitālā satura
jomā un Savienības aquis turpmāko attīstību. 16. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana 1.
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās
publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. 2.
To piemēro sākot ar [6 mēneši no spēkā stāšanās
dienas]. Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši
piemērojama dalībvalstīs. Briselē Eiropas Parlamenta vārdā –– Padomes
vārdā –– Priekšsēdētājs priekšsēdētājs I PIELIKUMS
VIENOTIE EIROPAS TIRDZNIECĪBAS NOTEIKUMI SATURS I daļa.................................................................................................................... Ievada
noteikumi 5 1. nodaļa....................................................................................... Vispārīgie
principi un iemērošana 5 1. iedaļa............................................................................................................... Vispārīgie
principi 5 2. iedaļa...................................................................................................................... Piemērošana 5 II daļa................................................................................................. Saistoša
līguma sagatavošana 5 2. nodaļa................................................................................. Informācija
pirms līguma noslēgšanas 5 1. iedaļa................. Informācija pirms
līguma noslēgšanas, ko darījumos ar patērātāju sniedz tirgotājs 5 2. iedaļa.............. Informācija pirms līguma
noslēgšanas, ko sniedz tirgotājs darījumos ar citu tirgotāju 5 3. iedaļa........................................................ Līgumi,
kas noslēgti, izmantojot elektroniskos līdzekļus 5 4. iedaļa.......................................................... Pienākums
nodrošināt sniegtās informācijas pareizību 5 5. iedaļa...................... Tiesību
aizsardzības līdzekļi, ja nav ievēroti informācijas sniegšanas pienākumi 5 3. nodaļa............................................................................................................ Līguma
noslēgšana 5 4. nodaļa Atteikuma tiesības distances
līgumos un ārpus uzņēmuma telpām noslēgtos līgumos starp tirgotāju un
patērētāju 5 5. nodaļa.................................................................................................................. Gribas
trūkumi 5 III daļa................................................................................................. Līgumā
ietvertā novērtēšana 5 6. nodaļa.................................................................................................................... Interpretācija 5 7. nodaļa................................................................................................................. Saturs
un sekas 5 8. nodaļa................................................................................................. Negodīgi
līguma noteikumi 5 1. iedaļa............................................................................................................. Vispārīgi
noteikumi 5 2. iedaļa........................................... Negodīgi
līguma noteikumi līgumos starp tirgotāju un patērētāju 5 3. iedaļa............................................................ Negodīgi
līguma noteikumi līgumos starp tirgotājiem 5 IV daļa Pirkuma līguma vai digitālā satura
piegādes līguma pušu saistības un tiesību aizsardzības līdzekļi 5 9. nodaļa............................................................................................................ Vispārīgi
noteikumi 5 10. nodaļa.......................................................................................................... Pārdevēja
saistības 5 1. iedaļa............................................................................................................. Vispārīgi
noteikumi 5 2. iedaļa.............................................................................................................................. Piegāde 5 3. iedaļa......................................................................................... Preču
un digitālā satura atbilstība 5 11. nodaļa................................................................................... Pircēja
tiesību aizsardzības līdzekļi 5 1. iedaļa............................................................................................................. Vispārīgi
noteikumi 5 2. iedaļa.................................................................................... Pārdevēja
tiesības novērst trūkumus 5 3. iedaļa........................................................................................................... Izpildes
pieprasīšana 5 4. iedaļa...................................................................................... Pircēja
saistību izpildes apturēšana 5 5. iedaļa.............................................................................................................. Līguma
izbeigšana 5 6. iedaļa........................................................................................................... Cenas
samazināšana 5 7. iedaļa................................................. Pārbaudes
un paziņošanas prasības līgumā starp tirgotājiem 5 12. nodaļa.............................................................................................................. Pircēja
saistības 5 1. iedaļa............................................................................................................. Vispārīgi
noteikumi 5 2. iedaļa.................................................................................................................. Cenas
samaksa 5 3. iedaļa.......................................................................................................... Piegādes
pieņemšana 5 13. nodaļa.............................................................................. Pārdevēja
tiesību aizsardzības līdzekļi 5 1. iedaļa............................................................................................................. Vispārīgi
noteikumi 5 2. iedaļa........................................................................................................... Izpildes
pieprasīšana 5 3. iedaļa................................................................................. Pārdevēja
saistību izpildes apturēšana 5 4. iedaļa.............................................................................................................. Līguma
izbeigšana 5 14. nodaļa.............................................................................................................. Riska
nodošana 5 1. iedaļa............................................................................................................. Vispārīgi
noteikumi 5 2. iedaļa.................................................................... Riska
nodošana pirkuma līgumos ar patērētāju 5 3. iedaļa............................................................................ Riska
nodošana līgumos starp tirgotājiem 5 V daļa................................ Pušu
saistības un tiesību aizsardzības līdzekļi saistītu pakalpojumu līgumā 5 15. nodaļa.................................................................... Pušu
saistības un tiesību aizsardzības līdzekļi 5 2. iedaļa.......................................................................................... Pakalpojuma
sniedzēja saistības 5 3. iedaļa................................................................................................................. Klienta
saistības 5 4. iedaļa................................................................................................. Tiesību
aizsardzības līdzekļi 5 VI daļa........................................................................................... Zaudējumu
atlīdzība un procenti 5 16. nodaļa....................................................................................... Zaudējumu
atlīdzība un procenti 5 1. iedaļa............................................................................................................ Zaudējumu
atlīdzība 5 2. iedaļa........................................................................ Nokavējuma
procenti – Vispārīgi noteikumi 5 3. iedaļa............................................................................................... Tirgotāju
kavētie maksājumi 5 VII daļa...................................................................................................................... Atlīdzināšana 5 17. nodaļa. Atlīdzināšana............................................................................................................... 5 VIII daļa.......................................................................................................................... Noilgums 5 18. nodaļa........................................................................................................................ Noilgums 5 1. iedaļa Vispārīgi noteikumi.......................................................................................................... 5 2. iedaļa Noilguma termiņi un to sākums........................................................................................ 5 3. iedaļa Noilguma termiņu pagarināšana........................................................................................ 5 4. iedaļa Noilguma termiņu atjaunošana......................................................................................... 5 5. iedaļa Noilguma sekas............................................................................................................... 5 6. iedaļa Vienošanās par izmaiņām................................................................................................. 5 1. papildinājums............................................................................................................................ 5 II PIELIKUMS STANDARTA INFORMĀCIJAS PAZIŅOJUMS............................................. 5 I daļa Ievada
noteikumi 1. nodaļa Vispārīgie
principi un iemērošana 1. iedaļa Vispārīgie principi 1. pants
Līguma slēgšanas brīvība 1.
Puses var brīvi noslēgt līgumu un noteikt tā
saturu, ievērojot piemērojamos imperatīvos noteikumus. 2.
Puses var atteikties piemērot jebkuru Vienotajos
Eiropas tirdzniecības noteikumos iekļautu noteikumu, paredzēt no tā izņēmumus
vai grozīt tā tiesiskās sekas, ja vien pašos noteikumos nav noteikts citādi. 2. pants
Laba ticība un godprātība darījumos 1.
Katrai pusei ir pienākums rīkoties saskaņā ar labu
ticību un godprātību darījumos. 2.
Šā pienākuma neizpilde var liegt pārkāpējai pusei
paļauties uz vai izmantot tiesības, tiesību aizsardzības līdzekli vai ierunu,
kas šai pusei būtu pretējā gadījumā, vai arī var padarīt šo pusi atbildīgu par
zaudējumiem, kas tādējādi radīti otrai pusei. 3.
Puses nevar atteikties no šā panta piemērošanas,
paredzēt no tā izņēmumus vai grozīt tā sekas. 3. pants
Sadarbība Pusēm ir pienākums sadarboties tik lielā mērā,
cik to var sagaidīt, lai izpildītu to līgumsaistības. 2. iedaļa Piemērošana 4. pants
Interpretācija 1.
Vienotie Eiropas tirdzniecības noteikumi
jāinterpretē autonomi un saskaņā ar to mērķiem un to pamatā esošajiem
principiem. 2.
Jautājumus, kas ietilpst Vienoto Eiropas
tirdzniecības noteikumu piemērošanas jomā, bet nav tajos skaidri regulēti,
risina saskaņā ar to pamatā esošajiem principiem un visiem tajos iekļautajiem
noteikumiem, neizmantojot ne valstu tiesību aktus, kas būtu piemērojami, ja
nebūtu notikusi vienošanās par Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu
izmantošanu, ne arī kādus citus tiesību aktus. 3.
Ja kādai konkrētai situācijai vispārīga noteikuma
piemērošanas jomas ietvaros ir piemērojams gan vispārīgs noteikums, gan arī
speciāls noteikums, kolīzijas gadījumā piemēro speciālo noteikumu. 5. pants
Saprātīgums 1.
Kaut kas ir saprātīgs, ja par to pastāv objektīva
pārliecība, ņemot vērā līguma būtību un nolūku, lietas apstākļus un
tirdzniecības jomas vai iesaistīto profesiju paražas un praksi. 2.
Jebkura atsauce uz to, ko no personas var sagaidīt
vai ko persona var sagaidīt, vai kas ir sagaidāms konkrētā situācijā, ir
atsauce uz to, kas var būt saprātīgi sagaidāms. 6. pants
Formas brīvība Ja vien Vienotajos Eiropas tirdzniecības
noteikumos nav noteikts citādi, līgums, izteikums vai kāds cits akts, ko regulē
šie noteikumi, nav ne jāsagatavo, ne jāapliecina kādā īpašā formā. 7. pants
Līguma noteikumi, ko puses nav atsevišķi apspriedušas 1.
Līguma noteikums nav atsevišķi apspriests, ja to
ierosināja viena puse un otra puse nevarēja ietekmēt tā saturu. 2.
Ja viena puse ierosina līguma noteikumu kopumu
otrai pusei, tad noteikums netiks uzskatīts par atsevišķi apspriestu tāpēc
vien, ka otra puse no šā noteikumu kopuma izvēlas attiecīgo noteikumu. 3.
Pusei, kura apgalvo, ka līguma noteikums, kas
ierosināts tipveida noteikumu ietvaros, tomēr ir atsevišķi apspriests, ir
pienākums pierādīt šo apgalvojumu. 4.
Līgumā starp tirgotāju un patērētāju tirgotājam ir
pienākums pierādīt, ka tirgotāja ierosinātais līguma noteikums ir bijis
atsevišķi apspriests. 5.
Līgumā starp tirgotāju un patērētāju trešās puses
sagatavotus līguma noteikumus uzskata par tirgotāja ierosinātiem noteikumiem,
izņemot, ja tos līgumā ir iekļāvis patērētājs. 8. pants
Līguma izbeigšana 1.
„Izbeigt līgumu” nozīmē izbeigt līgumā noteiktās
pušu tiesības un pienākumus, izņemot tos, kas rodas saskaņā ar jebkuru līguma
noteikumu, kas paredz strīdu izšķiršanu, vai citu līguma noteikumu, kura
darbībai jāturpinās pat pēc līguma izbeigšanas. 2.
Neizdarītie maksājumi un zaudējumu atlīdzība par
saistību neizpildi pirms līguma izbeigšanas ir jāsamaksā. Ja līgumu izbeidz
neizpildes vai paredzamas neizpildes dēļ, pusei, kas izbeidz līgumu ir tiesības
otras puses turpmākas izpildes vietā saņemt zaudējumu atlīdzību. 3.
Līguma izbeigšanas sekas attiecībā uz cenas
atmaksāšanu un preču vai digitālā satura atdošanu, kā arī citas ar
atlīdzināšanu saistītas sekas regulē 17. nodaļas noteikumi par
atlīdzināšanu. 9. pants
Jauktie līgumi 1.
Ja līgumā paredzēta gan preču pārdošana, gan
digitālā satura piegāde un saistīto pakalpojuma sniegšana, IV daļas noteikumi
piemērojami pušu kā preču vai digitālā satura pārdevēja un pircēja saistībām un
tiesību aizsardzības līdzekļiem, savukārt V daļas noteikumi piemērojami pušu kā
pakalpojuma sniedzēja un klienta saistībām un tiesību aizsardzības līdzekļiem. 2.
Ja līgumā, kam piemērojams 1. punkts, pārdevēja un
pakalpojuma sniedzēja saistību izpilde saskaņā ar līgumu ir noteikta atsevišķās
daļās vai ir kā citādi dalāma, tad, ja ir pamats saistību neizpildes dēļ
izbeigt to daļu, kurai var proporcionāli noteikt cenas daļu, pircējs un klients
var izbeigt līgumu tikai attiecībā uz šo daļu. 3.
Šā panta 2. punktu nepiemēro gadījumos, kad no
pircēja un klienta nav sagaidāms, ka tas varētu pieņemt pārējo daļu izpildi,
vai saistību neizpilde ir tāda, ka tā attaisno visa līguma izbeigšanu. 4.
Ja pārdevēja un pakalpojuma sniedzēja līgumā
paredzētās saistības nav dalāmas vai nevar proporcionāli noteikt to cenas daļu,
pircējs un klients var izbeigt līgumu tikai tad, ja saistību neizpilde ir tāda,
ka tā attaisno visa līguma izbeigšanu. 10. pants
Paziņošana 1.
Šo pantu piemēro visiem paziņojumiem, ko sniedz
saskaņā ar Vienotajiem Eiropas tirdzniecības noteikumiem un līgumu.
„Paziņošana” ietver informēšanu par jebkādu izteikumu, kura mērķis ir radīt
tiesiskas sekas vai nodot informāciju tiesiskā nolūkā. 2.
Paziņojumu var sniegt, izmantojot jebkādus
apstākļiem atbilstošus līdzekļus. 3.
Paziņojums stājas spēkā, kad tas sasniedz adresātu,
ja vien tajā nav noteikts, ka tas stājas spēkā vēlāk. 4.
Paziņojums sasniedz adresātu: a) kad tas ir piegādāts adresātam; b) kad tas ir piegādāts adresāta
uzņēmējdarbības vietā vai, ja šādas uzņēmējdarbības vietas nav vai paziņojums
ir adresēts patērētājam, adresāta parastajā mītnesvietā; c) kad adresāts tam var piekļūt, ja
paziņojums nosūtīts pa elektronisko pastu vai ar citu individuālu saziņas
līdzekli; vai d) kad tas ir darīts pieejams adresātam
citādi tādā vietā un veidā, ka ir sagaidāms, ka adresāts var tam piekļūt bez
nepamatotas kavēšanās. Paziņojums ir sasniedzis adresātu, kad ir
izpildīts viens no a), b), c) vai d) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem,
atkarībā no tā, kurš no tiem izpildās ātrāk. 5.
Paziņojums nav spēkā, ja tā atsaukums sasniedz
adresātu pirms paša paziņojuma vai vienlaikus ar to. 6.
Attiecībās starp tirgotāju un patērētāju puses
nevar par ļaunu patērētājam atteikties no 3. un 4. punkta
piemērošanas, paredzēt no tiem izņēmumus vai grozīt to sekas. 11. pants
Laika aprēķināšana 1.
Šā panta noteikumus piemēro laika aprēķināšanai
jebkuram Vienotajos Eiropas tirdzniecības noteikumos paredzētam mērķim. 2.
Ievērojot 3. – 7. punkta noteikumus: a) dienās izteikts termiņš sākas pirmās
dienas pirmās stundas sākumā un beidzas šā termiņa pēdējās dienas pēdējās
stundas beigās; b) nedēļās, mēnešos vai gados izteikts
termiņš sākas šā termiņa pirmās dienas pirmās stundas sākumā un beidzas tās
dienas pēdējās stundas beigās, kura šā termiņa pēdējā nedēļā, mēnesī vai gadā
sakrīt ar to nedēļas dienu vai iekrīt tajā pašā datumā, kā diena, kurā sākās
termiņš; mēnešos vai gados izteikta termiņa gadījumā, ja diena, kurā termiņam
būtu jābeidzas, pēdējā mēnesī neeksistē, termiņš beidzas mēneša pēdējās dienas
pēdējās stundas beigās. 3.
Ja dienās, nedēļās, mēnešos vai gados izteikts
termiņš jāaprēķina no kāda noteikta notikuma, darbības vai laika, tad diena,
kurā notiek šāds notikums vai darbība vai iestājas noteiktais laiks, netiek
ieskaitīta attiecīgajā termiņā. 4.
Attiecīgie termiņi ietver sestdienas, svētdienas un
valsts svētku dienas, izņemot, ja ir skaidri norādīts, ka tās nav iekļautas,
vai ja termiņi izteikti darba dienās. 5.
Ja vietā, kurā jāveic paredzētā darbība, termiņa
pēdējā diena ir sestdiena, svētdiena vai valsts svētku diena, tad termiņš
beidzas tad, kad beidzas nākamās darba dienas pēdējā stunda. Šis nosacījums
neattiecas uz termiņiem, kas aprēķināti ar atpakaļejošu datumu no kāda konkrēta
datuma vai notikuma. 6.
Ja persona citai personai nosūta dokumentu, kurā
noteikts termiņš, kādā adresātam jāsniedz atbilde vai jārīkojas kā citādi, bet
nav norādīts, kad šis termiņš sākas, tad – ja nekas neliecina par pretējo –
attiecīgo termiņu aprēķina no brīža, kad dokuments ir sasniedzis adresātu. 7.
Šā panta nolūkos: a) „valsts svētku diena” attiecībā uz
Eiropas Savienības dalībvalsti vai dalībvalsts daļu ir jebkura diena, kas kā
tāda ir norādīta attiecībā uz konkrēto dalībvalsti vai tās daļu Eiropas
Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētā sarakstā; un b) „darba dienas” ir visas dienas, kas nav
sestdienas, svētdienas un valsts svētku dienas. 12. pants
Vienpusēji izteikumi vai rīcība 1.
Vienpusējs izteikums, kas pauž apņemšanos,
jāinterpretē tā, kā ir sagaidāms, ka to sapratīs persona, kurai tas adresēts. 2.
Ja persona kādam savā gribas izteikumā ietvertam
izteicienam paredz konkrētu nozīmi un otrai pusei tas ir zināms vai ir
sagaidāms, ka tā zina par šo nolūku, izteicienu interpretē tā, kā to paredzēja
gribas izteikuma autors. 3.
Interpretējot vienpusējus izteikumus, kas pauž
apņemšanos, piemēro 59. – 65. pantu, tos atbilstoši pielāgojot. 4.
Vienpusējiem izteikumiem, kas pauž apņemšanos,
piemēro atbilstoši pielāgotus 5. nodaļas noteikumus par gribas trūkumiem. 5.
Šajā pantā jebkura atsauce uz izteikumu ietver
atsauci uz rīcību, ko var uzskatīt par līdzvērtīgu izteikumam. II daļa Saistoša
līguma sagatavošana 2. nodaļa Informācija
pirms līguma noslēgšanas 1. iedaļa Informācija pirms līguma
noslēgšanas, ko darījumos ar patērātāju sniedz tirgotājs 13. pants
Informācijas sniegšanas pienākums, slēdzot distances līgumu vai līgumu ārpus
uzņēmuma telpām 1.
Tirgotājam, kas slēdz distances līgumu vai slēdz
līgumu ārpus uzņēmuma telpām, pirms līguma noslēgšanas vai pirms patērētājam
kļuvis saistošs kāds piedāvājums, skaidrā un saprotamā veidā jāsniedz
patērētājam šādu informāciju: a) piegādājamo preču, digitālā satura vai
saistīto pakalpojumu galvenās īpašības tādā mērā, cik tas ir atbilstoši
izmantotajam saziņas līdzeklim un šīm precēm, digitālajam saturam vai
saistītajiem pakalpojumiem; b) kopējā cena un papildu maksājumi un
izmaksas saskaņā ar 14. pantu; c) tirgotāja identitāte un adrese saskaņā ar
15. pantu; d) līguma noteikumi saskaņā ar
16. pantu; e) atteikuma tiesības saskaņā ar
17. pantu; f) attiecīgā gadījumā tirgotāja
pēcpārdošanas klientu atbalsta, pēcpārdošanas pakalpojumu, komercgarantiju un
sūdzību izskatīšanas politikas esamība un nosacījumi; g) attiecīgā gadījumā iespēja izmantot
alternatīvu strīdu risināšanas mehānismu, kam ir pakļauts tirgotājs, un kāda
veidā tam var piekļūt; h) attiecīgā gadījumā digitālā satura
funkcionalitāte, tostarp piemērojamie tehniskās aizsardzības pasākumi; un i) attiecīgā gadījumā būtiska informācija,
kas tirgotājam ir zināma vai ir sagaidāms, ka viņš to zina, par digitālā satura
savietojamību ar aparatūru un programmatūru. 2.
Sniegtā informācija, izņemot 1. punkta
c) apakšpunktā minētās adreses, ir neatņemama līguma sastāvdaļa un to
negroza, izņemot gadījumu, ja puses īpaši vienojas par pretējo. 3.
Distances līgumā šajā pantā pieprasīto informāciju:
a) sniedz vai dara pieejamu patērētājam tādā
veidā, kas atbilst izmantotajiem distances saziņas līdzekļiem; b) sniedz skaidrā un saprotamā valodā; un c) ja tā ir sniegta uz pastāvīga informācijas
nesēja, tai jābūt izlasāmai. 4.
Ārpus uzņēmuma telpām noslēgtā līgumā šajā pantā
pieprasīto informāciju: a) sniedz uz papīra vai, ja patērētājs tam
piekrīt, uz cita pastāvīga informācijas nesēja; un b) tai jābūt izlasāmai, vienkāršā un skaidri
saprotamā valodā. 5.
Šo pantu nepiemēro, ja līgums ir: a) par pārtikas produktu, dzērienu un citu
tādu preču piegādi, kuras paredzētas tūlītējam patēriņam mājsaimniecībā un
kuras tirgotājs bieži un regulāri pats piegādā uz patērētāja mājām, dzīvesvietu
vai darbavietu; b) noslēgts, izmantojot tirdzniecības
automātu vai automatizētas tirdzniecības telpas; c) noslēgts ārpus uzņēmuma telpām un cena
vai — ja vienlaikus noslēgti vairāki līgumi — līgumu kopējā cena nepārsniedz
EUR 50 vai līdzvērtīgu summu valūtā, kādā noteikta attiecīgā līguma cena. 14. pants
Informācija par cenu un papildu izdevumiem un izmaksām 1.
Informācijā, ko sniedz saskaņā ar 13. panta
1. punkta b) apakšpunktu, jāietver: a) preču, digitālā satura vai saistīto
pakalpojumu kopējā cena, ieskaitot nodokļus, vai, ja preču, digitālā satura vai
saistīto pakalpojumu īpašību dēļ cenu nevar saprātīgi aprēķināt iepriekš, cenas
aprēķināšanas veids; un b) attiecīgā gadījumā visi papildu
pārvadāšanas, piegādes vai pasta izdevumi un citas izmaksas vai, ja tās nevar saprātīgi
aprēķināt iepriekš, tad fakts, ka šādi papildu maksājumi un izmaksas var būt
jāmaksā. 2.
Ja līgums ir uz nenoteiktu laiku vai līgums ietver
abonēšanu, kopējā cenā jāiekļauj kopējā cena par rēķina sagatavošanas periodu.
Ja saskaņā ar šādiem līgumiem, tiek maksāta fiksēta likme, kopējā cenā
jāiekļauj kopējā mēneša cena. Ja kopējo cenu nevar saprātīgi aprēķināt
iepriekš, jānorāda cenas aprēķināšanas veids. 3.
Attiecīgā gadījumā tirgotājam jāinformē patērētājs
par līguma noslēgšanai izmantoto distances saziņas līdzekļu izmantošanas
izmaksām, ja tās neaprēķina pēc pamata tarifa. 15. pants
Informācija par tirgotāja identitāti un adresi Informācijā, ko sniedz saskaņā ar
13. panta 1. punkta c) apakšpunktu, jāietver: a) tirgotāja identitāte, piemēram, tā
tirdzniecības nosaukums; b) fiziskā adrese, kurā tirgotājs
nodarbojas ar uzņēmējdarbību; c) attiecīgi tirgotāja tālruņa numurs,
faksa numurs un e-pasta adrese, lai patērētājs varētu ātri un efektīvi
sazināties ar tirgotāju; d) attiecīgā gadījumā jebkura cita
tirgotāja identitāte un fiziskā adrese, kura vārdā tirgotājs rīkojas; un e) tirgotāja fiziskā adrese – un
attiecīgā gadījumā tā tirgotāja fiziskā adrese, kura vārdā tas rīkojas –, uz
kuru patērētājs var sūtīt sūdzības, ja tā atšķiras no adreses, kas norādīta
saskaņā ar šā panta b) un d) apakšpunktu. 16. pants
Informācija par līguma noteikumiem Informācijā, ko sniedz saskaņā ar
13. panta 1. punkta d) apakšpunktu, jāietver: a) maksāšanas kārtība, preču un
digitālā satura piegādes vai saistīto pakalpojumu sniegšanas kārtība un
termiņš, kādā tirgotājs apņemas piegādāt preces vai digitālo saturu vai sniegt
saistītos pakalpojumus; b) attiecīgā gadījumā līguma termiņš un
patērētāja saistību minimālais termiņš vai līguma izbeigšanas nosacījumi, ja
līgums ir noslēgts uz nenoteiktu laiku vai tiek pagarināts automātiski; un c) attiecīgā gadījumā, vai ir paredzēta
un ar kādiem nosacījumiem ir paredzēta pirmā iemaksa vai citas finanšu
garantijas, ko maksā vai nodrošina patērētājs pēc tirgotāja pieprasījuma. d) attiecīgā gadījumā, vai pastāv
attiecīgi rīcības kodeksi un kā iegūstami to noraksti. 17. pants
Informācija par atteikuma tiesībām, slēdzot distances līgumu vai līgumu
ārpus uzņēmuma telpām 1.
Ja patērētājam saskaņā ar 4. nodaļu ir
atteikuma tiesības, informācijā, ko sniedz saskaņā ar 13. panta
1. punkta e) apakšpunktu, jāietver šo tiesību izmantošanas
nosacījumi, termiņš un procedūras saskaņā ar 1. papildinājumu, kā arī
atteikuma veidlapas paraugs, kas sniegts 2. papildinājumā. 2.
Attiecīgā gadījumā informācijā, ko sniedz saskaņā
ar 13. panta 1. punkta e) apakšpunktu, jāietver norāde, ka
atteikuma gadījumā patērētājam būs jāsedz ar preču atdošanu atpakaļ saistītās
izmaksas, bet distances līgumos jāietver norāde, ka atteikuma gadījumā
patērētājam būs jāsedz ar preču atdošanu atpakaļ saistītās izmaksas, ja preces
to būtības dēļ nevar vienkārši nosūtīt atpakaļ pa pastu. 3.
Ja patērētājs var izmantot atteikuma tiesības pēc
tam, kad ir lūdzis sākt saistītā pakalpojumu sniegšanu pirms atteikuma termiņa
beigām, informācijā, ko sniedz saskaņā ar 13. panta 1. punkta
e) apakšpunktu, jāietver norāde, ka patērētājam būs pienākums samaksāt
tirgotājam 45. panta 5. punktā minēto summu. 4.
Pienākumu sniegt
1., 2. un 3. punktā paredzēto informāciju var izpildīt,
iesniedzot patērētājam Paraugu norādījumiem par atteikumu, kas sniegti
1. papildinājumā. Uzskata, ka tirgotājs ir izpildījis prasību sniegt
informāciju, ja viņš šos norādījumus patērētājam ir iesniedzis pareizi
aizpildītus. 5.
Ja atteikuma tiesības nav paredzētas saskaņā ar
40. panta 2. punkta c) līdz i) apakšpunktu un minētā panta
3. punktu, tad informācijā, ko sniedz saskaņā ar 13. panta
1. punkta e) apakšpunktu, jāietver izteikums, ka patērētājam nav
atteikuma tiesību, vai attiecīgā gadījumā nosacījumi, saskaņā ar kuriem
patērētājs zaudē atteikuma tiesības. 18. pants
Ārpus uzņēmuma telpām noslēgti līgumi – papildu informācijas prasība un
apstiprinājums 1.
Tirgotājam ir pienākums uz papīra vai, ja
patērētājs tam piekrīt, uz kāda cita pastāvīga informācijas nesēja, izsniegt
patērētājam parakstīta līguma kopiju vai līguma apstiprinājumu un attiecīgā
gadījumā arī patērētāja piekrišanas un apliecinājuma apstiprinājumu saskaņā ar
40. panta 3. punkta d) apakšpunktu. 2.
Ja patērētājs vēlas, lai saistīto pakalpojumu
sniegšanu sāk pirms atteikuma termiņa beigām, kas noteikts 42. panta
2. punktā, tirgotājs pieprasa, lai patērētājs skaidri izsaka šādu lūgumu
ar pastāvīga informācijas nesēja palīdzību. 19. pants
Distances līgumi – papildu informācija un citas prasības 1.
Ja tirgotājs zvana patērētājam, ar mērķi noslēgt
distances līgumu, tirgotājam sarunas sākumā ar patērētāju jāatklāj sava
identitāte un attiecīgā gadījumā tās personas identitāte, kuras vārdā viņš
zvana, un zvana komerciālais nolūks. 2.
Ja distances līgumu noslēdz, izmantojot distances
saziņas līdzekli, kurā ir ierobežota telpa vai laiks informācijas parādīšanai,
tirgotājam konkrētajā saziņas līdzeklī pirms šāda līguma noslēgšanas jāsniedz
vismaz šā panta 3. punktā minētā informācija. Pārējo 13. pantā minēto
informāciju tirgotājs patērētājam sniedz atbilstošā veidā saskaņā ar
13. panta 3. punktu. 3.
Informācija, kas jāsniedz saskaņā ar
2. punktu, ir: a) preču, digitālā satura vai saistīto
pakalpojumu galvenās īpašības, kā noteikts 13. panta 1. punkta
a) apakšpunktā; b) tirgotāja identitāte, kā noteikts
15. panta a) punktā; c) kopējā cena, ieskaitot visas
13. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 14. panta 1. un
2. punktā minētās pozīcijas; d) atteikuma tiesības; un e) attiecīgā gadījumā līguma darbības
termiņš vai, ja līgums noslēgts uz nenoteiktu laiku, tad līguma izbeigšanas
nosacījumi, kas minēti 16. panta 1. punkta b) apakšpunktā. 4.
Distances līgums, kas noslēgts pa tālruni, ir spēkā
tikai tad, ja patērētājs ir parakstījis piedāvājumu vai ir nosūtījis rakstisku
piekrišanu, kurā norādīts, ka patērētājs piekrīt līguma noslēgšanai. Tirgotājam
ir pienākums sniegt patērētājam šīs piekrišanas apstiprinājumu uz pastāvīga
informācijas nesēja. 5.
Tirgotājam ir pienākums uz pastāvīga informācijas
nesēja sniegt patērētājam noslēgtā līguma apstiprinājumu un attiecīgā gadījumā
arī patērētāja piekrišanas un apliecinājuma apstiprinājumu, kas minēts
40. panta 3. punkta d) apakšpunktā, un visu informāciju, kas
minēta 13. pantā. Tirgotājs šo informāciju sniedz saprātīgā termiņā pēc
distances līguma noslēgšanas un ne vēlāk kā preču piegādes brīdī vai pirms
digitālā satura piegādes, vai pirms sākas saistītā pakalpojuma sniegšana, ja
vien informācija patērētājam jau nav sniegta uz pastāvīga informācijas nesēja
pirms distances līguma noslēgšanas. 6.
Ja patērētājs vēlas, lai saistīto pakalpojumu
sniegšanu sāk pirms atteikuma termiņa beigām, kas noteikts 42. panta
2. punktā, tirgotājs pieprasa, lai patērētājs skaidri izsaka šādu lūgumu
uz pastāvīga informācijas nesēja. 20. pants
Pienākums sniegt informāciju, slēdzot līgumus, kas nav ne distances līgumi,
ne ārpus uzņēmuma telpām noslēgti līgumi 1.
Līgumos, kas nav ne distances līgumi, ne ārpus
uzņēmuma telpām noslēgti līgumi, pirms līguma noslēgšanas vai pirms patērētājam
kļuvis saistošs kāds piedāvājums tirgotājam, ir pienākums, ja vien šī informācija
skaidri neizriet no konteksta, skaidrā un saprotamā veidā sniegt patērētājam
šādu informāciju: a) piegādājamo preču, digitālā satura vai
saistīto pakalpojumu galvenās īpašības tādā mērā, cik tas ir atbilstoši
izmantotajam saziņas līdzeklim un šīm precēm, digitālajam saturam vai
saistītajiem pakalpojumiem; b) kopējā cena un papildu maksājumi un
izmaksas saskaņā ar 14. panta 1. punktu; c) tirgotāja identitāte, piemēram, viņa
tirdzniecības nosaukums, faktiskā adrese, kurā tas nodarbojas ar uzņēmējdarbību,
un tālruņa numurs; d) līguma noteikumi saskaņā ar 16. panta a)
un b) punktu; e) attiecīgā gadījumā tirgotāja
pēcpārdošanas pakalpojumu, komercgarantiju un sūdzību izskatīšanas politikas
esamība un nosacījumi; f) attiecīgā gadījumā digitālā satura funkcionalitāte,
tostarp piemērojamie tehniskās aizsardzības pasākumi; un g) attiecīgā gadījumā būtiska informācija,
kas tirgotājam ir zināma vai ir sagaidāms, ka viņš to zina, par digitālā satura
savietojamību ar aparatūru un programmatūru. 2.
Šo pantu nepiemēro līgumam, kas saistīts ar
ikdienas darījumu un tiek izpildīts nekavējoties tā noslēgšanas brīdī. 21. pants
Pierādīšanas pienākums Tirgotājam ir pienākums pierādīt, ka tas ir
sniedzis šajā iedaļā paredzēto informāciju. 22. pants
Imperatīvais raksturs Puses nevar par ļaunu patērētājam atteikties
no šīs iedaļas piemērošanas, paredzēt no tās izņēmumus vai grozīt tās sekas. 2. iedaļa Informācija pirms līguma
noslēgšanas, ko sniedz tirgotājs darījumos ar citu tirgotāju 23. pants
Pienākums atklāt informāciju par precēm un saistītajiem pakalpojumiem 1.
Pirms preču pirkuma, digitālā satura piegādes vai
saistīto pakalpojumu sniegšanas līguma noslēgšanas starp tirgotājiem
piegādātājam ir pienākums, izmantojot atbilstošus līdzekļus, atklāt otram
tirgotājam visu informāciju, kas attiecas uz piegādājamo preču, digitālā satura
vai saistīto pakalpojumu galvenajām īpašībām un kura ir piegādātāja rīcībā vai
ir sagaidāms, ka tā ir viņa rīcībā, un kuras neatklāšana otrai pusei būtu
pretrunā ar labu ticību un godprātību darījumos. 2.
Nosakot, vai 1. punkts paredz, ka pusei
jāatklāj kāda informācija, vērā jāņem visi apstākļi, tostarp šādi: a) vai piegādātājam bijušas īpašas
padziļinātas zināšanas; b) piegādātāja izdevumi attiecīgās
informācijas iegūšanai; c) cik viegli otrs tirgotājs būtu varējis
iegūt šo informāciju, izmantojot citus līdzekļus; d) informācijas būtība; e) informācijas iespējamā nozīme otram
tirgotājam; un f) laba komercprakse attiecīgajā situācijā. 3. iedaļa Līgumi, kas noslēgti,
izmantojot elektroniskos līdzekļus 24. pants
Papildu pienākumi sniegt informāciju distances līgumos, kas noslēgti,
izmantojot elektroniskos līdzekļus 1.
Šo pantu piemēro gadījumos, ja tirgotājs nodrošina
līdzekļus līguma noslēgšanai un ja šie līdzekļi ir elektroniski un nav saistīti
ar ekskluzīvu elektroniskā pasta vēstuļu apmaiņu vai cita veida individuālu
saziņu. 2.
Tirgotājam otrai pusei jādara pieejami atbilstoši,
lietderīgi un pieejami tehniskie līdzekļi ievades kļūdu atklāšanai un
labošanai, pirms otra puse izsaka vai pieņem piedāvājumu. 3.
Pirms otra puse izsaka vai pieņem piedāvājumu,
tirgotājam jāsniedz informācija par: līguma noslēgšanai veicamajām tehniskajām
darbībām; to, vai tirgotājs aizpildīs vai neaizpildīs
līguma dokumentu, un vai tas būs pieejams; tehniskiem līdzekļiem ievades kļūdu atklāšanai un
labošanai, pirms otra puse izsaka vai pieņem piedāvājumu; līguma noslēgšanai piedāvātajām valodām; līguma noteikumiem. 4.
Tirgotājam jānodrošina, lai 3. punkta
e) apakšpunktā minētie līguma noteikumi būtu pieejami kā alfabēta burti
vai citi skaidri saprotami simboli uz pastāvīga informācijas nesēja kopā ar
atbalsta līdzekļiem, kas ļauj izlasīt tekstā ietverto informāciju un to
reproducēt materiālā formā. 5.
Tirgotājam, izmantojot elektroniskos līdzekļus, bez
nepamatotas kavēšanās jāapliecina otras puses nosūtīta piedāvājuma vai
piekrišanas saņemšana. 25. pants
Papildu prasības distances līgumos, kas noslēgti, izmantojot elektroniskos
līdzekļus 1.
Ja saskaņā ar distances līgumu, kas noslēgts,
izmantojot elektroniskus līdzekļus, patērētājam būs pienākums izdarīt kādu
maksājumu, tirgotājs patērētājam skaidri un nepārprotami, un tieši pirms
patērētājs izdara pasūtījumu, sniedz 13. panta 1. punkta
a) apakšpunktā, 14. panta 1. un 2. punktā un 16. panta
b) punktā minēto informāciju. 2.
Tirgotājs nodrošina, ka patērētājs, izdarot
pasūtījumu, skaidri apliecina, ka pasūtījums ietver pienākumu maksāt. Ja
izdarot pasūtījumu, ir jānospiež poga vai jāveic līdzīga funkcija, to apzīmē
viegli salasāmā veidā tikai ar vārdiem „pasūtījums ar pienākumu maksāt” vai
līdzīgu nepārprotamu tekstu, kas norāda, ka pasūtījums ietver pienākumu
samaksāt tirgotājam. Ja tirgotājs nav ievērojis šo punktu, patērētājam līgums
vai pasūtījums nav saistošs. 3.
Tirgotājam skaidri un salasāmi savā tirdzniecības
tīmekļa vietnē vēlākais pasūtīšanas procesa sākumā norāda, vai ir spēkā jebkādi
piegādes ierobežojumi un kādi maksāšanas līdzekļi tiek pieņemti. 26. pants
Pierādīšanas pienākums Attiecībās starp tirgotāju un patērētāju
tirgotājam ir pienākums pierādīt, ka tas ir sniedzis šajā iedaļā noteikto
informāciju. 27. pants
Imperatīvais raksturs Attiecībās starp tirgotāju un patērētāju puses
nevar par ļaunu patērētājam atteikties no šās iedaļas piemērošanas, paredzēt no
tās izņēmumus vai grozīt tās sekas. 4. iedaļa Pienākums nodrošināt
sniegtās informācijas pareizību 28. pants
Pienākums nodrošināt sniegtās informācijas pareizību 1.
Pusei, kura nolūkā izpildīt šajā nodaļā paredzētos
pienākumus vai citādi sniedz informāciju pirms līguma noslēgšanas vai tā
noslēgšanas laikā, ir pienākums saprātīgi rūpēties par to, lai sniegtā
informācija ir pareiza un nav maldinoša. 2.
Pusei, kurai, pārkāpjot 1. punktā minēto
pienākumu, ir sniegta nepareiza vai maldinoša informācija un kura saprātīgi paļaujas
uz šo informāciju, slēdzot līgumu ar pusi, kura sniedza šo informāciju, ir 29.
pantā noteiktie tiesību aizsardzības līdzekļi. 3.
Attiecībās starp tirgotāju un patērētāju puses
nevar par ļaunu patērētājam atteikties no šā panta piemērošanas, paredzēt no tā
izņēmumus vai grozīt tā sekas. 5. iedaļa Tiesību aizsardzības
līdzekļi, ja nav ievēroti informācijas sniegšanas pienākumi 29. pants
Tiesību aizsardzības līdzekļi, ja nav ievēroti informācijas sniegšanas
pienākumi 1.
Puse, kas nav ievērojusi kādu šajā nodaļā paredzētu
pienākumu, ir atbildīga par pienākuma neievērošanas dēļ otrai pusei radītajiem
zaudējumiem. 2.
Ja tirgotājs nav ievērojis informēšanas prasības
saistībā ar 14. pantā minētajiem papildu maksājumiem vai citām izmaksām
vai 17. panta 2. punktā minētajām izmaksām par preču atdošanu
atpakaļ, patērētājam nav jāmaksā šādi papildu maksājumi un citas izmaksas. 3.
Šajā pantā paredzētie tiesību aizsardzības līdzekļi
neskar nevienu tiesību aizsardzības līdzekli, kas var būt pieejams saskaņā ar
42. panta 2. punktu, 48. vai 49. pantu. 4.
Attiecībās starp tirgotāju un patērētāju puses
nevar par ļaunu patērētājam atteikties no šā panta piemērošanas, paredzēt no tā
izņēmumus vai grozīt tā sekas. 3. nodaļa Līguma
noslēgšana 30. pants
Prasības līguma noslēgšanai 1.
Līgums ir noslēgts, ja: a) puses ir vienojušās; b) pušu nolūks ir radīt tiesiskas sekas ar
šo vienošanos; un c) vienošanās, ko vajadzības gadījumā
papildina Vienotie Eiropas tirdzniecības noteikumi, saturs un noteiktība ir
pietiekami, lai radītu tiesiskas sekas. 2.
Vienošanās var notikt, pieņemot piedāvājumu.
Pieņemšanu var izteikt tieši vai ar cita veida izteikumiem vai rīcību. 3.
Pušu nolūku radīt tiesiskas sekas ar vienošanos
nosaka, vadoties no viņu izteikumiem un rīcības. 4.
Ja kāda no pusēm vienošanos par kādu īpašu
jautājumu padara par priekšnoteikumu līguma noslēgšanai, tad līgums nav noslēgts,
ja nav panākta vienošanās par šo jautājumu. 31. pants
Piedāvājums 1.
Priekšlikums ir piedāvājums, ja: a) tā nolūks piekrišanas gadījumā ir līguma
rašanās; un b) tā saturs un noteiktība ir pietiekami,
lai rastos līgums. 2.
Piedāvājumu var adresēt vienai vai vairākām
konkrētām personām. 3.
Priekšlikums, ko izsaka ikvienam un visiem nav
piedāvājums, ja vien apstākļi neliecina par pretējo. 32. pants
Piedāvājuma atsaukšana 1.
Piedāvājumu var atsaukt, ja atsaukums sasniedz
piedāvājuma adresātu, pirms tas ir nosūtījis piekrišanu, vai gadījumos, kad
piekrišanu izsaka ar rīcību, pirms līguma noslēgšanas. 2.
Ja ikvienam un visiem izteikts priekšlikums ir
piedāvājums, to var atsaukt tādā pašā veidā, kādā piedāvājums tika izteikts. 3.
Piedāvājuma atsaukums nav spēkā, ja: a) piedāvājumā norādīts, ka tas ir
neatsaucams; b) piedāvājumā noteikts konkrēts termiņš tā
pieņemšanai; vai c) piedāvājuma adresātam bija citi saprātīgi
iemesli uzskatīt piedāvājumu par neatsaucamu, un piedāvājuma adresāts ir
rīkojies, paļaudamies uz piedāvājumu. 33. pants
Piedāvājuma noraidīšana Piedāvājums zaudē spēku, kad piedāvājuma
noraidījums sasniedz piedāvātāju. 34. pants
Piekrišana 1.
Piedāvājuma adresāta izteikums vai rīcība,
neatkarīgi no to formas, ir piekrišana , ja izteikums vai rīcība norāda, ka
piedāvājumu pieņem. 2.
Klusēšana vai bezdarbība pašas par sevi nav
piekrišana. 35. pants
Līguma noslēgšanas laiks 1.
Ja piedāvājuma adresāts nosūta piekrišanu, līgums
ir noslēgts brīdī, kad piedāvātājs saņem minēto piekrišanu. 2.
Ja piedāvājumam piekrīt ar rīcību, līgums ir
noslēgts ar brīdi, kad piedāvātājs saņem paziņojumu par šo rīcību. 3.
Neatkarīgi no 2. punkta, ja saskaņā ar
piedāvājumu, pušu starpā iedibināto praksi vai paražu piedāvājuma adresāts var
piekrist piedāvājumam ar rīcību, par to nepaziņojot piedāvātājam, līgums ir
noslēgts brīdī, kad piedāvājuma adresāts sāk rīkoties. 36. pants
Piekrišanas termiņš 1.
Piekrišana ir spēkā tikai tad, ja tā sasniedz
piedāvātāju termiņā, ko tas noteicis piedāvājumā. 2.
Ja piedāvātājs nav noteicis termiņu, piekrišana ir
spēkā tikai tad, ja tā sasniedz piedāvātāju saprātīgā termiņā pēc piedāvājuma
izteikšanas. 3.
Ja piedāvājumam var piekrist, izdarot kādu darbību,
par to nepaziņojot piedāvātājam, piekrišana ir spēkā tikai tad, ja darbība
veikta piedāvātāja noteiktajā piekrišanas termiņā vai, ja termiņš nav noteikts,
tad saprātīgā termiņā. 37. pants
Novēlota piekrišana 1.
Novēlota piekrišana ir spēkā kā piekrišana, ja
piedāvātājs nevilcinoties paziņo piedāvājuma adresātam, ka uzskata to par spēkā
esošu piekrišanu. 2.
Kad no vēstules vai cita veida saziņas, kas satur
novēlotu piekrišanu, ir redzams, ka tā nosūtīta tādos apstākļos, ka to saņemtu
laicīgi, ja pārsūtīšana būtu bijusi normāla, novēlota piekrišana ir spēkā kā
piekrišana, ja vien piedāvātājs bez nepamatotas vilcināšanās nepaziņo
piedāvājuma adresātam, ka viņš uzskata savu piedāvājumu par spēku zaudējušu. 38. pants
Piekrišana ar atrunām 1.
Piedāvājuma adresāta atbilde, kurā izteikti vai
norādīti papildinoši vai atšķirīgi līguma noteikumi, kas būtiski maina
piedāvājuma noteikumus, ir piedāvājuma noraidījums un jauns piedāvājums. 2.
Papildinošus vai atšķirīgus līguma noteikumus, kas
cita starpā attiecas uz cenu, samaksu, preču kvalitāti un daudzumu, piegādes vietu
un laiku, vienas puses atbildības apjomu pret otru pusi vai strīdu izskatīšanu,
uzskata par tādiem, kas būtiski maina piedāvājuma noteikumus. 3.
Atbilde, kurā izteikta skaidra piekrišana
piedāvājumam, ir piekrišana arī tad, ja tajā izteikti vai norādīti papildinoši
vai atšķirīgi līguma noteikumi, ar nosacījumu, ka tie būtiski nemaina
piedāvājuma noteikumus. Papildinošie vai atšķirīgie noteikumi tad kļūst par
līguma sastāvdaļu. 4.
Atbildi, kurā izteikti vai norādīti papildinoši vai
atšķirīgi līguma noteikumi, vienmēr uzskata par piedāvājuma noraidījumu, ja: a) piedāvājumā skaidri norādīts, ka
piekrišana iespējama tikai, pamatojoties uz piedāvājuma noteikumiem; b) piedāvātājs bez nepamatotas kavēšanās
iebilst pret papildinošajiem vai atšķirīgajiem noteikumiem; vai c) piedāvājuma adresāts piekrišanu izsaka ar
nosacījumu, ka piedāvātājs piekrīt papildinošajiem vai atšķirīgajiem
noteikumiem, un saprātīgā termiņā šādu piekrišanu nesaņem. 39. pants
Pretrunīgi līguma tipveida noteikumi 1.
Ja pušu starpā ir panākta vienošanās, bet
piedāvājums un piekrišana atsaucas uz pretrunīgiem līguma tipveida noteikumiem,
līgums tomēr ir noslēgts. Līguma tipveida noteikumi ir līguma sastāvdaļa tikai
tiktāl, ciktāl to būtība saskan. 2.
Neatkarīgi no 1. punkta, līgums nav noslēgts,
ja kāda no pusēm: a) ir iepriekš skaidri un citā, nevis līguma
tipveida noteikumu veidā, norādījusi, ka 1. punktā minētajā gadījumā tai
nav nolūka uzņemties saistības ar līgumu; vai b) bez nepamatotas kavēšanās paziņo otrai
pusei, ka tai nav šāda nolūka. 4. nodaļa Atteikuma
tiesības distances līgumos un ārpus uzņēmuma telpām noslēgtos līgumos starp
tirgotāju un patērētāju 40. pants
Atteikuma tiesības 1.
Patērētājam ir tiesības 42. pantā noteiktajā
termiņā, nepaziņojot par iemeslu un nesedzot nekādas izmaksas, izņemot
45. pantā paredzēto, atteikties no: a) distances līguma; b) ārpus uzņēmuma telpām noslēgta līguma, ar
nosacījumu, ka cena vai – ja vienlaikus noslēgti vairāki līgumi – līgumu kopējā
cena pārsniedz EUR 50 vai līdzvērtīgu summu valūtā, kādā noteikta attiecīgā
līguma cena līguma noslēgšanas brīdī. 2.
Šā panta 1. punktu nepiemēro līgumam, kas
noslēgts: a) izmantojot tirdzniecības automātu vai
automatizētas tirdzniecības telpas; b) pārtikas produktu, dzērienu un citu tādu
preču piegādei, kuras paredzētas tūlītējam patēriņam mājsaimniecībā un kuras
tirgotājs bieži un regulāri pats piegādā uz patērētāja mājām, dzīvesvietu vai
darbavietu; c) par tādu preču vai saistīto pakalpojumu
piegādi, kuru cena ir atkarīga no svārstībām finanšu tirgū, ko tirgotājs nevar
kontrolēt un kas var rasties atteikuma termiņā; d) par tādu preču vai digitālā satura
piegādi, ko izgatavo pēc patērētāja specifikācijām vai kas ir nepārprotami
personalizētas; e) par tādu preču piegādi, kuras var ātri
sabojāties vai kurām drīz beidzas derīguma termiņš; f) par tādu alkoholisku dzērienu piegādi,
par kuru cenu panākta vienošanās pirkuma līguma noslēgšanas laikā, bet kuru
piegādi var veikt tikai pēc 30 dienām no līguma noslēgšanas un kuru
patiesā vērtība ir cieši saistīta ar tirgus svārstībām, ko tirgotājs nevar
kontrolēt; g) par laikrakstu, periodisko izdevumu un
žurnālu piegādi, izņemot abonēšanas līgumus šādu publikāciju piegādei; h) publiskā izsolē; un i) par ēdināšanas vai atpūtas pakalpojumu
sniegšanu, kam paredzēts konkrēts datums vai izpildes termiņš. 3.
Šā panta 1. punktu nepiemēro šādās situācijās:
a) piegādātās preces bijušas aizzīmogotas,
patērētājs tās ir atvēris, un pēc tam tās nav piemērotas atdošanai atpakaļ
veselības aizsardzības vai higiēnas apsvērumu dēļ; b) piegādātās preces pēc piegādes savas
būtības dēļ ir neatgriezeniski sajaukušās ar citām lietām; c) piegādātās preces bija aizzīmogoti audio
vai video ieraksti vai datoru programmatūra, kas pēc piegādes ir atvērta; d) ar patērētāja iepriekš skaidri paustu
piekrišanu un patērētāja apliecinājumu, ka viņš zaudē atteikuma tiesības ir
sākta tāda digitālā satura piegāde, kas netiek piegādāts uz materiāla datu
nesēja; e) patērētājs ir īpaši prasījis, lai
tirgotājs viņu apmeklē, lai veiktu steidzamus remontdarbus vai apkopi. Ja
tirgotājs šāda apmeklējuma laikā sniedz saistītos pakalpojumus papildus tiem,
kurus patērētājs ir īpaši pieprasījis, vai piegādā preces, kas nav rezerves
daļas, kuras ir noteikti nepieciešamas, lai veiktu tehnisko apkopi vai
remontdarbus, atteikuma tiesības piemēro šiem papildu pakalpojumiem vai precēm. 4.
Ja patērētājs izteicis piedāvājumu, kura
pieņemšanas gadījumā tiktu noslēgts līgums, no kura viņam būtu tiesības
atteikties saskaņā ar šo nodaļu, tad patērētājs var atsaukt šo piedāvājumu pat
tad, ja tas citkārt būtu neatsaucams. 41. pants
Atteikuma tiesību izmantošana 1.
Patērētājs var izmantot atteikuma tiesības jebkurā
laikā pirms atteikuma termiņa beigām, kas noteikts 42. pantā. 2.
Patērētājs izmanto atteikuma tiesības ar paziņojumu
tirgotājam. Šajā nolūkā patērētājs var izmantot vai nu atteikuma veidlapas
paraugu, kas sniegts 2. papildinājumā, vai jebkuru citu nepārprotamu
izteikumu, kas pauž lēmumu atteikties. 3.
Ja tirgotājs patērētājam sniedz iespēju atteikties
elektroniski savā tirdzniecības tīmekļa vietnē un patērētājs šo iespēju
izmanto, tirgotājam ir pienākums bez kavēšanās nosūtīt patērētājam šāda
atteikuma saņemšanas apstiprinājumu uz pastāvīga informācijas nesēja. Tirgotājs
ir atbildīgs par šā pienākuma neievērošanas rezultātā otrai pusei radītiem
zaudējumiem. 4.
Paziņojums par atteikšanos ir iesniegts termiņā, ja
tas nosūtīts pirms atteikuma termiņa beigām. 5.
Patērētājam ir pienākums pierādīt, ka atteikuma
tiesības izmantotas saskaņā ar šo pantu. 42. pants
Atteikuma termiņš 1.
Atteikuma termiņš beidzas pēc četrpadsmit dienām: a) no dienas, kurā patērētājs pieņēmis preču
piegādi, ja līgums ir pirkuma līgums, ietverot tādu pirkuma līgumu, saskaņā ar
kuru pārdevējs piekrīt sniegt arī saistītos pakalpojumus; b) no dienas, kurā patērētājs pieņēmis
pēdējās vienības piegādi, ja līgums noslēgts par vairāku preču pirkumu, kuras
patērētājs pasūtījis vienā pasūtījumā un kuras tiek piegādātas atsevišķi,
ietverot tādu pirkuma līgumu, saskaņā ar kuru pārdevējs piekrīt sniegt arī
saistītos pakalpojumus; c) no dienas, kurā patērētājs pieņēmis
pēdējās partijas vai vienības piegādi, ja līgums noslēgts par tādu preču
pirkumu, kas sastāv no vairākām partijām vai vienībām, ietverot tādu pirkuma
līgumu, saskaņā ar kuru pārdevējs piekrīt sniegt arī saistītos pakalpojumus; d) no dienas, kurā patērētājs pieņēmis
pirmās vienības piegādi, ja līgums noslēgts par regulāru preču piegādi kādā
noteiktā laika posmā, ietverot tādu pirkuma līgumu, saskaņā ar kuru pārdevējs
piekrīt sniegt arī saistītos pakalpojumus; e) no līguma noslēgšanas dienas, ja tas ir
saistīto pakalpojumu līgums, kas noslēgts pēc preču piegādes; f) no dienas, kurā patērētājs pieņēmis
materiāla datu nesēja piegādi saskaņā ar a) punktu, ja līgums ir par
digitālā satura piegādi, ko piegādā uz materiāla informācijas nesēja; g) no līguma noslēgšanas dienas, ja digitālo
saturu nepiegādā uz materiāla datu nesēja. 2.
Ja tirgotājs nav sniedzis patērētājam
17. panta 1. punktā minēto informāciju, atteikuma termiņš beidzas: a) pēc viena gada no sākotnējā atteikuma
termiņa beigām, ko nosaka saskaņā ar 1. punktu; vai b) ja gada laikā kopš atteikuma termiņa
beigām, kas noteikts saskaņā ar 1. punktu, tirgotājs patērētājam sniedz
minēto informāciju, tad atteikuma termiņš beidzas pēc četrpadsmit dienām no
dienas, kurā patērētājs saņem šo informāciju. 43. pants
Atteikuma sekas Ar atteikumu izbeidzas abu pušu saistības saskaņā ar
līgumu: a) izpildīt līgumu; vai b) noslēgt līgumu gadījumos, kad
piedāvājumu izteicis patērētājs. 44. pants
Tirgotāja pienākumi atteikuma gadījumā 1.
Tirgotājs atmaksā visus maksājumus, ko viņš ir
saņēmis no patērētāja, tostarp attiecīgā gadījumā piegādes izdevumus, bez
nepamatotas kavēšanās un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā četrpadsmit dienu laikā
no dienas, kad tirgotājs saskaņā ar 41. pantu tika informēts par
patērētāja lēmumu atteikties no līguma. Tirgotājs minēto atmaksāšanu veic,
izmantojot tādu pašu maksāšanas līdzekli, kādu patērētājs izmantoja sākotnējam
darījumam, ja vien patērētājs nav skaidri piekritis citam maksāšanas līdzeklim,
ar nosacījumu, ka patērētājam atmaksāšanas rezultātā nerodas nekādi izdevumi. 2.
Neatkarīgi no 1. punkta, ja patērētājs ir
skaidri izvēlējies piegādes veidu, kas nav tirgotāja piedāvātais tobrīd
vislētākais standarta piegādes veids, tirgotājam nav jāatmaksā papildu
izmaksas. 3.
Preču pirkuma līguma gadījumā tirgotājs var apturēt
atmaksu, kamēr tas nav saņēmis atpakaļ preces vai patērētājs nav iesniedzis
pierādījumu par preču nosūtīšanu atpakaļ atkarībā no tā, kas notiek agrāk, ja
vien tirgotājs nav piedāvājis pats paņemt preces. 4.
Attiecībā uz ārpus uzņēmuma telpām noslēgtiem
līgumiem, ja preces ir piegādātas uz patērētāja mājām līguma noslēgšanas brīdī,
tirgotājs pats bez maksas paņem preces, ja preces to veida dēļ nevar vienkārši
nosūtīt atpakaļ pa pastu. 45. pants
Patērētāja pienākumi atteikuma gadījumā 1.
Patērētājs nosūta preces atpakaļ vai nodod tās
tirgotājam vai tirgotāja pilnvarotai personai bez nepamatotas kavēšanās un
jebkurā gadījumā ne vēlāk kā četrpadsmit dienu laikā no dienas, kurā patērētājs
saskaņā ar 41. pantu ir paziņojis tirgotājam par savu lēmumu atteikties no
līguma, ja vien tirgotājs nav piedāvājis pats paņemt preces. Šis termiņš ir
ievērots, ja patērētājs nosūta preces atpakaļ pirms četrpadsmit dienu termiņa
beigām. 2.
Patērētājam jāsedz tikai tiešās izmaksas par preču
atdošanu atpakaļ, izņemot gadījumus, kad tirgotājs ir piekritis tās segt, vai
ja tirgotājs nav informējis patērētāju, ka šīs izmaksas ir jāsedz viņam. 3.
Patērētājs ir atbildīgs par preču vērtības
samazināšanos tikai tad, ja tā izriet no preču izmantošanas citā veidā, kas nav
nepieciešams, lai pārliecinātos par preču būtību, īpašībām un darbību.
Patērētājs nav atbildīgs par preču vērtības samazināšanos, ja tirgotājs nav
sniedzis informāciju par atteikuma tiesībām saskaņā ar 17. panta
1. punktu. 4.
Neskarot 3. punkta noteikumus, patērētājam nav
pienākuma maksāt kompensāciju par šo preču izmantošanu atteikuma termiņa laikā. 5.
Ja patērētājs izmanto atteikuma tiesības pēc tam,
kad ir skaidri lūdzis sākt saistīto pakalpojumu sniegšanu pirms atteikuma
termiņa beigām, patērētājs maksā tirgotājam summu, kura salīdzinājumā ar pilnu
līguma izpildi ir proporcionāla tam, kas ir izpildīts līdz brīdim, kad
patērētājs informēja tirgotāju par atteikuma tiesību izmantošanu. Proporcionālo
summu, kas patērētājam jāmaksā tirgotājam, aprēķina, pamatojoties uz līgumā
noteikto kopējo cenu. Ja kopējā cena ir pārāk liela, proporcionālo summu
aprēķina, pamatojoties uz tirgus vērtību tam, kas ir izpildīts. 6.
Patērētājs neatbild par: a) atteikuma termiņā pilnībā vai daļēji
sniegto saistīto pakalpojumu izmaksām, ja i) tirgotājs nesniedza informāciju saskaņā ar
17. panta 1. un 3. punktu; vai ii) patērētājs nav skaidri pieprasījis, lai
izpilde sāktos pirms atteikuma termiņa beigām saskaņā ar 18. panta
2. punktu un 19. panta 6. punktu; b) pilnīgas vai daļējas tāda digitālā satura
piegādes izmaksām, kas netiek piegādāts uz materiāla datu nesēja, ja: i) patērētājs nav iepriekš devis skaidri paustu
piekrišanu sākt digitālā satura piegādi pirms 42. panta 1. punktā
minētā atteikuma termiņa beigām, ii) patērētājs, sniedzot piekrišanu,
neapstiprināja, ka zaudē atteikuma tiesības; vai iii) tirgotājs nesniedza apstiprinājumu saskaņā ar
18. panta 1. punktu un 19. panta 5. punktu. 7.
Izņemot šajā pantā paredzētos gadījumus,
patērētājs, izmantojot atteikuma tiesības, neuzņemas nekādu atbildību. 46. pants
Papildu līgumi 1.
Ja patērētājs izmanto atteikuma tiesības no
distances līguma vai ārpus uzņēmuma telpām noslēgta līguma saskaņā ar
41. līdz 45. pantu, visi papildu līgumi automātiski izbeidzas,
neradot izdevumus patērētājam, izņemot 2. un 3. punktā noteikto. Šā panta
nolūkos papildu līgums ir līgums, ar kuru patērētājs iegūst preces, digitālo
saturu vai saistītos pakalpojumus saistībā ar distances līgumu vai ārpus
uzņēmuma telpām noslēgtu līgumu, un šīs preces, digitālo saturu vai saistītos
pakalpojumus sniedz tirgotājs vai trešā persona, pamatojoties uz vienošanos
starp trešo personu un tirgotāju. 2.
Papildu līgumiem attiecīgi piemēro 43., 44 un
45. panta noteikumus tādā apmērā, ciktāl šos līgumus regulē Vienotie
Eiropas tirdzniecības noteikumi. 3.
Papildu līgumos, kurus neregulē Vienotie Eiropas
tirdzniecības noteikumi, pušu pienākumus atteikuma gadījumā regulē piemērojamie
tiesību akti. 47. pants
Imperatīvais raksturs Puses nevar par
ļaunu patērētājam atteikties no šīs nodaļas piemērošanas, paredzēt no tās
izņēmumus vai grozīt tās sekas. 5. nodaļa Gribas trūkumi 48. pants
Maldība 1.
Puse var atkāpties no līguma faktiskas vai
tiesiskas maldības dēļ, kas pastāvēja līguma noslēgšanas brīdī, ja: a) puse, ja nebūtu šīs maldības, nebūtu
noslēgusi šo līgumu vai būtu to darījusi tikai uz būtiski atšķirīgiem līguma
noteikumiem, un otra puse to zināja vai bija sagaidāms, ka tā zina; un b) otra puse: i) izraisīja šo maldību; ii) izraisīja līguma noslēgšanu maldības dēļ,
neievērojot pienākumu sniegt informāciju pirms līguma noslēgšanas saskaņā ar
2. nodaļas 1. līdz 4. iedaļu; iii) zināja par šo maldību vai bija sagaidāms, ka
tā zina, un izraisīja līguma noslēgšanu maldības dēļ, nenorādot uz svarīgu
informāciju, ar nosacījumu, ka saskaņā ar labu ticību un godprātību darījumos
pusei, kas zināja par maldību, bija uz to jānorāda; vai iv) pieļāva tādu pašu maldību. 2.
Puse nevar atkāpties no līguma maldības dēļ, ja
puse uzņēmusies vai šādos apstākļos tai būtu jāuzņemas risks par maldību. 3.
Neprecizitāti, izsakot vai nosūtot izteikumu,
uzskata par tās personas maldību, kas izteica vai nosūtīja izteikumu. 49. pants
Krāpšana 1.
Puse var atkāpties no līguma, ja otra puse panākusi
šā līguma noslēgšanu ar krāpnieciski maldinošu attēlojumu vārdos vai rīcībā vai
krāpniecisku tādas informācijas neatklāšanu, kāda šai pusei būtu jāatklāj
saskaņā ar labu ticību un godprātību darījumos vai pienākumu sniegt informāciju
pirms līguma noslēgšanas. 2.
Maldinošs attēlojums ir krāpniecisks, ja tas
veikts, zinot vai uzskatot, ka attēlojums ir nepatiess, vai bezatbildīgi
izturoties pret jautājumu, vai tas ir patiess vai nepatiess, nolūkā panākt, ka
saņēmējs pieļauj maldību. Neizpaušana ir krāpnieciska, ja ar nolūku tiek
veicināti apstākļi, lai persona, kurai šī informācija netiek izpausta, pieļautu
maldību. 3.
Nosakot to, vai laba ticība un godprātība darījumos
paredz, ka pusei jāatklāj konkrēta informācija, vērā jāņem visi apstākļi,
tostarp šādi: a) vai pusei bija īpašas padziļinātas
zināšanas; b) puses izdevumi attiecīgās informācijas
iegūšanai; c) cik viegli otra puse būtu varējusi iegūt
šo informāciju, izmantojot citus līdzekļus; d) informācijas būtība; e) informācijas acīmredzamā nozīme otrai
pusei; un f) līgumos, kuri noslēgti starp
tirgotājiem, laba komercprakse attiecīgajā situācijā. 50. pants
Draudi Puse var atkāpties no līguma, ja otra puse ir
panākusi līguma noslēgšanu, draudot ar nelikumīgu, tūlītēju un smagu kaitējumu
vai nelikumīgu rīcību. 51. pants
Negodīga izmantošana Puse var atkāpties no līguma, ja līguma
noslēgšanas laikā: a) šī puse bija atkarīga no otras puses
vai tai bija uz uzticību balstītas attiecības ar otru pusi, tā bija nonākusi
ekonomiskās grūtībās vai tai bija neatliekamas vajadzības, tā bija neapdomīga,
nekompetenta vai nepieredzējusi; un b) otra puse to zināja vai bija
sagaidāms, ka tā zina, un, ņemot vērā līguma apstākļus un mērķi, izmantoja
pirmās puses situāciju, gūstot pārmērīgu labumu vai negodīgas priekšrocības. 52. pants
Paziņojums par atkāpšanos 4.
Atkāpšanos īsteno, paziņojot par to otrai pusei. 5.
Paziņojums par atkāpšanos ir spēkā tikai tad, ja to
sniedz šādā termiņā pēc tam, kad puse, kas atkāpjas no līguma, uzzina par
attiecīgajiem apstākļiem vai kļūst spējīga brīvi rīkoties: a) sešu mēnešu laikā maldības gadījumā; un b) viena gada laikā krāpšanas, draudu vai
negodīgas izmantošanas gadījumā. 53. pants
Apstiprinājums Ja puse, kurai saskaņā ar šo nodaļu ir
tiesības atkāpties no līguma, skaidri vai netieši apstiprina līgumu pēc tam,
kad tā uzzina par attiecīgajiem apstākļiem vai kļūst spējīga brīvi rīkoties, tad
šī puse vairs nevar atkāpties no līguma. 54. pants
Atkāpšanās sekas 1.
Līgums, no kura var atkāpties, ir spēkā līdz
atkāpšanās brīdim, bet, līdzko ir notikusi atkāpšanās, tas retrospektīvi ir
spēkā neesošs no paša tā sākuma. 2.
Ja atkāpšanās pamatojums ietekmē tikai atsevišķus
līguma noteikumus, atkāpšanās attiecas tikai uz šiem noteikumiem, ja vien
pārējā līguma atstāšana spēkā nav nesaprātīga. 3.
Jautājumu par to, vai kādai pusei ir tiesības
pieprasīt atdot to, kas nodots vai piegādāts saskaņā ar spēkā neesošo līgumu,
vai tā ekvivalentu naudā, regulē 17. nodaļas noteikumi par atlīdzināšanu. 55. pants
Zaudējumu atlīdzināšana Pusei, kurai saskaņā ar šo nodaļu ir tiesības
atkāpties no līguma vai kurai bija šādas tiesības, pirms tās zuda termiņa
ierobežojuma vai apstiprinājuma dēļ, ir tiesības, neraugoties uz to, vai līgums
ir vai nav spēkā, saņemt zaudējumu atlīdzību no otras puses par maldības,
krāpšanas, draudu vai negodīgas izmantošanas rezultātā radītajiem zaudējumiem
ar nosacījumu, ka otra puse zināja par attiecīgajiem apstākļiem vai bija
sagaidāms, ka tā zina. 56. pants
Tiesību aizsardzības līdzekļu izslēgšana vai ierobežošana 1.
Nedrīkst tieši vai netieši izslēgt vai ierobežot
tiesību aizsardzības līdzekļus attiecībā uz krāpšanu, draudiem un negodīgu
izmantošanu. 2.
Attiecībās starp tirgotāju un patērētāju puses
nevar par ļaunu patērētājam tieši vai netieši izslēgt vai ierobežot tiesību
aizsardzības līdzekļus attiecībā uz maldību. 57. pants
Tiesību aizsardzības līdzekļa izvēle Puse, kurai saskaņā ar šo nodaļu ir tiesības
izmantot kādu tiesību aizsardzības līdzekli, apstākļos, kas šai pusei ļauj
izmantot kādu tiesību aizsardzības līdzekli attiecībā uz neizpildi, var
izmantot katru no šiem abiem tiesību aizsardzības līdzekļiem. III daļa Līgumā
ietvertā novērtēšana 6. nodaļa Interpretācija 58. pants
Līgumu interpretācijas vispārīgie noteikumi 1.
Līgumu interpretē saskaņā ar pušu kopīgo nodomu pat
tad, ja tas atšķiras no līgumā lietoto izteicienu parastās nozīmes. 2.
Ja vienas puses nolūks bija piešķirt kādam līgumā
lietotam izteicienam īpašu nozīmi, un līguma noslēgšanas laikā otrai pusei šis
nolūks bija zināms vai bija sagaidāms, ka tā zina par šo nolūku, izteicienu
interpretē saskaņā ar pirmās puses nolūku. 3.
Ja vien 1. un 2. punktā nav noteikts citādi,
līgumu interpretē saskaņā ar to nozīmi, ko tam piešķirtu saprātīga persona. 59. pants
Būtiski jautājumi Interpretējot līgumu, uzmanību jo īpaši var
pievērst šādiem jautājumiem: a) apstākļiem, kādos tas noslēgts,
ietverot sarunas pirms līguma slēgšanas, b) pušu rīcībai, arī tai, kas seko pēc
līguma noslēgšanas, c) interpretācijai, ko puses jau
sniegušas par izteicieniem, kas ir tādi paši vai līdzīgi līgumā izmantotajiem, d) paražām, ko puses tādā pašā
situācijā uzskatītu par vispārēji piemērojamām; e) pušu starpā iedibinātajai praksei, f) nozīmei, ko izteicieniem parasti
piešķir attiecīgajā jomā, g) līguma būtībai un mērķim, un h) labai ticībai un godprātībai
darījumos. 60. pants
Atsauce uz līgumu kopumā Līgumā lietotie izteicieni jāinterpretē, ņemot
vērā visu līgumu kopumā. 61. pants
Valodu redakciju atšķirības Ja līguma dokumentam ir divas vai vairākas
valodu redakcijas un neviena no tām nav noteikta par autentisku, valodu
redakciju atšķirību gadījumā priekšroku dod tai līguma redakcijai, kurā līgums
sākotnēji izstrādāts. 62. pants
Atsevišķi apspriestu līguma noteikumu pārākums Ciktāl pastāv pretruna, līguma noteikumiem, ko
puses ir atsevišķi apspriedušas, ir priekšroka pār tiem, kas nav atsevišķi
apspriesti 7. panta izpratnē. 63. pants
Priekšroka interpretācijai, saskaņā ar kuru līguma noteikumi paliek spēkā Interpretācijai, saskaņā ar kuru līguma
noteikumi paliek spēkā, dodama priekšroka pretstatā interpretācijai, kurai ir
pretējas sekas. 64. pants
Interpretācija par labu patērētājiem 1.
Ja līgumā starp tirgotāju un patērētāju ir šaubas
par kāda līguma noteikuma nozīmi, priekšroka ir patērētājam vislabvēlīgākai
interpretācijai, ja vien noteikumu līgumā nav iekļāvis pats patērētājs. 2.
Puses nevar par ļaunu patērētājam atteikties no šā
panta piemērošanas, paredzēt no tā izņēmumus vai grozīt tā sekas. 65. pants
Interpretācija par ļaunu tam, kas ierosinājis līguma noteikumu Ja līgumā, kam nav piemērojams 64. pants,
ir šaubas par tāda līguma noteikuma nozīmi, kas pušu starpā nav atsevišķi
apspriests 7. panta izpratnē, priekšroka ir interpretācijai par ļaunu tam,
kas ierosinājis šo noteikumu. 7. nodaļa Saturs
un sekas 66. pants
Līguma noteikumi Līguma noteikumi izriet no: a) pušu vienošanās, ievērojot Vienoto
Eiropas tirdzniecības noteikumu imperatīvos noteikumus; b) paražām vai prakses, kas saskaņā ar
67. pantu ir saistošas pusēm; c) Vienoto Eiropas tirdzniecības
noteikumu jebkuriem noteikumiem, kas piemērojami, ja puses nav vienojušās par
pretējo; un d) jebkura līguma noteikuma, ko
atvasina saskaņā ar 68. pantu. 67. pants
Paražas un prakse līgumos starp tirgotājiem 1.
Līgumos starp tirgotājiem puses saista paraža, par
kuru puses ir vienojušās, ka tā ir piemērojama, un prakse, kas iedibināta pušu
starpā. 2.
Puses saista paraža, ko tirgotāji, atrodoties tādā
pašā situācijā kā puses, uzskatītu par vispārēji piemērojamu. 3.
Paražas un prakse pusēm nav saistošas, ciktāl tās
ir pretrunā līguma noteikumiem, ko puses ir atsevišķi apspriedušas, vai Vienoto
Eiropas tirdzniecības noteikumu imperatīvajiem noteikumiem. 68. pants
Atvasināmi līguma noteikumi 1.
Ja nepieciešams izlemt jautājumu, ko skaidri
neregulē ne pušu vienošanās, ne paražas, ne prakse, ne arī Vienotie Eiropas
tirdzniecības noteikumi, var atvasināt līguma papildu noteikumu, jo īpaši ņemot
vērā: a) līguma būtību un mērķi, un b) apstākļus, kādos līgums noslēgts; un c) labu ticību un godprātību darījumos. 2.
Noteikumam, kas atvasināts saskaņā ar
1. punktu, cik vien iespējams jābūt tādam, lai īstenotu to, par ko
visticamāk attiecīgā gadījumā būtu vienojušās puses, ja tās būtu izskatījušas
šo jautājumu. 3.
Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja puses ar
nolūku ir atstājušas kādu jautājumu neregulētu, piekrītot, ka viena vai otra
puse attiecīgi uzņemsies risku. 69. pants
Līguma noteikumi, kas izriet no atsevišķiem izteikumiem pirms līguma
noslēgšanas 1.
Ja tirgotājs pirms līguma noslēgšanas otrai pusei
vai publiski izsakās par to, kas tam saskaņā ar līgumu jāpiegādā, šis izteikums
kļūst par līguma noteikumu, izņemot gadījumus, kad: a) otra puse, noslēdzot līgumu, zināja vai
bija sagaidāms, ka tā zina, ka izteikums ir kļūdains vai uz to nevar paļauties
kā uz līguma noteikumu citu iemeslu dēļ; vai b) izteikums nevarēja ietekmēt otras puses
lēmumu noslēgt līgumu. 2.
Šā panta 1. punktā tādas personas izteikumu,
kas iesaistīta tirgotāja reklāmas vai tirgvedības pasākumos, uzskata par
tirgotāja izteikumu. 3.
Ja otra puse ir patērētājs, tad 1. punktā
publisku izteikumu, ko sniedz ražotājs vai ražotāja vārdā, vai ko sniedz cita
persona, kas iesaistīta iepriekšēju darbību ķēdē, kas noved pie līguma
noslēgšanas, uzskata par tirgotāja izteikumu, izņemot, ja tirgotājs, noslēdzot
līgumu, nezināja un nebija sagaidāms, ka viņš zina, par šo izteikumu. 4.
Attiecībās starp tirgotāju un patērētāju puses
nevar par ļaunu patērētājam atteikties no šā panta piemērošanas, paredzēt no tā
izņēmumus vai grozīt tā sekas. 70. pants
Pienākums pievērst uzmanību līguma noteikumiem, kas nav atsevišķi apspriesti 1.
Ja līguma noteikumus līgumā iekļauj tikai viena
puse un tos atsevišķi neapspriež 7. panta izpratnē, tā var atsaukties uz
šiem noteikumiem pret otru pusi tikai tad, ja otra puse par tiem zināja vai ja
puse, kas tos ierosināja, saprātīgā veidā centās pievērst otras puses uzmanību
šiem noteikumiem pirms līguma noslēgšanas vai līguma noslēgšanas laikā. 2.
Šā panta izpratnē tirgotāja un patērētāja attiecībās
līguma noteikumiem nav pievērsta pietiekama patērētāja uzmanība, ja līguma
dokumentā tikai ietverta atsauce uz tiem, pat tad, ja patērētājs dokumentu
paraksta. 3.
Puses nevar atteikties no šā panta piemērošanas,
paredzēt no tā izņēmumus vai grozīt tā sekas. 71. pants
Papildu maksājumi līgumos starp tirgotāju un patērētāju 1.
Līgumā starp tirgotāju un patērētāju patērētājam
nav saistošs līguma noteikums, kas liek patērētājam veikt maksājumu papildus
noteiktajai atlīdzībai par tirgotāja galveno līgumsaistību, jo īpaši, ja
noteikums ir iekļauts līgumā, izmantojot iepriekš formulētas iespējas, kuras
patērētājam jānoraida, lai izvairītos no papildu maksājuma, izņemot gadījumu,
kad patērētājs ir īpaši piekritis šādam papildu maksājumam pirms līgums ir
kļuvis tam saistošs. Ja patērētājs ir veicis papildu maksājumu, patērētājs var
to atgūt. 2.
Puses nevar par ļaunu patērētājam atteikties no šā
panta piemērošanas, paredzēt no tā izņēmumus vai grozīt tā sekas. 72. pants
Apvienošanas klauzula 1.
Ja rakstiskā līgumā ir iekļauts noteikums, kas
paredz, ka šis dokuments pilnībā aptver visus līguma noteikumus (apvienošanas
klauzula), visus šajā dokumentā neietvertos iepriekšējos izteikumus,
apgalvojumus vai vienošanās neuzskata par līguma sastāvdaļām. 2.
Ja vien līgumā nav noteikts citādi, apvienošanas
klauzula neliedz pušu iepriekšējus izteikumus izmantot līguma interpretācijai. 3.
Līgumā starp tirgotāju un patērētāju patērētājam
apvienošanas klauzula nav saistoša. 4.
Puses nevar par ļaunu patērētājam atteikties no šā
panta piemērošanas, paredzēt no tā izņēmumus vai grozīt tā sekas. 73. pants
Cenas noteikšana Ja nav iespējams citādi noteikt cenu, ko
jāmaksā saskaņā ar līgumu, un nekas neliecina par pretējo, tad cena ir tā, ko
līguma slēgšanas laikā parasti maksā līdzīgos apstākļos, vai, ja šāda cena
nepastāv, saprātīga cena. 74. pants
Vienpusēji noteikumi 1.
Ja cena vai cits līguma noteikums ir jānosaka
vienai līguma pusei un šīs puses noteiktā cena vai noteikums ir ievērojami
nesaprātīgs, to aizstāj ar cenu, ko parasti maksā, vai noteikumu, ko parasti
izmanto līdzīgos apstākļos līguma noslēgšanas brīdī, vai, ja šāda cena vai
noteikums nav pieejami, ar saprātīgu cenu vai citu saprātīgu noteikumu. 2.
Puses nevar atteikties no šā panta piemērošanas,
paredzēt no tā izņēmumus vai grozīt tā sekas. 75. pants
Trešās puses noteikumi 1.
Ja cena vai cits līguma noteikums ir jānosaka
trešai pusei un tā nevar vai negrib to darīt, tiesa cenas vai noteikuma
noteikšanai var iecelt citu personu, ja vien tas nav pretrunā līguma
noteikumiem. 2.
Ja cena vai cits līguma noteikums ir jānosaka
trešai pusei un šīs puses noteiktā cena vai noteikums ir ievērojami
nesaprātīgs, to aizstāj ar cenu, ko parasti maksā, vai noteikumu, ko parasti
izmanto līdzīgos apstākļos līguma noslēgšanas brīdī, vai, ja šāda cena vai
noteikums nav pieejami, ar saprātīgu cenu vai citu saprātīgu noteikumu. 3.
Termins "tiesa" 1. punktā ietver arī
šķīrējtiesu. 4.
Attiecībās starp tirgotāju un patērētāju puses
nevar par ļaunu patērētājam atteikties no 2. punkta piemērošanas, paredzēt
no tā izņēmumus vai grozīt tā sekas. 76. Pants
Valoda Ja citādi nav iespējams noteikt valodu, kas
izmantojama saziņai saistībā ar līgumu vai no tā izrietošajām tiesībām un
pienākumiem, izmanto valodu, kura izmantota līguma noslēgšanai. 77. pants
Līgums uz nenoteiktu laiku 1.
Ja nepārtrauktas vai atkārtotas līgumisko pienākumu
izpildes gadījumā līgumā nav noteikts līgumisko attiecību beigu termiņš vai nav
paredzēts, ka to var izbeigt ar paziņojumu par izbeigšanu, ikviena puse var
izbeigt līgumu, par to iepriekš saprātīgā termiņā, kas nepārsniedz divus
mēnešus, paziņojot otrai pusei. 2.
Attiecībās starp tirgotāju un patērētāju puses
nevar par ļaunu patērētājam atteikties no šā panta piemērošanas, paredzēt no tā
izņēmumus vai grozīt tā sekas. 78. pants
Līguma noteikumi trešo pušu labā 1.
Līgumslēdzējas puses ar līgumu var piešķirt
tiesības trešai pusei. Noslēdzot līgumu, šī trešā puse var vēl nepastāvēt un
tai nav jābūt noteiktai, taču tai ir jābūt nosakāmai. 2.
Trešās puses tiesību būtību un saturu nosaka
līgumā. Tiesības var izpausties kā trešās personas atbildības izslēgšana vai
ierobežošana attiecībā pret kādu no līgumslēdzējām pusēm. 3.
Ja vienai līgumslēdzējai pusei saskaņā ar līgumu ir
pienākums kaut ko izpildīt par labu trešai personai, tad: a) trešai pusei ir tādas pašas tiesības uz
izpildi un tiesību aizsardzības līdzekļiem neizpildes gadījumā, kā tad, ja
līgumslēdzējai pusei būtu pienākums kaut ko izpildīt saskaņā ar līgumu, kas
noslēgts ar šo trešo pusi; un b) līgumslēdzēja puse, kurai ir pienākums,
var celt pret trešo pusi visas ierunas, ko tā varētu celt pret otru līguma
pusi. 4.
Trešā puse var noraidīt tai piešķirtās tiesības,
paziņojot par to vienai no līgumslēdzējām pusēm, ja to izdara pirms tā ir
skaidri vai netieši pieņēmusi piešķirtās tiesības. Šāda noraidījuma gadījumā
tiek uzskatīts, ka tiesības trešai pusei nekad nav bijušas. 5.
Līgumslēdzējas puses var izslēgt no līguma vai
grozīt līguma noteikumu, ar ko piešķir tiesības, ja to dara pirms kāda no pusēm
paziņo trešai pusei par tiesību piešķiršanu. 8. nodaļa Negodīgi
līguma noteikumi 1. iedaļa Vispārīgi noteikumi 79. pants
Negodīgu līguma noteikumu sekas 1.
Līguma noteikums, ko ierosina viena puse un kas ir
negodīgs saskaņā ar šīs nodaļas 2. un 3. iedaļas noteikumiem, otrai
pusei nav saistošs. 2.
Ja līgums var palikt spēkā esošs bez šī negodīgā
līguma noteikuma, tad pārējie līguma noteikumi paliek saistoši. 80. pants
Negodīguma novērtējuma nepiemērošana 1.
Šīs nodaļas 2. un 3. iedaļu nepiemēro līguma
noteikumiem, kas atspoguļo Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu noteikumus,
kas būtu piemērojami, ja jautājumu neregulētu līguma noteikumi. 2.
Šīs nodaļas 2. iedaļu nepiemēro līguma galvenā
priekšmeta definīcijai vai maksājamās cenas atbilstībai, ciktāl tirgotājs ir
ievērojis 82. pantā noteikto caurskatāmības pienākumu. 3.
Šīs nodaļas 3. iedaļu nepiemēro galvenā līguma
priekšmeta definīcijai vai maksājamās cenas atbilstībai. 81. pants
Imperatīvais raksturs Puses nevar atteikties no šīs nodaļas
piemērošanas, paredzēt no tās izņēmumus vai grozīt tās sekas. 2. iedaļa Negodīgi līguma noteikumi
līgumos starp tirgotāju un patērētāju 82. pants
Caurskatāmības pienākums līguma noteikumos, kas nav atsevišķi apspriesti Ja tirgotājs ierosina līguma noteikumus, kas
netiek atsevišķi apspriesti ar patērētāju 7. panta izpratnē, tam ir
pienākums nodrošināt, ka tie ir sagatavoti un paziņoti skaidrā un viegli
saprotamā valodā. 83. pants
Negodīguma nozīme līgumos starp tirgotāju un patērētāju 1.
Līgumā starp tirgotāju un patērētāju līguma
noteikums, ko ierosina tirgotājs un ko atsevišķi neapspriež 7. panta
izpratnē, ir negodīgs šīs iedaļas nolūkos, ja, pretēji prasībai pēc labas
ticības un godprātības darījumos, tas izraisa ievērojamu nelīdzsvarotību pušu
tiesībās un pienākumos, kas izriet no līguma, un tas notiek par sliktu
patērētājam. 2.
Novērtējot kāda līguma noteikuma negodīgumu šīs
iedaļas nolūkos, jāņem vērā šādi apstākļi: a) vai tirgotājs ir ievērojis 82. pantā
noteikto caurskatāmības pienākumu, b) kas pēc būtības saskaņā ar līgumu ir
jāizpilda; c) līguma noslēgšanas brīdī dominējošie
apstākļi; d) citi līguma noteikumi; un e) jebkāda cita līguma, no kā ir atkarīgs
šis līgums, noteikumi. 84. pants
Līguma noteikumi, kas vienmēr ir negodīgi Šīs iedaļas izpratnē līguma noteikums vienmēr
ir negodīgs, ja tā mērķis vai sekas ir: a) nepieļaut vai ierobežot tirgotāja
atbildību par to, ja tirgotāja vai kādas personas, kura darbojas tirgotāja
vārdā, rīcības vai nolaidības rezultātā iestājusies patērētāja nāve vai
patērētājs guvis miesas bojājumus; b) nepieļaut vai ierobežot tirgotāja
atbildību par tīši vai rupjas neuzmanības rezultātā patērētājam radītiem
zaudējumiem vai nodarītu kaitējumu; c) ierobežot tirgotāja pienākumu
attiecībā uz to, ka tam ir saistošas tā pilnvaroto pārstāvju uzņemtās
saistības, vai padarīt tā saistības atkarīgas no konkrēta nosacījuma, kura
izpilde ir atkarīga tikai no tirgotāja; d) nepieļaut vai kavēt patērētāja
tiesības iesniegt prasību tiesā vai izmantot kādu citu likumīgu tiesību
aizsardzības līdzekli jo īpaši, pieprasot patērētājam izskatīt strīdus tādā
strīdu izšķiršanas sistēmā, kas vispār nav paredzēta tiesību normās, ko piemēro
līgumiem starp tirgotāju un patērētāju; e) piešķirt ekskluzīvu jurisdikciju pār
visiem no līguma izrietošiem strīdiem tiesai tirgotāja mītnesvietā, ja vien
izvēlētā tiesa nav arī patērētāja mītnesvietas tiesa; f) piešķirt tirgotājam ekskluzīvas
tiesības noteikt, vai piegādātās preces, digitālais saturs vai sniegtie
saistītie pakalpojumi atbilst līgumam, vai piešķirt tirgotājam ekskluzīvas
tiesības interpretēt jebkuru līguma noteikumu; g) noteikt, ka līgums ir saistošs
patērētājam, bet tirgotājam tas nav saistošs; h) prasīt patērētājam līguma
izbeigšanai 8. panta izpratnē izmantot formālāku metodi, nekā tika
izmantota līguma noslēgšanai; i) noteikt tirgotājam īsāku termiņu
paziņošanai par līguma izbeigšanu, nekā patērētājam noteiktais termiņš; j) likt patērētājam maksāt par
faktiski nepiegādātām precēm un digitālo saturu vai nesniegtiem saistītiem
pakalpojumiem; k) noteikt, ka atsevišķi neapspriesti
līguma noteikumi 7. panta izpratnē prevalē vai tiem ir priekšroka
attiecībā pret atsevišķi apspriestiem līguma noteikumiem. 85. pants
Prezumpcija par līguma noteikumu negodīgumu Šīs iedaļas nolūkos prezumē, ka līguma
noteikums ir negodīgs, ja tā priekšmets vai sekas ir: a) ierobežot patērētājam pieejamos
pierādīšanas līdzekļus vai uzlikt patērētājam pierādīšanas pienākumu, kas
likumīgi būtu tirgotāja pienākums; b) neatbilstoši izslēgt vai ierobežot
patērētājam pieejamos tiesību aizsardzības līdzekļus pret tirgotāju vai trešo
pusi tirgotāja līgumisko saistību neizpildes gadījumā; c) neatbilstoši izslēgt vai ierobežot
tiesības izvirzīt pretprasības, kādas patērētājam varētu būt pret tirgotāju
saistībā ar patērētāja parādu tirgotājam; d) atļaut tirgotājam paturēt patērētāja
samaksāto naudu, ja pēdējais nolemj neslēgt līgumu vai nepildīt līguma saistības,
neparedzot iespēju patērētājam saņemt līdzvērtīgu kompensāciju no tirgotāja
pretējā situācijā; e) pieprasīt patērētājam, kurš nepilda
savas saistības saskaņā ar līgumu, maksāt neproporcionāli lielu summu kā
zaudējumu atlīdzību vai noteiktu maksu par saistību neizpildi; f) piešķirt tirgotājam tiesības
atteikties no līguma vai izbeigt to 8. panta izpratnē pēc saviem
ieskatiem, nepiešķirot tādas pašas tiesības patērētājam, vai piešķirt
tirgotājam tiesības paturēt naudu, kas samaksāta par vēl nesniegtiem saistītiem
pakalpojumiem, gadījumā, ja tirgotājs atsakās no līguma vai to izbeidz; g) piešķirt tirgotājam tiesības izbeigt
līgumu ar nenoteiktu darbības termiņu, par to nesniedzot paziņojumu samērīgā
termiņā, izņemot, ja šādai rīcībai ir nopietni iemesli; h) automātiski pagarināt līgumu ar
noteiktu darbības termiņu, ja vien patērētājs nenorāda citādi gadījumos, kad
līguma noteikumi paredz nesaprātīgi īsu paziņojuma sniegšanas termiņu; i) piešķirt tirgotājam tiesības
vienpusēji mainīt līguma noteikumus bez saprātīga, līgumā atrunāta iemesla; tas
neattiecas uz līguma noteikumiem, saskaņā ar kuriem tirgotājs patur tiesības
vienpusēji mainīt līguma ar nenoteiktu darbības termiņu noteikumus ar
nosacījumu, ka tirgotājam ir pienākums saprātīgā termiņā ar paziņojumu par to
informēt patērētāju un patērētājs var brīvi izbeigt līgumu un tam šajā sakarā
nerodas nekādas izmaksas; j) ļaut tirgotājam vienpusēji, bez saprātīga
iemesla mainīt piegādājamo preču, digitālā satura vai saistīto pakalpojumu
raksturojumu vai kādas citas izpildes īpašības; k) paredzēt, ka preču, digitālā satura
vai saistīto pakalpojumu cena jānosaka piegādes vai sniegšanas brīdī vai ļaut
tirgotājam palielināt šo cenu, nedodot patērētājam atteikuma tiesības, ja
palielinātā cena ir pārāk augsta, salīdzinot ar cenu, par kādu tika panākta
vienošanās, noslēdzot līgumu; tas neietekmē cenu indeksācijas klauzulas, ja tās
ir likumīgas, ar nosacījumu, ka ir sīki aprakstīta metode, saskaņā ar kuru
cenas var atšķirties; l) likt patērētājam izpildīt visas
savas saistības saskaņā ar līgumu, ja tirgotājs nepilda savas saistības; m) ļaut tirgotājam nodot savas līgumā
paredzētās tiesības un saistības bez patērētāja piekrišanas, izņemot, ja tās
tiek nodotas tirgotāja kontrolētam meitasuzņēmumam, vai apvienošanās vai līdzīga
likumīga sabiedrības darījuma rezultātā, un šāda nodošana, visticamāk,
neietekmēs patērētāja tiesības; n) atļaut tirgotājam gadījumā, ja tas,
kas ir pasūtīts, vairs nav pieejams, piegādāt ekvivalentus, patērētāju skaidri
neinformējot par šādu iespēju un par faktu, ka tirgotājs sedz patērētāja
saņemto lietu atdošanas izmaksas, ja patērētājs izmanto tiesības noraidīt
izpildi; o) ļaut tirgotājam noteikt nesaprātīgi ilgu
vai nepietiekami konkrētu piedāvājuma pieņemšanas vai noraidīšanas termiņu; p) ļaut tirgotājam saglabāt nesaprātīgi
ilgu vai nepietiekami konkrētu līgumā paredzēto saistību izpildes termiņu; q) neatbilstoši izslēgt vai ierobežot
patērētājam pieejamos tiesību aizsardzības līdzekļus pret tirgotāju vai
patērētājam pieejamās ierunas pret tirgotāja prasījumiem. r) pakļaut līgumā paredzēto tirgotāja
saistību izpildi vai citas patērētājam izdevīgas līguma sekas īpašām
formalitātēm, kas nav juridiski nepieciešamas un ir nesaprātīgas; s) pieprasīt no patērētāja pārāk lielu
priekšapmaksu vai pārmērīgas saistību izpildes garantijas; t) bez attaisnojoša iemesla neļaut
patērētājam iegādāties materiālus vai rezerves daļas no trešām pusēm; u) bez attaisnojoša iemesla sasaistīt
līgumu ar citu līgumu, kas noslēgts ar tirgotāju, tā meitasuzņēmumu vai trešo pusi
tādā veidā, kādu patērētājs nevar sagaidīt; v) uzlikt patērētājam pārmērīgu slogu,
lai varētu izbeigt līgumu ar nenoteiktu darbības termiņu; w) padarīt garāku nekā viens gads
sākotnējo līguma termiņu vai jebkuru atjaunošanas termiņu līgumam par preču, digitālā
satura vai saistīto pakalpojumu ilgstošu nodrošināšanu, izņemot, ja patērētājs
jebkurā laikā var izbeigt līgumu un izbeigšanas termiņš nav ilgāks par 30
dienām. 3. iedaļa Negodīgi līguma noteikumi
līgumos starp tirgotājiem 86. pants
„Negodīguma” nozīme līgumos starp tirgotājiem 1.
Šīs iedaļas nolūkos līguma noteikums līgumā starp
tirgotājiem ir negodīgs tikai tad, ja: a) tas ir daļa no atsevišķi neapspriestiem
noteikumiem 7. panta izpratnē; un b) tas pēc būtības ir tāds, ka tā
izmantošana ievērojami atkāpjas no labas komercprakses, pretēji labai ticībai
un godprātībai darījumos. 2.
Novērtējot kāda līguma noteikuma negodīgumu šīs
iedaļas nolūkos, jāņem vērā šādi apstākļi: a) kas pēc būtības saskaņā ar līgumu ir
jāizpilda; b) līguma noslēgšanas brīdī dominējošie
apstākļi; c) citi līguma noteikumi; un d) jebkāda cita līguma, no kā ir atkarīgs
šis līgums, noteikumi. IV daļa Pirkuma
līguma vai digitālā satura piegādes līguma pušu saistības un tiesību
aizsardzības līdzekļi 9. nodaļa Vispārīgi
noteikumi 87. pants
Neizpilde un būtiska neizpilde 1.
Saistības neizpilde ir jebkāda veida šīs saistības
nepildīšana, neraugoties uz to, vai šāda nepildīšana ir attaisnota vai ne, un
tā ietver: a) preču neiegādāšanu vai novēlotu piegādi, b) digitālā satura nepiegādāšanu vai
novēlotu piegādi, c) līgumam neatbilstošu preču piegādi, d) līgumam neatbilstoša digitālā satura
piegādi, e) cenas nesamaksu vai novēlotu samaksu; un f) cita veida līgumam neatbilstošu šķietamu
izpildi. 2.
Vienas puses saistību neizpilde ir būtiska, ja: a) tā ievērojami liedz otrai pusei to, ko
tai bija tiesības sagaidīt saskaņā ar līgumu, ja vien līguma noslēgšanas brīdī
saistības nepildošā puse neparedzēja šādu rezultātu vai nebija sagaidāms, ka tā
to varētu paredzēt; vai b) tai ir tāds raksturs, ka ir skaidrs, ka
nevar paļauties uz saistību neizpildījušās puses saistību izpildi nākotnē. 88. pants
Attaisnota neizpilde 1.
Puses saistību neizpilde ir attaisnota, ja to
izraisījis kāds šķērslis, kas nav šīs puses kontrolē un ja nebija sagaidāms, ka
šī puse būtu varējusi ņemt vērā šo šķērsli līguma noslēgšanas brīdī vai būtu
varējusi pārvarēt šo šķērsli vai tā sekas vai izvairīties no tām. 2.
Ja šķērslis ir tikai īslaicīgs, neizpilde ir
attaisnota laikā, kamēr pastāv šāds šķērslis. Tomēr, ja kavējums izraisa būtisku
neizpildi, tad otra puse var to interpretēt kā būtisku neizpildi. 3.
Pusei, kura nevar izpildīt savas saistības, ir
pienākums nodrošināt, ka paziņojums par šķērsli un tā ietekmi uz spēju izpildīt
saistības sasniedz otru pusi bez nepamatotas kavēšanās pēc tam, kad pirmā puse
ir uzzinājusi par šiem apstākļiem vai bija sagaidāms, ka tā ir uzzinājusi.
Otrai pusei ir tiesības uz zaudējumu atlīdzību, kas radušies šā pienākuma
pārkāpšanas rezultātā. 89. pants
Apstākļu maiņa 1.
Pusei jāpilda savas saistības pat tad, ja to
izpilde ir kļuvusi smagāka tādēļ, ka paaugstinājušās izpildes izmaksas vai
samazinājusies par to pretī saņemamā vērtība. Ja izpilde kļūst pārlieku grūta ārkārtējas
apstākļu maiņas dēļ, pusēm ir pienākums uzsākt sarunas ar mērķi pielāgot līgumu
vai to izbeigt. 2.
Ja pusēm neizdodas panākt vienošanos saprātīgā
termiņā, tad pēc jebkuras puses lūguma tiesa var: a) pielāgot līgumu, lai to padarītu
atbilstošu tam, par ko puses būtu saprātīgi vienojušās līguma slēgšanas brīdī,
ja tās būtu ņēmušas vērā šīs apstākļu izmaiņas; vai b) izbeigt līgumu 8. panta izpratnē
tiesas noteiktā datumā un saskaņā ar tās noteiktiem noteikumiem. 3.
Tikai šādos apstākļos piemēro 1. un 2. punktu: a) apstākļu izmaiņas notikušas pēc līguma
noslēgšanas; b) puse, kas atsaucas uz apstākļu maiņu nav
ņēmusi vērā šo apstākļu izmaiņu iespēju vai apjomu un nebija sagaidāms, ka tā
būtu varējusi to ņemt vērā; un c) cietusī puse nav uzņēmusies un nevar saprātīgi
uzskatīt, ka tā būtu uzņēmusies, šo apstākļu izmaiņu risku. 4.
Termins "tiesa" 2. un 3. punktā
ietver arī šķīrējtiesu. 90. pants
Noteikumu par samaksu un nepieņemtām precēm vai digitālo saturu paplašināta
piemērošana 1.
Ja nav noteikts citādi, 12. nodaļas noteikumus par
pircēja veikto cenas samaksu piemēro arī citiem maksājumiem, šos noteikumus atbilstoši
pielāgojot. 2.
Citos gadījumos, ja personas valdījumā ir atstātas
preces vai digitālais saturs tādēļ, ka cita persona nav izpildījusi savu
pienākumu tās savākt, piemēro 97. pantu ar atbilstošiem pielāgojumiem. 10. nodaļa Pārdevēja
saistības 1. iedaļa Vispārīgi noteikumi 91. pants
Pārdevēja galvenās saistības Preču pārdevēja vai digitālā satura
piegādātāja (šajā daļā saukts arī par "pārdevēju") pienākums ir: a) piegādāt preces vai digitālo saturu, b) nodot preču īpašumtiesības, ietverot
arī materiālo datu nesēju, uz kura piegādā digitālo saturu; c) nodrošināt, ka preces vai digitālais
saturs atbilst līgumam; d) nodrošināt, ka pircējam ir tiesības
izmantot digitālo saturu saskaņā ar līgumu; un e) piegādāt tādus dokumentus par precēm
vai digitālo saturu vai saistībā ar tiem, kādi var būt pieprasīti saskaņā ar
līgumu. 92. pants
Trešās puses izpilde 1.
Pārdevējs var uzticēt izpildi citai personai, ja
vien līguma noteikumos nav paredzēta pārdevēja personīga izpilde. 2.
Pārdevējs, kurš uztic izpildi citai personai,
joprojām ir atbildīgs par izpildi. 3.
Attiecībās starp tirgotāju un patērētāju puses
nevar par ļaunu patērētājam atteikties no 2. punkta piemērošanas, paredzēt
no tā izņēmumus vai grozīt tā sekas. 2. iedaļa Piegāde 93. pants
Piegādes vieta 1.
Ja piegādes vietu nevar noteikt citādi, tā ir: a) patērētāja dzīvesvieta līguma noslēgšanas
brīdī tāda pirkuma līguma vai digitālā satura piegādes līguma ar patērētāju
gadījumā, kas ir distances līgums vai ārpus uzņēmuma telpām noslēgts līgums,
vai kurā pārdevējs apņēmies nokārtot pārvadāšanu līdz pircējam; b) visos pārējos gadījumos: i) ja pirkuma līgums paredz, ka preces pārvadā
pārvadātājs vai vairāki pārvadātāji, pirmā pārvadātāja tuvākā savākšanas vieta;
ii) ja līgumā nav paredzēta pārvadāšana, pārdevēja
uzņēmējdarbības veikšanas vieta līguma noslēgšanas brīdī. 2.
Ja pārdevējam ir vairāk nekā viena uzņēmējdarbības
vieta, tad uzņēmējdarbības vieta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē ir
tā, kura ir visciešāk saistīta ar piegādes saistību. 94. pants
Piegādes veids 1.
Ja vien nav panākta citāda vienošanās, pārdevējs
izpilda piegādes pienākumu: a) nododot patērētājam preces vai digitālo
saturu faktiskā valdījumā vai kontrolē, tāda pirkuma līguma vai digitālā satura
piegādes līguma ar patērētāju gadījumā, kas ir distances līgums vai ārpus
uzņēmuma telpām noslēgts līgums, vai kurā pārdevējs apņēmies nokārtot
pārvadāšanu līdz pircējam; b) citos gadījumos, ja līgums paredz, ka
preces pārvadā pārvadātājs, nododot preces pirmajam pārvadātājam nodošanai
pircējam un nododot pircējam jebkuru dokumentu, kas nepieciešams, lai pircējs
varētu pārņemt preces no pārvadātāja, pie kura atrodas preces; vai c) gadījumos, kuri nav paredzēti a) vai
b) apakšpunktā, padarot pircējam pieejamas preces vai digitālo saturu,
vai, ja ir panākta vienošanās, ka pārdevējam tikai jāpiegādā dokumenti par
precēm, padarot pircējam pieejamus attiecīgos dokumentus. 2.
Šā panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā
jebkura atsauce uz patērētāju vai pircēju ietver trešo pusi, kas nav
pārvadātājs, ko saskaņā ar līgumu norāda patērētājs vai pircējs. 95. pants
Piegādes laiks 1.
Ja piegādes laiku nevar noteikt citādi, preces vai
digitālo saturu jāpiegādā bez nepamatotas kavēšanās pēc līguma noslēgšanas. 2.
Līgumos starp tirgotāju un patērētāju, ja vien
puses nav vienojušās citādi, tirgotājam jāpiegādā preces vai digitālais saturs
ne vēlāk kā 30 dienas pēc līguma noslēgšanas. 96. pants
Pārdevēja saistības attiecībā uz preču pārvadāšanu 1.
Ja līgums paredz, ka pārdevējam jānokārto preču
pārvadāšana, pārdevējam jānoslēdz tādi līgumi, kādi nepieciešami pārvadāšanai
uz noteiktu vietu ar apstākļiem atbilstošiem transportlīdzekļiem un saskaņā ar
parastajiem šāda transporta noteikumiem. 2.
Ja pārdevējs saskaņā ar līgumu nodod preces
pārvadātājam un ja preces nav skaidri identificētas kā saskaņā ar līgumu
piegādājamās preces ar marķējumu uz precēm, nosūtīšanas dokumentiem vai kā
citādi, pārdevējam jāpaziņo pircējam par nosūtīšanu, norādot šīs preces. 3.
Ja līgums nenosaka, ka pārdevējam jāapdrošina preču
pārvadāšana, pārdevējam pēc pircēja lūguma jāsniedz pircējam visa pieejamā
informācija, kas nepieciešama, lai pircējs varētu veikt šādu apdrošināšanu. 97. pants
Preces vai digitālais saturs, ko pircējs nepieņem 1.
Pārdevējam, kura valdījuma atstātas preces vai
digitālais saturs tādēļ, ka pircējs nav tās pieņēmis, kaut gan viņa pienākums
ir bijis tās pieņemt, jāveic saprātīgi pasākumi, lai tās aizsargātu un
saglabātu. 2.
Pārdevējs ir atbrīvots no piegādes pienākuma, ja
pārdevējs: a) uz saprātīgu noteikumu pamata nodod
preces trešai pusei glabāšanā līdz pircējs tās pieprasīs un par to paziņo
pircējam; vai b) pārdod preces vai digitālo saturu uz
saprātīgu noteikumu pamata pēc paziņošanas pircējam un neto ieņēmumus samaksā
pircējam. 3.
Pārdevējam ir tiesības saņemt saprātīgi radušos
izmaksu kompensāciju vai atvilkt tās no pārdošanas ieņēmumiem. 98. pants
Ietekme uz riska nodošanu Piegādes ietekmi uz riska nodošanu regulē 14.
nodaļa. 3. iedaļa Preču un digitālā satura
atbilstība 99. pants
Atbilstība līgumam 1.
Preces vai digitālais saturs atbilst līgumam, ja: a) ir līgumā noteiktajā daudzumā, kvalitātē
un saskaņā ar aprakstu; b) ir līgumā noteiktajā tarā vai iepakojumā;
un c) tiek piegādātas kopā ar līgumā
noteiktajiem piederumiem, uzstādīšanas vai citām instrukcijām. 2.
Preces vai digitālais saturs atbilst līgumam, ja
tās atbilst arī 100., 101. un 102. panta noteikumiem, izņemot, ja puses
vienojušās savādāk. 3.
Pirkuma līgumā ar patērētāju jebkura vienošanās,
kas atkāpjas no 100., 102. un 103. panta prasībām par ļaunu patērētājam, ir
spēkā tikai tad, ja līguma noslēgšanas brīdī patērētājs zināja par preču vai
digitālā satura specifisko stāvokli un pieņem preces kā atbilstošas līgumam tā
noslēgšanas brīdī. 4.
Pirkuma līgumā ar patērētāju puses nevar par ļaunu
patērētājam atteikties no 3. punkta piemērošanas, paredzēt no tā izņēmumus
vai grozīt tā sekas. 100. pants
Preču un digitālā satura atbilstības kritēriji Precēm vai digitālajam saturam: a) jābūt piemērotām jebkuram konkrētam
mērķim, kāds pārdevējam darīts zināms līguma noslēgšanas brīdī, izņemot, ja
apstākļi liecina par to, ka pircējs nav paļāvies vai nebija saprātīgi paļauties
uz pārdevēja prasmēm un vērtējumu; b) jābūt piemērotām mērķiem, kādiem
parasti tiktu lietotas tāda paša apraksta preces vai digitālais saturs; c) jāpiemīt tādu preču vai digitālā
satura īpašībām, ko pārdevējs izsniedzis pircējam kā paraugu vai modeli; d) jāatrodas tarā vai jābūt iepakotām
šādām precēm ierastā veidā, vai, ja šāda veida nav, saglabāšanai un
aizsargāšanai atbilstošā veidā; e) jābūt piegādātām kopā ar tādiem
piederumiem, uzstādīšanas vai citām instrukcijām, kādas pircējs var sagaidīt
saņemt; f) jābūt ar tādām īpašībām un
tehniskajām spējām, kādas norādītas jebkurā izteikumā pirms līguma noslēgšanas,
kas veido līguma noteikumu daļu, pamatojoties uz 69. pantu; un g) jābūt ar tādām īpašībām un tehniskajām
spējām, kādas pircējs var sagaidīt. Nosakot, ko pircējs var sagaidīt no
digitālā satura, jāņem vērā, vai digitālais saturs ir piegādāts par maksu. 101. pants
Nepareiza uzstādīšana pirkuma līgumā ar patērētāju 1.
Ja saskaņā ar pirkuma līgumu ar patērētāju piegādātās
preces vai digitālais saturs ir nepareizi uzstādītas, jebkuru no nepareizās
uzstādīšanas izrietošu neatbilstību uzskata par preču vai digitālā satura
neatbilstību, ja: a) preces vai digitālo saturu uzstādīja
pārdevējs vai pārdevējs uzņēmās par to atbildību; vai b) tika paredzēts, ka preces vai digitālo
saturu uzstādīs patērētājs, un nepareizā uzstādīšana notika nepietiekamu
uzstādīšanas instrukciju dēļ. 2.
Puses nevar par ļaunu patērētājam atteikties no šā
panta piemērošanas, paredzēt no tā izņēmumus vai grozīt tā sekas. 102. pants
Trešās puses tiesības vai prasījumi 1.
Precēm jābūt brīvām un digitālajam saturam jābūt
atbrīvotam no visām trešo personu tiesībām un tādiem prasījumiem, kas nav
acīmredzami nepamatoti. 2.
Attiecībā uz tiesībām vai prasījumiem, kas izriet
no intelektuālā īpašuma tiesībām, ievērojot 3. un 4. punktu, precēm jābūt
brīvām un digitālajam saturam jābūt atbrīvotam no visām trešo personu tiesībām
un tādiem prasījumiem, kas nav acīmredzami nepamatoti: a) saskaņā ar tās valsts tiesībām, kurā
preces vai digitālos saturu izmantos saskaņā ar līgumu vai, ja šādas vienošanās
nav, saskaņā ar pircēja uzņēmējdarbības vietas valsts tiesībām, vai līgumos
starp tirgotāju un patērētāju patērētāja dzīvesvietas valsts tiesībām, ko
patērētājs norādījis līguma noslēgšanas brīdī; un b) par ko pārdevējs zināja vai bija
sagaidāms, ka tas zina, līguma noslēgšanas brīdī. 3.
Līgumos starp uzņēmējiem 2. punktu nepiemēro,
ja pircējs līguma noslēgšanas brīdī zināja vai bija sagaidāms, ka tas zina, par
tiesībām vai prasījumiem, kas izriet no intelektuālā īpašuma tiesībām. 4.
Līgumos starp tirgotāju un patērētāju
2. punktu nepiemēro, ja patērētājs līguma noslēgšanas brīdī zināja par
tiesībām vai prasījumiem, kas izriet no intelektuālā īpašuma tiesībām. 5.
Līgumos starp tirgotāju un patērētāju puses nevar
par ļaunu patērētājam atteikties no šā panta piemērošanas, paredzēt no tā
izņēmumus vai grozīt tā sekas. 103. pants
Digitālā satura atbilstības ierobežojumi Digitālo saturu neuzskata par neatbilstīgu
līgumam tikai tāpēc vien, ka pēc līguma noslēgšanas ir kļuvis pieejams
atjaunots digitālais saturs. 104. pants
Pircēja informētība par neatbilstību līgumā starp tirgotājiem Līgumā starp tirgotājiem pārdevējs nav
atbildīgs par preču neatbilstību, ja līguma noslēgšanas brīdī pircējs zināja
vai tas nevarēja nezināt par šo neatbilstību. 105. pants
Atbilstības noteikšanas brīdis 1.
Pārdevējs ir atbildīgs par jebkuru neatbilstību,
kas pastāv riska nodošanas patērētājam brīdī saskaņā ar 14. nodaļu. 2.
Pirkuma līgumā ar patērētāju jebkuru neatbilstību,
kas kļūst acīmredzama sešu mēnešu laikā kopš riska nodošanas pircējam, uzskata
par tādu, kas pastāvējusi riska nodošanas brīdī, izņemot gadījumus, kad šāds
pieņēmums ir nesavienojams ar preču, digitālā satura vai neatbilstības
raksturu. 3.
Gadījumā, ko regulē 101. panta 1. punkta
a) apakšpunkts, jebkura atsauce šā panta 1. vai
2. punktā uz brīdi, kad risks tiek nodots pircējam, ir jāuzskata par
atsauci uz brīdi, kad ir pabeigta uzstādīšana. Gadījumā, ko regulē 101. panta
1. punkta b) apakšpunkts, jebkura atsauce uz brīdi, kad risks tiek nodots
pircējam, ir jāuzskata par atsauci uz brīdi, kad patērētājam bija saprātīgs
laiks uzstādīšanai. 4.
Ja tirgotājam digitālais saturs pēcāk ir
jāatjaunina, tirgotājam ir jānodrošina, ka digitālais saturs joprojām ir atbilstīgs
līgumam visu līguma darbības laiku. 5.
Līgumā starp tirgotāju un patērētāju puses nevar
par ļaunu patērētājam atteikties no šā panta piemērošanas, paredzēt no tā
izņēmumus vai grozīt tā sekas. 11. nodaļa Pircēja
tiesību aizsardzības līdzekļi 1. iedaļa Vispārīgi noteikumi 106. pants
Pircēja tiesību aizsardzības līdzekļu pārskats 1.
Ja pārdevējs nepilda savas saistības, pircējs var
izmantot jebkuru no šīm iespējām: a) pieprasīt izpildi, tostarp konkrētu
izpildi, preču vai digitālā satura remontu vai aizstāšanu saskaņā ar šīs
nodaļas 3. iedaļu; b) apturēt pats savu izpildi saskaņā ar šīs
nodaļas 4. iedaļu; c) izbeigt līgumu saskaņā ar šīs nodaļas
5. iedaļu un pieprasīt jebkuras jau samaksātas cenas atgriešanu saskaņā ar
17. nodaļu; d) samazināt cenu saskaņā ar šīs nodaļas
6. iedaļu; un e) prasīt zaudējumu atlīdzību saskaņā ar
16. nodaļu. 2.
Ja pircējs ir patērētājs: a) pircēja tiesības izmantot jebkuru tiesību
aizsardzības līdzekli, izņemot izpildes apturēšanu, ierobežo pārdevēja tiesības
novērst trūkumus, kas noteiktas šīs nodaļas 2. iedaļā; un b) pircēja tiesības atsaukties uz
neatbilstību ierobežo pārbaudes un paziņošanas prasības, kas noteiktas šīs
nodaļas 7. iedaļā. 3.
Ja pircējs ir patērētājs: a) pārdevēja tiesības novērst trūkumus
neierobežo pircēja tiesības; un b) šīs nodaļas 7. iedaļā noteiktās
pārbaudes un paziņošanas prasības nepiemēro. 4.
Ja pārdevēja neizpilde ir attaisnota, pircējs var
izmantot jebkuru no tiesību aizsardzības līdzekļiem, kas minēti 1. punktā,
izņemot izpildes pieprasīšanu un zaudējumu atlīdzību. 5.
Pircējs nevar izmantot nevienu no tiesību
aizsardzības līdzekļiem, kas minēti 1. punktā, ciktāl pircējs pats ir
izraisījis pārdevēja saistību neizpildi. 6.
Tiesību aizsardzības līdzekļus, kuri nav
nesavienojami, var apvienot. 107. pants
Tiesību aizsardzības līdzekļu ierobežojumi attiecībā uz digitālo saturu, ko
nepiegādā pret samaksu Ja digitālo saturu nepiegādā pret samaksu,
pircējs nevar izmantot 106. panta 1. punkta a) līdz
d) apakšpunktā minētos tiesību aizsardzības līdzekļus. Pircējs var tikai
prasīt zaudējumu atlīdzību saskaņā ar 106. panta 1. punkta
e) apakšpunktu par zaudējumiem vai kaitējumu, kas nodarīts pircēja
īpašumam, ietverot aparatūru, programmatūru un datus, piegādātā digitālā satura
neatbilstības dēļ, izņemot peļņas zudumu minētā kaitējuma rezultātā. 108. pants
Imperatīvais raksturs Līgumā starp tirgotāju un patērētāju puses
nevar par ļaunu patērētājam atteikties no šās nodaļas piemērošanas, paredzēt no
tā izņēmumus vai grozīt tā sekas pirms patērētājs ir vērsis tirgotāja uzmanību
uz neatbilstību. 2. iedaļa Pārdevēja tiesības
novērst trūkumus 109. pants
Pārdevēja tiesības novērst trūkumus 1.
Pārdevējs, kurš agri piedāvājis izpildi vai centies
izpildīt līgumu un kuram ir paziņots, ka izpilde neatbilst līgumam, var no
jauna mēģināt veikt atbilstīgu izpildi, ja to var izdarīt izpildei paredzētajā
termiņā. 2.
Gadījumos, kas nav paredzēti 1. punktā,
pārdevējs, kurš piedāvājis neatbilstīgu izpildi vai centies neatbilstīgi
izpildīt līgumu, bez nepamatotas kavēšanās pēc tam, kad ir saņēmis paziņojumu
par neatbilstību, var piedāvāt uz sava rēķina novērst trūkumus. 3.
Paziņojums par līguma izbeigšanu neizslēdz
piedāvājumu novērst trūkumus. 4.
Pircējs var noraidīt trūkumu novēršanas piedāvājumu
tikai tad, ja: a) trūkumus nevar novērst nekavējoties un
neradot būtiskas neērtības pircējam; b) pircējam ir iemesls uzskatīt, ka uz
pārdevēja turpmāku izpildi nevar paļauties; vai c) izpildes kavējums radītu būtisku saistību
neizpildi. 5.
Pārdevējam ir saprātīgs termiņš trūkumu novēršanai.
6.
Trūkumu novēršanas laikā pircējs var apturēt
izpildi, bet pircēja tiesības, kas ir nesavienojamas ar trūkumu novēršanai
nepieciešamā termiņa piešķiršanu pārdevējam, tiek atliktas līdz šā perioda
beigām. 7.
Neraugoties uz trūkumu novēršanu, pircējs saglabā
tiesības pieprasīt zaudējumu atlīdzību par kavējumu, kā arī par jebkādu trūkumu
novēršanas izraisītu vai nenovērstu kaitējumu. 3. iedaļa Izpildes pieprasīšana 110. pants
Pārdevēja saistību izpildes pieprasīšana 1.
Pircējam ir tiesības pieprasīt no pārdevēja
saistību izpildi. 2.
Pieprasāmā izpilde ietver līgumam neatbilstošas
izpildes novēršanu bez maksas. 3.
Izpildi nevar pieprasīt, ja: a) izpilde būtu neiespējama vai ir kļuvusi
nelikumīga; vai b) izpildes slogs vai izmaksas ir
neproporcionālas labumam, kādu iegūtu pircējs. 111. pants
Patērētāja izvēle starp remontu un aizstāšanu 1.
Ja pirkuma līgumā ar patērētāju tirgotājam ir
pieprasīts novērst neatbilstību saskaņā ar 110. panta 2. punktu,
patērētājs var izvēlēties starp remontu un aizstāšanu, ja vien izvēlētais
variants nav nelikumīgs vai neiespējams vai, tos salīdzinot, neuzliek
pārdevējam neproporcionālas izmaksas, ņemot vērā: a) preču vērtību, ja nebūtu neatbilstības; b) neatbilstības nozīmīgumu; un c) vai var izmantot alternatīvo tiesību
aizsardzības līdzekli, nesagādājot ievērojamas neērtības patērētājam. 2.
Ja patērētājs ir pieprasījis neatbilstības
novēršanu remonta vai aizstāšanas veidā saskaņā ar 1. punktu, patērētājs
var izmantot citus tiesību aizsardzības līdzekļus, tikai tad, ja tirgotājs nav
pabeidzis remontu vai aizstāšanu saprātīgā termiņā, kas nepārsniedz 30 dienas.
Taču patērētājs šajā laikā var apturēt savu izpildi. 112. pants
Aizstātas preces atgriešana 1.
Ja pārdevējs novērsis neatbilstību, aizstājot
preci, pārdevējam ir tiesības un pienākums uz sava rēķina pieņemt atpakaļ
aizstāto preci. 2.
Pircējam nav jāmaksā par aizstātās preces lietošanu
laikā pirms tās aizstāšanas. 4. iedaļa Pircēja saistību izpildes
apturēšana 113. pants
Tiesības apturēt izpildi 1.
Pircējam, kuram jāizpilda saistība vienlaikus ar
pārdevēja izpildi vai pēc tās, ir tiesības apturēt izpildi, līdz pārdevējs ir
piedāvājis vai īstenojis izpildi. 2.
Pircējs, kuram jāizpilda saistība pirms pārdevēja
izpildes un kurš pamatoti uzskata, ka tad, kad pārdevējam būs pienācis izpildes
laiks, no pārdevēja puses saistības netiks izpildītas, var apturēt izpildi,
kamēr turpina pastāvēt šis pamatotais pieņēmums. 3.
Izpilde, ko var apturēt saskaņā ar šo pantu, ir
visa saistību izpilde vai izpildes daļa tādā apmērā, kā to attaisno neizpilde.
Ja pārdevēja saistības jāizpilda atsevišķās daļās vai tās ir citādi sadalāmas,
pircējs var apturēt izpildi tikai attiecībā uz to saistību daļu, kas nav
izpildīta, ja vien pārdevēja neizpilde nav tāda, ka tā attaisno visas izpildes
apturēšanu no pircēja puses. 5. iedaļa Līguma izbeigšana 114. pants
Līguma izbeigšana neizpildes dēļ 1.
Pircējs var izbeigt līgumu 8. panta izpratnē,
ja pārdevēja neizpilde saskaņā ar līgumu ir būtiska 87. panta
2. punkta izpratnē. 2.
Ja neizpilde pirkuma līgumā ar patērētāju un
digitālā satura piegādes līgumu starp tirgotāju un patērētāju radusies tādēļ,
ka preces neatbilst līgumam, patērētājs var izbeigt līgumu, ja vien šī
neatbilstība nav nenozīmīga. 115. pants
Līguma izbeigšana piegādes kavējuma dēļ pēc paziņojuma, kurā noteikts
papildu laiks izpildei 1.
Pircējs var izbeigt līgumu tādas piegādes kavēšanas
gadījumā, kas pati par sevi nav būtiska, ja pircējs nosūta paziņojumu, nosakot
saprātīgu papildu termiņu izpildei un pārdevējs šajā termiņā neveic izpildi. 2.
Papildu termiņu, kas minēts 1. punktā, uzskata
par saprātīgu, ja pārdevējs bez nepamatotas kavēšanās pret to neiebilst. 3.
Ja paziņojumā paredzēta automātiska līguma
izbeigšana gadījumā, ja pārdevējs neveic izpildi paziņojumā noteiktajā termiņā,
tad līguma izbeigšana stājas spēkā pēc šā termiņa bez papildu paziņojuma. 116. pants
Līguma izbeigšana paredzamas neizpildes dēļ Pircējs var izbeigt līgumu pirms izpildei
paredzētā termiņa, ja pārdevējs ir paziņojis vai kā citādi ir skaidrs, ka
saistības netiks izpildītas, un ja šī saistību neizpilde attaisno līguma
izbeigšanu. 117. pants
Līguma izbeigšanas tiesību apjoms 1.
Ja pārdevēja saistību izpilde saskaņā ar līgumu ir
noteikta atsevišķās daļās vai ir kā citādi dalāma, tad, ja ir pamats saskaņa ar
šo iedaļu izbeigt līguma daļu, kurai var proporcionāli noteikt cenas daļu,
pircējs var izbeigt līgumu tikai attiecībā uz šo daļu. 2.
Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja no pircēja
nav sagaidāms, ka tas varētu pieņemt pārējo daļu izpildi, vai saistību
neizpilde ir tāda, ka tā attaisno visa līguma izbeigšanu. 3.
Ja pārdevēja saistības saskaņā ar līgumu nav
dalāmas vai tām nevar proporcionāli noteikt cenas daļu, pircējs var izbeigt
līgumu tikai tad, ja neizpilde attaisno līguma izbeigšanu kopumā. 118. pants
Paziņojums par līguma izbeigšanu Saskaņā ar šo iedaļu līguma izbeigšanas
tiesības izmanto, par to nosūtot paziņojumu pārdevējam. 119. pants
Līguma izbeigšanas tiesību zaudēšana 1.
Pircējs zaudē tiesības izbeigt līgumu saskaņā ar šo
iedaļu, ja paziņojums par līguma izbeigšanu nav nosūtīts saprātīgā termiņā kopš
šo tiesību rašanās vai no brīža, kad pircējs uzzināja par saistību neizpildi
vai bija sagaidāms, ka tas ir uzzinājis, atkarībā no tā, kurš no minētajiem
apstākļiem ir vēlāk. 2.
Šā panta 1. punktu nepiemēro: a) ja pircējs ir patērētājs; vai b) izpilde vispār nav piedāvāta. 6. iedaļa Cenas samazināšana 120. pants
Tiesības samazināt cenu 1.
Pircējs, kas pieņem līgumam neatbilstošu izpildi,
var samazināt cenu. Cenas samazinājumam jābūt proporcionāli atbilstošam
izpildes rezultātā saņemtās vērtības samazinājumam izpildes brīdī, salīdzinot
ar vērtību, kas būtu saņemta atbilstošas izpildes gadījumā. 2.
Pircējs, kuram ir tiesības samazināt cenu saskaņā
ar 1. punktu un kurš jau ir samaksājis summu, kas pārsniedz samazināto
cenu, var atgūt šo pārmaksāto starpību no pārdevēja. 3.
Pircējs, kurš samazina cenu, nevar pieprasīt arī
atlīdzību par zaudējumiem, kas ir kompensēti ar cenas samazinājumu, bet saglabā
tiesības uz zaudējumu atlīdzību par jebkādiem turpmāk ciestiem zaudējumiem. 7. iedaļa Pārbaudes un paziņošanas
prasības līgumā starp tirgotājiem 121. pants
Preču pārbaude līgumos starp tirgotājiem 1.
Līgumā starp tirgotājiem ir sagaidāms, ka pircējs
pārbauda preces vai liek tās pārbaudīt tik īsā termiņā, cik vien var uzskatīt
par saprātīgu un kas nepārsniedz 14 dienas no preču vai digitālā satura
piegādes vai saistītā pakalpojuma sniegšanas. 2.
Ja līgumā paredzēta preču pārvadāšana, pārbaudi var
atlikt līdz brīdim, kad preces nogādātas galamērķī. 3.
Ja preces tiek novirzītas tranzītā vai pircējs tās
nosūtījis tālāk pirms pircējam bijusi saprātīga iespēja tās pārbaudīt un līguma
noslēgšanas laikā pārdevējs zināja par šādas novirzīšanas vai tālākas
nosūtīšanas iespēju vai bija sagaidāms, ka tas zina, tad pārbaudi var atlikt
līdz brīdim, kad preces nogādātas jaunajā galamērķī. 122. pants
Prasība paziņot par neatbilstību pirkuma līgumos starp tirgotājiem 1.
Līgumā starp tirgotājiem pircējs nevar atsaukties
uz neatbilstību, ja pircējs saprātīgā termiņā nenosūta pārdevējam paziņojumu,
precizējot neatbilstības raksturu. Termiņu sāk skaitīt, kad ir piegādātas preces vai
kad pircējs atklāj neatbilstību vai ir sagaidāms, ka tas to ir atklājis,
atkarībā no tā, kurš apstāklis ir vēlāk. 2.
Pircējs zaudē tiesības atsaukties uz neatbilstību,
ja pircējs pārdevējam nepaziņo par neatbilstību divu gadu laikā kopš brīža, kad
preces faktiski nodotas pircējam saskaņā ar līgumu. 3.
Ja puses ir vienojušās, ka precēm jāsaglabā
atbilstība kādam konkrētam mērķim vai to parastajam mērķim kāda noteikta
termiņa laikā, tad paziņojuma nosūtīšanas termiņš saskaņā ar 2. punktu
nebeidzas pirms šā noteiktā termiņa beigām. 4.
Attiecībā uz 102. pantā minētajiem trešās
puses prasījumiem vai tiesībām 2. punktu nepiemēro. 5.
Pircējam nav jāpaziņo pārdevējam par to, ka nav
piegādātas visas preces, ja pircējam ir iemesls uzskatīt, ka atlikušās preces
tiks piegādātas. 6.
Pārdevējam nav tiesību atsaukties uz šo pantu, ja
neatbilstība ir saistīta ar faktiem, par kuriem pārdevējs zināja, vai bija
sagaidāms, ka tas zina, un kurus pārdevējs pircējam nav atklājis. 12. nodaļa Pircēja
saistības 1. iedaļa Vispārīgi noteikumi 123. pants
Pircēja galvenās saistības 1.
Pircējam: a) jāmaksā cena; b) jāpieņem preču vai digitālā satura
piegāde; un c) jāpārņem dokumenti par precēm vai
saistībā ar tām vai dokumenti saistībā ar digitālo saturu, kā tas pieprasīts
līgumā. 2.
Līgumiem par digitālā satura piegādi nepiemēro
1. punkta a) apakšpunktu, ja digitālo saturu nepiegādā pret cenas
samaksu. 2. iedaļa Cenas samaksa 124. pants
Samaksas līdzekļi 1.
Samaksu veic ar līgumā norādītiem maksāšanas
līdzekļiem vai, ja šādas norādes nav, ar maksāšanas līdzekļiem, ko parasti
izmanto darījumos maksājuma izdarīšanas vietā, ņemot vērā darījuma raksturu. 2.
Uzskata, ka pārdevējs, kurš pieņem čeku vai citu
maksājuma rīkojumu, vai maksājuma solījumu, to dara tikai ar nosacījumu, ka tas
tiks nomaksāts. Pārdevējs var piespiedu kārtā prasīt izpildīt sākotnējo maksāšanas
saistību, ja rīkojums vai solījums nav izpildīts. 3.
Pircēja sākotnējā saistība izbeidzas, ja pārdevējs
pieņem maksājuma solījumu no trešās puses, ar ko pārdevējam ir jau iepriekš
pastāvoša vienošanās, ka pārdevējs pieņem šīs trešās puses solījumu kā maksāšanas
līdzekli. 4.
Līgumā starp tirgotāju un patērētāju patērētājs
neatbild attiecībā uz konkrēta maksājuma līdzekļa izmatošanu par nodevām, kuru
apmērs pārsniedz tirgotāja izdevumus saistībā ar šo maksājumu līdzekļu
izmantošanu. 125. pants
Samaksas vieta 1.
Ja maksāšanas vietu nevar noteikt citādi, tad tā ir
pārdevēja uzņēmējdarbības vieta līguma noslēgšanas brīdī. 2.
Ja pārdevējam ir vairākas uzņēmējdarbības vietas,
tad samaksas vieta ir tā pārdevēja uzņēmējdarbības vieta, kura ir visciešāk
saistīta ar maksāšanas saistību. 126. pants
Samaksas termiņš 1.
Cenas samaksas termiņš ir piegādes brīdī. 2.
Pārdevējs var noraidīt piedāvājumu veikt samaksu
pirms maksājuma termiņa, ja tam ir likumīga interese tā rīkoties. 127. pants
Trešās puses maksājums 1.
Pircējs var uzticēt samaksas veikšanu citai
personai. Pircējs, kurš uztic samaksas veikšanu citai personai, paliek
atbildīgs par samaksu. 2.
Pārdevējs nevar noraidīt trešās puses maksājumu,
ja: a) trešā puse rīkojas ar pircēja piekrišanu;
vai b) trešai pusei ir likumīga interese maksāt
un pircējs nav samaksājis vai ir skaidrs, ka pircējs nemaksās samaksas termiņā.
3.
Trešās puses maksājums, kas ir saskaņā ar 1. vai 2.
punktu, atbrīvo pircēju no atbildības pret pārdevēju. 4.
Ja pārdevējs pieņem trešās puses maksājumu
apstākļos, kuri nav paredzēti 1. vai 2. punktā, pircējs ir atbrīvots no
atbildības pret pārdevēju, bet pārdevējs ir atbildīgs par visiem zaudējumiem,
ko pircējam radījusi šāda pieņemšana. 128. pants
Maksājuma attiecināšana 1.
Ja pircējam jāveic vairāki maksājumi pārdevējam un veiktais
maksājums nav pietiekams visu šo maksājumu segšanai, pircējs var apmaksas laikā
paziņot pārdevējam par saistību, uz kuru šis maksājums jāattiecina. 2.
Ja pircējs nepaziņo saskaņā ar 1. punktu, tad
pārdevējs, saprātīgā termiņā paziņojot pircējam, var attiecināt izpildi uz
vienu no saistībām. 3.
Attiecināšana saskaņā ar 2. punktu nav spēkā, ja tā
veikta saistībai, kam vēl nav pienācis samaksas termiņš vai par kuru ir strīds. 4.
Ja neviena puse nav veikusi spēkā esošu
attiecināšana, tad maksājumu attiecina uz to saistību, kas atbilst vienam no
šādiem kritērijiem, ievērojot norādīto secību: a) saistībai ir pienācis samaksas termiņš
vai tā ir pirmā, kurai pienāks termiņš; b) pārdevējam par šo saistību nav
nodrošinājuma vai ir vismazākais nodrošinājums; c) saistība pircējam ir visapgrūtinošākā; d) saistība, kas radās pirmā. Ja neviens no šiem kritērijiem nav piemērojams,
maksājumu proporcionāli attiecina uz visām saistībām. 5.
Maksājumu var attiecināt saskaņā ar 2., 3. vai 4.
punktu uz saistību, kura nav izpildāma noilguma dēļ tikai tad, ja nav citu
saistību, uz ko maksājumu varētu attiecināt saskaņā ar šiem punktiem. 6.
Attiecībā uz ikkatru saistību pircēja veikts
maksājums, pirmkārt, jāattiecina uz izmaksām, otrkārt, uz procentu maksājumu,
un, treškārt, uz pamatsummu, ja vien pārdevējs neveic citādu sadali. 3. iedaļa Piegādes pieņemšana 129. pants
Piegādes pieņemšana Pircējs izpilda piegādes pieņemšanas saistību: a) veicot visas darbības, kādas
varētu būt sagaidāmas, lai pārdevējam ļautu izpildīt piegādi; un b) pieņemot preces vai dokumentus
par precēm vai digitālo saturu, kā tas paredzēts līgumā. 130. pants
Piegāde pirms termiņa un piegāde nepareizā daudzumā 1.
Ja pārdevējs piegādā preces vai digitālo saturu
pirms noteiktā termiņa, pircējam jāpieņem piegāde, izņemot, ja pircējam ir
likumīga interese atteikties pieņemt piegādi. 2.
Ja pārdevējs piegādā preces vai digitālo saturu
mazākā daudzumā, nekā paredzēts līgumā, pircējam jāpieņem piegāde izņemot, ja
pircējam ir likumīga interese atteikties pieņemt piegādi. 3.
Ja pārdevējs piegādā preces vai digitālo saturu
lielākā daudzumā, nekā paredzēts līgumā, pircējs var paturēt vai atteikties
pieņemt lieko daudzumu. 4.
Ja pircējs patur lieko daudzumu, uzskata, ka tas ir
piegādāts saskaņā ar līgumu, un par to jāsamaksā pēc līgumā noteiktās likmes. 5.
Pirkuma līgumā ar patērētāju 4. punktu
nepiemēro, ja pircējs pamatoti uzskata, ka pārdevējs ir piegādājis lieko
daudzumu ar nolūku, nevis kļūdas pēc, zinot, ka tas nav bijis pasūtīts. 6.
Šo pantu nepiemēro līgumiem par digitālā satura
piegādi, ja digitālo saturu nepiegādā pret cenas samaksu. 13. nodaļa Pārdevēja
tiesību aizsardzības līdzekļi 1. iedaļa Vispārīgi noteikumi 131. pants
Pārdevēja tiesību aizsardzības līdzekļu pārskats 1.
Ja pircējs nepilda savas saistības, pārdevējs var
izmantot jebkuru no šīm iespējām: a) pieprasīt izpildi saskaņā ar šīs nodaļas
2. iedaļu; b) apturēt pats savu izpildi saskaņā ar šīs
nodaļas 3. iedaļu; c) izbeigt līgumu saskaņā ar šīs nodaļas
4. iedaļu; un d) pieprasīt procentus no cenas vai
zaudējumu atlīdzību saskaņā ar 16. nodaļu. 2.
Ja pircēja neizpilde ir attaisnota, pārdevējs var
izmantot jebkuru no tiesību aizsardzības līdzekļiem, kas minēti 1. punktā,
izņemot izpildes pieprasīšanu un zaudējumu atlīdzību. 3.
Pārdevējs nevar izmantot nevienu no tiesību
aizsardzības līdzekļiem, kas minēti 1. punktā, ciktāl pārdevējs pats ir
izraisījis pircēja saistību neizpildi. 4.
Tiesību aizsardzības līdzekļus, kuri nav
nesavienojami, var apvienot. 2. iedaļa Izpildes pieprasīšana 132. pants
Pircēja saistību izpildes pieprasīšana 1.
Pārdevējam ir tiesības saņemt cenas samaksu, kad ir
pienācis samaksas termiņš, un pieprasīt jebkuras citas pircēja saistības
izpildi. 2.
Ja pircējs vēl nav pieņēmis preces vai digitālo
saturu un ir skaidrs, ka pircējs nevēlēsies saņemt saistību izpildi, pārdevējs
tomēr var pieprasīt pircējam pieņemt piegādi un var pieprasīt cenas samaksu,
izņemot gadījumus, kad pārdevējs varētu veikt saprātīgu aizstājošu darījumu bez
īpašām pūlēm vai izmaksām. 3. iedaļa Pārdevēja saistību
izpildes apturēšana 133. pants
Tiesības apturēt izpildi 1.
Pārdevējam, kuram jāizpilda saistība vienlaikus ar
pircēja izpildi vai pēc tās, ir tiesības apturēt izpildi, līdz pircējs ir
piedāvājis vai īstenojis izpildi. 2.
Pārdevējs, kuram jāizpilda saistība pirms pircēja
izpildes un kurš pamatoti uzskata, ka tad, kad pircējam būs pienācis izpildes
laiks, no pircēja puses saistības netiks izpildītas, var apturēt izpildi, kamēr
turpina pastāvēt šis pamatotais pieņēmums. Tomēr izpildes apturēšanas tiesības
tiek zaudētas, ja pircējs sniedz atbilstošu pienācīgas izpildes garantiju vai
iesniedz atbilstošu nodrošinājumu. 3.
Izpilde, ko var apturēt saskaņā ar šo pantu, ir
visa saistību izpilde vai izpildes daļa tādā apmērā, kā to attaisno neizpilde.
Ja pircēja saistības jāizpilda atsevišķās daļās vai tās ir citādi sadalāmas,
pārdevējs var apturēt izpildi tikai attiecībā uz to saistību daļu, kas nav
izpildīta, ja vien pircēja neizpilde nav tāda, ka tā attaisno visas izpildes
apturēšanu no pārdevēja puses. 4. iedaļa Līguma izbeigšana 134. pants
Līguma izbeigšana būtiskas neizpildes dēļ Pārdevējs var izbeigt līgumu 8. panta
izpratnē, ja pircēja neizpilde saskaņā ar līgumu ir būtiska 87. panta
2. punkta izpratnē. 135. pants
Līguma izbeigšana kavējuma dēļ pēc paziņojuma, kurā noteikts papildu laiks
izpildei 1.
Pārdevējs var izbeigt līgumu tādas izpildes
kavēšanas gadījumā, kas pati par sevi nav būtiska, ja pārdevējs nosūta
paziņojumu, nosakot saprātīgu papildu termiņu izpildei, un pircējs šajā termiņā
saistības neizpilda. 2.
Termiņu uzskata par saprātīgu, ja pircējs bez
nepamatotas kavēšanās pret to neiebilst. Attiecībās starp tirgotāju un
patērētāju papildu termiņš izpildei nebeidzas ātrāk par 30 dienu termiņu,
kas minēts 167. panta 2. punktā. 3.
Ja paziņojumā paredzēta automātiska līguma
izbeigšana gadījumā, ja pircējs neveic izpildi paziņojumā noteiktajā termiņā,
tad līguma izbeigšana stājas spēkā pēc šā termiņa bez papildu paziņojuma. 4.
Pirkuma līgumā ar patērētāju puses nevar par ļaunu
patērētājam atteikties no šā panta piemērošanas, paredzēt no tā izņēmumus vai
grozīt tā sekas. 136. pants
Līguma izbeigšana paredzamas neizpildes dēļ Pārdevējs var izbeigt līgumu pirms izpildei
paredzētā termiņa, ja pircējs ir paziņojis vai kā citādi ir skaidrs, ka
saistības netiks izpildītas, un ja šī neizpilde ir uzskatāma par būtisku. 137. pants
Līguma izbeigšanas tiesību apjoms 1. Ja pārdevēja saistību izpilde saskaņā ar
līgumu ir noteikta atsevišķās daļās vai ir kā citādi dalāma, tad, ja ir pamats
saskaņā ar šo iedaļu izbeigt līguma daļu, kura atbilst nodalāmai pircēja
saistību daļai, pircējs var izbeigt līgumu tikai attiecībā uz šo daļu. 2. Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja
saistību neizpilde ir būtiska attiecībā uz visu līgumu kopumā. 3. Ja pircēja saistības saskaņā ar līgumu nav
izpildāmas atsevišķās daļās, pārdevējs var izbeigt līgumu tikai tad, ja
neizpilde ir būtiska attiecībā uz visu līgumu kopumā. 138. pants
Paziņojums par līguma izbeigšanu Saskaņā ar šo iedaļu līguma izbeigšanas
tiesības izmanto, par to nosūtot paziņojumu pircējam. 139. pants
Līguma izbeigšanas tiesību zaudēšana 1.
Ja izpilde piedāvāta par vēlu vai piedāvātā izpilde
kā citādi neatbilst līgumam, pārdevējs zaudē tiesības izbeigt līgumu saskaņā ar
šo iedaļu, ja vien paziņojums par līguma izbeigšanu nav nosūtīts saprātīga
termiņā no brīža, kad pārdevējs uzzināja par piedāvājumu vai neatbilstību, vai
bija sagaidāms, ka tas ir uzzinājis. 2.
Pārdevējs zaudē tiesības izbeigt līgumu ar
paziņojumu saskaņā ar 136. pantu, ja vien pārdevējs nenosūta paziņojumu
par līguma izbeigšanu saprātīgā termiņā pēc šo tiesību iestāšanās. 3.
Ja pircējs nav samaksājis cenu vai kā citādi
būtiski nav izpildījis savas saistības, tad pārdevējs saglabā tiesības izbeigt
līgumu. 14. nodaļa Riska
nodošana 1. iedaļa Vispārīgi noteikumi 140. pants
Riska nodošanas sekas Preču vai digitālā satura nozaudēšana vai
sabojāšanās pēc tam, kad risks ir nodots pircējam, neatbrīvo pircēju no
pienākuma samaksāt cenu, ja vien nozaudēšana vai sabojāšanās nav notikusi
pārdevēja darbības vai bezdarbības dēļ. 141. pants
Preču vai digitālā satura identifikācija Risks nav nodots pircējam, kamēr preces vai
digitālais saturs nav skaidri identificēti kā preces vai digitālais saturs, kas
piegādājami saskaņā ar līgumu, vai nu ar sākotnējo vienošanos vai ar pircējam
nosūtītu paziņojumu vai kā citādi. 2. iedaļa Riska nodošana pirkuma
līgumos ar patērētāju 142. pants
Riska nodošana pirkuma līgumā ar patērētāju 1.
Pirkuma līgumā ar patērētāju risku nodod brīdī, kad
patērētājs vai patērētāja šim nolūkam iecelta trešā puse, kura nav pārvadātājs,
ir ieguvusi faktiskā valdījumā preces vai materiālo datu nesēju, uz kura
ir piegādāts digitālais saturs. 2.
Līgumā par tāda digitālā satura piegādi, ko
nepiegādā uz materiāla datu nesēja, risku nodod, kad patērētājs vai patērētāja
šim nolūkam iecelta trešā puse ir ieguvusi kontroli pār digitālo saturu. 3.
Izņemot distances līgumu vai ārpus uzņēmuma telpām
noslēgtu līgumu, 1. un 2. punktu nepiemēro, ja patērētājs nepilda
savas saistības pieņemt preces vai digitālo saturu un šāda neizpilde nav
attaisnota saskaņā ar 88. pantu. Šādā gadījumā risks tiek nodots brīdī,
kad patērētājs vai patērētāja iecelta trešā puse būtu pārņēmusi faktiskā
valdījumā preces vai ieguvusi kontroli pār digitālo saturu, ja to
pieņemšanas saistība būtu izpildīta. 4.
Ja patērētājs organizē preču vai digitālā
satura, ko piegādā uz materiāla datu nesēja, pārvadāšanu un šo izvēli
nepiedāvāja tirgotājs, tad risks tiek nodots brīdī, kad preces vai digitālais
saturs, kas piegādā uz materiāla datu nesēja, ir nodots pārvadātājam,
neskarot patērētāja tiesības pret pārvadātāju. 5.
Puses nevar par ļaunu patērētājam atteikties no šā
panta piemērošanas, paredzēt no tā izņēmumus vai grozīt tā sekas. 3. iedaļa Riska nodošana līgumos
starp tirgotājiem 143. pants
Riska nodošanas laiks 1.
Līgumā starp tirgotājiem risks tiek nodots brīdī,
kad pircējs pieņem preču vai digitālā satura piegādi vai dokumentus par precēm. 2.
Uz 1. punktu attiecas 144., 145. un 146. pants. 144. pants
Pircēja rīcībā nodotas preces 1.
Ja preces vai digitālais saturs ir nodots pircēja
rīcībā un pircējs par to ir informēts, tad risks tiek nodots pircējam brīdī, kad
precēm vai digitālajam saturam bija jābūt pieņemtām, ja vien pircējam nav
bijušas tiesības apturēt piegādes pieņemšanu saskaņā ar 113. pantu. 2.
Ja preces vai digitālais saturs ir nodots pircēja
rīcībā vietā, kas nav pārdevēja uzņēmējdarbības vieta, risks tiek nodots brīdī,
kad ir pienācis piegādes termiņš un pircējs ir informēts par faktu, ka preces
vai digitālais saturs ir nodots pircēja rīcībā šajā vietā. 145. pants
Preču pārvadāšana 1.
Šo pantu piemēro pirkuma līgumam, kurā paredzēta
preču pārvadāšana. 2.
Ja pārdevējam nav obligāti jānodod preces kādā
noteiktā vietā, tad risks tiek nodots pircējam brīdī, kad preces ir nodotas
pirmajam pārvadātājam nodošanai pircējam saskaņā ar līgumu. 3.
Ja pārdevējs ir apņēmies nodot preces pārvadātājam
kādā noteiktā vietā, tad risks netiek nodots pircējam, kamēr preces nav nodotas
pārvadātājam attiecīgajā vietā. 4.
Fakts, ka pārdevējs ir pilnvarots paturēt
dokumentus, kas kontrolē iespēju rīkoties ar precēm, neietekmē riska nodošanu. 146. pants
Tranzītā pārdotas preces 1.
Šo pantu piemēro pirkuma līgumam saistībā ar
tranzītā pārdotām precēm. 2.
Risks tiek nodots pircējam no brīža, kad preces ir
nodotas pirmajam pārvadātājam. Tomēr, ja par to liecina apstākļi, risks tiek
nodots pircējam ar līguma noslēgšanu. 3.
Ja līguma noslēgšanas laikā pārdevējs zināja vai
bija sagaidāms, ka tas zina, ka preces ir nozaudētas vai bojātas, un to
neatklāja pircējam, tad pārdevējs atbild par nozaudēšanu vai bojāšanu. V daļa Pušu saistības un tiesību aizsardzības līdzekļi saistītu
pakalpojumu līgumā 15. nodaļa Pušu
saistības un tiesību aizsardzības līdzekļi 1. iedaļa Noteiktu vispārīgu noteikumu piemērošana pirkuma līgumiem 147. pants
Noteiktu vispārīgu noteikumu piemērošana pirkuma līgumiem 1.
Šīs daļas nolūkos piemēro 9. nodaļas noteikumus. 2.
Ja izbeidz pirkuma līgumu vai digitālā satura
piegādes līgumu, izbeidzas arī visi saistītie pakalpojumu līgumi. 2. iedaļa Pakalpojuma sniedzēja
saistības 148. pants
Pienākums sasniegt rezultātu un rūpības un prasmības pienākums 1.
Pakalpojuma sniedzējam jāsasniedz konkrētais līgumā
paredzētais rezultāts. 2.
Gadījumā, ja nav nekādu skaidru vai atvasinātu
līgumsaistību par kāda konkrēta rezultāta sasniegšanu, pakalpojuma sniedzējam
jāsniedz saistītais pakalpojums ar tādu rūpību un prasmi, kādu izrādītu
saprātīgs pakalpojuma sniedzējs saskaņā ar likumā paredzētiem vai citādi
saistošiem šim saistītajam pakalpojumam piemērojamiem noteikumiem. 3.
Nosakot pakalpojuma sniedzēja nepieciešamo
saprātīgo rūpību un prasmi, cita starpā jāņem vērā šādi apstākļi: a) ar saistīto pakalpojuma sniegšanu klientam
saistīto risku raksturs, lielums, biežums un paredzamība; b) ja ir radies kaitējums, tādu piesardzības
pasākumu izmaksas, kas būtu novērsuši šā vai līdzīga kaitējuma rašanos; un c) saistītā pakalpojuma sniegšanai
pieejamais laiks. 4.
Ja līgumā starp tirgotāju un patērētāju saistītais
pakalpojums ietver preču uzstādīšanu, šai uzstādīšanai jābūt tādai, lai
uzstādītās preces atbilstu līgumam, kā noteikts 101. pantā. 5.
Attiecībās starp tirgotāju un patērētāju puses
nevar par ļaunu patērētājam atteikties no 2. punkta piemērošanas, paredzēt
no tā izņēmumus vai grozīt tā sekas. 149. pants
Kaitējuma novēršanas pienākums Pakalpojuma sniedzējam jāveic saprātīgi
piesardzības pasākumi, lai novērstu kaitējumu precēm vai digitālajam saturam
vai miesas bojājumus, vai jebkādus citus zaudējumus vai kaitējumu saistītā
pakalpojuma sniegšanas gaitā vai rezultātā. 150. pants
Trešās puses izpilde 1.
Pakalpojuma sniedzējs var uzticēt izpildi citai
personai, ja vien nav nepieciešama pakalpojuma sniedzēja personīga izpilde. 2.
Pakalpojuma sniedzējs, kurš uztic izpildi citai
personai, paliek atbildīgs par izpildi. 3.
Attiecībās starp tirgotāju un patērētāju puses
nevar par ļaunu patērētājam atteikties no 2. punkta piemērošanas, paredzēt
no tā izņēmumus vai grozīt tā sekas. 151. pants
Rēķina iesniegšanas pienākums Ja par saistīto pakalpojumu jāmaksā atsevišķa
cena un šī cena nav vienreizējs maksājums, par ko panākta vienošanās līguma
noslēgšanas brīdī, tad pakalpojuma sniedzējam jāiesniedz klientam rēķins, kurā
skaidri un saprotami izskaidrots, kā tika aprēķināta cena. 152. pants
Pienākums brīdināt par neparedzētām vai pārmērīgām izmaksām 1.
Pakalpojuma sniedzējam jābrīdina klients un jāpanāk
klienta piekrišana turpināt darbību, ja: a) saistītā pakalpojuma izmaksas būtu
lielākas, nekā pakalpojuma sniedzējs klientam norādījis; vai b) saistītais pakalpojums izmaksātu vairāk
nekā preču vai digitālā satura vērtība pēc saistītā pakalpojuma sniegšanas,
ciktāl tas ir zināms pakalpojuma sniedzējam. 2.
Pakalpojuma sniedzējam, kurš nav saņēmis klienta
piekrišanu saskaņā ar 1. punktu, nav tiesību uz cenu, kas pārsniedz
norādītās izmaksas, vai atkarībā no apstākļiem preču vai digitālā satura
vērtību pēc saistītā pakalpojuma sniegšanas. 3. iedaļa Klienta saistības 153. pants
Cenas samaksa 1.
Klientam jāmaksā cena, kas ir maksājama par
saistīto pakalpojumu saskaņā ar līgumu. 2.
Cena ir maksājama, kad saistītais pakalpojums ir
pabeigts un saistītā pakalpojuma priekšmets darīts pieejams klientam. 154. pants
Piekļuves nodrošināšana Ja pakalpojuma sniedzējam nepieciešams piekļūt
klienta telpām, lai sniegtu saistīto pakalpojumu, klientam jānodrošina šāda
piekļuve saprātīgā laikā. 4. iedaļa Tiesību aizsardzības
līdzekļi 155. pants
Klienta tiesību aizsardzības līdzekļi 1.
Gadījumā, ja pakalpojuma sniedzējs nepilda savas
saistības, klientam ir tādi paši tiesību aizsardzības līdzekļi, kādi paredzēti
pircējam 11. nodaļā, ar šajā pantā noteiktajiem pielāgojumiem, proti: a) pieprasīt konkrētu izpildi; b) apturēt pašam savu izpildi; c) izbeigt līgumu; d) samazināt cenu; un e) prasīt zaudējumu atlīdzību. 2.
Neskarot 3. punktu, klienta tiesību
aizsardzības līdzekļus ierobežo pakalpojuma sniedzēja tiesības uz trūkumu
novēršanu, neatkarīgi no tā, vai klients ir patērētājs vai nav. 3.
Nepareizas uzstādīšanas gadījumā pirkuma līgumā ar
patērētāju, kā minēts 101. pantā, patērētāja tiesību aizsardzības
līdzekļus neietekmē pakalpojuma sniedzēja tiesības uz trūkumu novēršanu. 4.
Ja klients ir patērētājs, viņam ir tiesības izbeigt
līgumu sniegtā saistītā pakalpojuma neatbilstības dēļ, ja vien šāda neatbilstība
nav nebūtiska. 5.
Ar nepieciešamajiem pielāgojumiem piemēro
11. nodaļas noteikumus, jo īpaši: a) attiecībā uz pakalpojuma sniedzēja
tiesībām novērst trūkumus līgumos starp tirgotāju un patērētāju 109. panta
5. punktā minētais saprātīgais termiņš nepārsniedz 30 dienas; b) attiecībā uz neatbilstošas izpildes
novēršanu nepiemēro 111. un 112. pantu; un c) 122. panta vietā piemēro
156. pantu. 156. pants
Prasība paziņot par neatbilstību saistīto pakalpojumu līgumos starp
tirgotājiem 1.
Saistītā pakalpojuma līgumā starp tirgotājiem,
klients var atsaukties uz neatbilstību tikai tad, ja klients par to saprātīgā
termiņā paziņo pakalpojuma sniedzējam, precizējot šīs neatbilstības raksturu. Termiņš sākas, kad ir pabeigts saistītais
pakalpojums vai kad klients atklāj šo neatbilstību, vai ir sagaidāms, ka tas ir
atklājis šo neatbilstību, atkarībā no tā, kurš apstāklis ir vēlāk. 2.
Pakalpojuma sniedzējam nav tiesību atsaukties uz šo
pantu, ja neatbilstība ir saistīta ar faktiem, par kuriem pakalpojuma sniedzējs
zināja vai bija sagaidāms, ka tas zina, un kurus pakalpojuma sniedzējs
neatklāja klientam. 157. pants
Pakalpojuma sniedzēja tiesību aizsardzības līdzekļi 1.
Klienta neizpildes gadījumā pakalpojuma sniedzējam
ir tādi paši tiesību aizsardzības līdzekļi, kādi paredzēti pārdevējam
13. nodaļā, ar 2. punktā noteiktajiem pielāgojumiem, proti: a) pieprasīt konkrētu izpildi; b) apturēt pašam savu izpildi; c) izbeigt līgumu; un d) prasīt procentus no cenas vai zaudējumu
atlīdzību. 2.
Ar nepieciešamiem pielāgojumiem piemēro 13. nodaļu.
Jo īpaši 132. panta 2. punkta vietā piemēro 158. pantu. 158. pants
Klienta tiesības noraidīt izpildi 1.
Klients jebkurā laikā var paziņot pakalpojuma
sniedzējam par to, ka saistītā pakalpojuma sniegšana vai turpmāka sniegšana
vairs nav nepieciešama. 2.
Ja paziņojums sniegts saskaņā ar 1. punktu, tad: a) pakalpojuma sniedzējam vairs nav tiesību
vai pienākuma sniegt saistīto pakalpojumu; un b) ja līguma izbeigšanai nav pamata saskaņā
ar kādu citu noteikumu, tad klients ir atbildīgs par cenas samaksu, no kuras
atņemtas izmaksas, ko pakalpojuma sniedzējs ir ietaupījis vai ir sagaidāms, ka
tas varētu ietaupīt, sakarā ar to, ka izpilde nav jāpabeidz. 3.
Attiecībās starp tirgotāju un patērētāju puses
nevar par ļaunu patērētājam atteikties no šā panta piemērošanas, paredzēt no tā
izņēmumus vai grozīt tā sekas. VI daļa Zaudējumu
atlīdzība un procenti 16. nodaļa Zaudējumu
atlīdzība un procenti 1. iedaļa Zaudējumu atlīdzība 159. pants
Tiesības uz zaudējumu atlīdzību 1.
Kreditoram ir tiesības uz zaudējumu atlīdzību par
parādnieka pienākuma neizpildīšanas rezultātā radītajiem zaudējumiem, ja vien
šāda neizpilde nav attaisnota. 2.
Zaudējumi, par kuriem saņemama zaudējumu atlīdzība,
ietver zaudējumus nākotnē, kādi parādniekam saprātīgi varētu rasties. 160. pants
Vispārīgais zaudējumu atlīdzības apjoms Vispārīgais zaudējumu atlīdzības apjoms par
saistību neizpildes dēļ radītiem zaudējumiem ir tāda summa, kas nodrošinās
kreditoram situāciju, kādā kreditors būtu bijis, ja saistība būtu pienācīgi
izpildīta vai, ja tas nav iespējams, pēc iespējas līdzvērtīgāku situāciju. Šāda
zaudējumu atlīdzība sedz kreditoram radītos zaudējumus un labumus, kādus
kreditors nav guvis. 161. pants
Zaudējumu paredzamība Parādnieks ir atbildīgs tikai par tiem
zaudējumiem, kurus parādnieks paredzējis vai kurus tam bija jāparedz līguma
noslēgšanas brīdī kā sagaidāmo neizpildes rezultātu. 162. pants
Uz kreditoru attiecināmie zaudējumi Parādnieks nav atbildīgs par kreditoram
radītajiem zaudējumiem, ja kreditors sekmējis saistību neizpildi vai tās sekas. 163. pants
Zaudējumu samazināšana 1.
Parādnieks nav atbildīgs par kreditoram radītajiem
zaudējumiem, ja kreditors būtu varējis samazināt šos zaudējumus, veicot
saprātīgus pasākumus. 2.
Kreditoram ir tiesības atgūt jebkurus izdevumus,
kas tam pamatoti radušies, cenšoties mazināt zaudējumus. 164. pants
Aizstājošs darījums Kreditors, kurš ir pilnībā vai daļēji
izbeidzis līgumu un noslēdzis aizstājošu darījumu, ja tam ir tiesības uz
zaudējumu atlīdzību, saprātīgā termiņā un sapratīgā veidā var piedzīt starpību
starp to vērtību, kas būtu maksājama saskaņā ar izbeigto līgumu, un to vērtību,
kas ir maksājama saskaņā ar aizstājošo darījumu, kā arī zaudējumu atlīdzību par
jebkādiem turpmākiem zaudējumiem. 165. pants
Esošā cena Ja kreditors ir izbeidzis līgumu un nav
noslēdzis aizstājošu darījumu, bet par izpildi ir noteikta cena un tam ir
tiesības uz zaudējumu atlīdzību, tad kreditors var atgūt starpību starp līguma
cenu un izbeigšanas brīdī esošo cenu, kā arī zaudējumu atlīdzību attiecībā uz
jebkādiem turpmākiem zaudējumiem. 2. iedaļa Nokavējuma procenti –
Vispārīgi noteikumi 166. pants
Nokavējuma procenti 1.
Ja tiek kavēts naudas summas maksājums, kreditoram,
bez vajadzības par to atsevišķi paziņot, ir tiesības uz procentiem no šīs
naudas summas par laikposmu no samaksas termiņa līdz maksājuma izdarīšanai
saskaņā ar procentu likmi, kas noteikta 2. punktā. 2.
Nokavējuma procentu likme ir: a) ja kreditora pastāvīgā mītnesvieta ir
dalībvalstī, kuras valūta ir eiro, vai trešā valstī, procentu likme, ko Eiropas
Centrālā banka piemēro savai jaunākajai galvenajai refinansēšanas operācijai,
kas īstenota pirms attiecīgā pusgada pirmās kalendārās dienas, vai arī galējā
procentu likme, kas noteikta Eiropas Centrālā bankas jaunāko galveno
refinansēšanas operāciju mainīgas procentu likmes izsoles procedūrās,
pieskaitot divus procentpunktus; b) ja kreditora pastāvīgā mītnesvieta ir
dalībvalstī, kuras valūta nav eiro, līdzvērtīga procentu likme, ko nosaka šīs
dalībvalsts centrālā banka, pieskaitot divus procentpunktus. 3.
Kreditors var atgūt zaudējumu atlīdzību par
jebkādiem papildu zaudējumiem. 167. pants
Procenti, ja parādnieks ir patērētājs 1.
Ja parādnieks ir patērētājs, nokavējuma procenti
jāmaksā pēc 166. pantā noteiktās likmes tikai tad, ja neizpilde nav
attaisnota. 2.
Procentus sāk aprēķināt 30 dienas pēc tam, kad
kreditors paziņojis parādniekam par procentu maksāšanas pienākumu un to likmi.
Paziņojumu var nosūtīt pirms maksājuma termiņa beigu datuma. 3.
Līguma noteikums, kas nosaka augstāku procentu
likmi, nekā paredzēts 166. pantā, vai procentu uzkrāšanos agrāk par 2.
punktā noteikto termiņu, nav saistošs, ciktāl tas būtu negodīgs saskaņā ar 83.
pantu. 4.
Nokavējuma procentus nevar pievienot pamatsummai
procentu gūšanas nolūkā. 5.
Puses nevar par ļaunu patērētājam atteikties no šā
panta piemērošanas, paredzēt no tā izņēmumus vai grozīt tā sekas. 3. iedaļa Tirgotāju kavētie
maksājumi 168. pants
Procentu likme un uzkrāšana 1.
Ja tirgotājs bez 88. pantā minēta attaisnojuma
kavē cenas maksājumu, kas saskaņā ar līgumu ir maksājama par preču, digitāla
satura piegādi vai saistītā pakalpojumu sniegšanu, tad nokavējuma procenti
maksājami saskaņā ar šā panta 5. punktā noteikto likmi. 2.
Procentus pēc 5. punktā noteiktās likmes sāk
aprēķināt no nākamās dienas pēc līgumā noteiktās maksājuma dienas vai maksājuma
termiņa beigu dienas. Ja nav šāda datuma vai termiņa, tad procentus pēc šīs
likmes sāk aprēķināt: a) 30 dienas pēc tam, kad parādnieks saņēmis
rēķinu vai līdzvērtīgu maksājuma pieprasījumu; vai b) 30 dienas pēc preču, digitālā satura vai
saistīto pakalpojumu saņemšanas dienas, ja a) apakšpunktā paredzētā diena
ir agrāk vai tā nav skaidra, vai arī nav skaidrs, vai parādnieks ir saņēmis
rēķinu vai līdzvērtīga maksājuma pieprasījumu. 3.
Ja par preču, digitālā satura vai saistīto
pakalpojumu atbilstību līgumam jāpārliecinās pieņemšanas vai pārbaudes veidā,
tad 30 dienu termiņš, kas noteikts 2. punkta b) apakšpunktā, sākas ar
dienu, kurā ir pabeigta pieņemšana vai pārbaude. Pārbaudes procedūras ilgums
nedrīkst pārsniegt 30 dienas no preču, digitālā satura vai saistīto pakalpojumu
piegādes dienas, ja vien puses skaidri nevienojas par pretējo un šī vienošanās
nav negodīga saskaņā ar 170. pantu. 4.
Saskaņā ar 2. punktu noteiktais maksājuma termiņš
nevar pārsniegt 60 dienas, ja vien puses skaidri nevienojas par pretējo un šī
vienošanās nav negodīga saskaņā ar 170. pantu. 5.
Nokavējuma procentu likme ir: a) ja kreditora pastāvīgā mītnesvieta ir
dalībvalstī, kuras valūta ir eiro, vai trešā valstī, procentu likme, ko Eiropas
Centrālā banka piemēro savai jaunākajai galvenajai refinansēšanas operācijai,
kas īstenota pirms attiecīgā pusgada pirmās kalendārās dienas, vai arī galējā
procentu likme, kas noteikta Eiropas Centrālā bankas jaunāko galveno
refinansēšanas operāciju mainīgas procentu likmes izsoles procedūrās,
pieskaitot astoņus procentpunktus; b) ja kreditora pastāvīgā mītnesvieta ir
dalībvalstī, kuras valūta nav eiro, līdzvērtīga procentu likme, ko nosaka šīs
dalībvalsts centrālā banka, pieskaitot astoņus procentpunktus. 6.
Kreditors var atgūt zaudējumu atlīdzību par
jebkādiem papildu zaudējumiem. 169. pants
Atgūšanas izmaksu kompensācija 1.
Ja procenti maksājami saskaņā ar 168. pantu,
kreditoram ir tiesības no parādnieka iegūt noteiktu summu vismaz EUR 40 apmērā
vai ekvivalentu summu valūtā, kādā noteikta līguma cena, kā kompensāciju par
kreditora atgūšanas izmaksām. 2.
Kreditoram ir tiesības no parādnieka iegūt pamatotu
kompensāciju par jebkurām atgūšanas izmaksām, kas pārsniedz 1. punktā
minēto noteikto summu un radušās parādnieka nokavētā maksājuma dēļ. 170. pants
Negodīgi līguma noteikumi saistībā ar nokavējuma procentiem 1.
Līguma noteikums attiecībā uz maksājuma laiku vai
termiņu, nokavējuma procentu likmi vai atgūšanas izmaksu kompensāciju nav
saistošs, ciktāl tas ir negodīgs. Līguma noteikums ir negodīgs, ja tas
ievērojami atšķiras no labas komercprakses pretēji labai ticībai un godprātībai
darījumos, ņemot vērā visus lietas apstākļus, tostarp preču, digitālā satura
vai saistīto pakalpojumu raksturu. 2.
Šā panta 1. punkta nolūkos prezumē, ka
negodīgs ir noteikums, kas paredz maksājuma laiku vai termiņu vai procentu
likmi, kas kreditoram ir neizdevīgāka par 167. vai 168. pantā noteikto
laiku, termiņu vai likmi, vai noteikums, kas paredz atgūšanas izmaksu
kompensāciju zemāku par 169. pantā noteikto summu. 3.
Šā panta 1. punkta nolūkos līguma noteikums vienmēr
ir negodīgs, ja ar to izslēdz nokavējuma procentus vai atgūšanas izmaksu
kompensāciju. 171. pants
Imperatīvais raksturs Puses nevar atteikties no šīs iedaļas
piemērošanas, paredzēt no tās izņēmumus vai grozīt tās sekas. VII daļa Atlīdzināšana 17. nodaļa.
Atlīdzināšana 172. pants
Atlīdzināšana par atkāpšanos no līguma vai līguma izbeigšanu 1.
Ja kāda puse atkāpjas no līguma vai izbeidz līgumu,
katrai pusei ir pienākums atdot to, ko šī puse („saņēmējs”) ir saņēmusi no
otras puses. 2.
Saņemtā atdošanas pienākums ietver visus dabiskos
vai civilos augļus, kas iegūti no saņemtā. 3.
Izbeidzot līgumu par izpildi pa partijām vai daļām,
saņemtā atdošana nav nepieciešama attiecībā uz partiju vai daļu, ja abu pušu
saistības ir pilnībā izpildītas vai ja samaksa par padarīto joprojām ir jāmaksā
saskaņā ar 8. panta 2. punktu, ja vien līguma raksturs nav tāds, ka
izpildes daļai vienai no pusēm nav nekādas vērtības. 173. pants
Vērtības naudas izteiksmē samaksa 1.
Ja saņemto, attiecīgā gadījumā ietverot augļus,
nevar atdot, vai digitālā satura gadījumā, neatkarīgi no tā, vai tas piegādāts
uz materiāla datu nesēja, saņēmējam jāmaksā tā vērtība naudas izteiksmē. Ja
atdošana ir iespējama, bet radītu nesaprātīgas pūles vai izmaksas, saņēmējs var
izvēlēties maksāt vērtību naudas izteiksmē ar nosacījumu, ka tas nekaitē otras
puses mantiskajām interesēm. 2.
Preču vērtība naudas izteiksmē ir vērtība, kāda tām
būtu dienā, kad jāveic vērtības naudas izteiksmē samaksa, ja līdz attiecīgajai
dienai saņēmējs tās būtu saglabājis neiznīcinātas vai nebojātas. 3.
Ja klients atkāpjas no līguma vai izbeidz saistītā
pakalpojuma līgumu pēc tam, kad saistītais pakalpojums ir sniegts vai daļēji
sniegts, saņemtā vērtība naudas izteiksmē ir summa, kādu klients ietaupīja,
saņemot šo saistīto pakalpojumu. 4.
Digitālā satura gadījumā saņemtā vērtība naudas
izteiksmē ir summa, ko klients ietaupīja, izmantojot digitālo saturu. 5.
Ja saņēmējs ir iegādājies preču aizstājēju par
naudu vai natūrā apmaiņā pret precēm vai digitālo saturu, kad saņēmējs zināja
par atkāpšanās no līguma vai līguma izbeigšanas pamatu vai bija sagaidāms, ka
tas zina, tad otra puse var izvēlēties pieprasīt preču aizstājēju vai šī
aizstājēja vērtību naudas izteiksmē. Ja saņēmējs ir iegādājies preču aizstājēju
par naudu vai natūrā apmaiņā pret precēm vai digitālo saturu, kad saņēmējs
nezināja par atkāpšanās no līguma vai līguma izbeigšanas pamatu vai nebija
sagaidāms, ka tas zina, tad saņēmējs var izvēlēties vai nu atdot aizstājēja
vērtību naudas izteiksmē vai aizstājēju. 6.
Digitālā satura gadījumā, ko nepiegādāja pret cenas
samaksu, atlīdzināšanu neveic. 174. pants
Samaksa par izmantošanu un procenti par saņemto naudu 1.
Saņēmējam, kurš izmantojis saņemtās preces, otrajai
pusei jāmaksā vērtība naudas izteiksmē par šādu izmantošanu jebkurā termiņā,
ja: a) saņēmējs izraisījis atkāpšanās no līguma
vai līguma izbeigšanas pamatu; b) pirms šā termiņa sākuma saņēmējs zināja
par atkāpšanās no līguma vai līguma izbeigšanas pamatu; vai c) ņemot vērā preču raksturu, to
izmantošanas raksturu un apjomu, un tiesību aizsardzības līdzekļu, izņemot
līguma izbeigšanu, pieejamību, būtu netaisnīgi ļaut saņēmējam bez maksas
izmantot preces šajā termiņā. 2.
Saņēmējam, kuram ir pienākums atdot naudu, jāmaksā
procenti saskaņā ar 166. pantā noteikto likmi, ja: a) otrai pusei ir pienākums maksāt par
izmantošanu; vai b) saņēmējs radīja pamatu atkāpties no
līguma vai izbeigt līgumu krāpšanas, draudu un nelikumīgas ietekmes dēļ. 3.
Šajā nodaļā saņēmējam nav pienākuma maksāt par
saņemto preču izmantošanu vai procentus par saņemto naudu citos apstākļos, kas
nav noteikti 1. un 2. punktā. 175. pants
Kompensācija par izdevumiem 1.
Ja saņēmējam radušies izdevumi par precēm vai
digitālo saturu, tad saņēmējam ir tiesības saņemt kompensāciju, ja otra puse no
šiem izdevumiem guvusi labumu, ar nosacījumu, ka izdevumi radušies tad, kad
saņēmējs nezināja par atkāpšanās no līguma vai līguma izbeigšanas pamatu, un
nebija sagaidāms, ka tas zina. 2.
Saņēmējam, kurš zināja par atkāpšanās no līguma vai
līguma izbeigšanas pamatu vai bija sagaidāms, ka viņš to zina, ir tiesības
saņemt kompensāciju tikai par tiem izdevumiem, kas bijuši nepieciešami preču
aizsardzībai pret nozaudēšanu vai to vērtības samazināšanos, ar nosacījumu, ka
saņēmējam nebija iespēja lūgt otras puses padomu. 176. pants
Taisnīgas izmaiņas Jebkuru atdošanas vai maksāšanas pienākumu
saskaņā ar šo nodaļu var mainīt, ciktāl tā izpilde būtu uzkrītoši netaisnīga,
jo īpaši ņemot vērā to, vai puse nav izraisījusi atkāpšanās no līguma vai
līguma izbeigšanas pamatu vai tā par šo pamatu nav zinājusi. 177. pants
Imperatīvais raksturs Attiecībās starp tirgotāju un patērētāju puses
nevar par ļaunu patērētājam atteikties no šās nodaļas piemērošanas, paredzēt no
tās izņēmumus vai grozīt tās sekas. VIII daļa Noilgums 18. nodaļa Noilgums 1. iedaļa Vispārīgi noteikumi 178. pants
Tiesības, uz kurām attiecas noilgums Tiesības piespiedu kārtā prasīt saistības
izpildi un visas šo tiesību palīgtiesības noilgst šajā nodaļā noteiktajā
termiņā. 2. iedaļa Noilguma termiņi un to
sākums 179. pants
Noilguma termiņi 1.
Īsais noilguma termiņš ir divi gadi. 2.
Garais noilguma termiņš ir desmit gadi, vai tiesību
uz zaudējumu atlīdzību par miesas bojājumiem gadījumā — trīsdesmit gadi. 180. pants
Termiņa sākums 1.
Īsais noilguma termiņš sākas brīdī, kad kreditors
uzzina vai ir sagaidāms, ka tas ir uzzinājis, par faktiem, kuru rezultātā var
izmantot kādas tiesības. 2.
Garais noilguma termiņš sākas brīdī, kad
parādniekam jāveic izpilde, vai tiesību saņemt zaudējumu atlīdzību gadījumā —
no tās darbības izdarīšanas brīža, kas izraisīja šīs tiesības. 3.
Ja parādniekam ir nepārtraukts pienākums kaut ko
darīt vai atturēties no kaut kā darīšanas, tad uzskata, ka kreditoram ir
atsevišķas tiesības attiecībā uz katru pienākuma neizpildi. 3. iedaļa Noilguma termiņu
pagarināšana 181. pants
Apturēšana tiesas procesa un citu procesuālo darbību gadījumā 1.
Noilguma termiņu aptur, ja sācies tiesas process
par šo tiesību aizstāvēšanu. 2.
Apturēšana ilgst līdz brīdim, kad ir pieņemts
galīgais lēmums vai lieta ir izbeigta kā citādi. Ja process beidzas noilguma
termiņa pēdējo sešu mēnešu laikā bez nolēmuma pēc būtības, tad noilguma termiņš
nebeidzas, pirms nav pagājuši seši mēneši pēc procesa beigām. 3.
Šķīrējtiesas procesam, saskaņā ar kuru kādu
jautājumu starp divām pusēm nodod izskatīšanai trešai pusei, lai tā pieņemtu
saistošu lēmumu, un visiem citiem procesiem, kuri uzsākti ar mērķi panākt
lēmumu saistībā ar tiesībām vai maksātnespējas anulēšanu, piemēro 1. un 2.
punktu ar atbilstošiem pielāgojumiem. 4.
Mediācija ir strukturēts process, neatkarīgi no tā,
kā tas būtu nosaukts vai minēts, kurā divas puses vai vairāki strīdā
iesaistītie paši brīvprātīgi cenšas vienoties par izlīgumu ar mediatora
palīdzību. Šo procesu var sākt strīdā iesaistītās puses vai arī to var ieteikt
vai noteikt tiesa, vai arī tas ir paredzēts valsts tiesību aktos. Mediācija
beidzas ar pušu vienošanos vai mediatora vai vienas no pusēm paziņojumu. 182. pants
Termiņa atlikšana sarunu gadījumā Ja puses sākušas sarunas par tiesībām vai
apstākļiem, no kuriem var izrietēt ar šīm tiesībām saistīts prasījums, tad
noilguma termiņš nebeidzas, pirms nav pagājis viens gads kopš pēdējās saziņas
sarunu procedūrā vai kopš viena no pusēm nav paziņojusi otrai pusei, ka tā
nevēlas turpināt sarunas. 183. pants
Termiņa atlikšana rīcībnespējas gadījumā Ja rīcībnespējīgai personai nav pārstāvja,
neviens noilguma termiņš attiecībā uz šīs personas tiesībām nebeidzas, pirms ir
pagājis viens gads vai nu pēc rīcībnespējas beigām vai pārstāvja iecelšanas. 4. iedaļa Noilguma termiņu
atjaunošana 184. pants
Atjaunošana ar atzīšanu Ja parādnieks attiecībā pret kreditoru atzīst
tiesības, veicot daļēju maksājumu, procentu maksājumu, dodot nodrošinājumu, ar
ieskaitu vai kā citādi, tad noilguma termiņš sākas no jauna. 5. iedaļa Noilguma sekas 185. pants
Noilguma sekas 1.
Pēc attiecīgā noilguma termiņa beigām parādniekam
ir tiesības atteikties izpildīt attiecīgo saistību, un kreditors zaudē visus
tiesību aizsardzības līdzekļus attiecībā uz saistību neizpildi, izņemot
izpildes apturēšanu. 2.
Lai ko parādnieks ir samaksājis vai pārskaitījis,
attiecīgās saistības izpildei, to nevar atprasīt tikai tāpēc, ka izpildes brīdī
bija beidzies noilguma termiņš. 3.
Noilguma termiņš attiecībā uz tiesībām uz procentu
maksājumu un citām palīgtiesībām beidzas ne vēlāk par pamata tiesības noilguma
termiņa beigām. 6. iedaļa Vienošanās par
izmaiņām 186. pants
Vienošanās par noilgumu 1.
Šīs nodaļas noteikumus var mainīt, pusēm
vienojoties, jo īpaši var saīsināt vai pagarināt noilguma termiņu. 2.
Noilguma īso termiņu nevar noteikt īsāku nekā viens
gads vai garāku nekā desmit gadi. 3.
Noilguma garo termiņu nevar noteikt īsāku nekā
viens gads vai garāku nekā trīsdesmit gadi. 4.
Puses nevar atteikties no šā panta piemērošanas,
paredzēt no tā izņēmumus vai grozīt tā sekas. 5.
Līgumā starp tirgotāju un patērētāju šo pantu nevar
piemērot par ļaunu patērētājam. 1. papildinājums Paraugs norādījumiem par atteikumu Atteikuma
tiesības Jums ir tiesības
14 dienu laikā atteikties no šī līguma, neminot iemeslu. Atteikuma termiņš beidzas pēc 14 dienām, sākot
no 1. dienas. Lai izmantotu atteikuma tiesības, jums ar nepārprotamu
izteikumu (piemēram, pa pastu nosūtītā vēstulē, faksā, e–pastā) mūs (2) ir
jāinformē par lēmumu atteikties. Jūs varat izmantot pievienoto atteikuma
veidlapas paraugu, bet tas nav obligāti. 3 Lai atteikuma termiņš būtu ievērots, pietiek,
ja savu paziņojumu par atteikuma tiesību izmantošanu jūs nosūtīsiet pirms
atteikuma termiņa beigām. Atteikuma sekas Ja jūs atteiksieties no šā līguma, mēs jums
atmaksāsim visus no jums saņemtos maksājumus, tostarp piegādes izmaksas
(izņemot papildu izmaksas, kas radušās tādēļ, ka jūs esat izvēlējies piegādes
veidu, kas nav mūsu piedāvātais vislētākais standarta piegādes veids), bez
nepamatotas kavēšanās un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 14 dienu laikā no dienas,
kad mēs tikām informēti par jūsu lēmumu atteikties. Šādu atmaksāšanu mēs
veiksim, izmantojot tādu pašu maksāšanas līdzekli, kādu jūs izmantojāt
sākotnējam darījumam, ja vien jūs neesat skaidri piekritis to darīt citādi.
Jebkurā gadījumā jums atmaksāšanas rezultātā nebūs jāmaksā nekāda maksa. 4 5 6 Aizpildīšanas norādes: 1 Šeit pēdiņās ievieto vienu no
turpmākajiem tekstiem: a) ja tas ir saistīto pakalpojumu līgums vai
līgums par elektrības, ūdens, gāzes piegādi, ja vien tie nav laisti pārdošanā
ierobežotā tilpumā vai noteiktā daudzumā, par centralizētu siltumapgādi vai
digitālo saturu, kas netiek piegādāts uz materiāla datu nesēja — „kopš līguma
noslēgšanas.”; b) ja tas ir pirkuma līgums – „dienas, kad
jūs esat ieguvis vai trešā persona, kas nav pārvadātājs un ko jūs esat
izraudzījies, ir ieguvusi preces faktiskā valdījumā.”; c) ja tas ir līgums, kas attiecas uz
pasūtījumu, kurā patērētājs ir pasūtījis vairākas preces, kas tiek piegādātas
atsevišķi — „dienas, kad jūs esat ieguvis vai trešā persona, kas nav
pārvadātājs un ko jūs esat izraudzījies, ir ieguvusi faktiskā valdījumā pēdējo
preci.”; d) ja tas ir līgums, kas attiecas uz tādas
preces piegādi, kas sastāv no vairākām partijām vai daļām — „dienas, kad jūs
esat ieguvis vai trešā persona, kas nav pārvadātājs un ko jūs esat
izraudzījies, ir ieguvusi faktiskā valdījumā pēdējo partiju vai daļu.”; e) ja tas ir līgums par regulāru preču
piegādi noteiktā laikposmā — „dienas, kad jūs esat ieguvis vai trešā persona,
kas nav pārvadātājs un ko jūs esat izraudzījies, ir ieguvusi faktiskā valdījumā
pirmo preci.”; 2 Ievietojiet jūsu nosaukumu, fizisko
adresi un, ja ir, jūsu tālruņa numuru, faksa numuru un e-pasta adresi. 3 Ja jūs savā tīmekļa vietnē dodat
patērētājam iespēju elektroniski aizpildīt un iesniegt informāciju par
atteikumu no līguma, ievieto šādu tekstu: „Mūsu tīmekļa vietnē [ievietojiet
interneta adresi] Jūs varat arī elektroniski aizpildīt un iesniegt atteikuma
veidlapas paraugu vai arī citu nepārprotamu izteikumu. Ja jūs izmantosiet šo
iespēju, mēs nekavējoties uz pastāvīga informācijas nesēja (piemēram, pa e-pastu)
jums paziņosim apstiprinājumu par šāda atteikuma saņemšanu.” 4 Ja tie ir pirkuma līgumi, kuros jūs
neesat piedāvājis paņemt preces atteikuma gadījumā, ievieto šādu tekstu: „Mēs
varam aizturēt atmaksājumu līdz brīdim, kad mēs būsim saņēmuši preces atpakaļ
vai kad jūs būsiet iesniedzis apliecinājumu par to, ka preces ir nosūtītas
atpakaļ, atkarībā no tā, kura darbība tiek izpildīta agrāk.”. 5 Ja patērētājs ir saņēmis preces
saistībā ar līgumu, ievieto šādu tekstu: a ievieto: –
„Mēs paši paņemsim preces.”; vai –
„Jums preces jānosūta atpakaļ vai jānodod mums vai
____ [ievietojiet tās personas nosaukumu un attiecīgā gadījumā fizisko adresi,
kuru jūs esat pilnvarojis preces saņemt] bez nepamatotas kavēšanās un jebkurā
gadījumā ne vēlāk kā 14 dienu laikā no dienas, kad jūs mums paziņojāt savu
lēmumu atteikties. Termiņš būs ievērots, ja jūs preces nosūtīsiet atpakaļ pirms
14 dienu termiņa beigām.” b ievieto vai nu: –
„Mēs segsim ar preču atdošanu atpakaļ saistītās
izmaksas.”; vai –
„Jums būs jāsedz ar preču atdošanu atpakaļ
saistītās tiešās izmaksas."; vai –
Ja distances līgumā jūs nepiedāvājat segt ar preču
atdošanu atpakaļ saistītās izmaksas un ja preces to veida dēļ nevar vienkārši
nosūtīt atpakaļ pa pastu: „Jums būs jāsedz ar preču atdošanu atpakaļ saistītās
tiešās izmaksas EUR ____ [ievietot summu]."; vai ja saprātīgi nevar
iepriekš aprēķināt ar preču atdošanu atpakaļ saistītās izmaksas: „Jums būs
jāsedz ar preču atdošanu atpakaļ saistītās tiešās izmaksas. Maksimālās izmaksas
varētu būt aptuveni EUR____ [ievietot summu].”; vai –
Ja saistībā ar ārpus uzņēmuma telpām noslēgtu
līgumu preces to specifikas dēļ nevar vienkārši nosūtīt atpakaļ pa pastu un
līguma noslēgšanas brīdī tās ir piegādātas uz patērētāja mājām: „Mēs paši bez
maksas paņemsim preces.” c „Jūs esat atbildīgs tikai par preču
vērtības samazināšanos, ja preces izmantotas nevis tāpēc, lai konstatētu šo
preču veidu, īpašības un darbību, bet citos nolūkos.” 6 Ja tas ir līgums par saistīto
pakalpojumu sniegšanu ievieto šādu tekstu: „Ja jūs esat pieprasījis sākt saistītā
pakalpojuma sniegšanu atteikuma termiņa laikā, jūs maksāsiet tirgotājam
samērīgu summu, kura salīdzinājumā ar pilnu līguma izpildi ir proporcionāla
tam, kas ir izpildīts līdz brīdim, kad jūs mums paziņojāt par atteikšanos no
līguma.” 2. papildinājums Atteikuma
veidlapas paraugs (Aizpildiet
un nosūtiet šo veidlapu tikai tādā gadījumā, ja vēlaties atteikties no līguma.) –
Adresāts: [šeit tirgotājam jāievieto tirgotāja
nosaukums, fiziskā adrese un, ja ir, viņa tālruņa numurs, faksa numurs un
e–pasta adrese]: –
Es/mēs* paziņoju/paziņojam, ka es/mēs*
vēlos/vēlamies atteikties no manis/mūsu* noslēgtā pirkuma līguma par šādu preču
pirkumu*/šāda digitālā satura piegādi/šādu saistīto pakalpojumu sniegšanu* –
Pasūtīšanas datums*/saņemšanas datums* –
Patērētāja(-u) vārds, uzvārds –
Patērētāja(-u) adrese –
Patērētāja(-u) paraksts (tikai tad, ja šo veidlapu
iesniedz uz papīra) –
Datums
* Nevajadzīgo svītrot. II PIELIKUMS
STANDARTA INFORMĀCIJAS PAZIŅOJUMS Līgumam, ko gatavojieties noslēgt, piemēros
Vienotos Eiropas tirdzniecības noteikumus, kas ir valsts līgumtiesībām
alternatīva sistēma, pieejama patērētājiem pārrobežu situācijas. Šie vienotie
noteikumi ir identiski visā Eiropas Savienībā un ir izstrādāti, lai nodrošinātu
patērētājiem augsta līmeņa aizsardzību Šie noteikumi
ir piemērojami tikai tad, ja īpaši piekritīsiet, ka līgumu regulē Vienotie
Eiropas tirdzniecības noteikumi. Jūs iespējams
piekritāt līguma noslēgšanai pa tālruni vai kādā citā veidā (piemēram, īsziņa),
kas neļāva iepriekš sniegt Jums šo paziņojumu. Šādā gadījumā līgums būs spēkā
tikai pēc tam, kad būsiet saņēmis šo paziņojumu un apstiprinājis savu
piekrišanu. Jūsu galvenās tiesības ir aprakstītas
turpmāk. VIENOTIE EIROPAS TIRDZNIECĪBAS
NOTEIKUMI ––PATĒRĒTĀJA GALVENO TIESĪBU KOPSAVILKUMS Jūsu tiesības pirms līguma parakstīšanas Tirgotājam ir jāsniedz jums svarīga informācija
par līgumu, piemēram, par produktiem un to cenu, ietverot visus nodokļus un
izmaksas, un tirgotāja kontaktinformāciju. Informācijai jābūt sīkākai, ja
pērkat kaut ko ārpus tirgotāja veikala vai ja vispār nesatiekaties ar tirgotāju
personiski, piemēram, ja iepērkaties tiešsaistē vai pa tālruni. Jums ir
tiesības uz zaudējumu atlīdzību, ja šī informācija ir nepilnīga vai nepareiza. Jūsu tiesības pēc līguma parakstīšanas Vairumā gadījumu jums ir 14 dienas, lai
atteiktos no pirkuma, ja iegādājāties preces ārpus tirgotāja veikala vai
nesatikāties ar tirgotāju pirkuma laikā (piemēram, ja iepirkāties tiešsaistē
vai pa tālruni). Tirgotājam jāsniedz jums informācija un standarta atteikuma veidlapa[23].
Ja tirgotājs to nav izdarījis, jūs varat atcelt līgumu viena gada laikā. Ko jūs varat darīt, ja produkti ir nederīgi
vai nav piegādāti, kā bija norunāts? Jums ir tiesības
izvēlēties prasīt: 1) produktu piegādi, 2) maiņu vai 3) remontu. 4) Prasīt
cenas samazināšanu. 5) Jūs varat atcelt līgumu, atdot produktu un saņemt
atpakaļ naudu, izņemot, ja defekts ir ļoti neliels. 6) Jūs varat prasīt
zaudējumu atlīdzību par zaudējumiem. Jums nav jāmaksā cena, kamēr neesat
saņēmis produktu bez defektiem. Ja tirgotājs nav sniedzis saistīto pakalpojumu,
kā bija norunāts, jums ir līdzīgas tiesības. Tomēr, pēc tam, kad esat sūdzējies
tirgotājam, viņam parasti ir tiesības vispirms mēģināt izdarīt savu darbu
pareizi. Tikai tad, ja tirgotājam tas atkal neizdodas, jums ir izvēles tiesības
1) vēlreiz prasīt tirgotājam sniegt saistīto pakalpojumu, 2) nemaksāt cenu,
kamēr saistītais pakalpojums nav sniegts pienācīgi, 3) prasīt cenas
samazināšanu vai 4) prasīt zaudējumu atlīdzību. 5) Jūs varat arī atcelt līgumu
un saņemt atpakaļ naudu, izņemot, ja kļūme, sniedzot saistīto pakalpojumu, ir
ļoti neliela. Termiņš, kurā varat izmantot savas tiesības, ja produkti ir
nederīgi vai nav piegādāti, kā bija norunāts. Jūsu rīcībā ir 2 gadi, lai
izmantotu jūsu tiesības, pēc tam, kad esat apzinājies vai jums bija jāapzinās,
ka tirgotājs kaut ko nav izdarījis, kā tas bija norunāts līgumā. Ja šādas
problēmas parādās ļoti vēlu, vēlākais iespējamais brīdis iesniegt savu
prasījumu ir 10 gadi no brīža, kad tirgotājam bija jāpiegādā preces,
digitālais saturs vai jāsniedz saistītais pakalpojums. Aizsardzība pret negodīgiem noteikumiem – tirgotāja negodīgi tipveida līguma noteikumi jums nav saistoši. Šis tiesību saraksts ir tikai
kopsavilkums, un tāpēc tas nav izsmeļošs un neietver visus sīkumus. Ar pilnu
Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu tekstu varat iepazīties šeit.
Lūdzu izlasiet savu līgumu uzmanīgi. Strīda gadījumā jūs iespējams vēlēsieties
saņemt juridisku konsultāciju. [1] Eirobarometrs
Nr. 320 par Eiropas līgumtiesībām darījumos starp uzņēmumiem 2011. gads,
15. lpp un Eirobarometrs Nr. 321 par Eiropas līgumtiesībām darījumos
ar patērētājiem 2011. gads, 19. lpp. [2] OV L 177, 4.7.2008., 6. lpp. [3] Eirobarometrs
Nr. 320 par Eiropas līgumtiesībām darījumos starp uzņēmumiem
2011. gads, 15. lpp un Eirobarometrs Nr. 321 par Eiropas
līgumtiesībām darījumos ar patērētājiem 2011. gads, 19. lpp. [4] A. Turrini
un T. Van Ypersele, Traders, courts and the border effect puzzle,
Regional Science and Urban Economics, 40, 2010. gads, 82. lpp:
"Analizējot starptautisko tirdzniecību ESAO valstu starpā mēs parādam, ka,
pārbaudot valstu raksturīgos faktorus, attālums, kopīga robeža un kopīga valoda
(..), līdzīgas tiesību sistēmas ievērojami ietekmē tirdzniecību (..). Divas
valstis, kuru tiesību sistēmām ir kopējas saknes, vidēji uzrāda par 40 %
lielākas tirdzniecības plūsmas." [5] COM(2001)398, 11.7.2001. [6] COM(2010) 348 galīgā redakcija, 1.7.2010. [7] Iniciatīva
Eiropas līgumtiesību jomā minēta arī Aktā par vienoto tirgu
COM (2011) 206 galīgā redakcija, 13.4.2011., 19. lpp. un Gada
izaugsmes pētījuma 1. pielikumā „Progresa ziņojums par stratēģiju „Eiropa
2020”” COM (2011) 11 – A1/2, 12.1.2010., 5. lpp. [8] COM(2010)
245 galīgā redakcija, 26.8.2010., 13. lpp. [9] To nav
parakstījusi Apvienotā Karaliste, Īrija, Portugāle un Malta. [10] Eiropas
Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīva 2000/31/EK par
dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši
elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū, OV L 178, 17.7.2000.,
1.-16. lpp. [11] OV L 177, 4.7.2008., 6. lpp. [12] OV L 199, 31.7.2007., 40. lpp. [13] OV L 124,
20.5.2003., 36. lpp. [14] OV L 105, 27.4.2010., 109. lpp. [15] Komisijas
paziņojums "Uzticēšanās veidošana tiesiskumam ES mērogā: Eiropas tiesiskās
apmācības jauna dimensija", COM (2011) galīgā redakcija, 13.9.2011. [16] OV L 376,
27.12.2006., 36. lpp. [17] OJ C , ,
lpp. [18] OJ C , ,
lpp. [19] OV L 177,
4.7.2008., 6. lpp. [20] OV L 199, 31.7.2007., 40. lpp. [21] OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp. [22] OV L 376, 27.12.2006., 36. lpp. [23] Šeit
ievietot saiti.