52011PC0478

2008/0241 (COD)

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 6. punktam par

Padomes nostāju, pieņemot Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA)

KONTEKSTS

Datums, kad priekšlikums nosūtīts Eiropas Parlamentam un Padomei (dokuments COM(2008) 810 galīgā redakcija — 2008/0241 COD): | 2008. gada 16. decembris |

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinuma datums: | 2009. gada 11. jūnijs |

Eiropas Parlamenta atzinuma datums (pirmais lasījums): | 2011. gada 3. februāris |

Padomes nostājas pieņemšanas datums: | 2011. gada 19. jūlijs |

KOMISIJAS PRIEKšLIKUMA MēRķIS

EEIA pārstrādātā priekšlikuma (2008. g.) konkrētie mērķi bija uzlabot resursu izmantošanas efektivitāti un nodrošināt elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu pienācīgu apstrādi, nosakot jaunus mērķus savākšanas jomā, kas atbilst faktiskajai situācijai katrā dalībvalstī. Citi mērķi bija samazināt nevajadzīgu administratīvo slogu, precizējot, ka ražotāju atbildība ir balstīta uz Eiropas pieeju, un nodrošināt labāku īstenošanu, jo īpaši nosakot pierādījumu sniegšanas pienākumu par tādu lietotu iekārtu eksportu, par kuru ir aizdomas, ka tie ir EEIA.

PIEZīMES PAR PADOMES NOSTāJU

Vispārīgas piezīmes

Eiropas Parlaments 2011. gada 3. februārī sniedza atzinumu pirmajā lasījumā. Komisija pilnīgi, daļēji vai principā akceptēja 55 no 86 grozījumiem, kurus Eiropas Parlaments pieņēma pirmajā lasījumā. 30 no šiem 55 grozījumiem jau tagad ir vismaz daļēji atspoguļoti kopējā nostājā. Komisijas nostāja par grozījumiem, kurus Eiropas Parlaments pieņēma pirmajā lasījumā, ir izklāstīta dokumentā SP(2011)2217.

Komisija pilnībā, daļēji vai principā akceptēja grozījumus, kas precizētu priekšlikuma kontekstu vai to turpmāk uzlabotu atbilstoši noteiktajiem mērķiem. Konkrētāk, šie grozījumi ir saistīti ar to, ka tiek likvidēta saikne ar Direktīvas par bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās ( RoHS ) darbības jomu, lai balstītu savākšanas mērķi uz EEIA, kas ģenerēti konkrētos apstākļos, un uzliktu par pienākumu izplatītājiem izveidot piemērotas savākšanas un informēšanas shēmas par ļoti maza apjoma EEIA.

Komisija noraidīja grozījumus, kas mainītu priekšlikuma būtību, piemēram, grozījumus, kas varētu mazināt vides un cilvēka veselības aizsardzības līmeni vai nevajadzīgi palielināt administratīvo slogu. Turklāt tā noraidīja grozījumus, kas neietilpst pārstrādāšanas procedūras jomā, ko piemēro atbilstoši Iestāžu 2001. gada 28. novembra nolīgumam par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu.

Dalībvalstis 2011. gada 14. martā panāca politisku vienošanos, bet Komisija par tekstu izteica būtiskus iebildumus.

Sīki izstrādātas piezīmes

Komisijas pieņemtie Parlamenta grozījumi, kuri pilnībā, daļēji vai principā iekļauti kopējā nostājā

Komisija akceptēja 2., 10., 12., 13., 15., 16., 20., 21., 24., 28., 29., 32., 37., 44., 45., 57., 62., 64., 65., 66., 68., 78., 80., 81., 82., 83., 86., 88., 97. un 98. grozījumu un pilnībā, daļēji vai principā tos iekļāva Padomes nostājā.

Komisijas noraidītie Parlamenta grozījumi, kuri pilnībā, daļēji vai principā iekļauti kopējā nostājā

Komisijas noraidīja 14., 18., 27., 99. un 102. grozījumu, bet pilnībā, daļēji vai principā tos iekļāva Padomes nostājā. 14. un 18. grozījums ir saistīts ar to, ka tiek nošķirti privāto mājsaimniecību ģenerētie EEIA un citu lietotāju ģenerētie EEIA. Komisija nav pārliecināta, ka šis priekšlikums palielina teksta skaidrību. 99. grozījums ievieš jaunu prasību pieņemt Eiropas standartus, kas var būt pretrunā ar tām teksta daļām, uz kurām neattiecas pārstrādāšanas procedūra.

Komisijas pilnībā, daļēji vai principā pieņemtie Parlamenta grozījumi, kuri tomēr nav iekļauti kopējā nostājā

Komisija pilnībā, daļēji vai principā akceptēja 1., 3., 4., 5., 6., 7., 9., 22., 23., 26., 31., 38., 39., 40., 41., 42., 43., 52., 58., 59., 60., 69., 76., 92. un 100. grozījumu, bet neiekļāva Padomes nostājā. Tie ietver būtiskus teksta elementus, kas attiecas uz definīcijām, savākšanas mērķi, pasākumiem, lai uzlabotu informētību un savākšanu, komitoloģijas noteikumu pielāgošanu Līgumam par Eiropas Savienības darbību.

Komisijas un Padomes noraidītie Parlamenta grozījumi, kuri nav iekļauti kopējā nostājā

Komisija un Padome noraidīja 11., 25., 35., 36., 46., 47., 48., 49., 50., 51., 54., 55., 56., 61., 67., 70., 71., 72., 73., 74., 75., 77., 94., 95., 96. un 101. grozījumu. Šie grozījumi neuzlabo teksta skaidrību un saskaņotību un nemaina tās teksta daļas, uz kurām neattiecas pārstrādāšanas procedūra. Pēdējais jo īpaši attiecas uz 47.–51. un 75. grozījumu, kas saistīts ar ražotāju finansiālajiem pienākumiem. 46. grozījums tekstā ieviestu jaunus uzskaites pienākumus, kas neietilpst pārstrādāšanas procedūras jomā.

Padomes izdarītās izmaiņas priekšlikumā

Padome Komisijas priekšlikumā ierosināja izdarīt šādas galvenās izmaiņas.

Atvērtā darbības joma . Padome ierosina nākotnē, tas ir, sešus gadus pēc stāšanās spēkā, darbības jomā iekļaut visas "lielās iekārtas" un "mazās iekārtas". Šī pieeja ir minēta arī kā "atvērtā darbības joma", jo darbības joma netiek piemērota tikai slēgtu kategoriju sarakstam, kā tas ir pašreiz, bet ir "atvērta" jebkurai jaunai iekārtai, kas atbilst direktīvas definīcijām "Atvērtās darbības jomas" ieviešanu papildinātu virkne jaunu izņēmumu un attiecīgas definīcijas. Komisija uzskata, ka iekārtas, kas šobrīd ietilpst direktīvas darbības jomā, nedrīkst no tās izslēgt nākotnē un ka darbības jomas paplašināšana jāparedz tikai tad, ja ieguvumi pārsniedz izmaksas. Principā ir jāveic novērtējums atbilstoši ietekmes novērtējumu vadlīnijām, lai nodrošinātu, ka šie nosacījumi tiek ievēroti.

EEIA kategoriju noteikšana . Padome pašreizējās desmit kategorijas direktīvas pielikumā aizstāj ar jaunu piecu kategoriju kopumu. Šobrīd šīs kategorijas ir nozīmīgas, lai definētu direktīvas darbības jomu un nošķirtu mērķus reģnerācijas un otrreizējās pārstrādes jomā. Turpmāk saskaņā ar Padomi kategorijas vairs nebūs noteicošās, lai definētu darbības jomu (sk. iepriekš "atvērtā darbības joma"), bet turpinātu nošķirt mērķus reģenerācijas un pārstrādes jomā. Komisija var akceptēt šo EEIA kategoriju definīcijas maiņu, ja rezultātā netiek mainīts pārstrādes/reģenerācijas vērienīgums un netiek radīts nevajadzīgs administratīvais slogs.

Darbības jomas paplašināšana, lai iekļautu fotoelektrisko pārveidotāju paneļus . Padome ierosina paplašināt direktīvas darbības jomu no datuma, kurā tā stājas spēkā, lai iekļautu fotoelektrisko pārveidotāju paneļus. Komisija piekrīt, ka jānodrošina fotoelektrisko pārveidotāju paneļu savākšana, pienācīga apstrāde un reģenerācija. Komisija ir veikusi pētījumu, lai novērtētu to, kāda ietekme ir iekļaušanai EEIA direktīvas darbības jomā. Pētījums norāda, ka pastāv ekoloģiski ieguvumi un iespējas otrreizējo izejmateriālu reģenerēšanas jomā. Šo pētījumu un iesaistīto personu viedokļus pēc tā publiskošanas var izmantot, lai labāk apsvērtu fotoelektrisko pārveidotāju paneļu iespējamo iekļaušanu EEIA darbības jomā.

Valsts līmeņa pieeja ražotāju pienākumu jomā . Padome piemēro definīciju par ražotāju, kuras pamatā ir valsts tirgu koncepcija. Šī valsts koncepcija var būt iemesls vairākkārtīgai reģistrācijai, vairākkārtīgiem maksājumiem par vienu un to pašu produktu, vairākkārtīgiem pieprasījumiem pēc informācijas par apstrādi un produktu marķēšanu, kā arī radīt pienākumu ražotājiem būt juridiski pārstāvētiem vairākās dalībvalstīs. Komisija ierosināja precizēt, ka jāizmanto koncepcija, kas balstīta uz Kopienas tirgu, lai izvairītos no šādiem slogiem, un joprojām uzskata, ka ražotāju pienākumu jomā jāvienojas par Eiropas metodi. Tas jo īpaši attiecas uz pārrobežu tirgotājiem, kas nodarbojas ar tālpārdošanu.

Savākšanas mērķis . Padome pieprasa dalībvalstīm sasniegt savākšanas mērķi (65 % elektrisko un elektronisko iekārtu, kas laistas tirgū astoņus gadus pēc direktīvas stāšanās spēkā). Salīdzinājumā ar Komisijas priekšlikumu tas nozīmē aptuveni četru gadu nobīdi. Astoņām dalībvalstīm ir paredzēti divi gadi papildu elastības. Komisija uzskata, ka pārejas noteikumi, lai ņemtu vērā konkrētus valsts apstākļus, kas jau ir iekļauti Komisijas priekšlikumā, var tikt izstrādāti vēl precīzāk. Tomēr, ņemot vērā vajadzību rīkoties izlēmīgi par labu labākai resursu izmantošanas efektivitātei un piekļuvei otrreizējiem izejmateriāliem, ir svarīgi saglabāt vērienīgu savākšanas mērķi attiecībā uz līmeni un spēkā stāšanās brīdi. Tāpēc Komisija nevar akceptēt attālināt gadu, līdz kuram jāsasniedz savākšanas mērķis. Komisija var piekrist Padomes nodomam noteikt dzīvsudrabu saturošas fluoriscējošās lampas kā prioritārus produktus dalītai savākšanai, attiecībā uz kuru nākotnē var tikt noteikts īpašs savākšanas mērķis.

Standartu izstrāde . Padome pieprasa Komisijai izstrādāt obligātos standartus EEIA apstrādes jomā, pamatojoties uz Direktīvas 2008/98/EK 27. pantu. Komisija principā saskata ieguvumus no standartu noteikšanas EEIA apstrādes jomā un patlaban atbalsta projektu, kurā tiek izstrādāti brīvprātīgi izmantojami standarti. Tomēr Komisija uzskata, ka jaunais teksts par standartiem var būt pretrunā ar tām teksta daļām, uz kurām neattiecas pārstrādāšanas procedūra.

Pielāgojumi saistībā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību un citi jautājumi . Padome paredz īstenošanas tiesību aktus 7., 16., 23. pantam un VI pielikumam. Komisija uzskata, ka tiem jābūt deleģētiem aktiem atbilstoši Komisijas priekšlikumam. Prasība Komisijai apspriesties ar iesaistītajām personām pirms deleģēta akta pieņemšanas ir jāmin tikai attiecīgajā apsvērumā un jāsvītro direktīvas īstenošanas noteikumos. Padome ir svītrojusi atsauci uz transponēšanas korelācijas tabulu, kuru Komisija uzskata par vajadzīgu, lai uzraudzītu Direktīvas transponēšanu lietpratīga regulējuma garā atbilstoši Komisijas paziņojumam COM(2010)543.

SECINāJUMI

Ne visas Padomes ieviestās izmaiņas atbilst Komisijas priekšlikuma mērķiem, jo īpaši attiecībā uz resursu efektīvu izmantošanu, vajadzību reģenerēt otrreizējos izejmateriālus un samazināt nevajadzīgu administratīvo slogu. Tāpēc Komisija nevar pilnībā akceptēt Padomes nostāju.