This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52011PC0315
Proposal for a REGULATION OF THE EUROPEAN PARLIAMENT AND OF THE COUNCIL on European Standardisation and amending Council Directives 89/686/EEC and 93/15/EEC and Directives 94/9/EC, 94/25/EC, 95/16/EC, 97/23/EC, 98/34/EC, 2004/22/EC, 2007/23/EC, 2009/105/EC and 2009/23/EC of the European Parliament and of the Council
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par Eiropas standartizāciju un grozījumiem Padomes Direktīvās 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/105/EK un 2009/23/EK
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par Eiropas standartizāciju un grozījumiem Padomes Direktīvās 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/105/EK un 2009/23/EK
/* COM/2011/0315 galīgā redakcija - COD 2011/0150 */
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par Eiropas standartizāciju un grozījumiem Padomes Direktīvās 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/105/EK un 2009/23/EK /* COM/2011/0315 galīgā redakcija */
PASKAIDROJUMA RAKSTS 1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS · Priekšlikuma pamatojums un mērķi Eiropas standartizācijā ir
iesaistīti ražotāji, publiskā sektora iestādes un citas
ieinteresētās personas, kas brīvprātīgi sadarbojas
sistēmā, kuras pamatā ir atklātuma, pārredzamības
un konsensa princips. Eiropas rūpniecībā standarti apkopo
konkrētu jomu paraugpraksi, koncentrējot iesaistīto
dalībnieku kopīgās zināšanas. Nākotnē Eiropas
standartizācijai būs izšķiroša loma daudzās un
dažādās jomās, aptverot plašāku loku nekā līdz
šim — no atbalsta Eiropas konkurētspējas uzlabošanai,
patērētāju tiesību aizsardzības, personu ar
invaliditāti un vecāka gadagājuma cilvēku piekļuves
iespēju uzlabošanas līdz cīņai pret klimata
pārmaiņām. Lai nekavējoties reaģētu uz
vajadzībām, kas rodas visās jomās, būs vajadzīga
vispārēja, iekļaujoša, efektīva un tehniski moderna Eiropas
standartizācijas sistēma. Šīs sistēmas pamatā būs
pašreizējās sistēmas stiprās puses, bet tai būs
jābūt arī elastīgai un jāspēj risināt
nākotnes problēmas, tiklīdz tās radīsies. Stratēģijā gudrai,
ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei „Eiropa 2020”
[COM(2010) 2020] Komisija ir uzsvērusi, ka jāuzlabo Eiropas
standartu noteikšanas metode un standartu izmantošana, lai Eiropas starptautiskie
standarti būtu samēroti ar Eiropas rūpniecības
ilgtermiņa konkurētspēju un svarīgu politikas
mērķu sasniegšanu tādās jomās kā
e-pārvaldība, e-veselība un e-pieejamība. Eiropas Parlaments 2010. gada
21. oktobrī pieņēma ziņojumu par Eiropas
standartizācijas nākotni [A7-0276/2010], kurā
norādīts, ka, pārskatot Eiropas standartizācijas
sistēmu, būtu jāsaglabā tās daudzie veiksmīgie
elementi, jānovērš nepilnības un pareizi jālīdzsvaro
Eiropas, nacionālā un starptautiskā dimensija.
Ziņojumā turklāt atzīts, ka svarīgs faktors, kas
veicina inovāciju un konkurētspēju jo īpaši IKT
nozarē, ir sadarbspēja. Komisija 2011. gada 13. aprīļa
paziņojumā „Akts par vienoto tirgu. Divpadsmit mehānismi,
kā veicināt izaugsmi un vairot uzticēšanos”, starp divpadsmit
pamatdarbībām, kas līdz 2012. gada beigām ES
iestādēm jāpieņem, ir Eiropas standartizācijas
sistēmas attiecināšana uz pakalpojumiem. · Vispārīgais konteksts Standarti un standartizācija ir ļoti
efektīvi ES politikas instrumenti. Lai gan standartu un
standartizācijas labvēlīgā ietekme uz Eiropas ekonomiku ir
daudz plašāka, tos izmanto kā politikas instrumentus, lai cita
starpā nodrošinātu vienotā tirgus darbību, tīklu un
sistēmu sadarbspēju, jo īpaši IKT jomā, augstu
aizsardzības līmeni patērētājiem un videi, vairāk
inovācijas un labāku sociālo iekļautību. Digitalizētā sabiedrībā
standarti ir nepieciešami, lai nodrošinātu tīklu un sistēmu
sadarbspēju, jo īpaši IKT jomā. Digitāli
orientētā sabiedrībā IKT risinājumus izmanto visās
ekonomikas nozarēs, un tie ir kļuvuši par mūsu ikdienas
daļu. IKT risinājumiem, lietojumprogrammām un pakalpojumiem
būtu jāspēj savstarpēji komunicēt, jābūt
sadarbspējīgiem. Sadarbspējas nodrošināšanai vajadzīgi
standarti. Eiropas standartiem ir ļoti svarīga
nozīme rūpniecisko ražojumu iekšējā tirgus
darbībā. Eiropas standarti aizstāj nacionālos standartus,
kas bieži konfliktē un var radīt tehniskus šķēršļus
iekšzemes tirgū. Šajā regulā standarti ir
iedalīti divās grupās: Eiropas standarti, ko izstrādā
pēc Komisijas pieprasījuma, pamatojoties uz t. s. „pilnvaru”,
saskaņā ar kuru Eiropas standartizācijas organizācijām
jāsagatavo standarti, un citi Eiropas standarti, kurus izstrādā
pēc citu dalībnieku (uzņēmumu, nacionālo
standartizācijas institūciju, citu ieinteresēto personu utt.)
iniciatīvas. Šajā priekšlikumā ir risinātas
trīs galvenās problēmas. 1. Strauji mainīgā pasaulē un
sabiedrībā, jo īpaši nozarēs, ko raksturo ļoti
īsi ražojumu aprites un izstrādes cikli, standarti nedrīkst
atpalikt no straujās tehnoloģiju izstrādes. Dažas
ieinteresētās personas apgalvo, ka viss pēc Komisijas
pieprasījuma izstrādāto Eiropas standartu sagatavošanas process
ir pārāk gauss. Lēna standartizācijas procesa galvenās
negatīvās sekas ir tādas, ka turpina pastāvēt
konfliktējoši nacionālie standarti, kas var radīt tehniskus
šķēršļus piegādes ķēdē vai
šķēršļus tirdzniecībā, ja nacionālos standartus
izmanto kā protekcionistisku instrumentu. Citas sekas ir tādas, ka,
nepastāvot saskaņotiem standartiem, uzņēmēji nevar
izmantot attiecīgo standartu, lai pamatotu pieņēmumu par
atbilstību, un tiem ir jāparāda atbilstība
pamatprasībām saskaņā ar piemērojamajos ES
tiesību aktos noteikto atbilstības novērtēšanas moduli.
Abos gadījumos uzņēmumi nevar izvairīties no izmaksām,
ko rada iekšējā tirgus sadrumstalotība vai atbilstības
novērtēšanas procedūras. Konfliktējoši nacionālie
standarti vai saskaņotu standartu trūkums paaugstina darījumu
izmaksas un preču vienības izmaksas, jo uzņēmumiem
jāražo atšķirīgas preču partijas. Lai šajā situācijā
ātri izstrādātu tehniskās specifikācijas un
nodrošinātu starptautisku sadarbspēju, ražotāji veido
neformālus standartizācijas kanālus. 2. Daudzas ar standartiem un
standartizāciju saistītas problēmas skar MVU. Daudzas
ieinteresētās personas uzskata, ka viena no
būtiskākajām problēmām ir tā, ka
standartizācijas darbībās jo īpaši Eiropas līmenī
MVU kopumā nav pietiekami pārstāvēti. Turklāt
standarti bieži ir saistīti ar iedzīvotāju drošību un
labklājību, tīklu efektivitāti, vides un citām
sabiedriskās politikas jomām. Lai gan standartiem
sabiedrībā ir svarīga loma, ES standartizācijas
procesā nav pietiekami integrēts ieinteresēto sabiedrības
pārstāvju viedoklis. Lai risinātu problēmu, ko rada MVU un
ieinteresēto sabiedrības pārstāvju nepietiekama
pārstāvība standartizācijas darbībās,
organizācijas, kuras pārstāv MVU un ieinteresētos
sabiedrības pārstāvjus, saņem finansiālu atbalstu.
Atbilstības kritēriji šo dotāciju saņemšanai, to
izmantošanas nosacījumi un pieejamā finansiālā
ieguldījuma veidi ir ļoti dažādi. Dažas organizācijas
saņem dotācijas pasākumiem, bet citām piešķir arī
darbības dotācijas. Vissliktākās sekas, ko rada MVU un
ieinteresēto sabiedrības pārstāvju nepietiekama
pārstāvība, izpaužas to nespējā ietekmēt procesu.
3. IKT jomā daudzus standartus, kas
nodrošina sadarbspēju, izstrādā nevis ESI, bet citas standartu izstrādātājas
organizācijas (turpmāk „pasaules forumi un konsorciji”).
Konkrēts piemērs ir standarti, kas saistīti ar internetu un
globālo tīmekli. Tradicionālās standartizācijas
organizācijas neaptver IKT jomu galvenokārt šauri specializētu
zināšanu trūkuma dēļ, tāpēc pašlaik liela
daļa no globālā IKT standartizācijas darba notiek
ārpus oficiālās Eiropas un starptautiskās
standartizācijas sistēmas. Pašlaik publiskajā iepirkumā,
kam jāatbilst Direktīvas 2004/18/EK prasībām, uz
forumu un konsorciju standartiem var atsaukties tikai izņēmuma
gadījumā. Tā kā minētie standarti neietilpst
nevienā no to standartu grupām, uz kuriem publiskā sektora
iestādes var atsaukties uzaicinājumos uz konkursiem, piesardzīgas
publiskā sektora iestādes uz tiem neatsaucas. Sekas ir tādas, ka
IKT, ko tās iepērk, var nebūt sadarbspējīgas ar IKT,
kuras iepērk citas iestādes. Šīs grūtības
publiskā sektora iestādēm bieži traucē noteikt savu
IKT stratēģiju un arhitektūru, tostarp organizāciju
pārrobežu sadarbspējas jomā. · Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā Ar šo priekšlikumu daļēji
aizstāj Direktīvu 98/34/EK un atceļ Lēmumus
Nr. 1673/2006/EK un 87/95/EEK. · Atbilstība pārējiem Savienības politikas virzieniem
un mērķiem Ar šo iniciatīvu īsteno
stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīvas „Inovācijas
Savienība” [COM(2010) 546], „Rūpniecības politika”
[COM(2010) 614] un „Eiropas digitalizācijas programma”
[COM(2010) 245] un „Resursu ziņā efektīva Eiropa”
[COM(2011) 21]. Ar to īsteno arī Aktu par vienoto tirgu
[COM(2011) 206], kā arī Stratēģiju invaliditātes
jomā; (2010–2020) [COM(2010) 636]. Tā ir daļa no Komisijas
2011. gada darba programmā iekļautās stratēģiskās
iniciatīvas. 2. Apspriešanās ar ieinteresētajām
personām un ietekmes novērtējums · Apspriešanās ar ieinteresētajām personām Apspriešanās metodes, galvenās
mērķnozares un vispārīgs respondentu raksturojums Komisija 2009. un 2010. gadā
rīkoja divas vispārējas sabiedriskās apspriešanas un
2010. gadā organizēja konkrētākas apspriešanas,
kurās piedalījās dalībvalstu iestādes, Eiropas
standartizācijas organizācijas, nacionālās
standartizācijas institūcijas, ieinteresēto personu
organizācijas un forumi un konsorciji. 2009. gadā tika
pieņemta baltā grāmata „IKT standartizācijas
modernizēšana Eiropas Savienībā. Turpmākā
virzība”. Šīs regulas pamatā ir arī
neatkarīgu ekspertu grupas darbs: Eiropas standartizācijas
sistēmas pārskatīšanas speciālistu grupā (EXPRESS)
darbojās 30 eksperti, kas pārstāvēja Eiropas,
nacionālās un starptautiskās standartizācijas
organizācijas, ražotājus, MVU, NVO, arodbiedrības,
akadēmiskās aprindas, forumus un konsorcijus un ES dalībvalstu
publiskā sektora iestādes. EXPRESS 2010. gada
februārī iesniedza Eiropas Komisijai ziņojumu
„Standartizācija konkurētspējīgai un inovatīvai
Eiropai — redzējums 2020. gadam”. Atbilžu kopsavilkums un tas, kā
tās ņemtas vērā Atbildes uz apspriešanā uzdotajiem
jautājumiem, baltā grāmata „IKT standartizācijas
modernizēšana Eiropas Savienībā. Turpmākā
virzība”, EXPRESS ziņojums „Standartizācija
konkurētspējīgai un inovatīvai Eiropai — redzējums 2010. gadam”
un Eiropas Parlamenta ziņojums ir galīgo izraudzīto politikas
risinājumu pamats. Atklāta apspriešana notika internetā
no 2010. gada 23. marta līdz 21. maijam. Komisija
saņēma 483 atbildes. Rezultāti ir pieejami
tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/enterprise/policies/european-standards/public-consultation/index_lv.htm. · Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana Neatkarīgu ekspertu atzinums nebija
vajadzīgs. ·
Ietekmes novērtējums Ietekmes novērtējumā un tā
kopsavilkumā sniegts pārskats par dažādiem risinājumiem. Efektivitātes, lietderības un
konsekvences kritērijam atbilst tikai apvienotie politikas
risinājumi 1.A (Eiropas standartu izstrādes termiņi) un 1.C
(pārredzamas un vienkāršotas saskaņoto un citu Komisijas
pieprasīto Eiropas standartu izstrādes procedūras), 2.C
(nostiprināt MVU un ieinteresēto sabiedrības pārstāvju
pārstāvības organizāciju stāvokli ESI, paredzot
darbības dotāciju piešķiršanas iespēju) un 3.B (atsauces uz
forumu un konsorciju standartiem publiskajā iepirkumā).
Tāpēc šie četri risinājumi ir šā priekšlikuma
pamatā. Komisija veica darba programmā
paredzēto ietekmes novērtējumu, par kuru ziņojums ir
pieejams tīmekļa vietnē
http://ec.europa.eu/enterprise/policies/european-standards/index_lv.htm. 3. PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI · Ierosināto pasākumu kopsavilkums 1. Nacionālo standartizācijas
institūciju sadarbība kļūs pārredzamāka. 2. Publiskajā iepirkumā
informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē
jomās, kur nav Eiropas standartu, kur Eiropas standarti nav ieviesti
tirgū vai kur šie standarti ir novecojuši, būs iespējams
izmantot citu organizāciju izstrādātus standartus, ja šie
standarti atbildīs kritēriju kopumam, kura pamatā ir PTO
starptautisko standartizācijas procesu principi. 3. Tiks uzlabota plānošana: Komisija
izstrādās gada darba programmu, kurā būs
norādītas Eiropas standartizācijas prioritātes un
vajadzīgās pilnvaras. 4. MVU un ieinteresētajiem
sabiedrības pārstāvjiem vajadzētu būt labāk
pārstāvētām Eiropas standartizācijā, turklāt
tiks nodrošināts finansiālais atbalsts organizācijām, kas
pārstāv MVU un ieinteresētos sabiedrības
pārstāvjus. 5. Komisijas un ESI administratīvā
sloga mazināšana, piemēram, paredzot iespēju ievērojami
vienkāršot vienreizējos maksājumus, skaidri nodalot tos no
faktisko īstenošanas izmaksu verificēšanas. Šis priekšlikums ir
nākamais solis ceļā uz sistēmu, kuras pamatā ir
veiktspēja, pamatojoties uz saskaņotu rādītāju un
mērķu (izlaides un rezultātu) noteikšanu. Šāds
mērķis varētu būt standartizācijas procesa ātrums
un efektivitāte. 6. Lai gan Eiropas standartus jau plaši
izmanto tādās jomās kā transports un loģistika, pasta
pakalpojumi un elektronisko komunikāciju tīkli un pakalpojumi,
brīvprātīgajiem Eiropas standartiem ir bijusi mazāka
nozīme, atbalstot vienotā pakalpojumu tirgus izveides pabeigšanu.
Tāpēc šā priekšlikuma darbības jomā ir iekļauti
pakalpojumu standarti, lai Komisijai dotu pilnvaras pieprasīt Eiropas
pakalpojumu standartu izstrādi un daļēji segt šīs
izstrādes izmaksas. · Juridiskais pamats Līguma par Eiropas Savienības darbību
114. pants. · Subsidiaritātes princips Subsidiaritātes principu piemēro,
ciktāl priekšlikums nav ES ekskluzīvā kompetencē. Dalībvalstis nevar pienācīgi
sasniegt priekšlikuma mērķus šādu iemeslu dēļ. Eiropas standartizācija atbalsta Eiropas
tiesību aktus, ar kuriem izveido iekšējo tirgu un palīdz uzlabot
Eiropas rūpniecības konkurētspēju. Standartu
saskaņošana Eiropas līmenī ļauj novērst tehniskos
šķēršļus tirdzniecībā, kurus varētu radīt
konfliktējoši nacionālie standarti. Tāpēc ar
standartizāciju Eiropas līmenī saistītās
problēmas jārisina Eiropas līmenī. Priekšlikuma mērķus var labāk
sasniegt ar ES rīcību šādu iemeslu dēļ. Mērķi nodrošināt
iekšējā tirgus darbību, samazinot tādus
šķēršļus ES iekšējā tirdzniecībā, kuru
cēlonis ir dažādi nacionālie ražojumu standarti nevar pietiekami
labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs. Tāpēc
saskaņā ar subsidiaritātes principu problēmas mēroga
un seku dēļ šķita lietderīgi to sasniegt ES līmenī. Eiropas standartiem ir ļoti svarīga
nozīme rūpniecisko ražojumu iekšējā tirgus
darbībā. Ar Eiropas standartiem aizstāj nacionālos
standartus, kas bieži konfliktē un var radīt tehniskus
šķēršļus iekļūšanai citas valsts iekšzemes tirgū.
Saskaņotie standarti nodrošina ražojumu atbilstību ES tiesību
aktos izklāstītajām pamatprasībām. Atbilstība
Eiropas saskaņotajiem standartiem garantē ražojumu vajadzīgo
drošuma līmeni. Tomēr saskaņoto standartu izmantošana
joprojām ir brīvprātīga, un ražotāji var izmantot
jebkurus citus tehniskos risinājumus, kas apliecina, ka to ražojumi
atbilst pamatprasībām. Subsidiaritātes apsvērumu
dēļ ietekmes novērtējuma procesā atteicās no
vairākiem neleģislatīviem risinājumiem —
sīkāk tas raksturots ietekmes novērtējumā. Tādējādi priekšlikums ir
saskaņā ar subsidiaritātes principu. · Proporcionalitātes princips Priekšlikums ir saskaņā ar
proporcionalitātes principu šādu iemeslu dēļ. Priekšlikums attiecas tikai uz
standartizācijas funkcionēšanu Eiropas līmenī un uz
nacionālo standartizācijas institūciju sadarbību, lai
izvairītos no konfliktējošiem nacionālajiem standartiem. Šis priekšlikums nerada papildu
administratīvo slogu ekonomikas dalībniekiem, dalībvalstu
valdībām, reģionālajām un vietējām
iestādēm un iedzīvotājiem. ·
Juridisko instrumentu izvēle Ierosinātais juridiskais instruments ir
regula. Citi instrumenti nebūtu piemēroti
šādu iemeslu dēļ. Ierosināto risinājumu, kā
arī vienkāršošanas dēļ nav jāgroza dalībvalstu
tiesību akti. Šis instruments attiecas tikai uz Eiropas
standartizācijas organizācijām, nacionālo standartizācijas
institūciju sadarbību, MVU un ieinteresēto sabiedrības
pārstāvju pārstāvības organizāciju iesaisti
Eiropas standartizācijā un uz Komisiju. Tāpēc šajā
gadījumā direktīva nebūtu piemērots instruments. Juridiskajam instrumentam vajadzētu
būt vispārēji piemērojamam, jo īpaši tai daļai
par forumu un konsorciju standartu izmantošanu iepirkumos, kurai vajadzētu
būt tieši piemērojamai visās dalībvalstīs.
Turklāt juridiskajā instrumentā būtu iekļauti
vairāki pienākumi, kas būtu tieši piemērojami Eiropas
standartizācijas organizācijām, nacionālajām
standartizācijas institūcijām, organizācijām, kuras
Eiropas standartizācijā pārstāv MVU un ieinteresētos
sabiedrības pārstāvjus, un Komisijai. Tādēļ
piemērotākais juridiskais instruments ir regula. Alternatīvi
risinājumi nebūtu pietiekami izvirzīto mērķu
sasniegšanai. 4. IETEKME UZ BUDŽETU Ietekme uz budžetu ir izklāstīta
finanšu pārskatā. 5. Papildu informācija · Vienkāršošana Priekšlikumā paredzēta tiesību
aktu vienkāršošana. Standartizācija tiks attiecināta
arī uz pakalpojumiem. Finanšu pārvaldība tiek vienkāršota.
Sīkāku informāciju skatīt turpmāk. Priekšlikums ir iekļauts Komisijas
caurviju programmā par ES acquis
atjaunināšanu un vienkāršošanu un tās darba un likumdošanas
programmā ar atsauci 2010/ENTR/0021. · Spēkā esošo tiesību aktu atcelšana Pieņemot priekšlikumu, tiks atcelti
spēkā esoši tiesību akti. · Pārbaude, pārskatīšana un turpināmība Priekšlikumā ir ietverta
pārskatīšanas klauzula. · Eiropas Ekonomikas zona Ierosinātais tiesību akts attiecas
uz EEZ jautājumu, tādēļ tas būtu jāattiecina uz
Eiropas Ekonomikas zonu. · Sīkāks priekšlikuma skaidrojums Šā priekšlikuma mērķis ir
pārskatīt un apvienot: 1. Padomes Lēmumu 87/95/EEK par
standartizāciju informācijas tehnoloģiju un
telekomunikācijas jomā, atceļot gandrīz visus tā
(novecojušos) noteikumus un ieviešot jaunu sistēmu, kas publiskā
iepirkuma jomā ļauj izmantot IKT standartus, kurus izstrādā
organizācijas, kas nav Eiropas standartizācijas institūcijas; 2. Direktīvu 98/34/EK, kas nosaka
informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu,
un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu sfērā
(visi šīs direktīvas panti, kas attiecas uz paziņošanu par
tehnisko noteikumu projektiem, ir ārpus šā priekšlikuma darbības
jomas, un tos negroza), izmantojot šādus pasākumus: Eiropas
sadarbība standartizācijā tiks attiecināta arī uz
pakalpojumiem, nacionālo standartizācijas institūciju
sadarbība kļūs pārredzamāka, MVU un ieinteresētie
sabiedrības pārstāvji būs labāk
pārstāvēti Eiropas standartizācijā, un tiks
nodrošināts finansiālais atbalsts organizācijām, kas
pārstāv MVU un ieinteresētos sabiedrības
pārstāvjus; 3. Lēmumu Nr. 1673/2006/EK par
Eiropas standartizācijas finansēšanu. Šā lēmuma galvenie
principi netiks grozīti, bet atbilstīgi ierosinātajai jaunajai
Finanšu regulai tiks ieviesti šādi jauni noteikumi: operatīvo
dienestu un Eiropas standartizācijas institūciju
administratīvā sloga mazināšana, piemēram, paredzot
iespēju ievērojami vienkāršot vienreizējos maksājumus,
skaidri nodalot tos no faktisko īstenošanas izmaksu verificēšanas.
Šis priekšlikums ir nākamais solis ceļā uz sistēmu, kuras
pamatā ir veiktspēja, pamatojoties uz saskaņotu
rādītāju un mērķu (izlaides un rezultātu)
noteikšanu. Šāds mērķis varētu būt
standartizācijas procesa ātrums un efektivitāte. 2011/0150 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par Eiropas standartizāciju un
grozījumiem Padomes Direktīvās 89/686/EEK un 93/15/EEK un
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 94/9/EK, 94/25/EK,
95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/105/EK un 2009/23/EK (Dokuments attiecas uz EEZ) EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS
SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par
Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu, ņemot vērā Eiropas Komisijas
priekšlikumu, pēc leģislatīvā akta
projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem, ņemot vērā Eiropas Ekonomikas
un sociālo lietu komitejas atzinumu[1], saskaņā ar parasto likumdošanas
procedūru, tā kā: (1)
Standartizācijas galvenais mērķis ir
noteikt brīvprātīgas tehniskās vai kvalitātes
specifikācijas, kurām var atbilst pašreizējie vai turpmākie
ražojumi, ražošanas procesi vai pakalpojumi. Standartizācija var aptvert
dažādus jautājumus, piemēram, konkrētu ražojumu dažādu
kategoriju vai izmēru standartizāciju vai tehniskās specifikācijas
ražojumu vai pakalpojumu tirgos, kur būtiska nozīme ir saderībai
un sadarbspējai ar citiem ražojumiem vai sistēmām. (2)
Eiropas standartizācija arī palīdz
uzlabot uzņēmumu konkurētspēju, jo īpaši veicinot
preču un pakalpojumu brīvu apriti, tīklu sadarbspēju,
komunikācijas līdzekļus, tehnoloģiju izstrādi un inovāciju.
Standartiem ir ievērojama pozitīva ekonomiska ietekme, piemēram,
tie sekmē ekonomisku iekļūšanu iekšējā tirgū un
veicina jaunu un uzlabotu ražojumu izstrādi vai tirgu attīstību
un piegādes nosacījumu pilnveidi. Standarti tādējādi
parasti palielina konkurenci un samazina izlaides un pārdošanas izmaksas,
labvēlīgi ietekmējot tautsaimniecību kopumā. Standarti
var saglabāt un uzlabot kvalitāti, sniegt informāciju un
nodrošināt sadarbspēju un saderību, dodot lielāku labumu
patērētājiem. (3)
Eiropas standarti arī turpmāk būtu
jāpieņem Eiropas standartizācijas
institūcijām —Eiropas Standartizācijas komitejai (CEN),
Eiropas Elektrotehniskās standartizācijas komitejai (CENELEC)
un Eiropas Telekomunikāciju standartu institūtam (ETSI). (4)
Eiropas standartiem ir ļoti svarīga
nozīme iekšējā tirgū galvenokārt kā
līdzeklim, kas ļauj pamatot pieņēmumu par to, ka ražojums,
kurus paredzēts darīt pieejamus tirgū, atbilst
pamatprasībām, kas attiecas uz šiem ražojumiem un ir noteiktas
Savienības saskaņošanas tiesību aktos. (5)
Uz Eiropas standartizāciju attiecas īpašs
tiesiskais regulējums, kuru veido trīs tiesību akti, proti,
Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 22. jūnija
Direktīva 98/34/EK, kas nosaka informācijas sniegšanas
kārtību tehnisko standartu un noteikumu, un Informācijas
sabiedrības pakalpojumu noteikumu sfērā[2], Eiropas Parlamenta un Padomes
2006. gada 24. oktobra Lēmums Nr. 1673/2006/EK par Eiropas
standartizācijas finansēšanu[3] un
Padomes 1986. gada 22. decembra Lēmums 87/95/EEK par
standartizāciju informācijas tehnoloģiju un
telekomunikāciju jomā[4].
Taču pašreizējais tiesiskais regulējums vairs neatbilst
pārmaiņām, kas pēdējās desmitgadēs ir
skārušas Eiropas standartizāciju. Tāpēc tiesiskais
regulējums būtu jāvienkāršo un jāpielāgo, lai
ņemtu vērā jaunus standartizācijas aspektus un
atspoguļotu jaunākās pārmaiņas un turpmākos
uzdevumus Eiropas standartizācijas jomā. Tas jo īpaši attiecas
uz plašāku pakalpojumu standartu izstrādi un uz jauniem standartizācijas
produktiem, kas nav oficiālie standarti. (6)
Lai garantētu standartu un
standartizācijas kā Savienības politikas instrumentu
efektivitāti, nepieciešama efektīva un lietderīga
standartizācijas sistēma, kas nodrošina elastīgu un
pārredzamu platformu konsensa veidošanai visu dalībnieku vidū un
ir finansiāli dzīvotspējīga. (7)
Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada
12. decembra Direktīvā 2006/123/EK par pakalpojumiem
iekšējā tirgū[5] ir
vispārīgi noteikumi, kas pakalpojumu sniedzējiem atvieglo
uzņēmējdarbības brīvības un pakalpojumu
brīvas aprites izmantošanu, vienlaikus saglabājot pakalpojumu augstu
kvalitāti. Tajā
dalībvalstīm noteikts pienākums sadarbībā ar Komisiju
veicināt brīvprātīgu Eiropas standartu izstrādi, lai
veicinātu dažādu dalībvalstu pakalpojumu sniedzēju sniegto
pakalpojumu saderību, informācijas sniegšanu saņēmējam
un pakalpojumu sniegšanas kvalitāti. Taču Direktīva 98/34/EK attiecas tikai uz ražojumu
standartiem, bet tieši neaptver pakalpojumu standartus. Tomēr
iekšējā tirgus realitātē robeža starp precēm un
pakalpojumiem arvien vairāk izzūd. Praksē ražojumu standartus un
pakalpojumu standartus ne vienmēr ir iespējams skaidri nošķirt.
Daudziem ražojumu standartiem ir pakalpojumu komponents, bet pakalpojumu
standarti bieži daļēji attiecas arī uz ražojumiem.
Tāpēc tiesiskais regulējums jāpielāgo šiem jaunajiem
apstākļiem, attiecinot tā darbības jomu arī uz
pakalpojumu standartiem. (8)
Brīvprātīgu pakalpojumu
standartu izstrādes procesam vajadzētu būt tirgus virzītam,
dominējot tirgus dalībnieku un standartu tieši vai netieši skarto
ieinteresēto personu vajadzībām, un tajā būtu
jāņem sabiedrības intereses un jāpamatojas uz konsensu.
Standartiem būtu jāattiecas galvenokārt uz pakalpojumiem, kas
saistīti ar ražojumiem un procesiem. (9)
Ciktāl Eiropas standartizācijas
institūcijas var uzskatīt par uzņēmumiem vai
uzņēmumu apvienībām Līguma 101. un
102. panta nozīmē, uz tām attiecas konkurences tiesību
akti. (10)
Savienībā nacionālos standartus
pieņem nacionālās standartizācijas institūcijas,
tāpēc standarti varētu savstarpēji konfliktēt un
radīt tehniskus šķēršļus iekšējā tirgū. Tāpēc
iekšējā tirgus labad un lai Savienībā nodrošinātu
standartizācijas efektivitāti, būtu jāsaglabā
regulārā informācijas apmaiņa par pašreizējo un
turpmāko standartizācijas darbu, kas notiek nacionālo
standartizācijas institūciju, Eiropas standartizācijas
institūciju un Komisijas starpā. Šī informācijas
apmaiņa būtu jāsaskaņo ar 3. pielikuma noteikumiem
Nolīgumā par tehniskajiem šķēršļiem
tirdzniecībā, kas apstiprināts ar Padomes 1979. gada
10. decembra Lēmumu 80/271/EEK par daudzpusēju
nolīgumu slēgšanu, kuri izriet no 1973.–1979. gada
tirdzniecības sarunām[6]. (11)
Regulārajai informācijas apmaiņai,
kas notiek nacionālo standartizācijas institūciju, Eiropas
standartizācijas institūciju un Komisijas starpā, nebūtu
jāliedz standartizācijas institūcijām pildīt citus
pienākumus un saistības, jo īpaši noteikumus
3. pielikumā Nolīgumā par tehniskajiem
šķēršļiem tirdzniecībā. (12)
Standarti var palīdzēt Eiropas
politikā vispārīgi risināt tādas samilzušas
sabiedrības problēmas kā klimata pārmaiņas,
ilgtspējīga resursu izmantošana un inovācija. Virzoties uz precēm un
tehnoloģijām attiecināmu Eiropas vai starptautisku standartu
izstrādi šajos tirgos, kas izplešas, Eiropa varētu radīt
konkurences priekšrocības saviem uzņēmumiem un veicināt tirdzniecību.
(13)
Standarti ir svarīgi instrumenti
uzņēmumiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem
uzņēmumiem (turpmāk „MVU”), kas diemžēl nav
pienācīgi iesaistīti standartizācijas sistēmā,
tāpēc pastāv risks, ka standartos nav ņemtas vērā
MVU vajadzības un intereses. Tāpēc ir būtiski uzlabot to
pārstāvību un līdzdalību standartizācijas
procesā, jo īpaši tehniskajās komitejās. (14)
Eiropas standarti ir ļoti svarīgi MVU
konkurētspējas nodrošināšanai, kuri parasti ir vāji
pārstāvēti jo īpaši Eiropas līmeņa
standartizācijas darbībās. Tāpēc ar šo regulu
būtu jānodrošina, ka Eiropas standartizācijas procesā MVU
pienācīgi pārstāv atbilstoši kvalificētas
struktūras. (15)
Standarti var plaši ietekmēt sabiedrību,
jo īpaši iedzīvotāju drošību un labklājību,
tīklu efektivitāti, vidi, pieejamību un citas sabiedriskās
politikas jomas. Tāpēc jānodrošina ieinteresēto
sabiedrības pārstāvju lomas un ieguldījuma
nostiprināšana standartu izstrādē, atbalstot organizācijas,
kas pārstāv patērētāju, vides un ieinteresēto
sabiedrības pārstāvju intereses. (16)
Cik iespējams standartos vajadzētu
ņemt vērā ietekmi uz vidi ražojumu un pakalpojumu dzīves
cikla laikā. Komisijas Kopīgais pētniecības centrs
izstrādājis svarīgus sabiedrībai pieejamus instrumentus
šādas ietekmes novērtēšanai dzīves cikla laikā. (17)
Komisijas un Eiropas standartizācijas
sistēmas sadarbības dzīvotspēja ir atkarīga no
tā, vai standartu izstrādes turpmākie pieprasījumi tiks
rūpīgi plānoti. Plānošanu varētu uzlabot jo īpaši
tad, ja savu ieguldījumu sniegtu ieinteresētās personas.
Direktīvā 98/34/EK jau ir paredzēta iespēja pieprasīt,
lai Eiropas standartizācijas institūcijas izstrādā Eiropas
standartus, tāpēc ir lietderīgi ieviest labāku un
pārredzamāku plānošanu saskaņā ar daudzgadu darba
programmu, kurā būtu jāiekļauj pārskats par visiem
standartu izstrādes pieprasījumiem, ko Komisija gatavojas iesniegt
Eiropas standartizācijas institūcijām. (18)
Vairākās direktīvās, ar
kurām saskaņo ražojumu tirdzniecības nosacījumus, ir
norādīts, ka Komisija var lūgt, lai Eiropas
standartizācijas institūcijas pieņem saskaņotus Eiropas standartus,
uz kuriem tiek pamatoti pieņēmumi par ražojumu atbilstību
spēkā esošajām pamatprasībām. Tomēr daudzos no
šiem tiesību aktiem ir iekļauti dažādi noteikumi par iebildumiem
pret šiem standartiem, ja tie neaptver vai pilnīgi neaptver visas
piemērojamās prasības. Atšķirīgi noteikumi, kas
ekonomikas dalībniekiem un Eiropas standartizācijas
institūcijām rada nenoteiktību, konkrēti ir iekļauti
Padomes 1989. gada 21. decembra Direktīvā 89/686/EEK par
dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz
individuālajiem aizsardzības līdzekļiem[7], Padomes 1993. gada
5. aprīļa Direktīvā 93/15/EEK par noteikumu
saskaņošanu attiecībā uz civilām vajadzībām
paredzēto sprāgstvielu laišanu tirgū un pārraudzību[8], Eiropas Parlamenta un Padomes
1994. gada 23. marta Direktīvā 94/9/EK par dalībvalstu
tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz iekārtām un
aizsardzības sistēmām, kas paredzētas lietošanai
sprādzienbīstamā vidē[9],
Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 16. jūnija
Direktīvā 94/25/EK par dalībvalstu normatīvo un
administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz izpriecu
kuģiem[10],
Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 29. jūnija
Direktīvā 95/16/EK par dalībvalstu tiesību aktu
tuvināšanu attiecībā uz liftiem[11],
Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 29. maija
Direktīvā 97/23/EK par dalībvalstu normatīvo un
administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz spiediena
iekārtām[12],
Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta
Direktīvā 2004/22/EK par mērinstrumentiem[13], Eiropas Parlamenta un Padomes
2007. gada 23. maija Direktīvā 2007/23/EK par pirotehnisko
izstrādājumu laišanu tirgū[14],
Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra
Direktīvā 2009/105/EK par vienkāršām
spiedtvertnēm[15] un
Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa
Direktīvā 2009/23/EK par neautomātiskiem svariem[16]. Tāpēc šajā regulā
jāiekļauj vienotā procedūra, kas paredzēta Eiropas
Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Lēmumā
Nr. 768/2008/EK par produktu tirdzniecības vienotu sistēmu un ar
ko atceļ Padomes Lēmumu 93/465/EEK[17], un jāsvītro attiecīgie
minēto direktīvu noteikumi. (19)
Lai palielinātu konkurenci un mazinātu ar
atkarību no viena standarta saistīto risku, iepērkot
aparatūru, programmatūru un informācijas tehnoloģiju
pakalpojumus, publiskā sektora iestādēm būtu labāk
jāizmanto viss attiecīgo standartu klāsts, piemēram,
izvēloties standartus, ko var īstenot visi ieinteresētie
piegādātāji. Eiropas
Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta
Direktīvā 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma
procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas
ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu
nozarēs[18] un
Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta
Direktīvā 2004/18/EK par to, kā koordinēt
būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un
pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas
procedūru[19],
ir norādīts, ka publiskajā iepirkumā tehniskās
specifikācijas būtu jāizstrādā, atsaucoties uz
nacionālajiem standartiem, ar kuriem transponēti Eiropas standarti,
Eiropas tehniskajiem apstiprinājumiem, vispārējām
tehniskajām specifikācijām, starptautiskiem standartiem,
citām Eiropas standartizācijas struktūru noteiktām tehnisko
atsauču sistēmām vai, ja tādu nav, atsaucoties uz
nacionālajiem standartiem, nacionālajiem tehniskajiem
apstiprinājumiem vai nacionālajām tehniskajām
specifikācijām, kas attiecas uz būvdarbu projektēšanu,
aprēķiniem un ražojumu izmantošanu, vai līdzvērtīgiem
dokumentiem. Tomēr informācijas un komunikācijas
tehnoloģiju jomā standartus bieži izstrādā citas
standartizācijas iestādes un tie neietilpst nevienā no
Direktīvās 2004/17/EK un 2004/18/EK paredzētajām
standartu un apstiprinājumu grupām. Tāpēc jāparedz
iespēja publiskā iepirkuma tehniskajās specifikācijās
atsaukties uz standartiem informācijas un komunikācijas tehnoloģiju
jomā, lai reaģētu uz straujajām izmaiņām
informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā, atvieglotu
pārrobežu pakalpojumu sniegšanu, veicinātu konkurenci,
sadarbspēju un inovāciju. (20)
Daži standarti informācijas un
komunikācijas tehnoloģiju jomā nav izstrādāti
saskaņā ar Nolīguma par tehniskajiem šķēršļiem
tirdzniecībā 3. pielikumā izklāstītajiem
kritērijiem. Tāpēc šajā regulā būtu jānosaka
informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas standartu
atlases procedūra, kuru varētu izmantot publiskajām
iepirkumā un kurā būtu paredzētas izvērstas
konsultācijas ar plašu ieinteresēto personu loku, tostarp ar Eiropas
standartizācijas institūcijām, uzņēmumiem un
publiskā sektora iestādēm. Šajā regulā atribūtu
saraksta veidā būtu jāparedz arī prasības
attiecībā uz šiem standartiem un ar tiem saistītajiem
standartizācijas procesiem. Šiem atribūtiem būtu
jānodrošina, lai tiktu ievēroti sabiedriskās politikas
mērķi un sabiedrības vajadzības, un to pamatā
vajadzētu būt kritērijiem, ko attiecībā uz
starptautiskajām standartizācijas organizācijām
izstrādājusi Pasaules Tirdzniecības organizācija. (21)
Lai veicinātu turpmāku inovāciju un
standartizēto risinājumu konkurenci, gadījumā ja tiek
atzīta konkrēta tehniska specifikācija, konkurējošai
tehniskai specifikācijai nevajadzētu zaudēt iespēju tikt
atzītai saskaņā ar šīs regulas noteikumiem. Atzīšanā
būtu jāievēro, lai tiktu nodrošināti atribūti un
tirgū minimāli tiktu pieņemta tehniskā specifikācija.
Pieņemšana tirgū nebūtu jāinterpretē kā plaša
īstenošana tirgū. (22)
Atlasītie standarti informācijas un
komunikācijas tehnoloģiju jomā varētu palīdzēt
īstenot Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra
Lēmumu Nr. 922/2009/EK par Eiropas valstu pārvaldes iestāžu
sadarbspējas risinājumiem (ISA)[20], ar kuru laikposmam no 2010. līdz
2015. gadam izveido sadarbspējas risinājumu programmu Eiropas
publiskās pārvaldes iestādēm, kā arī
Savienības iestādēm un struktūrām, lai
nodrošinātu kopīgus un koplietojamus risinājumus, kuri veicina
sadarbspēju. (23)
Informācijas un komunikācijas
tehnoloģiju jomā var rasties situācijas, kad Savienības
līmenī ir lietderīgi veicināt konkrētu standartu
izmantošanu vai pieprasīt atbilstību tiem, lai nodrošinātu
sadarbspēju vienotajā tirgū un lietotājiem —
lielāku izvēles brīvību. Citādos apstākļos
var būt arī tā, ka konkrēti Eiropas standarti vairs
neatbilst patērētāju vajadzībām vai kavē
tehnoloģiju izstrādi. Minēto iemeslu dēļ ar Eiropas
Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta
Direktīvu 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem
noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem
un pakalpojumiem[21]
Komisijai tiek nodrošināta iespēja pieprasīt Eiropas
standartizācijas institūcijām izstrādāt standartus,
izveidot standartu un/vai specifikāciju sarakstu, ko publicē Eiropas
Savienības Oficiālajā Vēstnesī, lai veicinātu
to izmantošanu, vai noteikt, ka to īstenošana ir obligāta, vai
svītrot standartus un/vai specifikācijas no minētā
saraksta. (24)
Šai regulai nebūtu jāliedz Eiropas
standartizācijas institūcijām turpināt standartu
izstrādi informācijas un komunikācijas tehnoloģiju
jomā un paplašināt sadarbību ar citām standartu izstrādes
institūcijām, jo īpaši informācijas un komunikācijas
tehnoloģiju jomā, lai nodrošinātu konsekvenci un standartu un
specifikāciju īstenošanā izvairītos no
sadrumstalotības un dublēšanās. (25)
Lēmumā Nr. 1673/2006/EK ir
paredzēti noteikumi par Savienības ieguldījumu Eiropas
standartizācijas finansēšanā, lai nodrošinātu, ka Eiropas
standartu un citu Eiropas standartizācijas galīgo dokumentu
izstrāde un pārskatīšana notiek, atbalstot Savienības
mērķus, tiesību aktus un politikas virzienus.
Administratīvo un budžeta procedūru vienkāršošanas labad
atbilstīgi ierosinātajai jaunajai Finanšu regulai ir lietderīgi
minētā lēmuma noteikumus iekļaut šajā regulā. (26)
Ievērojot Eiropas standartizācijas lielo
ietekmi, atbalstot Savienības politikas virzienus un tiesību aktus,
un standartizācijas darbību daudzveidību, būtu
jāparedz dažādi finansēšanas mehānismi. Tas
galvenokārt attiecas uz dotācijām Eiropas un
nacionālajām standartizācijas institūcijām, nepublicējot
uzaicinājumus piedalīties konkursos, saskaņā ar
110. panta 1. punkta otro daļu Padomes 2002. gada
25. jūnija Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu
regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam[22], un 168. panta 1. punkta
d) apakšpunktu Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulā
(EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas
kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu
regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam[23]. Turklāt tiem pašiem noteikumiem
būtu jāattiecas uz institūcijām, kas šajā regulā
nav atzītas par Eiropas standartizācijas institūcijām,
tomēr ir pilnvarotas pamataktā un kam uzticēts
sadarbībā ar Eiropas standartizācijas institūcijām
veikt priekšdarbus Eiropas standartizācijas atbalstam. (27)
Ciktāl Eiropas standartizācijas
institūcijas pastāvīgi atbalsta Savienības darbības,
tām būtu vajadzīgi efektīvi un lietderīgi
centrālie sekretariāti. Tāpēc būtu jāpilnvaro
Komisija piešķirt dotācijas institūcijām, kas īsteno
vispārējas Eiropas nozīmes mērķus, darbības
dotāciju gadījumā nepiemērojot ikgadējā
samazinājuma principu, kurš minēts Regulas (EK, Euratom)
Nr. 1605/2002 113. panta 2. punktā. (28)
Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada
24. oktobra Lēmumā Nr. 1639/2006/EK, ar ko izveido
konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu (2007. līdz
2013. gads)[24],
Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra
Lēmumā Nr. 1926/2006/EK, ar ko izveido Kopienas
rīcības programmu patērētāju tiesību
aizsardzības politikas jomā (no 2007. gada līdz
2013. gadam)[25],
un Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. maija Regulā
(EK) Nr. 614/2007 par finanšu instrumentu videi (LIFE+)[26] jau ir paredzēta iespēja
finansiāli atbalstīt Eiropas organizācijas, kuras
standartizācijā pārstāv MVU, patērētāju un
vides intereses, bet īpašas dotācijas piešķir Eiropas organizācijām,
kas standartizācijā pārstāv sociālās intereses.
Finansējums, uz kuru attiecas Lēmums Nr. 1639/2006/EK,
Lēmums Nr. 1926/2006/EK un Regula (EK) Nr. 614/2007,
beigsies 2012. gada 31. decembrī. Lai Eiropas
standartizācija virzītos uz priekšu, ir būtiski arī
turpmāk veicināt un rosināt tādu Eiropas organizāciju
aktīvu dalību, kuras pārstāv MVU,
patērētājus, vides un sociālās intereses. Šādas
organizācijas īsteno vispārējas Eiropas nozīmes
mērķi un, ņemot vērā īpašās pilnvaras, ko
tām devušas nacionālās bezpeļņas organizācijas,
veido Eiropas tīklu, kurš pārstāv bezpeļņas
organizācijas, kas darbojas dalībvalstīs, un veicina ar
Līgumiem saderīgus principus un politikas virzienus. Ņemot
vērā kontekstu, kurā darbojas Eiropas organizācijas, kas
Eiropas standartizācijā pārstāv MVU,
patērētājus, vides un sabiedrības intereses, un to
statūtos noteiktos mērķus, tām ir pastāvīga
Savienības darbībām un politikas virzieniem ļoti
svarīga loma. Tāpēc Komisijai vajadzētu spēt arī
turpmāk piešķirt dotācijas šīm institūcijām,
darbības dotāciju gadījumā nepiemērojot
ikgadējā samazinājuma principu, kas minēts Regulas (EK,
Euratom) Nr. 1605/2002 113. panta 2. punktā. (29)
Standartizācijas darbību
finansējumam būtu jāspēj segt arī ar standartu un citu
standartizācijas produktu izstrādi saistīto priekšdarbu un
papilddarbu izmaksas. Tas galvenokārt attiecas uz izpētes darbu,
tiesību aktu sagatavošanas dokumentu izstrādi, starplaboratoriju
testiem un standartu validāciju un novērtēšanu. Lai
veicinātu standartizāciju Eiropas un starptautiskā
līmenī, būtu jāturpina arī tehniskās
palīdzības un sadarbības programmas trešās valstīs.
Lai Savienībā nodrošinātu tirgus pieejamību un
uzņēmumu konkurētspēju, būtu jāparedz
iespēja piešķirt dotācijas arī citām
institūcijām, izmantojot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus un
vajadzības gadījumā piešķirot tiesības slēgt
līgumus. (30)
Savienības finansējumam vajadzētu
būt vērstam uz standartu un citu standartizācijas produktu
izstrādi, to izmantošanas atvieglošanu uzņēmumos, tulkojot tos
dažādās oficiālajās Savienības valodās, Eiropas
standartizācijas sistēmas kohēzijas stiprināšanu un
taisnīgas un pārredzamas Eiropas standartu pieejamības
nodrošināšanu visiem Savienības tirgus dalībniekiem. Tas ir
īpaši svarīgi gadījumos, kad standartu izmantošana ļauj
panākt atbilstību Savienības tiesību aktiem. (31)
Lai nodrošinātu šīs regulas efektīvu
piemērošanu, būtu vajadzīga iespēja izmantot
vajadzīgās zināšanas, jo īpaši revīzijas un finanšu
pārvaldības jomā, un administratīvā atbalsta resursus,
kas var atvieglot Savienības finansēto darbību īstenošanu
un regulāru izvērtēšanu, lai nodrošinātu to lietderību
un ietekmi. (32)
Turklāt būtu jāveic atbilstoši
pasākumi, lai novērstu krāpšanu un pārkāpumus un
atgūtu nepareizi izmaksātos līdzekļus, saskaņā ar
Padomes 1995. gada 18. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95
par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību[27], Padomes 1996. gada 11. novembra
Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm
uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu
intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām[28], un Eiropas Parlamenta un Padomes
1999. gada 25. maija Regulu (EK) Nr. 1073/1999 par
izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF)[29]. (33)
Lai atjauninātu Eiropas standartizācijas
institūciju sarakstus, tehnoloģiju attīstībai
pielāgotu standartu atzīšanas kritērijus informācijas un
komunikācijas tehnoloģiju jomā un MVU un ieinteresēto
sabiedrības pārstāvju pārstāvības
organizācijām piemērojamos kritērijus pielāgotu
turpmākām pārmaiņām attiecībā uz to
bezpeļņas statusu un pārstāvību, būtu
jāpiešķir Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar
Līguma 290. pantu attiecībā uz šīs regulas pielikumu
grozījumiem. Īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas
darbus, attiecīgi konsultētos, tostarp ekspertu līmenī. (34)
Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētus
aktus, būtu jānodrošina, lai attiecīgos dokumentus vienlaikus,
savlaicīgi un regulāri nosūtītu Eiropas Parlamentam un
Padomei. (35)
Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus
šīs regulas īstenošanai, īstenošanas pilnvaras būtu
jāpiešķir Komisijai. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno
saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada
16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas
un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem,
kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu[30]. (36)
Lai īstenotu lēmumus attiecībā
uz iebildumiem pret saskaņotajiem standartiem, ko Komisija uzskata par
pamatotiem, un ja Eiropas Savienības Oficiālajā
Vēstnesī vēl nav publicētas atsauces uz attiecīgo
saskaņoto standartu, būtu jāizmanto konsultēšanās
procedūra, ja vien uz attiecīgo standartu vēl nav
attiecināts pieņēmums par atbilstību pamatprasībām,
kas noteiktas piemērojamajos saskaņotajos Savienības
tiesību aktos. (37)
Lai īstenotu lēmumus attiecībā
uz iebildumiem pret saskaņotajiem standartiem, ko Komisija uzskata par
pamatotiem, un ja Eiropas Savienības Oficiālajā
Vēstnesī jau ir publicētas atsauces uz attiecīgo
saskaņoto standartu, būtu jāizmanto pārbaudes
procedūra, ja vien šāds lēmums varētu ietekmēt
pieņēmumu par atbilstību piemērojamajām pamatprasībām.
(38)
Ņemot vērā to, ka
standartizāciju Eiropas līmenī nevar pietiekami labi sasniegt
atsevišķās dalībvalstīs un to, ka mēroga vai
iedarbības dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Savienības
līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus
saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā
noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā
pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā
paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa
sasniegšanai. (39)
Tāpēc būtu attiecīgi
jāgroza Direktīvas 98/34/EK, 89/686/EEK, 93/15/EEK, 94/9/EK,
94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/105/EK un
2009/23/EK. (40)
Tāpēc būtu jāatceļ
Lēmums Nr. 1673/2006/EK un Lēmums 87/95/EEK, IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU. I nodaļa
Vispārīgi noteikumi 1. pants
Priekšmets Šajā regulā paredzēti
noteikumi, kas attiecas uz Eiropas standartizācijas institūciju,
nacionālo standartizācijas institūciju un Komisijas
sadarbību, Eiropas standartu un Eiropas standartizācijas galīgo
dokumentu izstrādi attiecībā uz ražojumiem un pakalpojumiem, kuri
ir saistīti ar ražojumiem un procesiem, kas atbalsta Savienības
saskaņošanas tiesību aktus un politikas virzienus, tehnisko
specifikāciju atzīšanu informācijas un komunikācijas
tehnoloģiju (turpmāk „IKT”) jomā un Eiropas
standartizācijas finansēšanu. 2. pants
Definīcijas Šajā regulā piemēro šādas
definīcijas: 1.
„standarts” ir tehniska specifikācija
atkārtotai vai ilgstošai piemērošanai; atbilstība tam nav
obligāta, un tas ir kāds no turpmāk minētajiem: (a) „starptautisks standarts” ir standarts,
ko pieņēmusi starptautiska standartizācijas institūcija; (b) „Eiropas standarts” ir standarts, ko
pieņēmusi kāda no Eiropas standartizācijas
institūcijām; (c) „saskaņotais standarts” ir Eiropas
standarts, kurš pieņemts, pamatojoties uz Komisijas pieprasījumu, lai
piemērotu Savienības saskaņotos tiesību aktus; (d) „nacionālais standarts” ir
standarts, ko pieņēmusi nacionālā standartizācijas
institūcija; (e) „IKT standarts” ir standarts
informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā; 2.
„Eiropas standartizācijas galīgais dokuments”
ir jebkura cita tehniskā specifikācija, kas nav Eiropas standarts un
ko ir pieņēmusi Eiropas standartizācijas institūcija
atkārtotai vai ilgstošai piemērošanai, atbilstība tam nav
obligāta; 3.
„standarta projekts” ir dokuments, kurā
iekļauts tehnisko specifikāciju teksts par konkrētu
standartizācijas priekšmetu un kuru paredzēts pieņemt
saskaņā ar attiecīgo standartizācijas procedūru,
izstrādes posmā pēc sagatavošanas darba un kuru izplata
sabiedriskai apspriešanai vai rūpīgai pārbaudei; 4.
„tehniskā specifikācija” ir
specifikācija, kas iekļauta dokumentā, kurā
norādīts kāds no šīs informācijas veidiem: (a) ražojumam nepieciešamie raksturlielumi,
tostarp kvalitātes, veiktspējas, sadarbspējas, drošuma
līmenis vai izmēri, kā arī prasības, kas
piemērojamas ražojumam attiecībā uz nosaukumu, ar kuru ražojumu
pārdod, terminoloģiju, simboliem, testēšanu un testēšanas
metodēm, iepakojumu, marķējumu vai etiķeti un
atbilstības novērtēšanas procedūrām; (b) ražošanas metodes un procesi, ko izmanto
attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, kas minēti
Līguma 38. panta 1. punktā, cilvēku un dzīvnieku
uzturam paredzētiem ražojumiem un zālēm, kā arī
ražošanas metodes un procesi attiecībā uz citiem ražojumiem, ja tie
ietekmē to raksturlielumus; (c) pakalpojumam nepieciešamie
raksturlielumi, tostarp kvalitātes, veiktspējas, sadarbspējas un
drošuma līmenis, kā arī prasības, kas piemērojamas
pakalpojuma sniedzējam attiecībā uz informāciju, kura
jādara pieejama pakalpojuma saņēmējam, kā minēts
Direktīvas 2006/123/EK 22. panta 1.–3. punktā; (d) metodes un kritēriji, lai
attiecībā uz to būtiskajiem raksturlielumiem novērtētu
veiktspēju būvizstrādājumiem, kuri definēti
2. panta 1. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada
9. marta Regulā (ES) Nr. 305/2011, ar ko nosaka saskaņotus
būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus un
atceļ Padomes Direktīvu 89/106/EEK[31]; 5.
„ražojums” ir ikviens rūpnieciski izgatavots
ražojums un ikviens lauksaimniecības produkts, tostarp zivju produkti; 6.
„pakalpojums” ir ikviena pašnodarbinātā
saimnieciskā darbība, parasti par atlīdzību, kā
minēts Līguma 57. pantā; 7.
„Eiropas standartizācijas institūcija” ir
I pielikumā minēta iestāde; 8.
„Starptautiska standartizācijas
institūcija” ir Starptautiskā Standartizācijas organizācija
(ISO), Starptautiskā Elektrotehnikas komisija (IEC) un
Starptautiskā Telesakaru savienība (ITU). II nodaļa
Pārredzamība un ieinteresēto personu līdzdalība 3. pants
Standartizācijas institūciju darba programmu pārredzamība 1.
Katra Eiropas un nacionālā
standartizācijas institūcija vismaz reizi gadā
izstrādā darba programmu. Darba programmā iekļauj
informāciju par standartiem un Eiropas standartizācijas
galīgajiem dokumentiem, ko attiecīgā iestāde plāno
sagatavot vai grozīt, pašlaik gatavo vai groza vai ir pieņēmusi
iepriekšējā periodā, ja ar tiem netransponē identiskus vai
līdzvērtīgus starptautiskus vai Eiropas standartus. 2.
Attiecībā uz katru standartu un Eiropas
standartizācijas galīgo dokumentu darba programmā norāda: (a) priekšmetu; (b) standartu un Eiropas
standartizācijas galīgo dokumentu izstrādes posmu; (c) atsauces uz starptautiskiem standartiem,
kas izmantoti kā pamats. 3.
Katra Eiropas un nacionālā
standartizācijas institūcija dara savu darba programmu pieejamu
savā tīmekļa vietnē vai kādā citā publiski
pieejamā tīmekļa vietnē un publicē paziņojumu par
darba programmas pieņemšanu standartizācijas darbībām
veltītā valsts vai attiecīgā gadījumā Eiropas
publikācijā. 4.
Vēlākais vienlaikus ar savas darba
programmas publicēšanu ikviena Eiropas un nacionālās
standartizācijas institūcija par darba programmas pieņemšanu
paziņo pārējām Eiropas un nacionālajām
standartizācijas institūcijām un Komisijai. 5.
Nacionālās standartizācijas
institūcijas nevar iebilst pret standartizācijas priekšmeta
iekļaušanu Eiropas standartizācijas institūcijas darba programmā. 4. pants
Standartu pārredzamība 1.
Katra Eiropas un nacionālā
standartizācijas institūcija pēc pieprasījuma nosūta
katru nacionālā standarta, Eiropas standarta un Eiropas
standartizācijas galīgā dokumenta projektu pārējām
Eiropas un nacionālajām standartizācijas institūcijām
un Komisijai. 2.
Katra Eiropas un nacionālā
standartizācijas institūcija nekavējoties atbild uz visām
piezīmēm, ko tā saistībā ar šādu standarta
projektu saņem no pārējām Eiropas un nacionālajām
standartizācijas institūcijām un Komisijas, un
pienācīgi ņem tās vērā. 3.
Nacionālās standartizācijas
institūcijas nodrošina, lai: (a) standartu projekti tiktu publicēti
tā, lai citās dalībvalstīs reģistrētām
personām būtu iespēja iesniegt piezīmes; (b) pārējās
nacionālās standartizācijas institūcijas varētu
aktīvi vai pasīvi iesaistīties plānotajās
darbībās, nosūtot novērotājus. 5. pants
Ieinteresēto personu dalība Eiropas standartizācijā 1.
Eiropas standartizācijas institūcijas jo
īpaši ar III pielikumā minēto organizāciju
starpniecību nodrošina mazo un vidējo uzņēmumu
(turpmāk „MVU”), patērētāju organizāciju un vides un
ieinteresēto sabiedrības pārstāvju pietiekamu
pārstāvību politikas izstrādes līmenī un vismaz
šādos Eiropas standartu un Eiropas standartizācijas galīgo
dokumentu izstrādes posmos: (a)
priekšlikums jauniem darba uzdevumiem un to
akceptēšana; (b)
priekšlikumu tehniskā apspriešana; (c)
ar projektiem saistītu piezīmju
iesniegšana; (d)
spēkā esošu Eiropas standartu un Eiropas
standartizācijas galīgo dokumentu pārskatīšana; (e)
pieņemto Eiropas standartu un Eiropas
standartizācijas galīgo dokumentu izplatīšana un
informēšana par tiem. 2.
Eiropas standartizācijas institūcijas
nodrošina uzņēmumu, pētniecības centru un augstskolu, un
citu juridisku personu pietiekamu pārstāvību tehniskā
līmenī standartizācijas darbībās, kas attiecas uz
jaunu jomu, kurai ir svarīga politiska vai ar tehnisku inovāciju
saistīta nozīme, ja attiecīgās juridiskās personas ir
piedalījušās ar šo jomu saistītos projektos, ko finansējusi
Savienība saskaņā ar daudzgadu pamatprogrammu
pētniecības un tehnoloģiju izstrādes jomā. III nodaļa
Eiropas standarti un Eiropas standartizācijas galīgie dokumenti
Savienības tiesību aktu un politikas atbalstam 6. pants
Komisijas darba programma Eiropas standartizācijas jomā 1.
Komisija pieņem Eiropas standartizācijas
gada darba programmu, kurā norādīti Eiropas standarti un Eiropas
standartizācijas galīgie dokumenti, kuru izstrādi tā
saskaņā ar 7. pantu plāno pieprasīt Eiropas
standartizācijas institūcijām. 2.
Šā panta 1. punktā
minētajā Eiropas standartizācijas darba programmā
norāda konkrētos mērķus un politikas virzienus, kas
attiecas uz Eiropas standartiem un citiem Eiropas standartizācijas
galīgajiem dokumentiem, kuru izstrādi Komisija plāno
pieprasīt Eiropas standartizācijas institūcijām.
Steidzamības gadījumā Komisija var to pieprasīt bez
iepriekšējas norādīšanas. 7. pants
Standartizācijas pieprasījumi Eiropas standartizācijas
institūcijām 1.
Komisija noteiktā termiņā var
pieprasīt, lai viena vai vairākas Eiropas standartizācijas institūcijas
izstrādātu Eiropas standarta vai Eiropas standartizācijas
galīgā dokumenta projektu. Tie ir tirgus virzīti, tajos
ņemtas vērā sabiedrības intereses, un tie pamatojas uz
konsensu. 2.
Attiecīgā Eiropas standartizācijas
institūcija viena mēneša laikā no pieprasījuma
saņemšanas norāda, vai tā akceptē 1. punktā
minēto pieprasījumu. 3.
Komisija triju mēnešu laikā no dienas,
kad saņemta informācija par 2. punktā minēto
akceptēšanu, informē attiecīgo Eiropas standartizācijas
institūciju par dotācijas piešķiršanu Eiropas standarta vai
Eiropas standartizācijas galīgā dokumenta projekta
izstrādei. 4.
Eiropas standartizācijas institūcijas
informē Komisiju par darbībām, ko tās veic
saistībā ar 1. punktā minēto dokumentu izstrādi. 8. pants
Iebildumi pret saskaņotajiem standartiem 1. Ja dalībvalsts uzskata,
ka saskaņotais standarts neatbilst visām prasībām, kuras
tas aptver un kuras noteiktas attiecīgajā Savienības
tiesību aktā, tā par to informē Komisiju. 2. Ja Komisija uzskata, ka
1. punktā minētie iebildumi ir pamatoti, tā pieņem
lēmumu: (a)
atsauces uz attiecīgo saskaņoto standartu
nepublicēt vai ierobežoti publicēt Eiropas Savienības
Oficiālajā Vēstnesī; (b)
ierobežoti saglabāt vai anulēt atsauces
uz attiecīgo saskaņoto standartu Eiropas Savienības
Oficiālajā Vēstnesī. 3. Komisija informē
attiecīgo Eiropas standartizācijas institūciju, kuru skar
2. punktā minētais lēmums, un, ja nepieciešams, pieprasa
attiecīgo saskaņoto standartu spārskatīšanu. 4. Šā panta 2. punkta
a) apakšpunktā minēto lēmumu pieņem saskaņā
ar 18. panta 2. punktā minēto konsultēšanās
procedūru. 5. Šā panta 2. punkta
b) apakšpunktā minēto lēmumu pieņem saskaņā
ar 18. panta 3. punktā minēto pārbaudes
procedūru. IV nodaļa
Standarti IKT jomā 9. pants
Tehnisko specifikāciju atzīšana IKT jomā Komisija pēc Direktīvā 2004/18/EK
minētas publiskā sektora iestādes priekšlikuma vai pēc
savas ierosmes var pieņemt lēmumu atzīt par IKT standartiem
tehniskās specifikācijas, kas nav nacionālie, Eiropas vai
starptautiskie standarti un atbilst II pielikuma noteiktajām prasībām.
10. pants
IKT standartu izmantošana publiskajā iepirkumā IKT standarti, kas minēti
9. punktā, ir vispārējas tehniskās
specifikācijas, kas minētas Direktīvās 2004/17/EK un
2004/18/EK un Regulā (EK) Nr. 2342/2002. V nodaļa
Eiropas standartizācijas finansēšana 11. pants
Savienības finansējuma piešķiršana Eiropas standartizācijas
institūcijām 1. Savienības
finansējumu var piešķirt Eiropas standartizācijas
institūcijām šādām standartizācijas
darbībām: (a)
Eiropas standartu un Eiropas standartizācijas
galīgo dokumentu izstrādei un pārskatīšanai, kas ir
vajadzīga un piemērota Savienības politikas virzienu un
tiesību aktu atbalstam; (b)
verifikācijai attiecībā uz Eiropas
standartu un Eiropas standartizācijas galīgo dokumentu kvalitāti
un atbilstību attiecīgajiem Savienības politikas virzieniem un
tiesību aktiem; (c)
ar Eiropas standartizāciju saistīto
priekšdarbu un papilddarbu veikšanai, tostarp izpētei, programmām,
semināriem, novērtējumiem, salīdzinošai analīzei,
pētniecības darbam, laboratorijas darbam, starplaboratoriju testiem
un pasākumiem, lai nodrošinātu, ka tiek saīsināti Eiropas
standartu un Eiropas standartizācijas galīgo dokumentu izstrādes
un pārskatīšanas periodi; (d)
Eiropas standartizācijas institūciju
centrālo sekretariātu darbībām, tostarp politikas izstrādei,
standartizācijas darbību koordinēšanai, tehniskā darba
izpildei un informācijas sniegšanai ieinteresētajām
personām; (e)
vajadzības gadījumā —
Savienības politikas virzienu un tiesību aktu atbalstam izmantojamo
Eiropas standartu un Eiropas standartizācijas galīgo dokumentu
tulkošanai Savienības oficiālajās valodās, kas nav Eiropas
standartizācijas iestāžu darba valodas, vai attiecīgi pamatotos
gadījumos citās valodās, kas nav Savienības oficiālās
valodas; (f)
informācijas sagatavošanai, lai skaidrotu,
interpretētu un vienkāršotu Eiropas standartus un Eiropas
standartizācijas galīgos dokumentus, tostarp lietotāju
rokasgrāmatu un paraugprakses informācijas sagatavošanai un
informētības uzlabošanas pasākumiem; (g)
darbībām, kuru mērķis ir
īstenot tehniskās palīdzības un sadarbības programmas
ar trešām valstīm, kā arī Eiropas standartizācijas
sistēmas un Eiropas standartu un Eiropas standartizācijas galīgo
dokumentu veicināšanai un to vērtības palielināšanai
ieinteresēto personu vidū Savienībā un starptautiskā
mērogā. 2. Savienības
finansējumu var piešķirt arī: (a)
nacionālās standartizācijas
institūcijas standartizācijas darbībām, kas minētas
1. punktā un ko tās veic kopā ar Eiropas
standartizācijas institūcijām; (b)
citām institūcijām, kam
uzticēts veikt darbu, kurš minēts 1. punkta a), c) un
g) apakšpunktā, sadarbībā ar Eiropas standartizācijas
institūcijām. 12. pants
Savienības finansējuma piešķiršana citām Eiropas
organizācijām Savienības finansējumu var
piešķirt III pielikumā minētām organizācijām
šādu darbību veikšanai: (a)
šo organizāciju funkcionēšanai un
darbībām, kas saistītas ar Eiropas un starptautisko
standartizāciju, ieskaitot tehniskā darba izpildi un
informācijas sniegšanu to dalībniekiem un citām
ieinteresētajām personām; (b)
juridiskās un tehniskās kompetences
nodrošināšanai, tostarp izpētei, lai izvērtētu
vajadzību pēc Eiropas standartiem un Eiropas standartizācijas
galīgajiem dokumentiem, un saistībā ar to izstrādi; (c)
līdzdalībai tehniskajā darbā
saistībā ar Eiropas standartu un Eiropas standartizācijas
galīgo dokumentu izstrādi un pārskatīšanu, kas ir
vajadzīga un piemērota Savienības politikas virzienu un
tiesību aktu atbalstam; (d)
verifikācijai attiecībā uz Eiropas
standartu un Eiropas standartizācijas galīgo dokumentu kvalitāti
un atbilstību attiecīgajiem Savienības politikas virzieniem un
tiesību aktiem; (e)
Eiropas standartu un Eiropas standartizācijas
galīgo dokumentu un ar standartiem saistītas informācijas un
standartu izmantošanas veicināšanai ieinteresēto personu un MVU
vidū. 13. pants
Finansēšanas pasākumi 1.
Savienības finansējumu nodrošina kā: (a)
dotācijas bez uzaicinājuma iesniegt
priekšlikumus vai līgumus pēc publiskā iepirkuma
procedūrām: (i) Eiropas un nacionālajām
standartizācijas institūcijām 11. panta 1. punktā
minēto darbību veikšanai; (ii) institūcijām, kas norādītas
pamataktā Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 49. panta
nozīmē, šīs regulas 11. panta 1. punkta
c) apakšpunktā minēto darbu veikšanai sadarbībā ar
Eiropas standartizācijas institūcijām; (b)
dotācijas pēc uzaicinājuma iesniegt
priekšlikumus vai līgumus pēc publiskā iepirkuma
procedūrām 11. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajām
citām institūcijām, lai tās sadarbībā ar Eiropas
standartizācijas institūcijām veiktu: (i) 11. panta 1. punkta
a) apakšpunktā minēto Eiropas standartu un Eiropas
standartizācijas galīgo dokumentu izstrādi un
pārskatīšanu; (ii) priekšdarbus un papilddarbus, kas
minēti 11. panta 1. punkta c) apakšpunktā; (iii) darbības, kas minētas
11. panta 1. punkta g) apakšpunktā. (c)
dotācijas pēc uzaicinājuma iesniegt
priekšlikumus III pielikumā minētajām
organizācijām 12. pantā minēto darbību veikšanai. 2.
Šā panta 1. punktā minēto
institūciju darbības var finansēt, piešķirot: (a)
dotācijas pasākumiem; (b)
darbības dotācijas Eiropas
standartizācijas institūcijām un III pielikumā
organizācijām saskaņā ar Regulas EK, Euratom)
Nr. 1605/2002 noteikumiem. Atjaunošanas gadījumā darbības
dotācijas automātiski nesamazina. 3.
Komisija pieņem 1. un 2. punktā
minētos finansējuma noteikumus, kā arī dotācijas
apjomu un vajadzības gadījumā maksimālos finansējuma
procentus katram darbības veidam. 4.
Izņemot pienācīgi pamatotus
gadījumus, dotācijas, kas piešķirtas 11. panta
1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajām
standartizācijas darbībām, ir vienreizējs maksājums, ko
izmaksā, kad izpildīti šādi nosacījumi: (a)
Eiropas standartus un Eiropas standartizācijas
galīgos dokumentus, ko saskaņā ar 7. pantu ir
pieprasījusi Komisija, pieņem vai pārskata laikposmā, kurš
nepārsniedz 7. pantā minētajā pieprasījumā
norādīto laikposmu; (b)
MVU, patērētāju organizācijas
un vides un ieinteresētie sabiedrības pārstāvji ir
pienācīgi pārstāvēti Eiropas standartizācijas
darbā, kā norādīts 5. panta 1. apakšpunktā. 5.
Kopīgos sadarbības mērķus un
finanšu un administratīvos nosacījumus attiecībā uz
dotācijām, kas piešķirtas Eiropas standartizācijas
institūcijām un III pielikumā minētajām
organizācijām, saskaņā ar Regulu (EK, Euratom)
Nr. 1605/2002 un Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 nosaka Komisijas
un šo institūciju un organizāciju starpā noslēgtos
partnerības pamatnolīgumos. Komisija informē Eiropas Parlamentu
un Padomi par šo nolīgumu noslēgšanu. 14. pants
Pārvaldība Apropriācijas, ko budžeta
lēmējinstitūcija nosaka standartizācijas darbību
finansēšanai, var segt arī administratīvos izdevumus, kas
saistīti ar priekšdarbiem, uzraudzību, inspicēšanu, revīziju
un izvērtēšanu un ir tieši nepieciešami 11., 12. un 13. panta
īstenošanai, tostarp izpētei, sanāksmēm, informēšanas
un publicitātes darbībām, izdevumus, kas saistīti ar
informātikas tīkliem informācijas apmaiņai, un jebkurus
citus izdevumus, kuri attiecas uz administratīvu un tehnisku
palīdzību, ko Komisija var izmantot standartizācijas
darbībām. 15. pants
Savienības finanšu interešu aizsardzība 1.
Komisija nodrošina, lai, īstenojot
darbības, ko finansē saskaņā ar šo regulu, tiktu
aizsargātas Savienības finanšu intereses, piemērojot
preventīvus pasākumus pret krāpšanu, korupciju un citām
prettiesiskām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un
atgūstot nepareizi izmaksātas summas, kā arī, ja
atklāti pārkāpumi, piemērojot iedarbīgus,
samērīgus un preventīvus sodus saskaņā ar Regulām
(EK, Euratom) Nr. 2988/95, (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un (EK)
Nr. 1073/1999. 2.
Attiecībā uz Savienības
darbībām, ko finansē saskaņā ar šo regulu, Regulas
(EK, Euratom) Nr. 2988/95 1. panta 2. punktā minētais
pārkāpuma jēdziens nozīmē jebkuru Savienības
tiesību akta pārkāpumu vai līgumsaistību
pārkāpumu ekonomikas dalībnieka darbības vai
bezdarbības dēļ, kura sekas ir vai būtu bijušas
kaitējums nepamatota izdevumu posteņa veidā Savienības
vispārējam budžetam vai tās pārvaldītiem budžetiem. 3.
Nolīgumos un līgumos, kas izriet no
šīs regulas, paredz Komisijai vai tās pilnvarotam pārstāvim
veicamo uzraudzību un finanšu kontroli, kā arī Revīzijas
palātai veicamās revīzijas, ko vajadzības
gadījumā var veikt uz vietas. VI nodaļa
Deleģētie akti, komiteja un ziņošana 16. pants
Deleģētie akti Attiecībā uz šīs regulas
pielikumu grozījumiem Komisiju pilnvaro pieņemt deleģētus
aktus saskaņā ar 17. pantu, lai: (a)
atjauninātu I pielikumā
iekļauto Eiropas standartizācijas institūciju sarakstu; (b)
pielāgotu tehnoloģiju
attīstībai II pielikumā minēto IKT jomas
standartu atzīšanas kritērijus; (c)
pielāgotu III pielikumā
minētajām MVU un ieinteresēto sabiedrības
pārstāvju pārstāvības organizācijām
piemērojamos kritērijus turpmākām pārmaiņām
attiecībā uz to bezpeļņas statusu un
pārstāvību. 17. pants
Deleģēšanas īstenošana 1.
Pilnvaras pieņemt deleģētus aktus
piešķir Komisijai, ievērojot šajā pantā paredzētos
nosacījumus. 2.
Šīs regulas 16. pantā
minētās deleģētās pilnvaras Komisijai piešķir uz
nenoteiktu laiku, sākot no 2013. gada 1. janvāra. 3.
Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā
laikā var atsaukt 16. pantā minēto pilnvaru
deleģēšanu. Ar atsaukšanas lēmumu tiek izbeigta
minētajā lēmumā norādīto pilnvaru
deleģēšana. Lēmums stājas spēkā dienu pēc
tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā
Vēstnesī vai tajā norādītā
vēlākā dienā. Tas neietekmē spēkā esošo
deleģēto aktu spēkā esību. 4.
Tiklīdz Komisija pieņem
deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas
Parlamentam un Padomei. 5.
Deleģēts akts, kas pieņemts
saskaņā ar 16. pantu, stājas spēkā tikai tad, ja
ne Eiropas Parlaments, ne Padome divu mēnešu laikā no
minētā akta paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei nav pret
to iebilduši vai ja pirms minētā termiņa beigām gan Eiropas
Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju, ka neizvirzīs
iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes ierosmes minēto
termiņu pagarina par diviem mēnešiem. 18. pants
Komitejas procedūra 1.
Komisijai palīdz komiteja. Tā ir komiteja
Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē. 2.
Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES)
Nr. 182/2011 4. pantu. 3.
Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro
Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu. 4.
Ja komitejas atzinums sagatavojams rakstiskā
procedūrā, šo procedūru beidz bez rezultātiem, ja atzinuma
iesniegšanas termiņā šādu lēmumu pieņem komitejas
priekšsēdētājs vai par to ar vienkāršu balsu vairākumu
nobalso komitejas locekļi. 19. pants
Ziņojumi 1.
Eiropas standartizācijas institūcijas
nosūta Komisijai gada ziņojumu par šīs regulas īstenošanu.
Tajā iekļauj plašāku informāciju par: (a)
šīs regulas 4., 5., 6., 11. un 13. panta
īstenošanu; (b)
MVU, patērētāju organizāciju un
vides aizsardzības un ieinteresēto sabiedrības
pārstāvju pārstāvību nacionālajās
standartizācijas institūcijās. 2.
Šīs regulas III pielikumā
minētās organizācijas, kas saņēmušas finansējumu
saskaņā ar šo regulu, reizi gadā nosūta Komisijai
ziņojumu par savām darbībām. Ziņojumā
iekļauj plašāku informāciju par piederību šīm
organizācijām un 12. pantā minētajām
darbībām. 3.
Līdz 2015. gada 31. decembrim un
vēlāk reizi piecos gados Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un
Padomei ziņojumu par šīs regulas īstenošanu. Ziņojumā
iekļauj izvērtējumu par Savienības finansēto
standartizācijas darbību atbilstību, ievērojot Savienības
politikas un tiesību aktu prasības. VII nodaļa
Nobeiguma noteikumi 20. pants
Grozījumi 1.
Tiek svītroti šādi noteikumi: (a)
Direktīvas 89/686/EEK 6. panta
1. punkts; (b)
Direktīvas 93/15/EEK 5. pants; (c)
Direktīvas 94/9/EK 6. panta 1. punkts; (d)
Direktīvas 94/25/EK 6. panta 1. punkts; (e)
Direktīvas 95/16/EK 6. panta 1. punkts; (f)
Direktīvas 97/23/EK 6. pants; (g)
Direktīvas 2004/22/EK 14. pants; (h)
Direktīvas 2007/23/EK 8. panta 4. punkts; (i)
Direktīvas 2009/105/EK 6. pants; (j)
Direktīvas 2009/23/EK 7. pants. 2.
Direktīvu 98/34/EK groza šādi: (a)
svītro 1. panta 6.–10. punktu un 2.,
3. un 4. pantu; (b)
Direktīvas 6. panta 1. punktā
svītro tekstu „ar I un II pielikumā minēto standartu
institūciju pārstāvjiem”; (c)
svītro 6. panta 3. punkta pirmo
ievilkumu; (d)
svītro 6. panta 4. punkta a),
b) un e) apakšpunktu; (e)
Direktīvas 11. panta otro teikumu
aizstāj ar šādu teikumu: „Saņemto paziņojumu gada
statistiku Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā
Vēstnesī”. (f)
Svītro I un II pielikumu. 21. pants
Nacionālās standartizācijas institūcijas Dalībvalstis paziņo Komisijai savas
standartizācijas institūcijas. Komisija publicē nacionālo standartizācijas
institūciju sarakstu un tā atjauninājumus Eiropas
Savienības Oficiālajā Vēstnesī. 22. pants
Pārejas noteikumi Atsauces uz Direktīvu 98/34/EK
Savienības tiesību aktos, kas paredz pieņēmumu par
atbilstību pamatprasībām, piemērojot saskaņotos standartus,
kuri pieņemti saskaņā ar Direktīvu 98/34/EK, uzskata
par atsaucēm uz šo regulu, izņemot atsauces uz komiteju, kas
izveidota saskaņā ar Direktīvas 98/34/EK 5. pantu. Ja citā Savienības tiesību
aktā ir paredzēta procedūra iebildumu izvirzīšanai pret
saskaņotajiem standartiem, uz minēto tiesību aktu neattiecas
šīs regulas 8. pants. 23. pants
Atcelšana Lēmumu Nr. 1673/2006/EK un
Lēmumu 87/95/EEK atceļ. Atsauces uz atceltajiem lēmumiem uzskata
par atsaucēm uz šo regulu. 24. pants
Stāšanās spēkā Šī regula stājas spēkā
divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas
Savienības Oficiālajā Vēstnesī. To piemēro no 2013. gada
1. janvāra. Šī regula uzliek saistības
kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs. Briselē, Eiropas Parlamenta
vārdā — Padomes vārdā — priekšsēdētājs priekšsēdētājs
I PIELIKUMS EIROPAS
STANDARTIZĀCIJAS INSTITŪCIJAS 1. CEN — Eiropas
Standartizācijas komiteja 2. CENELEC — Eiropas
Elektrotehniskās standartizācijas komiteja 3. ETSI — Eiropas
Telekomunikāciju standartu institūts II PIELIKUMS PRASĪBAS
TEHNISKO SPECIFIKĀCIJU ATZĪŠANAI IKT JOMĀ 1. Tehniskās
specifikācijas ir tirgū pieņemtas, un to īstenošana
nekaitē sadarbspējai ar spēkā esošo Eiropas vai
starptautisko standartu īstenošanai. To, vai specifikācija ir
tirgū pieņemta, var parādīt ar reāliem piemēriem,
kā dažādas personas to saderīgi īstenojušas. 2. Tehniskās
specifikācijas izstrādā bezpeļņas organizācija,
kas ir profesionāla sabiedrība, rūpniecības vai
tirdzniecības apvienība vai cita dalībnieku organizācija,
kura savas kompetences robežās izstrādā standartus
informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā un nav
Eiropas, nacionālā vai starptautiskā standartizācijas
institūcija, izmantojot procesus, kas atbilst šādiem
kritērijiem: (a) atvērtība: tehniskās specifikācijas izstrādā
atvērtā lēmumu pieņemšanas procesā, kurā var
piedalīties visas ieinteresētās personas standarta
ietekmētajā tirgū vai tirgos; (b) konsenss: standartizācijas procesa pamatā ir
sadarbības un konsenss, tajā netiek izrādīta īpaša
labvēlība nevienai ieinteresētajai personai. Konsenss ir
vispārēja vienošanās, kurā panāk, ka būtiskos
jautājumos pret lēmumu neiebilst neviena nozīmīga
ieinteresēto personu daļa, un kuras gaitā cenšas ņemt
vērā visu ieinteresēto personu viedokļus un samierināt
visus konfliktējošos argumentus. Konsenss nenozīmē
vienprātību; (c) pārredzamība: (i) visa informācija par
tehniskajām diskusijām un lēmumu pieņemšanu arhivē un
identificē; (ii) Informācija par (jaunām)
standartizācijas darbībām dara plaši zināmu, izmantojot
piemērotus un pieejamus līdzekļus; (iii) lai panāktu līdzsvaru,
mēģināts iesaistīt visu attiecīgo kategoriju
ieinteresētās personas; (iv) ņemtas vērā
ieinteresēto personu piezīmes un reaģēts uz tām. 3. tehniskās
specifikācijas atspoguļo šādas prasības: (a) atjaunināšana: tiek ilgstoši garantēts pastāvīgs
atbalsts publicētajām specifikācijām un to
atjaunināšana; (b) pieejamība:
specifikācijas ir publiski pieejamas īstenošanai un izmantošanai ar
samērīgiem noteikumiem (tostarp par samērīgu maksu vai bez
maksas); (c) intelektuālā īpašuma
tiesības, kas svarīgas specifikāciju īstenošanai,
licencē saskaņā ar (taisnīgiem) samērīgiem un
nediskriminējošiem ((F)RAND noteikumiem, kuros pēc
intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieka ieskatiem
paredz svarīgo intelektuālā īpašuma tiesību
licencēšanu bez atlīdzības; (d) būtiskums: (i) specifikācijas ir efektīvas un
būtiskas; (ii) specifikācijām jāatbilst
tirgus vajadzībām un regulējumam; (e) neitralitāte un stabilitāte: (i) ja vien iespējams,
specifikācijas ir orientētas uz darbības rezultātiem, nevis
pamatojas uz konstrukcijas vai īpašību aprakstiem; (ii) specifikācijas nekropļo tirgu
un neierobežo to īstenotāju iespējas izvērst konkurenci un
inovāciju, pamatojoties uz specifikācijām; (iii) specifikāciju pamatā ir
progresīvas zinātniskas un tehnoloģiskas izstrādnes; (f) kvalitāte: (i) kvalitāte un detalizācijas
pakāpe ir pietiekami, lai būtu iespējams labāk
izstrādāt savstarpēji konkurējošus sadarbspējīgu
ražojumus un pakalpojumus; (ii) standartizētas saskarnes netiek
slēptas, un tās uzrauga tikai organizācijas, kas pieņem
tehniskās specifikācijas. III PIELIKUMS EIROPAS
IEINTERESĒTĀS ORGANIZĀCIJAS (a)
Eiropas organizācija, kas pārstāv
MVU standartizācijas darbībās un kas: (i) ir nevalstiska bezpeļņas
organizācija; (ii) kam statūtos noteiktie
mērķi un darbības ir MVU interešu pārstāvēšana
standartizācijas procesā Eiropas līmenī; (iii) vismaz divās trešdaļās
dalībvalstu ir saņēmusi MVU bezpeļņas
pārstāvības organizāciju pilnvarojumu
pārstāvēt MVU intereses standartizācijas procesā
Eiropas līmenī; (b)
Eiropas organizācija, kas pārstāv
patērētājus Eiropas standartizācijas darbībās un
kas: (i) ir nevalstiska bezpeļņas
organizācija, neatkarīga no nozares, kam nav komerciālu un ar
uzņēmējdarbību saistītu vai citādu
konfliktējošu interešu; (ii) kam statūtos noteiktie
mērķi un darbības ir patērētāju interešu
pārstāvēšana standartizācijas procesā Eiropas
līmenī; (iii) vismaz divās trešdaļās
dalībvalstu ir saņēmusi nacionālo bezpeļņas
patērētāju pārstāvības organizāciju
pilnvarojumu pārstāvēt patērētāju intereses
standartizācijas procesā Eiropas līmenī; (c)
Eiropas organizācija, kas pārstāv
vides jomas intereses Eiropas standartizācijas darbībās un kas: (i) ir nevalstiska bezpeļņas
organizācija, neatkarīga no nozares, kam nav komerciālu un ar
uzņēmējdarbību saistītu vai citādu
konfliktējošu interešu; (ii) kam statūtos noteiktie
mērķi un darbības ir vides jomas interešu
pārstāvēšana standartizācijas procesā Eiropas
līmenī; (iii) vismaz divās trešdaļās
dalībvalstu ir saņēmusi nacionālo bezpeļņas vides
organizāciju pilnvarojumu pārstāvēt vides jomas intereses
standartizācijas procesā Eiropas līmenī; (d)
Eiropas organizācija, kas pārstāv
sabiedrības intereses Eiropas standartizācijas darbībās un
kas: (i) ir nevalstiska bezpeļņas
organizācija, neatkarīga no nozares, kam nav komerciālu un ar
uzņēmējdarbību saistītu vai citādu
konfliktējošu interešu; (ii) kam statūtos noteiktie
mērķi un darbības ir sabiedrības interešu
pārstāvēšana standartizācijas procesā Eiropas
līmenī; (iii) vismaz divās trešdaļās
dalībvalstu ir saņēmusi nacionālo bezpeļņas
sociālo organizāciju pilnvarojumu pārstāvēt
sabiedrības intereses standartizācijas procesā Eiropas
līmenī. TIESĪBU
AKTA FINANŠU PĀRSKATS 1. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS 1.1. Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums 1.2. Attiecīgās
politikas jomas ABM/ABB struktūrā 1.3. Priekšlikuma/iniciatīvas
būtība 1.4. Mērķi 1.5. Priekšlikuma/iniciatīvas
pamatojums 1.6. Ilgums
un finansiālā ietekme 1.7. Paredzētie
pārvaldības veidi 2. PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI 2.1. Uzraudzības
un ziņošanas noteikumi 2.2. Pārvaldības
un kontroles sistēma 2.3. Krāpšanas
un pārkāpumu apkarošanas pasākumi 3. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS
PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME 3.1. Attiecīgās
daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu
pozīcijas 3.2. Paredzamā
ietekme uz izdevumiem 3.2.1. Paredzamās
ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums 3.2.2. Paredzamā
ietekme uz darbības apropriācijām 3.2.3. Paredzamā
ietekme uz administratīvajām apropriācijām 3.2.4. Saderība ar
kārtējo daudzgadu finanšu shēmu 3.2.5. Trešo personu
dalība finansējumā 3.3. Paredzamā ietekme uz
ieņēmumiem TIESĪBU
AKTA FINANŠU PĀRSKATS
1.
PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
1.1.
Priekšlikuma nosaukums
Priekšlikums: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula
par Eiropas standartizāciju un grozījumiem Padomes
Direktīvās 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un
Padomes Direktīvās 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK,
98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/105/EK un 2009/23/EK
1.2.
Attiecīgā(s) politikas joma(s) ABM/ABB
struktūrā[32]
2. sadaļa. Uzņēmējdarbība
— 02 03. nodaļa. Preču iekšējais tirgus un nozaru
politika
1.3.
Priekšlikuma būtība
Priekšlikums attiecas uz notiekošas darbības
pagarināšanu. Būtu jānorada, ka summas, kas
norādītas tiesību akta finanšu pārskata neskar nākamo
Komisijas priekšlikumu daudzgadu finanšu shēmai pēc 2013. gada. Budžeta apropriācijas, kas tiks
atvēlētas šai darbībai, Komisija ierosinās
gadskārtējā budžeta procedūrā.
Tādējādi šis finanšu pārskats attiecas uz vienu gadu
(2013).
1.4.
Mērķi
1.4.1.
Komisijas daudzgadu stratēģiskie
mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu
1.a. Konkurētspēja izaugsmei un
nodarbinātībai
1.4.2.
Konkrētie mērķi un
attiecīgās ABM/ABB darbības
Konkrētais mērķis Nr. 1 Pastāvīgi pārskatīt
spēkā esošo iekšējā tirgus acquis un vajadzības gadījumā ierosināt jaunus
leģislatīvus vai neleģislatīvus pasākumus
1.4.3.
Paredzamie rezultāti un ietekme
Priekšlikumā ir izklāstīta Eiropas
standartizācijas vispārējā sistēma. Tajā ir
iekļauti vairāki elementi, kas neietekmē budžetu (piemēram,
Eiropas standartizācijas institūciju, nacionālo standartizācijas
institūciju un Komisijas sadarbība), kā arī juridiskais
pamats Eiropas standartizācijas institūciju CEN, CENELEC
un ETSI (turpmāk „ESI”) veikto standartizācijas darbību
daļējai finansēšanai un juridiskais pamats finansiāla
atbalsta sniegšanai Eiropas organizācijām, kuras pārstāv
MVU, patērētājus, vides jomu un sabiedrības intereses. Eiropas standartizācijas sistēmas
daļēja finansēšana ar ESI starpniecību atbilst
būtiskām iekšējā tirgus interesēm un būtu
jāturpina. Taču sistēmai būtu jākļūst efektīvākai.
No vienas puses, ir pieņemti pasākumi, lai saīsinātu
pēc Komisijas pieprasījuma izstrādāto Eiropas standartu
sagatavošanas laiku. Tiks izmantoti finanšu instrumenti, lai ESI rosinātu
aktīvāk censties rast konsensu strīdīgos jautājumos un
pārskatīt dažus iekšējos procesus. No otras puses, šis
priekšlikums iezīmē pāreju uz daudz vienkāršāku,
operatīvāku un stabilāku mehānismu, lai uzlabotu ES
piešķirtā finansiālā atbalsta efektivitāti.
Ievērojami vienkāršotu un mazāk birokrātisku pasākumu
kopums samazinās operatīvo dienestu un finansējuma
saņēmēju administratīvo slogu. Šis slogs liedz dienestiem
izmantot to rīcībā esošos resursus politikas mērķiem
un izpildes termiņu nodrošināšanai, radot ESI
pārmērīgus birokrātiskus šķēršļus. Šajā
priekšlikumā ierosināts pārveidot ESI finansēšanas
mehānismu, paredzot iespēju pakāpeniski pāriet uz
veiktspējā balstītu sistēmu, kuras pamatā ir
saskaņotu rādītāju un mērķu (izlaides un
rezultātu) noteikšana un vienreizēju maksājumu (vienreizēju
maksājumu, standarta likmes vienības izmaksu un vienotas likmes
maksājumu) vienkāršošana, skaidri nodalot tos no jebkādas
faktisko īstenošanas izmaksu verificēšanas. Būtu jāturpina arī sniegt
finansiālu atbalstu Eiropas organizācijām, kas pārstāv
MVU, patērētājus, vides aizsardzības un sociālās
intereses. Līdz šim tās ir saņēmušas finansējumu
saskaņā ar dažādām programmām, kuru lielākā
daļa beidzas 2012. gada 31. decembrī. Tāpēc ir
lietderīgi racionalizēt šīs atbalsta shēmas un tās
pārgrupēt, nemainot to juridisko pamatu. Atbilstības
kritēriji šo dotāciju saņemšanai, to izmantošanas
nosacījumi un finansiālo ieguldījumu veidi ir saskaņoti un
pielāgoti atbilstošās ieinteresēto personu grupas
konkrētajām vajadzībām tā, lai, piemēram,
darbības dotācijas kādai Eiropas organizācijai varētu
piešķirt ieinteresēto personu grupa. Princips par darbības dotāciju, kas nav
vienotas likmes dotācijas, pakāpenisku samazināšanu atbilstoši
Finanšu regulas 113. pantam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un
Padomes 2006. gada 24. oktobra Lēmumu Nr. 1673/2006/EK par
Eiropas standartizācijas finansēšanu uz ESI neattiecas. Šis
izņēmums būtu jāsaglabā arī turpmāk. Turklāt darbības dotācijas
organizācijām principā piešķir, lai sniegtu
īstermiņa atbalstu, dodot iespēju ilgtermiņā
panākt finansiālu neatkarību. Taču šī
degresivitāte būtu pretrunā ES politikai, kas paredz
nostiprināt MVU un ieinteresēto sabiedrības pārstāvju
stāvokli, lai nodrošinātu Eiropas standartizācijas sistēmas
iekļautību. Tā kā Eiropas standartu izstrāde
nākotnē visticamāk paplašināsies, pieaugs arī to
organizāciju darba apjoms, kas Eiropas standartizācijas
sistēmā pārstāv MVU un ieinteresētos sabiedrības
pārstāvjus. Šīm organizācijām ES darbībās un
politikā ir nemainīgi svarīga loma, ņemot vērā to
darbības kontekstu un statūtos noteiktos mērķus. Lai
Eiropas standartizācija virzītos uz priekšu, ir būtiski arī
turpmāk veicināt un rosināt tādu Eiropas organizāciju
aktīvu dalību, kuras pārstāv MVU,
patērētājus, vides un sociālās intereses. Šādas
organizācijas īsteno vispārējas Eiropas nozīmes
mērķi un, ņemot vērā īpašo pilnvarojumu, ko
tām devušas nacionālās bezpeļņas organizācijas,
vai to, ka tās ekskluzīvi pārstāv MVU un sabiedrības
intereses, veido Eiropas tīklu, kurš pārstāv bezpeļņas
organizācijas, kas darbojas dalībvalstīs, un veicina ar
Līgumiem saderīgus principus un politikas virzienus. Ņemot
vērā kontekstu, kurā darbojas Eiropas organizācijas, kas
Eiropas standartizācijā pārstāv MVU,
patērētājus, vides un sabiedrības intereses, un to
statūtos noteiktos mērķus, tām ir pastāvīga
Savienības darbībām un politikas virzieniem ļoti
svarīga loma. Turklāt standarta izstrādei vajadzīgi 1
līdz 3 gadi, tātad nepieciešama ilgstoša iesaiste tehniskā
procesā. Lai pastāvīgi aktīvi piedalītos
tehniskajā komitejā vai darba grupā, nepieciešama ilgstoša
laikietilpīga iesaiste. Tāpēc uz izraudzītajām Eiropas
organizācijām, kas pārstāv MVU, patērētājus,
vides un sociālās intereses, ir jāattiecina degresivitātes
principa izņēmums.
1.4.4.
Rezultātu un ietekmes rādītāji
(a)
To Eiropas standartu skaits, ko ESI
pieņēmušas pēc Komisijas pieprasījuma. (b)
Laiks no brīža, kad ESI akceptē Eiropas
standarta projekta izstrādes pieprasījumu, līdz
attiecīgā standarta oficiālajai pieņemšanai. (c)
To Eiropas organizāciju, kas pārstāv
MVU, patērētājus, vides aizsardzības un sociālās
intereses, faktiskais līdzdalības līmenis Eiropas
standartizācijas procesā. (d)
Standartizācijas struktūru un
pārvaldības faktiskās pārmaiņas un to ietekme uz
pieņemto standartu skaitu, standartu izstrādes laiku un to Eiropas
organizāciju, kas pārstāv MVU, patērētājus, vides
aizsardzības un sociālās intereses, līdzdalību Eiropas
standartizācijas procesā.
1.5.
Priekšlikuma pamatojums
1.5.1.
Īstermiņa vai ilgtermiņa
vajadzības
Rezumējot var teikt, ka ar šo priekšlikumu
jāapmierina šādas vajadzības. (a)
Eiropas standartizācija ir svarīgs un efektīvs
Eiropas politikas un tiesību aktu atbalsta instruments. Tam ir un būs
ievērojama ietekme, nostiprinot preču un pakalpojumu vienoto tirgu un
novēršot šķēršļu radīšanu tirdzniecībā ES. Tāpēc
ESI būtu jāturpina pieņemt Eiropas standartus un tām
būtu jāpiešķir ES līdzfinansējums. Turklāt
juridiskajam pamatam būtu jāaptver ne vien ražojumu, bet arī
pakalpojumu standarti. (b)
Standartizācija ES sniedz ievērojamu
ieguldījumu Eiropas ekonomikā. Standarti ir iedarbīgs
stratēģisks instruments, kura izmantošana ļauj palielināt
uzņēmumu konkurētspēju. Tāpēc jānodrošina,
lai standarti neatpaliktu no arvien īsākajiem ražojumu izstrādes
cikliem, un jāpaātrina Eiropas standartizācijas tempi. (c)
Standarti ietekmēs arvien plašākus
Eiropas sabiedrības slāņus, tostarp gandrīz ikvienu
uzņēmumu un daudzas privātpersonas. Standarts ir tā
izstrādē iesaistīto personu panāktā konsensa
rezultāts. Lai standartu atzītu tiklab uzņēmumi, kā
patērētāji, tā izstrādē jāpiedalās
pietiekami plašam personu lokam. Tāpēc ar šo priekšlikumu būtu
jānodrošina, ka Eiropas standartizācijas sistēma kļūst
pēc iespējas iekļaujošāka un ka visi tajā
iesaistītie partneri ir uzticīgi sistēmai, kura sakņojas
tādās pamatvērtībās kā atklātums,
pārredzamība un zinātniska stabilitāte un kurā
turpinās nepārtraukts standartizācijas struktūru un
pārvaldības pilnveides process. (d)
Standartiem jābūt pieejamiem, lai
nodrošinātu pakalpojumu un lietojumprogrammu sadarbspēju
informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā un lai
Eiropa varētu izmantot visas IKT sniegtās priekšrocības.
Svarīgākajiem IKT standartiem, kas izstrādāti
specializētos forumos un konsorcijos, būtu jāpiešķir
lielāka nozīme jomās, kurās ESI nav iesaistītas, ESI
standarti nav ieviesti tirgū vai ir novecojuši. Tātad šie standarti
būtu oficiāli jāatzīst, lai publiskā sektora
iestādes tos varētu izmantot publiskajā iepirkumā.
1.5.2.
ES iesaistīšanās pievienotā
vērtība
Eiropas standartiem ir ļoti svarīga
nozīme rūpniecisko ražojumu iekšējā tirgus
darbībā. Eiropas standarti aizstāj nacionālos standartus,
kas bieži ir konfliktējoši un var radīt tehniskus
šķēršļus iekšzemes tirgū. Eiropas standartus var
iedalīt divās grupās: a) Eiropas standarti, ko izstrādā
pēc Komisijas pieprasījuma, pamatojoties uz t. s. „pilnvaru”,
saskaņā ar kuru ESI jāizstrādā normatīvas
tehniskas specifikācijas, kas atbilst pilnvarā
izklāstītajām prasībām. Šos standartus var
iedalīt divās apakšgrupās: – Eiropas saskaņotie standarti, kas nodrošina
ražojumu atbilstību ES tiesību aktos izklāstītajām
pamatprasībām. Atbilstība Eiropas saskaņotajiem standartiem
garantē ražojumu vajadzīgo drošuma līmeni. Tomēr
saskaņoto standartu izmantošana joprojām ir
brīvprātīga, un ražotāji var izmantot jebkādus citus
tehniskus risinājumus, kas apliecina, ka to ražojumi atbilst
pamatprasībām. To Eiropas standartu daļa, kas ir saskaņotie
standarti, pēdējos divdesmit gados ir palielinājusies no
3,55 % līdz 20 % 2009. gadā, – citi Eiropas standarti Eiropas politikas
atbalstam; b) pārējos Eiropas standartus
pieņem neatkarīgi no ES tiesību aktiem pēc
uzņēmumu, nacionālo standartizācijas institūciju (NSI)
vai citu ieinteresēto personu iniciatīvas vai pēc Komisijas
pieprasījuma. Eiropas standarti un jo īpaši saskaņotie
standarti ir preču iekšējā tirgus darbības
stūrakmeņi. Tomēr standartu izstrāde ir darbietilpīgs
un laikietilpīgs process, kuru īsteno dalībvalstu eksperti.
Tāpēc Lēmumā Nr. 1673/2006/EK ir izklāstīts
juridiskais pamats, saskaņā ar kuru piešķir finansiālu
atbalstu Eiropas standartizācijas institūciju centrālajiem
sekretariātiem, lai uzlabotu saskaņoto standartu kvalitāti un
veicinātu Eiropas standartizāciju starptautiskā
līmenī. Eiropas Komisija un EBTA ar katru ESI slēdz
partnerības pamatnolīgumus, saskaņā ar kuriem Komisijai var
sūtīt finansēšanas priekšlikumus. Partnerības
pamatnolīgumos paredz administratīvos un finanšu noteikumus, kas
attiecas uz standartizācijas darbību finansēšanu, un
izklāsta finansiālā atbalsta piešķiršanas
vispārīgo kontekstu un noteikumus. Ar šo priekšlikumu aizstāj
Lēmumu Nr. 1673/2006/EK.
1.5.3.
Līdzīgas iepriekšējas pieredzes
rezultātā gūtās atziņas
Šajā priekšlikumā ir ņemti
vērā saistībā ar Lēmumu Nr. 1673/2006/EK veiktie
novērtējumi, un šādā kontekstā veikts arī
ietekmes novērtējums.
1.5.4.
Saderība un iespējamā sinerģija
ar citiem attiecīgajiem instrumentiem
Šis priekšlikums pilnīgi atbilst
pārējiem attiecīgajiem instrumentiem, t. i., visiem
tiesību aktiem, kas norādīti pievienotā ietekmes
novērtējuma 4. pielikumā.
1.6.
Ilgums un finansiālā ietekme
Beztermiņa
priekšlikums
1.7.
Paredzētie pārvaldības veidi[33]
Komisijas īstenota centralizēta tieša
pārvaldība
2.
PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI
2.1.
Uzraudzības un ziņošanas noteikumi
Kopīgos sadarbības mērķus un
finanšu un administratīvos nosacījumus attiecībā uz
dotācijām, kas piešķirtas Eiropas standartizācijas
institūcijām un pārējām šajā priekšlikumā
minētajām organizācijām, nosaka Komisijas un šo
iestāžu un organizāciju starpā noslēgtos partnerības
pamatnolīgumos saskaņā ar Finanšu regulu un Regulu (EK, Euratom)
Nr. 2342/2002. Šajos nolīgumos un dotāciju nolīgumos precizē
uzraudzības un ziņošanas noteikumus. Turklāt saskaņā ar šo priekšlikumu
Eiropas standartizācijas institūcijām un pārējām
priekšlikumā minētajām organizācijām katru gadu
jāiesniedz Komisijai ziņojumi par savu pienākumu izpildi.
2.2.
Pārvaldības un kontroles sistēma
2.2.1.
Konstatētie riski
Eiropas standartizācijas institūcijām
ir stabils finansiāls pamats. Lai novērstu finanšu riskus,
pārējām priekšlikumā minētajām
organizācijām adresētajos uzaicinājumos iesniegt
priekšlikumus būs iekļauti finansiāli atlases kritēriji.
Līdz ar to finanšu riski nav konstatējami.
2.2.2.
Paredzētās kontroles metodes
Paredzētās kontroles metodes ir
noteiktas Finanšu regulā un Regulā (EK, Euratom) Nr. 2342/2002.
Tās tiks sīkāk precizētas Komisijas un Eiropas
standartizācijas institūciju un pārējo priekšlikumā
minēto organizāciju noslēgtajos partnerības
pamatnolīgumos un dotāciju nolīgumos. Priekšlikumā
turklāt ir skaidri noteikts, ka nolīgumos un līgumos, kas izriet
no šīs regulas, jāparedz Komisijai vai tās pilnvarotam
pārstāvim veicamā uzraudzība un finanšu kontrole, kā
arī Revīzijas palātai veicamās revīzijas, ko
vajadzības gadījumā var veikt uz vietas.
2.3.
Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas
pasākumi
Šajā priekšlikumā ir iekļauts
noteikums, saskaņā ar kuru Komisijai jāgādā, lai tiktu
aizsargātas Savienības finanšu intereses, piemērojot
preventīvus pasākumus pret krāpšanu, korupciju un citām
prettiesiskām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un
atgūstot nepareizi izmaksātas summas, kā arī, ja
atklāti pārkāpumi, piemērojot iedarbīgus,
samērīgus un preventīvus sodus saskaņā ar Regulām
(EK, Euratom) Nr. 2988/95, (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un (EK)
Nr. 1073/1999.
3.
PRIEKŠLIKUMA PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME
3.1.
Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas
izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas
· Esošās budžeta izdevumu pozīcijas Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu Izdevumu veids || Iemaksas Dif./nedif. ([34]) || no EBTA[35] valstīm || no kandidātvalstīm[36] || no trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē 1a. Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai || 02 03 04. pants — Tiesību aktu standartizācija un tuvināšana || Dif. || JĀ || NĒ || NĒ || NĒ · No jauna veidojamās budžeta pozīcijas
02 03 04. pants būtu jāsadala divos atsevišķos
pantos: –
agrākais 02 03 04. pants
būtu jāaizstāj ar 02 03 04 01. pantu,
iekļaujot tajā minētajam pantam paredzētos kredītus,
kas aptver finansiālu atbalstu CEN, CENELEC un ETSI
standartizācijas darbībām; –
02 03 04 02. pantā ietilps
šādi kredīti, kas iepriekš paredzēti un izmaksāti
saskaņā ar 02.02.01., 17.02.02.00. un 07.03.07. pantu
darbībām, kas saistītas ar standartizāciju: EUR 2,1 miljons no
02.02.01. budžeta pozīcijas, EUR 1,4 miljoni no
17.02.02.00. budžeta pozīcijas un EUR 0,2 miljoni no
07.03.07. budžeta pozīcijas tiks pārnestas uz jauno
02 03 04 02. budžeta pozīciju; –
finanšu programmā 02.02.01., 17.02.02.00. un
07.03.07. pantā summas tiks samazinātas par iepriekš
norādītajām summām, kas atbilst standartizācijas
darbībām. Summas
pēdējos minētajos pantos tiks samazinātas par summām,
kas atbilst standartizācijas darbībām. –
Citām standartizācijas jomā pārstāvētajām
ieinteresēto sabiedrības pārstāvju organizācijām
paredzēto dotāciju kredīti ir iekļauti citos budžeta pantos
(piemēram, 04 03 03 02.). Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas Dif./nedif. || no EBTA valstīm || no kandidāt-valstīm || no trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē 1a. Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai || 02 03 04 01. pants — Atbalsts CEN, CENELEC un ETSI standartizācijas darbībām || Dif. || JĀ || NĒ || NĒ || NĒ 1a. Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai || 02 03 04 02. pants — Atbalsts organizācijām, kas standartizācijas darbībās pārstāv MVU un ieinteresētos sabiedrības pārstāvjus || Dif. || JĀ || NĒ || NĒ || NĒ
3.2.
Paredzamā ietekme uz izdevumiem[37]
3.2.1.
Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums
Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata) Daudzgadu finanšu shēmas pozīcija: || Daudzums || 1a. Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai || || || gads N[38] || gads N+1 || gads N+2 || gads N+3 || gadi N+4 līdz 6 || KOPĀ Darbības apropriācijas || || || || || || || || 02 03 04 01. pants — Atbalsts CEN, CENELEC un ETSI standartizācijas darbībām || Saistības || (1) || 23,5 || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- Maksājumi || (2) || 9 || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- 02 03 04 02. pants — Atbalsts organizācijām, kas standartizācijas darbībās pārstāv MVU un ieinteresētos sabiedrības pārstāvjus || Saistības || (1a) || 3,7 || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- Payments || (2a) || 3,7 || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no īpašajām programmām paredzētā finansējuma[39] || || || || -- || -- || -- || -- || -- 02 01 04 02. postenis || || (3) || 0,2 || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- Tikai informācijai — summas turpmāk norādītajās pozīcijās tiks samazinātas (šīs summas nav atspoguļotas kopsummā): || || || || || || || || || || 02.02.01. pants (1.a pozīcija) || Saistības || || -2,1 || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- Maksājumi || || -2,1 || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- 17.02.02.00. pants (3.b pozīcija) || Saistības || || -1,4 || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- Maksājumi || || -1,4 || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- 07.03.07. pants (2. pozīcija) || Saistības || || -0,2 || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- Maksājumi || || -0,2 || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- KOPĒJĀS apropriācijas 1.a POZĪCIJĀ daudzgadu finanšu shēmā || Saistības || =1+1a +3 || 27,4 || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- Maksājumi || =2+2a +3 || 12,9 || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- Daudzgadu finanšu shēmas pozīcija: || 5 || „Administratīvie izdevumi” EUR million (to 3 decimal places) || || || gads N || gads N+1 || gads N+2 || gads N+3 || gadi N+4 līdz 6 || KOPĀ ĢD: ENTR, SANCO, MARKT, MOVE, ENV un INFSO || Cilvēkresursi || 3,5 || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- Citi administratīvie izdevumi || 0,3 || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- KOPĀ || Apropriācijas || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || KOPĒJĀS apropriācijas 5. POZĪCIJĀ daudzgadu finanšu shēmā || (Saistību summa kopā = maksājumu summa kopā) || 3,8 || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata) || || || 2013 || 2014 || 2015 || 2016 || 2017-2020 || KOPĀ KOPĒJĀS apropriācijas 1. līdz 5. POZĪCIJĀ daudzgadu finanšu shēmā || Saistības || 3,8 || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- Maksājumi || 3,8 || -- || -- || -- || -- || -- || -- || --
3.2.2.
Paredzamā ietekme uz darbības
apropriācijām
Priekšlikumā paredzēts darbības
apropriāciju izmantojums šādā veidā. Saistību apropriācijas miljonos EUR
(3 zīmes aiz komata) Norādīt mērķus un rezultātus ò || || gads N || gads N+1 || gads N+2 || gads N+3 || gadi N+4 līdz 6 || KOPĀ REZULTĀTI Rezultāta veids[40] || Rezultāta vidējās izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu kopskaits || Kopējās izmaksas KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1: Pastāvīgi pārskatīt spēkā esošo iekšējā tirgus acquis un vajadzības gadījumā ierosināt jaunus leģislatīvus vai neleģislatīvus pasākumus || || || || || || || || || || || || || || || || ESI centrālie sekretariāti || (A) || 3,35 || 3 || 10 || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- Standartu tulkošana || (B) || 0,55 || 2 || 1,1 || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- Standartizācijas darbs (tostarp IKT jomā) || (C) || 0,4 || 25 || 11 || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- Eiropas standartu veicināšana || (D) || 0,1 || 1 || 0,1 || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- Revīzijas, novērtējumi un īpaši projekti || (E) || 0,8 || 1 || 0,8 || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- Pētījumi un tehniskā palīdzība || (D) (E) || 1,2 || 0 || 0 || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- Eirokodeksu veicināšana un izstrāde || (D) (E) || 0,5 || 1 || 0,5 || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- Atbalsts MVU pārstāvības organizācijām || (A) to (E) || 2,0 || 1 || 2,0 || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- Atbalsts sociālās jomas ieinteresēto personu pārstāvības organizācijām || (A) to (E) || 0,5 || 2 || 1,5 || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- Starpsumma konkrētajam mērķim Nr. 1 || || || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- KOPĒJĀS IZMAKSAS || 36 || 27 || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || --
3.2.3.
Paredzamā ietekme uz administratīvajām
apropriācijām
3.2.3.1.
Kopsavilkums
Priekšlikumā paredzēts
administratīvo apropriāciju izmantojums šādā veidā. Miljonos EUR
(3 zīmes aiz komata) || gads N || gads N+1 || gads N+2 || gads N+3 || gadi N+4 līdz 6 || KOPĀ 5. POZĪCIJA daudzgadu finanšu shēmā || || || || || || || || Cilvēkresursi || 3,5 || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- Citi administratīvie izdevumi || 0,3 || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- Starpsumma —5. POZĪCIJA daudzgadu finanšu shēmā || 3,8 || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- Ārpus 5. POZĪCIJAS[41] daudzgadu finanšu shēmā || || || || || || || || Cilvēkresursi || 0 || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- Citi administratīvie izdevumi || 0,2 || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- Starpsumma — ārpus 5. POZĪCIJAS daudzgadu finanšu shēmā || 0,2 || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- KOPĀ || 4 || -- || -- || -- || -- || -- || -- || --
3.2.3.2.
Paredzamās cilvēkresursu
vajadzības
Priekšlikumā paredzēts cilvēkresursu
izmantojums šādā veidā. Paredzamais apjoms izsakāms veselos
skaitļos (vai maksimāli ar vienu zīmi aiz komata) || gads N || gads N+1 || gads N+2 || gads N+3 || gadi N+4 līdz 6 Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) || XX 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) || 2,9 || -- || -- || -- || -- || -- || -- XX 01 01 02 (Delegācijas) || 0 || -- || -- || -- || -- || -- || -- XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība) || 0 || -- || -- || -- || -- || -- || -- 10 01 05 01 (Tiešā pētniecība) || 0 || -- || -- || -- || -- || -- || -- Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu — FTE)[42] || XX 01 02 01 (CA, INT, SNE, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) || 0,6 || -- || -- || -- || -- || -- || -- XX 01 02 02 (CA, INT, JED, LA un SNE delegācijās) || 0 || -- || -- || -- || -- || -- || -- XX 01 05 02 (CA, INT, SNE — netiešā pētniecība) || 0 || -- || -- || -- || -- || -- || -- 10 01 05 02 (CA, INT, SNE — tiešā pētniecība) || 0 || -- || -- || -- || -- || -- || -- Citas budžeta pozīcijas (precizēt) || 0 || -- || -- || -- || -- || -- || -- KOPĀ || 7 || -- || -- || -- || -- || -- || -- XX ir
attiecīgā politikas virziena joma vai budžeta sadaļa. Cilvēkresursu vajadzības tiks
nodrošinātas, izmantojot attiecīgā
ģenerāldirektorāta darbiniekus, kas jau iesaistīti
konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir
pārgrupēti attiecīgajā
ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā
izmantojot vadošajam ģenerāldirektorātam gada budžeta sadales
procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot
vērā budžeta ierobežojumus. Veicamo uzdevumu
apraksts Ierēdņi un pagaidu darbinieki || Regulas īstenošana (t. i., standartizācijas darbību un to finansēšanas pārvaldība, tostarp IKT jomā, un MVU un ieinteresēto sabiedrības pārstāvju pārstāvības organizācijām paredzēto dotāciju pārvaldība). Ārštata darbinieki || Valstu norīkotie eksperti palīdzēs veikt ar standartizācijas darbībām saistītos papildpasākumus, tostarp IKT jomā. Līgumdarbinieki veiks galvenokārt izpildes uzdevumus.
3.2.4.
Saderība ar kārtējo daudzgadu
finanšu shēmu
Priekšlikums atbilst pašreizējai daudzgadu
finanšu shēmai. Iespējama dažu kredītu pārvietošana no
citām budžeta sadaļām uz 2. sadaļu
(Uzņēmējdarbība), kā norādīts 3.1. iedaļā.
3.2.5.
Trešo personu iemaksas
Priekšlikumā paredzēts šāds
līdzfinansējums. Apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz
komata) || gads N || gads N+1 || gads N+2 || gads N+3 || gadi N+4 līdz 6 || Kopā Norādīt līdzfinansētāju || EBTA || EBTA || EBTA || EBTA || EBTA || EBTA || EBTA || EBTA KOPĀ — līdzfinansējuma apropriācijas || 0,7 || -- || -- || -- || -- || -- || -- || --
3.3.
Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem
Priekšlikumam nav
finansiālas ietekmes uz ieņēmumiem. [1] OV C […], […], […]. lpp. [2] OV L 24, 21.7.1998.,
37. lpp. [3] OV L 315, 15.11.2006.,
9. lpp. [4] OV L 36, 7.2.1987.,
31. lpp. [5] OV L 376, 27.12.2006. [6] OV L 71, 17.3.1980., 1. lpp. [7] OV L 399, 30.12.1989., 18. lpp. [8] OV L 121,
15.5.1993., 20. lpp. [9] OV L 100, 19.4.1994., 1. lpp. [10] OV L 164, 30.6.1994., 15. lpp. [11] OV L 213, 7.9.1995., 1. lpp. [12] OV L 181, 9.7.1997., 1. lpp. [13] OJ L 135, 30.4.2004., 1. lpp. [14] OV L 154, 14.6.2007., 1. lpp. [15] OV L 264, 8.10.2009., 12. lpp. [16] OV L 122, 16.5.2009., 6. lpp. [17] OV L 218, 13.8.2008., 82. lpp. [18] OV L 134, 30.4.2004.,
1. lpp. [19] OV L 134, 30.4.2004.,
114. lpp. [20] OV L 260, 3.10.2009.,
20. lpp. [21] OV L 108, 24.4.2002., 33. lpp. [22] OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp. [23] OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp. [24] OV L 310, 9.11.2006., 15. lpp. [25] OV L 404, 30.12.2006., 39. lpp. [26] OV L 149, 9.6.2007., 1. lpp. [27] OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp. [28] OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp. [29] OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp. [30] OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp. [31] OV L 88, 4.4.2011., 5. lpp. [32] ABM — budžeta vadība pa darbības jomām, ABB
— budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām. [33] Informācija
par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu ir atrodamas
BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html [34] — diferencētās apropriācijas, Nedif. —
nediferencētās apropriācijas. [35] EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības
asociācija. [36] Kandidātvalstis un attiecīgā
gadījumā potenciālās kandidātvalstis no
Rietumbalkāniem. [37] Summas, kas norādītas 3.2. iedaļas
tabulās, jāpielāgo, ievērojot inflāciju, un gala
rezultātā attiecīgi jākoriģē. [38] Gads N ir paredzamais priekšlikuma īstenošanas
sākuma gads, t. i., 2013. gads. [39] Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES
programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi
(kādreizējās „BA” pozīcijas), netiešā
pētniecība, tiešā pētniecība. [40] Rezultāti ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi
(piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto
ceļu garums kilometros). (A) —
administratīvais atbalsts, (B) — tulkošanas pakalpojumi, (C) —
faktiskais standartizācijas darbs, (D) — veicināšana un
publicitāte, tostarp konferences, (E) — citi intelektuāli pakalpojumi. [41] Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES
programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi
(kādreizējās „BA” pozīcijas), netiešā
pētniecība, tiešā pētniecība. [42] CA — līgumdarbinieki; INT — pagaidu
darbinieki, JED — jaunākie eksperti delegācijās, LA —
vietējie darbinieki; SNE — valstu norīkotie eksperti.