52011PC0302

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai Savienībā reglamentē Padomes Direktīva 2003/96/EK[1] (turpmāk "Enerģijas nodokļu direktīva" vai "direktīva").

Saskaņā ar minētās direktīvas 19. panta 1. punktu un papildus 5., 15. un 17. pantā paredzētajiem noteikumiem Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar vienprātīgu lēmumu var atļaut jebkurai dalībvalstij ieviest turpmākus atbrīvojumus no nodokļa vai nodokļa samazinājumus īpašu politisku apsvērumu dēļ.

Šā priekšlikuma mērķis ir atļaut Vācijai piemērot samazinātu nodokļa likmi elektroenerģijai, kas tiek tieši piegādāta ostā noenkurotiem kuģiem (turpmāk "krasta elektroenerģija"). Šis atbrīvojums ir paredzēts, lai veicinātu ekonomisko ieinteresētību krasta elektroenerģijas izmantošanā, kas samazinātu gaisa piesārņojumu ostas pilsētās.

Lūgums un tā vispārīgais konteksts

Ar 2010. gada 27. decembri datētā vēstulē Vācijas iestādes informēja Komisiju par nodomu krasta elektroenerģijai ES minimālās likmes līmenī piemērot samazinātu elektroenerģijas nodokli, proti, 0,50 euro/MWh. Papildu informācija no Vācijas tika saņemta 2011. gada 11. janvārī.

Vācija pieprasīja samazinājumu piešķirt uz nenoteiktu laiku.

Pieprasot šo pasākumu, Vācija vēlas radīt stimulu krasta elektroenerģijas izmantošanai, kas tiek uzskatīta par mazāku piesārņojumu radošu alternatīvu, salīdzinot ar elektroenerģijas ražošanu uz ostā noenkurotiem kuģiem. Pašlaik krasta elektroenerģijai piemēro vispārējo elektroenerģijas nodokļa likmi, kas ir 20,50 euro/MWh. Taču dalībvalstīm saskaņā ar Enerģijas nodokļu direktīvas 14. panta 1. punkta c) apakšpunktu ir jānosaka nodokļa atbrīvojums elektroenerģijai, kas saražota uz kuģiem un kuru paredzēts izmantot kuģošanai Kopienas ūdeņos, turklāt dalībvalstis saskaņā ar minētās direktīvas 15. panta 1. punkta f) apakšpunktu atbrīvojumu var noteikt arī uz kuģa saražotajai elektroenerģijai, kuru paredzēts izmantot par degvielu kuģošanai pa iekšējiem ūdensceļiem.

Vācija vēlētos krasta elektroenerģijai piemērot samazinātu nodokļa likmi 0,50 euro/MWh, šādā veidā ievērojot Direktīvā 2003/96/EK noteikto minimālo nodokļa likmi elektroenerģijai. Samazinātā nodokļa likme elektroenerģijai ir piemērojama visām krasta elektroenerģijas piegādēm gan Kopienas ūdeņos, gan iekšzemes ūdensceļos, izņemot privātiem izpriecu kuģiem.

Samazinot nodokli, Vācija vēlas rosināt kuģu operatorus izmantot krasta elektroenerģiju, lai samazinātu emisijas atmosfērā, noenkuroto kuģu radīto troksni, kā arī CO2 emisijas. Samazinātas nodokļa likmes piemērošana uzlabotu krasta elektroenerģijas konkurētspēju salīdzinājumā ar kuģu degvielu, ko izmanto uz kuģa un kas ir pilnībā atbrīvota no nodokļiem.

Vācija uzskata, ka šis pasākums atbilst Komisijas Ieteikumam 2006/339/EK[2] par krasta elektroenerģijas pieslēguma izmantošanas veicināšanu kuģiem, kas piestājuši ES ostās, un Komisijas paziņojumam "Stratēģiskie mērķi un rekomendācijas ES jūras transporta politikai 2018. gada perspektīvā" (COM(2009)8)[3].

Vācijas iestāžu argumenti par pasākuma ietekmi uz iekšējo tirgu

Vācijas iestādes ziņo, ka pasākums neietekmēs iekšējā tirgus pareizu darbību un neradīs konkurences kropļojumus. Tās apgalvo, ka saņēmēji, tas ir, kuģu operatori, kas saņems krasta elektroenerģiju, kurai piemēro minimālo nodokļa likmi, kā paredzēts Direktīvā 2003/96/EK, patiesībā negūs ekonomiskās priekšrocības, jo šie operatori šobrīd ģenerē paši savu elektroenerģiju uz kuģa un šī elektroenerģija ir atbrīvota no nodokļa piemērošanas. Saskaņā ar Vācijas iestāžu paziņoto uz kuģa ģenerētās elektroenerģijas aizstāšana ar krasta elektroenerģiju, kurai piemēro minimālo nodokļa likmi, neradīs vispārējas izmaksu priekšrocības.

Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā

Padomes 2003. gada 27. oktobra Direktīva 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai, un jo īpaši tās 14. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 15. panta 1. punkta f) apakšpunkts.

Pasākuma novērtējums saskaņā ar Direktīvas 2003/96/EK 19. pantu

Īpaši politikas apsvērumi

Direktīvas 19. panta 1. punkta pirmā daļa skan šādi:

"Papildus iepriekšējos pantos, jo īpaši 5., 15. un 17. pantā noteiktajiem noteikumiem, Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar vienprātīgu lēmumu var atļaut jebkurai dalībvalstij ieviest turpmākus atbrīvojumus vai samazinājumus īpašu politikas apsvērumu interesēs".

Ar šo nodokļa samazinājumu Vācijas iestādes mēģina sasniegt mērķi popularizēt videi nekaitīgāku veidu, kā noenkurotie kuģi var iegūt vajadzīgo elektroenerģiju, lai tādējādi uzlabotu vietējo gaisa kvalitāti. Vācija uzsver, ka Komisija jau ir ieteikusi izmantot krasta elektroenerģiju kā alternatīvu elektroenerģijai, kas ražota uz noenkurotajiem kuģiem, un tādējādi jau ir atzinusi tās labvēlīgo ietekmi uz vidi[4]. Tika atzīmēts, ka noenkurotajiem kuģiem piegādātās elektroenerģijas nodokļa likme Vācijā šobrīd ir 20,50 euro/MWh. Tādējādi pieprasītais samazinājums radītu papildu stimulu izmantot šo 20 euro/MWh līdzvērtīgo tehnoloģiju un palīdzētu sasniegt paziņotā politikas mērķa sasniegšanu.

Turklāt Komisija atzīmē, ka šobrīd būtisks šķērslis krasta elektroenerģijas plašākai izmantošanai ir tas, ka praktiski nav vajadzīgās sauszemes infrastruktūras ostās, un tāpēc varētu būt vajadzīgas papildu iniciatīvas, kas jo īpaši vērstas uz šādas infrastruktūras izveidi, lai sasniegtu politikas mērķi saistībā ar konkrēto atbrīvojumu no nodokļa. Šajā sakarībā tika norādīts, ka no 2011. gada jūnija dalībvalstīm būs beznosacījumu pienākums ievērot gaisa kvalitātes standartus konkrētiem piesārņotājiem, piemēram, cietajām daļiņām[5]. Šis pienākums dalībvalstīm paredz rast risinājumu problēmām, piemēram, noenkuroto kuģu emisijām ostās, kur tas ir vajadzīgs un realizējams, ka ostās, kurās ir šādas problēmas, tiks veicināta krasta elektroenerģijas izmantošana kā viena daļa no vispārējās gaisa kvalitātes stratēģijas.

Attiecībā uz politikas mērķa veidu Komisija norāda, ka krasta elektroenerģijas izmantošanas veicināšana ir kopējs politikas mērķis, kuru vajadzētu īstenot visā Savienībā. Tas ir skaidri norādīts Komisijas Paziņojumā COM(2007)575 par integrētu jūras transporta politiku un tam pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā[6], kuros minēts, ka šis mērķis tiks aplūkots Direktīvas 2003/96/EK pārskatīšanas kontekstā. Taču 19. panta mērķis ir reaģēt uz pašā direktīvā neminētiem īpašiem apstākļiem atsevišķās dalībvalstīs. Pirms šis mērķis ir aplūkots Direktīvas 2003/96/EK pārskatīšanas kontekstā, atkāpi, pamatojoties uz 19. pantu, kuras politikas mērķis ir veicināt krasta elektroenerģijas izmantošanu, var piemērot tikai kā pārejas pasākumu.

Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem

Pieprasītais pasākums attiecas galvenokārt uz ES vides aizsardzības politiku. Ciktāl ar tā palīdzību būs iespējams samazināt kuģu degvielas izmantošanu uz ostās noenkurotiem kuģiem, pasākums dos ieguldījumu vietējā gaisa kvalitātes uzlabošanā. Turklāt pasākums zināmā mērā varētu palīdzēt samazināt CO2 emisijas, lai gan šī efekta nozīmīgums būs atkarīgs no tās elektroenerģijas avota, ko kuģim nodrošina, izmantojot sauszemes energotīklu[7].

Jāatceras, ka viens no galvenajiem iemesliem krasta elektroenerģijas nelabvēlīgajai konkurētspējas situācijai ir tāds, ka alternatīva, proti, uz jūras ostās noenkurotiem kuģiem saražotā elektroenerģija, ir pilnībā atbrīvota no nodokļa. No nodokļa ir atbrīvota ne tikai kuģu degviela, kas izmantota elektroenerģijas ražošanai, kā noteikts Direktīvas 2003/96/EK 14. panta 1. punkta a) apakšpunktā, bet arī tā elektroenerģija, kas saražota uz kuģa (sal. ar Direktīvas 2003/96/EK 14. panta 1. punkta c) apakšpunktu). Lai gan pēdējo minēto atbrīvojumu grūti savienot ar Savienības mērķiem vides aizsardzības jomā, tam pamatā ir praktiski apsvērumi. Lai apliktu ar nodokļiem uz kuģa saražoto elektroenerģiju, būtu nepieciešama kuģa īpašnieka (kas bieži vien reģistrēts trešā valstī) vai operatora deklarācija par patērētās elektroenerģijas apjomu. Šādā deklarācijā būtu jāiekļauj aplēse par to, kāda daļa elektroenerģijas patērēta tās dalībvalsts teritoriālajos ūdeņos, kurā maksājams nodoklis. Nepieciešamība iesniegt šādas deklarācijas katrā valstī, uz kuru teritoriālajiem ūdeņiem tas attiecas, kuģu īpašniekiem radītu milzīgu administratīvo slogu. Ņemot vērā šos apstākļus, ir pamatoti neuzlikt sodu par mazāku piesārņojumu radošas alternatīvas, proti, krasta elektroenerģijas izmantošanu, ļaujot Vācijai piemērot samazinātu nodokļa likmi.

Attiecībā uz elektroenerģiju, kas patērēta uz iekšzemes ūdensceļu ostās noenkurotiem kuģiem, un pretēji tai situācijai, kas ir jūras ostās, dalībvalstis nodokļa atbrīvojumu uz kuģa saražotai elektroenerģijai piemēro brīvprātīgi (15. panta 1. punkta f) apakšpunkts). Tādējādi dalībvalstīm nav juridisku šķēršļu vienlīdzīgai attieksmei pret krasta elektroenerģiju un iekšzemes ūdensceļu ostās uz kuģiem saražotu elektroenerģiju. Taču 15. panta 1. punkta f) apakšpunktā noteiktās izvēles tiesības neaplikt ar nodokli elektroenerģiju, kas saražota uz kuģa, izskaidrojamas ar likumdevēja praktiskajiem apsvērumiem un ir cieši saistītas ar brīvprātīgi piemērojamajām nodokļa priekšrocībām saistībā ar kuģošanu iekšzemes ūdensceļos. Lielākā daļa dalībvalstu, tostarp Vācija, ir izlēmušas neaplikt ar nodokli degvielu, kas izmantojama šiem mērķiem. Ciktāl tas skar Reinu un tās pietekas, šis nodokļa atbrīvojums ir turpmāk ietverts starptautiskā nolīgumā[8], kuru Vācija ir ratificējusi. Turklāt tiek uzskatīts par nelietderīgu aplikt ar atsevišķu nodokli degvielu, kuru izmanto, lai ģenerētu elektroenerģiju uz kuģa (sal. ar Direktīvas 2003/96/EK 21. panta 5. punkta trešo apakšpunktu), jo tas iepriekšēji nozīmētu, kā minimums, ka tiek nošķirta degviela, ko izmanto elektroenerģijas ražošanai, un degviela, ko izmanto kuģošanai. Visbeidzot, lai nolemtu, vai jūras kuģniecībai piemērojamo nodokļa atbrīvojumu attiecināt arī uz degvielu, kas tiek uzmantota, lai kuģotu pa iekšējiem ūdensceļiem, dalībvalstis ņems vērā vairākus aspektus, tostarp valstu transporta politikas plašākos mērķus, piemēram, vides aizsardzības apsvērumus, kas var noteikt to izvēli neaplikt ar nodokli šiem mērķiem paredzēto degvielu.

Tādēļ šajā stadijā ir pamatoti nodokļa atbrīvojumu krasta elektroenerģijai attiecināt arī uz iekšzemes ūdensceļu ostām.

Iekšējais tirgus un godīga konkurence

No iekšējā tirgus un godīgas konkurences viedokļa pieprasītais pasākums samazinātu kuģu degvielas nodokļa atbrīvojuma izraisīto nevienlīdzību starp diviem konkurējošiem elektroenerģijas avotiem, kas pieejami noenkurotiem kuģiem, proti, starp elektroenerģiju, kas saražota uz kuģa, un krasta elektroenerģiju.

Attiecībā uz konkurenci starp kuģu operatoriem vispirms jāuzsver, ka pašlaik ļoti maz kuģu izmanto krasta elektroenerģiju uz komerciāla pamata. Otrkārt, pat ja pasākums kuģniecības uzņēmumiem nodrošinās priekšrocību tādā izpratnē, ka tās varēs iegādāties elektroenerģiju par zemākām izmaksām salīdzinājumā ar uzņēmumiem, kas darbojas citās nozarēs, nav paredzams, ka pārbaudītais pasākums būtiski mainīs konkurētspēju kuģniecības nozarē. Lai gan precīzas izmaksu prognozes lielā mērā atkarīgas no naftas cenu izmaiņām, un tādēļ prognozēšana ir sarežģīta, pieejamā informācija apstiprinātu Vācijas paziņojumu, ka kopumā pat pilnīgs nodokļu atbrīvojums vairumā gadījumu nesamazinātu krasta elektroenerģijas darbības izmaksas zem tā līmeņa, kurā tas ir uz kuģa saražotai elektroenerģijai[9], un tādējādi salīdzinājumā ar elektroenerģijas ražošanu uz kuģa neradītu būtisku konkurētspējas priekšrocību tiem kuģu operatoriem, kas izmanto krasta elektroenerģiju. Konkrētajā gadījumā minētais izkropļojums ir pat mazāk iespējams, jo Vācija ievēros Direktīvā 2003/96/EK noteikto minimālo nodokļa likmi.

Attiecībā uz konkurenci starp ostām situācijā, kad, kā minēts iepriekš, nav paredzams, ka par spīti nodokļa samazinājumam krasta elektroenerģijas izmantošana vismaz īstermiņā kļūs rentablāka par elektroenerģijas ražošanu uz kuģa, nav paredzams, ka šis nodokļa samazinājums krasta elektroenerģijai ievērojami izkropļos konkurenci starp ostām, rosinot kuģus mainīt kursu atkarībā no šādas elektroenerģijas pieejamības.

Visbeidzot jāmin, ka laikposms, kurā ierosināts atļaut samazinātas nodokļa likmes piemērošanu, ir pietiekami īss, lai padarītu maz ticamu to, ka iepriekšējās divās rindkopās ietvertā analīze mainīsies pirms piemērošanas laikposma beigām.

Pasākuma piemērošanas laiks un ES enerģijas nodokļu sistēma

Principā jebkuram atbrīvojuma piemērošanas laikposmam ir jābūt pietiekami ilgam, lai neatturētu ostu operatorus no vajadzīgo ieguldījumu veikšanas. Tomēr šis mērķis jāapvieno ar nepieciešamību laikus pārskatīt situāciju Vācijā un neapdraudēt pašreizējā tiesiskā regulējuma tālāku attīstību. Attiecībā uz pēdējo jāņem vērā, ka Komisija 2011. gada 13. aprīlī[10] ir ierosinājusi pārskatīt Direktīvu 2003/96/EK, lai to vēl vairāk pieskaņotu enerģētikas un vides aizsardzības politikas mērķiem, jo īpaši mērķiem klimata pārmaiņu jomā pēc 2013. gada. Šajā priekšlikumā iekļauts arī noteikums, kas paredz, ka dalībvalstīm krasta elektroenerģija jāatbrīvo no nodokļa piemērošanas līdz 2020. gada 31. decembrim (projekta 14. panta 1. punkta e) apakšpunkts). Šajā situācijā šķiet piemērotāk piešķirt prasīto atļauju uz trim gadiem, taču tā zaudē spēku, ja pirms šā trīs gadu perioda beigām stāsies spēkā vispārīgie noteikumi šajā jomā.

Noteikumi par valsts atbalstu

Vācijas iestāžu paredzētā nodokļa likme 0,50 euro/MWh atbilst nodokļu minimālajam līmenim saskaņā ar Direktīvas 2003/96/EK 10. pantu. Uz šo pasākumu attiecas tā dēvētā Vispārējā grupu atbrīvojuma regula (Regula (EK) Nr. 800/2008[11]), un tādēļ šis pasākums ir atbrīvots no iepriekšējas paziņošanas prasības.

2. APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMA REZULTĀTI

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Šā priekšlikuma pamatā ir Vācijas lūgums, un tas attiecas vienīgi uz šo dalībvalsti.

Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Neatkarīgu ekspertu atzinums nebija vajadzīgs.

Ietekmes novērtējums

Šis priekšlikums attiecas uz atļaujas piešķiršanu atsevišķai dalībvalstij pēc tās lūguma.

3. PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Priekšlikuma mērķis ir atļaut Vācijai atkāpties no Padomes Direktīvas 2003/96/EK vispārīgajiem noteikumiem, elektroenerģijai, kas tiek tieši piegādāta ostā noenkurotiem kuģiem, piemērojot samazinātu elektroenerģijas nodokļa likmi 0,50 euro/MWh.

Juridiskais pamats

Padomes Direktīvas 2003/96/EK 19. pants.

Subsidiaritātes princips

Netiešo nodokļu uzlikšana, kas minēta LESD 113. pantā, pati par sevi nav ekskluzīvā Kopienas kompetencē LESD 3. panta nozīmē.

Tomēr dalībvalstu kompetences šajā jomā stingri nosaka un ierobežo esošie ES tiesību akti. Saskaņā ar Direktīvas 2003/96/EK 19. pantu vienīgi Padome ir tiesīga atļaut dalībvalstij ieviest turpmākus atbrīvojumus vai samazinājumus minētā noteikuma nozīmē. Dalībvalstis nevar aizstāt Padomi.

Tādējādi šajā priekšlikumā ir ievērots subsidiaritātes princips.

Proporcionalitātes princips

Šajā priekšlikumā ir ievērots proporcionalitātes princips. Nodokļa samazinājums nepārsniedz konkrētā mērķa sasniegšanai vajadzīgo (sal. ar apsvērumiem par iedaļu Iekšējais tirgus un godīga konkurence).

Juridisko instrumentu izvēle

Ierosinātais juridiskais instruments: Padomes lēmums.

Direktīvas 2003/96 19. pants paredz tikai šāda veida pasākumu.

4. IETEKME UZ BUDŽETU

Minētais pasākums Savienībai nerada finansiālu un administratīvu apgrūtinājumu. Priekšlikums neietekmē Savienības budžetu.

2011/0133 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

ar ko atļauj Vācijai piemērot samazinātu nodokļa likmi elektroenerģijai, kas tiek tieši piegādāta ostā noenkurotiem kuģiem ("krasta elektroenerģija") saskaņā ar Direktīvas 2003/96/EK 19. pantu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 27. oktobra Direktīvu 2003/96/EK, ar ko pārkārto Kopienas energoproduktu un elektroenerģijas nodokļu sistēmu[12], un jo īpaši tās 19. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

1. Vēstulē, kas datēta ar 2010. gada 27. decembri, Vācija lūdza atļauju piemērot samazinātu nodokļa likmi elektroenerģijai, kas tiek tieši piegādāta ostā noenkurotiem kuģiem ("krasta elektroenerģija") saskaņā ar Direktīvas 2003/96/EK 19. pantu.

2. Ar paredzamo nodokļa samazinājumu Vācija plāno veicināt plašāku krasta elektroenerģijas izmantošanu kā videi nekaitīgāku elektroenerģijas iegūšanas veidu ostās noenkurotiem kuģiem salīdzinājumā ar kuģu degvielas izmantošanu uz kuģa.

3. Tiktāl, cik krasta elektroenerģijas izmantošana nerada tādas gaisa piesārņojuma emisijas kā kuģu degvielas izmantošana uz noenkurotiem kuģiem, tā veicina vietējā gaisa kvalitātes uzlabošanos ostas pilsētās. Tādēļ sagaidāms, ka pasākums veicinās ES vides aizsardzības un veselības aizsardzības politikas mērķu sasniegšanu.

4. Atļauja Vācijai piemērot samazinātu elektroenerģijas nodokļa likmi krasta elektroenerģijai nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs minētā mērķa sasniegšanai, jo elektroenerģijas ražošana uz kuģa vairumā gadījumu joprojām būs konkurētspējīgākā alternatīva. Tā paša iemesla dēļ un arī tādēļ, ka šīs tehnoloģijas izplatība tirgū pagaidām ir visai neliela, šis pasākums tā darbības laikā nevarētu radīt ievērojamus konkurences izkropļojumus, tādējādi tam nebūs negatīva ietekme uz iekšējā tirgus pienācīgu darbību.

5. No Direktīvas 2003/96/EK 19. panta 2. punkta secināms, ka katrai saskaņā ar minēto noteikumu piešķirtajai atļaujai ir jābūt stingri ierobežotai laikā. Ņemot vērā, ka laikam jābūt pietiekami ilgam, lai ostu operatorus neatturētu no vajadzīgo ieguldījumu veikšanas, kā arī nepieciešamību laikus pārskatīt situāciju Vācija un neapdraudēt pašreizējā tiesiskā regulējuma tālāku attīstību, ir piemēroti prasīto atļauju piešķirt uz trīs gadu periodu, taču tā zaudē spēku, ja pirms šā trīs gadu perioda beigām stāsies spēkā vispārīgie noteikumi šajā jomā.

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Vācijai atļauj piemērot samazinātu elektroenerģijas nodokļa likmi elektroenerģijai, kas tiek tieši piegādāta krastā noenkurotiem kuģiem, kas nav privāti izpriecu kuģi, ar nosacījumu, ka tiek ievērotas Direktīvas 2003/96/EK 10. pantā noteiktās minimālās nodokļa likmes.

2. pants

Šo lēmumu piemēro no divdesmitās dienas pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī . Lēmums zaudē spēku pēc trim gadiem.

Taču, ja Padome, rīkojoties saskaņā ar LESD 113. pantu, nosaka vispārīgos noteikumus par nodokļa priekšrocībām krasta elektroenerģijai, šis lēmums zaudē spēku dienā, kurā stājas spēkā šie vispārīgie noteikumi.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Vācijas Federatīvajai Republikai.

Briselē,

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

[1] Padomes 2003. gada 27. oktobra Direktīva 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (OV L 283, 31.10.2003., 51. lpp.)

[2] Komisijas 2006. gada 8. maija Ieteikums 2006/339/EK par krasta elektroenerģijas pieslēguma izmantošanas veicināšanu kuģiem, kas piestājuši Kopienas ostās (OV L 125, 12.5.2006.).

[3] Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai — Stratēģiskie mērķi un rekomendācijas ES jūras transporta politikai 2018. gada perspektīvā, COM(2009) 8 galīgā redakcija.

[4] Sal. ar 2. piezīmi.

[5] Sal. ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 21. maija Direktīvu 2008/50/EK par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai (OV L 152, 11.6.2008.).

[6] Komisijas 2007. gada 10. oktobra paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai - Integrēta Eiropas Savienības jūrniecības politika, COM(2007) 575 galīgā redakcija un Komisijas dienestu darba dokuments — pavaddokuments Komisijas 2007. gada 10. oktobra paziņojumam Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai — Integrēta Eiropas Savienības jūrniecības politika, SEC(2007) 1278.

[7] Komisija jau iepriekš ir aprēķinājusi, ka pāreja uz krasta elektroenerģiju izraisīs CO2 emisiju samazināšanos vidēji par 50 %, sk. 2. zemsvītras piezīmi. Tomēr konkrētā pasākuma ietekme var būtiski atšķirties no šīs vidējās vērtības, jo tā pamatā ir atkarīga no attiecīgās tirgus zonas oglekļa dioksīda emisiju intensitātes un precīza laika, kad tiks pieprasīta papildu enerģija.

[8] Sk. 1. pantu 1952. gada 16. maija Nolīgumu starp Reinas piekrastes valstīm un Beļģiju par tai dīzeļdegvielai piemēroto muitas un fiskālo režīmu, ko izmanto kuģu apgādei kuģošanai Reinā ( Bundesgesetzblatt , 1953. gads, II daļa, 531. lpp.)

[9] Sal. ar Eiropas Savienības Vides ģenerāldirektorāta 2005. gada augusta ziņojumu "Service Contract Ship Emissions: Assignment, Abatement and Market-based Instruments", 2a uzdevumu – Krasta elektroenerģija, http://ec.europa.eu/environment/air/pdf/task2_shoreside.pdf. Ir veikta izmaksu analīze trim ostām: Gēteborgai (Zviedrija), Džūno un Longbīčai (ASV).

[10] Priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai, COM (2011) 169/3.

[11] Komisijas 2008. gada 6. augusta Regula (EK) Nr. 800/2008, kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar kopējo tirgu, piemērojot Līguma 87. un 88. pantu (Vispārējā grupu atbrīvojuma regula), OV L 214, 9.8.2008.

[12] OV L 283, 31.10.2003., 51. lpp.