52011PC0203

[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 13.4.2011

COM(2011) 203 galīgā redakcija

2011/0085 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA

ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē noteikto pagaidu maksājumu Bosnijas un Hercegovinas izcelsmes ceolīta A pulvera importam

PASKAIDROJUMA RAKSTS

PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS |

Priekšlikuma pamatojums un mērķi Šis priekšlikums attiecas uz to, kā piemērot 5. pantu Padomes 2009. gada 30. novembra Regulā (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, ar kuru atceļ Padomes 1995. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (“pamatregula”), un jo īpaši Regulas (EK) Nr. 1225/2009 9. pantu. |

Vispārīgais konteksts Šis priekšlikums sagatavots, īstenojot pamatregulu un veicot izmeklēšanu saskaņā ar pamatregulā noteiktajām pamatprasībām un procedūras prasībām. |

Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā Pagaidu pasākumi tika noteikti ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 1036/2010 (OV L 298, 16.11.2010., 27. lpp.). |

Atbilstība pārējiem Savienības politikas virzieniem un mērķiem Neattiecas. |

APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMS |

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām |

Procedūrā iesaistītajām ieinteresētajām personām ir bijusi iespēja aizstāvēt savas intereses izmeklēšanas laikā saskaņā ar pamatregulas noteikumiem. |

Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana |

Neatkarīgu ekspertu atzinums nebija vajadzīgs. |

Ietekmes novērtējums Šis priekšlikums ir sagatavots, īstenojot pamatregulu. Pamatregulā nav paredzēts vispārējs ietekmes novērtējums, bet sniegts pilnīgs vērtējamo nosacījumu uzskaitījums. |

PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI |

Ierosināto pasākumu kopsavilkums Komisija 2010. gada 17. februārī sāka antidempinga procedūru attiecībā uz Bosnijas un Hercegovinas izcelsmes ceolīta A pulvera importu. Izmeklēšanā konstatēja attiecīgā ražojuma dempingu, kas radījis kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Izmeklēšanā arī konstatēja, ka antidempinga pasākumu noteikšana nav pretrunā Savienības interesēm. Pamatojoties uz iepriekšminēto, noteica pagaidu pasākumus. Izmeklēšanai turpinoties, būtiskie pagaidu konstatējumi tika apstiprināti. Tādēļ Padome tiek aicināta pieņemt pielikumā iekļauto regulas priekšlikumu, lai noteiktu galīgos pasākumus Bosnijas un Hercegovinas izcelsmes ceolīta A pulvera importam. |

Juridiskais pamats Padomes 2009. gada 30. novembra Regula (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, ar kuru atceļ Padomes 1995. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis („pamatregula”). |

Subsidiaritātes princips Priekšlikums ir Savienības ekskluzīvā kompetencē. Tāpēc subsidiaritātes principu nepiemēro. |

Proporcionalitātes princips Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šādu iemeslu dēļ. |

Rīcības forma ir aprakstīta iepriekšminētajā pamatregulā un neparedz valstu lēmumus. |

Netiek prasīts norādīt, kā līdz minimumam samazina un proporcionāli priekšlikuma mērķim sadala Savienības, valstu valdību, reģionālo un vietējo varas iestāžu, uzņēmēju un pilsoņu finansiālo un administratīvo slogu. |

Juridisko instrumentu izvēle |

Ierosinātais juridiskais instruments: regula. |

Citi instrumenti nebūtu piemēroti, jo pamatregula neparedz alternatīvas. |

IETEKME UZ BUDŽETU |

Priekšlikums neietekmē ES budžetu. |

2011/0085 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA

ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē noteikto pagaidu maksājumu Bosnijas un Hercegovinas izcelsmes ceolīta A pulvera importam

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, ar kuru atceļ Padomes 1995. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis[1], („pamatregula”) un jo īpaši tās 9. pantu,

ņemot vērā priekšlikumu, ko Eiropas Komisija („Komisija”) iesniedza pēc apspriešanās ar padomdevēju komiteju,

tā kā:

1. PAGAIDU PASĀKUMI

2. Komisija ar Regulu (ES) Nr. 1036/2010 („pagaidu regula”) noteica pagaidu antidempinga maksājumu Bosnijas un Hercegovinas („BiH”) izcelsmes ceolīta A pulvera importam.

3. Procedūru sāka pēc tam, kad 2010. gada 4. janvārī Industrias Quimicas del Ebro SA , MAL Magyar Aluminium , PQ Silicas BV, Silkem d.o.o. un Zeolite Mira Srl Unipersonale („sūdzības iesniedzēji”) iesniedza sūdzību; sūdzības iesniedzēji ražo nozīmīgu daļu — šajā gadījumā vairāk nekā 25 % — no kopējā ceolīta A pulvera ražošanas apjoma Savienībā. Sūdzībā bija sniegti pierādījumi par dempingu un tā nodarītu būtisku kaitējumu, un tos atzina par pietiekamiem, lai pamatotu procedūras uzsākšanu.

4. TURPMĀKĀ PROCEDŪRA

5. Pēc tam, kad atklātībā tika nodoti būtiski fakti un apsvērumi, pamatojoties uz kuriem tika nolemts noteikt antidempinga pagaidu pasākumus („pagaidu paziņojuma sniegšana”), vairākas ieinteresētās personas iesniedza rakstiskus iesniegumus, kuros izteica savu viedokli par pagaidu konstatējumiem. Personām, kas to lūdza, tika dota iespēja būt uzklausītām.

6. Komisija turpināja vākt un pārbaudīt visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu galīgajiem konstatējumiem.

7. Jāatgādina, ka, kā minēts pagaidu regulas 11. apsvērumā, dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laiku no 2009. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. decembrim („izmeklēšanas periods” jeb „IP”). Kaitējuma noteikšanai būtisko tendenču pārbaude attiecās uz laiku no 2005. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām („attiecīgais periods”).

8. Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem plānoja ieteikt galīga antidempinga maksājuma noteikšanu Bosnijas un Hercegovinas („BiH”) izcelsmes ceolīta A pulvera importam un tādu summu galīgo iekasēšanu, kuras tika nodrošinātas ar pagaidu maksājumu. Turklāt tika noteikts termiņš, kurā minētās personas pēc attiecīgās informācijas saņemšanas varēja izteikt iebildumus.

9. Mutiskās un rakstveida piezīmes, ko bija iesniegušas ieinteresētās personas, tika izskatītas un attiecīgā gadījumā ņemtas vērā.

10. ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

11. Tā kā nav citu piezīmju par šiem jautājumiem, ar šo apstiprina pagaidu regulas 12.–15. apsvērumu.

12. Ņemot vērā iepriekšminēto, galīgais secinājums ir, ka visi ceolīta A pulvera veidi, kas definēti iepriekš tekstā, ir uzskatāmi par līdzīgiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

13. ATLASE

14. Bosnijas ražotāju eksportētāju grupa („ Birac ”) atgriezās pie sava apgalvojuma, ko tā pauda izmeklēšanas pagaidu posmā, ka Savienības ražotājs, ko neiekļāva atlasē, ( Silkem d.o.o. vai „ Silkem ”) būtu pilnīgi jāiekļauj atbildēs uz anketas jautājumiem, kuras sniedza atlasē iekļautais Savienības ražotājs ( MAL Magyar Aluminium vai „ MAL ”), jo abi uzņēmumi ir saistīti. Tika apgalvots, ka gadījumā, ja šo izlaidumu novērstu, tiktu konstatēta diskriminācija starp Savienības ražotājiem un eksportētājiem, kā gadījumos, kuros ir saistītie ražotāji eksportētāji, kas atrodas valstīs, kurās veic antidempinga izmeklēšanu; šādos gadījumos visas personas aizpilda anketas. Turklāt Birac apgalvoja, ka gan MAL , gan Silkem būtu jādeklarē kā uzņēmumi, kas nav sadarbojušies.

15. Šādi apgalvojumi nav pieņemami. Ievērojot pagaidu regulas 19. apsvērumā minētos iemeslus, gan MAL , gan Silkem ir pilnība sadarbojušies izmeklēšanas gaitā. Atgādina, ka Silkem ir sniedzis informāciju, atbildot uz atlases anketu, un makrodatu rādītājos dati par Silkem tika iekļauti. Tomēr uzņēmumu neiekļāva atlasīto uzņēmumu sarakstā, jo tas bija pārāk mazs. Tāpēc Silkem nevajadzēja iesniegt t.s. mikrodatus, un a fortiori tie nav pārbaudīti. Tā kā Silkem attiecīgā ražojuma pārdevumi salīdzinājumā ar MAL pārdevumiem ir relatīvi mazi, nekas neliecina, ka, ietverot Silkem datus MAL datos, tiktu konstatētas atšķirības.

16. Turklāt apgalvojums par diskrimināciju starp ražotājiem eksportētājiem un Savienības ražotājiem ir pavisam nepamatots, jo situācijas ir atšķirīgas. No vienas puses izmeklēšanu par dempinga esamību parasti veic uzņēmuma līmenī, kuram iestādes aprēķina dempinga starpību, kas attiecas uz konkrēto uzņēmumu. Turklāt ražotāju eksportētāju grupa ir jāaplūko kā kopums, jo citādi pastāv risks, ka eksportu novirzīs caur grupas struktūru, kurai ir zemākā likme. No otras puses kaitējuma izmeklēšanas mērķis ir pārbaudīt, vai Savienības nozare kā veselums cieš būtisku kaitējumu. Šajā gadījumā uzskatīja, ka atlasītie Savienības ražotāji attiecīgajā izmeklēšanā pārstāv visu ES ražošanas nozari attiecībā uz konkrētiem kaitējuma rādītājiem (mikrorādītāji). Tāpēc šo apgalvojumu noraida.

17. Turklāt Birac apgalvoja, ka Bosnijas ieguves uzņēmumam, kas saistīts ar MAL un kas veic sākotnējas izejvielas (tas ir, boksīta) piegādes šīm konkrētajam Savienības ražotājam, arī būtu jāsadarbojas izmeklēšanas gaitā. Šajā saistībā tiek atzīmēts, ka ieguves uzņēmums tikai uzskaitīts MAL atbildēs uz anketas jautājumiem. Izmaksas, kas ir saistītas ar boksīta ieguvi un tā pārstrādi alumīnija trihidrātā, tika pilnībā aplūkotas MAL ražošanas izmaksās. Tāpēc MAL grupa ir pilnībā ievērojusi ziņošanas prasības, kuras paredzējuši Komisijas dienesti. Tāpēc šo apgalvojumu noraida.

18. Ņemot vērā to, ka nav saņemtas citas piezīmes par šiem jautājumiem, ar šo galīgi apstiprina pagaidu regulas 16. līdz 20. apsvērumu.

19. DEMPINGS

20. Normālā vērtība

21. Atgādina, normālo vērtību noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu, jo vietējā tirgū nebija reprezentatīvu pārdevumu.

22. Lai noteiktu normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu, radušās pārdošanas, vispārējās un administratīvās (PVA) izmaksas un vidējo svērto peļņu, ko katrs no sadarbībā iesaistītajiem ražotājiem eksportētājiem guvis no līdzīgā ražojuma pārdevumiem vietējā tirgū izmeklēšanas periodā, izmantojot parasto tirdzniecības apriti, pieskaitīja pašu vidējām ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā. Tā kā nav atsevišķu attiecīgā ražojuma vai līdzīga ražojuma veidu, izmantoja vidējo svērto peļņu. Ražošanas izmaksas un PVA izmaksas pirms izmantošanas parastās tirdzniecības aprites pārbaudē un normālo vērtību noteikšanā vajadzības gadījumā tika koriģētas.

23. Turklāt pēc provizorisko secinājumu atklāšanas Birac sniedza piezīmes par peļņas normas noteikšanu, ko izmantoja normālās vērtības noteikšanai. Saskaņā ar Birac izmantotā metodika neatbilst pamatregulas 2. panta 3. punktam, jo šajā konkrētajā gadījumā peļņas normas izmantošana nereprezentatīviem pārdevumiem vietējā tirgū, lai noteiktu normālo vērtību, ir tieši tas pats, ja tiktu izmantotas nereprezentatīvo pārdevumu cenas vietējā tirgū. Birac apgalvoja, ka šāda nekonsekventa pieeja nav pamatregulas 2. panta 3. punkta un 2. panta 6. punkta kombinētas izmantošanas nozīmē. Birac uzskatīja, ka izmantotā peļņas norma ir nepamatota un nesamērīga, īpaši salīdzinājumā ar mērķa izmantoto peļņu, ko izmantoja cenu samazinājuma aprēķināšanai.

24. Turklāt Birac apgalvoja, ka pārdevumus vietējā tirgū, ievērojot to specifiskumu, nevajadzētu aplūkot kā tādus, kas veikti parastā tirdzniecības apritē, un tādējādi tos nevajadzētu izmantot, lai noteiktu normālo vērtību.

25. Attiecībā uz pirmo apgalvojumu tiek atzīmēts, ka piemērotā metode ir saskaņā ar pamatregulas noteikumiem un tiesu praksi, kas izriet no PTO nolēmumiem, saskaņā ar kuru, nosakot normālo vērtību, ir jāizmanto vietējo pārdevumu peļņa parastajā tirdzniecības apritē pat tad, ja šie pārdevumi nav reprezentatīvi. Šajā konkrētajā gadījumā tiek atzīmēts, ka, tā kā visi vietējie pārdevumi bija ienesīgi, nosakot normālo vērtību, tik tiešām ieguva tādu pašu rezultātu, kā gadījumā, ja normālo vērtību balstītu uz pārdevumu cenām vietējā tirgū. Pirmkārt, jāatzīmē, ka peļņas un PVA datus balstīja uz paša uzņēmuma vietējiem pārdevumiem, par kuriem uzskatīja, ka tie ir veikti parastajā tirdzniecības apritē. Turklāt tiek atzīmēts, ka „pamatotību” nevar mērīt pret mērķa peļņu, ko izmanto cenu samazinājuma aprēķināšanai, jo šī peļņa atspoguļo situāciju Savienības tirgū, kad nav importa par dempinga cenām, tāpēc tā nevar būt atbilstoša robežvērtība, lai noteiktu peļņu, kas izmantojama, nosakot normālo vērtību. Tāpēc šo prasību noraida.

26. Attiecībā uz apgalvojumu, ka pārdevumus vietējā tirgū nevajadzētu uzskatīt par tādiem, kas veikti parastajā tirdzniecības apritē, izmeklēšanā konstatēja, ka dati un pierādījumi, kurus iesniedza Birac , ir uzticams pamats normālās vērtības noteikšanai. Tāpēc šis apgalvojums netika uzskatīts par pamatotu un tas bija jānoraida.

27. Tā kā nav citu piezīmju par normālās vērtības noteikšanu, tiek apstiprināta pagaidu regulas 21. un 26. apsvērumā aprakstītā metode.

28. Eksporta cena

29. Tā kā piezīmes par eksporta cenu netika saņemtas, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 27. un 28. apsvērums.

30. Salīdzinājums

31. Tā kā piezīmes par normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu netika saņemtas, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 29. apsvērums.

32. Dempinga starpība

33. Tā kā par dempinga starpību netika saņemtas citas piezīmes, kas ietekmētu pagaidu konstatējumus, ar šo apstiprina pagaidu regulas 30.–32. apsvērumu.

34. KAITĒJUMS

35. Piezīmes par konstatējumiem attiecībā uz kaitējumu tika saņemtas no dažiem Savienības ražotājiem, diviem lietotājiem ES un no vienīgā Bosnijas ražotāja eksportētāja.

36. Tā kā argumenti ir pilnībā aplūkoti pagaidu regulā, tos šajā regulā neatkārtos.

37. Vispārīgas piezīmes

38. Pagaidu regulas 45. un 68. apsvērumā ir skaidri norādīts, ka Savienības nozare šajā izmeklēšanā aptver visus ražotājus ES. Turklāt kaitējuma faktori, kuri pamato konstatējuma izdarīšanu par kaitējumu, parasti balstās uz datiem, kas attiecas uz Savienības nozari. Ja ir izmantoti dati, kas attiecas uz Savienības nozari, pagaidu regulas 5.4. iedaļā tos definē kā „makrodatus”. Tomēr, ja informācija par visu Savienības nozari nebija pieejama, izmantoja Savienības ražotāju reprezentatīvas atlases datus. Par šiem jautājumiem piezīmes nav saņemtas, un ar šo galīgi apstiprina pagaidu konstatējumus.

39. Tomēr 34. apsvērumā ir pausts kļūdains apgalvojums. Šis apsvērums jālasa šādi: „Visi Savienības ražotāji veido Savienības ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē, un turpmāk tekstā tiks saukti par „Savienības ražošanas nozari””.

40. Citu piezīmju nav, tāpēc ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 52.–56. apsvērumā izklāstītie konstatējumi.

41. Patēriņš Savienībā

42. Piezīmju nav, tāpēc ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 35.–38. apsvērumā izklāstītie konstatējumi.

43. Imports no attiecīgās valsts

44. Piezīmju nav, tāpēc ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 39.–43. apsvērumā izklāstītie konstatējumi.

45. Stāvoklis Savienības ražošanas nozarē

46. Kaitējuma rādītāji

47. 2010. gada oktobrī vienā no Savienības ražotājiem notika rūpnieciska avārija. Tomēr uzņēmuma sniegtie rādītāji liecina, ka līdz 2011. gada janvārim attiecīgā ražojuma piegādes atguvās. Tādējādi ir skaidrs, ka šī avārija neradīja piegādes problēmas ES tirgū.

48. Birac apgalvoja, ka, ņemot vērā apstākli, ka iepriekšminētais Bosnijas ieguves uzņēmums, kas saistīts ar MAL , IP laikā ir guvis peļņu, Komisijai būtu jāpielāgo MAL peļņa pirms nodokļiem un peļņa, aprēķinot ekonomiskos rādītājus, jo MAL peļņa esot samazinājusies, jo ar to saistītais ieguves uzņēmums Bosnijā guva lielu peļņu.

49. Attiecībā uz iepriekšminēto apgalvojumu, tiek atzīmēts, ka boksīta iepirkumi no saistītā uzņēmuma tika veikti par tirgus cenām. Šo jautājumu aplūkoja pārbaudē uz vietas. Tā kā MAL IP iegādājās boksītu gan no saistītiem uzņēmumiem, gan no nesaistītiem uzņēmumiem par aptuveni tādām pašām vidējām cenām, Komisija pieņem, ka boksītu iepirkumus veica par tirgus cenām, un tādējādi nav jāpielāgo MAL rentabilitāte, ko izmantoja pagaidu regulas 52. apsvēruma izklāstītās tendences aprēķinam. Tāpēc šo apgalvojumu noraidīja.

50. Birac arī apgalvoja, ka, ņemot vērā apstākli, ka tas ieguvis konkrētas izejvielas tieši no savas alumīnija ražošanas, tam ir būtiskas konkurences priekšrocības salīdzinājumā ar lielāko daļu ES ražotāju, un tas ir jāatspoguļo kaitējuma līmeņos. Šim argumentam nevar piekrist. Ja uzņēmumam ir konkurences priekšrocības, tas parasti ietekmē kopējo dempinga aprēķināšanu zemāku izmaksu un tādējādi arī zemākas normālās vērtības ziņā. Šāda veida konkurences priekšrocība teorētiski neattiecas uz kaitējuma līmeni. Vērtējot kaitējuma līmeni, pārbauda, vai maksājuma līmenis, kas ir zemāks par dempinga starpību, būtu pietiekams, lai novērstu kaitējumu. Tāpēc šo apgalvojumu noraidīja.

51. Savienības lietotāji apgalvoja, ka Komisijas pagaidu novērtējumā (rentabilitāte, naudas plūsma un ienākums no ieguldījumiem) nav ņemti vērā dažu kaitējuma faktoru pozitīvās tendences, norādot, ka ir jāanalizē visi faktori. Tomēr kaitējuma novērtējumā šīs pozitīvās tendences ir pilnībā analizētas. Tās ir ņemtas vērā, bet šajā gadījumā netika uzskatītas par izšķirošām pagaidu regulā izklāstīto iemeslu dēļ (52.–60. apsvērums). Tāpēc šo apgalvojumu noraidīja.

52. Citu piezīmju nav, tāpēc ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 44.–64. apsvērumā izklāstītie konstatējumi.

53. Secinājums par kaitējumu

54. Pamatojoties uz iepriekšminēto, un tā kā nav citu piezīmju šajā sakarā, ar šo apstiprina pagaidu regulā izdarītos secinājumus (65.–69. apsvērums).

55. CĒLOŅSAKARĪBA

56. Viens lietotājs, kas sadarbojās, apgalvoja, ka cēloņsakarības analīze ir kļūdaina, jo Komisija norāda, ka IP (2009. gads) dažos kaitējuma faktoros ir novērots pagaidu uzlabojums. Šī persona nepiekrīt veiktajam novērtējumam, ka lielāka rentabilitāte IP salīdzinājumā ar 2008. gadu ir radusies īstermiņa pagaidu tendenču rezultātā, kas neatkārtosies 2010. gadā.

57. Attiecībā uz iepriekšminēto apgalvojumu, tiek atzīmēts, ka personas argumenti ir vienkārši apgalvojumi, kas nav pamatoti ar jauniem pierādījumiem. Pretstatā Komisijas viedoklis ir pamatots ar ES ražotāju informāciju, ko tie snieguši izmeklēšanas laikā, gan pagaidu, gan galīgajā posmā. Pirms pārbaudes vizītēm iesniegto informāciju pārbaudīja arī uz vietas. Paredzamā peļņas normas samazināšanās pēc IP ir arī apstiprināta ar divu ES ražotāju sniegtajiem datiem par visu 2010. gadu. Tāpēc šo apgalvojumu noraida.

58. Birac apstrīdēja pagaidu konstatējumu attiecībā uz importa ietekmi no trešajām valstīm. Tomēr Komisijas analīze pagaidu regulā (77. apsvērums) liecina, ka Birac bija vienīgais lielais eksportētājs ES tirgū. Citas izcelsmes importa praktiski nebija. Birac nesniedza jaunus pierādījumus šajā sakarā, tāpēc tā apgalvojumu noraida

59. Viens lietotājs, kas sadarbojās, apstrīdēja analīzi pagaidu regulā attiecībā uz patēriņa samazināšanos, norādot uz krāsaino televizoru katodstaru lampu antidempinga izmeklēšanu kā precedentu attiecībā uz pieprasījuma samazināšanos[2]. Tika apgalvots, ka iepriekšminētajā izmeklēšanā pieprasījuma samazināšanās rezultātā procedūru izbeidza. Tomēr krāsaino televizoru katodstaru lampu lieta un pašreizējā izmeklēšana nav līdzīgas. Attiecībā uz krāsaino televizoru katodstaru lampu lietu patēriņš ievērojami samazinājās, jo attiecīgo ražojumu aizstāja citi ražojumi. Turpretim patēriņa samazinājums pašreizējā izmeklēšanā ir ļoti mērens (7 %, kā minēts pagaidu regulas 37. un 38. apsvērumā). Šajā sakarā tiek atzīmēts, ka patēriņa tendences sīkāk aplūkoja pagaidu regulas 78.–80. apsvērumā, bet iepriekšminētais lietotājs, kas sadarbojās, nespēja sniegt pierādījumus, lai atspēkotu Komisijas konstatējumus. Tāpēc minētos apgalvojumus noraida.

60. Ņemot vērā iepriekšminēto, ar šo apstiprina pagaidu regulas 70.–92. apsvērumā izklāstītos konstatējumus, tas ir, ka būtisko kaitējumu Savienības ražošanas nozarei nodarījis imports par dempinga cenām.

61. SAVIENĪBAS INTERESES

62. Viens lietotājs apgalvoja, ka Komisija sniedza maldinošu informāciju par ceolīta izmaksu nozīmi tā kopējās izmaksās (pagaidu regulas 104. apsvērums). Īpaši tika apgalvots, ka ceolīta izmaksas ir lielākas par 5 % no 104. apsvērumā norādītajām kopējām izmaksām. Šajā sakarā tiek atzīmēts, ka šī persona nav sniegusi jaunus datus, lai pamatotu savu apgalvojumu, turpretim Komisijas konstatējumi ir balstīti uz pabaudītu informāciju no lietotājiem, kas sadarbojās. Attiecībā uz terminu „kopējās izmaksas”, ko izmanto pagaidu regulā (104. apsvērums), tiek atzīmēts, ka tajā ietver ražošanas izmaksas plus pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas. Turklāt apgalvojums „mazāk nekā 5 %” ir vidējais svērtais lielums, kas kopā aptver gan mazgāšanas līdzekļu, gan ūdens mīkstinātāju izstrādājumus. Visbeidzot ir jāprecizē, ka ceolīta izmaksas ūdens mīkstinātājiem ir lielākas nekā mazgāšanas līdzekļiem, tomēr ceolīts daudz vairāk tiek izmantots mazgāšanas līdzekļos. Tik tiešām šim konkrētajam lietotājam, kas sadarbojās, ūdens mīkstinātāju īpatsvars tādu pakārtoto ražojumu apgrozījumā, kuros izmanto ceolītu, bija neliels. Tāpēc šo apgalvojumu noraida.

63. Viens lietotājs, kas sadarbojās, apstrīdēja pagaidu konstatējumu 102. apsvērumā, ka Ķīna ir potenciālais alternatīvais piegādes avots. Ņemot vērā attiecīgās piezīmes, Komisija apstiprina, ka, lai gan daži Ķīnas tirgotāji IP ir ienākuši ES tirgū, visticamāk, Ķīna nekļūs par lielu piegādātāju tuvākajā nākotnē (sk. iepriekš 41. apsvērumu). Tomēr, ņemot vērā jaudas izmantošanas rādītājus Eiropas Savienībā attiecībā uz attiecīgo ražojumu, Komisija joprojām uzskata, ka saistībā ar attiecīgo ražojumu nav piegādes problēmu. Tāpēc šo apgalvojumu noraida.

64. Viens lietotājs, kas sadarbojās, apgalvoja, ka, ja šīs izmeklēšanas rezultātā noteiktu maksājumu, ceolīta izmaksas palielinātos tiktāl, ka tā mazgāšanas līdzekļu un ūdens mīkstinātāju cenas arī palielinātos, tādējādi pieaugot patēriņa cenām. Šis apgalvojums balstās uz pieņēmumu, ka lietotāji novirzīs ceolīta cenas kāpumu šā antidempinga maksājuma rezultātā. Pirmkārt, Komisija uzskata, ka Savienības ražotāji gūs priekšrocības no apjomu palielinājuma, nevis no cenu pieauguma (sk. pagaidu regulas 108. un 111. apsvērumu). Visbeidzot, kā minēts iepriekš, ar ceolītu saistīto izmaksu īpatsvars kopējās pakārtoto ražojumu ražošanas izmaksās ir mazs, tādējādi jebkādas maksājuma noteikšanas konsekvences (lai arī mazticamas) neliek apšaubīt pagaidu secinājumu, ka nav prevalējošu Savienības interešu, kas pamatotu pasākumu nenoteikšanu. Tāpēc šo apgalvojumu noraida.

65. Viens lietotājs, kas sadarbojās, apgalvoja, ka tas var pāriet uz tādām mazgāšanas līdzekļu formulām, kuras nesatur ceolītu, kas negatīvi ietekmētu ES ceolīta ražotājus. ES ražotāji, iegūstot informāciju no dokumentācijas „Open for Inspection by Interested Parties”, apzinās, ka šāds risks to uzņēmējdarbībai pastāv. Tomēr nav konkrētu pierādījumu, lai novērtētu šo hipotētisko pārmaiņu domājamo ietekmi uz Savienības nozari. Tāpēc šo apgalvojumu noraida.

66. Iepriekšminētie apgalvojumi ir ņemti vērā izmeklēšanas beigu posmā, tomēr tie neietekmē galvenos secinājumus. Citu piezīmju nav, tāpēc ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 93.–112. apsvērumā izklāstītie konstatējumi. Tādējādi secina, ka nav izvirzīti argumenti, kas liecinātu, ka pasākumu noteikšana šīs izmeklēšanas rezultātā nav Savienības interesēs.

67. GALĪGIE ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

68. Kaitējuma novēršanas līmenis

69. Piezīmju nav, tāpēc ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 114.–116. apsvērumā izklāstītie konstatējumi.

70. Galīgie pasākumi

71. Ņemot vērā secinājumus, kas izdarīti attiecībā uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, un saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu, jānosaka galīgais antidempinga maksājums zemākās konstatētās dempinga un kaitējuma starpības līmenī saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu. Šajā gadījumā maksājuma likme attiecīgi jānosaka konstatētā dempinga līmenī. To aprēķināja 28,1 % apmērā.

72. Pamatojoties uz iepriekšminēto, galīgā antidempinga maksājuma likme attiecībā uz Bosniju un Hercegovinu ir 28,1 %.

73. PAGAIDU MAKSĀJUMA GALĪGĀ IEKASĒŠANA

74. Ņemot vērā konstatētās dempinga starpības apmēru un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma līmeni, tiek uzskatīts, ka galīgi jāiekasē summas, kas nodrošinātas ar pagaidu regulā noteikto pagaidu antidempinga maksājumu, ievērojot šajā regulā noteiktā galīgā maksājuma apmēru.

75. PASĀKUMU VEIDS

76. Šīs izmeklēšanas gaitā Bosnijas ražotājs eksportētājs Alumina d.o.o. Zvornik , kopā ar saistīto uzņēmumu Savienībā, Kauno Tiekimas AB , kas atrodas Kauņā, Lietuvā, saskaņā ar pamatregulas 8. panta 1. punktu piedāvāja cenu saistības. Jāatgādina, ka nesen Fabrica glinice „ Birac ” kļuva par holdinga sabiedrību un Alumina d.o.o , kas atrodas Zvornikā, joprojām bija vienīgais ražotājs eksportētājs grupā.

77. Komisija apsvēra piedāvājumu. Jāatzīmē, ka attiecīgais ražojums ir pamatizstrādājums, kas ir tikai vienā ražojumā veidā un specifikācijā, tādējādi tiek izslēgts iespējamais risks saistībā ar cenu kompensāciju, izmantojot dažādus ražojumu veidus. Izmeklēšanā konstatēja, ka par eksportu uz Savienību rēķinus izrakstīja caur saistīto uzņēmumu Savienībā (tas ir, Kauno Tiekimas AB , Kauņa, Lietuva). Šis saistītais uzņēmums tirgo arī citus Birac grupas ražojumus. Tomēr ceolīta A pulvera tirgus ir precīzi definēts, un klienti, kas iegādājas ceolīta A pulveri, pēc būtības neiegādātos citus ražojumus, ko ražo Birac grupa. Tādējādi secināja, ka šķērskompensācijas risks, kas varētu rasties, tirgojot citus produktus tiem pašiem klientiem, ir ļoti zems.

78. Ar Lēmumu 2011/XX/ES Komisija ir apstiprinājusi Alumina d.o.o. Zvornik un ar to saistītā uzņēmuma Kauno Tiekimas saistību piedāvājumu. Padome atzīst, ka saistību piedāvājums nepieļauj kaitējumu nodarošu dempingu un pietiekami ierobežo pasākumu apiešanas risku.

79. Lai Komisija un muitas iestādes turpmāk varētu efektīvi uzraudzīt, kā Alumina d.o.o. Zvornik un ar to saistītais uzņēmums pilda saistības, kad attiecīgajai muitas iestādei ticis iesniegts pieprasījums par laišanu brīvā apgrozībā, atbrīvojumu no maksājuma piešķirs ar nosacījumu, ka i) ir iesniegts saistību rēķins, proti, rēķins, kurā norādīta vismaz tā informācija un ietverta deklarācija, kas ir minēta pielikumā; ii) importētās preces ir ražojis, piegādājis un pārdevis tieši Alumina d.o.o. Zvornik pirmajam neatkarīgajam pircējam Savienībā vai rēķinu pirmajam neatkarīgajam pircējam Savienībā izrakstījis tieši Kauno Tiekimas , un iii) muitas iestādēs deklarētās un uzrādītās preces precīzi atbilst aprakstam saistību rēķinā. Ja iepriekšminētie nosacījumi nav ievēroti, apstiprinot deklarāciju laišanai brīva apgrozībā, piemērojams antidempinga maksājums.

80. Ja saskaņā ar pamatregulas 8. panta 9. punktu Komisija pēc pārkāpuma atsauc savu saistību apstiprinājumu, norādot konkrētus darījumus, un attiecīgos saistību rēķinus pasludina par nederīgiem, muitas parāds rodas brīdī, kad apstiprina deklarāciju laišanai brīvā apgrozībā.

81. Importētājiem jāņem vērā tas, ka muitas parāds, apstiprinot deklarāciju laišanai brīvā apgrozībā, kā aprakstīts 56. un 57. apsvērumā, var rasties pat tad, ja Komisija ir apstiprinājusi tāda ražotāja piedāvātas saistības, ar kuru importētājiem bijuši tieši vai netieši iegādes darījumi, un tas uzskatāms par normālu tirdzniecības risku.

82. Saskaņā ar pamatregulas 14. panta 7. punktu muitas iestādēm nekavējoties jāinformē Komisija gadījumā, ja konstatēti fakti, kas norāda uz saistību pārkāpumu.

83. Iepriekšminēto iemeslu dēļ Komisija uzskata Alumina d.o.o. Zvornik un Kauno Tiekimas piedāvātās saistības par pieņemamām. Attiecīgie uzņēmumi ir informēti par būtiskajiem faktiem, apsvērumiem un pienākumiem, uz kuriem balstās saistību apstiprinājums vai atteikums.

84. Saistību pārkāpuma vai anulēšanas gadījumā, vai tad, ja Komisija anulē saistību apstiprinājumu, antidempinga maksājumu, ko Padome noteikusi saskaņā ar 9. panta 4. punktu, piemēro automātiski, izmantojot pamatregulas 8. panta 9. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Ar šo nosaka galīgo antidempinga maksājumu tāda Bosnijas un Hercegovinas izcelsmes ceolīta A pulvera importam, kas pazīstams arī ar nosaukumu ceolīta NaA vai ceolīta 4A pulveris un ko pašlaik klasificē ar KN kodu ex 2842 10 00 ( TARIC kods 2842 10 00 30).

2. Galīgā antidempinga maksājuma likme, kas piemērojama neto cenai, ieskaitot piegādi līdz Savienības robežai, pirms nodokļu nomaksas, 1. punktā aprakstītajiem ražojumiem ir 28,1%.

3. Piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem, ja nav noteikts citādi.

2. pants

1. Imports, kas deklarēts laišanai brīvā apgrozībā un par kuru rēķinus izrakstījuši uzņēmumi, kuru saistības ir apstiprinājusi Komisija un kuru nosaukumi ir norādīti Lēmumā 2011/XX/EU , ko laiku pa laikam groza, atbrīvo no antidempinga maksājuma, kas noteikts ar 1. pantu, ja:

— tas ražots, piegādāts un par to pirmajam neatkarīgajam pircējam Savienībā ir tieši izrakstījis rēķinu vai nu Alumina d.o.o. Zvornik , Bosnija un Hercegovina, vai arī rēķinu pirmajam neatkarīgajam pircējam Savienībā izrakstījis tieši Kauno Tiekimas , Kauņa, Lietuva, un

— šādam importam pievienots saistību rēķins, proti, rēķins, kurā norādīta vismaz tā informācija un deklarācija, kas minēta šīs regulas pielikumā, un

— muitas iestādēs deklarētās un uzrādītās preces precīzi atbilst aprakstam saistību rēķinā.

2. Pieņemot deklarāciju laišanai brīvā apgrozībā, muitas parāds rodas:

— ja attiecībā uz 1. punktā minēto importu konstatē, ka nav izpildīts viens vai vairāki nosacījumi, kas uzskaitīti minētajā punktā, vai

— ja Komisija saskaņā ar pamatregulas 8. panta 9. punktu ar regulu vai lēmumu atsauc savu saistību apstiprinājumu, norādot konkrētus darījumus, un paziņo attiecīgos saistību rēķinus par nederīgiem.

3. pants

Summas, kas nodrošinātas ar pagaidu antidempinga maksājumu atbilstoši Regulai (ES) Nr. 1036/2010 par Bosnijas un Hercegovinas izcelsmes ceolīta A pulvera importu, ko pašlaik klasificē ar KN kodu ex 2842 10 00 (TARIC kods 2842 10 00 30), iekasē galīgi.

4. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

PIELIKUMS

Rēķinā, kas pievienots uzņēmuma pārdevumiem Kopienā, uz kuriem attiecas saistības, norāda šādu informāciju.

1. Virsraksts „RĒĶINS, KAS PIEVIENOTS PRECĒM, UZ KURĀM ATTIECAS SAISTĪBAS”.

2. Tā uzņēmuma nosaukums, kas izrakstījis rēķinu.

3. Rēķina numurs.

4. Rēķina izrakstīšanas datums.

5. TARIC papildu kods, saskaņā ar kuru rēķinā norādītās preces ir jāmuito uz Savienības robežas ( Taric papildu kods xxxx vai yyyy).

6. Precīzs preču apraksts, kurā ietverts:

— skaidri formulēts tādu preču apraksts, kas atbilst precēm, uz kurām attiecas saistības,

— uzņēmuma ražojuma kods (URK),

— TARIC kods,

— daudzums (jānorāda tonnās).

7. Pārdošanas noteikumu apraksts, kurā norāda:

— cenu par tonnu,

— piemērojamos maksāšanas noteikumus,

— piemērojamos piegādes noteikumus,

— atlaides un rabatus kopā.

8. Tā uzņēmuma, kurš darbojas kā importētājs (tas ir, persona, kas deklarē preces muitošanai) Savienībā, nosaukums, kuram uzņēmums tieši izraksta rēķinu, kas pievienots precēm, uz kurām attiecas saistības.

9. Tās uzņēmuma amatpersonas vārds un uzvārds, kas izrakstījusi rēķinu un parakstījusi turpmāk izklāstīto deklarāciju:

„Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka preču, uz kurām attiecas šis rēķins, pārdošana tiešam eksportam uz Eiropas Savienību tiek veikta, ievērojot darbības jomu un saskaņā ar saistībām, kuras piedāvājis Alumina d.o.o ., Zvornik , un ar to saistītais uzņēmums Kauno Tiekimas AB , un ievērojot to nosacījumus, un kuras apstiprinājusi Eiropas Komisija ar Lēmumu 2011/XX/EK . Es apliecinu, ka šajā rēķinā sniegtā informācija ir pilnīga un pareiza.”

___________

(*) OV atsauce

[1] OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.

[2] Komisijas 2006. gada 15. maija Lēmums, 2006/781/EK.