52011PC0079

[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 24.2.2011

COM(2011) 79 galīgā redakcija

2011/0038 (COD)

.

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA,

ar ko groza Direktīvas 89/666/EEK, 2005/56/EK un 2009/101/EK par centrālo reģistru, komercreģistru un uzņēmumu reģistru savstarpējo savienojamību

(Dokuments attiecas uz EEZ)

SEC(2011) 223 galīgā redakcijaSEC(2011) 222 galīgā redakcija

PASKAIDROJUMA RAKSTS

PAMATOJUMS

Finanšu krīze kārtējo reizi ir pierādījusi, cik svarīga ir pārskatāmība finanšu tirgos, tostarp saistībā ar uzņēmumu pārvaldību un darījumiem. Konkurētspējas padomes 2010. gada 25. maija secinājumos apstiprināts, ka piekļuves uzlabošana atjauninātai un ticamai informācijai par uzņēmumiem rosinātu lielāku tirgus uzticību, sekmētu ekonomikas atlabšanu un palielinātu Eiropas uzņēmumu konkurētspēju[1]. Uzņēmējdarbības reģistriem[2] šajā procesā ir būtiska nozīme — tajos tiek reģistrēta, pārbaudīta un uzglabāta informācija par uzņēmumiem, piemēram, par uzņēmumu juridisko formu, juridisko adresi, kapitālu un likumīgajiem pārstāvjiem, un šī informācija tiek darīta pieejama sabiedrībai.

Uzņēmumi, izmantojot vienotā tirgus sniegtās iespējas, aizvien vairāk paplašina savu darbību pāri valstu robežām. Progress informācijas tehnoloģiju jomā gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem atvieglo preču un pakalpojumu pirkšanu un pārdošanu ārzemēs. Pārrobežu uzņēmumu grupās, kā arī daudzās pārstrukturēšanas (piemēram, uzņēmumu apvienošanas un sadalīšanas) darbībās ir iesaistīti uzņēmumi no dažādām ES dalībvalstīm. Tādēļ arvien pieaug pieprasījums pēc piekļuves informācijai par uzņēmumiem citās valstīs vai nu komerciāliem mērķiem, vai arī lai veicinātu tiesu pieejamību.

Lai nodrošinātu pārrobežu piekļuvi uzņēmējdarbības informācijai, vajadzīga pārrobežu sadarbība starp uzņēmējdarbības reģistriem. Neliela sadarbība starp tiem jau ir, bet tikai attiecībā uz noteiktiem informācijas veidiem, turklāt sadarbībā nav iesaistītas visas dalībvalstis. Šāda līmeņa sadarbība nav pietiekama visu to informācijas vajadzību apmierināšanai, ko rada uzņēmējdarbība vienotā tirgū. Efektīva pārrobežu sadarbība starp uzņēmējdarbības reģistriem ir ne vien ārkārtīgi būtiska vienotā tirgus netraucētai darbībai, bet arī samazina izmaksas uzņēmumiem, kuri veic pārrobežu darbību.

2007. gadā Komisija uzsāka Rīcības programmu administratīvā sloga samazināšanai Eiropas Savienībā[3], ko Eiropadome apstiprināja pavasara sanāksmē 2007. gada martā[4]. 2008. gada tika veikts administratīvo izmaksu plaša mēroga novērtējums, kurā uzņēmējdarbības tiesības bija prioritāra joma[5]. Augsta līmeņa neatkarīgu ieinteresēto personu grupa ar administratīvo slogu saistītiem jautājumiem pilnībā atbalstīja sadarbības nodrošināšanu starp komercreģistriem visā Eiropā[6].

Uzņēmējdarbības reģistru savstarpējā savienojamība ir viens no priekšlikumiem paziņojumā par Aktu par vienoto tirgu[7], kas vērsti uz uzņēmējdarbībai labvēlīgākas juridiskās un finanšu vides izveidi un var sekmēt arī programmas "Eiropa 2020"[8] īstenošanu, palielinot uzticību vienotajam tirgum.

PRIEKšLIKUMA MēRķI

Šīs iniciatīvas mērķi ir palielināt uzticību Eiropas vienotajam tirgum, garantējot drošāku uzņēmējdarbības vidi patērētājiem, kreditoriem un citiem uzņēmējdarbības partneriem, veicināt Eiropas uzņēmumu konkurētspēju, samazinot administratīvo slogu un palielinot tiesisko noteiktību, kā arī uzlabot valsts pārvaldes darbību, sekmējot sadarbību starp uzņēmējdarbības reģistriem Eiropā saistībā ar tādām procedūrām, kurās sadarbības mehānismi ir nepilnīgi, vai to nav vispār, piemēram, uzņēmējsabiedrību pārrobežu apvienošanās, juridiskās adreses maiņa un ārvalstu filiāļu reģistra datu atjaunināšana.

Grozījumi Direktīvā 2009/101/EK ir vērsti uz pārrobežu piekļuves veicināšanu oficiālai uzņēmējdarbības informācijai, izveidojot elektronisku reģistru tīklu un nosakot vienotu minimālo informācijas apjomu, kas elektroniskā formā jādara pieejams trešām pusēm visās dalībvalstīs.

Grozījumi Direktīvā 89/666/EEK[9] ir paredzēti, lai garantētu to, ka uzņēmējdarbības reģistrs sniedz aktuālu informāciju par uzņēmējsabiedrību tiem uzņēmējdarbības reģistriem citur Eiropā, kuros reģistrētas šīs sabiedrības ārvalstu filiāles.

Grozījumi Direktīvā 2005/56/EK[10] vērsti uz sadarbības apstākļu uzlabošanu starp uzņēmējdarbības reģistriem saistībā ar uzņēmumu pārrobežu apvienošanās procedūrām. Lai gan Regula 2157/2001[11] un Regula 1435/2003[12] paredz pārrobežu sadarbību starp uzņēmējdarbības reģistriem saistībā ar Eiropas uzņēmējsabiedrību ( SE ) un Eiropas kooperatīvo sabiedrību ( SCE ) galvenā biroja pārcelšanu, šos juridiskos instrumentus varētu būt lietderīgi grozīt gaidāmajā regulu pārskatīšanas procesā.

Jāņem vērā, ka Eiropas e-tiesiskuma portāls[13] kļūs par galveno piekļuves punktu juridiskajai informācijai, juridiskām un administratīvām iestādēm, reģistriem, datubāzēm un citiem pakalpojumiem Eiropas Savienībā. Šis priekšlikums papildina e-tiesiskuma projektu, un tam vajadzētu sekmēt vieglāku piekļuvi uzņēmējdarbības informācijai ar portāla starpniecību.

JURIDISKAIS PAMATS

Šā priekšlikuma juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 50. panta 2. punkta g) apakšpunkts.

SUBSIDIARITāTE UN PROPORCIONALITāTE

Gandrīz divdesmit gadu pieredze ar Eiropas uzņēmējdarbības reģistru brīvprātīgu sadarbību rāda, ka ar pašregulējumu nepietiek, lai sasniegtu šīs iniciatīvas mērķus. Šos mērķus nevar sasniegt arī dalībvalstu līmenī, jo pārrobežu sadarbības īstenošanai starp reģistriem ir nepieciešams noteikt vienotu noteikumu un nosacījumu kopumu. Ja šādus nosacījumus noteiktu valstu līmenī, tie varētu būt savstarpēji nesavietojami un nepiemēroti noteikto mērķu sasniegšanai.

Ierosinātās izmaiņas attiecas tikai uz to, ko ir nepieciešams mainīt, lai attiecīgajās jomās izveidotu funkcionējošus saziņas mehānismus starp uzņēmējdarbības reģistriem, un izmaiņas ir proporcionālas šim mērķim. Tāpēc rīcība ES līmenī ir vajadzīga un pamatota.

APSPRIEšANāS AR IEINTERESēTAJāM PERSONāM

2009. gada 5. novembrī Eiropas Komisija pieņēma zaļo grāmatu[14] ar tai pievienoto progresa ziņojumu[15]par uzņēmējdarbības reģistru sadarbību. Progresa ziņojums iepazīstināja ar situāciju saistībā ar pašreizējiem sadarbības mehānismiem starp uzņēmējdarbības reģistriem un citām iestādēm. Zaļā grāmata papildināja ziņojumu ar dažādu nākotnes politikas risinājumu apsvērumiem.

Zaļā grāmata bija starp 2009. gada 5. novembri un 2010. gada 31. janvāri notikušās sabiedriskās apspriešanas pamatā. Gandrīz visi respondenti pauda savu atbalstu uzņēmējdarbības reģistru savstarpējās savienojamības uzlabošanai ES. Valdošais uzskats bija tāds, ka šādam tīklam vērā ņemama pievienotā vērtība attiecībā uz tirgus pārskatāmību būtu tikai tad, ja tas vienotu uzņēmējdarbības reģistrus visās 27 dalībvalstīs. Kas attiecas uz saziņas veicināšanu starp reģistriem pārrobežu procedūru jautājumos (uzņēmumu apvienošanās, juridiskās adreses maiņa, ārvalstu filiāļu reģistrācija), lielākā daļa respondentu atbalstīja tādu risinājumu, kas nodrošinātu automatizētas datu pārsūtīšanas iespēju starp uzņēmējdarbības reģistriem.

2010. gada 25. maijā Konkurētspējas padome pieņēma secinājumus, kuros pauda gandarījumu par Komisijas iniciatīvu saistībā ar uzņēmējdarbības reģistru savstarpējās savienojamības uzlabošanu[16]. Padome uzsvēra, ka iniciatīvā būtu jāparedz, ka tīkla veidošanā piedalās visas dalībvalstis, ka tajā tiek pārsūtīti atjaunināti un standartizēti dati un ka sadarbībai starp reģistriem ir juridisks pamats. Turklāt veiksmīga pārrobežu sadarbība starp uzņēmējdarbības reģistriem būtu jāgarantē ar skaidru saziņas kanālu palīdzību. Ilgtermiņā jāizpēta iespēja uzņēmējdarbības reģistru paplašināto tīklu pievienot elektroniskajam tīklam, kas izveidots saskaņā ar Direktīvu 2004/109/EK par atklātības prasībām un kurā tiek glabāta regulēta informācija par biržā kotētiem uzņēmumiem.

2010. gada 7. septembrī Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā izteica turpmāku atbalstu projektam un uzsvēra, ka projekta potenciālu dziļākai Eiropas Ekonomikas zonas integrācijai var pilnībā izmantot tikai tad, ja tīklā iesaistās visas dalībvalstis[17].

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja[18] un Reģionu komiteja[19] pieņēma tikpat pozitīvus atzinumus.

IETEKMES NOVēRTēJUMS

2010. gada 15. septembrī Ietekmes novērtējuma padome sniedza pozitīvu atzinumu par ziņojumu. Ņemot vērā ietekmes novērtējuma padomes komentārus, ietekmes novērtējuma ziņojumā ir ieviesti vairāki uzlabojumi, konkrētāk, saistībā ar tehnoloģisko risinājumu un saistīto izmaksu skaidrāku iekļaušanu analīzē. Tomēr šīs iniciatīvas izmaksas ir atkarīgas no izvēlētā informācijas un komunikāciju tehnoloģijas risinājuma. Risinājums ir jāizvēlas projekta ieviešanas fāzē.

Ar uzņēmējdarbības reģistru savstarpējo savienojamību saistītie jautājumi ir sagrupēti trīs daļās.

Atjauninātas informācijas trūkums ārvalstu filiāļu reģistros

Direktīvā 89/666/EK ir iekļauta prasība, ka uzņēmējsabiedrībai, atverot filiāli citā dalībvalstī, jāatklāj noteikti dati un jādara pieejami noteikti dokumenti. Tomēr uzņēmējsabiedrības bieži vien šo informāciju neatjaunina. Šādai bezdarbībai var būt kritiskas sekas patērētāju uz sadarbības partneru aizsardzības jomā, konkrētāk, gadījumos, kad ārvalstu filiāles reģistram nav ziņots par uzņēmējsabiedrības likvidāciju vai maksātnespēju. Kā liecina atsevišķu aptauju dati, aptuveni 15 % pārbaudīto filiāļu pašas saistītās ārvalstu uzņēmējsabiedrības vairs nav, kas nozīmē, ka tādā situācijā šobrīd varētu būt ap 16 800 filiāļu.

Sadarbības trūkums starp uzņēmējdarbības reģistriem rada administratīvu slogu uzņēmumiem, jo tiem pašiem jārūpējas par ārvalstu filiāles reģistra ziņu atjaunināšanu. Šīs situācijas risinājums varētu radīt ietaupījumus EUR 69 miljonu apmērā.

Ietekmes novērtējumā secināts, ka saistībā ar ārvalstu uzņēmējsabiedrību filiāļu reģistrācijas datu atjaunināšanu ES tiesību aktos jāparedz prasība reģistriem sadarboties, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, un Komisijai atsevišķā tiesību aktā jānosaka tehniskās prasības šādai sadarbībai.

Grūtības uzņēmējdarbības reģistru sadarbībā uzņēmējsabiedrību pārrobežu apvienošanās un juridiskās adreses maiņas gadījumos

ES tiesību aktos ir skaidri noteikta prasība uzņēmējdarbības reģistru pārrobežu sadarbībai uzņēmējsabiedrību pārrobežu apvienošanās un juridiskās adreses maiņas gadījumos. Lai gan šie noteikumi nozīmē potenciāli ātrāku reģistrācijas procedūru un lielāku tiesisko noteiktību, joprojām ir praktiskas problēmas saistībā ar to piemērošanu, jo tajos nav ietvertas vadlīnijas par paziņojuma sūtīšanas metodi vai tulkošanu. Praksē uzņēmējdarbības reģistri savus paziņojumus pārsūta pa pastu izdevējiestādes darba valodā.

Ietekmes novērtējuma secinājums ir tāds, ka uzņēmējsabiedrību pārrobežu apvienošanās un juridiskās adreses maiņas tehnisko nosacījumu noteikšanas pilnvaras ar deleģēta tiesību akta palīdzību jāpiešķir Komisijai.

Sarežģīta pārrobežu piekļuve uzņēmējdarbības informācijai

Lai gan oficiālā informācija par uzņēmējsabiedrībam ir viegli pieejama to reģistrēšanas valstī, piekļuvi tai pašai informācijai citā dalībvalstī var kavēt tehniski šķēršļi vai valodas barjera. Jau ir izveidots reģistru brīvprātīgas sadarbības mehānisms (Eiropas Biznesa reģistrs), bet tajā nav iesaistītas visas 27 dalībvalstis, un ar tīkla starpniecību pieejamā informācija katrā valstī ir atšķirīga.

Turklāt vienota uzņēmējsabiedrības identifikācijas numura trūkums apgrūtina uzņēmējsabiedrību identifikāciju un to darbības izsekošanu pārrobežu situācijās (piemēram, uzņēmējsabiedrību apvienošanās vai saistīto uzņēmumu gadījumos). Arī informācijas atjaunināšanas biežums pašlaik nav saskaņots, un dažādās dalībvalstīs attiecīgo datu lietotājiem nav informācijas par šo datu juridisko spēku, proti, par to, vai uz tiem var atsaukties trešās puses.

Visbeidzot, ietekmes novērtējumā secināts, ka vislabākā iespēja uzlabot esošo situāciju būtu ES tiesību aktos noteikt prasību dalībvalstīm piedalīties reģistru elektroniskajā tīklā, tajos iekļaut tīklā pārsūtāmās informācijas sarakstu, noteikt reģistra informācijas atjaunināšanas biežumu, kā arī paredzēt to, ka Komisijai atsevišķā tiesību aktā jādefinē sadarbības tehniskās prasības.

PRIEKšLIKUMA SKAIDROJUMS

1. pants: grozījumi Direktīvā 89/666/EEK

1. panta 1. punkts nodrošina, ka filiālēm (tāpat ka uzņēmējsabiedrībām) ir vienots Eiropas identifikācijas numurs, ļauj tās nekļūdīgi identificēt un noteikt to saistību ar galveno uzņēmumu. 2. punktā noteikts, ka ārvalstu filiāles reģistram par visām izmaiņām filiāles reģistrācijas datos jānosūta elektroniska informācija galvenās uzņēmējsabiedrības reģistram. Tam, kā uz šādu paziņojumu reaģēt, t.i., vai tam piešķirt juridisku spēku vai to uzskatīt tikai par informatīvu paziņojumu, jāpaliek dalībvalstu ziņā. Jebkurā gadījumā dalībvalstīm jāgarantē tas, ka likvidētu ārvalstu uzņēmējsabiedrību filiāles tiek pēc iespējas ātrāk izslēgtas no reģistra. 3. punktā un 4. punktā ietverti vajadzīgie noteikumi par attiecīgajiem tiesību aktiem un datu aizsardzību.

2. pants: grozījumi Direktīvā 2005/56/EK

2. panta 1. punkts satur mazākas izmaiņas, kuras nosaka, ka uzņēmējdarbības reģistri uzņēmējsabiedrību pārrobežu apvienošanās gadījumos viens otram nosūta paziņojumus elektroniskā formā un kurās Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras deleģētos tiesību aktos noteikt tehniskās prasības reģistru sadarbībai. Noteikumi saistībā ar attiecīgajiem tiesību aktiem un datu aizsardzību ir iekļauti 2. un 3. punktā.

3. pants: grozījumi Direktīvā 2009/101/EK

3. panta 1. punkts garantē, ka dokumenti un dati dalībvalstu uzņēmējdarbības reģistros tiek pastāvīgi atjaunināti. Reģistriem jāpārliecinās, ka reģistrētie dati tiek atjaunināti 15 kalendāro dienu laikā no tās dienas, kad notikušas attiecīgās izmaiņas. Lai šo nosacījumu ievērotu, dalībvalstīm jānodrošina tas, ka uzņēmumi par izmaiņām informē laikus un ka šīs izmaiņas tiek nekavējoties reģistrētas.

2. punkts tiecas uz vienota identifikācijas numura ieviešanu visām Eiropas kapitālsabiedrībām. Numurs veicinātu šādu uzņēmējsabiedrību identifikāciju Eiropas līmenī un atvieglotu izšķiršanu starp pašām uzņēmējsabiedrībām un to ārvalstu filiālēm. Šāds numurs varētu tikt izmantots arī citos reģistros, lai identificētu, piemēram, biržā kotētus uzņēmumus, finanšu iestādes vai starptautiskas uzņēmumu grupas.

3. punkts nosaka uzlabotu pārrobežu piekļuvi vienotam minimālajam reģistrētas uzņēmējdarbības informācijas kopumam, pieprasot dalībvalstīm darīt pieejamus 2. pantā uzskaitītos un saskaņā ar direktīvas prasībām reģistrētos dokumentus un ziņas ar vienotas Eiropas elektroniskās platformas palīdzību, piemēram, izmantojot centralizētu tīmekļa pakalpojumu, kas piedāvā meklēšanas iespējas visos ES uzņēmējdarbības reģistros. Tā kā dalībvalstu vidū ir atšķirības saistībā ar 3. panta 5.-7. punkta noteikumu īstenošanu, katram datu sūtījumam papildus 2. pantā minētajiem datiem jāpievieno turpmāka informācija par valsts piemērojamajām uzņēmējdarbības tiesību normām attiecībā uz reģistrētās uzņēmējdarbības informācijas juridisko spēku, konkrētāk, par to, kādā mērā uz to var atsaukties trešās puses ("sabiedrības uzticība").

4. punkts un 6. punkts ietver prasību dalībvalstīm padarīt uzņēmējdarbības reģistrus savstarpēji savienojamus un izveidot to elektronisko tīklu. Sīkāki šādas sadarbības noteikumi jādefinē ekspertiem un jāpieņem atsevišķā tiesību aktā. 5. punkts nosaka datu aizsardzības prasības.

2011/0038 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA,

ar ko groza Direktīvas 89/666/EEK, 2005/56/EK un 2009/101/EK par centrālo reģistru, komercreģistru un uzņēmumu reģistru savstarpējo savienojamību

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 50. panta 2. punkta g) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc tiesību akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[20],

pēc apspriešanās ar Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāju[21],

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

1. Uzņēmumi, izmantojot iekšējā tirgus sniegtās iespējas, aizvien vairāk paplašina savu darbību pāri valstu robežām. Pārrobežu uzņēmējsabiedrību grupās, kā arī daudzās pārstrukturēšanas (piemēram, uzņēmumu apvienošanas un sadalīšanas) darbībās ir iesaistīti uzņēmumi no dažādām dalībvalstīm. Tāpēc arvien vairāk pieaug pieprasījums pēc piekļuves informācijai pārrobežu situācijās. Taču oficiāla informācija par uzņēmumiem ne vienmēr ir viegli pieejama pārrobežu mērogā.

2. Padomes 1989. gada 21. decembra Vienpadsmitajā direktīvā 89/666/EEK par informācijas sniegšanas prasībām attiecībā uz filiālēm, ko kādā dalībvalstī atvērušas noteiktu veidu sabiedrības, uz kurām attiecas citas valsts tiesību akti[22], noteikts to dokumentu un ziņu saraksts, kas uzņēmumiem jāatklāj savas filiāles reģistram. Taču reģistriem nav juridisku saistību apmainīties ar datiem par ārvalstu uzņēmējsabiedrību filiālēm. Tas rada tiesisko nenoteiktību trešām pusēm tajā filiāles reģistrācijas valstī, kuras reģistrā nav iekļautas svarīgas izmaiņas attiecībā uz uzņēmējsabiedrību.

3. Tādas darbības kā uzņēmējsabiedrību pārrobežu apvienošanās vai juridiskās adreses maiņa ir padarījušas uzņēmējdarbības reģistru ikdienas sadarbību par nepieciešamību. Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 26. oktobra Direktīva 2005/56/EK par kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanos[23] paredz reģistru pārrobežu sadarbību. Taču nav tādu saziņas kanālu, kas varētu paātrināt procedūru norisi, pārvarēt valodu barjeru un palielināt tiesisko noteiktību.

4. Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Direktīva 2009/101/EK par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma 48. panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses[24] nosaka, inter alia , ka reģistrā uzglabātajiem dokumentiem un ziņām var piekļūt gan papīra formā, gan elektroniski. Tomēr iedzīvotājiem un uzņēmumiem meklējumi jāveic katrā valstī atsevišķi, jo pašreizējā brīvprātīgā reģistru sadarbība ir izrādījusies nepietiekama.

5. Komisijas paziņojumā “Akts par vienoto tirgu”[25] centrālo reģistru, komercreģistru un uzņēmumu reģistru savstarpēja savienojamība ir noteikta kā viens no pasākumiem uzņēmējdarbībai draudzīgākas tiesiskās un fiskālās vides veidošanai. Šai savienojamībai jāveicina Eiropas uzņēmumu konkurētspēja, samazinot administratīvo slogu un palielinot tiesisko noteiktību, tādējādi iesaistoties krīzes pārvarēšanā, kas ir viena no prioritātēm programmā "Eiropa 2020"[26]. Tai arī jāuzlabo pārrobežu sakari starp reģistriem, izmantojot inovācijas informācijas un komunikāciju tehnoloģijā.

6. Konkurētspējas padomes 2010. gada 25. maija secinājumos par uzņēmējdarbības reģistru savstarpējo savienojamību[27] apstiprināts, ka piekļuves uzlabošana atjauninātai un ticamai informācijai par uzņēmējsabiedrībām rosinātu lielāku tirgus uzticību, sekmētu ekonomikas atlabšanu un palielinātu Eiropas uzņēmumu konkurētspēju.

7. Savā 2010. gada 7. septembra rezolūcijā par uzņēmējdarbības reģistru savstarpēju savienojamību[28] Eiropas Parlaments uzsvēra, ka projekta potenciālu dziļākai Eiropas Ekonomiskās zonas integrācijai var pilnībā izmantot tikai tad, ja tīklā iesaistās visas dalībvalstis.

8. Eiropas e-tiesiskuma rīcības plāns[29] paredz izveidot Eiropas e-tiesiskuma portālu, kas darbotos kā vienotas piekļuves punkts juridiskajai informācijai, juridiskajām un administratīvajam iestādēm, reģistriem, datubāzēm un citiem pakalpojumiem, un apskata centrālo reģistru, komercreģistru un uzņēmumu reģistru savstarpējo savienojamību kā svarīgu elementu.

9. Pārrobežu piekļuvi uzņēmējdarbības informācijai iespējams uzlabot, ja visas dalībvalstis piedalās reģistru elektroniskā tīkla izveidošanā un standartizēta veidā (ar līdzīgu saturu un ar savstarpēji savienojamu tehnoloģiju starpniecību) pārsūta informāciju uzņēmējdarbības informācijas lietotājiem visā Savienībā. Lietotājiem jābūt iespējai piekļūt informācijai ar tādas vienotas Eiropas elektroniskās platformas starpniecību, kas ir daļa no elektroniskā tīkla.

10. Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti[30] jāpiemēro personas datu apstrādei, tostarp dalībvalstu veiktai personas datu pārraidei elektroniskā tīklā.

11. Papildus uzņēmējsabiedrības reģistrācijas numuram jāievieš vienots uzņēmējsabiedrības identifikācijas numurs, lai atvieglotu to uzņēmējsabiedrību identifikāciju, kuras ar filiāļu vai meitasuzņēmumu starpniecību darbojas vairāk nekā vienā dalībvalstī.

12. Kas attiecas uz uzņēmējsabiedrībām, arī filiālēm papildus to reģistrācijas numuram jāpiešķir vienots identifikācijas numurs, kas ļautu tās nekļūdīgi atpazīt Eiropas Ekonomikas zonā. Attiecīgajiem grozījumiem Direktīvā 89/666/EEK jānodrošina iespēja skaidri konstatēt saikni starp uzņēmējsabiedrībām un to ārvalstu filiālēm, jo tas nepieciešams regulārai informācijas atjaunināšanai gan uzņēmējsabiedrības reģistrā, gan ārvalstu filiāles reģistrā. Reģistru informācijas saskaņotībai jāgarantē tas, ka trešām pusēm ir piekļuve atjauninātiem datiem par filiālēm attiecīgajā dalībvalstī. Lai gan dalībvalstīm jābūt tiesīgām lemt par to, kādas tieši procedūras ir jāpilda saistībā ar filiāļu reģistrāciju attiecīgajā teritorijā, tām jāgarantē vismaz tas, ka likvidētu uzņēmējsabiedrību filiāles tiek svītrotas no reģistra bez liekas kavēšanās.

13. Jāgroza arī Direktīva 2005/56/EK, lai panāktu to, ka saziņa starp reģistriem notiek reģistru elektroniskajā tīklā.

14. Lai nodrošinātu to, ka nav būtisku atšķirību Savienībā reģistrēto dokumentu un ziņu kvalitātē, dalībvalstīm jāgarantē, ka visa saskaņā ar Direktīvas 2009/101/EK 2. pantu reģistrēta informācija ir atjaunināta un atjauninātie dati ir publiskoti ne vēlāk ka piecpadsmitajā kalendāra dienā pēc notikuma, uz kuru attiecas izmaiņas reģistra datos. Turklāt, lai uzlabotu trešo pušu aizsardzību citās dalībvalstīs, visiem dokumentiem un ziņām, kas pārsūtītas tīklā, jāpievieno saprotama informācija par to juridisko spēku.

15. Saskaņā ar Līguma par Eiropas savienības darbību 290. pantu Komisijai jābūt pilnvarotai pieņemt tiesību aktus attiecībā uz elektroniskā tīkla pārvaldību, vadību, darbību, pārstāvību un finansējumu, attiecībā uz nosacījumiem, ar kādiem valstis ārpus Eiropas Ekonomikas zonas var piedalīties elektroniskajā tīklā, minimālajiem drošības standartiem, vienotā identifikācijas numura lietošanu, elektroniskajā tīklā lietojamajām valodām, informācijas pārsūtīšanas metodi elektroniskajā tīklā, lai nodrošinātu pārrobežu piekļuvi šai informācijai, elektroniskā tīkla dalībnieku izmantoto informācijas un komunikācijas tehnoloģiju savstarpējo savienojamību, dokumentu un ziņu saglabāšanas un izguves formāta, satura un ierobežojumu standartu definēšanu automātiskai datu apmaiņai, attiecībā uz saistību nepildīšanas sekām, metodi saiknes noteikšanai starp uzņēmējsabiedrību un tās ārvalstu filiāli, metodi un tehniskos standartus informācijas pārsūtīšanai starp uzņēmējsabiedrības reģistru un filiāles reģistru, attiecībā uz tehniskajiem standartiem informācijas pārsūtīšanai starp reģistriem, kā arī reģistriem izmantojamajām standarta veidlapām paziņojumiem par uzņēmējsabiedrību pārrobežu apvienošanos. Tīkla pārvaldībai jāietver mehānisms atsauksmju sniegšanai, lai tiktu ņemtas vērā lietotāju vajadzības. Lai nepieciešamības gadījumā ļautu noteikumus pielāgot, Komisija jāpilnvaro uz nenoteiktu laiku.

16. Tā kā šīs direktīvas mērķus, proti, uzlabot pārrobežu piekļuvi uzņēmējdarbības informācijai, garantēt to, ka filiāļu reģistros tiek glabāta atjaunināta informācija un izveidot skaidrus saziņas kanālus starp reģistriem uzņēmējsabiedrību pārrobežu apvienošanās procedūrās, nav iespējams pietiekami labi sasniegt dalībvalstu līmenī, un šos mērķus iecerētās rīcības mēroga un ietekmes dēļ labāk būtu iespējams sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas izklāstīts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas nepieciešami šo mērķu sasniegšanai.

17. Tāpēc attiecīgi jāgroza Direktīvas 89/666/EEK, 2005/56/EK un 2009/101/EK,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants Grozījumi Direktīvā 89/666/EEK

Direktīvu 89/666/EK groza šādi:

18. Direktīvas 1. pantā pievieno šādu 3. punktu:

3. Filiālēm ir vienots identifikācijas numurs, kas ļauj tās nepārprotami atpazīt Eiropas Ekonomikas zonā.

19. Direktīvā iekļauj šādu 5.a pantu:

„ 5.a pants

1. Filiāles reģistrs ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/101/EK 4.a pantā(*) minētā elektroniskā tīkla starpniecību nekavējoties ziņo uzņēmējsabiedrības reģistram par jebkurām izmaiņām šīs direktīvas 2. pantā minētajos dokumentos un ziņās.

2. Dalībvalstis nosaka juridisko procedūru, kas jāievēro, saņemot šā panta 1. punktā un Direktīvas 2009/101/EK 4.a panta 2. punktā minētos paziņojumus. Šādas procedūras garantēs to, ka likvidēto vai citu iemeslu dēļ no reģistra svītroto uzņēmējsabiedrību filiāles tiek slēgtas bez liekas kavēšanās.

3. Saskaņā ar 11.a pantu un 11.b un 11.c panta nosacījumiem Komisija pieņem deleģētus aktus, ar ko precizē:

a) metodi, ar kuru nosaka saistību starp uzņēmējsabiedrību un tās filiāli;

b) metodi un tehniskos standartus informācijas pārsūtīšanai starp uzņēmējsabiedrības reģistru un filiāles reģistru."

______

(*) OV L 258, 1.10.2009., 11. lpp."

20. Direktīvā iekļauj šādu IIIa nodaļu:

„IIIA NODAĻA

DELEĢĒTIE AKTI

11a. pants

1. Komisijai uz nenoteiktu laiku tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt 5.a panta 3. punktā minētos deleģētos aktus.

2. Tiklīdz Komisija ir pieņēmusi deleģēto aktu, tā par to vienlaikus paziņo gan Eiropas Parlamentam, gan Padomei.

3. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot 11.b un 11.c pantā paredzētos nosacījumus.

11.b pants

1. Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt to pilnvaru deleģēšanu, kas minētas 11.a pantā.

2. Iestāde, kura ir uzsākusi iekšēju procedūru, lai pieņemtu lēmumu par to, vai atsaukt pilnvaru deleģēšanu, cenšas laikus pirms galīgā lēmuma pieņemšanas informēt otru iestādi un Komisiju, norādot, kuras deleģētās pilnvaras varētu tikt atsauktas.

3. Ar atsaukšanas lēmumu tiek izbeigta minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšana. Lēmums stājas spēkā nekavējoties vai vēlākā dienā, kas norādīta lēmumā. Tas neskar jau spēkā esošo deleģēto aktu derīgumu. To publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

11.c pants

1. Eiropas Parlaments un Padome var iebilst pret deleģēto aktu divu mēnešu laikā pēc tā izziņošanas.

Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo termiņu pagarina par diviem mēnešiem.

2. Ja, minētajam termiņam beidzoties, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus pret deleģēto aktu, to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī , un tas stājas spēkā tajā norādītajā dienā.

Deleģēto aktu var publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī , un tas var stāties spēkā pirms minētā termiņa beigām, ja gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus.

3. Ja Eiropas Parlaments vai Padome iebilst pret deleģēto aktu, tas nestājas spēkā. Iestāde, kas izsaka iebildumus pret deleģēto aktu, norāda šādu iebildumu iemeslus."

21. Direktīvā iekļauj šādu IIIb nodaļu:

„IIIB NODAĻA

DATU AIZSARDZĪBA

11.d pants

Uz šīs direktīvas kontekstā veikto personas datu apstrādi attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK(*).

______

(*) OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp."

2. pantsgrozījumi Direktīvā 2005/56/EK

Direktīvu 2005/56/EK groza šādi:

22. Direktīvas 13. pantu aizstāj ar šādu pantu:

„13. pants

1. Katras dalībvalsts, kuras jurisdikcijā ir bijuši apvienošanās procesā iesaistītie uzņēmumi, tiesību akti, attiecībā uz attiecīgās valsts teritoriju nosaka kārtību, kādā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/101/EK 3. pantu(*) apvienošanās pabeigšanu dara zināmu atklātībai publiskajā reģistrā, kurā pārrobežu apvienošanās procesā iesaistītajām uzņēmējsabiedrībām ir jāiesniedz dokumenti.

Reģistrs, kurā tiek reģistrēta pārrobežu apvienošanās rezultātā izveidotā uzņēmējsabiedrība, ar Direktīvā 2009/101/EK 4.a panta minētā elektroniskā tīkla starpniecību nekavējoties paziņo tam reģistram, kurā katrai iesaistītajai uzņēmējsabiedrībai bija jāiesniedz dokumenti par to, ka pārrobežu apvienošanās ir stājusies spēkā. Iepriekšējo ierakstu šai gadījumā var dzēst tikai tad, kad saņemta šī informācija, un ne agrāk.

2. Saskaņā ar 17.a pantu un 17.b un 17.c panta nosacījumiem Komisija pieņem deleģētus aktus, ar ko precizē:

a) tehniskos standartus informācijas pārsūtīšanai starp reģistriem;

b) standarta veidlapas, kas jāizmanto paziņojumam par pārrobežu apvienošanos."

_____

(*) OV L 258, 1.10.2009., 11. lpp."

23. Direktīvā iekļauj šādu 17.a, 17.b un 17.c pantu:

„ 17.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1. Komisijai uz nenoteiktu laiku tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt 13. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus.

2. Tiklīdz Komisija ir pieņēmusi deleģēto aktu, tā par to vienlaikus paziņo gan Eiropas Parlamentam, gan Padomei.

3. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot 17.b un 17.c pantā paredzētos nosacījumus.

17.b pants

Deleģēšanas atsaukšana

1. Eiropas Parlaments vai Padome var atsaukt 13. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģējumu.

2. Iestāde, kura ir uzsākusi iekšēju procedūru, lai pieņemtu lēmumu par to, vai atsaukt pilnvaru deleģēšanu, cenšas laikus pirms galīgā lēmuma pieņemšanas informēt otru iestādi un Komisiju, norādot, kuras deleģētās pilnvaras varētu tikt atsauktas.

3. Ar atsaukšanas lēmumu tiek izbeigta minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšana. Lēmums stājas spēkā nekavējoties vai vēlākā dienā, kas norādīta lēmumā. Tas neskar jau spēkā esošo deleģēto aktu derīgumu. To publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

17.c pants

Iebildumi pret deleģētiem aktiem

1. Eiropas Parlaments un Padome var iebilst pret deleģēto aktu divu mēnešu laikā pēc tā izziņošanas.

Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo termiņu pagarina par diviem mēnešiem.

2. Ja, minētajam termiņam beidzoties, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus pret deleģēto aktu, to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī , un tas stājas spēkā tajā norādītajā dienā.

Deleģēto aktu var publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī , un tas var stāties spēkā pirms minētā termiņa beigām, ja gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus.

3. Ja Eiropas Parlaments vai Padome iebilst pret deleģēto aktu, tas nestājas spēkā. Iestāde, kas izsaka iebildumus pret deleģēto aktu, norāda šādu iebildumu iemeslus."

24. Direktīvā iekļauj šādu 17.d pantu:

„17.d pants

Datu aizsardzība

Uz šīs direktīvas kontekstā veikto personas datu apstrādi attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK(*)."

______

(*) OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp."

3. pantsgrozījumi Direktīvā 2009/101/EK

Direktīvu 2009/101/EK groza šādi:

25. Direktīvas 2. pantam pievieno šādu punktu:

"Dalībvalstis veic nepieciešamās darbības, lai jebkuras izmaiņas pirmajā punktā minētajos dokumentos un ziņās tiek darītas zināmas atklātībai 15 dienu laikā."

26. Direktīvas 3. panta 1. punktā pievieno šādu daļu:

"Uzņēmējsabiedrībām ir vienots identifikācijas numurs, kas ļauj tās nepārprotami identificēt Eiropas Ekonomikas zonā."

27. Direktīvā iekļauj šādu 3.a pantu:

„3.a pants

1. Dalībvalstis nodrošina to, ka 2. pantā minētos reģistram iesniegtos dokumentus un ziņas var iegūt jebkurš interesents, iesniedzot elektronisku pieteikumu ar vienotas Eiropas elektroniskās platformas starpniecību, kas pieejama visās dalībvalstīs.

2. Dalībvalstis garantē arī to, ka katram dokumentam un ziņai, kas iekļauti reģistrā un pārsūtīti saskaņā ar 1. punktu, tiek pievienota informācija par tiem attiecīgās valsts likumu noteikumiem, atbilstoši kuriem saskaņā ar 3. panta 5., 6., un 7. punktu uz šiem dokumentiem un ziņām var balstīties trešās puses.

3. Par dokumentu un ziņu izsniegšanu iekasē tādas nodevas, kas nepārsniedz attiecīgās administratīvās izmaksas."

28. Direktīvā iekļauj šādu 4.a pantu:

„4.a pants

1. Dalībvalstis veic nepieciešamās darbības, lai garantētu to, ka 3. panta 1. punktā minētie reģistri ir savstarpēji savienojami un veido elektronisku tīklu (turpmāk tekstā "elektroniskais tīkls").

2. Uzņēmējsabiedrības reģistrs ar elektroniskā tīkla starpniecību nekavējoties ziņo filiāles reģistram par jebkurām izmaiņām Direktīvas 89/666/EEK 2. pantā(*) minētajos dokumentos un ziņās.

3. Saskaņā ar 13.a pantu un 13.b un 13.c panta nosacījumiem Komisija pieņem deleģētus aktus, ar ko precizē:

a) noteikumus par elektroniskā tīkla pārvaldību, vadību, darbību un pārstāvību;

b) elektroniskā tīkla finansējumu;

c) noteikumus, saskaņā ar kuriem valstis ārpus Eiropas Ekonomikas zonas var piedalīties elektroniskajā tīklā;

d) elektroniskā tīkla minimālos drošības standartus;

e) vienota identifikācijas numura izmantošanu;

f) elektroniskajā tīklā lietotās valodas;

g) metodi informācijas pārsūtīšanai starp reģistriem, lai garantētu pārrobežu piekļuvi informācijai saskaņā ar 3.a pantu, tostarp vienotas Eiropas elektroniskās platformas izvēli;

h) elektroniskā tīkla dalībnieku izmantoto informācijas un komunikāciju tehnoloģiju, tostarp maksājumu saskarnes, savstarpēju savienojamību;

i) dokumentu un ziņu uzglabāšanas un izguves formāta, satura un ierobežojumu standartu definēšanu automātiskai datu apmaiņai;

j) punktos no a) līdz i) minēto nosacījumu nepildīšanas sekas un nosacījumu izpildes īstenošanu."

_____

(*) OV L 395, 30.12.1989., 36. lpp.

29. Direktīvā iekļauj šādu 7.a pantu:

„7.a pants

Uz šīs direktīvas kontekstā veikto personas datu apstrādi attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK(*)."

______

(*) OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

30. Direktīvā iekļauj šādu 4.a nodaļu:

„4.A NODAĻA

DELEĢĒTIE AKTI

13a. pants

1. Komisijai uz nenoteiktu laiku tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt 4.a panta 3. punktā minētos deleģētos aktus.

2. Tiklīdz Komisija ir pieņēmusi deleģēto aktu, tā par to vienlaikus paziņo gan Eiropas Parlamentam, gan Padomei.

3. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai ir piešķirtas, ievērojot nosacījumus, kas noteikti 13.b un 13.c pantā.

13.b pants

1. Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt to pilnvaru deleģēšanu, kas minētas 13.a pantā.

2. Iestāde, kura ir uzsākusi iekšēju procedūru, lai pieņemtu lēmumu par to, vai atsaukt pilnvaru deleģēšanu, cenšas laikus pirms galīgā lēmuma pieņemšanas informēt otru iestādi un Komisiju, norādot, kuras deleģētās pilnvaras varētu tikt atsauktas.

3. Ar atsaukšanas lēmumu tiek izbeigta minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšana. Lēmums stājas spēkā nekavējoties vai vēlākā dienā, kas norādīta lēmumā. Tas neskar jau spēkā esošo deleģēto aktu derīgumu. To publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

13.c pants

1. Eiropas Parlaments un Padome var iebilst pret deleģēto aktu divu mēnešu laikā pēc tā izziņošanas.

Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo termiņu pagarina par diviem mēnešiem.

2. Ja, minētajam termiņam beidzoties, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus pret deleģēto aktu, to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī , un tas stājas spēkā tajā norādītajā dienā.

Deleģēto aktu var publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī , un tas var stāties spēkā pirms minētā termiņa beigām, ja gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus.

3. Ja Eiropas Parlaments vai Padome iebilst pret deleģēto aktu, tas nestājas spēkā. Iestāde, kas izsaka iebildumus pret deleģēto aktu, norāda šādu iebildumu iemeslus."

4. pantsTransponēšana

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai vēlākais līdz 2014. gada 1. janvārim izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2. Dalībvalstis dara zināmus Komisijai savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

5. pantsStāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

6. pantsAdresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, […]

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs[pic][pic][pic]

[1] Padomes secinājumi par uzņēmējdarbības reģistru savstarpējo savienojamību, 9678/10.

[2] Paskaidrojuma rakstā lietotais termins "uzņēmējdarbības reģistrs" ietver visus centrālos reģistrus, komercreģistrus un uzņēmumu reģistrus tajā nozīmē, ko paredz 3. pants Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Direktīvā 2009/101/EK par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma 48. panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses, OV L 258, 1.10.2009., 11. lpp.

[3] Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par rīcības programmu administratīvā sloga samazināšanai Eiropas Savienībā (COM(2007) 23 galīgā redakcija).

[4] Briseles Eiropadomes prezidentūras secinājumi 7224/07.

[5] Cap Gemini, Deloitte, Ramboll Management " Final Report for Priority Area Annual Accounts / Company Law ".

[6] Neatkarīgu ieinteresēto personu augsta līmeņa grupas administratīvā sloga jautājumos ("Štoibera grupas") atzinums “Prioritārā joma — uzņēmējdarbības tiesības/gada pārskati”, 2008. gada 10. jūlijs.

[7] Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ceļā uz aktu par vienoto tirgu Par augsti konkurētspējīgu tirgus sociālo ekonomiku” (COM(2010) 608 galīgā redakcija).

[8] Eiropadomes 2010. gada 17. jūnija secinājumi EUCO 13/10.

[9] Padomes 1989. gada 21. decembra Vienpadsmitā Direktīva 89/666/EEK par informācijas sniegšanas prasībām attiecībā uz filiālēm, ko kādā dalībvalstī atvērušas noteiktu veidu sabiedrības, uz kurām attiecas citas valsts tiesību akti, OV L 395, 30.12.1989., 36. lpp.

[10] Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 26. oktobra Direktīva 2005/56/EK par kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanos, OV L 310, 25.11.2005., 1. lpp.

[11] Padomes 2001. gada 8. oktobra Regula (EK) Nr. 2157/2001 par Eiropas uzņēmējsabiedrības ( SE ) statūtiem, OV L 294, 10.11.2001., 1. lpp.

[12] Padomes 2003. gada 22. jūlija Regula (EK) Nr. 1435/2003 par Eiropas kooperatīvās sabiedrības ( SCE ) statūtiem, OV L 207, 18.8.2003., 1. lpp.

[13] https://e-justice.europa.eu/home.do.

[14] Zaļā grāmata - Uzņēmējdarbības reģistru sadarbība (COM(2009) 614 galīgā redakcija).

[15] Komisijas dienestu darba dokuments (SEC(2009) 1492).

[16] 9678/10.

[17] European Parliament resolution on the interconnection of business registers, 2010/2055(INI).

[18] CES296-2010_PA.

[19] CdR 20/2010.

[20] OV C […], […], […] lpp.

[21] … atzinums, OV C….

[22] OV L 395, 30.12.1989., 36. lpp.

[23] OV L 310, 25.11.2005., 1. lpp.

[24] OV L 258, 1.10.2009., 11. lpp.

[25] COM(2010) 608 galīgā redakcija.

[26] Eiropadomes 2010. gada 17. jūnija secinājumi EUCO 13/10.

[27] 9678/10.

[28] A7-0218/2010.

[29] 2009/C 75/01.

[30] OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.