23.7.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 218/31

---

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Trešo valstu valsts uzņēmumi ES publiskā iepirkuma tirgos” (pašiniciatīvas atzinums)

2011/C 218/06

Ziņotājs: ROSSITTO kgs

Līdzziņotājs: PAETZOLD kgs

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja saskaņā ar Reglamenta 29. panta 2. punktu 2010. gada 16. septembrī nolēma sagatavot pašiniciatīvas atzinumu par tematu

“Trešo valstu valsts uzņēmumi ES publiskā iepirkuma tirgos”.

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvā komisija savu atzinumu pieņēma 2011. gada 4. aprīlī.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 471. plenārajā sesijā, kas notika 2011. gada 4. un 5. maijā (2011. gada 4. maija sēdē), ar 152 balsīm par, 4 balsīm pret un 9 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1   Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) uzskata, ka visu valstu publiskā iepirkuma sistēmu atvēršana starptautiskajai konkurencei, balstoties uz PTO Nolīgumu par publisko iepirkumu (NPI), ir priekšrocība, jo šis līgums garantē savstarpīgumu un reglamentējošu un saturisku līdzsvarotību, kas nepieļauj protekcionisma pasākumus un negodīgu konkurenci attiecībās ar attīstības valstīm, neraugoties uz īpašajiem līgumiem, kas noslēgti ar šīm valstīm, saskaņā ar ES primārajiem un sekundārajiem tiesību aktiem šajā jomā un Eiropas Savienības Tiesas judikatūru.

1.2   EESK uzskata, ka jāpalielina Eiropas Savienības sarunu pilnvaras, lai atbilstīgi ES primārajiem un sekundārajiem tiesību aktiem uzlabotu piekļuvi trešo valstu publiskā iepirkuma tirgiem, ņemot vērā, ka vairāk nekā 80 % no Savienības publiskā iepirkuma tirgus ir atvērts trešām valstīm, bet citās ekonomiski attīstītās valstis — tikai 20 %.

1.3   EESK prasa Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai nekavējoties nodrošināt, ka publiskā iepirkuma jomā ES intereses tiek aizstāvētas efektīvāk un stratēģiskāk gan Eiropas Savienības iekšienē, gan starptautiskajā līmenī, tādējādi stiprinot ne tikai Eiropas uzticamību starptautiskajā līmenī, bet arī Eiropas ekonomikas un sociālā modeļa ilgtspēju un attīstību.

1.4   EESK uzskata: lai nodrošinātu godīgu konkurenci un līdztiesīgus noteikumus, uz visiem līgumslēdzējiem uzņēmumiem jāattiecina vienādi konkurences nosacījumi un jāpiemēro savstarpējības princips trešo valstu uzņēmumiem, kas ievēro starptautiskos publiskā iepirkuma pamatprincipus, jo īpaši attiecībā uz aizliegumu par valsts atbalstu (tiešu vai netiešu), cenu aprēķināšanas metodēm un piesardzības principu saistībā ar izmaksām un risku.

1.5   EESK iesaka ES iekšējā tirgus likumdevējiem un ES sarunu vadītājiem starptautiskā publiskā iepirkuma jomā starptautiskajā līmenī ievērot saskaņotu politiku un apzināties, ka to darbībai var būt savstarpēja ietekme, un tāpēc atbalstīt vienlīdzīgu attieksmi, nediskrimināciju, savstarpēju atzīšanu, proporcionalitāti, pārredzamību, cīņu pret korupciju, sociālo un vides aizsardzības normu ievērošanu un pamattiesību ievērošanu.

1.6   Komiteja uzskata, ka attiecībā uz Komisijas divpusējā un daudzpusējā līmenī risinātajām sarunām, kas balstītas uz dalībvalstu piešķirtajām pilnvarām, jāievieš rezultātu saskaņotības sistemātiska kontrole un pēc tam dalībvalstīm pilnībā un efektīvi jāīsteno attiecīgie apstiprinātie pasākumi.

1.7   EESK uzskata, ka būtu lietderīgi plurilaterālo Nolīgumu par publisko iepirkumu pārveidot par daudzpusēju nolīgumu, kuram varētu pievienoties jaunas valstis un kurā būtu paredzēti pārejas pasākumi saistībā ar kompensācijām, cenu atvieglojumiem, struktūrvienību vai nozaru iekļaušanu, kā arī jaunas robežvērtības. Komiteja arī uzskata, ka noteikti vajadzētu no jauna apsvērt ideju uz laiku apturēt NPI piemērošanu iepirkumam, ko finansē no Eiropas līdzekļiem, attiecībā uz to valstu uzņēmumiem, kuras īsteno protekcionisma pasākumus.

1.8   Lai nodrošinātu līdzsvarotu piekļuvi publiskajam iepirkumam, EESK pieprasa nekavējoties pieņemt jau paziņoto “Iniciatīvu par ES publiskā iepirkuma tirgus pieejamību trešo valstu uzņēmumiem un precēm” (Iepirkuma tirgus pieejamības shēma, MASP (Market Access Scheme for Procurement)), kā arī precīzus, pārredzamus un apstiprinātus mehānismus tirgu savstarpējai atvēršanai un šajā nolūkā attiecīgi pielāgot 2004. gadā pieņemto publiskā iepirkuma tiesību aktu kopumu.

1.9   EESK uzskata, ka jānostiprina pieeja, kuras pamatā ir preventīvi pasākumi un agrīnās brīdināšanas sistēma par projektiem un/vai trešo valstu pieņemtajiem pārāk ierobežojošajiem tiesību aktiem iepirkuma jomā, lai noteiktu potenciālos šķēršļus un ziņotu par tiem starptautiskajā līmenī jau uzreiz pēc to parādīšanās, ka jāpilnveido Eiropas Komisijas datu bāze par piekļuvi tirgiem, kurā būtu it īpaši Eiropas Savienības MVU viegli pieejama un ticama informācija par uzaicinājumiem uz konkursu un specifikācijas tehniskajiem un formālajiem aspektiem, kā arī jāizveido tirgus traucējumu statistikas un ietekmes rādītāju bāze.

1.10   Lai garantētu, ka valstu vai starptautiskā līmeņa līgumslēdzējas puses pilnībā izmanto MVU ekonomisko un inovācijas potenciālu, EESK iesaka vienkāršot un padarīt vieglākas procedūras, tās pielāgojot jaunajiem ES izaicinājumiem, tostarp paredzēt apmācības, informēšanas un atbalsta pasākumus uzņēmumiem, kas piedalās starptautiskos un trešo valstu rīkotos uzaicinājumos uz konkursu, it īpaši šo uzņēmumu vadībai.

2.   Ievads

2.1   Eiropas Savienībā preču un pakalpojumu publiskā iepirkuma tirgus ikgadējais apmērs ir aptuveni 17 % no IKP, t.i., apmēram EUR 2 100 miljardi, no tiem aptuveni 3 % pārsniedz PTO ietvaros noslēgtajā Nolīgumā par publisko iepirkumu (NPI) noteikto robežvērtību (1). Globālajā tirgū publisko iepirkumu kopējo vērtību lēš 10 līdz 20 % apmērā no IKP, taču tā kā nav salīdzināmu datu par tām valstīm, kas nav parakstījušas NPI, var apgalvot, ka publiskā iepirkuma tirgus kopējais apjoms ievērojami pārsniedz 10 % no pasaules IKP.

2.2   Eiropas uzņēmumi — no lieliem starptautiskiem uzņēmumiem līdz visuzņēmīgākajiem MVU — cīnās par nostiprināšanos pasaules tirgos, taču, cenšoties piekļūt publiskā iepirkuma tirgiem, saskaras ar pieaugošām grūtībām — mazāk ar robežām saistītu šķēršļu dēļ, bet vairāk saistībā ar šķēršļiem “ārpus robežām. Tie ir sarežģītāki un no tehniskā viedokļa rada lielākas problēmas, jo to konstatēšana, analīze un novēršana ir laikietilpīgāka un ar tiem saistītie noteikumi un prakse var traucēt ES uzņēmumu efektīvu dalību trešo valstu uzaicinājumos uz konkursu.

2.3   Kā minēts nosaukumā, šajā pašiniciatīvas atzinumā ir iztirzāts publiskā iepirkuma tirgus viens konkrēts aspekts, konkrēti, pētīts un konstatēts, kā saistībā ar trešo valstu uzņēmumu līdzdalību ES publiskā iepirkuma tirgos Eiropas Savienība var

—	nodrošināt sava iekšējā publiskā iepirkuma tirgus netraucētu darbību,

—	garantēt, ka trešo valstu valsts uzņēmumiem ir atļauts darboties ES tirgū, piemērojot tādus pašus dalības nosacījumus un kritērijus kā visiem pārējiem uzņēmumiem,

—	nodrošināt Eiropas uzņēmumiem piekļuvi trešo valstu publiskā iepirkuma tirgiem uz savstarpēji līdzvērtīgiem un līdzsvarotiem noteikumiem.

Citi publiskā iepirkuma tirgus aspekti ir izskatīti vai tos izskatīs citos EESK atzinumos.

2.4   Ārējās tirdzniecības atvērtība un iekšējā tirgus reformas savstarpēji ietekmē viena otru: lai gan abos gadījumos mērķis ir samazināt izmaksas, ko rada nevajadzīgi normatīvie šķēršļi, kuri traucē preču, pakalpojumu un ieguldījumu apriti, tomēr iekšējā tirgus un starptautisko tirgu pieaugošās savstarpējās atkarības dēļ ES iekšējā tirgus likumdevēji un ES sarunu vadītāji, kas darbojas starptautiskās tirdzniecības un starptautisko publiskā iepirkuma tirgus jomā, apzinās, ka to darbībai var būt savstarpēja ietekme un ka viņiem jāievēro saskaņota politika, kuras pamatā ir ES primāro un sekundāro tiesību aktu principi, kas apstiprināti Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā un Pamattiesību hartā:

—	cilvēktiesību ievērošana,

—	cīņu pret korupciju,

—	sociālo un vides aizsardzības normu ievērošana,

—	pārredzamība,

—	proporcionalitāte,

—	vienlīdzīga attieksme,

—	nediskriminēšana,

—	savstarpēja atzīšana.

2.5   Tādās jomās kā normas un noteikumi, pakalpojumi, ieguldījumi, publiskais iepirkums, intelektuālā īpašuma tiesības un sertifikācijas sistēmas vairākas tirdzniecības partnervalstis bieži turpina piemērot apgrūtinošas procedūras, trūkst pārredzamības un tiek īstenoti rūpniecības politikas pasākumi, kas vērsti uz importa aizstāšanu, tehnoloģiju piespiedu nodošana un preferenciālas piekļuves izejvielām piešķiršanu vietējiem ražotājiem.

2.6   Lai gan Eiropas uzņēmumi iekšējā tirgū darbojas pieaugošas konkurences apstākļos, kurā svarīga ir pārredzama atvērtība un kur lielas pūles ir veltītas, lai izveidotu Eiropas iekšējo tirgu bez robežām, šobrīd ir skaidri redzams, ka šī atvērtība iekšējo tirgu padara pilnīgi neaizsargātu pret tirgus dalībniekiem no trešām valstīm, kuri nevēlas piemērot tādu pašu atvērtību savos tirgos.

2.7   ES šajā jautājumā ir stingri noteikumi, kuru mērķis ir nodrošināt godīgu konkurenci un līdztiesīgus noteikumus. Pieredze tomēr liecina, ka neviens no šiem noteikumiem neattiecas uz trešo valstu publiskā sektora uzņēmumiem, it īpaši, kad tie piedalās publiskā iepirkuma procedūrās —; tas ir pretrunā ar iekšējā tirgus principiem un nodara lielus zaudējumus Eiropas rūpniecībai un ekonomikai.

2.8   EESK uzskata, ka ir jāizpēta, kā ES var nodrošināt netraucētu iekšējā tirgus darbību arī tad, ja tajā ir atļauts darboties trešo valstu publiskā sektora uzņēmumiem, vienlaikus turpinot neatlaidīgi apkarot protekcionismu, bet Eiropas patērētāju, uzņēmumu un nodokļu maksātāju interesēs nepieļaujot jebkāda veida sociālo un vides dempingu (2), nepārredzamas izmaksas, cenas un valsts piešķirtās subsīdijas, kā arī budžeta un brīvā tirgus noteikumu neievērošanu.

2.9   Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību skaidri noteikts, ka uz publisko iepirkumu neattiecas valsts režīma piemērošanas pamatpienākums, kā arī saistības, kas noteiktas Vispārējā vienošanās par tirdzniecību un pakalpojumiem. Tomēr jāņem vērā (3), ka 2015. gadā 90 % no pasaules izaugsmes tiks ģenerēta ārpus Eiropas, turklāt trešā daļa no tās — Ķīnā vien. Turpmākajos gados mums jāizmanto iespēja, ko sniedz augstāks izaugsmes trešās valstīs, jo īpaši Austrumāzijā un Dienvidāzijā.

2.10   Mūsu tirgus jau ir lielā mērā atvērts, bet mūsu galveno tirdzniecības partneru tirgus tāds ir daudz mazākā mērā, jo īpaši reģionālajā un vietējā līmenī. Lai par to pārliecinātos, pietiek aplūkot dažus piemērus dažādos kontinentos.

2.10.1   ĶĪNĀ tirgi joprojām ir atvērti daudz mazāk, nekā varētu būt. Ķīna, kuras IKP 2009. gadā bija EUR 3 573,8 miljardi, tajā pašā gadā uz ES eksportēja preces EUR 227 miljardu vērtībā, bet no ES importēja preces EUR 99,7 miljardu vērtībā. “Vietējo produktu” atbalstīšanas klauzulas saskaņā ar Valsts iepirkuma likuma 10. pantu ir spēkā kopš 2003. gada, un 2007. gadā Ķīnas produktu iegādes atbalsta politika tika nostiprināta ar diviem dekrētiem, ar kuriem publiskā iepirkuma ietvaros iespēju iepirkt ārvalstu preces ierobežoja līdz gadījumiem, kad vietējie produkti ir “nesamērīgi” dārgāki un zemākas kvalitātes. Minēto noteikumu 2009. gadā interpretēja vēl stingrāk, izslēdzot jebkādu palikušo iespēju, īpaši attiecībā uz augsto tehnoloģiju un inovatīviem produktiem. Turklāt iekšējā pieprasījuma atbalsta paketē 2008. un 2009. gadā tika noteikta stingra kontrole publiskajam iepirkumam būvniecības nozarē. 2009. gada novembrī Ķīna ieviesa “akreditētu vietējo inovatīvo produktu sarakstu” un 2010. gadā Valsts padome ierosināja veikt izmaiņas attiecībā uz valsts kontrolētiem uzņēmumiem, lai stimulētu tos darboties tikai iekšējā tirgū. Vienlaikus tā tomēr piešķīra valsts atbalstu Ķīnas augsto tehnoloģiju rūpniecībai, lai tā kļūtu konkurētspējīgāka ārvalstu tirgos (4).

2.10.1.1   Būvdarbu valsts līgumu jomā Ķīna atteicās no savas licenču sistēmas projektu pārvaldībā, būvniecības pārvaldībā un citos būvniecības pakalpojumos, aizstājot to ar jaunu sistēmu, kas paredzēta “pilnībā ārvalstu īpašumā esošiem būvniecības uzņēmumiem” (WFOCE, wholly foreign-owned construction enterprise) un kopuzņēmumiem (joint venture). Minētajā sistēmā ārvalstu uzņēmumiem praktiski nav pieejami projekti, uz kuriem attiecas iekšējie piedāvājumu konkursi, turklāt tie var piedalīties tikai nedaudzajos starptautiskajos iepirkuma konkursos saistībā ar iekšzemes projektiem: abām sistēmām — WFOCE un joint ventures — ir jāatbilst Ķīnas kvalifikācijas sistēmai, kurā paredzēts, ka uzņēmuma pamatkapitālam jābūt vismaz piecas reizes lielākam par projekta vērtību, vadošo darbinieku skaitam — vismaz 300 darbinieku, kas dzīvo Ķīnā vismaz vienu gadu, jāuzrāda atsauces par iepriekšējiem Ķīnā veiktajiem darbiem un kopuzņēmuma gadījumā jāņem vērā partneris ar viszemāko kvalifikāciju (5).

2.10.1.2   Pašreizējā Ķīnas piedāvājumā PTO sarunās atbilstoši Nolīgumam par publisko iepirkumu (NPI) ne darbības, ne līgumslēdzēju iestāžu līmenī nav iekļauta lielākā daļa būvniecības darbu, kas varētu interesēt Eiropas uzņēmumus.

2.10.1.3   Krievijā, kas nav pievienojusies NPI, Ekonomikas attīstības ministrijas 2008. gada decembra noteikumos paredzēti ierobežojumi piekļuvei valsts un pašvaldību iepirkuma konkursiem, priekšroku dodot iekšzemes ražojumiem un pakalpojumiem, kuriem var noteikt cenu, kas ir līdz pat par 15 % augstāka par konkurētspējīgo cenu, un 2009. gadā tika pieņemti “pērciet Krievijas preci” veida pasākumi krīzes pārvarēšanai.

2.10.2   BRAZĪLIJĀ publiskā iepirkuma likumu grozīja 2010. gada jūlijā, lai līgumslēdzējām iestādēm dotu iespēju paturēt 25 % rezervi precēm un pakalpojumiem, ko pilnībā vai daļēji ražo Brazīlijā. Brazīlijā 2009. gadā reģistrētais IKP bija EUR 1 128,5 miljardi (6).

2.10.3   ASV Kongress ir nostiprinājis prasības likuma “American Recovery and Reinvestment Act” sadaļā “pērciet ASV produktus” (Buy American). (7) ASV iekšzemes kopprodukts 2009. gadā bija EUR 10 122,6 miljardi, un tā uz ES eksportēja preces un pakalpojumus aptuveni EUR 286,8 miljardu vērtībā, bet tās imports no ES bija aptuveni EUR 323,8 miljardi (8).

2.10.4   JAPĀNĀ, kas ir septītais lielākais ES eksporta tirgus ar eksportu EUR 36 miljardu vērtībā un importu EUR 56,7 miljardu vērtībā 2009. gadā, ES uzņēmumiem ir grūti piekļūt publiskā iepirkuma tirgiem, lai gan Japāna ir parakstījusi PTO Nolīgumu par publisko iepirkumu: ES uzņēmumiem (2007) bija pieejami tikai 4 % (EUR 22 miljardu vērtībā) no publiskā iepirkuma tirgus — tas ir mazāk par 0,7 % no Japānas IKP. Savukārt Japānas uzņēmumiem ir bijusi piekļuve ES publisko iepirkumu tirgum EUR 312 miljardu vērtībā (jeb 2,5 % no ES IKP) (9).

2.10.5   VJETNAMĀ 2010. gada aprīlī tika pieņemta direktīva par iekšzemes produktu un materiālu izmantošanu un to publisko iepirkumu, ko finansē no valsts fondiem. Vjetnamas IKP 2009. gadā bija EUR 66,8 miljardi, tā eksportēja preces EUR 7,8 miljardu vērtībā, bet importa no ES vērtība bija EUR 3,8 miljardi.

2.10.6   AUSTRĀLIJĀ 2009. gadā divi štati pieņēma noteikumus par stratēģisku publisko iepirkumu (vairāk nekā 250 miljonu Austrālijas dolāru). Viktorijas štatā 40 % iepirkumu jābūt vietējiem (Austrālijas un Jaunzēlandes), bet Jaundienvidvelsā noteikts cenu atvieglojums 20 % apmērā, ko atsevišķos gadījumos papildina atvieglojums 2,5 līdz 5 % apmērā. Austrālijā 2009. gadā reģistrētais IKP bija EUR 712,8 miljardi; un tā uz ES eksportēja preces un pakalpojumus aptuveni EUR 14,4 miljardu vērtībā, bet tās imports no ES bija aptuveni EUR 34,1 miljardi.

2.11   Savukārt Turcijā ar 2008. gadā pieņemto likumu Nr. 5812 tika uzlabota publiskā iepirkuma sistēma, saskaņojot iekšējos noteikumus ar Kopienas noteikumiem: preču, darba un pakalpojumu iepirkums balstīts uz atvērtiem konkurences mehānismiem, lai arī vēl jāuzlabo ES direktīvu par pārsūdzības sistēmām transponēšana (10). ES robežvērtības 2008. gadā tika pārsniegtas: darba iepirkuma jomā par EUR 7 303 miljoniem, pakalpojumu iepirkuma jomā — par EUR 8 459 miljoniem un preču iepirkuma jomā — par EUR 8 042 miljoniem.

3.   Pašreizējais tiesiskais regulējums

3.1   Spēkā esošais tiesiskais regulējums par Eiropas uzņēmumu dalību publiskajā iepirkumā ietver šādus elementus:

—

Kopienas pamatsistēma, ko veido 2004. gada publiskā iepirkuma direktīvas: Direktīva 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru; Direktīva 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs; Direktīva 2007/66/EK par publiskā iepirkuma procedūru pārskatīšanu (11) un labas prakses kodekss, lai veicinātu MVU piekļuvi publiskajam iepirkumam, kā arī Direktīvas 89/665/EEK un 92/13/EEK;

—	līgums, ar kuru ES primārajās tiesībās atzītas reģionālās un vietējās autonomijas tiesības ar iespēju publiskajām iestādēm izmantot pašu instrumentus sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai, piemēram, dažāda veida publiskā un privātā sektora partnerību;

—	daudzi ES Tiesas spriedumi par publisko iepirkumu;

—

galvenais instruments starptautiskā publiskā iepirkuma tirgus atvēršanai, proti, PTO plurilaterālais nolīgums par publisko iepirkumu, kas pašreiz tiek pārskatīts; spēkā esošā PTO Vispārējā pakalpojumu tirdzniecības nolīguma (GATS) galvenie noteikumi par tirgus pieejamību neattiecas uz publisko iepirkumu, bet neskar daudzpusējo sarunu pilnvaras pakalpojumu publiskā iepirkuma jomā, kurā ES ir vadošā loma attiecībā uz saistībām par piekļuvi tirgum un diskriminācijas aizliegumu pakalpojumu publiskā iepirkuma jomā; virkne kopēju procesuālo normu iepirkuma jomā;

—

brīvās tirdzniecības nolīgumu, asociācijas nolīgumu, partnerattiecību un sadarbības nolīgumu, stabilizācijas un asociācijas nolīgumu, ekonomisko partnerattiecību nolīgumu, pagaidu nolīgumu par tirdzniecību un ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem, kā arī tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības nolīgumu “publiskā iepirkuma” klauzulas;

—	Kopienas publiskā iepirkuma un koncesiju tiesību piemērošana institucionalizētai publiskā un privātā sektora partnerībai.

4.   Piezīmes

EESK uzskata, ka visu valstu publiskā iepirkuma sistēmu atvēršana starptautiskajai konkurencei, balstoties uz PTO Nolīgumu par publisko iepirkumu, ir priekšrocība, jo šis līgums garantē savstarpīgumu un reglamentējošu un saturisku līdzsvarotību, kas nepieļauj protekcionisma pasākumus un negodīgu konkurenci attiecībās ar attīstības valstīm, neraugoties uz īpašajiem līgumiem, kas noslēgti ar šīm valstīm.

4.1   EESK norāda, ka saskaņā ar Komisijas sniegto jaunāko informāciju “2015. gadā 90 % no pasaules izaugsmes tiks ģenerēta ārpus Eiropas, turklāt trešā daļa no tās — Ķīnā vien” (12).

4.2   EESK atbalsta principu, ka Eiropas Savienībai, lai attīstītu tās konkurētspējas priekšrocības, jānodrošina ES interešu efektīvāka un stratēģiskāka aizsardzība, stiprinot Eiropas uzticamību starptautiskajā līmenī un Eiropas ekonomikas un sociālā modeļa ilgtspēju un attīstību. Lai vairotu uzticamību, Eiropai ir jāpalielina savas sarunu pilnvaras, lai uzlabotu piekļuvi trešo valstu tirgiem, ņemot vērā, ka vairāk nekā 80 % no Savienības publiskā iepirkuma tirgus ir atvērts trešām valstīm, bet citās ekonomiski attīstītajās valstīs — tikai 20 % (13).

4.3   EESK uzskata, ka pašreiz spēkā esošais Eiropas regulējums publiskā iepirkuma jomā principā ir atbilstīgs un pietiekams, lai regulētu Eiropas tirgus ekonomiskos, sociālos un vides aspektus. Diemžēl dažas dalībvalstis pilnībā neizmanto minētā regulējuma sniegtās iespējas, lai nodrošinātu godīgu konkurenci, un pastāv iespēja, ka tās, neievērojot savstarpīguma principu, atvērs savus tirgus trešo valstu uzņēmumiem, kuri neievēro starptautiskā publiskā iepirkuma pamatprincipus. Taču ir ļoti svarīgi, lai šie principi tāpat kā Līgumu un Pamattiesību hartas pamatprincipi tiktu stingri ievēroti.

4.4   EESK uzskata, ka publiskā sektora uzņēmumu sadarbība nedrīkst radīt paralēlus tirgus, kuros netiek ievēroti publiskā iepirkuma noteikumi un kuros netiek iesaistīti privātie uzņēmumi.

4.5   ES mērķis ir izveidot atvērtu ekonomiku, kas rosina brīvu tirdzniecību, ņemot vērā, ka ES nodrošina nediskriminējošu un juridiski drošu piekļuvi lielai publiskā iepirkuma daļai. Vienlaikus jānodrošina konfidencialitāte un pārredzamība, lai veicinātu inovāciju un publisko iepirkumu ilgtspējīgu tirgu, kurā

—	priekšroka tiek dota ekonomiski izdevīgākajam, nevis lētākajam piedāvājumam,

—	ņemts vērā produkta pilns dzīves cikls.

4.6   EESK uzskata, ka uz visiem līgumslēdzējiem uzņēmumiem jāattiecina vienādi konkurences nosacījumi. Šajā sakarā Komiteja pauž bažas par trešo valstu “valsts uzņēmumu” līdzdalības nosacījumiem, jo īpaši attiecībā uz neatļautu tiešo vai netiešo valsts atbalstu, cenu aprēķināšanas metodi un piesardzības principa ievērošanu saistībā ar izmaksām un risku. Eiropas tirgus gan nodrošina piekļuvi, bet negarantē pienācīgu aizsardzību pret negodīgu konkurenci, kas var radīt nopietnus sociālā un vides dempinga draudus, kā arī Līgumu un Pamattiesību hartas ētikas standartu pārkāpuma risku no minēto valsts “uzņēmumu” puses.

4.7   EESK uzskata, ka būtu vajadzīgi šādi pasākumi:

4.7.1.

Starptautiskajās sarunās un sarunās ar trešām valstīm īpašu uzmanību pievērst tam, ka ir jāievēro un nav apspriežamas Savienības vērtības, tiesības un pamatprincipi, kas noteikti Savienības primārajos tiesību aktos, kuru pamatā ir Līgumi un Pamattiesību harta.

4.7.2.

Paust vienotu, stingru, saskaņotu un solidāru nostāju starptautiskajās sarunās, nepieļaujot valstu individuālas darbības, kas varētu kaitēt kopējai nostājai sarunās, un veicot salīdzinošo novērtēšanu par valstu tirgu faktisko atvērtību atbilstīgi Eiropas līmenī noslēgto līgumu nosacījumiem.

4.7.3.

Efektīvāk koordinēt to Komisijas dienestu darbu, kuru kompetencē ir dažādi tirdzniecības, nozaru, sadarbības sarunu aspekti, atbilstīgi 1994. gada NPI, jaunāko brīvās tirdzniecības nolīgumu, partnerības un sadarbības nolīgumu un Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerības ietvaros noslēgto asociācijas nolīgumu noteikumiem par publisko iepirkumu daudzpusējā līmenī, kā arī piemērot pieeju, kas vairāk orientēta uz beztarifu barjerām un publiskā iepirkuma tirgu atvēršanu ES uzņēmumiem.

4.7.4.

Plurilaterālajam Nolīgumam par publisko iepirkumu jākļūst par daudzpusēju nolīgumu, kuram pievienojas jaunas līgumslēdzējas puses un kurā paredzēti pārejas pasākumi saistībā ar kompensācijām, cenu atvieglojumiem, struktūru vai nozaru iekļaušanu, augstākas robežvērtības.

4.7.5.

Uz laiku apturēt piekļuvi NPI iepirkumam, ko finansē no Eiropas līdzekļiem, to valstu uzņēmumiem, kuras īsteno protekcionisma pasākumus; šo ierosinājumu EESK jau paudusi vairākos iepriekš izstrādātos atzinumos (14).

4.7.6.

Precīzi piemērot savstarpīguma un proporcionalitātes principus atsevišķiem sektoriem saskaņā ar NPI “Vispārīgajām piezīmēm un atkāpēm no EK I papildinājuma III panta noteikumiem”.

4.7.7.

Noteikt trešo valstu uzņēmumiem tādus pašus noteikumus, kādi ir spēkā Eiropas uzņēmumiem ES publiskajā iepirkumā: ES nevar turpināt balstīt sarunas uz formālu savstarpīguma principu, atsakoties no faktiska ekonomiskā savstarpīguma; nelīdzsvarotības gadījumā jāparedz līgumsaistību pārtraukšanas drošības klauzula.

4.7.8.

Gadījumos, kad nozīmīgi ES tirdzniecības partneri izmanto Eiropas tirgus vispārējo atvērtību, neievērojot savstarpīguma principu, ES jāparedz mērķtiecīgi ierobežojumi attiecībā uz atsevišķiem publiskā iepirkuma sektoriem, lai rosinātu minētos partnerus no savas puses piedāvāt tirgus atvēršanu.

4.7.9.

Pēc iespējas ātrāk pieņemt iniciatīvu par ES publiskā iepirkuma tirgus pieejamību trešo valstu uzņēmumiem (MASP), kas papildināta ar precīziem, pārredzamiem un apstiprinātiem mehānismiem tirgu savstarpējai atvēršanai, lai nodrošinātu ekonomiski attīstīto valstu un attīstības valstu uzņēmumu līdzsvarotu piekļuvi publiskajam iepirkumam sektoros, uz kuriem attiecas Direktīva 2004/17/EK (15) un 2011. gada darba programma (16).

4.7.10.

Nodrošināt efektīvāku tehnisko sadarbību starp dalībvalstu pārstāvjiem un Komisiju jautājumā par tirgu pieejamību un biežāk apspriesties ar nozares pārstāvjiem.

4.7.11.

Veikt stingrāku kontroli un pasākumus, kas garantē tās faktisku īstenošanu, lai pārbaudītu, ka netiek piešķirts ne tiešs, ne netiešs valsts atbalsts, kas ir aizliegts ES, īpaši attiecībā uz uzaicinājumiem uz konkursu Eiropas, EIB, struktūrfondu finansētiem vai ar Eiropas tīkliem saistītiem pasūtījumiem, un ka tiek pilnībā ievērotas garantijas par atbilstību Savienības sociālajiem un vides standartiem.

4.7.12.

Pilnveidot Komisijas datu bāzi par piekļuvi tirgiem, kurā rīcībā būtu ticama un pieejama informācija par uzaicinājumiem uz konkursu, specifikācijas tehniskajiem un formālajiem aspektiem, kas faktiski liedz piedalīties konkursos trešās valstīs, un izveidot tirgus traucējumu statistikas un ietekmes rādītāju bāzi.

4.7.13.

Stiprināt pieeju, kuras pamatā ir preventīvi pasākumi un agrīnās brīdināšanas sistēma par projektiem un/vai trešo valstu pieņemtajiem tiesību aktiem, kas ierobežo piedalīšanos konkursā; šāda pieeja ļautu noteikt un ziņot starptautiskajā līmenī par potenciālajiem šķēršļiem jau sākotnējā posmā un novērst tos jau pašā sākumā, sistemātiski izmantojot paziņošanas procedūru atbilstīgi Nolīgumam par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībā.

4.7.14.

Paredzēt ES līmenī pasākumus MVU atbalstam, lai garantētu, ka valstu vai starptautiskā līmeņa līgumslēdzējas iestādes izmanto MVU ekonomisko un inovācijas potenciālu.

4.7.15.

Paredzēt apmācības, informēšanas un atbalsta pasākumus uzņēmumiem, kas piedalās starptautiskos un trešo valstu rīkotos uzaicinājumos uz konkursu, jo īpaši šo uzņēmumu vadībai, atzīstot, ka šo uzņēmumu lieluma dēļ tirdzniecības aizsardzība, tirgu un informācijas pieejamība tiem ir īpaši svarīga.

4.7.16.

Paredzēt izmaiņas Direktīvas 2004/18/EK 55. panta 3. punktā un Direktīvas 2004/17/EK 57. panta 3. punktā par nepamatoti lētiem piedāvājumiem, lai netiktu apstiprināti piedāvājumi, kurus iesniedz valsts uzņēmumi, kas nevar pierādīt, ka attiecīgais piedāvājums nav saistīts ar tiešu vai netiešu valsts atbalstu, kas aizliegts ar ES tiesību aktiem; šāds “valsts atbalsta pārbaudes” piemērs minēts ASV Tūkstošgades izaicinājumu korporācijas (Millennium Challenge Corporation) 4. pielikumā.

4.7.17.

Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu saistībā ar krāpnieciski iegūtu patentu un tehnisko datu izmantošanu iekļaut kā obligātu izslēgšanas kritēriju Direktīvas 2004/18/EK 45. pantā (17) un Direktīvas 2004/17/EK 54. pantā (18).

4.7.18.

Nodrošināt, lai turpmākie Eiropas juridiskie instrumenti, kas saistīti ar trešo valstu darba ņēmēju brīvu pārvietošanos, nesekmētu minēto valstu valsts uzņēmumu, kas izmanto neatļautu valsts atbalstu, piedalīšanos publiskajā iepirkumā.

4.7.19.

Nodrošināt ES centralizētā datubāzē ātri ievietotu un izsmeļošu informāciju par noteikumiem un praksi, kas ierobežo ES uzņēmumu efektīvu līdzdalību trešo valstu publiskajā iepirkumā, piemēram, “vietējo iepirkumu” veicinoši tiesību akti vai kuros pārsvarā ir “vietējais saturs”, vai vietējās tehnoloģijas un inovāciju “stimulējoši noteikumi”, vai valsts ekonomikas atveseļošanas apsvērumi, priekšroku dodot vietējiem uzņēmumiem un ierobežojot tirgus pieejamību citu valstu uzņēmumiem.

4.7.20.

Vēl vairāk stiprināt ES iekšpolitikas un ārpolitikas saskaņotību un savstarpējo papildināmību, īstenojot 2010. gada septembra Eiropadomes secinājumus nolūkā “pārskatīt rūpniecības politikas un konkurētspējas politikas mijiedarbību, ņemot vērā globalizāciju, un veicināt vienlīdzīgus nosacījumus” (19).

---

(1)  Avots: aplēses, kas minētas Eiropas Komisijas dokumentā COM(2010) 612 galīgā redakcija.

(2)  Sk. COM(2010) 612 galīgā redakcija

(3)  Turpat.

(4)  Vienas no galvenajām bažām saistībā ar publisko iepirkumu un intelektuālo īpašumu ir tieši “vietējās inovācijas” politika, kuras mērķis ir palīdzēt Ķīnas uzņēmumiem virzīties augšup pa vērtības ķēdes posmiem. Vietējās inovācijas politika, ar kuru pirmo reizi iepazīstināja 2009. gada novembrī, nopietni apgrūtina pieeju Ķīnas iepirkumu tirgum daudzās jomās, sākot no “zaļajām” tehnoloģijām, līdz telekomunikācijām. (Sk. SEC(2011) 298 final, latviešu valodā nav pieejams)

(5)  Sk. Komisijas paziņojumu un PTO dokumenta Nr.S/C/W/286, 15.–19. pantu. Turklāt, ja ārvalsts uzņēmums pārņem Ķīnas uzņēmumu, Ķīnas uzņēmuma iegūtā kvalifikācija tiek anulēta un tam ir jāsāk no nulles.

(6)  Ar grozījumiem Brazīlijas publiskā iepirkuma likumā, kurus pieņēma 2010. gada jūlijā, ir ieviesta “pagaidu” klauzula “pērciet Brazīlijas produktus”.

(7)  Tiesību aktos paredzēti divi jauni “Buy American” pasākumi, nosakot, ka “ar šo likumu regulētos fondus nav atļauts izmantot publisko ēku vai darbu būvniecības, rekonstrukcijas, uzturēšanas vai remonta projektiem, ja tajos visas izmantotās dzelzs, tērauda un ražotie produktu izcelsme nav ASV”; un “ar šo likumu regulētos fondus nav atļauts izmantot, lai Iekšlietu departaments iegādātos detalizētā sarakstā iekļautus tekstilizstrādājumus, ja tie nav audzēti un pārstrādāti Savienotajās Valstīs”.

(8)  Vēl viens piemērs ir aizliegums ASV valdībai veikt pirkumus no tā sauktajiem invertētajiem uzņēmumiem, kas ir ASV uzņēmumi, kuri ir mainījuši jurisdikciju un pārgājuši uz citas valsts nodokļu sistēmu, kas izraisa nopietnas bažas par tās atbilstību PTO Nolīguma par publisko iepirkumu (NPI) prasībām. Tādējādi ES uzņēmums, kas atrodas ES, nevar pārdot preces ASV valdībai, pat ja to aizsargā PTO Nolīgums par publisko iepirkumu.

(9)  Sk. SEC 2011/298

(10)  Publiskā iepirkuma novērtējums Turcijā 2009. gadā – SIGMA (Atbalsts pārvaldības un vadības uzlabošanai), ESAO un ES kopīga iniciatīva.

(11)  Komisijas dienestu dokuments SEC(2008) 2193.

(12)  Sk. COM (2010) 612 galīgā redakcija, 1. punkts.

(13)  Francijas, Vācijas, Spānijas, Portugāles, Itālijas un Polijas kopīga deklarācija par lielāku savstarpīgumu starp ES un tās tirdzniecības partneriem, 2011. gada 9. februāris.

(14)  EESK atzinums par tematu “Starptautiskais publiskais iepirkums”, OV C 224, 30.08.2008., 32. lpp.

(15)  COM(2009) 592.

(16)  COM(2010) 612 un COM(2010) 623/2, II sadaļa, 36. punkts.

(17)  45. pants — Kandidāta vai pretendenta personas dati.

(18)  54. pants — Kvalitatīvās atlases kritēriji.

(19)  Sk. Konkurētspējas Padome 2010. gada 10. decembrī – Padomes secinājumi par integrētu rūpniecības politiku globalizācijas laikmetam, 15. punkts.

---