52011AP0209

EUR-Lex

Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

EUROPA
EUR-Lex home
EUR-Lex - 52011AP0209 - EN

Help

Search tips

Need more search options? Use the Advanced search

Document 52011AP0209

Dalībvalstu tiesību aktu tuvināšana attiecībā uz mērvienībām (kodificēta redakcija) ***I Eiropas Parlamenta 2011. gada 11. maija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mērvienībām (kodificēta redakcija) (COM(2010)0507 – C7-0287/2010 – 2010/0260(COD))
P7_TC1-COD(2010)0260 Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2011. gada 11. maijā , lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/…/ES par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mērvienībām (Kodifikācija) Dokuments attiecas uz EEZ
I PIELIKUMS
II PIELIKUMS
III PIELIKUMS

OV C 377E, 7.12.2012, p. 217–228 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

HTML

PDF

Official Journal

7.12.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 377/217

Trešdiena, 2011. gada 11. maijs
Dalībvalstu tiesību aktu tuvināšana attiecībā uz mērvienībām (kodificēta redakcija) ***I

P7_TA(2011)0209

Eiropas Parlamenta 2011. gada 11. maija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mērvienībām (kodificēta redakcija) (COM(2010)0507 – C7-0287/2010 – 2010/0260(COD))

2012/C 377 E/36

(Parastā likumdošanas procedūra – kodifikācija)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2010)0507),

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0287/2010),

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

—	ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2010. gada 8. decembra atzinumu (1),

—	ņemot vērā 1994. gada 20. decembra nolīgumu par paātrinātu darba metodi tiesību aktu oficiālai kodifikācijai (2),

—	ņemot vērā Reglamenta 86. un 55. pantu,

—	ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A7-0089/2011),

A.	tā kā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumā teikts, ka šajā priekšlikumā ir paredzēta tikai spēkā esošo tiesību aktu kodifikācija, negrozot to būtību,

1.	pieņem turpmāk izklāstīto nostāju pirmajā lasījumā;

2.	uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 54, 19.2.2011., 31. lpp.

(2) OV C 102, 4.4.1996., 2. lpp.

Trešdiena, 2011. gada 11. maijs
P7_TC1-COD(2010)0260

Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2011. gada 11. maijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/…/ES par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mērvienībām (Kodifikācija)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību, un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)	Padomes 1979. gada 20. decembra Direktīva 80/181/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mērvienībām (3) ir vairākas reizes būtiski grozīta (4). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā direktīva ir jākodificē.

(2)

Mērvienības ir svarīgas visu mērinstrumentu izmantošanā, lai izteiktu mērījumus vai lieluma rādītājus. Mērvienības izmanto gandrīz visās cilvēku darbības jomās. Ir jānodrošina cik iespējams lielāka skaidrība to izmantošanā. Tāpēc ir jāizstrādā noteikumi to izmantošanai Savienībā saimnieciskiem, sabiedrības veselības aizsardzības, sabiedrības drošības vai administratīviem mērķiem.

(3)

Uz mērvienībām attiecas starptautiskas rezolūcijas, kas ir pieņemtas Ģenerālajā svaru un mēru konferencē (CGPM), kas izveidota ar Metra konvenciju, kas parakstīta Parīzē 1875. gada 20. maijā, kuras dalībnieces ir visas dalībvalstis. Šo rezolūciju rezultātā tika izveidota starptautiskā mērvienību sistēma (SI).

(4)	Starptautisko pārvadājumu nozarē ir noslēgtas starptautiskas konvencijas vai nolīgumi, kas ir saistoši Savienībai vai dalībvalstīm. Šīs konvencijas vai nolīgumi būtu jāievēro.

(5)

Ņemot vērā, ka tie ir konkrēti vietējā mēroga atbrīvojumi, ko vēl piemēro Apvienotajā Karalistē un Īrijā attiecībā uz mērvienībām, un kas skar nelielu skaitu preču un ka šo atbrīvojumu saglabāšana neradītu beztarifu barjeras tirdzniecībā, un ka tādējādi nav vajadzības šiem atbrīvojumiem noteikt beigu termiņu.

(6)

Dažas trešās valstis savā tirgū nepieņem produktus, kas apzīmēti tikai ar šajā direktīvā noteiktajām normatīvajos aktos paredzētajām mērvienībām. Uzņēmumi, kas eksportē savus produktus uz šīm valstīm, būs neizdevīgā stāvoklī, ja nebūs atļauti papildu rādītāji. Tādēļ būtu jāatļauj papildu rādītāji normatīvajos aktos neparedzētās mērvienībās.

(7)	Tāpat papildu rādītāji ļautu pakāpeniski un netraucēti ieviest jaunas metriskās mērvienības, kuras varētu tikt izstrādātas starptautiskā līmenī.

(8)	Sistemātiska papildu rādītāju piemērošana visiem mērinstrumentiem, tostarp medicīnas instrumentiem, tomēr ne vienmēr ir vēlama. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāvar pieprasīt, lai to teritorijā uz mērinstrumentiem lielumu rādījumiem būtu izmantota viena likumīga mērvienība.

(9)

Šī direktīva neietekmē tādu ražojumu turpmāku ražošanu, kas atrodas tirgū pirms Direktīvas 80/181/EEK piemērošanas datuma. Tā tomēr ietekmē tādu ražojumu un iekārtu laišanu tirgū un lietošanu, uz kuriem lielumu rādītājiem izmantotas mērvienības, kas vairs nav likumīgas mērvienības, ja šādi ražojumi un iekārtas ir vajadzīgas, lai papildinātu vai aizstātu šādu jau tirgū esošu ražojumu, iekārtu vai instrumentu detaļas vai daļas. Tāpēc dalībvalstīm ir jāļauj laist tirgū un lietot šādus ražojumus un iekārtas, lai papildinātu un aizstātu detaļas, pat tad, ja lielumu rādītājiem izmantotas mērvienības, kas vairs nav likumīgas mērvienības, lai varētu turpināt izmantot tirgū jau esošos ražojumus, iekārtas vai instrumentus.

(10)

Ar šo direktīvu, nosakot mērvienību saskaņotības pakāpi, veicina iekšējā tirgus netraucētu darbību. Šajā sakarā Komisijai ir jāpārrauga tirgus norises saistībā ar šo direktīvu un tās īstenošanu, īpaši attiecībā uz iespējamiem iekšējā tirgus darbības šķēršļiem un turpmāku saskaņošanu, kas vajadzīga šo šķēršļu pārvarēšanai.

(11)	Saistībā ar tās tirdzniecības attiecībām ar trešām valstīm, tostarp Transatlantisko ekonomikas padomi, Komisijai ir jāturpina pastiprināti veicināt to, lai trešo valstu tirgos atzītu ražojumus, kur marķējumā ir norādītas vienīgi SI mērvienības.

(12)	Šī direktīva nedrīkst skart dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem to direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos un to piemērošanai, kā izklāstīts II pielikuma B daļā,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Šīs direktīvas nozīmē likumīgas mērvienības, kas jāizmanto lielumu izteikšanai, ir:

a)	I pielikuma I nodaļā uzskaitītās mērvienības;

b)	I pielikuma II nodaļā uzskaitītās mērvienības tikai tajās dalībvalstīs, kur apstiprinājums izdarīts 1973. gada 21. aprīlī.

2. pants

1. Saistības, kas izriet no 1. panta, attiecas uz izmantotajiem mērinstrumentiem, mērvienībās izteiktajiem mērījumiem un lielumu rādītājiem.

2. Šī direktīva neietekmē tādu mērvienību izmantošanu gaisa, jūras un dzelzceļu satiksmē, kas nav kā obligātas noteiktas šajā direktīvā, bet kas ir noteiktas starptautiskās konvencijās vai nolīgumos, kas ir saistoši Savienībai vai dalībvalstīm.

3. pants

1. Šajā direktīvā “papildu rādītājs” ir viens vai vairāki lieluma rādītāji, kas izteikti mērvienībās, kuras nav iekļautas I pielikuma I nodaļā, un ko pievieno lieluma rādītājam, kas ir izteikts ar minētajā I nodaļā ietvertu mērvienību.

2. Papildu rādītāju izmantošana ir atļauta.

Dalībvalstis tomēr var pieprasīt, lai uz mērinstrumentiem lielumu rādījumiem būtu izmantota tikai viena likumīgā mērvienība.

3. Rādītājs, kas izteikts kādā no I pielikuma I nodaļā uzskaitītajām mērvienībām, ir noteicošais. Cita starpā rādītājus, kas ir izteikti mērvienībās, kuras nav uzskaitītas I nodaļā, izsaka rakstzīmēs, kuras nav lielākas par rakstzīmēm, ar kādām izteikti rādītāji I pielikuma I nodaļā uzskaitītajās vienībās.

4. pants

Mērvienības, kas nav likumīgas vai vairs nav likumīgas, atļauj izmantot:

a)	ražojumiem un iekārtām, kas jau laistas tirgū un/vai lietošanā 1979. gada 20. decembrī;

b)	ražojumu un iekārtu detaļām un daļām, kas vajadzīgas, lai papildinātu vai aizstātu a) punktā minēto ražojumu un iekārtu detaļas vai daļas.

Mērinstrumentu rādītāju ierīcēm tomēr var prasīt likumīgu mērvienību izmantošanu.

5. pants

Šīs direktīvas īstenošanas jautājumus un jo īpaši jautājumu par papildu rādītājiem izskatīs vēlāk un vajadzības gadījumā paredzēs atbilstīgus pasākumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvas 2009/34/EK attiecībā uz kopīgiem noteikumiem, ko piemēro metroloģiskās kontroles mērinstrumentiem un metodēm (5), 17. pantā minēto procedūru.

6. pants

Komisija pārrauga tirgus norises saistībā ar šo direktīvu un tās īstenošanu attiecībā uz iekšējā tirgus netraucētu darbību un starptautisko tirdzniecību un līdz 2019. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei pārskatu par šīm norisēm, kas vajadzības gadījumā papildināts ar priekšlikumiem.

7. pants

Dalībvalstis nodrošina to, ka pietiekami drīz, lai Komisija varētu iesniegt savas piebildes, to informē par visiem normatīvo un administratīvo aktu projektiem, ko tās gatavojas pieņemt jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

8. pants

Direktīvu 80/181/EEK, kā tā grozīta ar direktīvām, kas uzskaitītas II pielikuma A daļā, atceļ, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos un to piemērošanai, kā izklāstīts II pielikuma B daļā.

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas atrodas III pielikumā.

9. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

10. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

…,

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

(1) OV C 54, 19.2.2011., 31. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta 2011. gada 11. maija nostāja.

(3) OV L 39, 15.2.1980., 40. lpp.

(4) Skat. II pielikuma A daļu.

(5) OV L 106, 28.4.2009., 7. lpp.

Trešdiena, 2011. gada 11. maijs
I PIELIKUMS

I NODAĻA

1. PANTA a) PUNKTĀ MINĒTĀS LIKUMĪGĀS MĒRVIENĪBAS

1. SI MĒRVIENĪBAS UN TO DAUDZKĀRTŅI UN DAĻAS

1.1. SI pamatvienības

Lielums	Mērvienība
Lielums	Nosaukums	Simbols
Garums	metrs	m
Masa	kilograms	kg
Laiks	sekunde	s
Elektriskās strāvas stiprums	ampērs	A
Termodinamiskā temperatūra	kelvins	K
Vielas daudzums	mols	mol
Gaismas stiprums	kandela	cd

SI pamatvienību definīcijas:

Garuma mērvienība

Metrs ir gaismas veiktais ceļš vakuumā 1/299 792 458 sekundēs.

(Septiņpadsmitā CGPM —1983. g. — 1. rezolūcija).

Masas mērvienība

Kilograms ir masas mērvienība; tas ir vienāds ar starptautiskā kilograma prototipa masu.

(Trešā CGPM —1901. g. — konferences ziņojuma 70. lpp.).

Laika mērvienība

Sekunde ir laiks, kas vienāds ar 9 192 631 770 periodiem starojumam, kurš atbilst cēzija-133 atoma pārejai starp pamatstāvokļa diviem hipersīkstruktūras līmeņiem.

(Trīspadsmitā CGPM (1967. gads), 1. rezolūcija).

Elektriskās strāvas stipruma mērvienība

Ampērs ir tāda pastāvīga strāva, kas, plūstot divos taisnos paralēlos vadītājos ar bezgalīgu garumu un bezgalīgi mazu apaļu šķēlumu, kuri ir novietoti 1 metra attāluma vakuumā, rada starp šiem vadītājiem mijiedarbības spēku, kas ir vienāds ar 2 × 10-7 ņūtoniem uz garuma metru.

(Starptautiskā svaru un mēru komiteja (CIPM) (1946. gads), 2. rezolūcija, kas apstiprināta devītajā CGPM (1948. gads)).

Termodinamiskās temperatūras mērvienība

Kelvins, termodinamiskās temperatūras mērvienība, ir ūdens trīskāršā punkta termodinamiskās temperatūras 1/273,16 daļa.

Definīcijā minētā ūdens izotopiskais sastāvs atbilst šādām vielu daudzuma proporcijām: 0,00015576 moli 2H uz molu 1H, 0,0003799 moli 17O uz molu 16O un 0,0020052 moli 18O uz molu 16O.

(Trīspadsmitā CGPM — 1967. gads — 4. rezolūcija un Divdesmit trešā CGPM — 2007. gads — 10. rezolūcija).

Vielas daudzuma mērvienība

Mols ir vielas daudzums sistēmā, kurā ir tik daudz mikrodaļiņu, cik atomu ir 0,012 kilogramos oglekļa-12.

Lietojot molu, ir jākonkretizē mikrodaļiņas – atomi, molekulas, joni, elektroni, citas daļiņas vai šādu daļiņu noteiktas grupas.

(Četrpadsmitā CGPM (1971. gads), 3. rezolūcija).

Gaismas stipruma mērvienība

Kandela ir gaismas stiprums noteiktā virzienā no avota, kas emitē monohromatiskus starus ar 540 × 1012 hercu frekvenci un kura jauda attiecīgajā virzienā ir 1/683 vata steradiānā.

(Sešpadsmitā CGPM (1979. gads), 3. rezolūcija).

1.1.1. SI atvasinātās temperatūras mērvienības īpašais nosaukums un simbols, lai izteiktu temperatūru pēc Celsija.

Lielums	Mērvienība
Lielums	Nosaukums	Simbols
Temperatūra pēc Celsija	Celsija grāds	°C

Celsija temperatūru t definē kā starpību t = T – T0 starp divām termodinamiskām temperatūrām T un T0 , kur T0 = 273,15 K. Temperatūru intervālu vai starpību var izteikt kelvinos vai Celsija grādos. Mērvienība “Celsija grāds” ir vienāda ar mērvienību “kelvins”.

1.2. SI atvasinātās mērvienības

1.2.1. Vispārējais noteikums par SI atvasinātajām mērvienībām

Mērvienības, kas ir loģiski atvasinātas no SI pamatvienībām, izsaka ar algebrisku izteiksmi kā SI pamatvienību pakāpes reizinājumu ar skaitlisku reizinātāju, kas ir vienāds ar 1.

1.2.2. SI atvasinātās mērvienības nosaukumi un simboli

Lielums	Mērvienība		Izteiksme
Lielums	Nosaukums	Simbols	Citās SI mērvienībās	SI pamatvienībās vai SI papildvienībās
Plaknes leņķis	radiāns	rad		m · m-1
Telpas leņķis	steradināns	sr		m2 · m-2
Frekvence	hercs	Hz		s–1
Spēks	ņūtons	N		m · kg · s–2
Spiediens, mehāniskais spriegums	paskāls	Pa	N · m–2	m–1 · kg · s–2
Enerģija, darbs; siltuma daudzums	džouls	J	N · m	m2 · kg · s–2
Jauda (1), enerģijas plūsma	vats	W	J · s–1	m2 · kg · s–3
Elektrības daudzums, elektriskais lādiņš	kulons	C		s · A
Elektriskais potenciāls, potenciālu starpība (spriegums), elektrodzinējspēks	volts	V	W· A–1	m2 · kg · s –3 A–1
Elektriskā pretestība	oms	Ω	V · A–1	m2 · kg · s –3 · A–2
Elektrovadītspēja	sīmenss	S	A · V–1	m–2 · kg–1 · s3 · A2
Elektriskā kapacitāte	farads	F	C · V–1	m–2 · kg–1 · s4 · A2
Magnētiskā plūsma	vēbers	Wb	V · s	m2 · kg · s–2 · A–1
Magnētiskā indukcija	tesla	T	Wb · m–2	kg · s–2 · A–1
Induktivitāte	henrijs	H	Wb · A–1	m2 · kg · s –2 ·A–2
Gaismas plūsma	lūmens	lm	cd · sr	cd
Apgaismojums	lukss	lx	lm · m–2	m–2 · cd
Radioaktivitāte (jonizējošais starojums)	bekerels	Bq		s–1
Absorbētā doza, vielā atbrīvotā kinētiskā enerģija, absorbētās dozas rādītājs	grejs	Gy	J · kg–1	m2 · s–2
Ekvivalentā doza	zīverts	Sv	J · kg–1	m2 · s–2
Katalītiskā aktivitāte	katals	kat		mol · s –1

Mērvienības, kas ir atvasinātas no SI pamatvienībām, var izteikt ar I nodaļā uzskaitītajām mērvienībām.

Jo īpaši SI atvasinātās mērvienības var izteikt ar īpašiem nosaukumiem un simboliem, kas minēti iepriekš tabulā; piemēram, dinamiskās viskozitātes SI mērvienību var izteikt kā m–1 · kg · s–1 vai N · s · m–2 vai Pa · s.

1.3. Priedēkļi un to simboli dažu daudzkārtņu un decimāldaļu apzīmēšanai

Pakāpes rādītājs	Priedēklis	Simbols
1024	jota	Y
1021	zeta	Z
1018	eksa	E
1015	peta	P
1012	tera	T
109	giga	G
106	mega	M
103	kilo	k
102	hekto	h
101	deka	da
10-1	deci	d
10-2	centi	c
10-3	mili	m
10-6	mikro	μ
10-9	nano	n
10-12	piko	p
10-15	femto	f
10-18	ato	a
10-21	zepto	z
10-24	jokto	y

Masas mērvienības decimāldaudzkārtņu un decimāldaļu nosaukumus un simbolus veido, pievienojot priedēkli vārdam “grams” un tā simbolu simbolam “g”.

Ja atvasinātu mērvienību izsaka kā daļskaitli, tās daudzkārtņus un daļas var apzīmēt, pievienojot priedēkli vienībām skaitītājā vai saucējā, vai šajās abās daļās.

Nedrīkst izmantot saliktus priedēkļus, tas ir, priedēkļus, ko veido, saliekot kopā vairākus iepriekšminētos priedēkļus.

1.4. SI mērvienību decimāldaudzkārtņu un decimāldaļu atļautie īpašie nosaukumi un simboli

Lielums

Mērvienība

Nosaukums

Simbols

Vērtība

Tilpums

litrs

l vai L (2)

1 l = 1 dm3 = 10–3 m3

Masa

tonna

1 t = 1 Mg = 103 kg

Spiediens, mehāniskais spriegums

bārs

bar (3)

1 bar = 105 Pa

Piezīme:

1.3. punktā uzskaitītos priedēkļus un to simbolus var izmantot saistībā ar 1.4. tabulā esošajām vienībām un simboliem.

2. VIENĪBAS, KAS IR DEFINĒTAS, PAMATOJOTIES UZ SI MĒRVIENĪBĀM, TAČU NAV TO DECIMĀLDAUDZKĀRTŅI VAI DECIMĀLDAĻAS

Lielums

Mērvienība

Nosaukums

Simbols

Vērtība

Plaknes leņķis

apgrieziens (*) (4) (5)

1 apgrieziens = 2 π rad

metriskais grāds (*) vai gons (*)

gon (*)

1 gon = π/200 rad

grāds

1° = π/180 rad

leņķa minūte

′

1′ = π/10 800 rad

leņķa sekunde

″

1″ = π/648 000 rad

Laiks

minūte

min

1 min = 60 s

stunda

1 h = 3 600 s

diennakts

1 d = 86 400 s

Piezīme:

1.3. punktā minētos priedēkļus var izmantot saistībā ar nosaukumiem “(metriskais) grāds” vai “gons” un simbolu “gon”.

3. AR SI IZMANTOJAMĀS MĒRVIENĪBAS, KURU SI LIELUMI IR IEGŪTI EKSPERIMENTĀLI

Lielums

Simbols

Mērvienība

Nosaukums

Definīcija

Enerģija

elektronvolts

Elektronvolts ir kinētiskā enerģija, ko iegūst elektrons, vakuumā izejot cauri potenciālu starpībai 1 V.

Masa

unificētā atommasas mērvienība

Unificētā atommasas mērvienība ir 12C nuklīda atoma masas viena divpadsmitā daļa.

Piezīme:

1.3. punktā uzskaitītos priedēkļus un to simbolus var izmantot kopā ar šīm divām mērvienībām un to simboliem.

4. MĒRVIENĪBAS UN MĒRVIENĪBU NOSAUKUMI, KO ATĻAUTS IZMANTOT TIKAI ĪPAŠĀS NOZARĒS

Lielums

Mērvienība

Nosaukums

Simbols

Vērtība

Optisko sistēmu optiskais stiprums

dioptrija (*)

1 dioptrija = 1 m–1

Dārgakmeņu masa

metriskais karāts

1 metriskais karāts = 2 · 10–4 kg

Lauksaimniecības zemes un apbūves gabalu platība

Ārs

1 a = 102 m2

Tekstilšķiedru un pavedienu garuma vienības masa

tekss (*)

tex (*)

1 tex = 10–6 kg · m–1

Asinsspiediens un citu ķermeņa šķidrumu spiediens

dzīvsudraba staba milimetrs

mm Hg (*)

1 mm Hg = 133,322 Pa

Efektīvais šķēlums

barns

1 b = 10-28 m2

Piezīme:

1.3. punktā minētos priedēkļus un to apzīmējumus var lietot saistībā ar iepriekš minētajām mērvienībām un apzīmējumiem, izņemot dzīvsudraba staba milimetru un tā apzīmējumu. Tomēr skaitlis 102 a tiek saukts par “hektāru”.

5. SALIKTAS MĒRVIENĪBAS

Kombinējot I nodaļā uzskaitītās mērvienības, veido saliktas mērvienības.

II NODAĻA

LIKUMĪGĀS MĒRVIENĪBAS, KURAS MINĒTAS 1. PANTA b) PUNKTĀ UN KURU IZMANTOŠANA ATĻAUTA TIKAI ĪPAŠOS GADĪJUMOS

Piemērošanas joma	Vienkība
Piemērošanas joma	Nosaukums	Aptuvena vērtība	Apzīmējums
Ceļa satiksmes zīmes, attāluma un ātruma mērvienības	jūdze	1 mile = 1 609 m	mile
	jards	1 yd = 0,9144 m	yd
	pēda	1 ft = 0,3048 m	ft
	colla	1 in = 2,54 × 10-2 m	in
Alus, sidra liešana mucās; piens vairākkārtēji izmantojamos traukos	pinte	1 pt = 0,5683 × 10-3 m3	pt
Darījumi ar dārgmetāliem	trojas unce	1 oz tr = 31,10 × 10-3 kg	oz tr

Šajā nodaļā norādītās mērvienības var apvienot savstarpēji vai ar I nodaļā norādītajām mērvienībām, lai veidotu saliktas mērvienības

(1) Īpašie jaudas mērvienības nosaukumi: voltampērs (simbols “V·A”), ko izmanto, lai izteiktu šķietamo maiņstrāvas jaudu, un vars (simbols “var”), ko izmanto, lai izteiktu reaktīvo elektrisko jaudu. Simbols “var” nav iekļauts CGPM rezolūcijās.

(2) Litra vienībai var izmantot abus simbolus “l” un “L”. (Sešpadsmitā CGPM — 1979. gads — 5. rezolūcija).

(3) Vienība ir minēta Starptautiskā svaru un mēru biroja (BIPM) brošūrā starp vienībām, ko var atļaut uz laiku.

Piezīme:

1.3. punktā uzskaitītos priedēkļus un to simbolus var izmantot saistībā ar 1.4. tabulā esošajām vienībām un simboliem.

(4) Rakstzīme (*) aiz vienības nosaukuma vai simbola norāda, ka tas neparādās CGPM, CIPM vai BIPM sastādītajos sarakstos. Tas attiecas uz visu šo pielikumu.

(5) Nav starptautiska simbola.

Piezīme:

1.3. punktā minētos priedēkļus var izmantot saistībā ar nosaukumiem “(metriskais) grāds” vai “gons” un simbolu “gon”.

Trešdiena, 2011. gada 11. maijs
II PIELIKUMS

A daļa

Atceltā direktīva ar sekojošo grozījumu sarakstu

(minēta 8. pantā)

Padomes Direktīva 80/181/EEK (OV L 39, 15.2.1980., 40. lpp.)
Padomes Direktīva 85/1/EEK (OV L 2, 3.1.1985., 11. lpp.)
Padomes Direktīva 89/617/EEK (OV L 357, 7.12.1989., 28. lpp.)
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/103/EK (OV L 34, 9.2.2000., 17. lpp.)
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/3/EK (OV L 114, 7.5.2009., 10. lpp.)

B daļa

Termiņu uzskaitījums transponēšanai valsts tiesību aktos un piemērošanai

(minēts 8. pantā)

Direktīva	Termiņš transponēšanai	Piemērošanas datums
80/181/EEK	1981. gada 30. jūnijs	1981. gada 1. oktobris
85/1/EEK	1985. gada 1. jūlijs	—
89/617/EEK	1991. gada 30. novembris	—
1999/103/EK	2001. gada 8. februāris	—
2009/3/EK	2009. gada 31. decembris	2010. gada 1. janvāris

Trešdiena, 2011. gada 11. maijs
III PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS TABULA

Direktīva 80/181/EEK	Šī direktīva
1. pants, a) un b) punkts	1. pants, a) un b) punkts
1. pants, c) un d) punkts	—
2. pants, a) punkts	2. pants, 1. punkts
2. pants, b) punkts	2. pants, 2. punkts
3. pants, 1. punkts	3. pants, 1. punkts
3. pants, 2. punkts	3. pants, 2. punkts, pirmā daļa
3. pants, 3. punkts	3. pants, 2. punkts, otrā daļa
3. pants, 4. punkts	3. pants, 3. punkts
4. pants, pirmā daļa, ievadteikums	4. pants, pirmā daļa, ievadteikums
4. pants, pirmā daļa, pirmais ievilkums	4. pants, pirmā daļa, a) punkts
4. pants, pirmā daļa, otrai ievilkums	4. pants, pirmā daļa, b) punkts
4. pants, otrā daļa	4. pants, otrā daļa
5. pants	—
6. pants	—
6.a pants	5. pants
6.b pants	6. pants
7. pants, a) punkts	—
7. pants, b) punkts	7. pants
—	8. pants
—	9. pants
8. pants	10. pants
Pielikums, I nodaļa, 1. – 1.2. punkts	I pielikums, I nodaļa, 1. – 1.2. punkts
Pielikums, I nodaļa, 1.2.2. punkts	I pielikums, I nodaļa, 1.2.1. punkts
Pielikums, I nodaļa, 1.2.3. punkts	I pielikums, I nodaļa, 1.2.2. punkts
Pielikums, I nodaļa, 1.3. – 5. punkts	I pielikums, I nodaļa, 1. 3. – 5. punkts
Pielikums II nodaļa	I pielikums, II nodaļa
Pielikums III un IV nodaļa	—
—	II pielikums
—	III pielikums

Top

Choose the experimental features you want to try