52010PC0794

[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 20.12.2010

COM(2010) 794 galīgā redakcija

2010/0380 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu un Regulu (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004

(Dokuments attiecas uz EEZ un Šveici)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Šā priekšlikuma nolūks ir atjaunināt Regulu (EK) Nr. 883/2004 un Regulu (EK) Nr. 987/2009, lai tiktu atspoguļotas izmaiņas dalībvalstu sociālās nodrošināšanas tiesību aktos un ņemtas vērā sociālās realitātes izmaiņas, kuras ietekmē sociālās nodrošināšanas sistēmu koordināciju.

Turklāt šajā priekšlikumā ir iekļauti Sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijas administratīvās komisijas (turpmāk Administratīvās komisijas) priekšlikumi, kuru mērķis ir uzlabot un modernizēt acquis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 883/2004 72. panta f) punktu.

Šajā priekšlikumā izklāstīto grozījumu mērķis ir garantēt iesaistītajām personām tiesisko noteiktību.

Vispārīgais konteksts

Priekšlikums attiecas uz regulāriem Regulu (EK) Nr. 883/2004 un (EK) Nr. 987/2009 atjauninājumiem. Tā mērķis ir nodrošināt valstu sociālās nodrošināšanas sistēmu pienācīgu koordināciju Eiropas Savienībā. Tajā ir atspoguļotas tiesiskās izmaiņas valstu līmenī un izvērtētas jaunākās pārrobežu mobilitātes tendences, kuras ietekmē sociālās nodrošināšanas sistēmu koordināciju.

Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā

Spēkā esošie noteikumi ir izklāstīti Regulā (EK) Nr. 883/2004, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 988/2009, un Regulā (EK) Nr. 987/2009.

Regulas (EK) Nr. 883/2004 un (EK) Nr. 987/2009 ir pielāgojamas, lai tās atspoguļotu valstu tiesību aktu un sociālās realitātes izmaiņas, kuras ietekmē sociālās nodrošināšanas sistēmu koordināciju. Turklāt būtiskus priekšlikumus par koordinācijas sistēmas uzlabošanu iesniedza arī Administratīvā komisija. Šajā priekšlikumā ir iekļauti minētie priekšlikumi kopā ar citiem tehniskiem teksta pielāgojumiem. Šis priekšlikums atjaunina un groza arī atsauces uz valstu tiesību aktiem, kuras sniegtas konkrētajos regulu pielikumos.

Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem

Nepiemēro.

2. APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM REZULTĀTI UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMS

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Apspriešanās metodes, galvenās mērķnozares un vispārīgs respondentu raksturojums

Dalībvalstis tika aicinātas iesniegt priekšlikumus par dažādiem regulu grozījumiem attiecībā uz 2010. gadu. Arī Administratīvā komisija pieprasīja grozīt, atjaunināt un skaidrot Regulu (EK) Nr. 883/2004 un Regulu (EK) Nr. 987/2009.

Atbilžu kopsavilkums un tas, kā tās ņemtas vērā

Šajā priekšlikumā ir iestrādāti tie priekšlikumi, kuri ir saderībā ar ES tiesību aktiem un kuriem piekritusi Administratīvā komisija.

Zinātnes nozares un specializācijas jomas

Sociālās nodrošināšanas koordinācija.

Izmantotās metodes

Izskatīšana divās Administratīvās komisijas sanāksmēs 2010. gadā un vajadzības gadījumā tālāka izskatīšana kopā ar Administratīvās komisijas attiecīgo dalībvalstu pārstāvjiem skaidrojumu saņemšanai, jo īpaši lai precizētu atsevišķus valsts tiesību aktu punktus.

Galvenās organizācijas un eksperti, no kuriem pieprasīja atzinumus

Administratīvā komisija, kā arī pārstāvji no atsevišķām iesaistītajām dalībvalstīm.

Saņemto un izmantoto atzinumu kopsavilkums

Nav norādīts, ka pastāvētu potenciāli nopietns risks ar neatgriezeniskām sekām.

Administratīvās komisijas piekrišana atjaunināt, papildināt un uzlabot tekstu, kā arī atjaunināt konkrētus ierakstus attiecībā uz dalībvalstīm Regulu (EK) Nr. 883/2004 un (EK) Nr. 987/2009 pielikumos.

Ekspertu atzinumu publiskošanai izmantotie līdzekļi

Nav.

Ietekmes novērtējums

No 2010. gada 1. maija visās ES dalībvalstīs tiek piemērotas divas modernizētas regulas: Regula (EK) Nr. 883/2004 un Regula (EK) Nr. 987/2009 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordināciju. Modernizētās regulas sociālās nodrošināšanas jomā ir tapušas desmit gadu ilgu sarunu rezultātā starp dalībvalstīm. Viens no iemesliem, kā dēļ modernizācija bija nepieciešama, ir izmaiņas valstu tiesību aktos un Eiropas Savienības Tiesas (EST) judikatūra.

Dalībvalstis bieži groza savus sociālās nodrošināšanas tiesību aktus. Tādēļ atsauces uz saviem tiesību aktiem ES tiesību aktos par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordināciju var novecot, iesaistītajām personām radot tiesisku nenoteiktību regulu piemērošanā.

Tādēļ jāatjaunina atsauces, kas sniegtas Regulā (EK) Nr. 883/2004 un Regulā (EK) Nr. 987/2009, lai tās pareizi atspoguļotu valstu līmenī veiktās izmaiņas tiesību aktos un pārmaiņas sociālajā realitātē. Regulas var atjaunināt tikai ar regulu.

Viena no modernizēto koordinācijas noteikumu galvenajām iezīmēm ir tā, ka tie ir vienkāršoti. Regulu vienkāršošana atvieglo to interpretāciju un mazina pretrunu iespējamību. Lai nodrošinātu, ka vienkāršoti noteikumi pilnībā aizsargā pilsoņu tiesības, nepieciešams grozīt dažus noteikumus, īpaši attiecībā uz piemērojamiem tiesību aktiem un bezdarbnieka pabalstiem. Nosakot, kādi tiesību akti ir piemērojami gadījumos, kad persona strādā divās vai vairākās dalībvalstīs, tiks paplašināts kritērijs „veic būtisku savas darbības daļu” un konkretizēts jēdziens „juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta”. Ir vajadzīgi grozījumi attiecībā uz bezdarbnieka pabalstu, lai rastu apmierinošu risinājumu gadījumā, kad pašnodarbināta persona ir apdrošināta bezdarba gadījumam dalībvalstī, kurā tā pēdējoreiz veikusi darbību, bet atgriežas savā dzīvesvietas dalībvalstī, kurā pašnodarbinātas personas bezdarba gadījumam netiek apdrošinātas.

Pēdējo gadu laikā izplatītāki kļūst jauni mobilitātes veidi. Jauni darbaspēka nodrošināšanas veidi cita starpā ir vērojami gaisa pārvadājumu nozarē, kur uzņēmumi nodrošina pakalpojumus no tā sauktajām „mājas bāzēm” dažādās dalībvalstīs. Komisija apsver 2011. gadā nākt klajā ar dokumentu, kas aplūkos mobilitātes modeļu izmaiņas saistībā ar darba ņēmēju brīvas pārvietošanās tiesībām un sociālo nodrošināšanu un kurā tā nosauks konkrētas darbības, kas Komisijai jāveic, lai labāk apmierinātu migrējošo darba ņēmēju dažādās vajadzības. Lai gan šis dokuments vēl nav izstrādāts, Komisija uzskata, ka jau tagad ir lietderīgi konkretizēt jēdzienu „juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta” attiecībā uz gaisa kuģa apkalpes locekļiem, lai palīdzētu iestādēm noteikt „juridisko adresi vai uzņēmējdarbības vietu” un atvieglotu Regulas (EK) Nr. 883/2004 piemērošanu šajā jomā. Īpaši būtiski šajā ziņā ir tas, ka „mājas bāzes” jēdziens jau ir definēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Regulā (EK) 1899/2006, ar ko groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3922/91 par tehnisko prasību un administratīvo procedūru saskaņošanu civilās aviācijas jomā, un to šajā nozarē jau lieto.

Kaut arī Regula (EK) Nr. 883/2004 un Regula (EK) Nr. 987/2009 tiek piemērotas no 2010. gada 1. maija, tās atspoguļo dalībvalstu tiesību aktus tā, kā tie bija spēkā 2004. gada 26. janvārī (attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 883/2004) un 2008. gada 17. decembrī (attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 987/2009). Pilsoņu interesēs ir tas, lai regulas tiktu atjauninātas pietiekami drīz pēc tam, kad attiecīgās izmaiņas būs iestrādātas dalībvalstu tiesību aktos. Tikai tādas regulas, kuras atbilst izmaiņām valstu tiesību aktos un kuru noteikumi ir skaidri un pilnīgi, var garantēt iesaistītajām personām pārredzamību un noteiktību un nodrošināt pilnīgu mobilu pilsoņu aizsardzību.

Šis priekšlikums atvieglo sociālās nodrošināšanas sistēmu koordināciju dalībvalstīs un sekmē to pilsoņu aizsardzību, kuri migrē Eiropas Savienībā. Lielāko daļu izmaiņu ir ierosinājušas dalībvalstis un Administratīvā komisija. Lēš, ka ierosinātā grozījumu regula darba slodzes vai izmaksu ziņā būtiski nemainīs iestāžu un administrāciju, darba ņēmēju, darba devēju vai ekonomiski neaktīvo pilsoņu pašreizējo stāvokli sociālās nodrošināšanas jomā.

3. PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Ierosināto pasākumu kopsavilkums

Šis priekšlikums papildina, precizē un atjaunina dažus Regulas (EK) Nr. 883/2004 un Regulas (EK) Nr. 987/2009 noteikumus, lai tajos tiktu ņemtas vērā dalībvalstu sociālās nodrošināšanas tiesību aktu un mobilitātes modeļu izmaiņas, kuras ietekmē sociālās nodrošināšanas sistēmu koordināciju. Izmaiņas atvieglos efektīvu ES sociālās nodrošināšanas shēmu koordinācijas tiesību aktu piemērošanu un uzlabos to personu aizsardzību, kuras pārvietojas Eiropas Savienībā.

Juridiskais pamats

LESD 48. pants.

Subsidiaritātes princips

Subsidiaritātes principu piemēro, ciktāl priekšlikums nav ES ekskluzīvā kompetencē.

Dalībvalstis nevar pietiekami sasniegt priekšlikuma mērķus šādu iemeslu dēļ.

ES rīcību koordinācijas pasākumu veidā sociālās nodrošināšanas jomā pieprasa LESD 48. pants, un tā ir vajadzīga, lai garantētu, ka brīvas pārvietošanās tiesības, ko nosaka LESD, tiktu pilnībā īstenotas. Ja šādas koordinācijas nebūtu, pārvietošanās brīvības īstenošana būtu apdraudēta, jo pilsoņi visdrīzāk šīs tiesības neizmantotu, ja tas faktiski nozīmētu, ka jāzaudē sociālās nodrošināšanas tiesības, kas jau iegūtas citā dalībvalstī. Spēkā esošo ES sociālās nodrošināšanas tiesību aktu mērķis nav aizvietot dažādās valsts sistēmas. Jāuzsver, ka ierosinātā grozījumu regula nav harmonizācijas pasākums un neiet tālāk par efektīvai koordinācijai vajadzīgo. Priekšlikuma pamatmērķis ir atjaunināt spēkā esošos koordinācijas noteikumus, lai tie atspoguļotu valstu līmenī veiktās tiesiskās izmaiņas un ieviestu izmaiņas, kuru vajadzību nosaka pārmaiņas sociālajā realitātē. Tā mērķis ir arī papildināt un uzlabot regulu tekstus, lai aizsargātu pilsoņu tiesības, kad viņi pārvietojas Eiropas Savienībā.

Lai gan priekšlikums tādēļ galvenokārt pamatojas uz dalībvalstu ieguldījumu, dalībvalstis nevarētu šādus noteikumus pieņemt valstu līmenī, jo tie varētu būt pretrunā ar regulām. Tāpēc, lai regulas varētu piemērot efektīvi ES, nepieciešams nodrošināt regulu pamattekstu un pielikumu pareizu pielāgošanu.

Sociālās nodrošināšanas koordinācijas jautājumi rodas pārrobežu situācijās, kur neviena dalībvalsts nevar rīkoties viena pati. ES koordinējošie tiesību akti aizstāj daudzos spēkā esošos divpusējos nolīgumus. Tas ne tikai vienkāršo sociālās nodrošināšanas koordināciju dalībvalstīs, bet arī nodrošina vienādu attieksmi pret ES pilsoņiem, kas apdrošināti atbilstīgi valsts sociālās nodrošināšanas tiesību aktiem.

Priekšlikuma mērķi tiks labāk sasniegti ar ES mēroga rīcību šādu iemeslu dēļ.

Sociālās nodrošināšanas shēmu koordinācijai ir nozīme tikai ES līmenī. Tās mērķis ir nodrošināt, lai sociālās nodrošināšanas shēmas tiktu efektīvi koordinētas visās dalībvalstīs. Personu brīva pārvietošanās ES ir princips, uz ko koordinācija balstīta un ar ko tā pamatota.

Kvalitatīvo rādītāju nav, bet regulas attiecas uz katru ES pilsoni, kas jebkura iemesla dēļ pārvietojas ES iekšienē.

Priekšlikums ir vienīgi koordinācijas pasākums, ko var pieņemt tikai ES līmenī. Dalībvalstis saglabā atbildību par savu sociālās nodrošināšanas sistēmu organizēšanu un finansēšanu.

Tādējādi priekšlikums ir saskaņā ar subsidiaritātes principu.

Proporcionalitātes princips

Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šādu iemeslu dēļ.

Šādu rīcības formu prasa Regula (EK) Nr. 883/2004 un Regula (EK) Nr. 987/2009, jo regulu var grozīt tikai ar regulu. Rīcība neskar pašu koordinācijas sistēmu. Dalībvalstis arī turpmāk saglabā visu atbildību par savu sociālās nodrošināšanas shēmu organizēšanu un finansēšanu.

Priekšlikums ļauj dalībvalstīm un to iestādēm vieglāk koordinēt sociālās nodrošināšanas sistēmas, un tā mērķis ir nodrošināt to personu aizsardzību, kuras pārvietojas Eiropas Savienībā, atjauninot un uzlabojot konkrētus Regulas (EK) Nr. 883/2004 un Regulas (EK) Nr. 987/2009 noteikumus un dažus Regulas (EK) Nr. 883/2004 pielikumus. Minēto grozīto noteikumu pamatā pārsvarā ir dalībvalstu priekšlikumi, un tas nozīmē, ka visa veida iespējamais finansiālais un administratīvais slogs ir minimāls un samērīgs ar minēto mērķi. Turpretim, ja Regula (EK) Nr. 883/2004 un Regula (EK) Nr. 987/2009 netiktu atjaunināta, tad finansiālais un administratīvais slogs visdrīzāk būtu lielāks, jo noteikumi neatbilstu mainīgajām dalībvalstu vajadzībām.

Juridisko instrumentu izvēle

Ierosinātais juridiskais instruments: regula.

Citi instrumenti nebūtu piemēroti šāda iemesla dēļ.

Alternatīvas nav, jo regulā var izdarīt grozījumus tikai ar regulu.

4. IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikums neietekmē ES budžetu.

5. IZVĒLES ELEMENTI

Eiropas Ekonomikas zona un Šveice

Ierosinātais tiesību akts attiecas uz Eiropas Ekonomikas zonu un Šveici, tāpēc tas jāattiecina uz Eiropas Ekonomikas zonu un Šveici.

Sīkāks priekšlikuma izskaidrojums

1. pants

1. pants attiecas uz Regulas (EK) Nr. 883/2004 grozījumiem.

A. Regulas 9. panta grozījums

1. Regulas 9. panta 1. punkta grozījums

Regulas (EK) Nr. 883/2004 9. panta 1. punktā atsauci uz 1. panta 1. punktu lasa kā atsauci uz „1. panta l) punktu ”. Turklāt paziņojumu par līguma noteikumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 883/2004 1. panta l) punkta otro daļu sniedz atsevišķi, un tas ir priekšnoteikums deklarācijai, kas sniedzama saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 883/2004 9. pantu.

2. Regulas 9. panta 2. punkta grozījums

Jāgroza Regulas (EK) Nr. 883/2004 9. panta 2. punkts, lai tas būtu saderībā ar Regulas (EK) Nr. 883/2004 71. panta 2. punkta otro daļu.

B. Regulas 12. panta 1. punkta grozījums

Ierosinātais grozījums precizē to, ka nosūtītu personu nevar aizstāt ar citu nosūtītu personu pēc tam, kad pirmās personas nosūtīšanas periods ir beidzies. Vārds „nosūtītu” šeit izlaists nejaušības dēļ.

C. Regulas 13. panta 1. punkta grozījums

13. panta 1. punkta pašreizējā tekstā nosacījumu par „būtiskas” darbības „daļas” veikšanu nepiemēro gadījumā, kad persona strādā divās vai vairākās dalībvalstīs vairākos uzņēmumos vai pie vairākiem darba devējiem. Tas neatbilst Padomes nodomam toreizējo sarunu laikā, sevišķi ar gadījumu, kad persona dzīvesvietas dalībvalstī veic salīdzinoši nelielu darbības daļu. Šā grozījuma mērķis ir precizēt, ka nosacījumu par „būtiskas” darbības „daļas” veikšanu piemēro arī tādai personai, kura parasti veic darbību dažādos uzņēmumos un pie dažādiem darba devējiem divās vai vairākās dalībvalstīs. Gadījumā, kad nosacījums par „būtiskas” darbības „daļas” veikšanu dzīvesvietas dalībvalstī nav izpildīts, ir piemērojami otras dalībvalsts tiesību akti, kurā ir uzņēmuma(-u) vai darba devēja(-u) juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta. Ja nav iespējams noteikt vienu dalībvalsti, kurā atrodas juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta, t. i., ja ir divi vai vairāki darba devēji, kas ir reģistrēti divās dažādās dalībvalstīs, kas nav dzīvesvietas dalībvalsts, tad piemēro dzīvesvietas dalībvalsts tiesību aktus. Grozījuma mērķis ir izvairīties no manipulācijas attiecībā uz piemērojamo tiesību aktu izvēli, vienlaikus ievērojot vienkāršošanas principu un rīkojoties pragmatiski.

D. Regulas 36. panta 2.a punkta grozījums

Jāgroza Regulas (EK) Nr. 883/2004 36. panta 2.a punkts, lai tā piemērošanas joma būtu saderībā ar pārējo Regulas (EK) Nr. 883/2004 III sadaļas 2. nodaļu un Regulas (EK) Nr. 987/2009 26. panta 2. apakšpunkta trešo daļu, kurā noteikts līdzīgs jautājums slimības pabalstu, maternitātes un līdzvērtīgu paternitātes pabalstu jomā.

E. Regulas 65. panta 5. punkta grozījums

Grozījums ir gadījumam, kad pašnodarbināta persona ir apdrošināta bezdarba gadījumam dalībvalstī, kurā tā veikusi pēdējo darbību, un, zaudējusi darbu, atgriežas savas dzīvesvietas dalībvalstī, kurā pašnodarbinātas personas bezdarba gadījumam netiek apdrošinātas.

Pretēji nodarbināto personu gadījumam, šajā gadījumā atbildību par bezdarbnieka pabalsta izmaksu no pēdējās darbības dalībvalsts uz dzīvesvietas dalībvalsti pārnest nevar, jo dzīvesvietas dalībvalsts tiesību akti neparedz bezdarbnieka pabalstu piešķiršanu pašnodarbinātām personām. Tomēr atbilstīgi 65. panta nolūkam, kā to apstiprina EST judikatūra (sk. EST nolēmumu par Regulas 1408/71 71. pantu, kas atbilst Regulas 883/2004 jaunajam 65. pantam, piemēram, lietās C-454/93 Van Gestel ,1995, ECR I-1707, 58/87 Rebmann , 1988, ECR 3467), personām, uz kurām minētais pants attiecas, darba zaudēšanas gadījumā drīkst atgriezties savā dzīvesvietas valstī un tur meklēt darbu. Šā panta pamatojums ir tāds, ka ciešo saikņu dēļ minētajām personām vislabākās izredzes no jauna iesaistīties darba tirgū ir savas dzīvesvietas dalībvalstī. Tāpēc viņu tiesības uz sociālajiem pabalstiem ierobežot nedrīkst, īpaši tad, ja minētie pabalsti atbilst viņu veiktajām iemaksām (lieta C-228/07 Petersen , 2008, ECR I-6989). Turklāt Eiropas Cilvēktiesību tiesa konstatēja, ka tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu, kas saistīts ar iemaksām bezdarbnieku pabalsta fondā, ir īpašumtiesības, un šādas tiesības aizsargā Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 1. protokola 1. pants (Gaygusuz v. Austria).

F. Regulas 71. panta 2. punkta grozījums

Apspriešanas gaitā radās vajadzība gūt skaidrību par balsošanas kārtību Administratīvajā komisijā. Ierosinātā balsošanas kārtība atspoguļo izmaiņas, kas ieviestas ar Lisabonas līgumu, konkrēti ar LESD jauno 48. pantu.

2. pants

2. pants attiecas uz grozījumiem Regulā (EK) Nr. 987/2009.

A. Regulas 61. panta 1. punkta grozījums

Šā panta redakcija ir tuvināta tam, par ko tika panākta vienošanās ar Padomi. Tagad 1. punkta b) apakšpunktā ir precizēts, ka dzīvesvietas dalībvalsts tiesību aktus nevar provizoriski piemērot, ja attiecīgā persona dzīvesvietas dalībvalstī neveic nekādu darbību.

B. Regulas 14. panta 5. punkta grozījums

Grozījums precizē, ka, lai noteiktu, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 883/2004 II sadaļu, piemērojamos tiesību aktus, neņem vērā nenozīmīgas un papildu darbības, kas laika un ekonomisko ieguvumu ziņā ir maznozīmīgas. Tomēr darbības pašas par sevi vēl aizvien ir būtiskas valsts sociālās nodrošināšanas tiesību aktu piemērošanai; ja nenozīmīgā darbība rada sociālās nodrošinājuma saistības, iemaksas veic tajā dalībvalstī, kas ir kompetenta attiecībā uz kopējo ienākumu no visām darbībām.

Grozījumam ir divi mērķi:

1) vienkāršot spēkā esošo noteikumu, svītrojot atšķirību starp darbību, kas veikta „vienlaikus” vai „pārmaiņus”, un tādējādi palielināt tiesisko noteiktību tām personām, kuras vienā dalībvalstī veic efektīvu un reālu darbību, citā dalībvalstī paralēli veicot tikai nenozīmīgu darbību, un

2) izvairīties no Regulas (EK) Nr. 883/2004 noteikumu neatbilstīgas piemērošanas attiecībā uz piemērojamo tiesību aktu izvēli.

C. Regulas 14. pantā iekļauj 5.a punktu

Šis grozījums nodrošina, ka jēdzienu „juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta” piemēro saskaņā ar EST judikatūru un pārējām ES regulām. Grozījums ir pamats tam, lai Administratīvā komisija definētu papildu elementus.

Attiecībā uz gaisa kuģu apkalpes locekļiem uzskata, ka „juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta” ir „mājas bāze”. Jēdzienu „mājas bāzes” šajā nozarē atzīst un lieto, un tas jau iepriekš ir ticis definēts Regulā (EEK) Nr. 3922/91, kas atvieglo un pamato tā lietošanu sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijas jomā. Atsauce uz gaisa kuģa apkalpes locekļu „mājas bāzi” neietekmē principu, ka, lai noteiktu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 883/2004 II sadaļu piemērojamos tiesību aktus, katra apkalpes locekļa gadījums ir jāizskata atsevišķi, pamatojoties uz objektīvu informāciju.

D. Regulas 15. panta 1. punkta grozījums

Šis grozījums saskaņo šā panta tekstu ar galīgo vienošanos, kas tika panākta Eiropas Parlamentā otrajā lasījumā koplēmuma procedūrā par Regulas (EK) Nr. 987/2009 pieņemšanu, lai informētu attiecīgo personu par tiesību aktiem, kurus piemēro darbinieku nosūtīšanas gadījumos.

E. Regulas 54. panta 2. punkta grozījums

Grozījums labo kļūdu, kas konstatēta Padomē veiktajā lingvistiskajā pārbaudē, un atjauno sākotnējo noteikuma nozīmi.

F. Regulas 55. pantā iekļauj 7. punktu

Iekļauts jauns punkts, lai kārtību, kādā sociālā nodrošinājuma pabalstus pārnes uz citu dalībvalsti, mutatis mutandis piemērotu gadījumam, uz kuru attiecas Regulas (EK) Nr. 883/2004 65. panta 5. punkta b) apakšpunkta jaunais noteikums, izņemot Regulas (EK) Nr. 987/2009 55. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto noteikumu par maksimālo periodu, kurā var izmantot tiesības uz pabalstu.

G. Regulas 56. panta 2. punkta grozījums

Formulējums jāgroza, lai ņemtu vērā tos gadījumus, kad persona, uz kuru attiecas jaunais Regulas (EK) Nr. 883/2004 65. panta 5. punkta b) apakšpunkts, papildus reģistrējas arī tās valsts nodarbinātības dienestos, kurā tā pēdējoreiz veikusi darbību.

Šajā gadījumā prioritāte ir jāpiešķir pienākumiem un darba meklējumiem tajā valstī, kurā persona pēdējoreiz veikusi darbību, jo tieši šī valsts nodrošina šai personai pabalstus. Jaunajā redakcijā prioritāte tiek piešķirta pienākumiem un darba meklējumiem valstī, kas nodrošina pabalstus, tādējādi tiek izslēgtas negatīvās sekas, ka šie pienākumi varētu netikt izpildīti citā dalībvalstī.

Pielikums

A. Regulas (EK) Nr. 883/2004 X pielikuma grozījums

X pielikumā ir uzskaitīti īpaši no iemaksām neatkarīgi naudas pabalsti. Iedaļā „NĪDERLANDE” 1997. gada 24. aprīļa likums „Par darba nespējas pabalstu jauniešiem invalīdiem” ( Wajong ) tiks aizstāts ar likumu „Par darba un nodarbinātības pabalstu jauniešiem invalīdiem” ( Wet Wajong ).

Tāpat kā noteikts iepriekšējā likumā, jaunā likuma nodrošinātais naudas pabalsts pienākas jauniešiem ar invaliditāti, kuriem invaliditātes dēļ ir ierobežota darbspēja un kuru ienākumi ir zemāki par likumā noteikto minimālo algu. Jaunieši ar invaliditāti, ja ir izpildīti noteikti nosacījumi, var saņemt maznodrošināto personu pabalstu, lai papildinātu savus ienākumus līdz likumā noteiktajai minimālajai algai, ja viņu darbā gūtie ienākumi nesasniedz 75 % no minimālās algas. Ienākumu aizsardzību var attiecināt arī uz jauniešiem ar invaliditāti, kuri studē un kuriem ir vajadzīgs finansiāls atbalsts, kā arī uz tiem jauniešiem, kuri vispār nevar strādāt, t. i., nevar strādāt vispār un pastāvīgi.

Šo jauno Nīderlandes veikto ierakstu analizēja Administratīvā komisija, un tika nospriests, ka šis ienākumu atbalsts ir īpašs no iemaksām neatkarīgs naudas pabalsts Regulas (EK) Nr. 883/2004 70. panta nozīmē.

Iedaļā „APVIENOTĀ KARALISTE” tiks iekļauts jauns īpašs no iemaksām neatkarīgs naudas pabalsts Apvienotajā Karalistē, proti, nodarbinātības un atbalsta pabalsts ienākumu papildināšanai (turpmāk ESA(IR) ).

Galvenais ESA(IR) nolūks ir garantēt iztikas minimumu atkarībā no ekonomiskā un sociālā stāvokļa Apvienotajā Karalistē. Nodarbinātības un atbalsta pabalsts ienākumu papildināšanai ir pieejams, ja personas veiktie maksājumi vai finansiālais stāvoklis ir tāds, ka no iemaksām atkarīgu nodarbinātības un atbalsta pabalstu nevar izmaksāt vispār vai arī nevar izmaksāt pietiekamā apmērā.

Administratīvā komisija uzskatīja ESA(IR) par īpašu no iemaksām neatkarīgu naudas pabalstu Regulas (EK) Nr. 883/2004 70. panta izpratnē, kuru var iekļaut Regulas Nr. 883/2004 X pielikumā.

Arī iedaļā „APVIENOTĀ KARALISTE” no pielikuma svītro punkts „ienākumu atbalsta maksājumi”. Konkrētām riska kategorijām ir izveidoti no ienākumiem atkarīgi pabalsti (darba meklētāju pabalsts, nodarbinātības un atbalsta pabalsts un valsts pensiju kredīts), tāpēc ienākumu atbalsta maksājumi ir kļuvuši par iztikas minimuma pabalstu, kas maksājams personām, kurām vispār nav ienākumu vai arī tie ir ļoti zemi. Tā kā sociālā palīdzība nav iekļauta Regulas (EK) Nr. 883/2004 darbības jomā, ienākumu atbalsta maksājumi tiks svītroti no saraksta.

B. Regulas (EK) Nr. 883/2004 XI pielikuma grozījums

1. Iedaļas „NĪDERLANDE” grozījums

Ieraksts 1. punkta f) apakšpunktā piešķir tiesības uzturēšanās laikā Nīderlandē saņemt pabalstus natūrā tiem pensionāriem un viņu ģimenes locekļiem, kuri ir apdrošināti saskaņā ar citas dalībvalsts likumiem, un piedāvā pensionāriem un viņu ģimenes locekļiem papildu priekšrocības slimības pabalstu saņemšanā.

Tā kā Nīderlandes veselības apdrošināšanas sistēmā neatmaksājamā pabalsta vietā ir ieviests obligātais pašrisks, 1. punkta g) apakšpunktu var svītrot.

Citas izmaiņas XI pielikumā attiecas uz lingvistiskiem grozījumiem, kas nodrošina konsekvenci atsaucēs uz Nīderlandes tiesību aktiem.

2010/0380 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu un Regulu (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004

(Dokuments attiecas uz EEZ un Šveici)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 48. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc tiesību akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[1],

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

1. Lai ņemtu vērā konkrētās dalībvalstīs veiktās tiesiskās izmaiņas un iesaistītajām pusēm garantētu tiesisko noteiktību, ir jāpielāgo Regulas (EK) Nr. 883/2004 un (EK) Nr. 987/2009.

2. Ir saņemti attiecīgi Sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijas administratīvās komisijas priekšlikumi par sociālās nodrošināšanas shēmu koordināciju ar mērķi uzlabot un modernizēt acquis . Priekšlikumi, par kuriem ir panākta vienošanās, ir iekļauti šajā tekstā.

3. Pārmaiņas sociālajā realitātē var ietekmēt sociālās nodrošināšanas sistēmu koordināciju. Lai reaģētu uz šīm pārmaiņām, tiek ierosināts veikt grozījumus jomā, kas attiecas uz piemērojamo tiesību aktu noteikšanu un bezdarbnieku pabalstiem.

4. Gadījumos, kad persona strādā divās vai vairākās dalībvalstīs, jāprecizē, ka nosacījums par „būtisku darbības daļu” Regulas (EK) Nr. 883/2004 13. panta 1. punkta nozīmē attiecas arī uz tām personām, kuras nodarbina vairāki uzņēmumi vai darba devēji.

5. Profesionālās darbības veikšanas dažādo nosacījumu un to izmaiņu dēļ jāņem vērā to ļoti mobilo darbinieku stāvoklis. Ir izveidojušās jaunas darbaspēka nodrošināšanas struktūras — cita starpā gaisa pārvadājumu nozarē. Gaisa kuģu apkalpes locekļiem piemērojamos tiesību aktus piesaistīt dalībvalstij, kurā atrodas tā uzņēmuma vai darba devēja juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta, kas viņus nodarbina, ir produktīvi tikai tad, ja saikne ar juridisko adresi vai uzņēmējdarbības vietu ir pietiekami cieša. Attiecībā uz gaisa kuģa apkalpi, konkretizējot jēdzienu „juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta” Regulas (EK) Nr. 883/2004 piemērošanai, ir atbilstīgi atsaukties uz „mājas bāzi”.

6. Regulas (EK) Nr. 883/2004 65. panta 5. punkts jāgroza, lai nodrošinātu, ka pašnodarbinātas personas saņem pabalstus atbilstīgi kompetentās dalībvalsts tiesību aktiem, paverot tām vislabākās izredzes no jauna iesaistīties savas dzīvesvietas dalībvalsts darba tirgū, atgriežoties šajā valstī.

7. Tāpēc ir atbilstīgi jāgroza Regulas (EK) Nr. 883/2004 un (EK) Nr. 987/2009,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 883/2004 groza šādi:

8. Regulas 9. panta 1. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu teikumu:

„1. Dalībvalstis Eiropas Komisijai rakstiski paziņo par deklarācijām, kas sniegtas saskaņā ar 1. panta l) punktu, 3. pantā minētajiem tiesību aktiem un shēmām, konvencijām, kurās tās iesaistījušās, kā noteikts 8. panta 2. punktā, un 58. pantā minēto pabalstu minimumu, kā arī par vēlāk izdarītiem satura grozījumiem.”

9. Regulas 9. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„2. Šos paziņojumus iesniedz Eiropas Komisijai ik gadu un atbilstīgi publisko.”

10. Regulas 12. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„1. Persona, kas kādā dalībvalstī veic darbību nodarbinātas personas statusā tāda darba devēja uzdevumā, kurš parasti tur veic savas darbības, un ko minētais darba devējs ir nosūtījis uz citu dalībvalsti veikt darbu minētā darba devēja uzdevumā, arī turpmāk ir pakļauta pirmās dalībvalsts tiesību aktiem, ja paredzamais minētā darba ilgums nepārsniedz 24 mēnešus un minētā persona nav nosūtīta aizstāt citu turp nosūtītu personu.”

11. Regulas 13. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„1. Persona, kas parasti veic darbību nodarbinātas personas statusā divās vai vairākās dalībvalstīs, ir pakļauta:

a) dzīvesvietas dalībvalsts tiesību aktiem, ja tā šajā dalībvalstī veic būtisku savas darbības daļu, vai

b) ja tā dzīvesvietas dalībvalstī neveic būtisku savas darbības daļu, tad

i) tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā atrodas uzņēmuma vai darba devēja juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta, ja šo personu nodarbina viens uzņēmums vai darba devējs, vai

ii) tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā atrodas uzņēmuma vai darba devēja juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta ārpus attiecīgās personas dzīvesvietas dalībvalsts, ja šo personu nodarbina divi vai vairāki uzņēmumi vai darba devēji un vismaz vienam no šiem uzņēmumiem juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta ir vienā dalībvalstī ārpus dzīvesvietas dalībvalsts, vai

iii) dzīvesvietas dalībvalsts tiesību aktiem, ja šo personu nodarbina divi vai vairāki uzņēmumi vai darba devēji, kuru juridiskās adreses vai uzņēmējdarbības vietas atrodas dažādās dalībvalstīs ārpus dzīvesvietas dalībvalsts.”

12. Regulas 36. panta 2.a punktu aizstāj ar šādu punktu:

„2.a Kompetentā iestāde nedrīkst atteikt 20. panta 1. punktā paredzēto atļauju apdrošinātai personai, kas cietusi nelaimes gadījumā darbā vai guvusi arodslimību un kam pienākas pabalsti no attiecīgās iestādes, ja tās dzīvesvietas dalībvalsts teritorijā medicīniski pieņemamā termiņā, ņemot vērā personas tā brīža veselības stāvokli un iespējamo slimības attīstību, nav iespējams sniegt pienācīgu ārstēšanu.”

13. Regulas 65. panta 5. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„5.

14. Ja b) apakšpunktā nav noteikts citādi, bezdarbnieks, kas minēts 2. punkta pirmajā un otrajā teikumā, saņem pabalstus saskaņā ar dzīvesvietas dalībvalsts tiesību aktiem tā, kā tas būtu noticis, ja viņš būtu pakļauts šiem tiesību aktiem savas pēdējās darbības laikā nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā. Šos pabalstus nodrošina dzīvesvietas iestāde.

15. Ja dzīvesvietas dalībvalsts tiesību akti neparedz pašnodarbināto personu apdrošināšanu pret bezdarba risku, tad 2. punkta pirmajā un otrajā teikumā minētais bezdarbnieks, kas ir apdrošināts pret bezdarbu tajā dalībvalstī, kur viņš pēdējo reizi veicis darbību pašnodarbinātas personas statusā, saņem pabalstus saskaņā ar pēdējās minētās dalībvalsts tiesību aktiem.

16. Tomēr darbinieks, kas nav pierobežas darbinieks un kam tikuši nodrošināti pabalsti par tās dalībvalsts kompetentās iestādes līdzekļiem, kuras tiesību aktiem viņš bijis pakļauts pēdējiem, pēc atgriešanās dzīvesvietas dalībvalstī vispirms saņem pabalstus saskaņā ar 64. pantu, vienlaikus pabalstu saņemšana saskaņā ar a) punktu ir pārtraukta uz laiku, kamēr viņš saņem pabalstus atbilstoši tiesību aktiem, kuriem viņš ir bijis pakļauts pēdējiem.”

17. Regulas 71. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„2. Administratīvās komisijas noteikumus izstrādā, savstarpēji vienojoties tās locekļiem.

Visos citos gadījumos Administratīvā komisija rīkojas, pamatojoties uz Līgumos noteiktu kvalificētu balsu vairākumu.

Lēmumus par 72. panta a) punktā minēto jautājumu skaidrojumiem atbilstīgi publisko.”

18. Saskaņā ar šīs regulas pielikumu groza X un XI pielikumu.

2. pants

Regulu (EK) Nr. 987/2009 groza šādi:

1. Regulas 6. panta 1. punktu groza šādi:

a) minētā punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

„b) personas dzīvesvietas dalībvalsts tiesību akti, ja attiecīgā persona strādā vai ir pašnodarbināta divās vai vairākās dalībvalstīs un veic daļu darbības vai darbību šajā dalībvalstī vai ja persona nestrādā vai nav pašnodarbināta”;

b) minētā punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

„c) citos gadījumos tās dalībvalsts tiesību akti, kuras tiesību aktu piemērošana bija pieprasīta pirmā, ja persona veic darbību vai darbības divās vai vairākās dalībvalstīs.”

2. Regulas 14. panta 5. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„5. Piemērojot pamatregulas 13. panta 1. punktu, ar personu, kas „parasti veic darbību nodarbinātas personas statusā divās vai vairākās dalībvalstīs”, saprot personu, kas vienlaicīgi vai pārmaiņus divās vai vairākās dalībvalstīs vienā un tajā pašā uzņēmumā vai pie viena un tā paša darba devēja vai arī dažādos uzņēmumos un pie dažādiem darba devējiem veic vienu vai vairākas atsevišķas darbības, izņemot tad, ja šīs darbības ir nenozīmīgas.”

3. Regulas 14. pantam pievieno šādu 5.a punktu:

„5.a Piemērojot pamatregulas II sadaļu, par „juridisko adresi vai uzņēmējdarbības vietu” uzskata to juridisko adresi vai uzņēmējdarbības vietu, kur tiek pieņemti uzņēmuma galvenie lēmumi un īstenota tā centrālā pārvalde.

Pasažieru vai kravas pārvadājumu gaisa kuģa apkalpes locekļu gadījumā par pamatregulas II sadaļā definēto „juridisko adresi vai uzņēmējdarbības vietu” uzskata „mājas bāzi”, kas definēta III pielikumā Padomes Regulā (EEK) Nr. 3922/91[2] par tehnisko prasību un administratīvo procedūru saskaņošanu civilās aviācijas jomā.”

4. Regulas 15. panta 1. punkta otro teikumu aizstāj ar šādu teikumu:

„Minētā iestāde attiecīgajai personai izsniedz īstenošanas regulas 19. panta 2. punktā minēto sertifikātu un nekavējoties sniedz informāciju par tiesību aktiem, kas saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punkta b) apakšpunktu vai 12. pantu piemērojami attiecīgajai personai, tās dalībvalsts kompetentās iestādes norādītajai iestādei, kurā darbība tiek veikta.”

5. Regulas 54. panta 2. punktu aizstāj ar punktu:

„2. Lai piemērotu pamatregulas 62. panta 3. punktu, tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kuras tiesību akti attiecās uz attiecīgo personu kā nodarbinātu vai pašnodarbinātu personu pēdējās nodarbinātības vai pašnodarbinātības laikā, pēc dzīvesvietas iestādes lūguma nekavējoties paziņo tai visu informāciju, kas vajadzīga, lai aprēķinātu bezdarbnieka pabalstus, ko minētā persona var saņemt tajā dalībvalstī, kurā tā atrodas, un jo īpaši algas apmēru vai saņemtos profesionālos ienākumus.”

6. Regulas 55. pantam pievieno šādu 7. punktu:

„7. Šā panta 1.–6. punktu, izņemot 1. punkta c) apakšpunktu, mutatis mutandis piemēro pamatregulas 65. panta 5. punkta b) apakšpunktā minētajām personām.”

7. Regulas 56. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„2. Ja attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos paredzēts, ka bezdarbnieks pilda konkrētus pienākumus un/vai meklē darbu, tad pienākumi un/vai darba meklējumi, ko bezdarbnieks veic dalībvalstī, kas nodrošina pabalstus, ir prioritāri.

Tas, ka bezdarbnieks neizpilda visus pienākumus un/vai nemeklē darbu dalībvalstī, kura nenodrošina pabalstus, neietekmē citā dalībvalstī piešķirtos pabalstus.”

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

[...],

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 883/2004 X un XI pielikumu groza šādi.

1. X pielikumu groza šādi.

a) Iedaļā „NĪDERLANDE” a) punktu aizstāj ar šādu punktu:

„a) 1997. gada 24. aprīļa likums „Par darba un nodarbinātības pabalstu jauniešiem ar invaliditāti” ( Wet Wajong )”.

b) Iedaļā „APVIENOTĀ KARALISTE”:

i) svītro c) punktu;

ii) pievieno šādu e) punktu:

„e) nodarbinātības un atbalsta pabalsts ienākumu papildināšanai ( ESA ( IR )) (2007. gada likums „Par sociālo labklājību” un 2007. gada likums „Par sociālo labklājību” (Ziemeļīrija))”.

2. Regulas XI pielikumu groza šādi:

Iedaļu „NĪDERLANDE” groza šādi:

i) no punkta „1. Veselības aprūpes apdrošināšana” svītro g) apakšpunktu;

ii) minēto punktu papildina ar šādu h) apakšpunktu:

„h) saskaņā ar šīs regulas 18. panta 1. punktu šā pielikuma 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļā minētajām personām, kuras īslaicīgi uzturas Nīderlandē, ir tiesības saņemt pabalstus natūrā saskaņā ar polisi, ko Nīderlandē apdrošinātajām personām piedāvā uzturēšanās vietas iestāde, ņemot vērā Zorgverzekeringswet (Veselības aprūpes apdrošināšanas likums) 11. panta 1., 2. un 3. punktu un 19. panta 1. punktu, kā arī pabalstus natūrā, kas noteikti likumā Algemene wet bijzondere ziektekosten (Vispārējs likums par īpašiem medicīnas izdevumiem)”;

iii) minētās iedaļas 2. punktā frāzi „(Nīderlandes likums „Par vispārējo vecuma apdrošināšanu”)” aizstāj ar vārdiem „(likums „Par vispārējām vecuma pensijām”)”;

iv) minētās iedaļas 2. punkta b) apakšpunktā vārdus „šie tiesību akti” aizstāj ar „iepriekšminētie tiesību akti”;

v) minētās iedaļas 2. punkta g) apakšpunktā frāzi „(Nīderlandes tiesību akti par vispārēju likumu attiecībā uz apgādnieku zaudētājiem)” aizstāj ar vārdiem „(Vispārējs likums attiecībā uz apgādnieku zaudētājiem)”;

vi) minētās iedaļas 3. punktā frāzi „(Nīderlandes likums „Par pārdzīvojušās apgādājamās personas vispārējo apdrošināšanu”)” aizstāj ar vārdiem „(Vispārējs likums attiecībā uz apgādnieku zaudētājiem)”;

vii) minētās iedaļas 3. punkta d) apakšpunktā vārdus „šie tiesību akti” aizstāj ar „iepriekšminētie tiesību akti”;

viii) minētās iedaļas 4. punkta a) apakšpunkta i) daļas pirmajā ievilkumā frāzi „(Likums „Par darba nespēju”)” aizstāj ar vārdiem „(likums „Par invaliditātes apdrošināšanu”)”;

ix) minētās iedaļas 4. punkta a) apakšpunkta ii) daļā frāzi „(Likums par pašnodarbināto personu darba nespēju)” aizstāj ar vārdiem „(likums „Par pašnodarbinātu personu invaliditātes pabalstiem”)”.[pic]

[1] OV C , ,… lpp.

[2] OV L 373, 31.12.1991., 4. lpp.