52010PC0550

Briselē, 8.10.2010

COM(2010) 550 galīgā redakcija

2010/0282 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par piekļuves nosacījumiem publiskajam regulētajam pakalpojumam, ko piedāvā globālā satelītu radionavigācijas sistēma, kas izveidota saskaņā ar Galileo programmu

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regulā (EK) Nr. 683/2008[1] ir noteikti divu Eiropas satelītu radionavigācijas programmu ( EGNOS un GALILEO ) turpmākas īstenošanas nosacījumi. Regulas pielikuma noteikumos ir precizēti programmu īpašie mērķi. Tajos paredzēts, ka sistēma, kas tiks izveidota saskaņā ar GALILEO programmu, piedāvās piecus pakalpojumus, tostarp “publisku regulētu pakalpojumu” (turpmāk PRP), kas pieejams vienīgi attiecīgo valdību pilnvarotiem lietotājiem, diskrētiem lietojumiem, kuri prasa lielu pakalpojumu stabilitāti. Tajos ir precizēts, ka PRP izmanto spēcīgus šifrētus signālus.

PRP ir pakalpojums, kas nav pieejams plašai sabiedrībai un kas ir paredzēts tikai Padomei, Komisijai, dalībvalstīm un laika gaitā Eiropas Savienības aģentūrām, trešām valstīm un attiecīgi pilnvarotām starptautiskām organizācijām. Atšķirībā no citiem neaizsargātajiem pakalpojumiem, kurus piedāvās abas Eiropas GNSS sistēmas, šā pakalpojuma lietošana ir jāuzrauga drošuma un drošības iemeslu dēļ. Līdz ar to ir jāuzrauga lietotāji, izmantojot atļauju izsniegšanas procedūru, kriptogrāfijas atslēgas, uztvērēju apstiprināšanu u.c. Turklāt atsevišķi šā pakalpojuma lietojumi var būt jutīgi politiskā un stratēģiskā ziņā. Ņemot vērā PRP raksturīgo iezīmju kopumu, tiesību aktā ir precīzi jānosaka piekļuves nosacījumi PRP.

Turklāt vēl pirms Regulas (EK) Nr. 683/2008 pieņemšanas Transporta padome 2006. gada 12. oktobra sanāksmē pieņemtajos secinājumus pieprasīja Komisijai aktīvi turpināt izstrādāt PRP piekļuves politiku, lai varētu īpaši noteikt nosacījumus, saskaņā ar kuriem dalībvalstis organizē un vada lietotāju grupas, pamatojoties uz jau veiktajiem sagatavošanās darbiem, un lai līdz noteiktam datumam iesniegtu savus priekšlikumus Padomei apspriešanai un apstiprināšanai. Minētajos secinājumos Transporta padome atgādināja, ka dalībvalstis varēs izvēlēties, vai izmantot PRP, un ka šā pakalpojuma ekspluatācijas izmaksas segs lietotāji, balstoties uz nekomerciāliem principiem.

Ņemot vērā dažādu kontroles mehānismu īstenošanas termiņus un to, ka ir zināms pirmo pakalpojumu sniegšanas grafiks, ir ne tikai lietderīgi, bet pat steidzami noteikt tiesību aktā piekļuves nosacījumus PRP.

2. APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMS

Lai gan netika veikts oficiāls ietekmes novērtējums, tiesību akta projekts ir ļoti rūpīga sagatavošanās darba rezultāts, kurā aktīvi bija iesaistījušās dažādas PRP ieinteresētās personas, jo īpaši dalībvalstis, kas būs galvenās dalībnieces attiecība uz minēto pakalpojumu.

A. PROBLĒMAS IZKLĀSTS

Lai izvairītos no pārpratumiem, vispirms ir jānorāda uz semantisko atšķirību starp PRP dalībniekiem, kas ir dalībvalstis, Padome un Komisija, kā arī, iespējams, Eiropas Savienības aģentūras, trešās valstis un starptautiskās organizācijas, no vienas puses, un PRP lietotājiem, kas ir fiziskas vai juridiskas personas, kuras PRP dalībnieki ir attiecīgi pilnvarojuši turēt savā īpašumā vai lietot PRP uztvērējus, no otras puses.

Turklāt ieinteresētās personas attiecībā uz piekļuves nosacījumiem PRP ir šādas:

- Komisija, kas pārvalda visus ar sistēmu drošību saistītos aspektus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 683/2008 13. pantu,

- Padome, kas ir īpaši atbildīga par Vienotās rīcības 2004/552/KĀDP[2] īstenošanu,

- dalībvalstis, kuras tiek aicinātas kļūt par galvenajām PRP dalībniecēm un kurām šis lēmuma priekšlikums ir adresēts,

- Ar Regulu (EK) Nr. xxx/2010 izveidotā Eiropas GNSS aģentūra, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 683/2008 16. pantu un Komisijas formulētajiem virzieniem, nodrošina Eiropas satelītu radionavigācijas sistēmu drošības apstiprināšanu, no vienas puses, un Galileo drošības centra darbību, no otras puses. Jo īpaši minētais drošības centrs ir vienīgais Padomes partneris, lai attiecībā uz visiem PRP dalībniekiem un lietotājiem īstenotu Vienotajā rīcībā 2004/552/KĀDP sniegtos norādījumus,

- uzņēmumi, kas izstrādā vai ražo PRP uztvērējus un kuriem jāievēro apstiprināšanas standarti, kurus nosaka Eiropas GNSS aģentūras ietvaros izveidotā drošības apstiprināšanas iestāde.

Ar PRP lietošanu saistītās drošības prasības tieši ietekmē Savienības un tās dalībvalstu drošību. Šādā aspektā tās ir uzskatāmas par stratēģisku jautājumu, kā arī ietekmē Eiropas Savienības ārpolitiku. Saskaņā ar minētajām prasībām ir jāievieš lietotāju kontroles sistēma, kas ir viens no šā priekšlikuma būtiskajiem elementiem.

Minētā sistēma ietver gan tehniskus līdzekļus, piemēram, atļaujas izsniegšana ar kriptogrāfijas atslēgām, gan institucionālus līdzekļus, piemēram, drošības apstiprināšanas procedūras vai procedūras, kas krīzes situācijā izriet no Vienotās rīcības 2004/552/KĀDP. Ir jāņem vērā, ka PRP var būt daudz lietotāju, un atkarībā no prasītā lietojuma tiem var būt dažādas vajadzības vai tiem var piemērot dažādas prasības attiecībā uz uzticamību.

Kontroles sistēmu ir svarīgi izveidot vēl pirms sākotnējās ekspluatācijas posma sākuma, kas ir paredzēts 2014. gadā. Tai ir jādarbojas visā šajā laika posmā, proti, vairāku gadu desmitu garumā, un tai galvenokārt jānodrošina iespējas:

- paredzēt krīzes situāciju; līdz ar to ir jāveido pastāvīgi institucionalizēti sakari, tostarp atbilstīga lēmuma pieņemšanas procedūra starp dažādām publiskām un privātām iesaistītajām personām,

- stingri reglamentēt PRP uztvērēju ekspluatācijas nosacījumus, īpaši veicot efektīvu lietotāju pārvaldību,

- pastiprināti uzraudzīt to uzņēmumu darbību, kas ir atbildīga par PRP uztvērēju ražošanu, īpaši piemērojot ierobežojošus ražošanas noteikumus.

Lai sasniegtu šos mērķus, īpaši jāprecizē un jāformalizē Padomes, Komisijas, dalībvalstu un visu citu publisko vai privāto iesaistīto personu attiecīgie pienākumi. Vēl ir jāparedz nosacījumi, kādos PRP varētu lietot starptautiskas organizācijas vai trešās valstis, un nosacījumi attiecībā uz PRP iekārtu eksportu. Arī dažādu lietotāju grupu pārvaldība ir uzskatāma par svarīgu izveidojamās sistēmas elementu, jo īpaši lai maksimāli ierobežotu negatīvās sekas, ko var izraisīt kādas minētās grupas iespējamā saistību nepildīšana. Visbeidzot, ir svarīgi noteikt PRP uztvērēju ražotājiem piemērojamos apstiprināšanas un ražošanas standartus un nodrošināt Eiropas Savienības īstenotu kontroli. Ražotājiem jāspēj ne tikai ražot ļoti drošus uztvērējus, bet arī izstrādāt mehānismus, kas nepieļauj to pavairošanu zādzības vai nozaudēšanas gadījumā.

B. IZVĒLĒTĀ PIEEJA UN ALTERNATĪVI RISINĀJUMI

Par dažādiem jautājumiem, kas saistīti ar piekļuves nosacījumiem PRP, ir notikušas padziļinātas diskusijas Drošības padomē ( GSB ), kas izveidota saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 876/2002[3] 7. pantu un atcelta ar Regulas (EK) Nr. 683/2008 23. pantu. GSB tika izveidota, lai risinātu ar GALILEO sistēmu saistītos drošības jautājumus, un tajā bija pa vienam pārstāvim no katras Eiropas Savienības dalībvalsts un Komisijas pārstāvis. Tās sastāvā bija iekļauti arī vairāki eksperti, kuriem Eiropas Savienībā bija nepieciešamās zināšanas, lai nodrošinātu tik sarežģītu sistēmu kā GALILEO drošību un drošumu. Šo padomi aizstāja ar Komisijas ekspertu grupu.[4]

Drošības padomes ietvaros 2006. un 2007. gada notika četri “PRP semināri”, un katru no tiem apmeklēja apmēram sešdesmit eksperti no dalībvalstīm. Tajos noritēja detalizētas diskusijas par visām ar PRP lietošanu saistītajām drošības problēmām, jo īpaši tehniskiem jautājumiem un parametriem, ieviešamiem institucionālajiem mehānismiem, to ieviešanas grafiku, PRP lietošanas perimetru u.c.

Minētie semināri ļāva panākt vienprātību starp dalībniekiem par nepieciešamību steidzami izstrādāt atbilstīgu tiesisko regulējumu, vispārējiem principiem attiecībā uz piekļuves nosacījumiem PRP, drošības standartiem, kas jāievēro tehniskajā ziņā, un dažādiem to īstenošanas posmiem. Šā darba rezultāti ir apkopoti tiesību akta projektā. Tajā šie rezultāti ir formulēti juridiskā formā un pielāgoti jaunajam Eiropas satelītu radionavigācijas programmu pārvaldības plānam, kas izveidots saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 683/2008.

Priekšlikuma galvenie elementi ir aplūkoti 3. punktā turpmāk tekstā. To pamatā ir visu dalībvalstu pārliecība, ka piekļuves nosacījumos PRP jābūt ievērotiem minimuma drošības standartiem un visām dalībvalstīm kopējām atļaujas izsniegšanas procedūrām, lai garantētu paaugstinātu drošības līmeni. Jāpiebilst, ka tiesību aktā nav aplūkots jautājums par PRP lietošanas veidu, kas ir atstāts katras dalībvalsts ziņā, bet ir noteikti kopēji kritēriji, kas ļauj PRP dalībniekiem drošā veidā izvēlēties lietotājus.

Saskaņā ar izvēlēto risinājumu tehniskās funkcijas tiešā saistībā ar infrastruktūru ir centralizētas Eiropas līmenī, Eiropas GNSS aģentūrai nodrošinot drošības centra darbības, savukārt dalībnieku un lietotāju kontroles funkcijas ir decentralizētas valsts līmenī, lai varētu ņemt vērā vietējos ierobežojumus. Paredzētie juridiskie mehānismi nodrošina saskaņotību starp abiem funkciju līmeņiem un lēmumu pieņemšanas saskaņošanu, īpaši pateicoties kopējiem minimuma standartiem, kuras jāievēro visām iesaistītajām pusēm.

Ir jāuzsver, ka GSB veikto sagatavošanās darbu laikā un “PRP semināros” tika atbilstīgi ņemti vērā dažādi iespējamie risinājumi. Galu galā tika atbalstīti tikai tādi risinājumi, kas vislabāk atbilst vienlaikus gan Eiropas Savienības un dalībvalstu interesēm, gan prasībām drošības un drošuma jomā. Tādējādi tika noraidītas vairākas alternatīvas iespējas. Piemēram:

- neveikt nekādas darbības. Šis risinājums ir ne tikai pretrunā ar Padomes 2006. gada 12. oktobrī pieņemtajiem secinājumiem, bet praktiski nozīmē PRP lietošanas pārtraukšanu, kas būtu pretrunā arī ar Regulas Nr. 683/2008 pielikumā izklāstītajiem noteikumiem. Ne Komisija, kas ir atbildīga par sistēmas drošību, ne Padome, kas ir atbildīga par Vienotās rīcības 2004/552/KĀDP īstenošanu, ne vēl jo mazāk dalībvalstis nevar nopietni plānot PRP lietošanu, kamēr nav izveidota iepriekšēja sistēma, lai garantētu augstu lietojuma drošības līmeni,

- dalībvalstis neveic PRP lietotāju uzraudzību. Arī šis risinājums neatbilstu PRP nepieciešamajam augstajam drošības līmenim. Tas nav iespējams, ņemot vērā jautājuma jutīgumu, jo tas var ietekmēt dalībvalstu un Eiropas Savienības drošības politiku,

- pilnībā centralizēta pārvaldība Eiropas Savienības līmenī attiecībā uz visiem atļauju piešķiršanas, apstiprināšanas un uzraudzības standartiem un procedūrām, kas saistītas ar piekļuves nosacījumiem PRP, īpaši attiecībā uz uztvērēju ražošanu un piekļuves atslēgu izplatīšanu. Šim risinājumam būtu negatīva ietekme uz to tirgu attīstību, kuri saistīti ar PRP lietošanu, kā arī tas būtu pretrunā ar subsidiaritātes principu. Patlaban Eiropas Savienības rīcībā nav tādu tehnisko kompetenču, kas nepieciešamas, lai tā saviem spēkiem varētu nodrošināt šāda veida centralizēto pārvaldību, pat ja tā laika gaitā gūtu zināšanas par apstiprināšanu Eiropas GNSS aģentūras darbības rezultātā. Šobrīd minētās kompetences, īpaši attiecībā uz kriptogrāfijas elementiem, ir koncentrētas atsevišķās dalībvalstīs. Vēl Savienības rīcībā nav instrumentu, kas nodrošinātu PRP uztvērēju ražošanas pārvaldību un centralizētu kontroli, jo tā ir daļēji rūpnieciska darbība, kuru dalībvalstis nevar veikt attiecībā uz drošības aspektiem,

- gluži pretējs risinājums, kas ietver to pašu elementu pilnībā decentralizētu pārvaldību dalībvalstu līmenī. Arī šis risinājums tika noraidīts, jo tas neļauj bez grūtībām noteikt visām dalībvalstīm kopējus minimuma standartus un nodrošināt šādu standartu ievērošanu vienādā līmenī visās dalībvalstīs. Līdz ar to Eiropas Savienības iestāžu pienākums ir noteikt kopējus standartus un uzraudzīt to ievērošanu.

Izvēlētais risinājums pilnībā nodrošina tādas sistēmas ieviešanu, kurā ir maksimāli efektīvi apvienota centralizēta atsevišķu elementu pārvaldība Savienības līmenī gadījumos, kad šāda centralizācija ir gan iespējama, gan vēlama, un decentralizēta citu elementu pārvaldība gadījumos, kad, pat ja infrastruktūra pieder Eiropas Savienībai, dalībvalstis ir piemērotākas dalībnieces pozitīva rezultāta panākšanai.

C. IETEKME UZ DALĪBVALSTĪM UN CITĀM IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM

Lēmums, uz ko attiecas šis priekšlikums, var ietekmēt dalībvalstis, Eiropas Savienības iestādes, starptautiskās organizācijas un trešās valstis, kā arī rūpniecības uzņēmumus.

Galvenokārt attiecībā uz dalībvalstīm, kuras būtībā visvairāk skar PRP izmantošana un kuras ir visvairāk ieinteresētas šādā izmantošanā, ir jāuzsver, ka lēmums ietekmēs tikai tās dalībvalstis, kas vēlēsies izmantot PRP, un tas ne mazākajā mērā neietekmēs, tostarp finansiālā ziņā, dalībvalstis, kuras nevēlēsies šo pakalpojumu izmantot. Dalībvalstij, kas vēlēsies izmantot PRP, būs jānosaka “atbildīgā PRP iestāde”, kas pārvaldīs lietotājus, iespējams, uzņemsies PRP uztvērēju ražošanu un attiecīgā gadījumā uzraudzīs PRP uztvērēju ražošanas atbilstību kopējiem standartiem tās teritorijā. Jāpiebilst, ka “atbildīgās PRP iestādes” pienākumus var pildīt dalībvalstī jau esoša struktūra.

Lai novērtētu dalībvalstu vajadzības attiecībā uz PRP lietošanu, Komisija 2008. gadā tām nosūtīja anketu. Anketā sniegtās atbildes, kas neuzliek dalībvalstīm nekādas saistības, ir apkopotas divās tabulās tālāk tekstā (nenorādītās dalībvalstis uz jautājumiem neatbildēja).

[pic]

[pic]

Ir jāuzsver, ka lai gan dažādie iespējamie PRP lietojumi tiek atstāti dalībvalstu ziņā, minēto dalībvalstu pieprasījumi šajā jomā tiks apmierināti tikai tad, ja tie atbildīs noteiktajiem minimuma drošības standartiem. Tādējādi attiecībā uz tiem dalībvalstu pieprasījumiem, kas neatbilst vai nepietiekami atbilst šiem standartiem, PRP nevarēs nodrošināt, taču šādiem pieprasījumiem varēs izmantot atklātu pakalpojumu, kas piedāvā līdzvērtīgu veiktspēju precizitātes ziņā.

Attiecībā uz Eiropas Savienības iestādēm tiesību aktā noteikti tādi paši lietošanas ierobežojumi kā dalībvalstīm. Ja vispārējos principos, par kuriem ar dalībvalstīm tika panākta vienošanās diskusijās pirms priekšlikuma izstrādes, pilnībā atļauti PRP “Eiropas Savienības” lietojumi, tad tie nozīmē arī visiem dalībniekiem identiskus piekļuves nosacījumus. Tāpēc attiecīgajām Eiropas Savienības iestādēm, proti, Padomei, Komisijai un vajadzības gadījumā Savienības aģentūrām, būs jāpieņem lēmums par to, vai un kādiem lietojumiem tās vēlas izmantot PRP. Turklāt Padome un Eiropas GNSS aģentūra tiek aicināta īpaši iesaistīties saskaņā ar Vienoto rīcību 2004/552/KĀDP.

Attiecībā uz starptautiskām organizācijām un trešām valstīm PRP lietošanas ierobežojumi izriet no starptautiskiem nolīgumiem, kas tām sākotnēji jānoslēdz ar Eiropas Savienību, ja tās vēlas piekļūt minētajam pakalpojumam. Turklāt tie būs vismaz tikpat ierobežojoši kā dalībvalstīm noteiktie ierobežojumi.

Visbeidzot, attiecībā uz rūpniecības uzņēmumiem vispirms ir jānorāda, ka ar ierobežojošo standartu ievērošanu saistītie ierobežojumi attiecas tikai uz tiem uzņēmumiem, kas brīvprātīgi nolēmušas piedalīties konkursā par PRP uztvērēju izstrādi vai ražošanu. Turklāt, tā kā PRP ir jauns pakalpojums, kam iepriekš nav bijis šādu līdzvērtīgu pakalpojumu, tā ieviešanas ekonomiskā ietekme var būt tikai un vienīgi pozitīva, neraugoties uz ierobežojumiem, kas saistīti ar drošību.

Vairākkārt notika apspriedes ar uzņēmumiem par PRP lietošanas nosacījumiem, jo īpaši veicot PACIFIC pētījumu Izpētes un tehnoloģiju attīstības sestās pamatprogrammas ietvaros. No tā izriet, ka uzņēmumi:

- atzīst īpašās vajadzības attiecībā uz PRP drošību,

- ir labvēlīgi noskaņoti pret plašu PRP lietojumu ar drošību saistītās jomās, īpaši aizsardzībā un policijas darbības jomā,

- aizsardzības jomā uzsver nepieciešamību nodrošināt savietojamību ar GPS militāro signālu,

- attiecībā uz policijas darbībām uzsver, ka ir lietderīgi kombinēt PRP uztvērēju lietošanu ar citām drošām telekomunikācijas metodēm,

- uzskata par nepieciešamu nodrošināt iespēju eksportēt PRP uztvērējus uz tām trešām valstīm, kurām tiks atļauts kļūt par PRP dalībniekiem.

Tiesību akta priekšlikumā nav ietverti elementi, kas būtu pretrunā ar uzņēmumu vēlmēm, pat ja tajā ir paredzēts stingrs regulējums, augsta drošības līmeņa garantija un PRP uztvērēju ražošanas un ekspluatācijas nosacījumi ieinteresētajām personām privātajā sektorā.

D. PILNĪGA VIENPRĀTĪBA

Iepriekš tekstā jau bija norādīts, ka tiesību akta projekts ir ļoti rūpīga sagatavošanās darba rezultāts, kurā 2006. un 2007. gadā aktīvi bija iesaistījušās dažādas PRP ieinteresētās personas, jo īpaši dalībvalstis, kas būs galvenie minētā pakalpojuma dalībnieces.

Kopš 2007. gada ir notikušas daudzas diskusijas dažādās par programmu un sistēmu drošību atbildīgās struktūrās, un tās ir apliecinājušas vienprātību, kas panākta par dažādiem projektā izvēlētajiem risinājumiem. Minētās struktūras, kuras veido dalībvalstu pārstāvji, galvenokārt ir Eiropas GNSS sistēmu drošības ekspertu grupa un darba apakšgrupa, kuru minētā ekspertu grupa izveidojusi īpaši darbam ar PRP.

Ir jāatgādina, ka, ņemot vērā ar PRP lietošanu saistīto jautājumu jutīgo raksturu, tie attiecas ne tikai uz sistēmu drošību, bet arī uz pašu dalībvalstu drošību. Tāpēc, raugoties no politiskā un praktiskā viedokļa, nav pieļaujams, ka par izvēlētajiem risinājumiem nav panākta vienprātība dalībvalstu vidū. Vienotās rīcības 2004/552/KĀDP izmantošana, kuras pamatā ir vienprātības noteikums, turklāt ir īpaši paredzēta projekta 11. pantā attiecībā uz visiem gadījumiem, kuros var tikt mazināta Eiropas Savienības un tās dalībvalstu drošība.

3. PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Komisijas priekšlikuma tiesiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 172. pants (bijušais Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 156. pants). Turklāt tas ir izstrādāts kā Eiropas Parlamenta un Padomes lēmuma priekšlikums, jo tiesību akts ir paredzēts vienīgi dalībvalstīm.

Tajā ir ietverti šādi galvenie pasākumi:

- vispārējie principi attiecībā uz piekļuves nosacījumiem PRP, jo īpaši tas, ka PRP ir pieejams Padomei, Komisijai un dalībvalstīm neierobežotā un nepārtrauktā veidā jebkurā pasaules vietā un Eiropas Savienības aģentūru, trešo valstu un starptautisko organizāciju pienākums ir noslēgt nolīgumu par piekļuvi PRP,

- pienākums PRP dalībniekiem izraudzīties “atbildīgo PRP iestādi”, kura pārvaldīs un kontrolēs PRP uztvērēju ražošanu, turēšanu īpašumā un lietošanu, kā arī noteiks kopējos minimuma standartus, kuriem atbildīgajām PRP iestādēm ir jāatbilst,

- PRP uztvērēju ražošanas un drošības nosacījumu sistēmas izveide,

- eksporta kontroles noteikumi, kontroles staciju sadalījums pasaulē un vienoto rīcību piemērošana “otrā pīlāra” ietvaros.

Visbeidzot, pat ja tiesību aktam var būt ietekme uz ārpolitiku un kopējo drošību, tas ir jāpieņem saskaņā ar Līgumā par Eiropas Savienības darbību paredzētajām procedūrām, piemērojot Eiropas Kopienu Tiesas judikatūru, kas izriet no 2008. gada 20. maija sprieduma lietā C-91/05 (Eiropas Kopienu Komisija pret Eiropas Savienības Padomi), kuru dēvē arī par “Kājnieku ieročiem”.

4. IETEKME UZ BUDŽETU

Komisijas priekšlikumam nav tiešas ietekmes uz Eiropas Savienības budžetu; turklāt tas neiesaista Savienību jaunā politikā, un dažādās tajā pieminētās Savienības kontroles struktūras jau ir izveidotas saskaņā ar citiem tiesību aktiem.

5. PAPILDU INFORMĀCIJA

PRP ir pakalpojums, kura atsevišķi lietojumi var būt ļoti jutīgi politiskajā un stratēģiskajā ziņā. Tomēr Komisijas priekšlikumā nav paredzēts reglamentēt pašu PRP iespējamo lietojumu, bet tikai piekļuves nosacījumus šim pakalpojumam. Tāpēc priekšlikumam ir drīzāk tehnisks, nevis politisks raksturs.

2010/0282 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par piekļuves nosacījumiem publiskajam regulētajam pakalpojumam, ko piedāvā globālā satelītu radionavigācijas sistēma, kas izveidota saskaņā ar Galileo programmu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 172. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc tiesību akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[5],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[6],

rīkojoties saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

1. Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regulas (EK) Nr. 683/2008 par Eiropas satelītu radionavigācijas programmu ( EGNOS un Galileo ) turpmāku īstenošanu[7] pielikumā ir paredzēts, ka Galileo programmas īpašie mērķi ir nodrošināt, lai sistēmas raidītos signālus varētu izmantot publiska regulēta pakalpojuma (turpmāk PRP) piedāvāšanai, kas pieejams vienīgi attiecīgo valdību pilnvarotiem lietotājiem, diskrētiem lietojumiem, kas prasa lielu pakalpojumu stabilitāti.

2. Transporta padome 2006. gada 12. oktobra sanāksmē pieņemtajos secinājumus aicina Komisiju aktīvi turpināt izstrādāt PRP piekļuves politiku, lai varētu īpaši noteikt nosacījumus, saskaņā ar kuriem dalībvalstis organizēs un vadīs lietotāju grupas, pamatojoties uz jau veiktajiem sagatavošanās darbiem, un lai līdz noteiktam datumam varētu iesniegt savus priekšlikumus Padomei apspriešanai un apstiprināšanai. Minētajos secinājumos Transporta padome atgādina, ka dalībvalstis varēs izvēlēties, vai izmantot PRP, un šā pakalpojuma ekspluatācijas izmaksas segs lietotāji, balstoties uz nekomerciāliem principiem.

3. Padome ir vairākkārt norādījusi, ka sistēma, kas izveidota saskaņā ar Galileo programmu, ir civila sistēma, kas atrodas civilā kontrolē, t.i., tās īstenošana notiek saskaņā ar civilajiem standartiem, balstoties uz civilām prasībām un Savienības iestāžu kontrolē.

4. Dažādo Eiropas satelītu radionavigācijas sistēmu piedāvāto pakalpojumu vidū PRP ir vienlaikus visaizsargātākais un jutīgākais pakalpojums. Tam dalībniekiem ir jānodrošina pakalpojuma nepārtrauktība pat viskritiskākajās krīzes situācijās. Sekas, ko izraisa drošības noteikumu pārkāpšana minētā pakalpojuma lietošanas laikā, skar ne tikai konkrēto lietotāju, bet var ietekmēt arī citus lietotājus. Tāpēc, lietojot un pārvaldot PRP, dalībvalstīm ir jāuzņemas kopēja atbildība par Eiropas Savienības un pašu dalībvalstu drošību. Šajā kontekstā piekļuve PRP ir pieļaujama tikai noteiktām lietotāju grupām, kas tiek pastāvīgi uzraudzītas.

5. Tāpēc ir jānosaka piekļuves nosacījumi PRP un tā pārvaldības noteikumi, īpaši precizējot vispārējos principus attiecībā uz minēto piekļuvi, dažādo pārvaldības un kontroles struktūru funkcijas, ar uztvērēju ražošanu un drošību saistītos nosacījumus un eksporta kontroles sistēmu.

6. Attiecībā uz vispārējiem piekļuves PRP principiem jau minētā pakalpojuma mērķis, kā arī tā raksturīgās iezīmes liecina, ka to drīkst izmantot tikai Padome, Komisija, dalībvalstis, Savienības aģentūras un attiecīgi pilnvarotas starptautiskas organizācijas un ka Padomei, Komisijai un dalībvalstij tiek nodrošinātas diskrētas, neierobežotas un nepārtrauktas piekļuves iespējas jebkurā pasaules vietā. Turklāt katrai dalībvalstij ir jābūt spējīgai neatkarīgi izlemt, kuri būs pilnvarotie PRP lietotāji un attiecīgie lietojuma veidi, tostarp ar drošību saistīti lietojumi, saskaņā ar minimuma drošības standartiem.

7. Turklāt, lai veicinātu tādu Eiropas tehnoloģiju lietošanu pasaules mērogā, kuras paredzētas aizsargātiem valdības lietojumiem satelītu radionavigācijas jomā, ir jāparedz nosacījumi, saskaņā ar kuriem noteiktas dalībvalstis un starptautiskās organizācijas var izmantot PRP, galveno uzmanību visos gadījumos pievēršot drošības prasību ievērošanai.

8. Kopumā Eiropas Savienībai un dalībvalstīm ir jādara viss iespējamais, lai garantētu gan ar Galileo programmu izveidotās sistēmas, gan PRP tehnoloģiju un iekārtu drošumu un drošību, lai nepieļautu, ka PRP raidīto signālu izmanto nepilnvarotas fiziskās vai juridiskās personas, un kavētu ļaunprātīgu PRP izmantošanu pret tām.

9. Šajā saistībā dalībvalstīm ir jānosaka piemērojamo sankciju sistēma gadījumā, ja netiek ievēroti saskaņā ar šo lēmumu noteiktie pienākumi, un tām ir jāuzrauga minēto sankciju piemērošana. Sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām.

10. Attiecībā uz pārvaldības un kontroles struktūrām vislabākais risinājums, lai nodrošinātu efektīvu PRP lietošanas pārvaldību, ir panākt, ka katrs dalībnieks izraugās “atbildīgo PRP iestādi” tā lietotāju pārvaldībai un kontrolei, tādējādi atvieglojot attiecības starp dažādām par drošību atbildīgajām personām un garantējot pastāvīgu lietotāju, īpaši valsts lietotāju, kopējo minimuma standartu ievērošanas kontroli. Jāņem vērā, ka atbildīgajai PRP iestādei nav noteikti jābūt saistītai ar konkrētu dalībvalsti un vairāki dažādi dalībnieki var izraudzīties kopīgu atbildīgo PRP iestādi.

11. Turklāt vienam no Regulas (EK) Nr. 683/2008 16. panta a) apakšpunkta ii) apakšpunktā minētā drošības centra uzdevumiem jābūt nodrošināt tehnisko saskarni starp dažādām par PRP drošību atbildīgajām personām.

12. Arī Padome tiek aicināta iesaistīties PRP pārvaldībā, piemērojot Padomes 2004. gada 12. jūlija Vienoto rīcību 2004/552/KĀDP par Eiropas Pavadoņu radionavigācijas sistēmas darbības aspektiem, kas ietekmē Eiropas Savienības drošību [8], no vienas puses, un apstiprinot starptautiskus nolīgumus, kas pilnvaro trešo valsti vai starptautisku organizāciju izmantot PRP, no otras puses.

13. Attiecībā uz uztvērēju ražošanu un drošību saskaņā ar drošības prasībām šo uzdevumu var uzticēt tikai dalībvalstij, kas izmanto PRP, vai uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, kas izmanto PRP. Turklāt struktūrai, kas ražo uztvērējus, iepriekš ir jāsaņem attiecīgs pilnvarojums Eiropas GNSS aģentūrā, kas izveidota saskaņā ar Regulu (EK) Nr. xxx/2010[9], un jāievēro šīs aģentūras ietvaros izveidotās apstiprināšanas iestādes izstrādātie noteikumi. Atbildīgo PRP iestāžu pienākums ir pastāvīgi kontrolēt gan apstiprināšanas standartu ievērošanu, kurus izdevusi minētā apstiprināšanas iestāde, gan īpašas tehniskās prasības, kas izriet no kopējiem minimuma standartiem.

14. Attiecībā uz eksporta kontroli ir jāierobežo ar PRP lietošanu saistīto iekārtu vai tehnoloģiju eksports no Eiropas Savienības, eksportējot to tikai uz trešām valstīm, kuras ir attiecīgi pilnvarotas piekļuvei PRP saskaņā ar starptautisku nolīgumu, kas noslēgts ar Eiropas Savienību.

15. Komisijai ir jāpiešķir pilnvaras pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, lai paredzētu noteikumus ar PRP saistītas klasificētas informācijas aizsardzībai.

16. Ņemot vērā to, ka dalībvalstīs nevar pietiekami labi sasniegt šā lēmuma mērķi, proti, noteikt nosacījumus, saskaņā ar kuriem dalībvalstīm, Padomei, Komisijai, Savienības aģentūrām un starptautiskajām organizācijām tiek nodrošināta piekļuve PRP, un to, ka paredzētās rīcības mēroga dēļ šo mērķi var sekmīgāk sasniegt Eiropas Savienības līmenī, ES var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Turklāt saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā ir paredzēti vienīgi tie pasākumi, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Priekšmets

Šajā lēmumā ir noteikti nosacījumi, saskaņā ar kuriem dalībvalstis, Padome, Komisija, Savienības aģentūras un starptautiskās organizācijas var piekļūt publiskam regulētam pakalpojumam (turpmāk PRP), ko piedāvā globālā satelītu radionavigācijas sistēma ( GNSS ), kas izveidota saskaņā ar Galileo programmu.

2. pants

Vispārējie principi attiecībā uz piekļuvi PRP

17. PRP dalībnieki ir Padome, Komisija un dalībvalstis, kā arī attiecīgi pilnvarotas Savienības aģentūras, trešās valstis un starptautiskas organizācijas.

18. Padomei, Komisijai un dalībvalstīm ir neierobežota un nepārtraukta piekļuve PRP jebkurā pasaules vietā.

19. Padome, Komisija un katra dalībvalsts pieņem lēmumu par to, vai tā izmanto PRP.

20. PRP lietotāji ir fiziskas vai juridiskas personas, kuras PRP dalībnieki ir attiecīgi pilnvarojuši PRP uztvērēja turēšanai īpašumā vai lietošanai.

21. Padome un Komisija pieņem lēmumu par to savu pārstāvju kategorijām, kuriem ir tiesības turēt īpašumā vai lietot PRP uztvērēju, saskaņā ar 6. panta 6. punktā minētajiem minimuma tehniskajiem standartiem. Dalībvalsts, kas lieto PRP, var neatkarīgi pieņemt lēmumu par fizisko personu, kas uzturas tās teritorijā, un juridisko personu, kas veic uzņēmējdarbību tās teritorijā, kategorijām, kurām ir tiesības turēt savā īpašumā vai lietot PRP uztvērēju, kā arī par tā lietojumiem saskaņā ar 6. panta 6. punktā minētajiem minimuma tehniskajiem standartiem. Šādi lietojumi var ietvert ar drošību saistītus lietojumus.

22. Savienības aģentūra drīkst izmantot PRP tikai saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti administratīvā nolīgumā, kas noslēgts starp Komisiju un minēto aģentūru.

23. Treša valsts vai starptautiska organizācija drīkst izmantot PRP tikai tādā gadījumā, ja ievēroti abi tālāk minētie priekšnoteikumi:

24. ir noslēgts drošības nolīgums starp Savienību, no vienas puses, un minēto trešo valsti vai starptautisko organizāciju, no otras puses, un

25. ir noslēgts nolīgums starp Savienību, no vienas puses, un minēto trešo valsti vai starptautisko organizāciju, no otras puses, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. pantā paredzēto procedūru, un tajā ir noteikti PRP lietošanas nosacījumi un noteikumi, kas minētajai trešajai valstij vai starptautiskajai organizācijai ir jāievēro.

3. pants

Ar sistēmas darbību saistīta piekļuves atļauja

Neskarot 2. pantu un lai nodrošinātu labu sistēmas darbību, šādas personas drīkst piekļūt PRP tehnoloģijai un drīkst turēt īpašumā vai lietot PRP uztvērējus, ievērojot īpašus Komisijas noteiktus drošības noteikumus un stingri ievērojot Komisijas sniegtos norādījumus:

- Komisija, ja tā darbojas kā Galileo programmas pārvaldītāja,

- saskaņā ar Galileo programmu izveidotās sistēmas lietotāji stingrā saskaņā ar specifikācijām, kuras tiem jāievēro,

- Eiropas GNSS aģentūra, lai pildītu tai uzticētos uzdevumus,

- Eiropas Kosmosa aģentūra, tikai pētniecības, attīstības un infrastruktūras paplašināšanas vajadzībām.

4. pants

Klasificētas informācijas aizsardzība

26. Dalībvalstis garantē ar PRP saistītas klasificētas informācijas aizsardzību.

27. Saskaņā ar 12., 13. un 14. pantu Komisija, izmantojot deleģētos aktus, nosaka noteikumus ar PRP saistītas klasificētas informācijas aizsardzībai, jo īpaši attiecībā uz nepieciešamību juridiskai vai fiziskai personai piekļūt klasificētai informācijai, lai pildītu tās funkcijas vai uzdevumu. Katra dalībvalsts paziņo Komisijai par īpašiem noteikumiem, ko tā pieņem šā punkta īstenošanai.

28. Ja rodas aizdomas, ka ar PRP saistīti dati ir izpausti trešām personām, kurām nav piešķirta atļauja to saņemšanai, Komisija veic izmeklēšanu, informē Padomi un Parlamentu par izmeklēšanas rezultātiem un veic attiecīgus pasākumus, lai novērstu informācijas neatbilstošas izpaušanas sekas.

5. pants

Sankcijas

Dalībvalstis nosaka sankcijas, kuras piemēro, ja tiek pārkāpti valsts noteikumi, kuri pieņemti saskaņā ar šo lēmumu. Minētās sankcijas ir efektīvas, samērīgas un preventīvas.

6. pants

Atbildīgā PRP iestāde

29. Katrs PRP dalībnieks, kas izmanto PRP, izrauga struktūru, kas pazīstama kā atbildīgā PRP iestāde. Vairāki PRP dalībnieki var izraudzīt kopēju atbildīgo PRP iestādi.

30. Dalībvalsts izraudzītās atbildīgās PRP iestādes uzdevums ir pārvaldīt un kontrolēt to, kā fiziskas personas, kas uzturas minētās valsts teritorijā, un juridiskas personas, kas veic uzņēmējdarbību šīs valsts teritorijā, ražo, tur īpašumā un lieto PRP uztvērējus.

31. Padomes, Komisijas, Savienības aģentūras vai starptautiskas organizācijas izraudzītas atbildīgās PRP iestādes uzdevums ir pārvaldīt un kontrolēt to, kā minēto iestāžu, aģentūru un organizāciju attiecīgās personas tur īpašumā un lieto PRP uztvērējus.

32. Tā kā Eiropas GNSS aģentūra nodrošina Regulas (EK) Nr. 683/2008 16. panta a) apakšpunkta ii) apakšpunktā minētā drošības centra darbību (turpmāk drošības centrs), PRP dalībnieks var izraudzīt Eiropas GNSS aģentūru par atbildīgo PRP iestādi.

33. PRP uztvērēju turētāju un lietotāju piederību noteiktai kategorijai nosaka attiecīgā atbildīgā PRP iestāde. Atbildīgā PRP iestāde nosaka katras lietotāju kategorijas piekļuves tiesības PRP.

34. Atbildīgās PRP iestādes ievēro PRP uztvērēju turētāju, lietotāju un ražotāju pārvaldības un kontroles kopējos minimuma standartus. Minētie kopējie minimuma standarti ir apkopoti pielikumā. Saskaņā ar 12., 13. un 14. pantu Komisija, izmantojot deleģēto aktus, var izdarīt grozījumus visā šajā pielikumā vai tā daļā, lai ņemtu vērā programmas attīstības tendences, jo īpaši tehnoloģiju jomā, un izmaiņas attiecībā uz vajadzībām drošības jomā.

35. Komisija ar dalībvalstu un Eiropas GNSS aģentūras palīdzību nodrošina, ka atbildīgās PRP iestādes ievēro kopējos minimuma standartus, jo īpaši veicot revīzijas vai pārbaudes.

36. Ja atbildīgā PRP iestāde neievēro kopējos minimuma standartus, Komisija var pieprasīt, lai minētā iestāde izmantotu Eiropas GNSS aģentūras tehniskos līdzekļus.

7. pants

Drošības centra loma

Drošības centrs nodrošina tehnisko saskarni starp atbildīgajām PRP iestādēm, Padomi, kas rīkojas saskaņā ar Vienoto rīcību 2004/552/KĀDP, un kontroles centriem. Tas informē Komisiju par jebkuru notikumu, kas var ietekmēt labu PRP darbību.

8. pants

Uztvērēju un drošības moduļu ražošana un drošība

37. Katra dalībvalsts, kas izmanto PRP, var vai nu pati nodrošināt PRP uztvērēju un ar tiem saistīto drošības moduļu ražošanu, vai uzticēt to uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, kura izmanto PRP. Padome vai Komisija var uzticēt PRP uztvērēju un ar tiem saistīto drošības moduļu ražošanu dalībvalstij, kas izmanto PRP, vai uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, kura izmanto PRP.

38. Pirmajā punktā minētās struktūras, kuras atbildīgas par PRP uztvērēju un ar tiem saistīto drošības moduļu ražošanu, šīs iekārtas drīkst ražot tikai pēc attiecīgas šim nolūkam paredzētas atļaujas saņemšanas no Eiropas satelītu radionavigācijas sistēmu drošības apstiprināšanas iestādes, kas izveidota Eiropas GNSS iestādes ietvaros. Iekārtu ražošanas atļaujām ir noteikts termiņš, un tās var atjaunot.

39. Pirmajā punktā minētās struktūras, kuras atbildīgas par PRP uztvērēju un ar tiem saistīto drošības moduļu ražošanu, ievēro gan Eiropas GNSS iestādes ietvaros izveidotās Eiropas satelītu radionavigācijas sistēmu drošības apstiprināšanas iestādes noteikumus, kas īpaši ietver drošības moduļu divkāršās novērtēšanas principu, gan 6. panta 6. punktā minētos kopējos minimuma standartus, ciktāl tās attiecas uz minēto struktūru darbību.

40. Atbildīgās PRP iestādes savas kompetences ietvaros nodrošina 3. punktā minēto noteikumu un standartu ievērošanu.

41. Eiropas satelītu radionavigācijas sistēmu drošības apstiprināšanas iestāde var jebkurā brīdī atsaukt 1. punktā minētās struktūras atļauju, kas tai piešķirta PRP un ar to saistīto drošības moduļu ražošanai, ja rodas aizdomas, ka tā neievēro 3. punktā paredzētos pasākumus.

9. pants

Eksporta kontrole

Ar PRP lietošanu saistīto iekārtu vai tehnoloģiju eksports ārpus Eiropas Savienības neatkarīgi no tā, vai minētās iekārtas vai tehnoloģijas ir vai nav minētas sarakstā, kas iekļauts I pielikumā Padomes 2009. gada 5. maija Regulā (EK) Nr. 428/2009, ar ko izveido Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības un tranzīta kontrolei[10], ir atļauts tikai saskaņā ar 2. panta 7. punktā minētajiem nolīgumiem vai saskaņā ar 10. pantā minētajiem atsauces staciju izvietošanas un darbības noteikumiem.

10. pants

Atsauces stacijas, kurās atrodas PRP iekārtas

Trešā valsts, kuras teritorijā ir uzstādīta atsauces stacija, kurā atrodas PRP iekārtas, un kura ietilpst saskaņā ar Galileo programmu izveidotajā sistēmā, nav uzskatāma par PRP dalībnieci tikai šā iemesla dēļ. Komisija kopā ar šo trešo valsti nosaka izvietošanas un darbības nosacījumus attiecībā uz atsauces staciju, kurā atrodas PRP iekārtas.

11. pants

Vienotās rīcības 2004/552/KĀDP piemērošana

Visos gadījumos, kad šā lēmuma piemērošana var apdraudēt Savienības vai tās dalībvalstu drošību, piemēro Vienotajā rīcībā 2004/552/KĀDP paredzētās procedūras.

12. pants

Deleģēšanas izmantošana

42. Komisija ir pilnvarota pieņemt 4., 6. un 8. pantā paredzētos deleģētos aktus uz nenoteiktu laiku.

43. Līdzko Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus gan Eiropas Parlamentam, gan Padomei.

44. Komisijai piešķirtajām pilnvarām pieņemt deleģētus aktus piemēro 13. un 14. pantu.

13. pants

Deleģēšanas atsaukšana

1. Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā brīdī atsaukt 12. pantā paredzēto pilnvaru deleģēšanu.

2. Iestāde, kas ir uzsākusi iekšējo procedūru, lai pieņemtu lēmumu par to, vai tā vēlas atsaukt pilnvaru deleģēšanu, pietiekamā laika posmā pirms galīgā lēmuma pieņemšanas par to cenšas informēt otru iestādi un Komisiju, norādot deleģētās pilnvaras, kuras varētu tikt atsauktas, kā arī minētās atsaukšanas iespējamo pamatojumu.

3. Lēmums par atsaukšanu izbeidz to pilnvaru deleģēšanu, kuras precizētas minētajā lēmumā. Tas stājas spēkā nekavējoties vai vēlākā datumā, kas norādīts minētajā lēmumā. Lēmums neietekmē jau pastāvošu deleģētu aktu spēkā esamību. To publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

14. pants

Iebildumi pret deleģētiem aktiem

1. Eiropas Parlaments un Padome var izvirzīt iebildumus pret deleģēto aktu divu mēnešu laikā pēc tā paziņošanas datuma. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo termiņu var pagarināt par vienu mēnesi.

2. Ja pēc minētā termiņa beigām ne Eiropas Parlaments, nedz Padome nav izvirzījusi iebildumus pret deleģēto aktu, to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un tas stājas spēkā šajā aktā noteiktā datumā. Deleģēto aktu var publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un tas var stāties spēkā pirms minētā termiņa beigām, ja gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par nodomu neizvirzīt iebildumus.

3. Ja Eiropas Parlaments vai Padome izvirza iebildumus pret deleģēto aktu, tas nestājas spēkā. Iestāde, kas izvirza iebildumus, sniedz to pamatojumu.

15. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

16. pants

Adresāti

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, [..]

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

Pielikums

Kopējie minimuma standarti, kas jāievēro atbildīgajām PRP iestādēm attiecībā uz PRP uztvērēju turētāju, lietotāju un ražotāju pārvaldību un kontroli

45. Katrai atbildīgajai PRP iestādei ir darbības struktūra — platformas kontaktpunkts (PK), kas ir pastāvīgi saistīts ar drošības centru.

46. Katra atbildīgā PRP iestāde savas kompetences jomā veic šādus uzdevumus:

47. pārvalda PRP lietotājus, īpaši aptverot visus tehniskos un darbības aspektus, īpaši PRP uztvērēju drošības moduļu savietojamību,

48. pārvalda kriptogrāfijas atslēgas, īpaši to pasūtīšanu un piegādi,

49. uzrauga un pārvalda elektromagnētiskos traucējumus, kas ietekmē PRP sniegšanu,

50. pārvalda visus notikumus, kas ietekmē PRP drošību,

51. nodrošina balss un šifrētu datu apmaiņu, īpaši ar lietotājiem un drošības centru,

52. pārvalda saskarnes ar PRP lietotājiem.

53. Katra atbildīgā PRP iestāde izstrādā detalizētas ekspluatācijas prasības, kas nodrošina efektīvu šā lēmuma piemērošanu, īpaši attiecībā uz dažādām lietotāju kategorijām.

54. Katras atbildīgās PRP iestādes rīcībā ir līdzekļi, kas ļauj konstatēt, atrast, mazināt vai neitralizēt jebkādus elektromagnētiskus traucējumus, īpaši trokšņus vai pasīvus traucējumus, kas tiks uzskatīti par draudiem sistēmai vai tās pakalpojumiem.

55. Katra atbildīgā PRP iestāde pastāvīgi informē drošības centru par lietotāju kategorijām atbilstoši tās kompetencei, kā arī par drošības moduļiem, kas saistīti ar katru kategoriju.

56. Uzzinot par netīšu negadījumu, kas ietekmē PRP drošību, piemēram, uztvērēja zādzību vai nozaudēšanu, katra atbildīgā PRP iestāde veic pasākumus, kas ļauj noteikt un novērst šādu negadījumu, un ziņo par to drošības centram.

57. Atbildīgās PRP iestādes novērtē riskus, kas saistīti ar uzdevumu izpildi, un veic attiecīgus koriģējošus un preventīvus pasākumus.

58. Attiecībā uz PRP uztvērēju vai drošības moduļu ražošanu atbildīgās PRP iestādes atsaucas uz tehniskajiem nosacījumiem un procedūrām, kas detalizēti ir izklāstīti šādos dokumentos:

59. PRP uztvērēja drošības prasības ( SSRS-PRS );

60. PRP uztvērēju savstarpēja savienojuma drošības prasības ( SSIRS-PRS );

61. PRP uztvērēju darbības koncepcija ( Conops-PRS );

62. operatīvās procedūras aizsargātu PRP uztvērēju ekspluatācijai ( Secops-PRS );

63. PRP drošības moduļa aizsardzības profils ( PP-PRS-SM ).

64. Atbildīgā PRP iestāde drīkst veikt izmaiņas programmatūrā vai drošības moduļa elektroniskajās ķēdēs tikai pēc tam, kad tā ir saņēmusi iepriekšēju drošības centra piekrišanu.

[1] OV L 196, 24.7.2008., 1. lpp. Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regula (EK) Nr. 683/2008 par Eiropas satelītu radionavigācijas programmu ( EGNOS un Galileo ) turpmāku īstenošanu.

[2] OV L 246, 20.7.2004., 30. lpp. Padomes 2004. gada 12. jūlija Vienotā rīcība 2004/552/KĀDP par Eiropas pavadoņu radionavigācijas sistēmas darbības aspektiem, kas ietekmē Eiropas Savienības drošību.

[3] OV L 138, 21.5.2002., 1. lpp. Padomes 2002. gada 21. maija Regula (EK) Nr. 876/2002, ar ko izveido kopuzņēmumu „ Galileo ”.

[4] OV L 101, 21.4.2009., 22. lpp. Komisijas 2009. gada 20. aprīļa Lēmums par Eiropas GNSS sistēmu drošības ekspertu grupas izveidi.

[5] OV C, [..], […] lpp.

[6] OV C, [..], […] lpp.

[7] OV L 196, 24.7.2008., 1. lpp.

[8] OV L 246, 20.7.2004., 30. lpp.

[9] OV L xxx, aa.bb.2010., tt. lpp.

[10] OV L 134, 29.05.2009., 1. lpp.