52010DC0712

[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 2.12.2010

COM(2010) 712 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Elektronisko rēķinu Eiropai sniegtie ieguvumi

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Elektronisko rēķinu Eiropai sniegtie ieguvumi

IEVADS

Stratēģijā Eiropa 2020 [1] ir izklāstīts ļoti konkurētspējīgas Eiropas sociālās tirgus ekonomikas redzējums 21. gadsimtam un uzsvērts, ka ir svarīgi pilnībā izmantot ekonomiskos un sociālos ieguvumus, ko dod digitālā sabiedrība. Tādējādi elektroniskie rēķini (e-rēķini) ir daļa no Eiropas Komisijas iniciatīvas Digitālā programma Eiropai [2], kas dod iespēju panākt vienotu digitālo tirgu un aicina novērst regulējošos un tehniskos šķēršļus, kas kavē masveida e- rēķinu izmantošanu.

Pašreiz Eiropā spēkā esošie noteikumi, kuri reglamentē e-rēķinus, joprojām ir sadrumstaloti pa atsevišķām valstīm, un lielākā daļa e-rēķinu potenciāla joprojām netiek izmantota, tādējādi kaitējot gan patērētājiem, gan uzņēmumiem. Turklāt, ka e-rēķinu izmantošana joprojām ir pārāk sarežģīta un dārga, jo īpaši tas attiecas uz MVU. Kaut arī 42 % lielo uzņēmumu apgalvo, ka viņi saņem vai nosūta e-rēķinus, MVU vidū e-rēķinu izplatības līmenis ir daudz zemāks (22 %)[3]. Tā rezultātā Eiropā vidējā e-rēķinu izplatība tirgū vēl joprojām ir samērā zema un šobrīd sasniedz aptuveni 5 % no visiem rēķiniem, kuri tiek ik gadu sastādīti[4], veicot darījumus starp uzņēmumiem.

Tā ir nozīmīga iespēja veikt uzlabojumus. E- rēķinu masveida izmantošana ES dotu nozīmīgus ekonomiskos ieguvumus un tiek lēsts, ka pāreja no papīra rēķiniem (rēķiniem papīra formātā) uz e- rēķiniem sešu gadu periodā radītu ietaupījumu aptuveni 240 miljardu euro apmērā[5]. Turklāt, ņemot vērā ciešo saikni, kāda pastāv starp rēķinu sagatavošanas un maksājumu procesiem, vienotās euro maksājumu telpas ( SEPA ) izveide dotu iespēju radīt savstarpēji izmantojamas Eiropas e- rēķinu sistēmas.

Komisija vēlas, lai līdz 2020. gadam e- rēķini kļūtu vadošā rēķinu sastādīšanas metode Eiropā. Komisija ir apņēmusies cieši sadarboties ar dalībvalstīm un visām citām ieinteresētajām personām, kurām būs jāpilda savs uzdevums šā mērķa sasniegšanā un jārada atbilstoša vide e- rēķinu plašai izmantošanai.

Tādējādi šis paziņojums vērš uzmanību uz šādām prioritātēm:

- nodrošināt e- rēķiniem juridisko noteiktību un skaidru tehnisko vidi, lai veicinātu to masveida izmantošanu,

- veicināt un sekmēt pieejamu un savstarpēji izmantojamu e- rēķinu risinājumu izstrādi, pamatojoties uz kopīgu standartu, īpašu uzmanību pievēršot MVU vajadzībām,

- atbalstīt e-rēķinu ieviešanu, izveidojot organizatoriskas struktūras, piemēram, valsts e-rēķinu forumus un Eiropas daudzpusēju ieinteresēto personu e- rēķinu forumu.

ELEKTRONISKO RēķINU SNIEGTIE IEGUVUMI

Atšķirībā no papīra rēķiniem e- rēķini nodrošina visus datus ciparu (digitālā) formātā. E- rēķini piedāvā ievērojamus ieguvumus salīdzinājumā ar papīra rēķiniem. Tie nodrošina īsākus maksājumu termiņa kavējumus, mazāk kļūdu, samazina drukāšanas un pasta izmaksas un, pats galvenais, nodrošina pilnībā integrētu apstrādi. Tādēļ īpaša e- rēķinu iezīme ir to potenciālā automatizācija, jo īpaši tad, ja rēķins ir nosūtīts strukturētā formātā: e- rēķinus var sastādīt un nosūtīt automātiski un tieši no emitenta vai pakalpojumu sniedzēja finansiālā atbalsta ķēdes sistēmas uz saņēmēja sistēmām. Tādējādi lielākā daļa ekonomisko ieguvumu nerodas no ietaupījumiem par poligrāfijas un pasta izdevumiem, bet drīzāk no visa procesa automatizācijas un integrācijas no pasūtījuma līdz pat maksājumam starp tirdzniecības partneriem.

Turklāt, piemērojot vienlīdzīgus PVN noteikumus elektroniskajiem un papīra rēķiniem, samazinātos uzņēmumu administratīvais slogs līdz pat 18 miljardiem euro vidējā termiņā, kā norādījusi Augsta līmeņa grupa administratīvā sloga mazināšanas jautājumos[6].

Ir paredzams, ka ieguvumi no e- rēķinu izmantošanas ietekmēs patērētājus, jo īpaši attiecībā uz e-rēķinu izmantošanas ērtībām salīdzinājumā ar papīra rēķiniem. Tomēr ir jānodrošina, ka necieš patērētāji, kuriem ir ierobežota piekļuve internetam vai tās vispār nav, un ka patērētājiem vienmēr jābūt iespējai lūgt arī papīra rēķinu. Turklāt saskaņā ar ES Pamattiesību hartu e- rēķiniem jābūt atbilstīgiem personas datu aizsardzības un privātās dzīves tiesību noteikumiem.

Visbeidzot, ļoti nozīmīgi ir arī vides ieguvumi no e-rēķinu izmantošanas, samazinot papīra patēriņu un enerģijas izmaksas transportam, tādējādi radot oglekļa dioksīda ietaupījumus, kas ES var radīt CO2 emisijas samazinājumu par 1 miljonu tonnu gadā[7].

IEINTERESēTO PERSONU IESAISTE

Reaģējot uz tirgus vajadzībām un ieinteresēto personu aicinājumiem, Eiropas Komisija izveidoja E- rēķinu ekspertu grupu, lai noteiktu šķēršļus, kas traucē ātrāku e- rēķinu ieviešanu ES. 2009. gada beigās ekspertu grupa publicēja noslēguma ziņojumu, tostarp priekšlikumu par Eiropas Elektronisko rēķinu ( EEI ) sistēmu[8].

Galveno ieteikumu kopsavilkums ir šāds:

- uzskatīt MVU vajadzību apmierināšanu par prioritāti, galveno uzmanību pievēršot vairākām konkrētām biznesa vajadzībām,

- saskaņot un skaidri noteikt juridisko un PVN sistēmu visā ES, pamatojoties uz vienlīdzīgu attieksmi pret papīra rēķiniem un e-rēķiniem, ko atbalsta ekspertu grupas sagatavotais prakses kodekss,

- izveidot e-rēķinu eko-sistēmu, kas nodrošina maksimālu savstarpēju izmantojamību un sasniedzamību,

- panākt to, ka visi dalībnieki – gan privātajā, gan valsts sektorā – izmanto kopēju rēķinu satura standartu un datu modeli: ANO/ CEFACT starpnozaru rēķinu (CII) V.2,

- izveidot organizatorisko procesu EEI sistēmas īstenošanai gan dalībvalstu, gan ES līmenī.

Ziņojums tika nodots sabiedriskajai apspriešanai[9], kas ļauj visām ieinteresētajām personām reaģēt uz ierosinātajiem ieteikumiem. Lielākā daļa respondentu piekrita ziņojuma galvenajai idejai, ieteikumiem un secinājumiem.

Ieinteresēto pušu konsultāciju process tika noslēgts ar vērienīgu konferenci par tēmu "e-rēķini Eiropā"[10], kas notika Padomes Spānijas prezidentūras laikā 2010. gada 27. un 28. aprīlī Madridē. Konferencē arī apstiprināja ekspertu grupas ieteikumus, kuras priekšlikumi tika vispārēji atbalstīti.

ELEKTRONISKO RēķINU IZMANTOšANAS AINA EIROPAS SAVIENīBā

Elektronisko rēķinu izplatības pakāpe

Līdz šim e-rēķinu izplatības pakāpe ir bijusi samērā zema, un vērojamas lielas atšķirības starp dalībvalstīm. Lai gan 23 % uzņēmumu atzīst, ka viņi saņem vai nosūta e-rēķinus[11] (no 8 % līdz 41 % ES-27 valstīs), izmantoto strukturētu e-rēķinu skaits joprojām ir zems, it īpaši MVU vidū.

No piedāvājuma viedokļa raugoties, e-rēķinu tirgus ir lielā mērā sadrumstalots. Vairāk nekā 400 e-rēķinu pakalpojumu sniedzēji darbojas ES galvenokārt valsts līmenī, piedāvājot plašu e-rēķinu uzņēmējdarbības modeļu klāstu.

Dažās dalībvalstīs[12] ir radušās vai rodas publiskā sektora iniciatīvas, lai e-rēķinu padarītu obligātu publiskā iepirkuma jomā. Šie projekti ir svarīgi, lai paātrinātu e-rēķinu ienākšanu tirgū. Eiropas līmenī Komisija ir uzsākusi PEPPOL projektu[13] (Viseiropas Publiskais iepirkums tiešsaistē), kura mērķis ir padarīt iespējamu elektronisko komunikāciju starp uzņēmumiem (ieskaitot MVU) un valsts iestādēm visā ES visos iepirkuma procesos, tostarp rēķinu nosūtīšanu. Labi izstrādāts savstarpēji izmantojams e- rēķinu risinājums varētu tikt izmantots atkārtoti arī ārpus valsts iepirkuma darījumu starp uzņēmumiem kontekstā.

E-rēķini vienotajā euro maksājumu telpā (SEPA[14])

Rēķini ir tikai viens solis vispārējā finansiālās piegādes ķēdē no pirkšanas līdz samaksai. Jo īpaši, izmantojot ciešu saikni starp rēķiniem un maksājumiem, ir svarīgi iekļaut e-rēķinus plašākā integrēto elektronisko maksājumu tirgus kontekstā. Integrētas vienotās euro maksājumu telpas izveide, ko stingri atbalsta Komisija, jau no paša izveides sākuma atvieglo saiknes veidošanu starp rēķinu sagatavošanas un maksājumu procesiem.

Lai gan SEPA un e-rēķini ir atšķirīgi projekti, tie tomēr ir savstarpēji izdevīgi. SEPA varētu sagatavot ceļu veiksmīgai e-rēķinu izmantošanas uzsākšanai, veicinot pilnīgu procesu integrāciju visā finansiālā atbalsta ķēdē, un e-rēķinu masveida izmantošana var veicināt pāreju uz SEPA , pateicoties ciešai saiknei starp maksājumiem un rēķiniem.

SEPA mērķis ir pilnīga tūlītēja maksājumu apstrāde. Tas novērš nepieciešamību pēc manuālas iejaukšanās, tādā veidā radot būtiskus saimnieciskos ieguvumus. Tāpēc e-rēķinu standartiem jābūt saskaņotiem ar ISO 20022 finanšu pakalpojumu paziņojumu standartu, kas tiek izmantots saistībā ar SEPA .

Pašreizējā elektronisko rēķinu tiesiskā un tehniskā vide un iespējamās grūtības to izmantošanā

Tiesiskie aspekti

PVN un noteikumi par elektroniskajiem rēķiniem

Izmantojot dalībvalstu pašreizējās izvēles, ES spēkā esošās tiesību normas par PVN saistībā ar e-rēķiniem ir radījušas nesaistītu prasību kopumu. Tas ir radījis sarežģītu situāciju tirdzniecības partneriem, kuri vēlas izmantot e-rēķinus, jo īpaši attiecībā uz uzņēmumiem, kas darbojas ārvalstīs.

Tomēr 2010. gada 13. jūlijā Padome pieņēma Direktīvu 2010/45/ES, ar ko Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu groza attiecībā uz rēķinu piesūtīšanas noteikumiem[15]. Šajā direktīvā, kas tiks transponēta līdz 2013. gada 1. janvārim, izklāstīti jaunie PVN noteikumi attiecībā uz e-rēķiniem un novērsti e-rēķinu ieviešanas šķēršļi, radot vienlīdzīgu attieksmi pret papīra un e-rēķiniem, vienlaikus nodrošinot, ka papīra rēķiniem netiek uzliktas papildu prasības. Saskaņā ar direktīvas jauno 233. pantu uzņēmumi varēs brīvi sūtīt un saņemt e-rēķinus, ja tie saglabā "uzņēmējdarbības kontroles, kas nodrošina uzticamu revīzijas izsekojamību, saistot savā starpā rēķinu un preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu", kā tas pašlaik notiek ar papīra rēķiniem.

Citi tiesiskie aspekti

Papildus tiesību aktiem par PVN, e-rēķini ir iekļauti juridisko prasību kopumā, kas ietver noteikumus par grāmatvedību, revīziju, personas datu aizsardzību, arhivēšanu un muitu. Kaut arī PVN parasti uzskata par galveno šķērsli, ir jānosaka, vai šīs citas tiesību normas nerada vēl vairāk šķēršļu e-rēķinu ieviešanai ES.

Dažos e-rēķinu risinājumos tiek izmantots elektroniskais paraksts (e- paraksts). Tomēr dalībvalstīs spēkā esošās atšķirīgās tiesību aktu prasības attiecībā uz e-parakstu ir izraisījušas pārrobežu savstarpējās izmantojamības problēmas, kas palēnināja e- rēķinu pārrobežu ieviešanu tiktāl, ciktāl tajos tiek izmantots e-paraksts. Neskatoties uz pašreizējo tiesību normu pozitīvo ietekmi uz e-parakstu izmantošanu un dalībvalstu un Komisijas politiskajām saistībām, ir jārod labāk koordinēta un visaptverošāka pieeja, lai veicinātu ES mēroga e- parakstu pārrobežu savstarpējo izmantojamību. Šajā nolūkā saistībā ar digitālo programmu Komisija ierosināja pārskatīt pašreizējo Direktīvu 1999/93/EK[16] par e-parakstiem.

Savstarpēja izmantojamība un sasniedzamība

E-rēķinu risinājumu savstarpējā izmantojamība nodrošina tirdzniecības partneru spēju praksē savstarpēji izmantot e- rēķinus bez tehnoloģiju un organizatoriskiem ierobežojumiem, pamatojoties uz vienotām tiesību aktu prasībām, biznesa procesiem un tehniskajiem standartiem.

Savstarpējās izmantojamības trūkums starp atsevišķiem uzņēmējdarbības modeļiem un risinājumiem rada risku, ka uzņēmumiem, sevišķi MVU, izmantojot e- rēķinus, var būt nepieciešams ieguldīt līdzekļus vairākās sistēmās un risinājumos. Tas rada nevajadzīgas izmaksas un vēl vairāk kavē masveida izmantošanu. Ar savstarpēji izmantojamiem e-rēķinu risinājumiem būs iespējams laika gaitā izveidot vairākus savstarpēji saistītus un savstarpēji izmantojamus tīklus, ar kuru palīdzību būs iespējams sasniegt maksimālo tirdzniecības partneru skaitu.

Standarti

Pašreizējā vidē nav vispārēji izmantojama e-rēķinu standarta. Datu un lietošanas prasību daudzveidība un ļoti dažādas pieejas to īstenošanai ir radījušas tirgus sadrumstalotību.

Neviens no esošajiem formātiem līdz šim nav kļuvis par dominējošo. Elektroniskā datu apmaiņa ( EDI [17]), ko joprojām izmanto daudzi starptautiskie uzņēmumi, bieži vien ir nepraktiska vairākumam MVU. Tāpat daudzus patentētus formātus izmanto tikai viens starptautisks uzņēmums un tā piegādātāji. Tā rezultātā tirgus dalībniekiem, piemēram, uzņēmumiem, programmatūras uzņēmumiem un finanšu pakalpojumu sniedzējiem, šobrīd ir jāatbalsta dažādi formāti, kas rada nepieciešamību organizēt būtisku kartēšanu un konversiju, lai apstrādātu dažādos formātos ietvertos datus.

Vairākas starptautiskās un Eiropas standartizācijas organizācijas pašlaik nodarbojas ar e-rēķinu standartizāciju. Starptautiskajā līmenī Apvienoto Nāciju Organizācijas tirdzniecības veicināšanas un elektroniskās uzņēmējdarbības centrs (ANO/ CEFACT ) ir izstrādājis un uztur starpnozaru rēķinu ( CII ) standartu un datu modeli, un tas ir sadarbojies ar Organizāciju strukturētu informācijas standartu attīstībai ( OASIS ), lai panāktu konverģenci starp Universālās biznesa valodas ( UBL ) rēķinu un CII standartu. Turklāt ANO/ CEFACT sadarbojas ar ISO (Starptautiskā standartizācijas organizācija), lai integrētu CII datu modeli ISO 20022 Finanšu rēķina paziņojumā. Eiropas līmenī Eiropas Standartizācijas komiteja ( CEN ) vada vairākus seminārus par īpašiem e-rēķinu ieviešanas jautājumiem[18].

ELEKTRONISKO RēķINU IEVIEšANAS STRATēģIJA

Galvenās prioritātes, lai veicinātu e-rēķinu izmantošanu ES

Pamatojoties uz ekspertu grupas ieteikumiem un sabiedriskās apspriešanas rezultātiem, Komisija ierosina atbalstīt masveida e-rēķinu ieviešanu, koncentrējoties uz šādām četrām galvenajām prioritātēm.

Nodrošināt e-rēķinu izmantošanai konsekventu tiesisko vidi

Ar 2013. gada 1. janvāri PVN noteikumi par e-rēķinu, ko paredz Padomes Direktīva 2010/45/ES, ietver prasību dalībvalstīm ievērot principu par vienlīdzīgu attieksmi pret papīra rēķiniem un e-rēķiniem. Dalībvalstīm vairs nebūs atļauts izvirzīt īpašas prasības, piemēram, ka e-rēķiniem jābūt balstītiem uz uzlabotiem elektroniskajiem parakstiem vai EDA (elektroniska datu apmaiņa). Tā vietā šo tehnoloģiju izvēle kļūs par iespējām, ko vēl joprojām var izmantot, tāpat kā uzņēmumi var veikt uzņēmējdarbības kontroli, lai nodrošinātu e-rēķinu "izcelsmes autentiskumu" un "satura integritāti".

Iespējamās noteikumu interpretēšanas un tam sekojošās transponēšanas atšķirības dalībvalstīs var radīt praktiskas grūtības e-rēķinu izmantošanā. Tas varētu palielināt uzņēmumu slogu un atbilstības izmaksas, tādējādi ierobežojot e-rēķinu ieviešanu. Tāpēc Komisija cieši sadarbosies ar dalībvalstīm un lai nodrošinātu vienotu izpratni par jaunajiem e-rēķinu noteikumiem, lai palīdzētu sasniegt konsekventu un saskaņotu Direktīvas 2010/45/ES transponēšanu.

Pasākumi

1.1. Lai nodrošinātu konsekventu un savlaicīgu jaunās PVN direktīvas transponēšanu, Komisija 2011. gada februārī organizēs Fiscalis [19] semināru, iesaistot visu dalībvalstu nodokļu administrācijas. Pēc tam Komisija novērtēs nepieciešamību pēc turpmākām norādēm, kas adresētas dalībvalstīm un uzņēmumiem.

1.2. Vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanai, kā noteikts jaunajā PVN direktīvā, dalībvalstis tiek aicinātas atļaut rēķinus nosūtīt un darīt pieejamus, izmantojot "citus elektroniskos līdzekļus", kā paredzēts pašreizējās PVN direktīvas (2006/112/EK) 233. pantā.

1.3. Komisijas uzdevumā veiktajos ārējos pētījumos tiek aplūkotas alternatīvas PVN iekasēšanas metodes, tostarp e-rēķini. Komisija laidīs klajā šo pētījumu rezultātus un līdz 2010. gada beigām publicēs Zaļo grāmatu par PVN nākotni, lai veicinātu debates par tādiem jautājumiem kā, piemēram, kādā veidā jauninājumi IT tehnoloģijās varētu veicināt PVN iekasēšanu.

1.4. Komisija 2011. gadā ierosinās pārskatīt Direktīvu (1999/93/EK) par elektroniskajiem parakstiem, lai nodrošinātu tiesisko regulējumu drošu e-autentificēšanas sistēmu pārrobežu atzīšanai un savstarpējai izmantojamībai.

Panākt masveida izmantošanu tirgū, sasniedzot mazos un vidējos uzņēmumus

Mērķi panākt e-rēķinu ieviešanu ES nevar sasniegt, neiesaistot mazos un vidējos uzņēmumus, kuri veido vairāk nekā 99 % no Eiropas uzņēmumu kopskaita. Kaut arī daudzi lielie uzņēmumi jau izmanto e-rēķinus, mazie un vidējie uzņēmumi joprojām tos izmanto samērā maz. Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akts[20] lika ES apņemties sekot principam "vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem", t.i., koncentrēties uz MVU vajadzībām. Tas jāattiecina arī uz e-rēķinu tirgu, kam jāpiedāvā vienkārši, lēti, uzticami un PVN atbilstoši risinājumi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Mazie uzņēmumi strādā ar daudziem dažādiem tirdzniecības partneriem (lielajiem uzņēmumiem, patērētājiem, publiskajām iestādēm, citiem MVU), kuri var tiem pieprasīt izmantot e-rēķinus saskaņā ar dažādiem tehniskajiem risinājumiem. Savstarpēji izmantojamu procesu un standartu izstrāde visā piegādes ķēdē, tostarp e-rēķinu izstrāde, veicinās to, ka MVU tos izmantos masveidā. Lai palielinātu MVU dalību digitālās piegādes ķēdēs, Komisija atbalsta plaša mēroga demonstrējumus ražošanas un pakalpojumu nozarēs (mode, autobūves nozare, transports un loģistika). Šo projektu mērķis ir uzlabot darījumus un veicināt inovāciju pieaugumu un uzņēmumu konkurētspēju.

Līdz ar to ir svarīgi ne tikai tas, ka mazie uzņēmumi ir sagatavoti šai pārejai iekšēji (attiecībā uz zināšanām un infrastruktūru), bet arī ārēji — e-rēķinu pakalpojumu sniedzējiem jāattīsta pakalpojumi un risinājumi, kuriem nav nepieciešama ievērojama infrastruktūras un prasmju attīstība, lai e-rēķinu izmantošana dotu iespēju MVU uzlabot efektivitāti un radīt darbības izmaksu ietaupījumus.

Komisija uzskata, ka šādi pasākumi palīdzēs MVU gūt pilnīgu labumu no rēķinu dematerializācijas.

Pasākumi

2.1. Komisija rūpīgi novērtēs turpmāko e-rēķiniem izvirzīto tehnisko un juridisko prasību ietekmi uz MVU, ņemot vērā principu "vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem" un "MVU testu", un cer, ka dalībvalstis un standartizācijas organizācijas darīs to pašu.

2.2. Komisija organizēs pasākumus ar mērķi veidot atbilstīgu izpratni par e-rēķiniem un tajos piedalīsies, lai informētu MVU par e-rēķinu potenciālu. Tiks pētīta sinerģija ar esošajiem veicināšanas pasākumiem (piemēram, Eiropas MVU nedēļa, e-prasmju nedēļa) un tīkliem (piemēram, Eiropas e-komercijas atbalsta tīklu, Eiropas uzņēmumu tīklu).

2.3. Komisija turpinās īstenot iniciatīvas un paplašinās šo darbību, lai veicinātu MVU dalību digitālās piegādes ķēdēs. Saistībā ar Konkurētspējas un jauninājumu programmu ( CIP ) 2011. gadā tiks uzsākti divi jauni pasākumi.

Veicināt tādas vides radīšanu, kas ļauj panākt maksimālu sasniedzamību

Ir ļoti svarīgi radīt vidi, kas ļauj maksimālam tirdzniecības partneru skaitam izmantot rēķinus, lai nodrošinātu e-rēķinu masveida ieviešanu. Lai arī patlaban notiekošie pasākumi uzlabos e-rēķinu savstarpējo izmantojamību, Komisija uzskata, ka nepieciešami turpmākie pasākumi organizatoriskajā un tehniskajā līmenī[21]. Nozīmīgi rezultāti saistībā ar šiem ieteikumiem jāsasniedz pirms PVN direktīvas transponēšanas termiņa beigām — 2013. gada 1. janvāra.

Pirmkārt, ir jānosaka skaidri uzdevumi un pienākumi tirdzniecības partneriem un pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz savstarpēju izmantojamību organizatoriskā līmenī, un tirgus dalībniekiem tie jāpieņem, ievērojot prakses kodeksu. Turklāt nepārprotamu un plaši atzītu identifikatoru un/vai tirdzniecības partneru un pakalpojumu sniedzēju adrešu pieņemšana un izmantošana veicinātu e-rēķinu apstrādi.

Turklāt, lai nodrošinātu savstarpēji savienojamus e-rēķinu modeļus, tirdzniecības partneriem un pakalpojumu sniedzējiem jācenšas panākt saskaņošana tādos jautājumos kā riska pārvaldība, adresācija un maršrutēšana, viesabonēšanas līgumi, standarti, komunikācijas darbplūsmas un drošības prasības.

Šādi pasākumi ir nepieciešami, lai nodrošinātu, ka laika gaitā iesaistītās puses iegūst iespēju veidot savstarpēju savienojumu un tās var izveidot ES mēroga vai pat plašāku e-rēķinu masveida izmantošanas tīklu.

Pasākumi

3.1. Ņemot vērā ekspertu grupas darbu saistībā ar e-rēķinu, CEN līdz 2011. gada beigām izstrādā prakses kodeksu. Šim prakses kodeksam, ko pieņem tirdzniecības partneri, pakalpojumu sniedzēji un valsts iestādes, ir jāietver konsekventa terminoloģija un jānosaka dažādu e-rēķinu procesa dalībnieku uzdevumi un pienākumi.

3.2. CEN līdz 2011. gada beigām analizē dažādu pasākumu nepieciešamību un vajadzības gadījumā tos ierosina, lai e-rēķinu nozares dalībnieki pieņemtu savstarpēji izmantojamu adresācijas un maršrutēšanas kārtību.

Veicināt e-rēķinu standarta datu modeļa izmantošanu

Viens no galvenajiem uzdevumiem saistībā ar e-rēķinu izmantošanu ir noteikt vienotu un skaidru semantisku datu modeli, kas apraksta e-rēķiniem nepieciešamās informācijas elementus. Kopīgs datu modelis veicinās semantisko savstarpējo izmantojamību un nodrošinās tehnoloģiju neitralitāti. Viens no ekspertu grupas ieteikumiem ir šāds: "ANO/ CEFACT starpnozaru rēķins ( CII ) v.2 jāuzskata par kopējo atsauces semantisko datu modeli, uz kuru ir balstīti nākotnes e-rēķinu satura standarta risinājumi". Tirgum ir jāļauj noteikt, kā šis datu modelis tiek pielāgots, lai tas atbilstu īpašām uzņēmējdarbības vajadzībām. Visi tirgus dalībnieki gan privātajā, gan valsts sektorā tiek aicināti izstrādāt un ieviest vai tuvināt tādus risinājumus, kas atbilst v.2 CII datu modelim.

Turklāt starptautiskajām standartu organizācijām jāatbalsta šā datu modeļa ieviešana, lai nodrošinātu pieejamību un stabilitāti attiecībā uz pārvaldību, uzturēšanu un kvalitāti. CEN jārīkojas kā koordinatorei Eiropā, lai ar tās tehnisko komiteju un semināru palīdzību veicinātu attiecīgu standartu īstenošanu un atbalstītu īstenošanas vadlīnijas un lai nodrošinātu to, ka starptautisko standartu institūcijas atbalsta Eiropas prasības. Tomēr īstermiņā konverģencei uz vienotu standartu nevajadzētu aizkavēt pašreizējo e-rēķinu risinājumu lietošanu, ja šie risinājumi atbilst vai cenšas panākt atbilstību kopējā e-rēķinu datu modeļa prasībām.

Pasākumi

4.1. 2011. gadā CEN izstrādās v.2 CII datu modeļa ieviešanas vadlīnijas. Šīm vadlīnijām jābalstās uz pamata rēķinu datu kopu, ko ierosinājusi e-rēķinu ekspertu grupa, un jāņem vērā CEN darbs e-rēķinu jomā, ISO 20022 rēķina paziņojums, BII un EBES semināri, kā arī citas iniciatīvas, piemēram, PEPPOL projekts.Atkarībā no tirgus pieprasījuma ir jāparedz papildu vadlīniju izstrāde, kas aptvertu citas jomas vai biznesa procesus.

4.2. CEN sadarbosies ar starptautiskajām standartu organizācijām, piemēram, ANO/ CEFACT un ISO , un paziņos īpašās prasības attiecībā uz turpmāko CII datu modeļa attīstību.

4.3. ANO /CEFACT ir aicināta turpināt straujo e-biznesa ziņojumu attīstību, kas papildina e- rēķinu un uzlabos uzņēmumu, tirdzniecības un administratīvo organizāciju spēju efektīvi apmainīties ar produktiem un attiecīgiem pakalpojumiem.

Izvērst e-rēķinu izmantošanu ES teritorijā

Gan valsts, gan Eiropas līmenī ir nepieciešama koordinēta rīcība, lai veicinātu e-rēķinu izmantošanu. Tas veicinās to, ka saderīgi risinājumi valsts līmenī uzlabos iekšējā tirgus attīstību, padarot pārrobežu darījumus efektīvākus un mazāk apgrūtinošus patērētājiem, uzņēmumiem un valsts iestādēm.

Veicināt e-rēķinu izmantošanu valsts līmenī

Dalībvalstis ir labvēlīgā situācijā, lai aizstāvētu, attīstītu un veicinātu e-rēķinu izmantošanu. Tām jānodrošina, ka to valsts tirdzniecības, nodokļu un iepirkuma prakse veicina e-rēķinu vides attīstību plašā ES mērogā.

Pasākums

5.1. Dalībvalstīm ir jāizstrādā stratēģija, lai veicinātu e-rēķinu izmantošanu valsts līmenī. Šīs stratēģijas mērķim jābūt:

- aizstāvēt e-rēķinu izmantošanu, jo īpaši attiecībā uz MVU,

- valsts līmenī koordinēt pašreizējās un turpmākās iniciatīvas, lai veicinātu e-rēķinu ieviešanu, tostarp tiesiskos, standartizācijas un savstarpējas izmantojamības aspektus, kam piemīt Eiropas dimensija,

- uzraudzīt un noteikt e-rēķinu izplatības pakāpes mērķus.

5.2. Lai atbalstītu šo mērķu īstenošanu, dalībvalstīm jāorganizē savā valstī daudzpusējs ieinteresēto personu forums par e-rēķiniem un līdz 2011. gada jūnijam par to jāinformē Komisija. Valsts forumos jānodrošina sabalansēti pārstāvētas ieinteresēto personu aprindas, piedaloties pietiekamam skaitam valsts iestāžu un e-rēķinu pakalpojumu lietotāju, tostarp patērētājiem, MVU un lieliem uzņēmumiem.

Veicināt e-rēķinu izmantošanu Eiropas līmenī

Pasākumi dalībvalstu līmenī jāveic saskaņoti, lai nodrošinātu e-rēķinu brīvu izmantošanu ES. Īpaša uzmanība jāpievērš, lai atvieglotu pārrobežu darījumus, it sevišķi attiecībā uz MVU.

Pasākums

6.1. Komisija 3 gadu garumā organizēs Eiropas daudzpusēju ieinteresēto personu forumu par e-rēķiniem, turpmāk tekstā "Eiropas e-rēķinu forums", kurā jābūt pārstāvjiem no valsts forumiem un pārstāvjiem no attiecīgām lietotāju kopienas Eiropas asociācijām, CEN , Eiropas Centrālās bankas (ECB) un 29. pantā paredzētās Datu aizsardzības darba grupa[22].

Eiropas e-rēķinu foruma galvenie uzdevumi būs palīdzēt Komisijai šādās jomās:

- uzraudzīt e-rēķinu tirgus attīstību un noteikt e-rēķinu izplatības pakāpi ražošanā un pakalpojumu nozarēs visās dalībvalstīs,

- organizēt pieredzes un labas prakses apmaiņu, kas atvieglo savstarpēji izmantojamu e-rēķinu risinājumu rašanos,

- norādīt problēmas, jo īpaši attiecībā uz pārrobežu darījumiem, un ierosināt piemērotus risinājumus,

- atbalstīt un uzraudzīt darbu, kura rezultātā tiks pieņemts e-rēķinu standarta datu modelis.

6.2. Komisijai un visām pārējām ES iestādēm būtu jārāda piemērs, izmantojot e-rēķinu sava publiskā iepirkuma vajadzībām. Jo īpaši, Komisija turpinās projekta e- Prior attīstību.

6.3. Komisija 2011. gadā centīsies panākt e-rēķinu izmantošanas labāku statistisko pārraudzību.

SECINāJUMS

Ir paredzams, ka e-rēķinu masveida izmantošana dos labumu ES kopumā un veicinās tās konkurētspēju. Ievērojami pieaug e- rēķinu izplatība tirgū ārpus ES teritorijas, un ir svarīgi, lai ES neatpaliktu no šīs attīstības tendences.

Dalībvalstis un ieinteresētās personas tiek aicinātas atbalstīt ierosinātās galvenās prioritātes un pasākumus, lai sasniegtu mērķi — e- rēķinu masveida izmantošana. Komisija rūpīgi sekos visiem pasākumiem un e- rēķinu ieviešanas procesam un līdz 2013. gada beigām iesniegs progresa ziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam. Ja progresa ziņojums liecina par neapmierinošu progresu e-rēķinu izplatībā un tālāku tirgus sadrumstalotību, varētu tikt veiktas turpmākas darbības un izteikti ieteikumi, lai risinātu problēmas tajās jomās, kas kavē e-rēķinu masveida izmantošanu.

E- rēķinu izmantošanai, izveidojot pārvaldes struktūras, piemēram, valsts mēroga forumu un Eiropas daudzpusēju ieinteresēto personu forumu, jāpalīdz veidot saskaņotu ES pieeju e- rēķiniem un veicināt jaunas savstarpēji izmantojamas Viseiropas e- rēķinu vides attīstību.

[1] COM(2010) 2020, http://ec.europa.eu/eu2020/index_en.htm.

[2] COM(2010) 245,http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2010:0654:FIN:EN:PDF.

[3] Uzņēmumi, kuri nosūta un/vai saņem e-rēķinus, Eurostat, 2009. gads.

[4] "E-invoicing – E-billing in Europe", Billentis , 2009. gads.

[5] SEPA iespējamie ieguvumi, Capgemini ,http://ec.europa.eu/internal_market/payments/docs/sepa/sepa-capgemini_study-final_report_en.pdf

[6] COM(2009) 15,http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2009:0015:FIN:EN:PDF.

[7] Šī ir ekstrapolācija, kas veikta, balstoties uz Vides stratēģijas izpētes departamenta pētījumu Karaliskajā tehnoloģiju institūtā Zviedrijā, kurā aplēsts, ka, aizstājot papīra rēķinus ar elektroniskajiem rēķiniem, ikgadējais oglekļa emisijas samazinājums būtu 39 000 līdz 41 000 CO2 ekvivalenta tonnas gadā.

[8] Elektronisko rēķinu ekspertu grupas noslēguma ziņojums ,http://ec.europa.eu/internal_market/consultations/docs/2009/e-invoicing/report_en.pdf.

[9] Sabiedriskās apspriešanas atbilžu kopsavilkums,http://ec.europa.eu/enterprise/newsroom/cf/document.cfm?action=display&doc_id=5814&userservice_id=1&request.id=0.

[10] http://ec.europa.eu/enterprise/sectors/ict/e-invoicing/benefits/conference_electronic_invoicing_en.htm

[11] Uzņēmumi, kas nosūta un/vai saņem e-rēķinus, Eurostat, 2009. gads, http://epp.eurostat.ec.europa.eu/tgm/graph.do?tab=graph&plugin=0&language=en&pcode=tin00114.

[12] Dānijā, Somijā, Itālijā, Spānijā, Zviedrijā ir radušās iniciatīvas, lai ar atšķirīgiem termiņiem padarītu e- rēķinus obligātus valsts iestādēs. Elektronisko rēķinu ekspertu grupas noslēguma ziņojums , 2009. gads, 15.-16.lpp., http://ec.europa.eu/internal_market/consultations/docs/2009/e-invoicing/report_en.pdf.

[13] Tālāka informācija par šo iniciatīvu: www.peppol.eu.

[14] http://ec.europa.eu/internal_market/payments/sepa/index_en.htm

[15] Direktīva 2010/45/ES,http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:2010:189:0001:0008:EN:PDF

[16] Direktīva 1999/93/EK,http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:2000:013:0012:0020:EN:PDF

[17] Komisijas Ieteikums 1994/820/EK,http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:31996L0067:LV:HTML

[18] CEN seminārā par e- rēķiniem izveidoja "E-Invoice Gateway" (http://www.e-invoice-gateway.net), neatkarīgu portālu, kas sniedz norādījumus un informāciju par e –rēķinu izmantošanu atsevišķās valstīs.

[19] Fiscalis 2013 ir ES sadarbības programma, kas dod iespēju valsts nodokļu administrācijām sniegt informāciju un veikt informācijas apmaiņu; sīkāka informācija:http://ec.europa.eu/taxation_customs/taxation/tax_cooperation/fiscalis_programme/fiscalis2013/index_en.htm.

[20] COM(2008) 394,http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2008:0394:FIN:EN:PDF.

[21] Saskaņā ar gaidāmo Eiropas savstarpējās izmantojamības regulējumu (EIF) attiecībā uz sabiedriskajiem pakalpojumiem var izdalīt četras savstarpējās izmantojamības slāņus: tiesiskais, organizatoriskais, semantiskais un tehniskais.

[22] Direktīva 95/46/EK, OV L 281, 23.11.1995, 31.–50. lpp