52010DC0235

Briselē, 18.5.2010

COM(2010)235 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

par turpmākiem pasākumiem bioatkritumu apsaimniekošanā Eiropas Savienībā

SEC(2010)577

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

par turpmākiem pasākumiem bioatkritumu apsaimniekošanā Eiropas Savienībā

Ievads

Bioatkritumi, kā noteikts pārskatītajā Atkritumu pamatdirektīvā[1], ir dārzu vai parku atkritumi, mājsaimniecību, restorānu, sabiedriskās ēdināšanas iestāžu un mazumtirdzniecības veikalu pārtikas un virtuves atkritumi un līdzīgi pārtikas rūpniecības uzņēmumu atkritumi. Tie nav mežsaimniecības vai lauksaimniecības atkritumi, un tāpēc šo terminu ir svarīgi nejaukt ar plašākas nozīmes terminu “bioloģiski noārdāmi atkritumi”, kas iekļauj arī citus bioloģiski noārdāmus atkritumus, piemēram, koksni, papīru, kartonu, notekūdeņu dūņas.

Katru gadu ES saražo 118 līdz 138 miljonus tonnu bioatkritumu, no kuriem aptuveni 88 miljoni tonnu ir sadzīves atkritumi. Paredzams, ka to daudzums līdz 2020. gadam palielināsies par 10 %.

Pašlaik ES dalībvalstis piemēro dažādas pieejas[2]:

- plaši izmanto no poligoniem novirzītu atkritumu sadedzināšanu, ko papildina procentuāli augsta materiālu reģenerācija un nereti arī progresīvas stratēģijas, kas veicina atkritumu bioloģisko apstrādi;

- plaši pielieto materiālu reģenerāciju, bet salīdzinoši maz izmanto sadedzināšanu, un kuras ES kompostē visvairāk atkritumu;

- izmanto poligonus un kurās atkritumu novirzīšana no poligoniem joprojām ir galvenā problēma alternatīvu trūkuma dēļ.

ES aptuveni 40 % no bioatkritumiem joprojām apglabā poligonos (dažās dalībvalstīs līdz pat 100 %). Tomēr apglabāšana poligonos ir 1) saistīta ar ievērojamiem vides riskiem, piemēram, siltumnīcefekta gāzu emisijām, augsnes un gruntsūdens piesārņošanu, un 2) neatgriezeniski izslēdz nozīmīgus resursus (komposts, enerģija) no ekonomikas un dabiskiem cikliem. Tādējādi tiek apdraudēti ES atkritumu un resursu ilgtspējīgas apsaimniekošanas politikas pamatprincipi, jo īpaši “atkritumu hierarhija”, kurai jābūt valsts politikas pamatā atkritumu apsaimniekošanas jomā.

ES tiesību akti saistībā ar bioatkritumiem

Bioatkritumu apsaimniekošana ir reglamentēta vairākos ES tiesību aktos. Atkritumu pamatdirektīva dalībvalstīm uzliek pienākumu izstrādāt atkritumu apsaimniekošanas politiku, kas aizsargā vidi un cilvēka veselību un nodrošina dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu. Tādējādi dalībvalstīm ir juridiskas saistības optimizēt bioatkritumu apstrādi atbilstoši konkrētajiem apstākļiem. Direktīvas 4. pantā par “atkritumu hierarhiju” noteikts, ka atkritumu rašanās novēršana ir labākā iespēja, kurai seko atkārtota izmantošana, pārstrāde un enerģijas reģenerācija. Atbrīvošanās no atkritumiem (apglabāšana poligonos, sadedzināšana ar nelielu enerģijas reģenerācijas apjomu) ir atzīta par vides ziņā sliktāko iespēju. Dalībvalstis var atkāpties no šīs hierarhijas attiecībā uz konkrētām atkritumu plūsmām, ja to pamato ar aprites cikla skatījumu uz šādu atkritumu vispārējo ietekmi.

Atkritumu pamatdirektīva mudina dalībvalstis bioatkritumus savākt un pārstrādāt atsevišķi un ļauj tos iekļaut saistoša sadzīves atkritumu pārstrādes mērķa aprēķinā. Turklāt Atkritumu pamatdirektīva paredz ES prasību minimuma noteikšanu bioatkritumu apsaimniekošanai un bioatkritumu komposta kvalitātes kritērijus, tostarp prasības par atkritumu izcelsmi un apstrādes procesiem. Šādi kritēriji ir vajadzīgi, lai palielinātu lietotāju uzticēšanos un pastiprinātu tirgu, atbalstot materiālu efektīvāku taupību.

Atkritumu pamatdirektīva arī uzliek pienākumu energoefektivitātes apjomus, kurus nesasniedzot cieto sadzīves atkritumu sadedzināšanu nevar uzskatīt par atkritumu reģenerāciju. Tādējādi varētu atturēt no bioatkritumu sadedzināšanas, ja tiem ir zema siltumietilpība.

Atkritumu poligonu direktīva[3] dalībvalstīm nosaka pakāpeniski samazināt bioloģiski noārdāmu sadzīves atkritumu apglabāšanu poligonos, sasniedzot 35 % līdz 2016. gadam (salīdzinājumā ar 1995. gadu). Dalībvalstīm, kuras 1995. gadā lielāko daļu atkritumu apglabāja poligonos, ir piešķirts četru gadu pagarinājums[4]. Šo pasākumu mērķis ir samazināt siltumnīcefekta gāzu rašanos un izplūdi no atkritumu poligoniem.

Tomēr Atkritumu poligonu direktīva nenosaka no poligoniem novirzītu atkritumu konkrētas apstrādes iespējas. Patiesībā dalībvalstis bieži vien sliecas izvēlēties šķietami vieglāko un lētāko iespēju, neņemot vērā faktiskos vides ieguvumus un izmaksas. Tas ir izraisījis ilgstošas diskusijas par iespējamu papildregulas nepieciešamību.

Paziņojuma konteksts

2002. gada Sestajā Kopienas vides rīcības programmā[5] aicināja izstrādāt ES tiesību aktu par bioloģiski noārdāmiem sadzīves atkritumiem. 2005. gada Tematiskajā stratēģijā atkritumu rašanās novēršanai un atkritumu pārstrādei[6] ierosināja aizstāt atsevišķus tiesību aktus par bioatkritumiem ar pasākumu kopumu bioatkritumu apsaimniekošanas konkrētu problēmu risināšanai. Pavisam nesen Atkritumu pamatdirektīvā Komisijai prasīja novērtēt bioloģisko atkritumu apsaimniekošanu, lai vajadzības gadījumā iesniegtu priekšlikumu. Šis paziņojums balstās uz Komisijas sagatavoto analīzi.

Lai izstrādātu analīzi, Komisija plaši apspriedās ar ieinteresētajām personām, tostarp izdeva Zaļo grāmatu[7]. Zaļās grāmatas apspriešanas pirmā kārta beidzās 2009. gada marta vidū. Ieinteresētajām personām lūdza izteikt savu viedokli par politikas un tehnoloģijas iespējām un paredzamajām turpmākajām izmaiņām bioatkritumu apsaimniekošanā. Tika saņemtas gandrīz 150 piezīmes, kuras publicēja šim nolūkam izveidotā CIRCA tīmekļa vietnē[8].

Komisija kopā ar dalībvalstīm 2009. gada 9.–10. jūlijā organizēja konferenci, kas ieinteresētajām personām deva iespēju sniegt turpmākus komentārus. To apmeklēja aptuveni 200 dalībnieku[9]. Vides padome 2009. gada 25. jūnijā pieņēma secinājumus par Komisijas Zaļo grāmatu[10]. Paužot bažas par bioatkritumu daudzuma palielināšanos un par to radīto ietekmi uz vidi, kā arī piekrītot, ka labāka bioatkritumu apsaimniekošana sekmētu klimata pārmaiņu apkarošanu, palīdzētu uzlabot augsnes kvalitāti (kompostēšana) un sasniegt atjaunojamo energoresursu (biogāze) mērķus, Padome mudināja Komisiju politikas iespēju vērtēšanā ņemt vērā vietējos apstākļus. Tā aicināja Komisiju līdz 2010. gadam iesniegt ES tiesību akta priekšlikumu par bioloģiski noārdāmiem atkritumiem, ja tas ir nepieciešams. Pašreiz tiek apspriests Eiropas Parlamenta ziņojuma priekšlikums attiecībā uz Zaļo grāmatu.

2009. gada maijā – jūnijā un oktobrī papildapspriešanās ar ieinteresētajām personām ļāva tām pārliecināties un izteikt piezīmes par Komisijas analīzē izstrādātajiem plāniem. Tās vienprātīgi piekrita uzskatam par ekonomikas un vides iespējām saistībā ar bioatkritumu labāku apsaimniekošanu, bet pauda būtiski atšķirīgus uzskatus par ES tiesību akta ierosināšanas nepieciešamību.

Darbības joma un mērķi

Šajā paziņojumā ir izskaidroti pasākumi, kurus Komisija šajā posmā uzskata par nepieciešamiem bioatkritumu apsaimniekošanas optimizācijai. Paziņojumā Komisija jo īpaši:

- izdeva secinājumus par Komisijas analīzi;

- izklāsta ieteikumus par turpmāko virzību, lai pilnībā izmantotu bioatkritumu pienācīgas apsaimniekošanas ieguvumus;

- apraksta galvenos iespējamos rīcības virzienus ES un valsts līmenī un to, kā tos labāk īstenot.

Bioatkritumu labāka apsaimniekošana un neizmantotais potenciāls

Palielinot bioatkritumu pārstrādi un reģenerāciju, ieguvumi varētu būt šādi:

- finansiāls ietaupījums iedzīvotājiem. Piemēram, viena trešdaļa no Apvienotās Karalistes mājsaimniecību nopirktajiem pārtikas produktiem (aptuveni 19 miljardu EUR vērtībā) tiek izmesta atkritumos; teorētiski, līdz pat 60 % no šiem atkritumiem varētu novērst[11];

- novērsti 10 miljoni tonnu CO2 emisiju ekvivalenta, kas ir 4 % ieguldījums, lai sasniegtu ES 2020. gada mērķi par 10 % samazināt emisijas salīdzinājumā ar emisijām 2005. gadā nozarēs, kuras nav iekļautas emisiju tirdzniecības sistēmā. Tālejošas emisiju novēršanas politikas gadījumā varētu novērst līdz pat 44 miljoniem tonnu CO2 ekvivalenta[12];

- aptuveni vienu trešdaļu no ES 2020. gada mērķa par atjaunojamo energoresursu izmantošanu transportā[13] varētu sasniegt, ja transportlīdzekļu degvielai izmantotu biogāzi, kas ražota no bioatkritumiem, un aptuveni 2 % no kopējā atjaunojamo energoresursu mērķa varētu sasniegt, ja bioatkritumus pārvērstu enerģijā;

- 2,6 reizes lielāks tirgus kvalitatīvam kompostam, lai sasniegtu aptuveni 28 miljonus tonnu[14];

- resursu ietaupījums, ar kompostu aizstājot 10 % no fosfātu mēslošanas līdzekļiem, 9 % no kālija mēslošanas līdzekļiem un 8% no kaļķa mēslošanas līdzekļiem[15];

- ar kompostu uzlaboti 3 % līdz 7 % nabadzīgas lauksaimniecības augsnes ES un mazāka augsnes kvalitātes degradācija Eiropā[16];

- šīs aplēses nevar apvienot, jo tās daļēji skar alternatīvus risinājumus. Tomēr ir arī sinerģijas: piemēram, anaerobā pārstrāde var sekmēt CO2 un biodegvielas mērķu panākšanu un augsnes uzlabošanu, ja hidrolizātu izmanto augsnē. Ieguvumi uzrāda ievērojamu potenciālu, kas var palīdzēt izpildīt mērķus vides jomā, jo īpaši gadījumos, kad tie ir rentablākie risinājumi.

Komisijas analīzes galvenie secinājumi

Paziņojumā apspriestās politikas iespējas attiecas uz atsauces scenāriju, pieņemot, ka ir pilnībā īstenoti spēkā esošie tiesību akti, jo īpaši Atkritumu poligonu direktīva, un ka nākamajos 20 gados neuzņemas papildiniciatīvas. Tātad tās galveno uzmanību pievērš papildpasākumu izmaksām un ieguvumiem, tostarp Atkritumu pamatdirektīvas atkritumu hierarhijas labākai piemērošanai

Analīze apstiprināja, ka pastāv lielas iespējas saistībā ar rentabilitāti. Tā atklāja, ka ES līmenī nav politikas nepilnību, kas dalībvalstīm neļautu veikt atbilstošus pasākumus, bet parādīja, ka visā ES nozīmīgu ekonomikas un vides ieguvumu radīšanā lietderīgi būtu ES līmeņa atbalsta papildpasākumi, kas apvienoti ar daudzām iniciatīvām valsts mērogā un atkritumu hierarhijas pienācīgu piemērošanu.

Labākas bioatkritumu apsaimniekošanas lielākais ieguvums būtu novērstas siltumnīcefekta gāzu emisijas, ko varētu uzskatīt par nozīmīgu sabiedrības ieguvumu, ja salīdzina jebkuras papildizmaksas. Vienlaikus labas kvalitātes komposta un biogāzes ražošana varētu veicināt augsnes kvalitātes uzlabošanu un resursu racionālu izmantošanu, kā arī palielināt enerģētisko neatkarību.

Atkritumu apsaimniekošanu labāk saskaņojot ar atkritumu hierarhiju un citiem Atkritumu pamatdirektīvas noteikumiem varētu panākt vides un finansiālus ieguvumus no 1,5 miljardiem EUR (mērens pārstrādes pieaugums) līdz 7 miljardiem EUR (tālejoša atkritumu pārstrādes un novēršanas politika)[17]. Kombinējot mēreni tālejošu atkritumu pārstrādes un novēršanas politiku, varētu ietaupīt 5,5 miljardus EUR (4,1 miljardu EUR ar bioatkritumu rašanās novēršanu). Varētu ietaupīt aptuveni 34 miljonus tonnu CO2 emisiju ekvivalenta (80-90% ar bioatkritumu novēršanu). Novēršot pārtikas atkritumus, varētu izveidot spēcīgāku komposta un biogāzes tirgu un radīt tiešus finansiālus ieguvumus ES mājsaimniecībām[18].

Prioritārās darbības bioatkritumu apsaimniekošanas optimizācijai ES. Ko vajadzētu veikt papildus Atkritumu poligonu direktīvas īstenošanai

Šajā sadaļā norādītās iniciatīvas ir paredzētas spēkā esošo tiesību aktu iespējami labākas izmantošanas veicināšanai, saglabājot dalībvalstīm plašu iespēju izvēlēties valsts attiecīgajiem apstākļiem piemērotākos darbības virzienus.

Iniciatīvas ES līmenī

Lai gan dalībvalstīm ir daudz iespēju bioatkritumu apsaimniekošanas uzlabošanai, būtiska nozīme progresa paātrināšanā un visā Savienībā līdzvērtīgu noteikumu nodrošināšanā būs atbalsta iniciatīvām ES līmenī. Komisija paredz veikt šādus pasākumus:

Bioatkritumu rašanās novēršana

Saskaņā ar Atkritumu pamatdirektīvu dalībvalstīm ir saistības izstrādāt valsts atkritumu apsaimniekošanas plānus atbilstoši atkritumu hierarhijai. Turklāt tām ne vēlāk kā līdz 2013. gada beigām ir jāizstrādā valsts atkritumu novēršanas plāni un jānorāda kritēriji, kas ļauj novērtēt progresu. Valsts bioatkritumu novēršanas mērķu iekļaušana šajās programmās būtu ietekmīgs papildpasākums.

Vairumā dalībvalstu nav veikti skaidri un izmērāmi pasākumi, lai pastiprinātu bioatkritumu novēršanu. Daļēji tāpēc, ka trūkst skaidru vadlīniju, tostarp izmērāmu kvantitatīvo mērķu, bet lielā mērā arī tāpēc, ka šis jautājums ir ļoti jutīgs, tas tiek uztverts negatīvi kā patērētāju izvēles ierobežošana. Neskaidrību dēļ attiecībā uz atšķirīgiem valstu apstākļiem vēl nav bijis iespējams novērtēt saistošo ES atkritumu novēršanas mērķu ietekmi. Tomēr atbilstoši Atkritumu pamatdirektīvai saskaņā ar komitoloģijas procedūru varētu pieņemt rādītājus atkritumu novēršanas pasākumiem, lai atbalstītu dalībvalstu pasākumus.

Turklāt Komisija varētu sniegt turpmāku atbalstu labākās prakses plašākai pārņemšanai. Tā paredz saskaņā ar komitoloģijas procedūru ierosināt konkrētas vadlīnijas par bioatkritumu novēršanu , lai izstrādātu valsts atkritumu novēršanas plānus, un turpināt darbu pie vairāku rādītāju ierosināšanas, kas paredzēti, lai novērtētu ES līmeņa atkritumu novēršanas mērķu turpmākas noteikšanas lietderīgumu . Šīs darbības varētu dot nepieciešamās iniciatīvas atkritumu novēršanas pastiprināšanai, vienlaikus ievērojot subsidiaritātes principus.

Bioatkritumu apstrāde

Attiecībā uz bioatkritumiem, kurus nevar novērst, to apsaimniekošanas iespējas dalībvalstīm būtu jāizvēlas, ņemot vērā valsts konkrētos apstākļus (t.i., populācijas blīvumu, pieprasījumu pēc komposta vai enerģijas u.t.t.). Dažas dalībvalstis jau ir samazinājušas vai paredz ievērojami samazināt bioatkritumu apglabāšanu poligonos un palielināt to bioloģisko apstrādi. Tomēr maz ticams, ka bez turpmākām iniciatīvām mazāk sasniegušās dalībvalstis tuvākajā nākotnē veiks ievērojamus pasākumus virzībā uz kompostēšanu un biogāzes ražošanu. Visticamāk tās turpinās izvēlēties šķietami vieglāko iespēju, neņemot vērā vispārējos ieguvumus vides jomā un izmaksas. Tas izskaidro to, kāpēc dažas dalībvalstis un ieinteresētās personas turpina aicināt ES rīkoties šajā jomā.

Pielikumā izklāstītā izmaksu un ieguvumu analīze parāda, ka iespējamie ieguvumi sabiedrībai un visai ES būtu ievērojami. Tomēr dalībvalstīs atšķirīgo apstākļu dēļ ir nepieciešams veikt padziļinātu analīzi, jo īpaši raugoties no subsidiaritātes perspektīvas, pirms noteikt, vai ir lietderīgi ierosināt ES mērķi par bioloģisko apstrādi. Komisija turpinās analīzi, lai paziņotu par lietderību noteikt mērķus vēlākais līdz 2014. gadam saskaņā ar Atkritumu pamatdirektīvu. Iespējams, ka mērķis par bioloģisku apstrādi varētu būt cieši saistīts ar labāku dalīto vākšanu, lai nodrošinātu labas kvalitātes kompostu un hidrolizātu.

Izvēle starp centralizētu un decentralizētu kompostēšanu, enerģijas ražošanu, izmantojot hidrolizātu, un dažādi saražotās enerģijas izmantošanas veidi, proti, transportam, elektroenerģijai, siltuma ražošanai, būs atkarīgi no vietējiem apstākļiem (enerģijas avotu struktūras, iespējamām sinerģijām ar citām politikas jomām) un jāatstāj dalībvalstu ziņā.

Ierosinātā Direktīva par rūpnieciskajām emisijām[19], kuras mērķis ir aizstāt pašreizējo IPPC direktīvu[20], nosaka galvenos principus lielāku bioatkritumu apstrādes iekārtu (kuru jauda pārsniedz 50 tonnas dienā) darbības atļaušanai un kontrolei. Regula par bioatkritumiem varētu papildināt, bet tai nevajadzētu ietekmēt dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu savākšanas un apstrādes veselības noteikumus[21].

EU augšņu aizsardzība

No bioatkritumiem iegūts komposts un hidrolizāts ir nepietiekami izmantoti materiāli. Lai gan tie sniedz ievērojamu ieguldījumu ES resursu efektivitātē un organiskām vielām nabadzīgu augšņu ielabošanā, daudzās dalībvalstīs pieprasījumu ietekmē galapatērētāju neuzticēšanās.

Lai šo problēmu risinātu, šādu materiālu izmantošana būtu jāregulē tādā veidā, ka augsnēm netiek radīts kaitējums.

Ir jānosaka komposta un hidrolizāta standarti, lai nodrošinātu brīvu apriti iekšējā tirgū un ļautu tos izmantot, neveicot to augšņu turpmāku uzraudzību un kontroli, kurās tos izmanto. Procedūra, kas nosaka, kad atkritumi vairs nav atkritumi, saskaņā ar Atkritumu pamatdirektīvu varētu būt efektīvākais paņēmiens šādu standartu noteikšanai. Komisija sāk darbu, lai novērtētu iespējamā priekšlikuma[22] tehnisko pamatu.

Paredzams, ka ne visi bioloģiski apstrādāti bioatkritumi atbildīs “produkta standartiem”. Tomēr šie materiāli varētu dot nozīmīgu ieguldījumu organiskām vielām nabadzīgu augšņu ielabošanā, ja tos izmantotu drošā veidā. Šajā nolūkā pilnīga saskaņošana visā ES nebūtu iespējama, ņemot vērā atšķirīgos vietējos apstākļus (t.i., augsnes kvalitāti un vajadzības), bet būtu jānosaka ES noteikumu minimums kā “drošības tīkls” pret nedrošu izmantošanu.

Komisija pašlaik izskata iespēju prasību minimuma ieviešanai, izmantojot Direktīvu par notekūdeņu dūņām[23], kura pašlaik tiek pārskatīta. Ietekmes novērtējumu ir plānots sniegt 2010. gada beigās, un priekšlikumu vajadzības gadījumā iesniegs līdz 2011. gadam.

Pētniecība un inovācija

Pētniecība un inovācija var dot jaunas bioatkritumu tehnoloģijas un izmantojumus (progresīvi mēslošanas un bioenerģijas pielietojumi, bioķīmiski pielietojumi, biomateriāli). Eiropas Kopienas Septītā pamatprogramma pētniecībai un tehnoloģijas attīstībai (2007.–2013.g.) ir šādu izstrāžu instruments. Vairāki sadarbības programmas temati atbalsta darbības, kuru mērķis ir bioatkritumu novēršana un/vai to ekonomiskās vērtības palielināšana.

Lielākas vērības pievēršana spēkā esošo ES tiesību aktu kopuma pilnīgai īstenošanai

Kā parādījis progress vairākās dalībvalstīs, pašreizējie tiesību akti atkritumu jomā ir ļoti labs pamats progresīvai bioatkritumu apsaimniekošanai. Tomēr ir būtiski svarīgi, ka pilnībā tiek izmantots un pienācīgi ieviests pieejamo instrumentu potenciāls. Nevar paredzēt, ka jauna papildregula kompensēs spēkā esošo tiesību aktu sliktu īstenošanu vai lēnu ieviešanu. Tāpēc Komisija, vienlaikus palīdzot dalībvalstīm, vairāk pievērsīs uzmanību tiesību aktu labākai īstenošanai. Ar šādu mērķi Komisija izstrādā vadlīnijas par aprites cikla skatījuma piemērošanu un novērtēšanu atkritumu nozarē[24] .

Saistībā ar to viena no galvenajām prioritātēm ir Atkritumu poligonu direktīvas mērķu pastiprināšana par atkritumu novirzīšanu. Vajadzības gadījumā var veikt vairākas darbības, lai pastiprinātu šīs direktīvas īstenošanu, tostarp atkritumu novirzīšanas mērķu sasniegšanas stingru uzraudzību , dalībvalstu bioloģiski noārdāmu atkritumu apsaimniekošanas stratēģiju padziļinātu analīzi , Eiropas finanšu atbalstu ar reģionālās politikas starpniecību. Turklāt Komisija novērtē labākas uzraudzības paņēmienus un sniedz lielāku atbalstu dalībvalstīm, ja tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu agrīnas vadlīnijas, apmācību un ciešāku sadarbību.

Minētie pasākumi ar jau apstiprināto komitoloģijas procedūru un pārskata procesu starpniecību varētu palīdzēt labāk izmantot spēkā esošos tiesību aktus. Saglabājot nepieciešamās iespējas valsts politikai, tie ievērojami palīdzētu panākt atkritumu jomā pieejamo tiesību aktu labāku īstenošanu, lai atbalstītu ES resursu efektivitāti.

Pasākumi, kas jāveic dalībvalstīm

Atkritumu apsaimniekošanas plānošana saskaņā ar “atkritumu hierarhiju”

Vienlaikus ievērojot konkrētos vietējos apstākļus, dalībvalstīm pirmkārt un galvenokārt ir jāīsteno Atkritumu pamatdirektīvas noteikumi un pienācīgi jāpiemēro “atkritumu hierarhija” bioatkritumu apsaimniekošanas plānošanā valsts līmenī. Šo noteikumu pienācīga izmantošana, kuri 2010. gada 12. decembrī kļūs par dalībvalstīm juridiski saistošu pieeju, varētu dot nozīmīgu ieguldījumu bioatkritumu apstrādes optimizācijā un papildināt Atkritumu poligonu direktīvas ietekmi.

Bioatkritumu rašanās novēršana

Saskaņā ar “atkritumu hierarhiju” ir jāpastiprina atkritumu rašanās novēršana, lai iespējami labāk izmantotu Atkritumu pamatdirektīvā paredzētās atkritumu novēršanas programmas, arī atbilstošus valsts bioatkritumu novēršanas mērķus, lai pārrautu saikni starp ekonomikas izaugsmi un ietekmi uz vidi saistībā ar bioatkritumu ražošanu, valsts kritērijus bioatkritumu novēršanas pasākumiem, uzraudzību, novērtēšanu un ziņojumu regulāru sniegšanu par panākumiem mērķu sasniegšanā . Komisija varētu sniegt palīdzību, izveidojot šādu darbību sistēmu (sk. 7.1.1. ).

Bioatkritumu dalītās vākšanas un bioloģiskās apstrādes veicināšana

Kompostēšana un anaerobā pārstrāde sniedz daudzsološus vides un ekonomikas rezultātus attiecībā uz bioatkritumiem, kurus nevar novērst. Svarīgs priekšnosacījums ir labas kvalitātes materiāli, kurus izmanto šajos procesos. Tos vairumā gadījumu vislabāk nodrošinātu ar bioatkritumu dalīto vākšanu.

Dalībvalstīm būtu stingri jācenšas ieviest dalīto vākšanu, lai panāktu kvalitatīvāku pārstrādi un anaerobo pārstrādi. Ļoti efektīvas sistēmas, kas balstās uz dažādu bioatkritumu plūsmu šķirošanu, jau pastāv Austrijā, Vācijā, Luksemburgā, Zviedrijā, Beļģijā, Nīderlandē, Katalonijā (Spānija) un atsevišķos Itālijas reģionos[25]. Dalītās vākšanas sistēmas var ievērojami atšķirties, piemēram, atkarībā no savākto atkritumu veida (pārtikas atkritumi, dārza atkritumi u.t.t.) un pieejamajām atkritumu apstrādes iespējām. Panākumu pamatā ir piemērošanās vietējiem apstākļiem un lietotājiem izdevīgs risinājums.

Komisija iesaka dalībvalstīm pilnīgāk izmantot Atkritumu pamatdirektīvas 11. un 22. pantā dotās iespējas , lai kā prioritāru pasākumu ieviestu dalītās vākšanas sistēmas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību konkurences noteikumiem. Informācija par šo pantu īstenošanu, iespējams, veidos daļu no ziņojuma prasībām saskaņā ar Atkritumu pamatdirektīvu.

EU augšņu aizsardzība

Komisija izskata iespēju, izmantojot Direktīvu par notekūdeņu dūņām, ierosināt standartu minimumu komposta un hidrolizāta izmantošanai lauksaimniecībā (sk. 7.1.3. punktu). Šie noteikumi varētu būt tādi paši vai mazāk ierobežojoši kā tie noteikumi, kurus jau piemēro dažās dalībvalstīs, tādējādi nebūtu vajadzīgi lieli pielāgojumi vai papildizmaksas.

Komposts — ļoti kvalitatīvs produkts resursu efektivitātes palielināšanai

Dalībvalstīm būtu jāveicina komposta ražošana un izmantošana no “tīriem” (dalīti vāktiem) bioatkritumiem. Tām būtu aktīvi jāatbalsta tas , ka tiešie lietotāji šo materiālu plaši izmanto . Tā varētu uzlabot resursu efektivitāti, daļēji aizstājot neatjaunojamo minerālmēslojumu, kā arī saglabāt ES augšņu kvalitāti. Dalībvalstīm būtu aktīvi jāpiedalās kvalitātes kritēriju definēšanā, kā aprakstīts 7.1.3. punktā, un jāatbalsta to pielietošana, lai paātrinātu tirgus izaugsmi.

Virzība uz atkritumu poligonu neizmantošanu

Attiecībā uz atkritumu apglabāšanu poligonos valstu centieni būtu jāpievērš tam, lai pilnībā īstenotu Atkritumu poligonu direktīvas atkritumu novirzīšanas mērķus un citus direktīvas noteikumus saistībā ar bioatkritumu atlieku drošu apglabāšanu poligonos.

Dažas dalībvalstis, kuras jau uzsākušas atbilstošas valsts iniciatīvas, ir panākušas, ka neapstrādātus atkritumus neapglabā poligonos, kā arī panākušas kvalitatīvu bioloģisko apstrādi. Komisija visām dalībvalstīm iesaka cik drīz vien iespējams virzīties uz neapstrādātu atkritumu neapglabāšanu poligonos saskaņā ar Atkritumu pamatdirektīvu.

Virzoties uz atkritumu poligonu izmantošanas iespējamu samazināšanu, liela nozīme ir visām iespējām, kādas ir atkritumu hierarhijas virsējā līmenī. Labāku vispārējo apsaimniekošanu var veicināt arī energoefektīva atkritumu sadedzināšana. Tomēr visvairāk uzmanības jāvelta tam, lai novērstu pārlieku lielus ieguldījumus sadedzināšanas jaudā, kas varētu ierobežot citas iespējas attiecībā uz atkritumu bioloģisku apstrādi vai novēršanu. Valsts atkritumu apsaimniekošanas plānos būtu jāiekļauj sīki izstrādāti vidēja termiņa un ilgtermiņa apsvērumi par šo jautājumu.

Enerģijas ražošana no atkritumiem

Viens no galvenajiem ES uzdevumiem ir enerģētikas nozares radīto oglekļa emisiju samazināšana. Bioatkritumus ar salīdzinoši zemām izmaksām var pārvērst elektroenerģijā, siltumā vai transporta degvielā, tādējādi ierobežojot fosilās degvielas izmantošanu un palielinot piegādes drošību. Dalībvalstīm, izstrādājot pasākumus, būtu jāapsver iespēja panākt saistošo valsts atjaunojamās enerģijas mērķi 2020. gadam saskaņā ar Atjaunojamās enerģijas direktīvu[26]. Direktīvā jo īpaši ir uzsvērti ieguvumi, kādus dod atkritumu izmantošana transporta degvielas ražošanā tādā nozīmē, ka mērķis par 10 % atjaunojamās enerģijas transporta nozarē tiek dubultots.

Labāka īstenošana

ES juridisko instrumentu pienācīga īstenošana , kas attiecas uz bioatkritumu apsaimniekošanu, dalībvalstīm ir jānosaka par galveno prioritāti. Vispārīgas prasības atkritumu apsaimniekošanai, piemēram, par vides un cilvēka veselības aizsardzību atkritumu apstrādes laikā un prioritātes piešķiršanu atkritumu otrreizējai pārstrādei, ir noteiktas pārskatītajā Atkritumu pamatdirektīvā, kurā ietverti arī konkrēti noteikumi par bioatkritumiem (jauni pārstrādāšanas mērķi mājsaimniecības atkritumiem un tamlīdzīgiem atkritumiem, kas var ietvert bioatkritumus, prasības par dalīto vākšanu). Kopā ar Atkritumu poligonu direktīvu tās veido galveno tiesību aktu sistēmu par bioatkritumiem.

Līdztekus ar paziņojumā norādītajiem faktiem un labāka regulējuma principiem ir svarīgi, ka dalībvalstis izmanto visas spēkā esošo ES tiesību aktu iespējas, lai optimizētu bioatkritumu apsaimniekošanu.

Secinājumi

Komisijas veiktā analīze apstiprina, ka ES bioatkritumu labākā apsaimniekošanā ir vēl neizmantots potenciāls, kas varētu dot nozīmīgus vides un ekonomikas ieguvumus. Paziņojumā ir uzsvērtas darbības šī potenciāla atraisīšanai, spēkā esošās regulējošās sistēmas labākai izmantošanai, vienlaikus saglabājot dalībvalstīm plašas rīcības iespējas izvēlēties saviem konkrētajiem apstākļiem labākās iespējas.

[1] 2008/98/EK.

[2] EVA ziņojums (7/2009) – Atkritumu novirzīšana no poligoniem .

[3] 1999/31/EK.

[4] Apvienotā Karaliste, Bulgārija, Čehija, Igaunija, Īrija, Grieķija, Kipra, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija.

[5] Lēmums Nr. 1600/2002/EK.

[6] COM(2005) 666 galīgā redakcija.

[7] COM(2008) 811 galīgā redakcija.

[8] http://circa.europa.eu/Public/irc/env/biowaste_prop/home.

[9] http://ec.europa.eu/environment/waste/eventspast/biowaste.htm.

[10] Vides padomes 2953. dokuments: 11462/09.

[11] WRAP (Apvienotā Karaliste) ziņojums “Pārtika, kuru mēs izmetam”. 2008. gada aprīlis.

[12] Novērstās emisijas lielākoties saistībā ar pārtikas ražošanu un transportu.

[13] Kā norādīts Direktīvas 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu 3. panta 4. punktā un 21. panta 2. punktā.

[14] ORBIT/ECN “Komposta ražošana un izmantošana ES”, 2008. gads.

[15] Sk. turpat.

[16] Aptuveni 45 % ES augšņu trūkst humusa.

[17] Kopējie ES–27 ieguvumi 2013.–2020. gadā, kas aprēķināti, sākot ar pasākumiem, kuri nav iekļauti spēkā esošajos tiesību aktos.

[18] Sk. 8.3. pielikumu.

[19] COM(2007) 843 galīgā redakcija.

[20] 96/61/EK.

[21] (EK) Nr. 1774/2002.

[22] Sk. KPC- IPTS kritēriji atkritumiem, kas vairs nav atkritumi – galīgais ziņojums.

[23] 86/278/EEK.

[24] http://lct.jrc.ec.europa.eu/eplca/deliverables/international-reference-life-cycle-data-system-ilcd-handbook.

[25] ACR +: bioloģiski noārdāmu mājsaimniecības atkritumu apsaimniekošana. Kādas iespējas ir Eiropas vietējām varas iestādēm?

[26] 2009/28/EK.