10.2.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 42/28

—

pauž gandarījumu, ka Komisija ar zaļo grāmatu “Kultūras un radošo nozaru potenciāla īstenošana” ir sākusi Eiropas mēroga debates par nosacījumiem, kas vajadzīgi, lai Eiropā uzlabotu apstākļus jaunradei un inovācijai un tādējādi palielinātu kultūras un radošo nozaru potenciālu atbalstīt izaugsmi un darba vietu izveidi;

—

ar gandarījumu atzīmē — Eiropas līmenī palielinās izpratne, ka kultūras un radošās nozares veicina radošumu un inovāciju;

—

atgādina, ka lielākajā daļā dalībvalstu jomas, ko min saistībā ar kultūras un radošajām nozarēm, proti, kultūra, pētniecība, izglītība, tūrisms un nodarbinātība ir vietējo un reģionālo pašvaldību kompetencē;

—

uzsver — lai sekmīgi īstenotu stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvas, proti, Eiropas digitalizācijas programmu un citas iniciatīvas, ir vajadzīga aktīva novatoriska pieeja, un šajā ziņā īpaša nozīme ir radošajām nozarēm, kurām jārada starpnozaru un multikulturāli risinājumi. Tāpēc Eiropai ir vajadzīgi atvērti un iniciatīvas bagāti vietējā un reģionālā līmeņa pārstāvji, lai radītu sociālus jauninājumus, kas sekmē saimniecisko darbību visā pasaulē.

Ziņotāja

:

Ursula Männle (DE/PPE), Bavārijas federālās zemes asamblejas locekle

Atsauces dokuments

:

Zaļā grāmata “Kultūras un radošo nozaru potenciāla īstenošana”,

COM(2010) 183 galīgā redakcija

1.

atzīmē, ka Eiropas Savienībā vietējās un reģionālās pašvaldības ir lielā mērā atbildīgas par kultūras politikas īstenošanu;

2.

norāda, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir svarīga nozīme kultūras attīstībā un veicināšanā, it īpaši kultūras mantojuma saglabāšanā un mākslinieciskās jaunrades sekmēšanā (1);

3.

uzsver, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir tieša saskare ar iedzīvotājiem, un tāpēc tās ir stratēģiski izdevīgā pozīcijā, lai ne tikai veidotu dialogu ar dažādām kultūrām un sekmētu dažādus Eiropas Savienībā rīkotos kultūras pasākumus, bet arī efektīvi rosinātu vietējās un reģionālās kopienas veicināt starpkultūru dialoga uzlabošanu (2);

4.

atzīmē, ka vietējās un reģionālās pašvaldības var efektīvi iesaistīt iedzīvotājus jaunradē (3) un inovācijas procesos;

5.

atgādina, ka kultūras un radošās nozares būtiski veicina vietējo, reģionālo un pilsētvides attīstību, jo tās padara Eiropas pilsētas un reģionus pievilcīgākus, veicina ilgtspējīga tūrisma uzplaukumu un paver papildu nodarbinātības iespējas. Minētās nozares ir ļoti nozīmīgas, jo sekmē konkurētspējīgas un novatoriskas tirgus ekonomikas attīstību Eiropā (4);

6.

atzīmē, ka saskaņā ar pētījumu par kultūras ekonomiku Eiropā, ko 2006. gadā Eiropas Komisijas uzdevumā izstrādāja “KEA European Affairs”, ES kultūras industrijā notiek ļoti dinamiska saimnieciskā darbība un darba vietu veidošana. Šajā nozarē nodarbināto skaits 2004. gadā sasniedza 5,8 miljonus, kas veido 3,1 % no ES-25 ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita. Kultūras industrijas ieguldījums ekonomikā 2003. gadā bija 2,6 % no Eiropas Savienības IKP. No 1999. gada līdz 2003. gadam izaugsme šajā nozarē bija daudz straujāka nekā citās tautsaimniecības nozarēs (5);

7.

atzīmē arī — zaļajā grāmatā Eiropas Komisija norāda, ka digitālā “revolūcija” pavērs iespējas kultūras un radošo nozaru papildu izaugsmei. Tām ir jādarbojas apstākļos, kas strauji mainās un kad (globālās) digitālās informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) būtiski ietekmē visas vērtību ķēdē iesaistītās nozares;

8.

atzīmē — ja pilnībā izmantotu IKT iespējas, ievērojot tiešo lietotāju, satura veidotāju un IKT pakalpojumu sniedzēju intereses, un pārskatītu tradicionālos ražošanas un izplatīšanas modeļus, kultūras vērtību radītājiem varētu paplašināties kultūras preču un pakalpojumu noiets un tirgi, bet iedzīvotājiem būtu pieejama lielāka piedāvāto kultūras produktu dažādība;

9.

pauž gandarījumu, ka Komisija tāpēc rīkoja apspriešanos un tagad trīs politikas jomās izstrādā svarīgas pamatnostādnes, kas būtiski ietekmēs kultūras un radošo nozaru darbības pamatnosacījumus digitālā vidē:

10.

pauž gandarījumu, ka Komisija ar zaļo grāmatu “Kultūras un radošo nozaru potenciāla īstenošana” ir sākusi Eiropas mēroga debates par nosacījumiem, kas vajadzīgi, lai Eiropā uzlabotu apstākļus jaunradei un inovācijai un tādējādi palielinātu kultūras un radošo nozaru potenciālu atbalstīt izaugsmi un darba vietu izveidi;

11.

atzinīgi vērtē to, ka zaļajā grāmatā kultūra atzīta par vietējās un reģionālās attīstības instrumentu;

12.

ar gandarījumu atzīmē — Eiropas līmenī palielinās izpratne, ka kultūras un radošās nozares veicina radošumu un inovāciju;

13.

uzskata, ka inovācijas politika Eiropas, valsts, reģionālā un vietējā līmenī var veidot saiknes ar kultūras un radošajām nozarēm;

14.

pauž gandarījumu, ka Eiropas Komisija pamatiniciatīvās vēlas ievērot kultūras un radošo nozaru vajadzības, un atzīmē, ka tāda rīcība pilnībā atbilst Līguma par Eiropas Savienības darbību 167. pantam;

15.

atgādina, ka lielākajā daļā dalībvalstu jomas, ko min saistībā ar kultūras un radošajām nozarēm, proti, kultūra, pētniecība, izglītība, tūrisms un nodarbinātība ir vietējo un reģionālo pašvaldību kompetencē;

16.

uzsver, ka kultūras un radošās nozares ir ne vien svarīgas attīstībai, nodarbinātībai un konkurētspējai, bet tās arī var būtiski sekmēt kultūras identitātes un daudzveidības izpausmes vietējā un reģionālajā līmenī;

17.

norāda, ka vietējām pašvaldībām ir plašas pilnvaras tādās jomās kā infrastruktūra (mēģinājumu telpas, skatītāju zāles, palīgtelpas), stratēģija un plānošana (kultūras stratēģijas, nozares attīstības iniciatīvas) un kontaktu veidošana. Vietējās pašvaldības atbalsta arī mākslas un kultūras pasākumus un veic vērienīgus ieguldījumus jaunu, radošu talantu attīstībā;

18.

atgādina, cik svarīga ir daudzveidība un daudzvalodība, kas ir tieši Eiropai raksturīgas iezīmes un veicina radošumu;

19.

aicina kultūras un radošajās nozarēs pietiekamu uzmanību veltīt nelabvēlīgākā stāvoklī esošām grupām;

20.

uzskata, ka tāda satvara izveide, kas Eiropas Savienības valstīs veicina radošo nozaru uzplaukumu, sniegs būtisku pievienoto vērtību Eiropas mērogā un var rosināt ES dalībvalstis, reģionus un pilsētas izstrādāt programmas un iniciatīvas, kuras paplašinātu galveno dalībnieku sadarbību;

21.

uzsver, ka svarīgi būtu nostiprināt vietējā un reģionālā līmeņa nozīmi Eiropā kultūras un radošo nozaru attīstīšanā, un tāpēc iesaka Komisijai atbilstīgi subsidiaritātes principam iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības ar zaļo grāmatu saistītajos pasākumos;

22.

piekrīt viedoklim, ka Eiropā jāpalielina ieguldījumi, lai rastu jaunus gudras, ilgspējīgas un radošas izaugsmes avotus;

23.

uzskata, ka visiem pārvaldes līmeņiem īpaši jāatbalsta mazie un vidējie uzņēmumi, jo tieši tie spētu atklāt jaunos talantus un pastiprināt kultūras un radošo nozaru attīstību Eiropā;

24.

atgādina, ka vietējās un reģionālās pašvaldības daudzās attīstības stratēģiju jomās ir veiksmīgi integrējušas kultūras un radošās nozares, un tas ir stiprinājis vietējo ekonomiku. Tieši pašvaldību līmenī var izveidot jauno mākslinieku tīklus un datu bāzes, atbalstīt jauniešu apmācību mākslas un kultūras jomā, palīdzēt jauniem māksliniekiem kļūt par profesionāļiem, īstenot multivides un multikulturālus eksperimentus, piedāvāt publiskas telpas jauno mākslinieku darbiem, rosināt jauniešus apmeklēt mākslas un kultūras pasākumus, atbalstīt jauniešu apvienību veidošanu mākslas un kultūras jomā, attīstīt inovāciju saistībā ar vietējām tradīcijām un talantiem;

25.

iesaka tāpēc radīt piemērotus apstākļus, lai varētu izplatīt labas prakses piemērus, paplašināt zināšanas un izveidot sadarbības tīklus, kas izplatītu pieredzi par minēto nozaru potenciāla izmantošanas iespējām; ievērojot kultūras un radošo nozaru nozīmi, ierosina arī uz šīm nozarēm attiecināt ES ekonomiskās un sociālās kohēzijas politikas vispārējos principus;

26.

uzskata, ka konstruktīvs vietējā un valsts līmeņa sadarbības veids būtu tādi nolīgumi, kas orientēti uz rezultātu un kuros ikviens pārvaldības līmenis apņemas sasniegt paredzētos rezultātus, lai veicinātu kultūras un radošo nozaru attīstību vietējā līmenī;

27.

atzīmē, ka radošuma aizsākumi meklējami vietējā līmenī, un tāpēc, lai kultūras un radošās nozares varētu attīstīties, jāveido vietējie sadarbības tīkli, klasteri, uzņēmējdarbības “inkubatori” un partnerība starp mākslas un dizaina skolām, universitātēm un uzņēmumiem;

28.

aicina izglītības iestādes un augstskolas, kurās var apgūt mākslu un dizainu, cieši sadarboties ar citām nozarēm, lai veidotu jaunas apvienības un rastu strukturālus un organizatoriskus risinājumus ar mērķi radīt pilnīgi jaunus Eiropas produktus un pakalpojumus, kas pavērtu ceļu uz komerciāliem panākumiem visā pasaulē. Tas, ka jauniešiem nav aizspriedumu, bieži vien ir būtisks panākumu faktors;

29.

atzīmē, ka kultūras pasākumi var veicināt arī sociālo kohēziju, jo tie palielina izpratni par citām kultūrām un palīdz veidot spēcīgas un pozitīvas attiecības starp cilvēkiem ar dažādu profesionālo un akadēmisko pieredzi un tādējādi palielina kultūras un radošo nozaru potenciālu;

30.

atgādina, ka Eiropas kultūras daudzveidība ir nozīmīga ekonomikas priekšrocība, kas pozitīvi ietekmē arī konkurētspēju; iesaka kultūras pasākumiem paredzētos līdzekļus izmantot Eiropas kultūras daudzveidības un starpkultūru dialoga atbalstīšanai, lai veicinātu kultūras un sociālo integrāciju;

31.

vēlreiz norāda, ka kultūras un radošo nozaru potenciālu ar panākumiem varēs izmantot vienīgi tad, ja Eiropas Savienības pūliņi kultūras jomā būs vērsti uz to, lai sabiedrība gūtu labumu no kultūras nemateriālajām vērtībām; tāpēc uzsver, ka jāatbalsta izglītība un sadarbība kultūras jomā, jo tas veicinātu sabiedrības radošuma izpausmes un kultūras industriju uzplaukumu. Kultūra pastāv arī bez kultūras industrijas, bet kultūras industrija nevar pastāvēt bez kultūras (6);

32.

pauž cerību, ka tiks apzinātas grūtības un/vai šķēršļi, ar ko jāsaskaras, attīstot kultūras un radošās nozares, un atbilstošā politiskā līmenī rasti risinājumi;

33.

iesaka Komisijai novērtēt, kā struktūrfondi un kultūras, audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu, jaunatnes un izglītības jomā pašlaik īstenotās un nākotnē plānotās programmas varētu atbalstīt radošās nozares;

34.

īpaši uzsver, ka Eiropas Savienībai gan Kopienas līmenī, gan sadarbībā ar trešām valstīm jāatbalsta un jāveicina jauno mākslinieku mobilitāte Eiropā, mākslinieku starptautisku tīklu un apvienību izveide, kā arī jauno mākslinieku apmaiņa un “radošās darbnīcas”;

35.

lūdz Komisiju, īstenojot ar zaļo grāmatu saistītos pasākumos, ievērot vietējo un reģionālo pašvaldību finansiālās un administratīvās vajadzības;

36.

norāda, ka jāizstrādā vienoti rādītāji, kodi un definīcijas, lai varētu novērtēt kultūras un radošo nozaru ietekmi uz nodarbinātību un tirgu.

37.

atgādina, ka Eiropā kultūras un radošās nozares var būtiski sekmēt saimniecisko un sociālo mērķu sasniegšanu vietējā un reģionālajā līmenī;

38.

uzsver, ka kultūras un radošajām nozarēm ir svarīga nozīme, jo tās, sekmējot kultūras programmas īstenošanu, palīdz vietējām kopienām un vietējiem ekonomikas jomas dalībniekiem sasniegt konkrētus rezultātus dažādās politikas jomās, piemēram, ekonomikas attīstībā, izglītībā, mūžizglītībā, sabiedrības drošībā un kriminālajā tiesvedībā;

39.

uzskata, ka kultūras un radošo nozaru definīcijās jāiekļauj tāds aspekts kā tūrisms/izmitināšana;

40.

uzsver, ka pēc ekonomikas krīzes kultūra var radoši veicināt sociālās politikas mērķu sasniegšanu, sekmējot inovāciju, kas ļauj gūt rezultātus sociālajā jomā. Kultūra un māksla var ietekmēt cilvēku uzvedību un veicina jaunu sociālo kontaktu veidošanos, rosinot talantīgus cilvēkus izpausties radoši;

41.

secina, ka kultūras un it īpaši kultūras un radošo nozaru ieguldījumam tāpēc ir būtiska nozīme stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanā (7);

42.

uzsver — lai sekmīgi īstenotu stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvas, proti, Eiropas digitalizācijas programmu un citas iniciatīvas, ir vajadzīga aktīva novatoriska pieeja, un šajā ziņā īpaša nozīme ir radošajām nozarēm, kurām jārada starpnozaru un multikulturāli risinājumi. Tāpēc Eiropai ir vajadzīgi atvērti un iniciatīvas bagāti vietējā un reģionālā līmeņa pārstāvji, lai radītu sociālus jauninājumus, kas sekmē uzņēmējdarbību visā pasaulē.