52009DC0096

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 24.2.2008

COM(2009) 96 galīgā redakcija

KOMISIJAS ZIŅOJUMS

Dalībvalstu atbildes uz Revīzijas palātas 2007. gada pārskatu{SEC (2009) 257}

SATURS

1. Pārskata darbības joma 3

2 Kopsavilkums 3

3. Vispārējie 2007. gada DAS konstatējumi un DAS konstatējumi dalītās pārvaldības jomā 4

4. Kļūdu pēcpārbaude 6

5. Dalībvalstu pasākumi, lai novērstu trūkumus kohēzijas un lauksaimniecības/dabas resursu jomā 7

6. Palīdzība dalībvalstīm ES finansēto projektu pārvaldībā 10

7. Secinājumi 11

1. Pārskata darbības joma

Eiropas Revīzijas palāta (ERP), kas veic Eiropas Savienības ārējo revīziju, gada pārskatā sniedz ticamības deklarāciju ( DAS ) par pārskatu ticamību un pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Galvenais DAS mērķis ir sniegt revīzijas atzinumu par to, vai ES ienākumi un izdevumi ir precīzi atspoguļoti pārskatos un vai tie ir piesaistīti un izlietoti saskaņā ar visām juridiskajām un līgumiskajām saistībām[1].

Tiklīdz Revīzijas palāta iesniedz savu gada pārskatu, Komisijai ir jāinformē dalībvalstis par tām ERP gada pārskata daļām, kuras attiecas uz to līdzekļu pārvaldību, par kuriem tās ir atbildīgas, un dalībvalstīm ir jāsniedz atbilde 60 dienu laikā[2]. Komisija 2008. gada 11. novembrī pienācīgi nosūtīja šos konstatējumus un aicināja dalībvalstis aizpildīt trīsdaļīgu anketu. Dalībvalstis jau bija saņēmušas Palātas konstatējumus, kas uz tām attiecas, un pirms Palātas pārskata pieņemšanas bija tos apspriedušas ar Palātu un Komisiju. Kopsavilkums par dalībvalstu atbildēm līdz 2009. gada 28. februārim tiks iekļauts ERP, Padomei un Eiropas Parlamentam adresētā Komisijas ziņojumā (kam pievienots Komisijas dienestu darba dokuments).

2 KOPSAVILKUMS

ERP 2007. gada pārskats ir nozīmīgs divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, Palāta ir mainījusi pārskata struktūru, un tagad tajā ir precīzi atspoguļota jaunā finanšu shēma. Otrkārt, šī ir pēdējā DAS , ko iesniedz šā Parlamenta un Komisijas pilnvaru laikā.

ERP rezultāti atspoguļo Komisijas sasniegumus kontroles sistēmas turpmākā uzlabošanā. Attiecībā uz pārskatu ticamību Palāta pirmo reizi ir sniegusi atzinumu bez piezīmēm. Palāta ir sniegusi atzinumu bez piezīmēm arī par darījumu likumību un pareizību saistībā ar ieņēmumiem, saistībām un maksājumiem, kas attiecas uz jomām „Ekonomika un finanses” un „Administratīvie un citi izdevumi”. Palāta atzīst, ka kopumā pārraudzības un kontroles sistēmas šajās jomās ir efektīvas. Turpretim darījumu likumību un pareizumu dalītās pārvaldības jomā Palāta pārsvarā novērtē negatīvi. Turklāt pārraudzības un kontroles sistēmas šajās jomās ir novērtētas kā daļēji efektīvas. Lauksaimniecības un dabas resursu jomā Palāta ir secinājusi, ka darījumos, kas ir šīs politikas jomas izdevumu pamatā, kopumā bija būtisks kļūdu līmenis, bet attiecībā uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF), kas veido 85 % no lauksaimniecības izdevumiem, kļūdu līmenis ir nedaudz zem būtiskuma sliekšņa. Palāta konstatēja, ka kohēzijas politika ir joma, kurā atklāts visvairāk kļūdu — apmēram 11 % no kopējās summas, kas nebūtu bijis jāatlīdzina. Galvenie trūkumi tika konstatēti vadošo iestāžu un maksājumu iestāžu veiktajās ikdienas pārbaudēs, kā arī revīzijas struktūru darbībā. Jāatzīmē, ka lielākā daļa ERP pārbaudīto darījumu attiecas uz 2000.-2006. gada programmu posmu.

Komisija 2008. gada novembrī — vienu dienu pēc gada pārskata iesniegšanas — katrai dalībvalstij sniedza sīkas ziņas par kļūdām, kas atklātas pēc ERP veiktajām revīzijām katrā atsevišķā valstī. Lielākā daļa dalībvalstu Komisijai sniedza pietiekami izsmeļošas atbildes pieņemamā termiņā.

Palāta kļūdas klasificē kā „skaitļos izsakāmas” vai „skaitļos neizsakāmas”. Dalībvalstis ir atbildīgas par vairāk nekā 90 % no kopējā skaitļos izsakāmo kļūdu skaita dalītās pārvaldības jomā. Atbildēs par pasākumiem saistībā ar atklātajām skaitļos izsakāmām kļūdām 15 no 17 dalībvalstīm sniedza informāciju par uzsāktajiem pasākumiem un iespējamajiem rezultātiem. Šos pasākumus Komisija uzraudzīs Palātas konstatējumu pēcpārbaudē.

Dalībvalstīm tika arī lūgts atbildēt uz sešiem konkrētiem jautājumiem par lauksaimniecību un kohēziju. Lauksaimniecības jomā Palāta izteica šaubas par vienreizējo maksājumu shēmas (VMS) ietvaros veikto maksājumu ticamību. Gandrīz visas dalībvalstis atbildēja uz šo jautājumu un norādīja uz dažiem veiktajiem uzlabojumiem. Jautājumi kohēzijas jomā koncentrējās uz personāla skaitu, kā arī uz vadošo iestāžu un maksājumu iestāžu darbinieku apmācību. Vairākas dalībvalstis savās atbildēs norādīja, ka pēdējo 12 mēnešu laikā vadošajās iestādēs un maksājumu iestādēs ir pieņemti jauni darbinieki. Vairāk nekā 70 % no dalībvalstīm atbildēja, ka pēdējo 12 mēnešu laikā tika rīkotas vadošo iestāžu un maksājumu iestāžu darbinieku mācības finanšu pārvaldības un kontroles jomā.

Dalībvalstis bija arī lūgtas atbildēt uz diviem vispārīgiem jautājumiem. Pirmais jautājums bija saistīts ar 2008. gada maijā un jūnijā notikušajām trīspusējām apspriedēm par noteiktiem kļūdu konstatējumiem, kurās piedalījās Komisija, atsevišķas dalībvalstis un ERP. Sešas dalībvalstis norādīja, ka tās ir piedalījušās šajās trīspusējās apspriedēs. Atbildes atklāja, ka dalībvalstis ir apmierinātas ar šo iniciatīvu.

Otrajā jautājumā tika lūgts ieteikt, kā Komisija varētu uzlabot savu pārraudzības lomu dalītās pārvaldības jomā. Galvenie ierosinātie uzlabojumi bija šādi: noteikumu un regulu vienkāršošana, uzraudzības uzlabošana un norādes publiskā iepirkuma jomā.

3. Vispārējie 2007. gada DAS KONSTATēJUMI UN DAS KONSTATēJUMI DALīTāS PāRVALDīBAS JOMā

ERP rezultāti atspoguļo Komisijas sasniegumus kontroles sistēmas turpmākā uzlabošanā. Lai gan dažas dalībvalstis ir ievērojušas šo tendenci, citas dalībvalstis uzsver to, ka jau 14. gadu pēc kārtas Komisija nav spējusi iegūt pozitīvu DAS . Šajā sakarā ir ieteikts pārskatīt pašreizējo DAS pieeju un atzinīgi novērtēts Palātas ieteikums noteikt pieļaujamā kļūdas riska līmeni, lai panāktu līdzsvaru starp pārbaužu izmaksām un ieguvumiem.

Palātas veiktās revīzijas atzinums par pakārtotajiem darījumiem ļoti līdzinājās 2006. gada atzinumam. Lai gan ir samazinājies aplēstais kļūdu līmenis divās politikas jomās, kuras agrāk sauca „Iekšējā nozaru politika” un „Ārējās darbības”, tas nav izmainījis vispārējo situāciju. Tomēr attiecībā uz pārskatu ticamību Palāta sniedza atzinumu bez piezīmēm. Turklāt Palāta ir sniegusi atzinumu bez piezīmēm arī par darījumu likumību un pareizību atsevišķās jomās, proti, par ieņēmumiem, saistībām un maksājumiem attiecībā uz jomām „Ekonomika un finanses” un „Administratīvie un citi izdevumi”. Kopumā pārraudzības un kontroles sistēmas šajās jomās ir efektīvas, un ir atzīts, ka atlasīto darījumu paraugā nav būtisku kļūdu.

Dalītās pārvaldības jomā Palāta darījumu likumību un pareizumu pārsvarā novērtē negatīvi. Palāta secina, ka šīs jomas dažādā mērā joprojām ietver būtisku kļūdu līmeni.

Turpmāk iekļautajā 1.1. tabulā ir sniegts kopsavilkums par DAS rezultātiem katrā nodaļā attiecībā uz pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

1.1. tabula – Kopsavilkums par 2007. gada DAS rezultātiem attiecībā uz pakārtoto darījumu likumību un pareizību[3] atbilstoši Komisijas sniegtajai interpretācijai |

Aplēstais kļūdu līmenis |

Ieņēmumi | mazāks par 2 % |

Lauksaimniecība un dabas resursi — ELGF* | mazāks par 2 % |

Lauksaimniecība un dabas resursi — bez ELGF* | lielāks par 5 % |

Kohēzija | lielāks par 5 % |

Pētniecība, enerģētika un transports | no 2 % līdz 5 % |

Ārējās darbības | no 2 % līdz 5 % |

Izglītība un pilsoniskums | no 2 % līdz 5 % |

Ekonomika un finanses | mazāks par 2 % |

Administrācija | mazāks par 2 % |

EAF | no 2 % līdz 5 % |

*Palātas gada pārskatā ir sniegts šāds 5. nodaļas iedalījums.

Kohēzijas un lauku attīstības jomā Palātas aplēsto kļūdu līmenis ir augstāks. Vislielāko izdevumu jomā „Lauksaimniecība un dabas resursi” Palāta secināja, ka darījumos, kas ir šīs politikas jomas izdevumu pamatā, kopumā bija būtisks kļūdu līmenis. Palāta arī norādīja, ka pārraudzības un kontroles sistēmas bija daļēji efektīvas. Lai gan attiecībā uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) izdevumiem, kas veido aptuveni 85 % no visiem lauksaimniecības izdevumiem, kļūdu līmenis bija nedaudz zemāks par 2 %, lauku attīstības joma veido lielu daļu no kopējā kļūdu koeficienta. Turklāt tāpat kā 2006. gadā Palāta norādīja, ka Integrētā administrācijas un kontroles sistēma (IAKS) ir efektīvs līdzeklis nelikumīgu izdevumu riska samazināšanai, ja to piemēro pareizi un ja sistēmā ir ievadīti precīzi un ticami dati. Tāpēc Palāta ieteica uzlabot tiesību noteikšanu, reģistrāciju un pārvaldību.

Palāta konstatēja, ka kohēzijas politika ir joma, kurā atklāts visvairāk kļūdu. Pēc Palātas aplēsēm vismaz 11 % no kopējās summas, kas atlīdzināta saistībā ar kohēzijas politikas projektiem, nebūtu bijis jāatlīdzina. Palāta 2007. gadā pārraudzības un kontroles sistēmas (Komisija un dalībvalstis) kohēzijas politikas jomā pirmo reizi novērtēja kā daļēji efektīvas. Visi ERP pārbaudītie darījumi kohēzijas politikas jomā attiecās uz 2000.-2006. programmu posmu. Palāta 2007. gadā atkārtoti konstatēja galvenos trūkumus pirmā līmeņa pārbaudēs, kā arī revīzijas struktūru darbībā. Tie bija šādi[4]:

Vadošās iestādes — nepietiekamas ikdienas pārbaudes tam, cik reāli ir izdevumi, nespēja konstatēt izdevumu deklarācijas bez pienācīgiem pierādījumiem un nespēja konstatēt trūkumus konkursu procedūrās.

Maksājumu iestādes — nespēja konstatēt, kad vadošās iestādes nav veikušas pietiekamas ikdienas pārbaudes.

Revīzijas struktūras — nespēja veikt pietiekamas pārbaudes, lai iegūtu apstiprinājumu kontroles sistēmu efektīvai darbībai.

Palāta minēja, ka sarežģītas un neprecīzas tiesiskās prasības nopietni ietekmē lauku attīstības un kohēzijas jomas darījumu likumību un pareizību.

Izglītības un pilsoniskuma jomas izdevumus pārvalda, izmantojot dalīto pārvaldību. Palāta secināja, ka šīs jomas pamatā esošie maksājumi ietver būtisku kļūdu līmeni. Arī pārraudzības un kontroles sistēmas tika novērtētas kā daļēji efektīvas.

4. Kļūdu pēcpārbaude

Savā vēstulē Komisija katrai dalībvalstij sniedza sīkas ziņas par kļūdām, kas atklātas ERP veiktajās revīzijās katrā atsevišķā valstī. Dalībvalstis bija aicinātas sniegt sīkas ziņas par pasākumiem, kas veikti, lai izlabotu šīs kļūdas, kā arī par šo pasākumu grafiku, saturu un paredzamajiem rezultātiem. Lielākā daļa dalībvalstu iesniedza pieprasīto informāciju pieņemamā termiņā. Turklāt atbilžu kvalitāte kopumā bija laba, un dažas valstis sniedza ļoti izsmeļošu informāciju par veiktajiem pasākumiem saistībā ar revīzijas konstatējumiem. Šos pasākumus Komisija uzraudzīs visu Palātas pārskatu kārtējā pēcpārbaudē.

Kļūdu definīcijas un apstrāde

Saskaņā ar ERP kļūdas var būt vai nu „maksājuma nosacījumu neievērošanas kļūdas”, vai arī „kļūdas, kuras saistītas ar citām neatbilstībām”. Palāta šobrīd kļūdas klasificē kā „skaitļos izsakāmas” vai „skaitļos neizsakāmas”[5]. Nosakot kļūdu finansiālo ietekmi visā datu kopā un publicējamo kopējo kļūdu koeficientu, ņem vērā tikai skaitļos izsakāmās kļūdas.

Dalībvalstis ir atbildīgas par vairāk nekā 90 % no kopējā skaitļos izsakāmo kļūdu skaita dalītās pārvaldības jomā (100 % kohēzijas politikas jomā). Visas dalībvalstis sniedza vismaz daļējas atbildes attiecībā uz visām skaitļos izsakāmajām kļūdām, kur kļūdu līmenis bija 100 %. Katrā atsevišķā gadījumā dalībvalstis norādīja, vai kļūda ir akceptēta vai noraidīta un kādi pasākumi ir veikti. Vairākas dalībvalstis (Apvienotā Karaliste, Čehija, Grieķija, Īrija, Spānija, un Vācija) akceptēja lielāko daļu Palātas norādīto kļūdu. Atbildēs par pasākumiem saistībā ar atklātajām skaitļos izsakāmajām kļūdām 15 no 17 dalībvalstīm sniedza informāciju par uzsāktajiem pasākumiem un iespējamajiem rezultātiem. Dažas dalībvalstis uzsvēra faktu, ka summu atgūšana ir vai nu uzsākta, vai arī jau veikta, un minēja atgūtās summas. Attiecībā uz vienu dalībvalsti (Grieķiju) katras akceptētās kļūdas gadījumā Kopienas ieguldījums tika samazināts līdz nullei.

5. Dalībvalstu pasākumi, lai novērstu trūkumus kohēzijas un lauksaimniecības/dabas resursu jomā

Dalībvalstīm nosūtītajā anketā bija ietverts viens jautājums par Lauksaimniecības un dabas resursu nodaļu, kurš koncentrējās uz uzlabojumiem vienreizējo maksājumu shēmā (VMS). Palāta 2007. gada pārskatā bija izteikusi šaubas par VMS ietvaros veikto maksājumu ticamību. Palāta uzskatīja, ka vissteidzamāk risināmie jautājumi ir tiesības, informācija par zemes gabaliem un pasākumu pamatā esošo noteikumu precizēšana un vienkāršošana, jo īpaši attiecībā uz valsts rezerves izmantošanu. Gandrīz visas dalībvalstis atbildēja uz šo jautājumu un norādīja uz dažiem veiktajiem uzlabojumiem. Vairākas jaunās dalībvalstis minēja, ka šobrīd tās nepiemēro VMS. Tomēr tās valstis, kurās pastāv šāda sistēma, norādīja, ka kompetenta valsts iestāde to ir pārbaudījusi un apstiprinājusi. Visi Palātas minētie jautājumi tika ņemti vērā. Vairākas dalībvalstis, kuras jau piemēro minēto sistēmu, norādīja, ka nepārtraukti tiek veikti uzlabojumi, jo īpaši ortofotogrāfijas un tiesību jomā. Turklāt dažos gadījumos tika atjauninātas un pārstrukturētas datubāzes.

Četri jautājumi kohēzijas jomā koncentrējās uz personāla skaitu, kā arī uz vadošo iestāžu un maksājumu iestāžu darbinieku apmācību. Lielākā daļa dalībvalstu atbildēja uz jautājumu par jauno darbinieku skaitu, kuri pēdējo 12 mēnešu laikā ir pieņemti vadošajās iestādēs un maksājumu iestādēs. Jaunus darbiniekus pieņēma saistībā ar pārstrukturēšanu un atsevišķos gadījumos — saistībā ar 2000.-2006. gada programmu slēgšanu, kā arī, lai īstenotu jaunās 2007.-2013. gada programmas. Jo īpaši jaunajās dalībvalstīs bija tendence ievērojami palielināt darbinieku skaitu — Bulgārijas gadījumā gandrīz par 88 %.

Vairāk nekā 70 % dalībvalstu sniedza apstiprinošu atbildi, ka pēdējo 12 mēnešu laikā tika rīkotas vadošo iestāžu un maksājumu iestāžu darbinieku mācības finanšu pārvaldības un kontroles jomā. Vairumam dalībvalstu bija statistikas dati par apmācītajiem darbiniekiem, un dažas dalībvalstis uzsvēra to, ka pastāvīga apmācība finanšu pārvaldības un kontroles, programmu un līgumu pārvaldības jomā, izmantojot seminārus, informatīvas sanāksmes un konferences, ir šo valstu mācību programmu parasts elements. Lielākajā daļā dalībvalstu ievadkursi (vienā gadījumā to ilgums bija gandrīz trīs dienas) un „iesācēju komplekti” bija mācību programmu neatņemama sastāvdaļa. Turklāt jaunajiem darbiniekiem paredzētie iesācēju komplekti bija pieejami 80 % dalībvalstu. Šie komplekti ietvēra vairākus pamatdokumentus, tostarp pārbaudes punktu sarakstu, metodiskās norādes un procedūru rokasgrāmatas. Vairākas dalībvalstis norādīja, ka vadošajām iestādēm un maksājumu iestādēm ir savas tīmekļa vietnes un ka iekštīkla izmantošana informācijas izplatīšanai ir ierasta prakse. Dažos gadījumos publiskā iepirkuma dokumentācija nebija brīvi pieejama, un Lietuva norādīja, ka šajā jomā ir nepieciešams lielāks Komisijas atbalsts. Grūtības publiskā iepirkuma jomā un no tā izrietošās problēmas saistībā ar konkursa procedūrām bija iemesls vienai no visizplatītākajām ERP novērotajām kļūdām.

6. jautājuma pamatā bija Palātas konstatējums par revīzijas struktūrām[6]. Tā mērķis bija noskaidrot, kāpēc revīzijas struktūras nespēj veikt pietiekamas pārbaudes. Gandrīz visas dalībvalstis jēdzienu „revīzijas struktūra” interpretēja kā valsts augstākā revīzijas iestāde un norādīja, ka šī ir neatkarīga iestāde un tā veic ļoti kvalitatīvu darbu. Tomēr Palāta bija domājusi citas revīzijas struktūras, kuras veic revīziju saistībā ar projektu pārvaldību un kontroli, kā tas norādīts ERP gada pārskata 6.29. punktā. Tādēļ dalībvalstu sniegtās atbildes nav iespējams izmantot.

Visbeidzot, 7. jautājums koncentrējās uz pagājušajā gadā katrā dalībvalstī atklāto kļūdu vispārēju samazināšanu. Lielākā daļa dalībvalstu nespēja veikt salīdzinājumu, jo ERP neveica revīzijas vienā un tajā pašā valstī divus gadus pēc kārtas. Tomēr četras valstis — Apvienotā Karaliste (Skotija), Polija, Spānija un Ungārija norādīja, ka, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, kļūdu skaits kopumā ir samazinājies.

Turpmāk iekļautajā 1.2. tabulā ir sniegts kopsavilkums par atbilžu uz anketu jautājumiem kopējo skaitu, ietverot datus par darbinieku skaita pieaugumu, darbinieku apmācību un dalībvalstīs pieejamajiem iesācēju komplektu dokumentiem.

1.2. tabula

Jautājums | Kopējais atbilžu skaits | Kopējais neiesniegto atbilžu skaits |

1) Lauksaimniecība | 24 | 3 |

2) Darbinieku skaita pieaugums vadošajās iestādēs un maksājumu iestādēs | 25 | 2 |

% darbinieku skaita pieaugums (ja tika sniegti skaitļos izteikti dati) |

5-24% | 4 |

25-49% | 8 |

50-100% | 5 |

3) Mācības vadošajās iestādēs | 24 | 3 |

% apmācīto darbinieku skaits (ja tika sniegti skaitļos izteikti dati) |

5-24% | 3 |

25-49% | 5 |

50-100% | 5 |

4) Mācības maksājumu iestādēs | 24 | 3 |

% apmācīto darbinieku skaits (ja tika sniegti skaitļos izteikti dati) |

5-24% | 1 |

25-49% | 2 |

50-100% | 9 |

5) Iesācēju komplektu saturs | 22 | 5 |

jā | nē | atbildes nav |

Pārbaudes punktu saraksti | 20 | 2 | 5 |

Metodiskās norādes par kontroles stratēģijām | 17 | 5 | 5 |

Metodiskās norādes par pārbaužu konstatējumu un kļūdu rādītāju paziņošanu | 20 | 2 | 5 |

Noteikumu par tiesībām saņemt finansējumu kopsavilkums prasību pārbaudei | 19 | 3 | 5 |

Noteikumi par publisko iepirkumu | 19 | 3 | 5 |

Galīgie maksājumi – noteikumi un veicamās pārbaudes | 20 | 2 | 5 |

Pārkāpumi – to sekas | 19 | 3 | 5 |

Jebkādas citas procedūru rokasgrāmatas | 19 | 3 | 5 |

6) Revīzijas struktūras | 23 | 4 |

7) Kļūdu skaita samazināšana | 23 | 4 |

8) Trīspusējās apspriedes | 24 | 3 |

6. Palīdzība dalībvalstīm ES finansēto projektu pārvaldībā

Lai noskaidrotu, kā Komisija varētu turpmāk atbalstīt dalībvalstis ES finansēto projektu pārvaldības uzlabošanā, anketā tika iekļauti divi vispārīgi jautājumi.

Pirmais jautājums koncentrējās uz trīspusējām apspriedēm, kuras noritēja pirms 2008. gada jūlija pretrunīgajām sanāksmēm un kurās piedalījās ERP, atsevišķas dalībvalstis un Komisija. Šīs sanāksmes rīkoja, lai apspriestu Palātas konstatējumus par kļūdām pārbaudītajās programmās un projektos, izmantojot tās kā pamatu pretrunīgajās sanāksmēs, un minētais jautājums bija vērsts uz to, lai noskaidrotu, cik attiecīgajām dalībvalstīm šīs apspriedes šķiet lietderīgas. Otrajā jautājumā tika lūgts ieteikt, kā Komisija varētu uzlabot pārraudzības lomu dalītās pārvaldības jomā.

Trīspusējās sanāksmes

Sešas dalībvalstis norādīja, ka tās ir piedalījušās trīspusējās apspriedēs. Atbildes liecināja, ka, lai gan šo sanāksmju rezultāti attiecīgajām dalībvalstīm ne vienmēr bija pilnībā labvēlīgi, kopumā dalībvalstis bija apmierinātas ar šo iniciatīvu un Čehija, Grieķija, Īrija un Slovākija tās uzskatīja par ļoti noderīgām. Jo īpaši Īrija norādīja, ka „ šī procedūra un pieredze bija ļoti noderīga gan vadošajai iestādei, gan arī dalībvalstij ” šādu iemeslu dēļ:

„izpratne par ERP procesiem un procedūrām;

ERP veikto pārbaužu iekļaušana dalībvalstu veiktajās pārbaudēs un kontrolē;

sarunas klātienē ļāva panākt vienošanos par daudz vairāk punktiem, nekā tas būtu panākts sarakstē;

ERP pilnībā izskaidroja iemeslus atsevišķu punktu saglabāšanai pārskatā, un dalībvalstis izrādīja sapratni un tam piekrita;

tas ļāva atrisināt visus nenokārtotos jautājumus un savlaicīgi un efektīvi publicēt galīgo pārskatu.”

Komisijas pārraudzības lomas uzlabošana

Dalībvalstis kopumā norādīja, ka tās ir apmierinātas ar Komisijas veikto pārraudzības lomu, un divas valstis minēja ar Komisiju noslēgtos uzticēšanās līgumus reģionālo un kohēzijas fondu jomā. Turklāt dalībvalstis atzinīgi novērtēja to, ka Komisija, 2007.-2013. gada programmu posmā izdodot pamatnostādnes, bija stiprinājusi savu lomu. Tomēr nedaudz vairāk nekā puse dalībvalstu, jo īpaši jaunās dalībvalstis, minēja, ka Komisija varētu uzlabot savu lomu. Dažas norādītās jomas, kurās varētu veikt uzlabojumus, bija šādas.

- Noteikumi un regulas : sniegt pamatnostādnes un paraugpraksi , kā arī veikt apmācību vadošajās iestādēs un maksājumu iestādēs; vienkāršot noteikumus un regulas, lai veicinātu projektu efektīvāku īstenošanu.

- Uzraudzība : uzlabot Komisijas uzraudzības lomu, sniedzot vairāk informācijas par metodēm, kas izmantotas Komisijas veiktajās inspekcijās.

- Publiskais iepirkums : pastiprināt pārraudzību publiskā iepirkuma jomā un nodrošināt mācības par Kopienas tiesībām; pamatnostādnes publiskā iepirkuma jomā.

7. Secinājumi

- Kopumā Komisija ir apmierināta ar to atbilžu kvalitāti, kuras dalībvalstis bija sniegušas, atbildot uz anketas jautājumiem, kā arī to, ka gandrīz visos gadījumos atbilžu sniegšanas īsais termiņš bija ievērots. Turklāt dažas dalībvalstis sniedza arī plašu dokumentāciju par veiktajiem korektīvajiem pasākumiem.

- Dalībvalstis norādīja uz uzlabojumiem 2007. gada DAS , kurā attiecībā uz pārskatu ticamību pirmo reizi tika sniegts atzinums bez piezīmēm. Dalītās pārvaldības jomā dalībvalstis turpina uzlabot savas sistēmas un samazināt kļūdu līmeni. Atbildes uz anketas jautājumiem liecina par kopumā pozitīvu attieksmi. To apstiprina arī fakts, ka vadošajās iestādēs un maksājumu iestādēs darbinieku skaits un darbinieku apmācības līmenis ir ievērojami pieaudzis. Bieži vien dalībvalstis pieņem Palātas konstatētās kļūdas, un lielā daļā gadījumu jau ir veikti attiecīgi pasākumi. Komisija veiks šo pasākumu pēcpārbaudi.

- Kopumā dalībvalstis minēja, ka tās ir apmierinātas ar Komisijas veikto pārraudzības lomu. Tās norādīja uz nepieciešamību vienkāršot noteikumus un regulas. Turklāt Komisija ir lūgta nostiprināt un turpināt izstrādāt pamatnostādnes un sniegt atbalstu. Visbeidzot, dalībvalstis pieprasa Komisijai un Revīzijas palātai sniegt precizējumus, jo īpaši attiecībā uz paraugpraksi.

[1] Eiropas Revīzijas palāta, 2007. gada pārskats par ES budžetu, informatīvā piezīme, 7. lpp.

[2] Finanšu regula, 143. panta 6. punkts.

[3] Eiropas Revīzijas palātas gada pārskats par budžeta izpildi 2007. finanšu gadā

ar iestāžu atbildēm,

OV C 286, 10.11.2008., 29. lpp.

[4] Eiropas Revīzijas palātas gada pārskats par budžeta izpildi 2007. finanšu gadā

ar iestāžu atbildēm, OV C 286, 10.11.2008., 150. lpp.

[5] Eiropas Revīzijas palātas gada pārskats par budžeta izpildi 2007. finanšu gadā

ar iestāžu atbildēm, OV C 286, 10.11.2008., 28. lpp.

[6] Skatīt iepriekš 4. zemsvītras piezīmi.