15.1.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 9/44

A.

tā kā dažas dalībvalstis informāciju, kas atbilstoši Regulai (EEK) Nr. 3820/85 tiek prasīta par kontroles un īstenošanas darbību 2003.—2004. gadā, neiesniedza noteiktajā termiņā un tādēļ Komisijas ziņojums (COM(2007)0622) par to, kā šajā laikā īstenota minētā regula, tika iesniegts ar pusotra gada nokavēšanos;

B.

tā kā vidējais reģistrēto pārkāpumu skaits saglabājas stabils, tomēr dažās dalībvalstīs reģistrēto pārkāpumu kopskaits ir ievērojami pieaudzis, turklāt pārkāpumu skaits attiecībā uz pārtraukuma un atpūtas laikposmiem kopumā ir palielinājies, bet attiecībā uz transportlīdzekļa vadīšanas laiku — samazinājies;

C.

tā kā nākamajā divgadu ziņojumā pirmoreiz jābūt datiem par to, kā tiek īstenota Direktīva 2002/15/EK;

D.

tā kā vispārēju interešu labā ir pareizi jāpiemēro noteikumi par darba laiku un transportlīdzekļa vadīšanas un atpūtas laikposmiem gan autotransporta apkalpes locekļiem, gan pašnodarbinātiem autovadītājiem;

E.

tā kā Direktīvas 2002/15/EK mērķis ir noteikt obligāto prasību minimumu attiecībā uz darba laika organizēšanu, lai labāk aizsargātu to personu drošību un veselību, kas ir autotransporta apkalpes locekļi, uzlabot drošību uz autoceļiem un tuvināt konkurences nosacījumus;

F.

tā kā Direktīva 2002/15/EK stājās spēkā 2002. gada 23. martā un dalībvalstu rīcībā bija trīs gadi līdz 2005. gada 23. martam, lai ieviestu šīs direktīvas nosacījumus, un tā kā vairākumam dalībvalstu vēl nav izdevies transponēt direktīvu paredzētajā trīs gadu pārejas periodā;

G.

tā kā divus gadus pēc perioda, kas bija noteikts kā pārejas periods Direktīvas 2002/15/EK transponēšanai, vēl arvien ir dalībvalstis, kuras nav transponējušas visus šīs direktīvas nosacījumus;

H.

tā kā pašnodarbināti autovadītāji vismaz līdz 2009. gada 23. martam ir izslēgti no Direktīvas 2002/15/EK darbības jomas;

I.

tā kā Komisija savā ziņojumā par sekām pašnodarbināto autovadītāju izslēgšanai no jomas, kurā darbojas Direktīva 2002/15/EK, izklāsta gan pašnodarbinātu autovadītāju iekļaušanas, gan izslēgšanas priekšrocības un trūkumus, neizdarot gala secinājumus;

J.

tā kā Parlaments ir vairākkārt paudis savu nostāju, nosakot, ka ir nepieciešams novērst pretlikumīgu praksi šajā nozarē, ka daudzus darba ņēmējus kļūdaini pieskaita pašnodarbināto autovadītāju kategorijai;

K.

tā kā ir nepieciešams izvairīties no atšķirībām starp dalībvalstīm un veicināt lojālu konkurenci autotransporta jomā, iekļaujot tajā pašnodarbinātus autovadītājus;

L.

tā kā attiecībā uz Regulas (EEK) Nr. 3820/85 darbības jomu ir svarīgi saglabāt konsekvenci transportlīdzekļu vadīšanas un atpūtas laikposmu noteikumos, neradot atšķirības starp autovadītājiem;

M.

tā kā darbalaika ierobežošanai autotransporta jomā ir daudz plašāka pozitīva ietekme uz satiksmes drošību, ja tajā tiek iekļauti pašnodarbināti autovadītāji;

N.

tā kā pašnodarbinātu autovadītāju iekļaušana nekādā ziņā nesamazina viņu spējas un nepieciešamību veikt administratīvus pienākumus vai vadīt uzņēmumu, jo saskaņā ar Direktīvas 2002/15/EK mērķiem darba laiks ir ierobežots vienīgi attiecībā tieši uz darbībām autotransporta jomā;

O.

tā kā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā sociālās jomas pārstāvji ir pārliecinoši piekrituši iekļaut pašnodarbinātus autovadītājus, lai tādējādi nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret darba ņēmējiem šajā nozarē, izvairītos no konkurences izkropļojumiem un veicinātu darba apstākļu uzlabošanu;

P.

tā kā Eiropas Kopienu Tiesa daudz kategoriskāk ir skaidri noteikusi, ka EK līguma 71. pants veido pietiekamu juridisko pamatu Direktīvas 2002/15/EK piemērošanai attiecībā uz pašnodarbinātiem autovadītājiem, tādējādi veicinot satiksmes drošības mērķu sasniegšanu un konkurences nosacījumu tuvināšanos;

Q.

tā kā iepriekšminētais Komisijas paziņojums un ziņojums par to, kādas sekas ir pašnodarbinātu transportlīdzekļu vadītāju izslēgšanai no Direktīvas 2002/15/EK darbības jomas, atspoguļoja pastāvīgas bažas par dažu dalībvalstu acīmredzamu kavēšanos Direktīvas 2002/15/EK, kā arī citu transporta jomas sociālo tiesību aktu transponēšanā un piemērošanā;

R.

tā kā, pat ja dažas dalībvalstis vēl nav transponējušas Direktīvu 2002/15/EK, ziņojumiem reizi divos gados par šo nosacījumu piemērošanu jābūt iesniegtiem saskaņā ar direktīvā noteikto grafiku,

1.

pauž nožēlu, ka joprojām vērojama liela dažādība Regulas (EEK) Nr. 3820/85 piemērošanā un īstenošanā; atzīmē, ka dalībvalstīm jāpalielina centieni, lai nodrošinātu, ka uzlabotie sociālie noteikumi tiek īstenoti efektīvi un vienveidīgi;

2.

pauž bažas par Direktīvas 2002/15/EK transponēšanas un īstenošanas nepilnībām un kavēšanos dažās dalībvalstīs; lūdz šādām dalībvalstīm ātri sniegt skaidrojumu un komentārus attiecībā uz iemesliem, kā arī norādes, kādi šķēršļi joprojām varētu saglabāties;

3.

norāda, ka Direktīva 2002/15/EK nosaka obligāto prasību minimumu un tās transponēšana nedrīkst pazemināt darba ņēmēju aizsardzības līmeni vai samazināt atbilstību labvēlīgākiem nosacījumiem atsevišķās dalībvalstīs, ko paredz vispārēji nodarbinātības tiesību akti vai koplīgumi;

4.

aicina dalībvalstis paātrināt transponēšanas procesu un ar vislielāko rūpību īstenot sociālos tiesību aktus transporta jomā vispārējās interesēs, lai nodrošinātu pilsoņu satiksmes drošību, kā arī autovadītāju veselību un drošību, un ieviestu nepārprotamus nosacījumus godīgai konkurencei;

5.

pieprasa Komisijai, kā tas bija paredzēts, ik pēc diviem gadiem sagatavot ziņojumus par īstenošanu, kurus prasa saskaņā ar Direktīvu 2002/15/EK, pat ja vēl ir dalībvalstis, kuras šo direktīvu nav transponējušas valsts tiesību aktos;

6.

pauž bažas par pārkāpumu augsto vidējo rādītāju, jo īpaši pasažieru transportā, un sagaida, lai dalībvalstis uzlabotu noteikumu īstenošanu; aicina dalībvalstis pastiprināt apvienotās iniciatīvas, lai veicinātu informācijas un personāla apmaiņu, kā arī saskaņotas pārbaudes;

7.

aicina Komisiju izrādīt visstingrāko nostāju, ja dalībvalstis pārkāpj Eiropas tiesību aktu transporta jomā sociālos aspektus, noteikumu neievērošanas gadījumā nodrošināt piespiedu pasākumus un rīkoties preventīvi, piemērojot tiesu praksi, ja tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu stingru Eiropas Kopienas tiesību aktu ievērošanu;

8.

aicina Komisiju līdz 2008. gada oktobrim saskaņā ar komitoloģijas procedūru, kas noteikta Regulā (EK) Nr. 561/2006, ierosināt pamatnostādnes vienotai pārkāpumu definēšanai un klasificēšanai;

9.

aicina, lai Komisija, sagatavojot oficiālo ietekmes analīzi, atbilstošu prioritāti piešķirtu satiksmes drošības sociālajai dimensiju, kā arī autovadītāju un citu ceļu satiksmes dalībnieku drošībai un veselībai saistībā ar citiem apsvērumiem, ņemot vērā likumdošanas priekšlikumu, ar kuru groza Direktīvu 2002/15/EK, kā tas paredzēts tās 2. panta 1. punktā;

10.

aicina, lai Komisija, izstrādājot iepriekšminēto oficiālo ietekmes novērtējumu, ņemtu vērā kravas automašīnu vadītāju smagos darba apstākļus uz Eiropas autoceļiem, ko rada nepietiekama piekļuve atbilstošām atpūtas vietām, neraugoties uz to, ka Regulas (EK) Nr. 561/2006 12. pantā ir skaidri atzīta pietiekama daudzuma drošu un apsargātu atpūtas vietu nozīme profesionāliem autovadītājiem visā ES autoceļu tīklā; tādēļ aicina Komisiju turpināt izmēģinājuma projektu par drošām un apsargātām stāvvietām, ko uzsāka Eiropas Parlaments, ņemot vērā pasākumus, kas ieteikti Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumā par tematu “Eiropas satiksmes drošības politika un profesionāli transportlīdzekļu vadītāji — drošas un nodrošinātas stāvvietas” (8);

11.

pieprasa Komisijai iepriekšminētajā oficiālajā ietekmes novērtējumā pilnībā ņemt vērā Parlamenta nostāju un pamatojumu par labu pašnodarbinātu autovadītāju pilnīgai iekļaušanai Direktīvas 2002/15/EK darbības jomā;

12.

pieprasa, lai Komisija, sagatavojot oficiālo ietekmes novērtējumu, ņemtu vērā vispārējo atzinumu, kas izteikts par transporta jomu attiecībā uz iespēju iekļaut pašnodarbinātus autovadītājus, un uzskata, ka būtu ārkārtīgi grūti no juridiskā aspekta konstatēt “nepatiesi” pašnodarbinātus autovadītājus, kā arī sākt vajāšanu, nemaz nerunājot par praktiskajiem un birokrātiskajiem šķēršļiem, kuri jāpārvar, lai šis jēdziens netiktu masveidā izmantots ar nolūku pārsniegt darba dienas ierobežojumus;

13.

pieprasa Komisijai laikus ierosināt attiecīgos pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka 2009. gada 23. martā Direktīva 2002/15/EK var pilnībā stāties spēkā, ieskaitot visus tās elementus, un ka tās darbības joma tiek arī attiecināta uz pašnodarbinātiem autovadītājiem;

14.

aicina Komisiju nodrošināt, lai tiek steidzami pabeigti ietekmes novērtējumi, lai bez turpmākas kavēšanās var pabeigt objektīvu analīzi par to, kādas pārmaiņas ir jāizskata, ja tādas ir;

15.

aicina Komisiju pārskatīt katrā dalībvalstī satiksmes inspekcijas procedūras un iesniegt par to ziņojumu Parlamentam; aicina Komisiju gadījumā, ja atklāj tādas procedūras, kas ierobežo preču vai personu brīvu kustību, pārskatīt pašreizējos tiesību aktus un ierosināt grozījumus, lai nodrošinātu vienotas satiksmes inspekcijas procedūras;

16.

aicina dalībvalstis un Komisiju daudz ātrāk iesniegt informāciju un uz tās pamata sagatavotos ziņojumus, lai bez liekas kavēšanās varētu veikt nepieciešamās tiesību aktu korekcijas, kas izriet no īstenošanas analīzes;

17.

uzskata, ka šie dati par pārkāpumiem vēlreiz apliecina nepieciešamību steidzami veikt tiesību aktu pielāgojumus; tādēļ, ņemot vērā Direktīvu 2006/22/EK, kas stājās spēkā 2006. gada maijā, un Regulu (EK) Nr. 561/2006, kas stājās spēkā 2007. gada aprīlī, pauž pārliecību, ka noteikumi turpmāk tiks īstenoti stingrāk un tas notiks vienoti;

18.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.