19.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 279/5

—

ņemot vērā 2002. gada 3. septembra rezolūciju par tirdzniecību un attīstību, lai izskaustu nabadzību (1), 2003. gada 30. janvāra rezolūciju par badu pasaulē un šķēršļiem, kas jānovērš tirdzniecībā ar nabadzīgākajām valstīm (2), 2003. gada 10. aprīļa rezolūciju par krīzi starptautiskajā kafijas tirgū (3), 2006. gada 1. jūnija rezolūciju par tirdzniecību un nabadzību — tirdzniecības politiku izstrāde, lai nodrošinātu tirdzniecības maksimālu ieguldījumu nabadzības mazināšanā (4), 2007. gada 15. februāra rezolūciju par energoresursu cenu pieauguma makroekonomisko ietekmi (5), 2007. gada 22. maija rezolūciju — Eiropa globalizācijas kontekstā — konkurētspējas ārējie aspekti (6), 2007. gada 23. maija rezolūciju par ES atbalstu tirdzniecībai (7) un 2007. gada 29. novembra rezolūciju par tirdzniecību un klimata pārmaiņām (8),

—

ņemot vērā 2000. gada 8. septembra Tūkstošgades deklarāciju, kurā noteikti Tūkstošgades attīstības mērķi (TAM) kā kritēriji, kurus starptautiskā sabiedrība izstrādājusi, lai izskaustu nabadzību, un tās pārskatīto un precizēto variantu, kas pieņemts Apvienoto Nāciju Organizācijas 2005. gada pasaules augstākā līmeņa sanāksmē 2005. gada 14.—16. septembrī,

—

ņemot vērā Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) triju darba grupu 2007. gadā publicētos ziņojumus: “Eksakto dabaszinātņu pamats”, “Ietekme, pielāgošana un neaizsargātība” un “Klimata pārmaiņu mazināšana”,

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam “Lauksaimniecības preču ķēdes, atkarība un nabadzība — priekšlikums ES rīcības plānam” (COM(2004)0089),

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Globālā Eiropa — Konkurence pasaulē. Ieguldījums ES izaugsmes un nodarbinātības stratēģijā” (COM(2006)0567) un “Globālā Eiropa — spēcīgāka partnerība, lai Eiropas eksportētājiem sniegtu piekļuvi tirgum” (COM(2007)0183),

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par metālrūpniecības konkurētspēju — ieguldījums ES izaugsmes un nodarbinātības stratēģijā (COM(2008)0108),

—

ņemot vērā 1995. gada 15. septembrī ANO Ceturtajā pasaules konferencē par sievietēm pieņemto Pekinas deklarāciju un rīcības platformu,

—

ņemot vērā 2006. gadā publicēto Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) ziņojumu “Lopkopības garā ēna”,

—

ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Tirdzniecības un attīstības konferences (UNCTAD) darbu, kā arī Akras vienošanos un deklarāciju, ko pieņēma UNCTAD XII konferencē 2008. gada 25. aprīlī Akrā, Ganā,

—

ņemot vērā Komisijas 2005. gada 21. decembrī publicēto paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai — Tematiskā stratēģija dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai (COM(2005)0670),

—

ņemot vērā G8 augstākā līmeņa sanāksmē pieņemto deklarāciju “Izaugsme un atbildība pasaules ekonomikā”, kas parakstīta 2007. gada 7. jūnijā Hailigendammā, un jo īpaši tās nodaļu “Atbildība par izejvielām — pārredzamība un ilgtspējīga izaugsme”, kurā norādīts, ka “brīvi, pārredzami un atvērti tirgi ir būtiski, lai panāktu vispārēju izaugsmi, stabilitāti un ilgtspējīgu attīstību”,

—

ņemot vērā Augsta līmeņa grupas konkurētspējas, enerģētikas un vides jautājumos 2007. gada 11. jūnija ceturto ziņojumu, kurā izteikts atbalsts tādas izejvielu politikas attīstībai, kuras pamatā ir teicami funkcionējošs brīvs un godīgs pasaules mēroga izejvielu tirgus, izmantojot tirdzniecības politikas instrumentus, jo īpaši starptautiskus daudzpusējus un divpusējus nolīgumus, lai nodrošinātu, ka ES un trešās valstis atbalsta atvērtus un netraucētas konkurences tirgus,

—

ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

—

ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu (A6-0134/2008),

A.

tā kā ar izejvielām un neapstrādātām precēm jāsaprot lauksaimniecības pārtikas produkti, neapstrādātas lauksaimniecības preces, metāli, minerāli un enerģētikas produkti, kurus izmanto kā izejvielas rūpniecības preču ražošanā, apstrādāti, neapstrādāti vai pārstrādāti produkti, piemēram, metāllūžņi;

B.

tā kā kopš 2002. gada cenu indekss precēm, kas nav degviela, ir pieaudzis par 159 %, metālu un minerālu cenas ir pieaugušas par 285 % un lauksaimniecības izejvielu cenas ir pieaugušas par 133 %;

C.

tā kā Eiropas Savienības ekonomika lielā mērā ir atkarīga no izejvielu importa no trešām valstīm, un izejvielu pieejamībai ir izšķiroša nozīme ES konkurētspējas nodrošināšanā;

D.

tā kā nesenā izejvielu cenu pieauguma rezultātā Eiropas Savienībā nav izdevies nodrošināt pietiekamu ekonomisko izaugsmi un tā kā tas apdraud ES konkurētspēju;

E.

tā kā ir gaidāms turpmāks cenu pieaugums saistībā ar izejvielu pieprasījumu visā pasaulē; tā kā šo pieaugumu noteiks ekonomiskā izaugsme jaunajās tirgus ekonomikas valstīs;

F.

tā kā iepriekš izejvielu un neapstrādātu preču cenu īstermiņa svārstības ir bijušas ļoti nepastāvīgas, un ar laiku situācija kļūst sliktāka, pārprodukcijas fāzēm nomainoties ar deficīta periodiem;

G.

tā kā nesenajam cenu pieaugumam starptautiskajos tirgos nedrīkst aizēnot faktu, ka izejvielu un neapstrādātu preču cenas salīdzinājumā ar apstrādāto preču cenām raksturo ilgtermiņa lejupslīdes tendence;

H.

tā kā šis cenu pieaugums — jo īpaši, ja to rūpniecības mērķiem noteikušas jaunās tirgus ekonomikas valstis — ir radījis konkurētspējas problēmas ES ražošanas nozarei un ilgtermiņa sarežģījumus, kas saistīti ar izejvielu piegādes drošību;

I.

tā kā 95 no 141 jaunattīstības valstīm vismaz 50 % no sava eksporta ieņēmumiem iegūst no neapstrādātu preču eksporta;

J.

tā kā Eiropas Savienība ir galvenā konkurente izejvielu un neapstrādātu preču starptautiskās tirdzniecībā, un šajā sakarā nav mazsvarīgs apstāklis, ka tā ir galvenais izejvielu importētājs;

K.

tā kā Eiropas Savienība tās rūpnieciskā pamata raksturīgāko pazīmju dēļ lielā mērā ir atkarīga no izejvielu importa, lai nodrošinātu Eiropas konkurētspēju un ekonomisko attīstību;

L.

tā kā ir daudzi piemēri par trešo valstu politiku un īstenotajiem pasākumiem, kā arī tendencēm radīt šķēršļus, kas kavē brīvu un godīgu piekļuvi izejvielām jaunattīstības valstīs, kā rezultātā tiek ierobežota ES uzņēmumu piekļuve izejvielām un neapstrādātām precēm;

M.

tā kā pētniecības un jauninājumu stiprināšanai ir būtiska nozīme ilgtspējīgu izejvielu piegāžu veicināšanā;

N.

tā kā STABEX, SYSMIN un FLEX sistēmas atspoguļo Eiropas Savienības centienus pagātnē un pašlaik, lai atbalstītu jaunattīstības valstis, kuras skar cenu un ienākumu nestabilitāte;

O.

tā kā nesenais izejvielu un neapstrādātu preču cenu pieaugums starptautiskajos tirgos radies tāpēc, ka ievērojami pieaudzis pieprasījums jaunajās tirgus ekonomikas valstīs, piemēram, Ķīnā, Indijā un Brazīlijā, mainījušies klimatiskie apstākļi, dažas eksportētājvalstis noteikušas atsevišķus ierobežojošus pasākumus, strauji attīstās agrodegvielu un lopkopības produkcijas tirgus, kā arī notiek spekulācijas vērtspapīru tirgū;

P.

tā kā sievietes veido pasaules trūcīgo iedzīvotāju ievērojamu vairākumu, kas bieži ir atkarīgas no izejvielu un neapstrādātu preču iegādes, ražošanas un pārstrādes, lai izdzīvotu un nodrošinātu iztiku;

Q.

tā kā starptautiskā sabiedrība konstatējusi, ka nepieciešami starptautiski centieni, lai novērstu nabadzību, nosakot konkrētus Tūkstošgades attīstības mērķu pasākumus, kuriem jābūt īstenotiem līdz 2015. gadam; tā kā pietiekama uzmanība jāpievērš neapstrādāto preču jautājuma vitālajam svarīgumam jaunattīstības valstīm;

R.

tā kā dabas resursu ilgtspējīga izmantošana var samazināt nabadzību un veicināt ekonomisko izaugsmi, ja tiek sekmēta laba pārvaldība; tā kā vāja pārvaldība tajās valstīs, kam ir bagātīgi dabas resursi, arī var izraisīt nabadzību, korupciju un konfliktus;

S.

tā kā bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un iekultivētas zemes resursiem ir būtiska nozīme jebkuras ekonomikas turpmākai pastāvēšanai uz Zemes; tā kā attiecībā uz izejvielu jebkāda veida ieguvi jāpatur prātā šīs prasības;

T.

tā kā notiek klimata pārmaiņas, un to cēlonis daļēji ir cilvēku darbība; tā kā izejvielu un neapstrādātu preču ieguve, ražošana un pārstrāde rada nozīmīgu siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju; tā kā ES rūpniecībā aizvien vairāk tiek noteikti ierobežojumi, lai risinātu šo jautājumu uz tās konkurētspējas rēķina;

U.

tā kā Eiropas Savienībai patlaban nav saskaņotas stratēģijas, lai risinātu tās ekonomikas konkurētspējas problēmas, kuras radījusi palielināta konkurence izejvielu pieejamībā,

1.

mudina Komisiju un ES tirdzniecības partnerus visās sarunās par tirdzniecības nolīgumiem nopietni risināt jautājumus, kas saistīti ar klimata pārmaiņu prasībām par dabas resursu iegūšanas un izmantošanas strauju ierobežošanu, un sekmēt enerģijas taupīšanas, atjaunīgo enerģijas avotu izmantošanas un resursu efektīvas lietošanas tehnoloģiju izplatīšanos;

2.

uzsver brīvas un godīgas izejvielu pieejamības nozīmi, lai sekmētu ES ekonomikas konkurētspēju, jo ES nespēj nodrošināt vairāku izejvielu piegādi no pašu resursiem;

3.

ar bažām norāda, ka perspektīvā pasaules tirgos pieaugs pieprasījums pēc izejvielām; pauž satraukumu par izpētes iespēju robežām tuvākajā nākotnē; norāda ES uzņēmumu ierobežoto iesaistīšanos izejvielu izpētē trešās valstīs;

4.

pauž bažas par tendenci ierobežot izejvielu brīvu pieejamību trešās valstīs, izmantojot tirdzniecību traucējošus pasākumus, tomēr atzīst valstu tiesības ierobežot piekļuvi izejvielām, lai vajadzības gadījumā aizsargātu vidi vai risinātu jautājumus, kas saistīti ar piegāžu ievērojamu deficītu; šīs tiesības jāīsteno saistībā ar citiem iekšzemes pasākumiem;

5.

pauž bažas par to ieguldījumu darbību, kuras mērķis ir nodrošināt izejvielu labāku pieejamību, kas neatbilst ne brīvas un godīgas konkurences standartiem, ne labas pārvaldības un ilgtspējības principiem;

6.

lūdz Komisiju veicināt ieguldījumus pētniecībā un attīstībā to tehnoloģiju jomā, kas ir saistītas ar izejvielu pārstrādi un efektīvu un ekonomisku izmantošanu; aicina Komisiju un dalībvalstis saistībā ar pētniecības pasākumiem pievērst lielāku uzmanību šī mērķa sasniegšanai;

7.

mudina Komisiju arī turpmāk risināt jautājumus par izejvielu tirgu brīvu un godīgu pieejamību saistībā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) darbību, jo īpaši saistībā ar patlaban notiekošo Dohas sarunu kārtu; lūdz Komisiju aktīvi īstenot mērķi, kas izejvielu nozarē paredz tirdzniecību traucējošu pasākumu daudzpusēju atcelšanu, vienlaicīgi pilnībā ievērojot ierobežojumus, kas noteikti, lai veicinātu vismazāk attīstīto valstu izaugsmi;

8.

lūdz Komisiju visās divpusējās sarunās par brīvās tirdzniecības nolīgumiem vienoties izejvielu tirgu nediskriminējošu pieejamību, no savas puses piedāvājot piekļuvi enerģijas taupīšanas, atjaunīgo enerģijas avotu izmantošanas un resursu efektīvas lietošanas tehnoloģijām nosaka mērķi par atteikšanos no visiem tirdzniecību traucējošiem pasākumiem, kas izraisa izejvielu izmantošanas un patēriņa palielināšanos, ņemot vērā, ka šis mērķis tā svarīguma dēļ jāiekļauj visos iespējamajos nolīgumos, pilnībā respektējot uzdevumus attīstības jomā;

9.

lūdz Komisiju izejvielu jautājumu iekļaut tirgus piekļuves stratēģijā; atzinīgi vērtē apspriedes par izejvielu piegādi; aicina Komisiju izstrādāt saskaņotu stratēģiju par izejvielu piegādi; atgādina, ka Parlamentu jāiesaista visos šīs darbības posmos;

10.

izsaka nožēlu, ka daudzas jaunattīstības valstis aprobežojas ar izejmateriālu un neapstrādātu preču ražošanu un eksportu, kuru nepastāvīgās cenas ilgtermiņā samazinājušās, kas rada nopietnu šķērsli nabadzības mazināšanai, kā arī tūkstošgades attīstības mērķu īstenošanai, bet atzīst, ka pieaugošās neapstrādātu preču cenas ir sekmējušas ievērojamus uzlabojumus dažu to jaunattīstības valstu ārējo maksājumu bilancē, kuras ir atkarīgas no pamatproduktiem; uzsver ražotājvalstu iespējas, kas ļauj tām pašām veikt izejmateriālu krājumu izpēti un īstenot pārvaldību, ja tiek ievēroti pamatnoteikumi par pārredzamību un godīgu konkurenci;

11.

aicina Komisiju mēģināt efektīvi novērst traucējumu iemeslus, mērķtiecīgi ietverot šos jautājumus divpusējās apspriedēs un sarunās, kā arī veicināt jauno PTO noteikumu izstrādi daudzpusējā līmenī;

12.

atbalsta pašreizējos centienus jaunattīstības valstīs dažādot to ekonomiku un attīstīt ekonomisko darbību ražošanas procesa progresīvākās fāzēs, lai iekļautu arī apstrādi un realizāciju un uzlabotu kvalitāti, ražīgumu un preču ražošanu, kurām augstāka pievienotā vērtība; mudina Komisiju atbalstīt atsevišķo valstu preču attīstības un diversifikācijas stratēģijas ar atbalstu no Eiropas Attīstības fonda, ja nepieciešams;

13.

uzskata, ka īpaša nozīme reģionālo jāpiešķir ekonomikas sistēmu izveidei un ciešākai reģionālajai sadarbībai jaunattīstības valstu starpā, lai panāktu šo valstu ilgtspējīgu ekonomisko attīstību; šajā sakarā uzsver, cik svarīga ir tirdzniecība starp dienvidu valstīm, lai panāktu šo valstu ekonomisko attīstību;

14.

uzskata, ka ilgtermiņā ir jāveicina reģionālā ekonomiskā un tirdzniecības sadarbība, kuras rezultātā varētu noslēgt brīvās tirdzniecības nolīgumus; vienlaikus norāda, ka dažādās reģionālās situācijās brīvās tirdzniecības nolīgumu noslēgšanā rodas sarežģījumi; uzskata, ka Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu brīvās tirdzniecības nolīgumiem jāpiešķir prioritāte, ņemot vērā izejvielu tirdzniecības nozīmi šajā reģionā;

15.

mudina jaunattīstības valstis un jo īpaši mazattīstības valstis nodrošināt nepieciešamās investīcijas un konsolidēt ekonomisko diversifikāciju, nostiprinot infrastruktūru un uzlabojot institucionālo spēju, sekmējot labu pārvaldību saistībā ar ekonomiskās attīstības pārvaldību, kā arī atvieglinot mazo ražotāju ražoto preču piekļuvi vietējiem tirgiem un izplatīšanu tajos, kas arī stiprinās reģionālo integrāciju un ekonomikas, mudina Komisiju izmantot tirdzniecībai paredzēto atbalstu kā svarīgu instrumentu tehnoloģiju nodošanas mehānismu izstrādei un pašreizējo mehānismu nostiprināšanai, it īpaši kā līdzekli klimata pārmaiņu pārvaldīšanai; lūdz Komisiju veicināt to ieņēmumu pārredzamību, ko gūst no izejvielu tirdzniecības, izmantojot tādas programmas kā Ieguves rūpniecības pārredzamības iniciatīvu (EITI);

16.

mudina Komisiju un ES uzņēmumus veicināt videi nekaitīgu tehnoloģiju izplatīšanu un izdarīt ieguldījumus šajā jomā;

17.

uzskata, ka Dohas Attīstības programmai visos izejvielu tirgos jānodrošina godīgas, līdzsvarotas, atbilstīgas un tirgus atvēršanu nosakošas saistības;

18.

atzīst, ka Dohas attīstības programmas sarunu rezultāti ievērojami samazinās tarifu eskalāciju; norāda, ka Eiropas Savienība jau ir atteikusies no lauksaimniecības produktu tarifu piemērošanas vismazāk attīstītajām valstīm (izmantojot iniciatīvu “Viss, izņemot ieročus”) un daudzām ĀKK valstīm (izmantojot ekonomisko partnerattiecību nolīgumus), kā arī atbalsta jaunattīstības valstis, identificējot un ieviešot noteikumus par īpašām precēm un efektīviem drošības mehānismiem to tirgu un produkcijas ilgtspējībai;

19.

lūdz Eiropas Savienības dalībvalstis, kā arī to partnerus visā pasaulē, tostarp jaunās tirgus ekonomikas valstis, ratificēt galvenos Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) darba standartus un atbilstošās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) vadlīnijas, jo īpaši attiecībā uz izejvielu izpēti un pārstrādi; uzskata, ka pilsoniskās sabiedrības un valstu parlamentu iesaistīšana ir būtiski svarīga, lai nodrošinātu ekoloģiski un sociālekonomiski ilgtspējīgu attīstību;

20.

norāda, ka spekulācija spēcīgi ietekmē izejvielu un preču cenu veidošanos un līdz ar to palielinās nestabilitāte;

21.

aicina Komisiju ieviest visaptverošu un līdzsvarotu stratēģiju attiecībā uz izejvielu pieejamību, ņemot vērā gan ES rūpniecības uzņēmumu, gan jaunattīstības valstu intereses;

22.

aicina Komisiju pārskatīt tās piemērojamo kompensējošo finansējumu sistēmu FLEX, lai nodrošinātu, ka tā ir atbilstoša un efektīva, atbalstot jaunattīstības valstis un jo īpaši vismazāk attīstītās valstis; uzskata, ka ir nepieciešami atbilstoši pasākumi, kas jāīsteno valsts līmenī, lai atbalstītu Apvienoto Nāciju Organizācijas Konferences par tirdzniecību un attīstību (UNCTAD) darbu;

23.

aicina Komisiju vākt datus un apkopot statistiku par izejvielu un neapstrādātu preču starptautisko tirdzniecību reālā izteiksmē; uzskata, ka ir jāgūst skaidrs priekšstats par tādu izejvielu un neapstrādātu preču pasaules tirdzniecības plūsmām, neņemot vērā pilnībā spekulatīvus darījumus, lai tādējādi mērķtiecīgāk izmantotu ekonomikas politikas pasākumus;

24.

atzīst, ka lauksaimniecības pārtikas produktu un lauksaimniecības preču tirdzniecības liberalizācija sīkzemniekiem jaunattīstības valstīs un jo īpaši vismazāk attīstītajās valstīs izraisījusi daudz jaunas problēmas; tā kā sīkzemnieki galvenokārt ir sievietes, tas viņas var nesamērīgi negatīvi ietekmēt, ja viņas nespēs tikt galā ar ārējo konkurenci;

25.

uzsver, ka tiesības uz pārtiku ir pamattiesības un ka piekļuve pārtikai jāuzlabo tā, lai ikviens vienmēr saņemtu pietiekamu daudzumu pārtikas un varētu dzīvot aktīvu un veselīgu dzīvi;

26.

tādēļ noteikti iesaka veikt visus vajadzīgos pasākumus Eiropas un plašākā starptautiskā mērogā, lai nodrošinātu mērenas cenas, kas būtu tūlītējs pārtikas krīzes risinājums; ilgākā termiņā ir vajadzīgs atbilstošs regulējums cīņai pret spekulācijām; turklāt iesaka pārbaudīt valstu un starptautisko uzraudzības iestāžu varu un kompetenci pārtikas preču jomā, lai nodrošinātu, ka nākotnē tiek garantēta tirgu stabilitāte un drošība un ka ar spekulācijām netiek pārkāptas tiesības uz pārtiku;

27.

atzinīgi vērtē to, ka ir izveidota ANO darba grupa, kurai ir plašas pilnvaras un kura nodarbojas ar pašreizējās pārtikas krīzes un tās radītās nabadzības novēršanu. Mudina pasaules lielāko valstu vadītājus piedalīties Augsta līmeņa konferencē par pārtikas drošību pasaulē, kas notiks Romā (2008. gada 3.—5. jūnijā);

28.

atbalsta jaunattīstības valstis centienos nodrošināt pārtikas pieejamību vietējiem iedzīvotājiem; uzskata, ka jāturpina nostiprināt dzīvotspējīgu politisko telpu, lai veicinātu valstu noteikumus un pasākumus šīs nozares attīstībai, kā arī atbalstītu sievietes, kas veic galveno pienākumu — savu ģimeņu un vietējās sabiedrības nodrošināšanu ar pārtiku;

29.

norāda, ka paaugstinātas lauksaimniecības pārtikas produktu un preču cenas var nelabvēlīgi ietekmēt attīstības valstu pārtikas nodrošinājumu un pašreizējo piekļuvi pārtikai, radot bada, pārtikas nepietiekamības un pārtikas karu draudus attīstības valstu nabadzīgāko iedzīvotāju vidū; steidzami aicina palielināt humāno palīdzību, lai mazinātu pārtikas krīzi, kura apdraud 100 miljonu cilvēku dzīvības;

30.

aicina Padomi un Komisiju nodrošināt, lai Eiropas Savienības parakstītie daudzpusējie, reģionālie un divpusējie tirdzniecības nolīgumi atbilstu mērķim par ilgtspējīgu attīstību; aicina Komisiju veikt nepieciešamos likumdošanas pasākumus, lai nodrošinātu tās tirdzniecības ilgtspējīgas ietekmes novērtējumu (SIA) integrāciju Eiropas Savienības tirdzniecības politikas izstrādē, it īpaši no klimata, dzimumu un ilgtspējīgas attīstības perspektīvas;

31.

atzinīgi vērtē Komisijas izteikumu par to, ka tā 2008. gadā tā iesniegs paziņojumu, kura mērķis būs uzlabot nosacījumus saistībā ar minerālu un otrreizējo izejvielu ilgtspējīgu pieejamību ES un starptautiskā līmenī;

32.

norāda uz pieaugušo kritiku, kas saistīta ar ieguvumu ekonomiskas un vides jomā no agrodegvielas ražošanas; aicina Komisiju veicināt pētniecību un jauninājumus saistībā ar ilgtspējīgu izejvielu piegādi, izmantojot efektīvu resursu ieguvi un attīstību, kā arī efektīvi izlietojot un reģenerējot materiālus;

33.

uzskata, ka izejvielu un neapstrādātu preču ieguvei, savākšanai un ražošanai jānotiek saskaņā ar ilgtspējības principu, ievērojot ekosistēmu dabiskos procesus, nevis mainot tos;

34.

mudina Komisiju pastiprināt centienus panākt starptautisku nolīgumu par konfliktu resursiem, kura galvenais mērķis būtu aizliegt visu to resursu tirdzniecību, kas stimulē bruņotus konfliktus vai rodas no tiem, tajā pašā laikā neatlaidīgi pieprasa izstrādāt regulu, kas aizliedz konflikta resursu tirdzniecību un realizāciju Eiropas Savienībā un mudina visas valstis, kas iesaistītas dimantu tirdzniecībā, pilnībā atbalstīt Kimberlijas sertifikācijas shēmu starptautiskajai tirdzniecībai ar neapstrādātajiem dimantiem; aicina veicināt pārredzamību, izmantojot Ieguves rūpniecības pārredzamības iniciatīvu (EITI) un citas iniciatīvas;

35.

atkārto savu aicinājumu Padomei un Komisijai veicināt godīgu tirdzniecību un citas neatkarīgi uzraudzītas tirdzniecības iniciatīvas, kas palīdz attīstīt sociālos un vides standartus, atbalstot mazos un marginalizētos ražotājus jaunattīstības valstīs, mudina valsts iestādes Eiropas Savienībā integrēt godīgas tirdzniecības un ilgtspējības kritērijus tās rīkotajos atklātajos konkursos, kā arī iepirkumu politikā;

36.

pauž bažas, ka zemes resursu pieaugoša daļa tiek izmantota lopu audzēšanai; atgādina iepriekšminēto ANO pārtikas un lauksaimniecības organizācijas 2006. gada novembra ziņojumu “Lopkopības garā ēna”, kurā novērtēts, ka gaļas rūpniecība un lopu audzēšana izraisa 18 % no pasaules kopējās siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijām, kas paātrina arī mežu izciršanu jaunattīstības valstīs; aicina Komisiju veikt nepieciešamos pasākumus šajā nozarē, kā arī saistībā ar starptautiskajām sarunām par klimata pārmaiņām izveidot stimulējošus mehānismus, lai novērstu mežu izciršanu;

37.

uzskata, ka ieguves rūpniecības pārredzamības iniciatīva (EITI), kuras mērķis ir stiprināt pārvaldību, uzlabojot pārredzamību un atbildību ieguves nozarē, ir jāīsteno visā pasaulē, lai jaunattīstības valstīm nodrošinātu labākas iespējas saņemt līdzvērtīgu cenu par saviem dabas resursiem;

38.

uzsver, ka augstas naftas cenas pastiprina nepieciešamību enerģētikas politikā izmantot steidzamu un atšķirīgu pieeju, kuras mērķis ir uzlabot energoefektivitāti un palielināt citu enerģijas avotu, starp tiem arī atjaunīgo enerģijas avotu, izmantošanu;

39.

saprot, ka klimata pārmaiņas visasāk skars sabiedrības, kas jau saskaras ar ievērojamām sociālām un ekonomiskām problēmām; izprot, ka sievietes ir īpaši neaizsargāta grupa; mudina pielikt pūliņus, lai pielāgotos vietējam līmenim, izmantojot atbilstošu finanšu un tehnisko starptautisko palīdzību;

40.

pauž bažas, ka Ķīna neļauj ārvalstu uzņēmumiem iegādāties kontrolpaketi tādās nozarēs kā tērauda rūpniecība un ir ieviesusi dažādus mehānismus, kas ierobežo metālu izejvielu eksportu vai nodrošina valdības atbalstu šo izejvielu iegādei no ārējiem avotiem; atzīst, ka šāda prakse rada nopietnus sarežģījumus ES rūpniecības interesēm, respektējot mērķus saistībā ar klimata pārmaiņām un eksportējot enerģijas taupīšanas, atjaunīgo enerģijas avotu izmantošanas un resursu efektīvas lietošanas tehnoloģijas, un ka šis jautājums jārisina, izmantojot visus pieejamos instrumentus, tostarp veicinot tehnoloģijas nodošanu, gan ar politiskiem līdzekļiem, gan finansiāli;

41.

norāda, ka dažu jauno tirgus ekonomikas valstu, īpaši Ķīnas, jaunajai tirdzniecības politikai visā pasaulē, īpaši Āfrikā, kurus nav iespējams saglabāt līdzšinējā apmērā, vislielākā mērā, turklāt negatīvi, ietekmē piekļuves nodrošinājumu neapstrādātām precēm visā pasaulē; uzsver nepieciešamību pārvarēt pašreizējo pieeju, kuras pamatā ir dalībvalstu “viens pret vienu” attiecības, neņemot vērā atsauces uz cilvēktiesībām, korporatīvo sociālo atbildību, kā arī vides un sociālajiem standartiem, lai tās vietā izmantotu daudzpusēju pieeju, kuras pamatā ir resursu pietiekamības un izmantošanas ilgtspējības kritērijs;

42.

atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu turpināt visu pašreizējo instrumentu izmantošanu, lai novērstu tādu tirdzniecības praksi kā starptautisku tirdzniecības nolīgumu pārkāpšanu, kā tas norādīts iepriekš minētajā paziņojumā par metālrūpniecības konkurētspēju;

43.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem un attiecīgajām starptautiskajām organizācijām, piemēram, UNCTAD, PTO, Pasaules Bankai, Kopējam plaša patēriņa preču fondam (CFC) un ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijai (FAO).