19.2.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 41/64

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Melnās jūras reģiona sinerģija — jauna reģionālās sadarbības iniciatīva”(COM(2007)0160),

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Reģionālā sadarbība Melnās jūras reģionā — pašreizējais stāvoklis, iespējamā ES rīcība, veicinot tās turpmāko attīstību”(COM(1997)0597),

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu par Eiropas kaimiņattiecību politikas nostiprināšanu (COM(2006)0726),

—

ņemot vērā rīcības plānus Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) jomā, kas pieņemti kopā ar Armēniju, Azerbaidžānu, Gruziju, Moldovu un Ukrainu, kā arī partnerības un sadarbības nolīgumus (PSN), kas parakstīti ar šīm valstīm un kuru darbība beidzas 2008. vai 2009. gadā,

—

ņemot vērā partnerības un sadarbības nolīgumu, ar kuru izveidotas partnerattiecības starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Krievijas Federāciju, no otras puses, kurš stājās spēkā 1997. gada 1. decembrī un kura darbība beidzās 2007. gadā,

—

ņemot vērā Padomes 2006. gada 23. janvāra Lēmumu 2006/35/EK par Turcijas Pievienošanās partnerības principiem, prioritātēm un nosacījumiem (1)(“pievienošanās partnerība”),

—

ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Moldovu, Krievijas Federāciju, Turciju, Ukrainu un Dienvidkaukāzu,

—

ņemot vērā 2007. gada 15. novembra rezolūciju par Eiropas kaimiņattiecību politikas stiprināšanu (2) ,

—

ņemot vērā 2007. gada 13. decembra rezolūciju par kuģu avārijām Melnajā jūrā, Kerčas jūras šaurumā, un to izraisīto naftas piesārņojumu (3),

—

ņemot vērā Parlamenta 2008. gada 17. janvāra rezolūciju “Par efektīvāku ES politiku attiecībā uz Dienvidkaukāzu: no solījumiem līdz rīcībai” (4),

—

ņemot vērā Parlamenta 2007. gada 26. septembra rezolūciju par virzību uz kopēju Eiropas ārpolitiku enerģētikas jomā (5),

—

ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

—

ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Transporta un tūrisma komitejas un Reģionālās attīstības komitejas atzinumu (A6-0510/2007),

A.

tā kā Melnās jūras reģionu, kas vieno Eiropu, Vidusāziju un Tuvos Austrumus, raksturo ne tikai ciešas vēsturiskās un kultūras saites un plašas iespējas, bet arī milzīga daudzveidība; tā kā šajā reģionā atrodas ES dalībvalstis Bulgārija, Grieķija un Rumānija, kandidātvalsts Turcija un EKP partnervalstis Armēnija, Azerbaidžāna, Gruzija, Moldova un Ukraina, kā arī Krievijas Federācija, ar kuru Eiropas Savienību vieno stratēģiska partnerība attiecībā uz četrām kopējām darbības telpām;

B.

tā kā pēc Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās ES Melnā jūra zināmā mērā ir kļuvusi par ES iekšējo jūru, tādēļ iegūstot jaunu stratēģisku nozīmi, kā rezultātā ievērojami pieaudzis kopīgo problēmu un mērķu skaits, kā arī rodas jaunas iespējas ciešākai sadarbībai starp ES un reģiona valstīm, lai radītu patiesu drošības, stabilitātes un labklājības telpu;

C.

tā kā sadarbības iespējas, kas ļautu pilnveidot un pārzināt sinerģiju Melnās jūras reģionā, ir jānosaka, apzinoties ārkārtīgi atšķirīgo politiku, izpausmes un pieejas šim reģionam;

D.

tā kā Komisija sākotnēji piedāvāja Melnās jūras reģiona stratēģiju tās iepriekš minētajā 1997. gada paziņojumā par reģionālo sadarbību Melnās jūras reģionā;

E.

tā kā atsevišķiem ES politikas aspektiem attiecībā uz Dienvidkaukāza teritoriju ir veltīta iepriekš minētā 2008. gada 17. janvāra rezolūcija par šo jautājumu,

1.

atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu “Melnās jūras reģiona sinerģija — jauna reģionālās sadarbības iniciatīva” un mērķi veicināt ciešāku sadarbību ar Melnās jūras reģionu un starp tā valstīm, papildinot pašreizējo divpusējo politiku ar jaunu reģionālo pieeju; īpaši atzīmē, ka drošas energoapgādes jautājumi un pievienošanās sarunas ar Turciju, kā arī gaidāmā partnerības un sadarbības nolīgumu darbības izbeigšanās un sarunas par to nākotni padara reģionālo sadarbību Melnās jūras reģionā par vienu no svarīgākajām darba kārtības prioritātēm ES ārpolitikā; uzskata, ka Melnās jūras attīstība nākotnē lielā mērā ilgtermiņā iegūs no neatkarīgas Melnās jūras stratēģijas;

2.

uzsver, ka Melnās jūras reģionam nepieciešama konsekventāka, ilgtspējīgāka un stratēģiskāka reaģēšana, kuras rezultāta tiktu izstrādāta Melnās jūras politika, līdzīgi kā Ziemeļu dimensijas politika un Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerība;

3.

uzskata, ka ES pēc šā paziņojuma ir jāturpina veikt atbilstīgus pasākumus, kas patiesi palīdz radīt šim reģionam pielāgotu reģionālo pieeju, lai varētu pieņemt saskaņotu, iedarbīgu un uz rezultātiem vērstu reģionālo politiku; pauž bažas arī par to, ka Melnās jūras reģionālās stratēģijas rezultāti, kas gūti kopš 1997. gada, vēl nav pienācīgi izvērtēti; aicina Komisiju rūpīgi izvērtēt iepriekšējos un pašreizējos pasākumus un apkopotos rezultātus iesniegt Eiropas Parlamentam;

4.

atzinīgi vērtē Komisijas nodomu 2008. gadā veikt sākotnēju Melnās jūras reģiona sinerģijas novērtējumu un aicina to noteikt konkrētus priekšlikumus reģionālās sadarbības un patiesas partnerības veicināšanai Melnās jūras reģionā, pamatojoties uz novērtējuma rezultātiem un ņemot vērā ieteikumus, kuri ietverti šajā un citās attiecīgās Parlamenta rezolūcijās; mudina Komisiju izmantot Ziemeļu dimensijas pieredzi, gatavojot projektu Melnās jūras reģiona stratēģijas pārskatīšanai vai paplašināšanai nākotnē;

5.

uzsver, ka pieeju Melnās jūras reģiona politikas jomā nedrīkst izmantot, lai veidotu alternatīvu dalībai Eiropas Savienībā, un tā nedrīkst noteikt ES robežas; tomēr uzskata, ka šeit nospraustajiem mērķiem ir jābūt saskanīgi iekļautiem ES plašākajā ārpolitikā attiecībā uz kaimiņvalstīm un valstīm, kuras piedalās Melnās jūras reģionālās stratēģijas īstenošanā;

6.

uzskata, ka reģionālajā sadarbībā Melnās jūras reģionā kā vienlīdzīgas partneres ir jāiesaista ES, EKP valstis, kandidātvalsts Turcija un Krievija; uzskata, ka, tikai pakāpeniski veidojot Melnās jūras reģiona valstīs apziņu par kopīgu atbildību par kopējām reģiona problēmām, tostarp par drošības jautājumiem, būs iespējams pilnībā izmantot Eiropas līdzdalības potenciālu šajā reģionā; aicina Padomi un Komisiju aktīvi iesaistīt visas Melnās jūras reģiona valstis šajā pieejā politikai;

7.

uzskata, ka jaunā reģionālā pieeja ir jāpiesaista vairākām prioritārām jomām, kurām Komisijai būs jāsagatavo sīki izstrādāts rīcības plāns, paredzot konkrētus mērķus, kritērijus un paveiktā kontroli, kurš kalpos kā pamats ES līdzdalības veicināšanai šajā reģionā un sadarbībai šajā reģionā; uzsver, ka ES ir jāierobežo prioritāro mērķu skaits un jāatturas no spēku izkaisīšanas un divkārša darba;

8.

uzsver, ka neatrisinātie konflikti Melnās jūras reģionā joprojām rada nopietnus draudus reģiona stabilitātei un ilgtspējīgai attīstībai un tie ir būtisks šķērslis reģionālās sadarbības turpmākai veicināšanai; tāpēc aicina ES aktīvāk un plašāk iesaistīties centienos atrisināt šos konfliktus, ievērojot starptautiskās tiesības un teritoriālās integritātes principus, un nodrošināt ciešāku ES līdzdalību konfliktu novēršanā un miera uzturēšanas operācijās; uzskata, ka Eiropas Savienībai ir jāuzņemas galvenā loma, veicinot saprašanās, dialoga un uzticības kultūru šajā reģionā;

9.

ņem vērā lielo Krievijas militāro klātbūtni šajā reģionā, ko veido Melnās jūras flote, kas ir izvietota Krimas ostas pilsētā Sevastopolē; norāda, ka Krievijas un Ukrainas 1997. gada nolīgums par Melnās jūras flotes izvietošanu ir spēkā līdz 2017. gadam; atzīmē, ka šis joprojām neatrisinātais jau rada saspīlējumu starp Krievijas un Ukrainas valdībām; mudina ES iesaistīties šā stratēģiski svarīgā jautājuma risināšanā un ciešāk sadarboties ar Krievijas un Ukrainas valdību;

10.

uzsver, ka ES ir jāformulē nemainīgas prioritātes brīvības, drošības un tiesiskuma telpā saistībā ar Melnās jūras reģiona sinerģiju, kuru mērķis ir panākt saskaņotību un saderību atsevišķās politikas jomās;

11.

ņemot vērā augsto maksu par vīzu izsniegšanu, ko pēc 2007. gada 21. decembraŠengenas zonas paplašināšanās piemēro dažām kaimiņvalstīm, mudina Padomi un Komisiju pārskatīt vīzu nodevas un samazināt tās līdz līmenim, kas ir pieņemams to valstu parastajiem pilsoņiem, kuras piedalās EKP vai stratēģiskajā partnerībā ar ES;

12.

atgādina, ka ir jārisina problēmas, ko rada starptautiskā noziedzība un nelegālā migrācija, vienlaikus pilnībā ievērojot nerepatriēšanas principu; uzsver, ka pasākumi šajā jomā ir jāsaista ar attiecīgiem pasākumiem, kuri veicina mobilitāti, lai sekmētu kontaktus starp atsevišķiem cilvēkiem un tādējādi izplatītu Eiropas demokrātijas vērtības, tiesiskumu un cilvēktiesību ievērošanu; tāpēc mudina Padomi un Komisiju noslēgt nolīgumus par vīzu atvieglotu izsniegšanu un atpakaļuzņemšanas nolīgumus ar tām Melnās jūras reģiona valstīm, ar kurām tie nav noslēgti, kā arī visiem iespējamiem līdzekļiem veicināt mobilitāti, tostarp noslēdzot partnerību par mobilitāti ar EKP valstīm; uzsver, jo īpaši, ka efektīvi jāatvieglo vīzu izsniegšana vietējas pārrobežu satiksmes vajadzībām un atsevišķām iedzīvotāju grupām, piemēram, studentiem, uzņēmējiem un pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem;

13.

uzsver, ka ir svarīgi arī turpmāk pilnveidot pārrobežu sadarbību un sadarbību robežu pārvaldības jomā, lai īstenotu drošības un plūsmas nodrošināšanas mērķus; uzskata, ka ES robežkontroles atbalsta misija (EUBAM) Moldovā un Ukrainā nodrošina nozīmīgu pieredzi drošības problēmu risināšanai, risinoties daudzpusējai sadarbībai, un uzskata, ka tā arī turpmāk jāveicina un jāizmanto kā pierobežas sadarbības piemērs;

14.

uzsver, ka padziļināti jāanalizē īpašās situācijas un problēmas drošības jomā atsevišķās Melnās jūras reģiona valstīs; atbalsta priekšlikumu piešķirt Eiropolam pilnvaras un resursus veikt analītisku darbu saistībā ar šo reģionu, jo īpaši migrācijas jomā;

15.

uzskata, ka jauna pieeja Melnās jūras reģiona politikai nevar aprobežoties ar ekonomisko sadarbību, bet tā jāīsteno, lai veidotu reģionu, kuru raksturo ilgtspējīga demokrātija, laba pārvalde un tiesiskums, un īpaši uzsver, ka ir svarīgi veikt politiskas un tiesu reformas un efektīvi pildīt saistības; uzsver, ka cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana ir ES ārpolitikas pamatā, un atzīmē, ka šīs vērtības attiecīgi jāievieš gan divpusējos sakaros, gan reģionālajā pieejā neatkarīgi no partnervalstu valdību gribas; aicina Eiropas Savienību risināt reģionālās sadarbības jautājumus šajās jomās, uzturot dialogu un apspriežoties ar Melnās jūras valstīm par cilvēktiesību ievērošanu, arī izmantojot daudzpusējus forumus; mudina Komisiju pilnībā izmantot Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumentu un Melnās jūras reģiona sinerģiju, lai sekmētu pilsonisko sabiedrību reģionālo sadarbību;

16.

atzinīgi vērtē iniciatīvu izveidot Melnās jūras eiroreģionu, lai veicinātu reģionālo sadarbību, tajā iesaistot reģionālos un vietējos dalībniekus; uzsver, ka, veidojot patiesu demokrātijas un efektīvas pārvaldības telpu Melnās jūras reģionā, liela nozīme ir “apvērstiem” projektiem un pārrobežu sadarbībai vietējā līmenī;

17.

uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi izveidot un attīstīt labas kaimiņattiecības starp Melnās jūras reģiona valstīm, kā arī starp šīm valstīm un to kaimiņvalstīm, balstoties uz savstarpēju cieņu, teritoriālo integritāti, neiejaukšanos iekšējās lietās un aizliegumu lietot spēku vai spēka lietošanas draudus, kas ir pamatprincipi reģionālās sadarbības veicināšanai; uzsver starpkultūru dialoga nozīmi šajā jomā un aicina Komisiju arī turpmāk veicināt šo dialogu, jo īpaši saistībā ar Starpkultūru dialoga gadu (2008. gads), kurā paredzēts sekmēt savstarpējas tolerances kultūru, cieņu pret daudzveidību, kā arī reģionālo dialogu un sadarbību;

18.

atzīmē Melnās jūras reģiona stratēģisko nozīmi, jo tajā notiek energoresursu ražošana un transportēšana, kas ļauj dažādot ES energoapgādi un uzlabot tās drošumu; aicina Padomi un Komisiju steidzami izskatīt to praktiskā atbalsta palielināšanu stratēģiski svarīgiem infrastruktūras projektiem; atkārtoti pauž atbalstu jaunu infrastruktūras objektu un dzīvotspējīgu transporta koridoru izveidei, kas nodrošina jaunus piegādātājus un maršrutus, piemēram, Kaspijas jūras un Melnās jūras energoapgādes koridors un Nabucco, Konstancas—Triestas un AMBO cauruļvadi, kā arī citi paredzētie projekti gāzes un naftas transportēšanai pāri Melnajai jūrai, kā arī INOGATE un TRACECA projekti, kas savieno Melnās jūras un Kaspijas jūras reģionu; aicina novērtēt šādu jaunu tranzīta infrastruktūru izbūvi, lai izanalizētu to ietekmi uz sabiedrību un vidi;

19.

uzskata, ka Melnās jūras reģiona sinerģijai ir jārada piemērota pamatstruktūra tirgus reformu veicināšanai reģionā, lai izveidotu konkurētspējīgu, viegli prognozējamu un labi pārredzamu energoresursu tirgu;

20.

uzskata, ka reģionālo saskanību ievērojami veicinās iniciatīvas fizisku saišu stiprināšanai starp visām valstīm Melnās jūras piekrastē; norāda, ka sadarbība transporta un vides jomā nedrīkst aprobežoties ar enerģētikas jautājumiem un šai pieejai jābūt vispusīgai, ņemot vērā reģiona vajadzības; šajā sakarā ļoti atzinīgi vērtē plānus izveidot automaģistrāli apkārt Melnajai jūrai; uzsver, ka Melnajai jūrai un Donavai ir svarīga nozīme kā stratēģiskiem transportceļiem šajā reģionā;

21.

uzsver Donavas nozīmi, kas ir viena no galvenajām transporta asīm un tautsaimniecības transportceļiem un kura savieno ES ar Melnās jūras reģionu; tādēļ uzskata, ka Donavas ilgtspējīgai attīstībai un tās tautsaimnieciskajam potenciālam, savienojot valstis ap Melno jūru, jābūt ES prioritāšu sarakstā attiecībā uz šo reģionu; aicina Komisiju šajā sakarā nākt klajā ar priekšlikumu pētījumam, lai noskaidrotu konkrētas iespējamās iniciatīvas šajā reģionā, tostarp vides problēmas; uzstāj, ka ir ļoti svarīgi attīstīt ostas infrastruktūru ES Melnās jūras ostās (Burgasā, Konstancā, Mangalijā un Varnā), kā arī Donavas deltas ostās, lai pilnībā izmantotu priekšrocības, ko ES dod pieeja Melnajai jūrai, un nodrošinātu vairākveidu pārvadājumus;

22.

pauž dziļas bažas par vides stāvokli Melnās jūras reģionā, jo īpaši pašā Melnajā jūrā, kas tiek nekontrolēti piesārņota, ko vēl pastiprina biežās ekoloģiskās katastrofas, kā arī par vides stāvokli Donavā un tās deltā; uzsver, ka šajā reģionā ir jāuzlabo daudzpusējo nolīgumu īstenošana vides jomā un visos reģionālajos projektos jāparedz vides novērtējums, kā arī aicina panākt ciešāku sadarbību starp ES un Melnās jūras reģiona valstīm, lai risinātu veselu virkni vides problēmu reģionā;

23.

jo īpaši pauž bažas par nekontrolētu naftas piesārņojumu un tā ietekmi uz dzīvo dabu; uzsver, ka ir vajadzīga ciešāka sadarbība, neaprobežojoties ar atbalstu, ko sniedz Komisija ar Monitoringa un informācijas centra starpniecību, it sevišķi naftas noplūdes novēršanā, īpaši cenšoties uzlabot tankkuģu jūras pārvadājumu drošumu;

24.

pievērš uzmanību Donavas deltai, kurā atrodas unikāli biotopi daudzām augu un dzīvnieku sugām; uzsver, ka ir ļoti svarīgi izvērtēt, kā tādi infrastruktūras objekti kā Bistraja kanāls starp Rumāniju un Ukrainu ietekmē vidi;

25.

aicina Komisiju izmantot DABLAS darba grupas pieeju (Donavai un Melnajai jūrai), lai risinātu vides problēmas, pievēršoties ne tikai Donavai, bet arī Dņestras un Dņepras upes baseinam;

26.

norāda uz nevienmērīgo, lai arī straujo ekonomikas izaugsmi visā šajā reģionā, bet pievērš uzmanību tam, ka šī izaugsme ir noturīgāka naftas un gāzes eksportētājvalstīs; norāda uz trauslo privāto sektoru, kas pastāv daudzās valstīs ap Melno jūru; uzsver, ka ir ļoti svarīgi Melnās jūras reģionā izveidot tautsaimniecisko iespēju un labklājības telpu iedzīvotājiem un tirdzniecības partneriem; uzsver, ka ir jāuzlabo ieguldījumu vide gan vietējiem, gan starptautiskiem uzņēmumiem, jo īpaši aktīvāk cīnoties pret korupciju un krāpšanu, un jāveicina tirgus ekonomikas reformas, lai uzlabotu konkurētspēju un ekonomisko pievilcību, veidojot daudzveidīgu ekonomiku un nodrošinot pastāvīgu izaugsmi, kā arī sociālo taisnīgumu un koherenci; mudina veikt saskaņošanas un liberalizēšanas pasākumus un atbalsta brīvās tirdzniecības zonas izveidi saskaņā ar PTO principiem; uzskata, ka ES, kas ir Melnās jūras reģiona valstu galvenā partnere ekonomikas jomā, ir jāuzņemas vadoša loma, īstenojot iepriekšminētos mērķus un mudinot reģiona valstis veikt vajadzīgos pasākumus;

27.

ņem vērā piekrastes un jūras tūrisma svarīgo nozīmi, jo tas aktīvi veicina Melnās jūras reģiona tirdzniecības attīstību un ekonomikas izaugsmi; uzsver, ka arī turpmāk jāattīsta tūrisma infrastruktūra un jādažādo tūrisma nozares pakalpojumi, šādi aizsargājot tradicionālos iztikas līdzekļus, uzlabojot dabas resursu (piem., ģeotermisko resursu, kas rada nozīmīgas iespējas uzņēmējdarbībai) izmantošanu un nodrošinot augstāku dzīves līmeni reģionā; uzsver, ka vīzu režīma atvieglojumi kaimiņvalstīs veicinās mobilitāti, kā arī tirdzniecības un tautsaimniecības aktivitāti; uzskata, ka Melnās jūras reģiona sinerģija var kalpot kā pienācīga sistēma tūrisma veicināšanai Melnās jūras reģionā;

28.

uzsver reģionu iniciatīvas, piemēram, Baku—Tbilisi—Karsa dzelzceļa projektu; uzskata, ka šī iniciatīva paver iespēju uzlabot šīs pasaules daļas ekonomisko un politisko iekļaušanu Eiropas un starptautiskajā ekonomikā un ka tā veicinās reģiona ekonomikas un tirdzniecības attīstību; tomēr uzsver, ka projekts apiet pastāvošo un pilnībā funkcionējošo dzelzceļa līniju Armēnijā; mudina Dienvidkaukāza republikas un Turciju īstenot efektīvu reģionālās ekonomiskās integrācijas politiku un atturēties no netālredzīgiem un politiski motivētiem reģionāliem enerģētikas un transporta projektiem, kuros netiek ievēroti EKP drošas attīstības principi;

29.

uzsver, ka ir svarīgi veicināt starpkultūru dialogu un aicina Komisiju arī turpmāk to sekmēt;

30.

uzsver, ka ir svarīgi atvieglot cilvēku savstarpējos kontaktus, sekmējot sadarbību izglītības, apmācības un pētniecības jomā un izmantojot esošās un pieejamās ES programmas (Tempus, Erasmus Mundus, Septīto pētniecības pamatprogrammu); aicina ES un Melnās jūras reģiona valstis stiprināt to sadarbību šajās jomās;

31.

uzsver, ka ir svarīgi mudināt pētniekus no Melnās jūras reģiona valstīm braukt uz ES, vienkāršojot darba atļaujas piešķiršanas procedūras, tostarp izmantojot zilo karšu sistēmu;

32.

piekrīt tam, ka šā reģiona ES dalībvalstīm ir jāuzņemas vadoša loma, veicinot ciešāku sadarbību ar šo reģionu un tā ietvaros; uzskata, ka Rumānija, Bulgārija un Grieķija kā ES dalībvalstis Melnās jūras reģionā var šajā ziņā uzņemties vadošu lomu, un tas ir jādara; uzsver, ka šīm dalībvalstīm ir jāuzņemas īpaša loma, lai nodotu tālāk pieredzi un tehniskās zināšanas, izmantojot sadraudzības programmas, TAIEX un Sigma programmu; uzskata, ka pilnībā jāizmanto ES pieredze, lai veicinātu reģionālo sadarbību citās kaimiņteritorijās, jo īpaši saistībā ar Ziemeļu dimensiju, apmainoties ar gūto praktisko pieredzi un citām atziņām;

33.

uzsver, ka ir liela nozīme Krievijas un Turcijas nostājai Melnās jūras reģionā, lai veicinātu reģionālo sadarbību; uzskata, ka ir svarīgi, lai Melnās jūras reģiona valstu sadarbībai būtu panākumi, konstruktīvā veidā iesaistīt šīs valstis arī attiecībā uz pārējām reģiona valstīm;

34.

atgādina, ka Melnās jūras reģionā jau pastāv dažādi reģionālās sadarbības mehānismi; tāpēc uzsver, ka Eiropas Savienībai un Melnās jūras reģiona valstīm ir jāsaskaņo darbība un jāizvairās no divkārša darba; uzskata, ka atsevišķo reģionālo organizāciju stiprināšana, arī piedaloties dažādās iniciatīvās, piemēram, ar Melnās jūras reģiona ekonomiskās sadarbības organizāciju (BSEC), Melnās jūras reģiona partnerības un dialoga forumu, Organizāciju demokrātijai un ekonomiskajai attīstībai — GUAM un citām nozaru organizācijām, balstoties uz to konkrēto pieredzi, un ciešāka sadarbība ar tām, iespējams, izmantojot jaunu struktūru, var nodrošināt piemērotu pamatstruktūru sinerģijas veidošanai; uzskata, ka arī turpmāk ir jāpilnveido dialoga politiskie aspekti un sadarbība Melnās jūras reģionā;

35.

atzinīgi vērtē to, ka Komisijai nesen piešķirts BSEC novērotājas statuss un ņem vērā attiecības, kas pastāv starp Eiropas Parlamentu un BSEC Parlamentāro asambleju; uzskata, ka ir svarīgi arī turpmāk veicināt parlamentāro aspektu sadarbībā starp Eiropas Parlamentu un Melnās jūras reģiona valstu parlamentiem;

36.

uzsver, ka sadarbība Melnās jūras reģionā ir jāattīsta arī nevalstiskā līmenī; šajā sakarā aicina Komisiju atbalstīt NVO platformas izveidi Melnās jūras reģionam, lai radītu pamatstruktūru pilsoniskās sabiedrības apmaiņām reģionā, labāk apzinātu kopējās problēmas un veicinātu ES politikas īstenošanu un pārraudzību reģionā;

37.

aicina racionāli izmantot Kopienas finanšu instrumentus, labāk koordinējot reģionam pieejamo Eiropas kaimiņattiecību un partnerattiecību instrumenta, struktūrfondu un pirmspievienošanās fondu izmantošanu; aicina Komisiju sadarbībā ar saņēmējvalstīm izveidot vispārēju ziņošanas sistēmu pirms līdzekļu izmaksāšanas, lai pārraudzītu un novērtētu to, kādā mērā šo līdzekļu izmantošana ir ilgtspējīga, efektīva un atbilst vispārējiem ES politikas mērķiem;

38.

atzinīgi vērtē to finanšu resursu apjoma divkāršošanu, kas saskaņā ar Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumentu ir darīti pieejami pārrobežu projektu finansēšanai; aicina minēto finanšu līdzekļu izmantošanā piemērot tādus pašus principus, kādus piemēro struktūrfondiem, jo īpaši partnerības, ilgtspējības, efektivitātes, nediskriminācijas un decentralizācijas principu; aicina Komisiju informēt Parlamentu par šo līdzekļu izmantošanu un paveikto, divreiz gadā sagatavojot īsu ziņojumu;

39.

aicina Komisiju, lai tā mazo projektu fondu decentralizēto finanšu instrumentu dara pieejamu iedzīvotāju savstarpējās sadarbības (people-to-people) projektiem pārrobežu sadarbības jomā un veic īpašus pasākumus, lai sekmētu šā instrumenta izmantošanu;

40.

uzsver, ka nolūkā nodrošināt efektīvu Kopienas finanšu instrumentu pārvaldību ir jāuzlabo Melnās jūras reģiona vietējo un reģionālo ieinteresēto personu spējas plānošanā, projektu izstrādē un īstenošanā;

41.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un visu Melnās jūras reģiona valstu valdībām un parlamentiem.