52008DC0356

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 13.6.2008

COM(2008) 356 galīgā redakcija

KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

par Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra neatkarīgu novērtēšanu

SATURS

1. Ievads 3

2. Eiropas Profesionālās izglītības un apmācības attīstības centrs 3

2.1. Pamatinformācija par Cedefop 3

2.2. Prioritātes un darbības 3

2.3. Iepriekšējie novērtējumi, pētījumi un pārskati 4

2.4. Finansējums 4

3. Pārskats par neatkarīgu novērtēšanu 5

4. Atzinumi par galvenajiem novērtēšanas jautājumiem 5

4.1. Atbilstība un komplementaritāte 5

4.2. Efektivitāte 6

4.3. Ražīgums 6

4.4. Pievienotā vērtība un ietekme 7

5. SVARĪGĀKIE IETEIKUMI, KAS IEKĻAUTI NEATKARĪGAJĀ NOVĒRTĒJUMĀ 7

5.1. Stratēģijas jautājumi 8

5.2. Darbības jautājumi 8

5.3. Iekšējās pārvaldības jautājumi 8

6. Secinājums 9

1. IEVADS

Šis ziņojums attiecas uz Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra ( Cedefop ), Kopienas aģentūras, kas dibināta ar Padomes 1975. gada 10. februāra Regulu (EEK) Nr. 337/75[1], darbības neatkarīgu novērtēšanu. Finanšu regulas, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam[2], 27. panta 4. punktā un īstenošanas noteikumu[3] 21. panta 3. punkta b) apakšpunktā norādīts, ka Komisija regulāri izvērtē šādas darbības un novērtēšanas rezultātus izplata gan iestādēm, kas izmanto līdzekļus, gan likumdevējai iestādei, gan budžeta lēmējinstitūcijai.

Neatkarīgā novērtēšana notika no 2006. līdz 2007. gadam, un tā attiecas uz laikposmu no 2001. līdz 2006. gadam.

Šā ziņojuma pamatā ir atzinumi, secinājumi un ieteikumi, kas iekļauti nobeiguma ziņojumā, ko iesniedza novērtētājs un kura pilns teksts, ieskaitot pielikumus, ir pieejams šādā tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/dgs/education_culture/evalreports/index_en.htm.

2. EIROPAS PROFESIONāLāS IZGLīTīBAS UN APMāCīBAS ATTīSTīBAS CENTRS

2.1. Pamatinformācija par Cedefop

Cedefop[4] ir Eiropas Savienības profesionālās izglītības un apmācības (PIA) aģentūra, kas atrodas Salonikos[5], Grieķijā. Cedefop palīdz Eiropas Komisijai, dalībvalstīm un sociālajiem partneriem pilnveidot un īstenot Eiropas līmeņa PIA politiku.

To vada četrpusēja valde, kurā ir dalībvalstu valdību, darba devēju un darba ņēmēju organizāciju un Eiropas Komisijas pārstāvji. Centru vada direktorāts, kurā ir priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks un apmēram 130 darbinieki (profesionāli darbinieki un tehniskais personāls). Cedefop kopējais budžets ir apmēram EUR 17 miljoni gadā. Sīkāka informācija par Cedefop ir pieejama aģentūras tīmekļa vietnē (skatīt 4. zemsvītras piezīmi).

2.2. Prioritātes un darbības

Saskaņā ar dibināšanas noteikumiem Cedefop prioritātes un darbības tiek noteiktas vidējam laikposmam (trīs gadiem) un gada darba programmās[6].

Kopš 2000. gada Lisabonas stratēģija ir veicinājusi visaptverošu Eiropas līmeņa darba programmu profesionālās izglītības un apmācības (PIA) jomā un tās strauju attīstību. Šajā laikposmā Cedefop ir pārkārtojis savu stratēģiju, lai uzmanību pievērstu Eiropas Komisijas, dalībvalstu un sociālo partneru atbalstīšanai Eiropas līmeņa PIA politikas pilnveidošanā.

Stratēģiskā pārkārtošana ir atspoguļota Cedefop prioritātēs:

1. atbalstīt PIA politikas izstrādi, sniedzot no pētniecības, statistikas datiem un politikas analīzes gūtos rezultātus;

2. dalībvalstīs vairot zināšanas un savstarpējas mācības par PIA politiku un praksi, sniedzot pārskatus par rezultātiem un politikas risinājumiem;

3. pastiprināt Eiropas līmeņa sadarbību PIA politikas izstrādē, sniedzot speciālās zināšanas, lai palīdzētu plānot un atbalstīt Eiropas līmeņa iniciatīvas un instrumentus PIA jomā;

4. palielināt PIA jautājumu pamanāmību un izpratni par tiem, izmantojot efektīvu komunikāciju.

Īstenojot šos mērķus, Cedefop izmanto gan atzinumus, ko sniedz tajā strādājošie eksperti, gan savu lietpratību pētniecībā un politikas analīzē, pieredzi sadadrbības tīklu jomā, gan datu resursus un to izplatīšanas instrumentus, lai:

5. atbalstītu informācijas un pieredzes apmaiņu un piedalītos politikas paraugpasākumos, veicot mācību apmeklējumus, iesaistoties sadarbības tīklos, piedaloties konferencēs un semināros;

6. izmantojot publikācijas elektroniskā un papīra formā, ieinteresētajām personām un pilsoņiem sniegtu attiecīgu informāciju par galvenajiem jautājumiem;

7. cieši sadarbojoties ar Eiropas Izglītības fondu (EIF), iesaistītu kandidātvalstis ES PIA politikas programmā.

Sīka informācija par Cedefop darbībām ir norādīta aģentūras ikgadējās darba programmās.

2.3. Iepriekšējie novērtējumi, pētījumi un pārskati

Pēc neatkarīga novērtējuma, ko pabeidza 2001. gadā[7], tika pieņemta Komisijas nostāja[8] un Cedefop darbības plāns[9].

2.4. Finansējums

Cedefop kopējais budžets un asignējumi starp tā dažādām sadaļām

Gads | Kopējais budžets EUR | 1. sadaļa. Personāla izdevumi EUR | 2. sadaļa. Administratīvie izdevumi EUR | 3. sadaļa. Darbības izdevumi EUR |

2008. | 17 604 322 | 10 603 000 | 1 409 000 | 5 592 322 |

2007. | 17 374 402 | 9 881 740 | 1 928 260 | 5 564 402 |

Pārskats par Cedefop budžetu novērtēšanas periodā no 2001. līdz 2006. gadam sniegts 2. pielikumā. Sīku informāciju var atrast centra gada pārskatos, kuri ir pieejami Cedefop tīmekļa vietnē (skat. 4. zemsvītras piezīmi).

3. PāRSKATS PAR NEATKARīGU NOVēRTēšANU

Izglītības un kultūras ģenerāldirektorāts ( DG EAC ) ir noslēdzis līgumu ar Ecotec Research and Consulting Ltd [10], lai uzņēmums veiktu Cedefop neatkarīgu novērtēšanu. Lai atbalstītu darbuzņēmēju un sekotu darba izpildei, tika izveidota rīcības komiteja, ko vadīja DG EAC un kurā darbojās pa vienam pārstāvim no dažādajām Cedefop valdes grupām.

Puses bija saskaņojušas šādus novērtējuma vispārīgos mērķus:

- novērtēt Cedefop darbības un organizācijas atbilstību, komplementaritāti, efektivitāti, ražīgumu, pievienoto vērtību un ietekmi, īstenojot galvenos mērķus, prioritātes un uzdevumus, kuri noteikti politikas pamatnostādnēs 2001. –2006. gadam (piemēram, prioritātes vidējam laikposmam un ikgadējās darba programmas utt.);

- sniegt noderīgu pieredzi un ieteikumus, lai dotu Cedefop iespēju pārvarēt turpmākajos gados gaidāmos izaicinājumus. Īpaši svarīgi ir ieteikumi, kuri palīdz Cedefop uzlabot plānošanu, pārvaldību, darbību, kā arī Cedefop produktu un pakalpojumu ietekmi un atbildību pret budžeta iestādi un plašu sabiedrību. Novērtēšanai jābūt kā veidojošu pasākumu kopumam.

Neatkarīgie novērtētāji izmantoja Budžeta ģenerāldirektorāta pamatnostādnēs[11] norādīto novērtēšanas metodi un terminoloģiju, un vairākus metodiskus līdzekļus. Pētot literatūras avotus, politikas dokumentus, aptauju par Cedefop darbībām un padziļināti izpētot četrus gadījumus, novērtētāji uzkrāja visaptverošu pieredzi. Lai atbalstītu šo analīzi, izmantojot intervijas un grupu diskusijas, tika apkopoti viedokļi, ko pauda vairāk nekā 100 galvenās ieinteresētās personas, un divos apsekojumos tiešsaistē sniedza vairāk nekā 650 respondentu (sīkāku informāciju skatīt šā ziņojuma 3. pielikumā).

4. ATZINUMI PAR GALVENAJIEM NOVēRTēšANAS JAUTāJUMIEM

Šajā sadaļā sniegts kopsavilkums par analīzi, ko veica novērtētāji, un par galvenajiem atzinumiem. Kopumā novērtētāji secina, ka Cedefop ir atbilstīga un efektīva organizācija, kam ir skaidri noteikta pievienotā vērtība. Turklāt, paredzot plaša klāsta darbības un izvērtējot attiecību starp ieguldīto darbu un gūtajiem rezultātiem, iespējams apgalvot, ka Cedefop darbība ir efektīva.

4.1. Atbilstība un komplementaritāte

Novērtējuma secinājumos ļoti atzinīgi vērtēta Cedefop atbilstība un komplementaritāte. Tajā atzīmēts, ka Cedefop atsaucas ne tikai uz izstrādāto ES PIA politikas programmu, bet arī palīdz panākt tās attīstību. Cedefop ir kļuvis par aktīvu ES PIA politikas veicinātāju visaugstākajā līmenī. Novērtētāju ziņojumā arī atzīmēts, ka Cedefop ir pildījis svarīgu uzdevumu un kopš savas dibināšanas ir bijis plašām aprindām ”brīvi pieejams” informācijas avots PIA jomā, tādējādi gūstot ļoti labu reputāciju un atpazīstamību Eiropas PIA jomā.

Lai gan novērtējumā norādīts, ka Cedefop darbība ir bijusi sekmīga, kā ”brīvi pieejamam avotam” kalpojot plašām aprindām PIA jomā, pašlaik Cedefop vairāk uzmanības tomēr varētu pievērst ieinteresētajām personām, ar kurām tam ir tieša saikne, īpaši politikas veidošanā. Novērtējumā pareizi konstatēts, ka darbības šajos divos aspektos (”brīvi pieejams avots” un atbalsts politikas veidošanā) ir savienojamas. Lai gan Cedefop pašlaik vairāk gan sniedz atbalstu politikas veidošanā, daudzas tā darbības kalpo plašām PIA aprindām. Jautājums skar ne tikai darbību savienojamību, bet arī līdzsvaru tādā ziņā, ka vajadzības jāapvieno stratēģijā.

Turklāt novērtētāji uzskata, ka sadarbībā ar citām aģentūrām Cedefop jābūt papildinošai funkcijai, un min pierādījumus tam, ka Cedefop apzinās nepieciešamību izvairīties no paralēlām darbībām un spert aktīvus soļus, lai būtu skaidrība par attiecīgajiem uzdevumiem. Raugoties nākotnē un ievērojot to, ka aizvien palielinās Cedefop divējādā loma (atbalstīt politikas veidošanu, kalpot par ”brīvi pieejamu avotu”), joprojām būs aktīvi jāpārvalda šī daļa, kurā skarts darbs ar citām aģentūrām.

4.2. Efektivitāte

Izpildot savus pienākumus saistībā ar lietotāju vairākumu, Cedefop veic svarīgu darbu, tam ir ļoti laba reputācija un atpazīstams zīmols Eiropas PIA jomā. Cedefop ir vērtīgs avots, ko izmanto, sniedzot pārskatus, ES līmenī vācot un analizējot informāciju par PIA, un ir atzīts, ka centram ir būtiska nozīme PIA izpētē un PIA informācijas izplatīšanā. Novērtētāji konstatēja, ka par Cedefop darbībām ir labas atsauksmes visā nozarē.

Novērtējumā norādītas Cedefop priekšrocības un trūkumi. Priekšrocības ir sadarbības tīkli, savstarpējas mācīšanās programmu veicināšana un salīdzināmas informācijas sniegšana. Apvienojot politiku un pētniecību, jo īpaši pētījumu rezultātus piemērojot politikas jautājumiem, Cedefop visvairāk palielina [pievienoto] vērtību. Šādi Cedefop ir devis efektīvu ieguldījumu Kopenhāgenas procesa, kas paredzēts ciešākas sadarbības veicināšanai PIA jomā Eiropā[12], izpildes kontrolē, kura ir visaptverošs un sarežģīts uzdevums, un tas ir pabeigts, izmantojot nelielus resursus. Turklāt Cedefop prasmīgi veic prognozēšanas darbības un tādējādi Eiropas līmenī uzlabo nepilnīgas zināšanas.

Savukārt par trūkumiem liecina Cedefop komunikācijas stratēģija, īpaši izmantojot tīmekļa vietnes, un tas, ka aģentūrā nav labi attīstītas novērtēšanas kultūras. Uzmanība jāpievērš ReferNet papildu aspektiem, – ReferNet ir tīkls, kurā sniegta Cedefop svarīgākā informācija, – īpaši tīkla spējai sniegt informāciju, ko ir apstiprinājušas valstu iestādes un kura precīzi atspoguļo sasniegumus PIA jomā, kā arī šā tīkla atpazīstamībai dalībvalstīs.

4.3. Ražīgums

Izrādās, ka uzdevums novērtēt aģentūras ražīgumu bija sarežģītāks nekā iecerēts Novērtējot ražīgumu, jāpārbauda, kā resursu (personāla un finanšu resursu) ieguldījumi tiek pārvērsti darbības rezultātos, lai aprēķinātu finanšu vērtību un salīdzinošās izmaksas. Pēc pieejamās finanšu informācijas un projekta ziņojuma datiem novērtētājiem nebija iespējams zinātniski novērtēt ražīgumu. Novērtētāji uzskata, ka budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām ir sākta novērtēšanas perioda beigās un ka pilnīgi pieejami bija tikai rādītāji par 2005. gada sākumā novērtētajiem rezultātiem, un šis apstāklis neļāva objektīvi sniegt piezīmes par salīdzināmību laikposmā no 2005. līdz 2006. gadam.

Lai atrisinātu jautājumu par zinātnisku datu trūkumu, novērtētāji izmantoja vairākus, ar pilnvarojumu pamatotus pasākumus, kuri vērsti uz Cedefop ražīguma līmeņa novērtēšanu. Viņi secināja, ka ir bijis ļoti liels darbību klāsts un ka, ņemot vērā ieguldījumu attiecību pret rezultātiem (plašu darbību un produktu klāstu), ir pamats atzīt Cedefop ražīgumu.

Novērtētāji ziņoja, ka dažus no šiem jautājumiem jau ir izskatījusi Cedefop pašreizējā vadība, tomēr pārāk novēloti, lai tos ņemtu vērā šajā novērtēšanā. Tas, ka 2008. gadā budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām Cedefop tiktu pilnīgi izpildīta, tiek uzskatīts par būtisku soli, lai veicinātu turpmākus novērtēšanas pasākumus.

4.4. Pievienotā vērtība un ietekme

Saskaņā ar novērtētāju ziņojumu Cedefop ir organizācija, kam ir ļoti izteikta pievienotā vērtība. Faktiski Cedefop darbam nav īstu alternatīvu, un daudzas tā darbības pat nav ar ko salīdzināt. Nav citas organizācijas, kura būtu tik daudz uzmanības pievērsusi PIA un kurai šajā jomā ir Eiropas mērogā apkopota pieredze un lietpratība.

Novērtējumā ir atzīmētas vairākas jomas, kurās Cedefop ir acīmredzami pozitīva ietekme un Cedefop sniedz pievienoto vērtību. Organizācijas lielākās priekšrocības nodrošina šādas darbības:

- analizēt, kādi panākumi gūti Kopenhāgenas procesā, lai PIA jomā veicinātu Eiropas līmeņa sadarbību, ņemot vērā attiecīgos apstākļus un sagatavojot ziņojumus ministru sanāksmēm. Tā rezultātā Cedefop ir piešķirtas plašāka apjoma pilnvaras, lai uzraudzītu dalībvalstīs gūtos panākumus, īstenojot Eiropas PIA politiku, un sniegtu pārskatus par to;

- apvienot attiecīgus PIA izpētes materiālus, lai interpretētu pašreizējās tendences un veicinātu Eiropas līmeņa pieeju PIA jautājumu risināšanā;

- uzlabot nepilnīgas zināšanas, nodrošinot nepieciešamo analīzi par pašreiz un turpmāk Eiropā vajadzīgajām kvalifikācijām;

- palīdzēt stiprināt Eiropas līmeņa sadarbību, sniedzot speciālas zināšanas, lai veicinātu tādu Eiropas līmeņa instrumentu plānošanu, pilnveidošanu un īstenošanu, kā, piemēram, Europass , Eiropas kvalifikācijas programma ( EQF ) un Eiropas kredītpunktu uzkrāšanas un pārneses sistēma ( ECVET );

- izpratnes un savstarpējas mācīšanās veicināšana, tuvinot cilvēkus, kuri darbojas PIA jomā – praktiķus, pētniekus un, īpaši sociālos partnerus. Eiropas Komisija 2006. gadā aicināja Cedefop no 2008. līdz 2013. gadam saistībā ar mūžizglītības programmu[13] koordinēt jauno konsolidēto mācību apmeklējumu programmu.

5. SVARĪGĀKIE IETEIKUMI, KAS IEKĻAUTI NEATKARĪGAJĀ NOVĒRTĒJUMĀ

Šajā nodaļā sniegts pārskats par 16 ieteikumiem, kas iekļauti novērtējumā. Tie ir grupēti trīs daļās: stratēģijas, darbības un iekšējās pārvaldības jautājumi.

5.1. Stratēģijas jautājumi

- Cedefop turpmāk jāmeklē iespējas, kā samazināt tā atbildības jomā esošo darbību loku. Tam savi resursi jākoncentrē uz mazāku skaitu galveno darbību un jākonsolidē pārvaldība, lai visās centra darbības jomās maksimāli palielinātu savu izteikti vadošo lomu. Cedefop patlaban formulē vidusposma prioritātes 2009. – 2011. gadam, un tā ir laba iespēja, lai panāktu stratēģisko līdzsvaru starp ”brīvi pieejama avota” uzdevumiem un ES PIA politikas prioritāšu veicināšanu, un atbalstu to īstenošanā. Uzlabotai komunikācijas politikai būtu jāsekmē, lai tiktu nodrošināts ieinteresēto personu un lietotāju atbalsts Cedefop , atkārtoti veicot iespējamus stratēģiskus pielāgojumus (2., 3., 4. un 5. ieteikums).

- Cedefop ir labāk jāizmanto skaidri un saskaņoti stratēģiskie mērķi, lai ikdienas darbā veidotu mērķiem atbilstīgu pārvaldības kultūru, kas caurvij visus personāla līmeņus (1. ieteikums).

- Cedefop (saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem) jāveic pasākumi attiecībā uz ieguldījumu/ pārstrukturēšanas fonda izveidi, lai asignētu resursus jaunu uzņēmējdarbības virzienu attīstībai un lai izkļūtu no to samazināšanas radītā nulles summas cikla (6. ieteikums).

Turklāt šajā daļā novērtētājs sniedz Komisijai divus īpašus ieteikumus, proti:

- palīdzēt Cedefop noskaidrot, kā elastīgāk reaģēt uz stratēģiskajām vajadzībām, kuras tam noteiktas (7. ieteikums);

- kopā ar attiecīgajiem Eiropas dienestiem un iestādēm izpētīt, kā saskaņā ar noteikumiem varētu palīdzēt Cedefop iegūt ilgāku laikposmu, kas būtu paredzēts darbību plānošanai.

5.2. Darbības jautājumi

- Pētniecība, konsultēšana un politikas atbalstīšana. Vairāk uzmanības jāpievērš tam, lai politikas veidotājiem būtu koncentrēta, savlaicīga un precīza informācija. Cedefop atrodas politikas un pētniecības krustcelēs. Tas jāpaziņo plašai sabiedrībai – lietotājiem un ieinteresētajām personām, lai uzsvērtu, ka Cedefop ir unikāla nozīme, ES PIA problēmu risināšanā piemērojot jaunākos pētījumus un uzlabojot nepilnīgas zināšanas. Cedefop jāpilnveido prognozēšanas process, izpētot, kādi jautājumi saistībā ar PIA varētu rasties pēc 2010. gada, un tie jāņem vērā, izstrādājot ES PIA politikas programmu (12., 13. un 14. ieteikums).

- Komunikācija, informācija un tās izplatīšana. Cedefop komunikācijas stratēģija jāpārskata, lai labāk ņemtu vērā ieinteresēto personu un mērķgrupu vajadzības. Jāveic pasākumi, lai noteiktu, kāds ir ReferNet pilns potenciāls, un modelī iegulto īpašību kopuma izmantošanas iespējas (9. un 10. ieteikums).

- Apmaiņa un sadarbība. Mācību apmeklējumu programma jāpaplašina un jāiekļauj pamatdarbību kopumā, lai visā ES noteiktu un izplatītu paraugpraksi PIA jomā un apmanītos ar to (11. ieteikums).

5.3. Iekšējās pārvaldības jautājumi

- Budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām jāpapildina ar attiecīgu finanšu pārskatu sniegšanu. Tādējādi Cedefop būs iespējams precīzi novērtēt darbībām izmantotos faktiskos (nevis plānotos) resursus. Turklāt, zinot katras darbības izvēles izmaksas, būs vieglāk pieņemt stratēģiskus lēmumus (15. ieteikums).

- Lai nostiprinātu Cedefop novērtēšanas kultūru, jānosaka izmaksu lietderības un efektivitātes kritēriji (vienas vienības izmaksas, salīdzinoša izmaksu analīze), tādējādi panākot, ka darbību rezultāti tiek periodiski novērtēti. Saistībā ar to jābūt iespējai ziņot par ietekmi un atpazīstamību.

Komisija un Cedefop piekrīt kopumā visiem novērtētāju ieteikumiem. C edefop ir ierobežoti resursi, un ir svarīgi tos optimāli izmantot. Ņemot vērā galveno iesaistīto personu dažādību (valdības, darba devēju organizācijas, arodbiedrības, Eiropas Komisija) un lietotāju sabiedrību (gan politikas veidotāji, gan praktiķi), ir būtiski rast pareizo kombināciju un līdzsvaru starp darbībām saistībā ar atbalsta politikas pilnveidošanu un tās īstenošanu, un tādu atbalsta sniegšanas pasākumu kopumu PIA jautājumos, kuri kalpo par ”brīvi pieejamu avotu”. Komisija un Cedefop izstrādās sīkus darbības plānus, lai sekotu, kā ņemti vērā neatkarīgajā novērtējumā paustie atzinumi un izpildīti tajā sniegtie ieteikumi.

6. SECINāJUMS

Komisija piekrīt novērtētāja kopumā pozitīvajam Cedefop darba novērtējumam. Tā uzskata, ka Cedefop ir veicis vērtīgu ieguldījumu attiecībā uz Kopienas darbībām PIA jomā. Kopš 2000. gada Lisabonas stratēģija, darba programma ”Izglītība un apmācība 2010”, Kopenhāgenas process un ES paplašināšanās ir dramatiski pārmainījuši Eiropas profesionālās izglītības kontekstu. Novērtējumā atzīts, ka Cedefop vide pēdējos sešos gados ir kļuvusi arvien kompleksāka un prasīgāka. Novērtējumā secināts, ka Cedefop , palielinot elastīgumu, ietekmi un vērtību, ir labi reaģējis.

Palīdzot īstenot darba programmu ”Izglītība un apmācība 2010” un uzraugot dalībvalstu progresu attiecībā uz Kopenhāgenas procesā saskaņoto Eiropas PIA politikas prioritāšu īstenošanu, un ziņojot par to, Cedefop ir īpaši atbalstījis politikas attīstības procesu. Palīdzot attīstīt Eiropas instrumentus, piemēram, Europass un Eiropas kvalifikācijas sistēmu, un saistībā ar mācību apmeklējumu programmu veicinot apmaiņas un savstarpēju mācīšanos, Cedefop ir veicinājis Eiropas līmeņa sadarbību.

Novērtējumā secināts, ka Cedefop ir ļoti laba reputācija, tam ir ļoti izteikta pievienotā vērtība un ka daudzas tā darbības pat nav ar ko salīdzināt. ” Nav citas organizācijas, kura būtu tik daudz uzmanības pievērsusi PIA un kurai šajā jomā ir Eiropas mērogā apkopota pieredze un lietpratība . Ja Cedefop nebūtu, droši vien būtu jāatklāj jauna, tamlīdzīga organizācija, un tas ir pārliecinošs arguments. ”

Novērtēšanas periodā no 2001. līdz 2006. gadam Cedefop ir attālinājies no sava sākotnējā tradicionālā uzdevuma – būt par ”brīvi pieejamu avotu” plašām aprindām, lai, atbalstot ES PIA politikas attīstību, kļūtu par visaptverošu organizāciju. Līdz ar Kopenhāgenas deklarāciju 2002. gadā sākās šīs stratēģiskās pārmaiņas, tās paātrinājās līdz ar Māstrihas un Helsinku oficiālajiem paziņojumiem, un ir gaidāma to turpināšanās.

Novērtējumā atzīts, ka valde lielā mērā atbalsta Cedefop stratēģisko pārkārtošanos. Lai šādas pārmaiņas būtu sekmīgas, jānosaka darbību prioritātes un jānodrošina resursi, tomēr PIA jomā Eiropā Cedefop joprojām darbojas kā ”brīvi pieejams avots”, vienlaikus atbalstot politikas misiju. Novērtētāji uzskata, ka ” attiecībā uz to, protams, problēmu nebūs tik ilgi, kamēr pietiks resursu un uz abiem aspektiem būs iespējams attiecināt organizācijā uzkrāto lietpratību ”.

Tomēr gaidāms, ka Cedefop nodrošinās arvien lielāku atbalstu politikas attīstības un īstenošanas ziņā, un ierobežoto resursu dēļ ir svarīgi tos koncentrēt mazāku skaitu galveno darbību. Cedefop zināmā mērā jāattālinās no uzdevuma – būt par ”brīvi pieejamu avotu”. Tas nozīmē pieņemt sāpīgus lēmumus par tādu darbību pārtraukšanu, kuras ir vērtīgas, taču attiecībā uz ieinteresētajām personām nerada pievienoto vērtību.

Cedefop jāpārskata informācijas un komunikācijas stratēģija, kā arī to dienestu darbs, kuri sniedz atšķirīgu veidu un formātu informāciju, kas vajadzīga īpašām ieinteresēto personu grupām. Būtiski ir, lai Cedefop iesaistītu plašas aprindas PIA jomā un sniegtu tām skaidrojumu par stratēģisko pārkārtošanu atbilstīgi atbalsta darbībām saistībā ar politiku.

Tas, ka 2008. gadā Cedefop pilnīgi izpildītu budžeta līdzekļu sadali par darbības jomām, ir svarīgs solis, lai padarītu redzamāku kopsakarību starp ieguldījumiem un dažādu darbību rezultātiem un tādējādi stratēģisko vērtību, ko tie rada organizācijai un ieinteresētajam personām. Kā iesaka novērtētāji, Cedefop jāizpēta šīs sistēmas izmantošanas iespējas attiecībā uz finanšu pārraudzību un pārskatu sniegšanu, lai precīzi novērtētu darbībām patērētos faktiskos (nevis plānotos) resursus. Šī darbība jāpapildina ar attiecīgiem izmērojamiem rādītājiem, lai atvieglinātu mērķu izpildes kontroli un palīdzētu novērtēt Cedefop ietekmi tā intervences jomās.

Cedefop vadībai arī turpmāk jācenšas visos personāla līmeņos radīt skaidru priekšstatu par savu stratēģisko misiju.

Neatkarīgas novērtēšanas ziņojumā ir sniegtas lietderīgas atziņas un ieteikumi par Cedefop turpmāku attīstību kā ES PIA aģentūrai. Konkrēta informācija par novērtējumā sniegtajām atziņām un ieteikumu izpildes kontroli būs nodrošināta divos līmeņos.

- Darbības plāns, ko Cedefop iesniedz valdei un kurā, pamatojoties uz novērtējuma ieteikumiem, izklāstīta tā analīze un ierosinātas attiecīgas darbības. Darbības plāna izpildi uzraudzīs valde.

- Izglītības un kultūras ģenerāldirektorāts ( DG EAC ) izstrādā rīcības plānu, ņemot vērā Cedefop rīcības plānu, īpaši pievēršoties tiem novērtējumā sniegtajiem atzinumiem un ieteikumiem, kuri adresēti Komisijai, bet kas neskar Cedefop pilnvaru kopumu.

[pic]

2. pielikums

BUDŽETA PĀRMAIŅAS 2001.–2006. GADĀ

Kopienas subsīdija | Ienākumi (norādīti galīgajā budžetā un faktiski iekasēti) | Apropriācijas, lai segtu izdevumus (norādītas galīgajā budžetā), pēc sadaļām | Apropriācijas, lai segtu izdevumus (maksājamās un samaksātās) | Cilvēkresursi |

Gads | |Norādītie ienākumi

1000 € | Iekasētie ieņēmumi

1000 € | Personāls

(1. sadaļa)

1000 € | Administrācija un infrastruktūra

(2. sadaļa)

1000 € | Darbības

(3. sadaļa)

1000 € | Uzņemtās saistības

1000 € | Veiktie maksājumi

1000 € | Štatu saraksts

| Darbinieki, kopā (attiecīgā gada 31.12.) | | 2001 | B3-1030: 8,5 m€

B3-1031: 4,7 m€

Kopā: 13,2 m€ |13 600 |13 500 |7500 |1000 |5000 |13 500 |10 600 |81 amata vieta |127 | | 2002 | B3-1030: 9,2 m€

B3-1031: 4,5 m€

Kopā: 13,7 m€ |14 200 |12 600 |8100 |1100 |5000 |13 900 |10.900 |83 amata vietas |123 | | 2003 | B3-1030: 9,4 m€

B3-1031:5,1 m€

Kopā: 14,5 m€ |14 700 |15 300 |8000 |1200 |5500 |15 400 |11 300 |83 amata vietas |125 | | 2004 | 15 03 01 03:

10 638 m€

15 03 01 04:

5 162 m€

Kopā: 15,8 m€ |16 546 |14 466 |9243 |1395 |5958 |16 313 |12 270 |88 amata vietas |137 | | 2005 | 15 03 01 03:

10 662 m€

15 03 01 04:

5 438 m€

Kopā: 16,1 m€ |17 093 |16 989 |9468 |1372 |5578 |15 290 |14 381 |91 amata vieta |123 | | 2006 | 15 03 01 03:

10 962 m€

15 03 01 04:

5 438 m€

Kopā: 16,4 m€ |17 563 |15 313 |9443 |1419 |5978 |15 872 |13 475 |95 amata vietas |123 | |Kopš pārejas uz budžeta līdzekļu sadali pa darbības jomām 2004. gadā: 15 03 01 03 aizstāj B3-1030; 15 03 01 04 aizstāj B3-1031.

[1] OV L 39, 13.2.1975., 1.–4. lpp.

[2] Padomes 2007. gada 17. decembra Regula (EK, EURATOM ) Nr. 1525/2007, ar kuru groza Regulu (EK, Euratom ) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam.

[3] Komisijas 2007. gada 23. aprīļa Regula (EK, Euratom ) Nr. 478/2007, ar ko groza 2002. gada 23. decembra Regulu (EK, Euratom ) Nr. 2342/2002.

[4] Cedefop tīmekļa vietni skatīt: http://www.cedefop.europa.eu/.

[5] Cedefop ir dibināta 1975. gadā un sākotnēji tā atradās Berlīnē, bet 1995. gadā tās galvenā mītne tika pārcelta uz Salonikiem.

[6] Vidēja laikposma prioritātes un gada darba programmas ir pieejamas Cedefop tīmekļa vietnē (skatīt 4. zemsvītras piezīmi).

[7] http://www.ec.europa.eu/education/programmes/evaluation/cedefop/final_report_pl_ramboll_en.pdf.

[8] http://www.ec.europa.eu/education/programmes/evaluation/cedefop/annex_position_paper_en.pdf.

[9] http://www.ec.europa.eu/education/programmes/evaluation/cedefop/actionpl_en.pdf.

[10] Pēc konkursa procedūras pamatlīgums tika piešķirts uzņēmumam Ecotec Research and Consulting Ltd , lai tas novērtētu attiecīgās DG EAC darbības.

[11] ” Evaluating EU Activities : A practical guide for the Commission services ”, Eiropas Komisija, Budžeta ģenerāldirektorāts, 2004. gada jūlijs.

[12] Informāciju par Kopenhāgenas procesu skatīt šādā tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/education/policies/2010/vocational_en.html.

[13] Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1720/2006/EK, ar ko izveido rīcības programmu mūžizglītības jomā. Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis , L 327, 24.11.2006., 45. lpp.