P6_TC1-COD(2007)0098

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2008. gada 21. maijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. …/2008, ar ko nosaka kopīgus noteikumus autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanai un atceļ Padomes Direktīvu 96/26/EK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 71. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

pēc apspriešanās ar Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāju,

rīkojoties saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (3),

tā kā:

(1)

Lai izveidotu autopārvadājumu iekšējo tirgu ar godīgiem konkurences noteikumiem, būtu vienveidīgi jāpiemēro kopīgi noteikumi attiecībā uz atļauju veikt kravu vai pasažieru autopārvadātāja profesionālo darbību, še turpmāk “autopārvadātāja profesionālā darbība”. Ar šiem kopīgajiem noteikumiem tiktu veicināta autopārvadātāju profesionālās kvalifikācijas celšana, tirgus racionalizācija, sniegtā pakalpojuma kvalitātes uzlabošana pārvadātāju, klientu un visas ekonomikas interesēs, kā arī tiktu sekmēta lielāka ceļu satiksmes drošība. Turklāt šie noteikumi var veicināt pārvadātāju tiesības veikt uzņēmējdarbību faktisku izmantošanu.

(2)

Ar Padomes 1996. gada 29. aprīļa Direktīvu 96/26/EK par atļaušanu kravu autopārvadātājiem un pasažieru autopārvadātājiem veikt profesionālo darbību un par diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju apliecinošo dokumentu savstarpēju atzīšanu, lai veicinātu šo pārvadātāju tiesības veikt uzņēmējdarbību iekšzemes un starptautisko autopārvadājumu nozarē (4), noteica minimālās prasības attiecībā uz autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanu un šim nolūkam nepieciešamo dokumentu savstarpēju atzīšanu. Taču pieredze, kā arī ietekmes novērtējuma un dažādu pētījumu dati liecina, ka dalībvalstīs šo direktīvu piemēro ļoti atšķirīgi. Tas rada vairākas negatīvas sekas, jo īpaši tas traucē konkurencei, tirgus nav pietiekami pārskatāms, pārbaužu līmenis nav vienāds un pastāv risks, ka uzņēmumi ar zemu profesionālās kvalifikācijas līmeni var pavirši un mazāk vērīgi piemērot satiksmes drošības noteikumus un sociālos noteikumus, kā rezultātā tiek nodarīts kaitējums šīs nozares tēlam.

(3)

Šādas sekas ir negatīvas arī tādēļ, ka tās var traucēt iekšējā autopārvadājumu tirgus normālai darbībai. Starptautisko kravas pārvadājumu un dažu kabotāžas darbību tirgus ir atvērts visiem Kopienas uzņēmumiem. Vienīgais nosacījums, kas ir jāizpilda šiem uzņēmumiem, ir Kopienas licences saņemšana, kuru izsniedz, ja uzņēmums atbilst nosacījumiem profesionālās darbības uzsākšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. …/… [attiecībā uz kravu autopārvadājumiem] (5) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. …/… [attiecībā uz pasažieru autopārvadājumiem] (6) .

(4)

Tādēļ būtu jāmodernizē spēkā esošie noteikumi, ar kuriem regulē autopārvadātāju profesionālās darbības uzsākšanu, lai nodrošinātu to vienveidīgāku un efektīvāku piemērošanu. Ņemot vērā to, ka šo noteikumu ievērošana ir pamata nosacījums, lai piekļūtu Kopienas tirgum, un to, ka piekļuves tirgum jomā piemērojamie juridiskie instrumenti ir regulas, visatbilstošākais juridiskais instruments, lai regulētu profesionālās darbības uzsākšanu, ir regula.

(5)	Lai nodrošinātu godīgu konkurenci, kopīgus noteikumus profesionālās darbības veikšanai būtu jāpiemēro pēc iespējas visiem uzņēmumiem. Tomēr šajā regulā nebūtu jāiekļauj uzņēmumi, kas veic tikai tādus pārvadājumus, kuri minimāli ietekmē pārvadājumu tirgu.

(6)

Uzņēmuma reģistrācijas dalībvalstij būtu jānodrošina, ka uzņēmums nepārtraukti atbilst šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem, lai šī dalībvalsts vajadzības gadījumā varētu apturēt vai anulēt atļaujas, kuras ļauj šim uzņēmumam darboties tirgū. Profesionālās darbības uzsākšanas nosacījumu ievērošanai un uzticamai kontrolei nepieciešams, lai uzņēmumiem būtu stabila un faktiska uzņēmējdarbība.

(7)

Kompetentajām iestādēm būtu jāsaņem precīza informācija par fiziskajām personām, kuras atbilst prasībām attiecībā uz labu reputāciju un profesionālo kompetenci. Šīm personām, “pārvadājumu vadītājiem”, būtu jādzīvo kādā no dalībvalstīm un nepārtraukti un faktiski jāvada autopārvadājumu uzņēmuma pārvadājumu operācijas. Būtu jāprecizē nosacījumi, saskaņā ar kuriem persona uzskatāma par tādu, kas uzņēmumā nepārtraukti un faktiski vada pārvadājumu operācijas.

(8)

Lai pārvadājumu vadītājam būtu laba reputācija, tam nebūtu jābūt notiesātam par smagiem noziegumiem vai pakļautam sankcijām, jo īpaši par Kopienas noteikumu pārkāpumiem autopārvadājumu jomā. Attiecībā uz jomām, kuras regulē Kopienas noteikumi, būtu kopīgi jānosaka pārkāpumu veidi un attiecīgās pārkāpumu smaguma pakāpes, kuru rezultātā var tikt mazināta uzņēmuma labā reputācija.

(9)	Komisijai būtu jāizstrādā noteikums, lai nodrošinātu, ka par smagiem pārkāpumiem piemēro vienādu sodu dažādās dalībvalstīs, un jāveic attiecīgi pasākumi šajā nolūkā.

(10)

Autopārvadājumu uzņēmuma finansiālajam stāvoklim jābūt tādam, lai nodrošinātu pareizu darbības uzsākšanu un labu uzņēmuma pārvaldīšanu. Būtu jāizmanto skaidri noteikti šim nolūkam piemēroti finanšu rādītāji, kurus var iegūt no gada pārskatiem. Uzņēmumiem, kas to vēlas, būtu jābūt iespējai demonstrēt savu finansiālo stāvokļi ar bankas garantiju vai citu finanšu instrumentu, piemēram, apdrošināšanu , kas šiem uzņēmumiem varētu izrādīties vienkāršāka un lētāka metode.

(11)

Augsts profesionālās kvalifikācijas līmenis varētu palielināt autopārvadājumu nozares sociāli ekonomisko efektivitāti. Tādēļ pretendentiem uz pārvadājumu vadītāja amatu būtu jāpiedalās kvalitatīvos mācību kursos. Lai panāktu lielāku saskaņotību mācību un eksāmenu nosacījumos, kā arī lai pretendentiem nodrošinātu pārskatāmību, būtu jāparedz, ka dalībvalstis saskaņā ar kritērijiem, kuri tām jānosaka pašām, akreditē eksaminācijas un apmācību centrus. Kopš iekšējā tirgus īstenošanas valstu tirgi vairs nav nošķirti. Tādēļ personām, kuras vada pārvadājumu operācijas, būtu jāapgūst nepieciešamās zināšanas gan iekšzemes, gan starptautisko pārvadājumu operāciju vadīšanai. Mācību priekšmetu saraksts, kuri ir jāzina profesionālās kompetences sertifikāta saņemšanai, kā arī eksāmenu organizēšanas kārtība var mainīties līdz ar tehnikas attīstību, tādēļ būtu jāparedz iespēja tos aktualizēt.

(12)

Lai nodrošinātu godīgu konkurenci un panāktu autopārvadājumu atbilstību noteikumiem, dalībvalstu uzraudzības un pārraudzības līmenim būtu jābūt saskaņotam. Dalībvalstu iestādēm, kurām ir pienākums uzraudzīt uzņēmumus un to atļauju derīgumu, šajā ziņā ir izšķiroša loma, tādēļ būtu jānodrošina, ka tās vajadzības gadījumā pieņem atbilstošus pasākumus, jo īpaši visnopietnākajos gadījumos , lai apturētu vai anulētu atļaujas vai atzītu par nepiemērotiem paviršus un nevērīgus pārvadājumu vadītājus. Pirms tam šie pasākumi ir jāapsver saskaņā ar proporcionalitātes principu. Taču pirms šādu sankciju piemērošanas uzņēmums būtu jābrīdina un tam būtu jānosaka saprātīgs termiņš situācijas labošanai.

(13)

Labāk organizēta administratīvā sadarbība starp dalībvalstīm padarītu efektīvāku to uzņēmumu uzraudzību, kuri darbojas vairākās dalībvalstīs, un samazinātu administratīvās izmaksas. Uzņēmumu elektroniskie reģistri, kuri ir saslēgti Eiropas līmenī, ievērojot noteikumus par personas datu aizsardzību, atvieglotu minēto sadarbību un samazinātu uzņēmumu un iestāžu izmaksas, kas ir saistītas ar pārbaudēm. Valstu elektroniskie reģistri jau darbojas lielākajā daļā dalībvalstu. Turklāt jau pastāv infrastruktūra saslēgšanas veikšanai starp dalībvalstīm. Valstu uzņēmumu reģistru sistemātiskāka izmantošana un to saslēgšana Eiropas līmenī var tikt veikta ar zemākām izmaksām un attiecīgi palīdzēt ievērojami samazināt ar pārbaudēm saistītas administratīvās izmaksas, uzlabojot pārbaužu efektivitāti.

(14)

Dažiem šajos reģistros iekļautajiem datiem attiecībā uz pārkāpumiem un sankcijām ir personisks raksturs. Tādēļ dalībvalstīm jāveic nepieciešamie pasākumi, lai ievērotu Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (7), un jo īpaši attiecībā uz šo datu apstrādes kontroli, ko veic publiskās iestādes, attiecīgo personu tiesībām saņemt informāciju, piekļūšanas tiesībām un tiesībām izteikt iebildumus. Šīs regulas nolūkiem šāda rakstura dati būtu jāglabā vismaz divus gadus, lai nepieļautu, ka neatbilstīgi uzņēmumi tiek nodibināti citās dalībvalstīs.

(15)

Valsts reģistru savstarpēja saslēgšana ir vajadzīga gan tādēļ, lai panāktu ātru un efektīvu informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, gan arī, lai nodrošinātu, ka pārvadātāji nemēģina vai neuzdrošinās izdarīt smagus pārkāpumus dalībvalstīs, kuras nav viņu reģistrācijas dalībvalstis. Sasvstarpējas saslēgšanas nolūkam būtu kopīgi jānosaka precīzs apmaināmo datu formāts un apmaiņas tehniskās procedūras.

(16)	Lai dalībvalstu savstarpēja informācijas apmaiņa būtu efektīva, šim uzdevumam būtu jānozīmē valsts kontaktpunkti un būtu jāprecizē dažas kopīgas procedūras attiecībā uz pārsūtāmās minimālās informācijas veidu un termiņiem, kuros jāpārsūta šī informācija.

(17)

Lai sekmētu uzņēmējdarbības veikšanas brīvību, būtu jāpieņem, kā pietiekams labas reputācijas apliecinājums, lai uzsāktu attiecīgo darbību uzņēmējā dalībvalstī, autopārvadātāja izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes izsniegtie attiecīgie dokumenti, pārbaudot, ka attiecīgās personas nav atzītas par nepiemērotām profesionālās darbības veikšanai to izcelsmes dalībvalstī.

(18)	Lai sekmētu uzņēmējdarbības veikšanas brīvību, reģistrācijas dalībvalstij attiecībā uz profesionālo kompetenci kā pietiekams apliecinājums būtu jāpieņem vienota parauga sertifikāts, kas izsniegts saskaņā šo regulu.

(19)

Kopienas līmenī ir nepieciešama stingrāka pārraudzība attiecībā uz šīs regulas noteikumu piemērošanu, kas nozīmē, ka, pamatojoties uz ziņojumiem, kas sagatavoti izmantojot valsts reģistrus, Komisijai būtu regulāri jānosūta ziņojumi par autopārvadājumu nozares uzņēmumu labo reputāciju, finansiālo stāvokli un profesionālo kompetenci.

(20)	Dalībvalstīm būtu jāparedz sankcijas par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem. Šīm sankcijām būtu jābūt efektīvām, proporcionālām un preventīvām.

(21)

Tā kā šīs regulas mērķus, proti, modernizēt noteikumus, ar kuriem regulē autopārvadātāja profesionālās darbības uzsākšanu, lai tos piemērotu saskaņoti un vienādi visās dalībvalstīs, dalībvalstis pilnībā nevar sasniegt, un tādēļ tos var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu atbilstīgi Līguma 5. pantam. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī regula nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs šo mērķu sasniegšanai.

(22)	Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (8).

(23)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro izstrādāt to pārkāpumu sarakstu, norādot tajā smagu pārkāpumu smaguma kategorijas, veidus un pakāpes, kuru rezultātā autopārvadātājs noteiktos apstākļos var zaudēt nepieciešamo labo reputāciju; pielāgot tehnikas attīstībai šīs regulas pielikumu par to, kādas zināšanas ir jāņem vērā, lai dalībvalstī atzītu pārvadājumu vadītāja profesionālo kompetenci, kā arī pielikumu par profesionālās kompetences sertifikātu; un sagatavot sarakstu ar maksimāliem pārkāpumiem, kuru rezultātā iestādes noteiktos apstākļos un ievērojot proporcionalitāti attiecībā uz pārkāpuma veidu var apturēt vai anulēt atļauju profesionālās darbības veikšanai vai izsniegt nepiemērotības atzinumu . Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus vai papildināt šo regulu, iekļaujot jaunus nebūtiskus elementus, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru. Efektivitātes nolūkā regulatīvās kontroles procedūras parastie termiņi būtu jāsaīsina, lai aktualizētu profesionālās kompetences sertifikāta paraugu.

(24)	Direktīva 96/26/EK būtu jāatceļ,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Šī regula nosaka autopārvadātāju profesionālās darbības uzsākšanu un šīs profesijas veikšanu.

2.   Šo regulu piemēro visiem uzņēmumiem, kuri ir reģistrēti Kopienā un veic autopārvadātāja profesionālo darbību. To piemēro arī uzņēmumiem, kuri paredz veikt autopārvadātāja profesionālo darbību , un ir jāuzskata, ka atsauces uz uzņēmumiem, kas veic autopārvadātāja profesionālo darbību, atbilstošos gadījumos ietver arī atsauci uz uzņēmumiem, kuri paredz veikt šāda veida darbības .

3.    Atkāpjoties no 1. punkta, šo regulu nepiemēro:

a)	uzņēmumiem, kas veic kravu autopārvadātāja profesionālo darbību, izmantojot tikai mehāniskos transportlīdzekļus vai transportlīdzekļu apvienojumus, kuru atļautā pilnā masa nepārsniedz 3,5 tonnas. Tomēr dalībvalstis visiem pārvadājumu veidiem vai to daļai var pazemināt šo svara ierobežojumu;

b)	uzņēmumiem, kuri tikai bez maksas veic pasažieru autopārvadājumus, un kuriem ir cita pamatnodarbošanās, kas nav pasažieru autopārvadājumi, un kuri transporta līdzekļa vadīšanai izmanto savus darbiniekus;

c)	uzņēmumiem, kas veic autopārvadātāja profesionālo darbību, izmantojot tikai mehāniskos transportlīdzekļus, kuru ātrums nepārsniedz 40 km/h.

2. pants

Definīcijas

Šīs regulas nolūkiem:

a)	“autopārvadātāja profesionālā darbība” ir pasažieru autopārvadātāja profesionālā darbība vai kravu autopārvadātāja profesionālā darbība;

b)	“kravu autopārvadātāja profesionālā darbība” ir darbība, ko veic ikviens uzņēmums, kas nodarbojas ar kravu komercpārvadājumiem, izmantojot mehāniskos transportlīdzekļus vai transportlīdzekļu apvienojumus;

c)

“pasažieru autopārvadātāja profesionālā darbība” ir darbība, ko veic ikviens uzņēmums, kas sniedz pasažieru pārvadājumu pakalpojumus plašai sabiedrībai vai konkrētām lietotāju kategorijām, saņemot par to samaksu no pārvadātās personas vai pārvadājumu organizētāja, izmantojot mehāniskus transportlīdzekļus, kuri ir uzbūvēti un aprīkoti tā, lai būtu piemēroti vairāk kā deviņu personu pārvadāšanai, ieskaitot šoferi, un ir šim nolūkam paredzēti;

d)

“uzņēmums” ir ikviena fiziskā vai juridiskā persona, kura gūst vai negūst peļņu, ikviena apvienība vai personu grupa, kam nav juridiskās personas statusa un kas gūst vai negūst peļņu, kā arī ikviena publiskā iestāde, kura pati ir juridiskā persona, vai arī ir atkarīga no iestādes, kura ir juridiskā persona;

e)

“pārvadājumu vadītājs” ir fiziskā persona, kuru algo uzņēmums, vai gadījumā, ja uzņēmums ir pašnodarbinātā persona, tad pārvadājumu vadītājs ir pati pašnodarbinātā persona vai, ja paredzēts , cita fiziskā persona, kuru tā nozīmē uz līguma pamata un kura nepārtraukti vada uzņēmuma pārvadājumu operācijas;

f)	“atļauja autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanai” ir administratīvs lēmums, ar kuru uzņēmumam, kas atbilst šīs regulas nosacījumiem, atļauj veikt autopārvadātāja profesionālo darbību;

g)

“kompetentā iestāde” ir valsts, reģionālā vai vietējā līmeņa iestāde dalībvalstī, kura saistībā ar atļaujas izsniegšanu profesionālās darbības veikšanai pārbauda uzņēmuma atbilstību šīs regulas nosacījumiem, un kurai ir pilnvaras izsniegt, apturēt vai anulēt atļauju autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanai;

h)	“reģistrācijas dalībvalsts” ir dalībvalsts, kurā ir reģistrēts uzņēmums, kura pārvadājumu vadītāja izcelsme ir vai nav citā dalībvalstī;

3. pants

Prasības attiecībā uz autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanu

Uzņēmumiem, kas veic autopārvadātāja profesionālo darbību , jāatbilst šādām prasībām:

a)	faktiski un stabili jāveic uzņēmējdarbība vienā no dalībvalstīm , kā paredzēts 5. pantā ;

b)	jābūt labai reputācijai , kā paredzēts 6. pantā ;

c)	jābūt atbilstīgam finansiālajam stāvoklim , kā paredzēts 7. pantā ;

d)	jābūt nepieciešamai profesionālajai kompetencei , kā paredzēts 8. pantā .

Nosacījumi, kuri jāizpilda, lai atbilstu katrai no šīm prasībām, ir uzskaitīti II nodaļā. Šī regula neliedz dalībvalstīm nolemt par papildus nosacījumu noteikšanu, kuri uzņēmumiem jāizpilda, lai saņemtu atļauju autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanai.

4. pants

Pārvadājumu vadītājs

1.   Uzņēmums, kas veic autopārvadātāja profesionālo darbību, norāda vismaz vienu fizisko personu , pārvadājumu vadītāju , kura atbilst 3. panta b) un d) punktā paredzētajām prasībām un arī šādiem nosacījumiem:

a)	faktiski un nepārtraukti jāvada uzņēmuma pārvadājumu operācijas;

b)

jābūt patiesi saistītam ar uzņēmumu, citiem vārdiem sakot, jābūt uzņēmuma darbiniekam, partnerim, direktoram, kapitāla daļu turētājam vai jābūt līdzīgās līgumattiecībās ar uzņēmumu, vai jāvada tas , vai, ja uzņēmums ir pašnodarbinātā persona, pārvadājumu vadītāja pienākumi jāveic pašai pašnodarbinātajai personai vai, ja uzņēmums ir partnerība, persona ir tiesīga juridiski pārstāvēt uzņēmumu un pieņemt saistošus lēmumus partnerības vārdā .

c)	personas dzīvesvietai jābūt kādā dalībvalstī.

Uzņēmumam jāpaziņo kompetentajai iestādei par izraudzīto pārvadājumu vadītāju vai vadītājiem.

2.    Ja uzņēmums neatbilst 3. panta d) punktā paredzētajām prasībām attiecībā uz profesionālo kompetenci, kompetentā iestāde drīkst tam izsniegt atļauju autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanai bez pārvadājumu vadītāja, kas izraudzīts saskaņā ar 1. punktu, ar nosacījumu, ka:

a)	tā norāda citu fizisko personu, kura dzīvo kādā dalībvalstī un atbilst 3. panta b) un d) punktā minētajām prasībām, un kura uz līguma pamata ir pilnvarota veikt uzņēmuma pārvadājumu vadītāja pienākumus , un paziņo par to kompetentajai iestādei ;

b)

līgumā, kas ir noslēgts starp uzņēmumu un pārvadājumu vadītāju, ir noteikti uzdevumi , kas attiecīgajai pusei pastāvīgi jāpilda, un noteikti tā pienākumi pārvadājuma vadītāja kapacitātē; nosakāmajos uzdevumos jo īpaši ir iekļauta transportlīdzekļu apkope un remonts, pārvadājumu līgumu un dokumentu pārvaldība un pārbaude, grāmatvedība, kravu vai veicamo pakalpojumu sadale šoferiem un automašīnām, un drošības pasākumu kontrole;

c)	persona, kas nozīmēta kā pārvadājumu vadītājs, vada pārvadājumu operācijas ne vairāk kā četros dažādos uzņēmumos. Kompetentā iestāde var pieņemt lēmumu par maksimālo transportlīdzekļu skaitu, kas pārvadājumu vadītājam ir jāpārvalda, un to skaits nebūs lielāks par 50 katram pārvadājumu vadītājam;

d)	nozīmētā persona ir neatkarīga no pārējiem uzņēmumiem, kuri attiecīgajam uzņēmumam lūdz veikt vai kuri veic pārvadājumu operācijas attiecīgā uzņēmuma vārdā.

II nodaļa

Izpildāmie nosacījumi

5. pants

Nosacījumi attiecībā uz prasību par uzņēmējdarbību

Lai ievērotu 3. panta a) punkta prasību, uzņēmumam attiecīgajā dalībvalstī:

a)

jābūt mītnei ar telpām, kurās uzņēmums glabā savus dokumentus, jo īpaši, visus grāmatvedības dokumentus saskaņā ar likumā noteiktajiem termiņiem , dokumentus saistībā ar personāla pārvaldi un visus citus dokumentus uz drošiem datu nesējiem , kuriem kompetentā iestāde, kurai ir pilnvaras izsniegt atļauju profesionālās darbības veikšanai, var piekļūt, lai pārbaudītu atbilstību šīs regulas nosacījumiem , ievērojot visus nosacījumus attiecībā uz personas datu aizsardzību ;

b)	jābūt vienam vai vairākiem transportlīdzekļiem, kuri ir pilnīgā uzņēmuma īpašumā vai rīcībā, jo īpaši, ar pirkšanas uz nomaksu, nomas vai izpirkumnomas (līzinga) vai arī pirkuma līguma starpniecību, un kuri ir reģistrēti šajā dalībvalstī;

c)	efektīvi un ilglaicīgi vada savas darbības saimnieciskās darbības centru ar nepieciešamo aprīkojumu, un uzņēmumam jābūt spējīgam pēc pieprasījuma pierādīt, kur uzņēmuma reģistrācijas dalībvalstī novieto transportlīdzekļus, kad tos neizmanto .

6. pants

Nosacījumi attiecībā uz labas reputācijas prasību

1.   Saskaņā ar 3. panta b) punktu un ievērojot 2. punktu, dalībvalstis pieņem nosacījumus, kuriem uzņēmumam un pārvadājumu vadītājam jānodrošina atbilstība, lai tie atbilstu prasībai par labu reputāciju.

Šiem nosacījumiem ir jāietver vismaz šādas prasības:

a)

nav nekāda nopietna pamata, lai apšaubītu pārvadājumu uzņēmuma, tā pārvadājumu vadītāju vai jebkādas citas atbilstīgas personas reputāciju , piemēram, sodāmība vai sodi par jebkādiem to tiesību aktu nopietniem pārkāpumiem, kas ir spēkā tādās jomās kā: i) komerctiesības; ii) maksātnespējas tiesības; iii) attiecīgās arodnozares algas un nodarbinātības nosacījumi; iv) ceļu satiksme; v) profesionālā atbildība un vi) cilvēku vai narkotiku nelikumīga tirdzniecība ;

b)

pārvadājumu vadītājs vai pārvadājumu uzņēmums nav ticis notiesāts vai sodīts vienā vai vairākās no dalībvalstīm par smagiem Kopienas tiesību aktu pārkāpumiem , kuri saistīti jo īpaši ar: i) transportlīdzekļa vadīšanas laiku un transportlīdzekļa vadītāja atpūtas laiku, darba laiku un kontrolierīču uzstādīšanu un izmantošanu; ir jāpārbauda, kā konsekventi ievēro noteikumus, uzglabā datus un aizsargā apkopotos personas datus; ii) starptautiskajā satiksmē izmantojamo transportlīdzekļu maksimālo svaru un izmēru normām; iii) transportlīdzekļu vadītāju sākotnējo kvalifikāciju un turpmāko apmācību; iv) lietoto transportlīdzekļu tehnisko pārbaudi uz ceļiem , tostarp mehānisko transportlīdzekļu obligātajām tehniskajām pārbaudēm;; v) piekļuvi starptautisko kravu autopārvadājumu tirgum vai arī, atkarībā no gadījuma, piekļuvi pasažieru autopārvadājumu tirgum; vi) bīstamu kravu autopārvadājumu drošību; vii) ātruma ierobežošanas ierīču uzstādīšanu noteiktu kategoriju transportlīdzekļos; viii) autovadītāja apliecību; ix) profesionālās darbības uzsākšanu;

2.    Šīs regulas 1. punkta b) apakšpunkta nolūkam:

a)

ja pārvadājumu vadītāju vai pārvadājumu uzņēmumu notiesā vai soda vienā vai vairākās no dalībvalstīm par ļoti smagiem Kopienas tiesību aktu pārkāpumiem, kas izklāstīti III pielikumā, tad tas zaudē labo reputāciju pēc tam, kad tiek pienācīgā kārta pabeigta administratīvā procedūra, vai, ja vajadzīgs, pēc tam, kad tiek veikta pārbaude uzņēmuma telpās, ja vien kompetentā iestāde izņēmuma un pienācīgi pamatotos apstākļos nenosaka, ka tā būtu neproporcionāla reakcija. Šādā gadījumā izņēmuma un pienācīgi pamatotos apstākļos reģistrē valsts reģistrā un norāda ziņojumā, kas minēts 25. panta 1. punktā. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus attiecībā uz III pielikuma pieņemšanu, lai ņemtu vērā Kopienas acquis autopārvadājumu jomā, pieņem saskaņā ar 24. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

b)

Komisija ne vēlāk kā 2010. gada 1. janvārī pieņem to pārkāpumu nopietnības kategoriju, tipu un pakāpju sarakstu, kuru dēļ var zaudēt labo reputāciju. Dalībvalstis, nosakot prioritātes pārbaudēm saskaņā ar 11. panta 2. punktu, ņem vērā informāciju par šiem pārkāpumiem, tostarp no citām dalībvalstīm saņemto informāciju.

Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot attiecībā uz minēto sarakstu, pieņem saskaņā ar 24. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru .

Šim nolūkam un ne vēlāk kā 2010. gada 1. janvārī Komisija:

i)	nosaka visbiežāk sastopamo pārkāpumu kategorijas un veidus;

ii)	nosaka pārkāpumu smaguma pakāpi atbilstoši to potenciālam apdraudēt dzīvību vai nodarīt smagus miesas bojājumus un

iii)	nosaka atkārtoti izdarītu pārkāpumu maksimālo skaitu, kuru pārsniedzot, atkārtoti izdarītus pārkāpumus uzskata par smagiem, ņemot vērā to, cik šoferu izmanto pārvadājumos, kurus pārvalda pārvadājumu vadītājs.

3.   Uzņēmums turpina neatbilst prasībai attiecībā uz labu reputāciju līdz dienai, kad saskaņā ar attiecīgajiem valsts normatīvajiem aktiem notiek viņa reabilitācija vai jebkāds cits pasākums ar līdzvērtīgu iedarbību.

7. pants

Nosacījumi attiecībā uz prasību par finansiālo stāvokli

1.   Šīs regulas 3. panta c) punkta nolūkiem uzņēmumam ir jāspēj budžeta gada laikā jebkurā brīdī izpildīt savas finansiālās saistības . Šim nolūkam uzņēmumam, pamatojoties uz gada pārskatiem, kurus apstiprinājis auditors vai cita attiecīgi pilnvarota persona, jāuzrāda , ka katru gadu viņa rīcībā ir kapitāls un rezerves līdzekļi , kuru vērtība ir ne mazāk kā EUR 9 000 par vienu izmantoto transportlīdzekli un EUR 5 000 par katru papildus izmantoto transportlīdzekli;

Kapitāla resursus uzrāda ar apstiprinātu tirdzniecības bilanci vai bilanci nodokļu vajadzībām. Personām, kas pretendē uz autopārvadātāju profesionālās darbības veikšanu pirmoreiz, jāiesniedz apstiprināta sākuma bilance.

Šīs regulas nolūkiem EUR vērtība ir noteikta katru gadu to dalībvalstu valūtām, kuras nepiedalās monetārās savienības trešajā posmā. Piemēro valūtas kursus, kuri ir noteikti oktobra pirmajā darbadienā un publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Tie stājas spēkā nākošā kalendārā gada 1. janvārī.

Pirmās daļas a) un b) apakšpunktos minētie bilances posteņi ir definēti Padomes 1978. gada 25. jūlija Direktīvā 78/660/EEK, kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem (9).

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, kompetentā iestāde var atļaut uzņēmumam apliecināt savu finansiālo stāvokli ar dokumentu, kuru ir izsniegusi viena vai vairākas bankas vai citas finanšu iestādes , tostarp apdrošināšanas sabiedrības , kuras ar bankas garantiju vai jebkuru citu līdzvērtīgu līdzekli solidāri galvo par uzņēmumu attiecībā uz summām, kuras noteiktas 1. punkta a) apakšpunktā. Kompetentā iestāde, kura izsniedz atļauju profesionālās darbības veikšanai, var nobloķēt garantiju vai apdrošināšanu , kuru var atbrīvot tikai ar šīs iestādes piekrišanu. Kompetentā iestāde arī nosaka, ar kādiem nosacījumiem bankas garantiju var nobloķēt un atbrīvot par labu citiem kreditoriem.

3.   Ir jāpārbauda tās ekonomiskās vienības 1. punktā minētie gada pārskati vai 2. punktā minēto garantiju, kas reģistrētas dalībvalstī, kurā ir pieprasīta atļauja, bet ne kādas citas vienības, kas reģistrētas citā dalībvalstī, pārskatus vai garantiju.

8. pants

Nosacījumi attiecībā uz prasību par profesionālo kompetenci

1.   Regulas 3. panta d) punkta nolūkiem attiecīgajai personai vai personām ir I pielikuma I iedaļā minētajam līmenim atbilstošas zināšanas mācību priekšmetos, kas ir uzskaitīti minētajā iedaļā. Profesionālo kompetenci apliecina pēc obligāta rakstiska eksāmena kārtošanas, kuru , ja dalībvalsts tā nolemj, var papildināt ar mutisko eksāmenu. Šos eksāmenus organizē saskaņā ar I pielikuma II iedaļas noteikumiem.

2.     Attiecīgās personas kārto eksāmenu savā dzīvesvietas dalībvalstī.

3.   Rakstiskos un mutiskos eksāmenus profesionālās kompetences apliecināšanai drīkst organizēt tikai tās iestādes un struktūras, kuras šim nolūkam ir akreditējusi dalībvalsts saskaņā ar tās noteiktajiem kritērijiem. Dalībvalstis regulāri pārbauda akreditēto iestāžu vai struktūru organizēto eksāmenu atbilstību I pielikuma noteikumiem.

4.   Dalībvalstis saskaņā ar to noteiktajiem savstarpēji saderīgajiem kritērijiem akreditē iestādes, kuras spēj piedāvāt pretendentiem gan kvalitatīvu apmācību, lai tie varētu labi sagatavoties eksāmenam, kā arī turpmāku apmācību, lai pārvadājumu vadītāji, ja vēlas, varētu aktualizēt savas zināšanas. Dalībvalstis regulāri pārbauda šo iestāžu atbilstību kritērijiem, saskaņā ar kuriem tās saņēma akreditāciju.

5.   Dalībvalstis var atbrīvot no eksāmena personas, kuras pierāda, ka tām ir vismaz desmit gadu ilgs  nepārtraukts darba stāžs pārvadājumu uzņēmumā vadītāja līmenī, kas iegūts pirms šīs regulas publicēšanas .

6.    Dalībvalstis var veicināt pārvadājumu vadītāju apmācību, kā aprakstīts I pielikumā, un eksāmenus, kā aprakstīts 8. panta 1. punktā, ik pēc desmit gadiem, lai nodrošinātu, ka vadītāji zina jaunākās izmaiņas attiecīgajā nozarē.

7.     Dalībvalstis nodrošina, ka pārvadājumu vadītāji ar profesionālo pieredzi, kuri pēc piecu gadu pārtraukuma atsāk strādāt profesijā, pabeidz pārkvalifikāciju un zināšanu atjaunināšanu, kas nepieciešama, lai pierādītu nepārtrauktu profesionālo pieredzi un zināšanas par pašreizējiem šajā profesijā piemērojamiem tiesību aktiem.

8.   Dalībvalsts var atbrīvot personas, kuras saņēmušas augstākās vai tehniskās izglītības diplomus, kuri izsniegti tajā pašā dalībvalstī, un kas nozīmē piedalīšanos I pielikumā uzskaitīto mācību priekšmetu kursos un kurus tās īpaši norāda šim nolūkam, no apmācības priekšmetos, kas iekļauti šajos diplomos , un no eksāmeniem .

9.   Sertifikāts, ko izsniegusi 3. punktā minētā iestāde vai struktūra, ir uzrādāms, kā profesionālās kompetences apliecinājums. Šis sertifikāts nav nododams nevienai fiziskai vai juridiskai personai . Sertifikāta tiek sagatavots atbilstoši II pielikumā iekļautajam paraugam un tajā jābūt akreditētās izsniedzējas iestādes vai struktūras spiedoga vai zīmoga nospiedumam.

10.   Komisija pielāgo I un II pielikumu tehnikas attīstībai. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 24. panta 3. punktā minēto regulatīvās kontroles procedūru attiecībā uz I pielikumu, un saskaņā ar 24. panta 4. punktā minēto regulatīvās kontroles procedūru attiecībā uz II pielikumu.

11.   Pieredzes un informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm apmācības, eksaminācijas un akreditācijas jomā aktīvi jāveicina, galvenokārt, bet ne tikai izmantojot 24. pantā minētās komitejas un visu iestāžu, kuras Komisija var nozīmēt, starpniecību.

III nodaļa

Atļauju izsniegšana un uzraudzība

9. pants

Kompetentās iestādes

1.   Katra dalībvalsts nozīmē vienu vai vairākas kompetentās iestādes, lai nodrošinātu šīs regulas pareizu īstenošanu. Kompetentajām iestādēm ir šādas pilnvaras:

a)	izskatīt uzņēmumu iesniegtos pieteikumus;

b)	izsniegt atļaujas profesionālās darbības veikšanai, kā arī apturēt vai anulēt šīs atļaujas;

c)	atzīt fizisku personu par nepiemērotu vadīt uzņēmuma pārvadājuma operācijas pārvadājumu vadītāja kapacitātē;

d)	veikt nepieciešamus kontroles pasākumus, lai pārbaudītu uzņēmuma atbilstību 3. pantā paredzētajām prasībām.

2.   Kompetentās iestādes publisko visas šajā regulā paredzētos nosacījumus, citus valsts normatīvos aktus un procedūras, kuras ieinteresētajiem pretendentiem jāizpilda, kā arī attiecīgus izskaidrojumus.

10. pants

Pieteikumu izskatīšana un reģistrēšana

1.    Pārvadājumu uzņēmumam, kas atbilst 3. pantā noteiktajām prasībām , pēc pieteikuma iesniegšanas izsniedz atļauju autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanai. Kompetentā iestāde pārliecinās, ka uzņēmums, kas iesniedz pieteikumu, atbilst prasībām, kas noteiktas minētajā pantā.

2.   Kompetentā iestāde ir atbildīga par 15. pantā minētā elektroniskā reģistra uzturēšanu un atjaunināšanu .

Kompetentā iestāde ieraksta 15. pantā minētajā elektroniskajā reģistrā uzņēmuma oficiālo nosaukumu, uzņēmuma nozīmētā pārvadājumu vadītāja vārdu un norādi par to, vai viņš vai viņa ir piemērots pārvadājumu vadīšanai , uzņēmuma adresi, izmantoto transportlīdzekļu skaitu un, gadījumā, ja atļauja ir derīga starptautiskajiem pārvadājumiem, Kopienas licences un apliecināto kopiju sērijas numuru.

3.   Kompetentā iestāde iespējami drīz un ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā izskata pieteikumu atļaujas saņemšanai.

4.   No 2012. gada 1. janvāra kompetentā iestāde, izvērtējot uzņēmuma atbilstību prasībām par labu reputāciju, šaubu gadījumā pārbauda, vai uzņēmuma nozīmētais (-ie) pārvadājumu vadītājs vai vadītāji piemērošanas laikā vienā no dalībvalstīm saskaņā ar 13. pantu nav atzīta (-i) par nepiemērotu (-iem) uzņēmuma pārvadājumu operāciju vadīšanai.

5.   Uzņēmumi, kuriem ir atļauja pārvadātāja profesionālās darbības veikšanai, 28 dienu laikā informē kompetento iestādi, kura izsniegusi minēto atļauju, par izmaiņām 2. punktā minētajos datos.

11. pants

Pārbaudes

1.   Kompetentās iestādes nodrošina, ka uzņēmumi, kuri saņēmuši atļauju autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanai, nepārtraukti atbilst 3. pantā paredzētajām prasībām. Šim nolūkam tās reizi piecos gados pārbauda uzņēmumu atbilstību katrai no šīm prasībām.

Kopiena nosaka to, cik bieži jāveic pārbaudes par atbilstību tehniskajam progresam, jo īpaši attiecībā uz valstu elektroniskajiem reģistriem, kas paredzēti 15. pantā. Tā kā šie pasākumi ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, tos pieņem saskaņā ar 24. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

2.   Papildus 1. punktā paredzētajām pārbaudēm kompetentās iestādes veic kontroles pasākumus, kas mērķē riska uzņēmumus, kuri par tādiem atzīti saskaņā ar sistēmu, ko dalībvalstis ieviesušas piemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/22/EK (10) 9. pantu. Dalībvalstis šajā riska klasifikācijas sistēmā iekļauj visus pārkāpumus, kas ir norādīti šīs regulas 6. pantā.

3.   Dalībvalsts saskaņā ar Komisijas lūgumu veic nepieciešamus kontroles pasākumus, lai pārbaudītu, vai konkrēts uzņēmums joprojām izpilda nosacījumus attiecībā uz profesionālās darbības uzsākšanu. Dalībvalsts informē Komisiju gan par minēto kontroles pasākumu rezultātiem, gan arī par pieņemtajiem pasākumiem, ja ticis konstatēts, ka uzņēmums vairs neatbilst šīs regulas paredzētajiem nosacījumiem.

12. pants

Brīdinājuma procedūra un atļauju anulēšana

1.    Ja kompetentā iestāde konstatē, ka pastāv risks, ka uzņēmums varētu neatbilst 3. pantā noteiktajām prasībām, tā paziņo miuētajam uzņēmumam par to. Ja kompetentā iestāde konstatē, ka neviena no prasībām vairs netiek izpildīta, tad tā var uzņēmuma noteikt termiņu, kurā uzņēmums var labot situāciju, ievērojot šādus termiņus:

a)	ja pārvadājumu vadītājs vairs neatbilst prasībām attiecībā uz labu reputāciju vai profesionālo kompetenci, ne vairāk kā trīs mēneši , lai pieņemtu darbā aizvietotāju, kuru var pagarināt par trīs mēnešiem pārvadājumu vadītāja nāves vai invaliditātes gadījumā;

b)	ja uzņēmumam ir nepieciešams labot situāciju, demonstrējot, ka tā uzņēmējdarbība ir faktiska un stabila, ne vairāk kā trīs mēneši ;

c)	ja uzņēmuma finansiālais stāvoklis neatbilst prasībām, ne vairāk kā seši mēneši, lai demonstrētu, pamatojoties uz finanšu plāna reālistiskiem pieņēmumiem, ka no turpmākā finanšu gada tā finansiālais stāvoklis no jauna un nepārtraukti atbildīs prasībām.

2.     Kompetentā iestāde var prasīt, lai uzņēmumi, kuriem ir apturēta vai atcelta atļauja, pirms jebkādiem reabilitācijas pasākumiem nodrošinātu, ka to pārvadājumu vadītājs apgūst apmācības kursu un nokārto eksāmenu, kas minēts 8. pantā.

3.    Ja kompetentā iestāde konstatē, ka uzņēmums vairs neatbilst vienai vai vairākām no 3. pantā noteiktajām prasībām, tā anulē atļauju autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanai, kas uzņēmumam piešķirta vēlāk nekā 1. punktā minētajā termiņā.

13. pants

Atzinums par pārvadājumu vadītāja nepiemērotību

1.    Smagu pārkāpumu gadījumā , kuri minēti 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā un kuru smagumu nosaka to sistemātiskais, apzinātais raksturs vai mēģinājumi noklusēt faktus , un par kuriem ir atbildīgs pārvadājumu vadītājs , kompetentā iestāde atzīst tā uzņēmuma pārvadājumu vadītāju, kura atļauja tika anulēta, par nepiemērotu uzņēmuma pārvadājumu operāciju vadīšanai.

2.   Par nepiemērotu pārvadājumu operāciju vadīšanai atzītās personas profesionālās kompetences atļauja, kas minēta 8. panta 9. punktā, nav derīga nevienā dalībvalstī līdz dienai, kad tiek piemērots reabilitācijas pasākums saskaņā ar atbilstošajiem valsts tiesību aktiem .

14. pants

Kompetento iestāžu lēmumi un to pārsūdzība

1.   Dalībvalstu kompetento iestāžu saskaņā ar šo regulu pieņemtie negatīvie lēmumi, ieskaitot tos, ar kuriem noraida pieteikumu, aptur vai anulē spēkā esošu atļauju un atzīst pārvadājumu vadītāja nepiemērotību, ir jāpamato.

Šajos lēmumos jāņem vērā tā pieejamā informācija par uzņēmuma vai viena no pārvadājumu vadītājiem izdarītiem pārkāpumiem citās dalībvalstīs, kura var graut uzņēmuma labo reputāciju, kā arī visa cita kompetentās iestādes rīcībā esošā informācija.

Tām jāprecizē, kādus reabilitācijas pasākumus var piemērot atļaujas apturēšanas vai atzinuma par nepiemērotību gadījumā.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmumiem un attiecīgajām personām ir iespēja pārsūdzēt 1. punktā minētos lēmumus , tostarp tiesā.

IV nodaļa

Vienkāršošana un administratīvā sadarbība

15. pants

Valsts elektroniskie reģistri

1.   Lai īstenotu minēto regulu, jo īpaši tās 10., 11., 12., 13. un 25. panta noteikumus, katra dalībvalsts uztur valsts elektronisko reģistru, kurā tā reģistrē autopārvadājumu uzņēmumus un pārvadājumu vadītājus , kuriem šīs dalībvalsts nozīmētā kompetentā iestāde ir izsniegusi atļaujas autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanai. Šā reģistra datus apstrādā šim nolūkam nozīmētas publiskas iestādes uzraudzībā , kura ir atbildīga arī par šo datu izmantošanu un atjaunināšanu. Dalībvalsts elektroniskajā reģistrā ir publiskā nodaļa un konfidenciālā nodaļa. Elektroniskais reģistrs ir pieejams tiešsaistē visām 9. pantā minētajām šīs dalībvalsts kompetentajām iestādēm. Elektroniskā reģistra konfidenciālā nodaļa citām iestādēm papildus kompetentajām iestādēm ir pieejama tikai tad, ja tām ir pienācīgi piešķirtas kontroles un sankciju noteikšanas pilnvaras autopārvadājumu jomā, un to ierēdņi ir zvērināti.

Ne vēlāk kā 2010. gada 1. janvārī Komisija kopā ar dalībvalstīm nosaka minimālo struktūru datiem, kas jāievada dalībvalsts reģistrā.

Dalībvalsts elektroniskā reģistra nodaļā, kas attiecas uz autotransporta uzņēmumiem, glabājas šādi dati:

a)	uzņēmuma nosaukums un juridiskā forma;

b)	uzņēmuma juridiskā adrese;

c)	to nozīmēto pārvadājumu vadītāju vārdi, kuriem jāizpilda labas reputācijas un profesionālās kompetences nosacījums, un juridiskā pārstāvja vārds, ja tas nav tas pats;

d)

atļaujas veids un to transportlīdzekļu skaits, uz kuriem tā attiecas, un, vajadzības gadījumā, Kopienas licences un apliecināto kopiju sērijas numurs, , kā arī transportlīdzekļa reģistrācijas numura zīme katram transportlīdzeklim, ko saskaņā ar atļauju ekspluatē ārpus uzņēmuma reģistrācijas dalībvalsts;

e)	smagu pārkāpumu skaits, kategorija un veids, par kuriem pēdējo divu gadu laikā ir noteiktas sankcijas;

f)	to personu vārdi, kuras pēdējo divu gadu laikā tika atzītas par nepiemērotām uzņēmuma pārvadājumu operāciju vadīšanai, kā arī piemērojamie reabilitācijas pasākumi.

Dalībvalsts elektroniskā reģistra nodaļā, kas attiecas uz pārvadājumu vadītājiem, apkopoti šādi dati:

a)	tā pārvadājumu vadītāja vārds, kurš atzīts par piemērotu vadīt uzņēmuma pārvadājumu darbību;

b)	vadītā uzņēmuma vai vadīto uzņēmumu nosaukums, juridiskā forma un adrese;

Dalībvalstis var izvēlēties 3. daļas e) un f) apakšpunktā iekļauto informāciju glabāt atsevišķos reģistros. Šādā gadījumā attiecīgajiem datiem jābūt pieejamiem pēc pieprasījuma vai tiešā veidā pieejamiem visām attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm. Pieprasītā informācija jāsniedz 10 darbadienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

Jebkurā gadījumā informācija, kas iekļauta 3. daļas e) un f) apakšpunktā, citām iestādēm papildus kompetentajām iestādēm ir pieejama tikai tad, ja tām ir pienācīgi piešķirtas kontroles un sankciju noteikšanas pilnvaras autopārvadājumu jomā un to ierēdņi ir zvērināti vai citādā veidā pakļauti oficiālam konfidencialitātes pienākumam.

2.   Dati par uzņēmumu, kura atļauja ir apturēta vai anulēta, reģistrā glabājas divus gadus , skaitot no atļaujas apturēšanas vai anulēšanas datuma, un pēc tam tiek nekavējoties dzēsti .

Datus par jebkuru personu, kas atzīta par nepiemērotu profesionālās darbības veikšanai, reģistrā glabā tik ilgi, kamēr netiek atjaunota šīs personas labā reputācija saskaņā ar noteikumiem, kas iekļauti 6. panta 3. punktā. Pēc šādas reabilitācijas vai pēc tam, kad ir veikti līdzvērtīgi pasākumi, datus nekavējoties dzēš .

Šajos datos norāda iemeslus atļauju apturēšanai vai anulēšanai vai atzinumam par nepiemērotību un atbilstošo termiņu.

3.   Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai visi un jo īpaši 1. punkta 3. daļas e) un f) apakšpunktā minētie dati, kuri ir iekļauti elektroniskajā reģistrā, būtu patiesi un aktuāli.

4.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai vēlākais līdz 2010. gada 31. decembrim valsts elektroniskie reģistri tiktu savienoti Kopienas līmenī. Savienošana tiek īstenota tā, lai ikvienas dalībvalsts kompetentā iestāde varētu piekļūt visu dalībvalstu elektroniskajiem reģistriem. Komisija var uzņemties jebkādu iniciatīvu, lai atvieglotu 4. punkta īstenošanu.

5.   Komisija 4. punkta nolūkiem saskaņā ar 24. panta 2. punktā minēto konsultatīvo procedūru pieņem kopīgu kārtību attiecībā uz formātu datu apmaiņai un tehniskajām procedūrām, lai automātiski piekļūtu citu dalībvalstu elektroniskajiem reģistriem.

16. pants

Personas datu aizsardzība

Attiecībā uz Direktīvas 95/46/EK piemērošanu dalībvalstis jo īpaši nodrošina, ka:

a)	ikviena persona tiek informēta, ja datus, kuri attiecas uz šo personu, reģistrē vai paredz nodot trešai personai. Turklāt personai norāda iestādes, kas atbild par datu apstrādi, identitāti, apstrādāto datu veidu un datu apstrādes iemeslus;

b)	ikvienai personai ir tiesības piekļūt datiem, kuri attiecas uz šo personu, vēršoties pie iestādes, kas atbild par šo datu apstrādi. Šīs tiesības nodrošina bez ierobežojumiem samērīgos intervālos un bez pārmērīgas vilcināšanās vai izmaksām prasītājam;

c)	ikvienai personai ir tiesības panākt to nepilnīgu vai neprecīzu datu izlabošanu, dzēšanu vai piekļuves noslēgšanu, kuri uz to attiecas;

d)	ikvienai personai ir tiesības pamatotu un nopietnu iemeslu dēļ iebilst pret datu apstrādi, kuri uz to attiecas. Ja iebildums ir pamatots, šos datus vairs nedrīkst apstrādāt.

17. pants

Administratīvā sadarbība starp dalībvalstīm

1.   Ja viena dalībvalsts konstatē, ka uzņēmums, kam citas dalībvalsts kompetentā iestāde ir izsniegusi atļauju, ir izdarījis pārkāpumu, kura smagums var izraisīt atļaujas apturēšanu vai anulēšanu saskaņā ar šo regulu, šai dalībvalstij jānosūta attiecīgajai dalībvalstij visu tās rīcībā esošo informāciju par minēto pārkāpumu, kā arī par tās uzliktajām sankcijām.

2.   Dalībvalsts nozīmē valsts kontaktpunktu informācijas apmaiņai ar citām dalībvalstīm saistībā ar šīs regulas piemērošanu. Dalībvalstis vēlākais […] nosūta Komisijai savu kontaktpunktu nosaukumu un adresi. Komisija sagatavo visu valstu kontaktpunktu sarakstu un nosūta to dalībvalstīm.

3.   Dalībvalstis informācijas apmaiņai, ko veic saistībā ar šīs regulas piemērošanu, izmanto saskaņā ar 2. punktu nozīmētos valsts kontaktpunktus.

4.   Dalībvalstis, kuras apmainās ar informāciju par 6. panta 2. punktā minētajiem pārkāpumiem vai par pārvadājumu vadītājiem, kuri ir atzīti par nepiemērotiem, ievēro procedūru un termiņus, kas minēti Regulas (EK) Nr. …/2008 [attiecībā uz kravu autopārvadājumiem] 12. panta 1. punktā, vai, atkarībā no konkrētā gadījuma, Regulas (EK) Nr. …/2008 [attiecībā uz pasažieru autopārvadājumiem] 23. panta 1. punktā. Dalībvalsts, kura saņēmusi no citas dalībvalsts paziņojumu par smagu pārkāpumu , kura dēļ radusies sodāmība , reģistrē šo pārkāpumu savā elektroniskajā reģistrā.

V nodaļa

Sertifikātu un citu dokumentu savstarpēja atzīšana

18. pants

Izziņas un citi dokumenti attiecībā uz labu reputāciju

1.   Neskarot 10. panta 4. punktu, reģistrācijas dalībvalsts kā pietiekamu apliecinājumu labai reputācijai, kas ir vajadzīga autopārvadājumu profesionālās darbības uzsākšanai, pieņem izrakstu no sodāmības reģistra vai, ja tāda nav, citu līdzvērtīgu dokumentu, kuru izsniegusi tās dalībvalsts vai dalībvalstu tiesu vai administratīva iestāde , kurā pārvadājumu vadītājs ir dzīvojis .

2.   Ja kāda dalībvalsts saviem valsts piederīgajiem paredzējusi dažus nosacījumus attiecībā uz labu reputāciju, kurus nav iespējams apliecināt ar 1. punktā minēto dokumentu, šī dalībvalsts attiecībā uz citu dalībvalstu valsts piederīgajiem kā pietiekamu apliecinājumu pieņem izziņu, kuru izsniegusi tās dalībvalsts vai dalībvalstu tiesu vai administratīva iestāde , kurā pārvadājumu vadītājs ir dzīvojis, apliecinot , ka šie nosacījumi ir izpildīti. Šajā izziņā ir norādīti konkrēti fakti, kas tiek ņemti vērā reģistrācijas dalībvalstī.

3.   Ja dalībvalsts vai dalībvalstis, kurā (-ās) pārvadājumu vadītājs ir dzīvojis , nav izsniegusi (-šas) saskaņā ar 1. un 2. punktu nepieciešamo dokumentu, to var aizstāt ar paziņojumu, kas apliecināts ar zvērestu, vai ar oficiālu paziņojumu, kuru attiecīgā persona sniedz tās dalībvalsts kompetentai tiesu vai administratīvai iestādei , kurā pārvadājumu vadītājs ir dzīvojis, vai vajadzības gadījumā notāram, kas ar attiecīgu dokumentu apliecina zvēresta vai svinīgā paziņojuma autentiskumu.

4.   Saskaņā ar 1. un 2. punktu izsniegtos dokumentus nepieņem, ja tos iesniedz vēlāk nekā trīs mēnešus pēc to izsniegšanas. Šis nosacījums attiecas arī uz 3. punktā minētajiem paziņojumiem.

19. pants

Izziņas par finansiālo stāvokli

Ja dalībvalsts 7. panta nosacījumus par finansiālo stāvokli papildina ar saviem nosacījumiem attiecībā uz tās valsts piederīgajiem, tad šī valsts kā pietiekamu apliecinājumu attiecībā uz citas dalībvalsts valsts piederīgajiem pieņem tās dalībvalsts (-u) kompetento iestāžu izsniegto izziņu, kurā pārvadājumu vadītājs ir dzīvojis, apliecinot , ka šie nosacījumi ir izpildīti. Šajās izziņās tiek norādīta īpaša informācija , ko ņem vērā jaunajā reģistrācijas dalībvalstī.

20. pants

Profesionālās kompetences sertifikāti

1.   Dalībvalstis atzīst par pietiekamu profesionālās kompetences apliecinājumu sertifikātus, kuri atbilst šīs regulas II pielikumā iekļautajam paraugam un kurus izsniegušas šim nolūkam akreditētās iestādes vai struktūras.

2.   Sertifikāti, kuri ir izsniegti pirms […] kā profesionālās kompetences apliecinājums saskaņā ar noteikumiem, kas ir spēkā līdz minētajam datumam, ir uzskatāmi par līdzvērtīgiem sertifikātam, kura paraugs ir iekļauts II pielikumā, un atzīstami kā profesionālās kompetences apliecinājums visās dalībvalstīs. Dalībvalstis informē Komisiju par sertifikātiem, ko tās atzīst par profesionālās kompetences apliecinājumu saskaņā ar šo pantu.

VI nodaļa

Nobeiguma noteikumi

21. pants

Sankcijas

1.   Dalībvalstis nosaka šīs regulas noteikumu pārkāpumiem piemērojamo sankciju sistēmu un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Šādi paredzētajām sankcijām jābūt efektīvām, proporcionālām un preventīvām. Dalībvalstis vēlākais līdz 2012. gada 1. janvārim paziņo par tās noteikumiem un jebkuriem turpmākiem grozījumiem, kas skar minētos noteikumus, tiklīdz tas iespējams.

2.    Sankcijas , kas minētas 1. punktā, jo īpaši ietver profesionālās darbības veikšanai izsniegtās atļaujas apturēšanu, šo atļauju anulēšanu un atzinumu par apsūdzētā pārvadājumu vadītāja nepiemērotību. Šīs sankcijas ietver arī transportlīdzekļa konfiskāciju, kuru izmanto uzņēmums, kas veic pārvadājumus bez šajā regulā paredzētās atļaujas.

22. pants

Pārejas noteikumi

Uzņēmumi, kuri saņēmuši atļauju autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanai pirms šīs regulas spēka stāšanās dienas, vēlākais divus gadus pēc minētās dienas nodrošina to atbilstību šīs regulas noteikumiem.

23. pants

Savstarpēja palīdzība

Dalībvalstu kompetentās iestādes cieši sadarbojas un sniedz viena otrai palīdzību šīs regulas piemērošanā. Tās, ievērojot noteikumus par personas datu aizsardzību, apmainās ar informāciju par notiesāšanu un sodiem par jebkādiem smagiem pārkāpumiem vai par citiem konkrētiem faktiem, kuru dēļ var rasties sekas attiecībā uz autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanu.

24. pants

Komiteja

1.   Komisijai palīdz komiteja, kas ir izveidota saskaņā ar Padomes 1985. gada 20. decembra Regulas (EEK) Nr. 3821/85 par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā  (11) 18. panta 1. punktu.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

4.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu , 5. punkta b) apakšpunktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus. Termiņš, kas paredzēts Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 3. punkta c) apakšpunktā, 4. panta b) punktā un 4. panta e) punktā, ir viens mēnesis.

25. pants

Ziņojumi par profesionālās darbības veikšanu

1.   Dalībvalstis reizi divos gados sagatavo ziņojumu par kompetento iestāžu darbību un nosūta to Komisijai. Šajā ziņojumā iekļauj:

a)	sektora analīzi attiecībā uz labu reputāciju, finansiālo stāvokli un profesionālo kompetenci;

b)	izsniegto, apturēto, anulēto atļauju skaitu, sadalot to pa veidiem un gadiem, atzinumu par nepiemērotību skaitu, kā arī attiecīgos iemeslus;

c)	katru gadu izsniegto profesionālās kompetences sertifikātu skaitu;

d)	galveno statistiku par valsts elektroniskajiem reģistriem un par to, kā tos izmanto valstu iestādes ; un

e)

analīzi par to, kā norisinās informācijas apmaiņa ar citām dalībvalstīm, kurā jo īpaši norāda to konstatēto pārkāpumu skaitu gadā, par kuriem ir paziņots citai dalībvalstij un to atbilžu skaitu, kas ir saņemtas saskaņā ar 17. panta 3. punktu, kā arī pieprasījumu un to atbilžu skaitu gadā, kuras ir saņemtas saskaņā ar 17. panta 4. punktu.

2.   Komisija reizi divos gados, pamatojoties uz dalībvalstu ziņojumiem, Eiropas Parlamentam un Padomei sagatavo ziņojumu par autopārvadātāju profesionālās darbības veikšanu. Šajā ziņojumā jo īpaši iekļauj novērtējumu par to, kā norisinās informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm. Šo ziņojumu publicē kopā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Regulas (EK) Nr. 561/2006, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu  (12) 17. pantā minēto ziņojumu.

3.     Komisija līdz 2009. gada 1. jūnijam ziņo par to, kāda ietekme būtu šīs regulas darbības jomas paplašināšanai, iekļaujot tajā arī komerctransportu ar transportlīdzekļiem, kuri ir uzbūvēti un aprīkoti tā, lai būtu piemēroti vairāk kā deviņu personu pārvadāšanai, ieskaitot šoferi. Komisija vajadzības gadījumā uzņemas attiecīgo iniciatīvu.

26. pants

Kompetento iestāžu saraksti

Katra dalībvalsts līdz 2009. gada 1. jūnijam nosūta Komisijai to kompetento iestāžu sarakstu, kuras tā ir pilnvarojusi izsniegt atļaujas autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanai, kā arī to akreditēto iestāžu vai struktūru sarakstu, kuras organizēs eksāmenus un izsniedz sertifikātus . Konsolidēts saraksts, kurā uzskatītas šīs iestādes un struktūras visā Kopienā, tiek publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

27. pants

Paziņojums par valsts pasākumiem

Dalībvalstis ne vēlāk kā sešas dienas pēc to pieņemšanas dienas un pirmo reizi ne vēlāk kā līdz 2009. gada 1. jūnijam dara Komisijai zināmus savu tiesību un administratīvo aktu tekstus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī regula.

28. pants

Atcelšana

Direktīvu 96/26/EK atceļ.

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

29. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2009. gada 1. jūnija .

---

(1)  OV C …

(2)  OV C …

(3)  Eiropas Parlamenta 2008. gada 21. maija Nostāja.

(4)  OV L 124, 23.5.1996., 1. lpp.

(5)  OV L …

(6)  OV L …

(7)  OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

(8)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. .

(9)  OV L 222, 14.8.1978., 11. lpp. .

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/22/EK (2006. gada 15. marts) par minimālajiem nosacījumiem Padomes Regulu (EEK) Nr. 3820/85 un (EEK) Nr. 3821/85 īstenošanai saistībā ar sociālās jomas tiesību aktiem attiecībā uz darbībām autotransporta jomā un par Padomes Direktīvas 88/599/EEK atcelšanu (OV L 102, 11.4.2006., 35. lpp.).

(11)  OV L 370, 31.12.1985., 8. lpp. .

(12)  OV L 102, 11.4.2006., 1. lpp.