52007PC0759

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 28.11.2007

COM(2007) 759 galīgā redakcija

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko 2008. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un —attiecībā uz Kopienas kuģiem — ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

PRIEKšLIKUMA KONTEKSTS |

Priekšlikuma pamatojums un mērķi Saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (KZP) regula, ar ko katru gadu nosaka zvejas iespējas, ir krājumu saglabāšanas politikas galvenais instruments. Tajā paredz nozvejas un zvejas piepūles ierobežojumus saskaņā ar krājumu atjaunošanas un ilgtermiņa plāniem, kā arī pagaidu pasākumus un atkāpes no citiem tiesību aktiem (tehnisko pasākumu regula, regula par dziļjūras sugu zvejas piepūles ierobežojumiem u.c.). Priekšlikuma pamatojums ir izklāstīts Komisijas paziņojumā COM(2007) 295 (galīgā redakcija). Attiecībā uz daudziem zivju krājumiem ir ieteikta vai nu nulles apjoma nozveja, vai nozvejas samazināšana līdz iespējami mazākam apjomam. Daudzi krājumi atrodas ārpus drošām bioloģiskām robežām. Neraugoties uz KZP ieviestajiem saglabāšanas pasākumiem, nemazinās to krājumu skaits, kas pieder šādām jutīgām kategorijām. Minētā analīze apstiprina to, ka ir akūti nepieciešami stingrāki saglabāšanas pasākumi izmantojamiem zivju krājumiem. ICES un ZZTEK ieteikumos 2008. gadam atkārtoti uzsvērts daudzu zivju resursu sliktais stāvoklis Kopienas ūdeņos. Daudzus krājumus izmanto tādā apjomā, kas pārsniedz maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Daudzi krājumi tiek izmantoti, pārsniedzot piesardzības apjomus, un vairāki svarīgi krājumi, ieskaitot lielāko daļu mencu krājumu, tiek izmantoti tādā apmērā, kas rada ļoti lielu reproduktīvās krīzes risku. Saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2371/2002 Komisijai katru gadu jāierosina nozvejas un zvejas piepūles ierobežojumi, lai nodrošinātu Kopienas zvejniecības ekoloģisko, ekonomisko un sociālo ilgtspējību. |

Vispārīgais konteksts Zvejas resursi daudzos gadījumos tiek pārmērīgi izmantoti. Padome katru gadu nosaka nozvejas ierobežojumus, bet reāli daudzos gadījumos nozvejas apjomi joprojām ir lielāki par tiem, kas nodrošinātu ilgtspējīgu ieguvi. Tas notiek tāpēc, ka reizēm tiek noteikti nepietiekami nozvejas ierobežojumi, kas nevar nodrošināt ilgtspējību, un vairākos gadījumos šie nozvejas ierobežojumi netiek pilnībā ievēroti. Pēdējos gados konkrētai zvejai ir noteikti zvejas piepūles ierobežojumi, lai pastiprinātu nozvejas ierobežojumus, kā arī daudzgadu atjaunošanas plāni dažiem krājumiem, lai ieviestu ikgadējus nozvejas ierobežojumus ilgtspējības sasniegšanai, pakāpeniski samazinot zvejas izraisītu mirstību. Nenodrošinot efektīvu nozvejas un zvejas piepūles kontroli, zvejas resursi arī turpmāk tiks noplicināti. Šāda resursu noplicināšana neatbilst kopējās zivsaimniecības politikas mērķim panākt ilgtspējīgu zvejniecību Kopienā. |

Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā Priekšlikuma jomā spēkā esošo noteikumu darbības laiks beidzas 2007. gada 31. decembrī. |

Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem Ierosinātie pasākumi ir izstrādāti saskaņā ar kopējās zivsaimniecības politikas mērķiem un atbilst Kopienas ilgtspējīgas attīstības politikai. |

APSPRIEšANāS AR IEINTERESēTAJāM PERSONāM UN IETEKMES NOVēRTēJUMS |

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām |

Apspriešanās metodes, galvenās mērķnozares un vispārīgs respondentu raksturojums Priekšlikumā ir ņemtas vērā atziņas, kas gūtas, apspriežoties ar reģionālajām konsultatīvajām padomēm, Zvejniecības un akvakultūras konsultatīvo komiteju (ACFA darbojas pārstāvji no profesionālajām organizācijām, kas pārstāv ražošanas sektoru, apstrādes jomu un zvejas un akvakultūras produktu tirdzniecību, kā arī ar nozari nesaistītas organizācijas, kas pārstāv patērētāju, vides un attīstības intereses) un Zvejniecības un Akvakultūras komiteju. Šīs apspriešanās notika, pamatojoties uz Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam „Kā uzlabot konsultēšanos Kopienas zivsaimniecības pārvaldībā” (COM(2006) 246, galīgā redakcija), kurā noteikti iepriekšējas sagatavošanas („front-loading”) procesa principi, kā arī Komisijas paziņojumu Padomei „Zvejas iespējas 2008. gadam” (COM(2007) 295, galīgā redakcija), kurā izklāstīts Komisijas viedoklis un plāni attiecībā uz priekšlikumiem par kopējo pieļaujamo nozveju (KPN) un kvotām, kamēr vēl nav saņemti zinātniskie ieteikumi saistībā ar krājumu stāvokli 2008. gadā. |

Atbilžu kopsavilkums un tas, kā tās ņemtas vērā Reģionālās konsultatīvās padomes uzskata, ka visu ikgadējo KPN un kvotu izmaiņu ieviešanai jānotiek pakāpeniski, lai maksimāli mazinātu īslaicīgus pārtraukumus ekonomiskajā darbībā. Kā turpmāk norādīts priekšlikuma sīkākā skaidrojumā, priekšlikumā ir iestrādāts zvejas iespēju pakāpeniskas pielāgošanas un ierobežošanas princips, ja tas ir bijis iespējams, nepasliktinot jutīgo resursu stāvokli. |

Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana |

Zinātnes nozares un specializācijas jomas Zvejas bioloģija un zivsaimniecības ekonomika. |

Izmantotās metodes Apspriešanās ar neatkarīgu starptautisku zinātnisku iestādi (ICES) un ZZTEK plenārsēžu organizēšana. |

Galvenās organizācijas un eksperti, no kuriem pieprasīja atzinumus - Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES), 2007. gada oktobris. - Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK), 2007. gada novembris. |

Saņemto un izmantoto atzinumu kopsavilkums Tika minēti potenciāli nopietni riski ar neatgriezeniskām sekām. Par šādu risku pastāvēšanu valda vienprātība. |

ZZTEK apstiprina un dažos gadījumos ir papildinājusi ICES sniegtos ieteikumus. |

Ekspertu atzinumu publiskošanai izmantotie līdzekļi Pēc tam, kad Komisija ir oficiāli pieņēmusi visus ZZTEK ziņojumus, tie ir pieejami Zivsaimniecības un jūrlietu ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē. |

Ietekmes novērtējums Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. pantu valsts iestādēm ir jāpieņem nozvejas un zvejas piepūles ierobežošanas pasākumi. Ja ierosinātie pasākumi tiks īstenoti, Kopienas zvejas kuģu zvejas iespējas kopumā samazināsies. Priekšlikumā ir ietverti ne tikai īstermiņa lēmumi, bet arī ilgāka termiņa pieeja zvejošanas apjoma pakāpeniskai samazināšanai līdz ilgtspējīgam apjomam. Īstenojot priekšlikumā iestrādāto pieeju, KPN īstermiņā tiks samazinātas, bet, tā kā pārmērīgi izmantotie krājumi atjaunosies, nozvejas iespējas palielināsies. Paredzams, ka pieejas rezultātā vidējā un ilgā termiņā mazināsies ietekme uz vidi, jo samazināsies zvejas piepūle, zvejošanas sektorā samazināsies kuģu skaits un/vai vidējā zvejas piepūle vienam kuģim, bet izkrāvumu apjoms nemainīsies vai palielināsies. |

PRIEKšLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI |

Ierosināto pasākumu kopsavilkums Priekšlikumā ir noteikti nozvejas un zvejas piepūles ierobežojumi, kas piemērojami zvejai Kopienā un starptautiskā zvejā, kurā darbojas Kopienas kuģi, lai sasniegtu kopējās zivsaimniecības politikas mērķi, proti, bioloģiski, ekonomiski un sociāli ilgtspējīgu zvejniecību. |

Juridiskais pamats Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. pants |

Subsidiaritātes princips Priekšlikums ir Kopienas ekskluzīvā kompetencē. Tāpēc subsidiaritātes principu nepiemēro. |

Proporcionalitātes princips Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šādu iemeslu dēļ. |

Kopējā zivsaimniecības politika ir kopēja politika, un tāpēc tā jāīsteno ar Padomes regulām. Ar attiecīgo Padomes regulu zvejas iespējas iedala dalībvalstīm, bet tās pēc saviem ieskatiem var sadalīt šīs iespējas starp reģioniem vai operatoriem, tādējādi dalībvalstis, lai izmantotu tām iedalītās zvejas iespējas, var brīvi operēt ar lēmumiem, kas ir saistīti ar to izvēlēto sociāli ekonomisko modeli. |

Priekšlikums dalībvalstīm neuzliek jaunas finansiālas saistības. Padome katru gadu pieņem šādu regulu, un tās īstenošanai jau paredzēti publiskā un privātā sektora līdzekļi. |

Juridisko instrumentu izvēle |

Ierosinātais juridiskais instruments: regula. |

Citi instrumenti nebūtu piemēroti šāda iemesla dēļ. Tas ir priekšlikums zvejniecības pārvaldībai, kas saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2371/2002 jāīsteno ar ikgadēju Padomes regulu, kuru pieņem ar kvalificētu balsu vairākumu. |

IETEKME UZ BUDžETU |

Priekšlikums neietekmē Kopienas budžetu. |

PAPILDU INFORMāCIJA |

Vienkāršošana |

Priekšlikumā paredzēta publiskā sektora iestāžu (ES vai valstu) administratīvo procedūru vienkāršošanu, jo īpaši attiecībā uz prasībām nosūtīt datus par zvejas piepūles pārvaldības piemērošanu. |

Pārbaude, pārskatīšana un turpināmība |

Priekšlikums attiecas uz ikgadējo regulu 2008. gadam, tāpēc tajā nav ietverta pārskatīšanas klauzula. |

Sīkāks priekšlikuma skaidrojums Attiecībā uz nozvejas ierobežojumiem un zvejas piepūles pārvaldību priekšlikums ir izstrādāts saskaņā ar iepriekšējas sagatavošanas procesa principiem, kas izklāstīti Komisijas paziņojumā Padomei un Eiropas Parlamentam „Kā uzlabot konsultēšanos Kopienas zivsaimniecības pārvaldībā” (COM(2006) 246, galīgā redakcija) un Komisijas paziņojumā Padomei „Zvejas iespējas 2008. gadam” (COM(2007) 295, galīgā redakcija), kurā izklāstīts Komisijas viedoklis un plāni attiecībā uz priekšlikumiem par KPN un kvotām, kamēr vēl nav saņemti zinātniskie ieteikumi saistībā ar krājumu stāvokli 2008. gadam. Atbilstīgi iepriekšējas sagatavošanas procesam apspriešanās ar ieinteresētajām personām un dalībvalstīm ir notikušas visu gadu. Turklāt priekšlikums atbilst Komisijas paziņojumam Padomei un Eiropas Parlamentam „Par ilgtspējības īstenošanu ES zivsaimniecības nozarē, izmantojot maksimāli iespējamo ilgtspējīgo daudzumu” (COM(2006) 360, galīgā redakcija), tādējādi, īstenojot priekšlikumu, nepalielināsies zvejas izraisīta mirstība, jo tas būtu pretrunā ar saistībām, ko Kopiena un dalībvalstis uzņēmās Johannesburgā notikušajā Pasaules austākā līmeņa sanāksmē par ilgtspējīgu attīstību, proti, saglabāt vai atjaunot krājumus tādā apjomā, kas nodrošinātu maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu, lai steidzami sasniegtu šos mērķus attiecībā uz noplicinātajiem krājumiem un, ja iespējams, ne vēlāk kā 2015. gadā. Attiecībā uz zvejas piepūles pārvaldību par iespēju ieviest alternatīvu sistēmu, kuras pamatā ir kilovatdienu ierobežojumi, iepriekšējas sagatavošanas procesā trīs reizes apspriedās ar dalībvalstīm, nepieņemot gala dokumentus. Šo jautājumu divas reizes apsprieda Padomes darba grupā par iekšējo/ārējo zivsaimniecības politiku un vienu reizi — Zvejniecības un akvakultūras komitejā. Dalībvalstis ideju par šādu alternatīvu sistēmu kopumā uztvēra pozitīvi, taču visas iesaistītās dalībvalstis piekrita, ka jautājums jāapspriež sīkāk un valstīm jāatvēl vairāk laika administratīvo procedūru pielāgošanai uz kilovatdienām balstītai zvejas piepūles pārvaldības sistēmai. Tādēļ visi vienbalsīgi ierosināja atlikt šāda jauna režīma ieviešanu līdz 2009. gadam. Tāpēc 2008. gadā tiks saglabāta patlaban spēkā esošā zvejas piepūles pārvaldības sistēma, kas ir izklāstīta IIA, B un C pielikumā un kuras pamatā ir dienas jūrā, savukārt diskusijas par zvejas piepūles pārvaldību, kuras pamatā ir kilovatdienas, tiks turpinātas, lai šādu sistēmu ieviestu 2009. gadā. Priekšlikumā ir iekļauti nozvejas ierobežojumi, ko ir saskaņojušas konkrētas reģionālās zivsaimniecības organizācijas. Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komiteja (ICCAT) iesniegs nozvejas ierobežojumus un citus saistošus ieteikumus pēc gadskārtējās sanāksmes 2007. gada novembrī. Krājumiem Grenlandes ūdeņos, kā arī ar Norvēģiju kopējiem krājumiem KPN vēl nav noteikta, jo turpinās apspriešanās, kas beigsies 2007. gada novembrī un decembrī. Šie KPN apjomi ir norādīti kā pro memoria (pm). Jānorāda arī, ka II pielikumā, kurā paredzēta zvejas piepūle kuģiem saistībā ar dažu krājumu, tostarp mencas krājumu, atjaunošanu, maksimālais dienu skaits, ko kuģis drīkst pavadīt kādā apgabalā, patlaban ir noteikts kā pm, jo Komisija vēl joprojām analizē no ZZTEK saņemto informāciju par II pielikuma piemērošanu 2008. gadā. Joprojām tiek analizētas arī metodes galīgās zvejas piepūles noteikšanai tūbīšu zvejai IIIa un IV zonā, kā arī IIa zonas EK ūdeņos. Attiecībā uz dziļjūras krājumu zvejas piepūles pārvaldību Padome 2006. gada decembrī pieņēma lēmumu salīdzinājumā ar 2005. gadu par 10 % samazināt dziļjūras sugu zvejas piepūli. Tomēr šis samazinājums ir mazāks par Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisijas (NEAFC) pieprasītajiem 30 %. Lai izpildītu Kopienas starptautiskās saistības, kā arī aizsargātu krājumus, kas saskaņā ar ICES jau vairākus gadus ir uz izsīkšanas robežas un kas nekavējoties jāaizsargā to ārkārtīgi zemā reproduktīvā līmeņa dēļ, ir nepieciešams turpmāks samazinājums par 10 %, ievērojot minēto atsauces līmeni. Ir saglabātas gada sākuma pārvaldības sistēmas zivīm ar īsu dzīves ilgumu, piemēram, anšoviem Biskajas līcī un tūbītēm, Esmarka mencai un brētliņai Ziemeļjūrā. Šajā gadījumā 2008. gada sākumam ieteiktās zvejas iespējas gada laikā var pārskatīt saskaņā ar jaunākajiem zinātniskajiem ieteikumiem, pieņemot Komisijas Regulas, lai paredzētos pārvaldības pasākumus varētu ieviest pēc iespējas straujāk. |

(Explanatory memorandum validated – xxxxxx characters - complying with DGT norm.) |

1. Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko 2008. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un —attiecībā uz Kopienas kuģiem — ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku[1] un jo īpaši tās 20. pantu,

ņemot vērā Padomes 1996. gada 6. maija Regulu (EK) Nr. 847/96, kas ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei[2], un jo īpaši tās 2. pantu,

ņemot vērā Padomes 2004. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 423/2004, ar ko nosaka mencu krājumu atjaunošanas pasākumus[3], un jo īpaši tās 6. un 8. pantu,

ņemot vērā Padomes 2004. gada 21. aprīļa Regulu (EK) Nr. 811/2004, ar ko nosaka pasākumus ziemeļu heka krājumu atjaunošanai[4], un jo īpaši tās 5. pantu,

ņemot vērā Padomes 2005. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 2166/2005, ar ko nosaka Dienvidu heka un Norvēģijas omāra krājumu atjaunošanas pasākumus Kantabrijas jūrā un Ibērijas pussalas rietumu piekrastē un groza Regulu (EK) Nr. 850/98 par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai[5], un jo īpaši tās 5. un 6. pantu,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 23. februāra Regulu (EK) Nr. 388/2006, ar ko izveido vairāku gadu plānu jūrasmēles krājumu ilgtspējīgai izmantošanai Biskajas līcī[6], un jo īpaši tās 4. pantu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 7. maija Regulu (EK) Nr. 509/2007, ar ko izveido daudzgadu plānu jūrasmēļu krājumu ilgtspējīgai izmantošanai Lamanša jūras šauruma rietumu daļā[7], un jo īpaši tās 3. un 5. pantu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 11. jūnija Regulu (EK) Nr. 676/2007, ar ko izveido daudzgadu plānu zivsaimniecībām, kas izmanto jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumus Ziemeļjūrā[8], un jo īpaši tās 6. un 9. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1) Regulas (EK) Nr. 2371/2002 4. pantā paredzēts, ka Padomei jāpieņem pasākumi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu piekļuvi ūdeņiem un resursiem un ilgtspējīgu zvejas darbību veikšanu, ņemot vērā pieejamos zinātniskos ieteikumus un jo īpaši ziņojumu, kuru sagatavojusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK).

(2) Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. pantu Padomei ir jānosaka kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) zvejas veidiem vai zvejas veidu grupām. Zvejas iespējas dalībvalstīm un trešām valstīm jāpiešķir saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti minētās regulas 20. pantā.

(3) Lai nodrošinātu KPN un kvotu pilnvērtīgu pārvaldību, ir jāparedz īpaši nosacījumi, saskaņā ar kuriem veic zvejas darbības.

(4) Jānosaka principi un konkrētas procedūras zvejniecības pārvaldībai Kopienas līmenī, lai dalībvalstis var nodrošināt to kuģu pārvaldību, kas peld ar to karogu.

(5) Regulas (EK) Nr. 2371/2002 3. pantā ir noteiktas ar zvejas iespēju sadali saistītās definīcijas.

(6) Iespējas jāizmanto saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem šajā jomā un jo īpaši saskaņā ar Komisijas 1983. gada 22. septembra Regulu (EEK) Nr. 2807/83, kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā reģistrēt informāciju par dalībvalstu veikto zivju nozveju[9], Padomes 1986. gada 22. septembra Regulu (EEK) Nr. 2930/86, kas nosaka zvejas kuģu īpašības[10], Komisijas 1987. gada 20. maija Regulu (EEK) Nr. 1381/87, kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz zvejas kuģu marķēšanu un dokumentāciju[11], Padomes 1991. gada 17. decembra Regulu (EEK) Nr. 3880/91 par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā[12], Padomes 1993. gada 12. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2847/93, ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai[13], Padomes 1994. gada 27. jūnija Regulu (EK) Nr. 1627/94, kas paredz vispārīgus noteikumus attiecībā uz īpašām zvejas atļaujām[14], Padomes 1998. gada 30. marta Regulu (EK) Nr. 850/98 par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai[15], Padomes 1998. gada 29. jūnija Regulu (EK) Nr. 1434/98, ar ko nosaka, ar kādiem nosacījumiem drīkst nogādāt krastā siļķes citām rūpniecības vajadzībām, nevis to tiešai izmantošanai uzturā[16], Padomes 2002. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 2347/2002, ar ko ievieš īpašas pieejamības prasības un piemēro saistītos noteikumus zvejai dziļjūras krājumos[17], Padomes 2003. gada 4. novembra Regulu (EK) Nr. 1954/2003, kura attiecas uz zvejas intensitātes pārvaldību saistībā ar dažiem Kopienas zvejas apgabaliem un resursiem[18], Komisijas 2003. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 2244/2003, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz kuģu satelītuzraudzības sistēmām[19], Padomes 2004. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 423/2004, ar ko nosaka mencu krājumu atjaunošanas pasākumus[20], Padomes 2004. gada 22. marta Regulu (EK) Nr. 601/2004, ar ko nosaka konkrētus kontroles pasākumus, kurus piemēro zvejas darbībām Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu saudzēšanas konvencijas darbības zonā[21], 2004. gada 21. aprīļa Regulu (EK) Nr. 811/2004, ar ko nosaka pasākumus ziemeļu heka krājumu atjaunošanai [22], Padomes 2005. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 2115/2005, ar ko izveido Grenlandes paltusa resursu atjaunošanas plānu Ziemeļrietumu Atlantijas Zvejniecības organizācijas darbības jomā[23], Padomes 2005. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 2166/2005, ar ko nosaka Dienvidu heka un Norvēģijas omāra krājumu atjaunošanas pasākumus Kantabrijas jūrā un Ibērijas pussalas rietumu piekrastē un groza Regulu (EK) Nr. 850/98 par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai[24], Padomes 2006. gada 23. februāra Regulu (EK) Nr. 388/2006, ar ko izveido daudzgadu plānu jūrasmēles krājumu ilgtspējīgai izmantošanai Biskajas līcī[25], Padomes 2006. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 2015/2006, ar ko 2007. un 2008. gadam Kopienas zvejas kuģiem nosaka zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem [26], Padomes 2006. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1967/2006, kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem un ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2847/93 un Regulu (EK) Nr. 973/2001, kā arī atceļ Regulu (EK) Nr. 1626/94 [27], Padomes 2007. gada 7. maija Regulu (EK) Nr. 509/2007, ar ko izveido daudzgadu plānu jūrasmēļu krājumu ilgtspējīgai izmantošanai Lamanša jūras šauruma rietumu daļā [28], Padomes 2007. gada 7. maija Regulu (EK) Nr. 520/2007, ar ko paredz tehniskus pasākumus konkrētu tālu migrējošu zivju sugu krājumu saglabāšanai un atceļ Regulu (EK) Nr. 973/2001[29], Padomes 2007. gada 11. jūnija Regulu (EK) Nr. 676/2007, ar ko izveido daudzgadu plānu zivsaimniecībām, kas izmanto jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumus Ziemeļjūrā[30] un Padomes 2007. gada xx oktobra Regulu Nr. xxxx/2007, ar kuru nosaka Ziemeļrietumu Atlantijas Zvejniecības organizācijas pārvaldības apgabalā piemērojamos saglabāšanas un izpildes pasākumus[31].

(7) Ir skaidri jānosaka, ka jūras organismus, kas iegūti zvejas darbībās, kuras veic tikai zinātniskas izpētes vajadzībām, nedrīkst pārdot, uzglabāt, izstādīt vai piedāvāt pārdošanai jebkādos nolūkos.

(8) Ievērojot Starptautiskās Jūras pētniecības padomes ( ICES ) ieteikumu, ir jāturpina piemērot sistēmu, lai pārvaldītu anšovu nozvejas limitus ICES VIII zonā. Komisijai ir jānosaka nozvejas limiti anšovu krājumam ICES VIII zonā, ņemot vērā zinātnisko informāciju, kas iegūta 2008. gada pirmajā pusē un diskusijās par daudzgadu plānu anšovu saglabāšanai.

(9) Ievērojot ICES ieteikumu, ir jāsaglabā un jāpārskata sistēma, lai pārvaldītu tūbīšu zvejas piepūli ICES IIIa un IV zonā un IIa zonas EK ūdeņos.

(10) Saskaņā ar ICES zinātnisko ieteikumu kā pārejas posma pasākums jāturpina atsevišķu dziļjūras sugu zvejas piepūles samazināšana.

(11) Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. pantu Padomei ir jālemj par nosacījumiem, kas saistīti ar nozvejas limitiem un/vai zvejas piepūles ierobežojumiem. Zinātniskos ieteikumos norādīts, ka nozveja, kuras apjomi ievērojami pārsniedz KPN, par kuru ir panākta vienošanās, negatīvi ietekmē zvejas darbību ilgtspējību. Tāpēc ir lietderīgi ieviest saistītus nosacījumus, kas uzlabos to zvejas iespēju īstenošanu, par kurām ir panākta vienošanās.

(12) Ziemeļrietumu Atlantijas Zvejniecības organizācija ( NAFO ) gadskārtējā sanāksmē 2007. gadā pieņēma vairākus tehniskus un kontroles pasākumus. Šie pasākumi ir jāīsteno.

(13) [Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu konvencijas komisija ( CCAMLR ) XXVI gadskārtējā sanāksmē 2007. gadā pieņēma attiecīgus nozvejas limitus krājumiem, kurus var zvejot CCAMLR dalībnieki. CCAMLR arī apstiprināja Kopienas kuģu dalību Dissostichus spp . izpētes zvejā FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalā, kā arī 58.4.1., 58.4.2., 58.4.3.a) un 58.4.3.b) rajonā un noteica, ka attiecīgajām zvejas darbībām jāparedz nozvejas un piezvejas limiti, kā arī konkrēti īpaši tehniski pasākumi. Jāpiemēro arī šie limiti un tehniskie pasākumi.]

(14) [Lai izpildītu starptautiskās saistības, ko Kopiena uzņēmusies kā CCAMLR Līgumslēdzēja puse, tostarp saistības īstenot pasākumus, kurus pieņēmusi CCAMLR komisija, jāpiemēro KPN, kuru Komisija pieņēma 2007.–2008. gada sezonai, un attiecīgie sezonas sākuma un beigu datumi.]

(15) Saskaņā ar 2. pantu Padomes 1996. gada 6. maija Regulā (EK) Nr. 847/96, ar ko ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei[32], jānorāda zivju krājumi, uz kuriem attiecas minētajā regulā paredzētie pasākumi.

(16) [Saskaņā ar procedūru, kas paredzēta nolīgumos vai protokolos par attiecībām zivsaimniecības nozarē, Kopiena ir apspriedusies par zvejas tiesībām ar Norvēģiju[33], Fēru salām[34] un Grenlandi[35].]

(17) Kopiena ir Līgumslēdzēja puse vairākās reģionālās zvejniecības organizācijās. Šīs zvejniecības organizācijas ir ieteikušas ierobežot nozveju un/vai piepūli, kā arī paredzēt citus saglabāšanas noteikumus konkrētām sugām. Tāpēc Kopienai jāīsteno šādi saistošie ieteikumi.

(18) Diskusijās, kas 2007. gadā notika par alternatīvu zvejas piepūles pārvaldības sistēmu, kuras pamatā ir kilovatdienu ierobežojumi 2008. gadam, atklājās, ka ir vajadzīgs ilgāks laiks valstu administratīvo procedūru pielāgošanai šādām zvejas piepūles pārvaldības prasībām, tāpēc pašreizējā zvejas piepūles pārvaldības sistēma, kuras pamatā ir jūrā pavadāmu dienu skaits, tiks saglabāta arī 2008. gadā, lai 2008. gadā turpinātu diskusijas par zvejas piepūles pārvaldību, kuras pamatā ir kilovatdienas, un šādu sistēmu ieviestu 2009. gadā.

(19) Lai koriģētu Regulā (EK) Nr. 423/2004 paredzētos mencu zvejas piepūles ierobežojumus, tiek saglabāti alternatīvi pasākumi, lai pārvaldītu zvejas piepūli saskaņā ar minētās regulas 8. panta 3. punktā noteikto KPN.

(20) Lai nodrošinātu lielāku efektivitāti un lietderīgumu zvejas piepūles pārvaldības uzraudzībā, kontrolē un novērošanā, jāsaglabā konkrēti pagaidu noteikumi attiecībā uz kuģu satelītuzraudzības sistēmas ( VMS ) datu izmantošanu.

(21) Lai koriģētu Regulā (EK) Nr. 509/2007 paredzētos jūrasmēles zvejas piepūles ierobežojumus, ir noteikti alternatīvi pasākumi, lai pārvaldītu zvejas piepūli saskaņā ar minētās regulas 5. panta 2. punktā noteikto KPN.

(22) Lai koriģētu Regulā (EK) Nr. 676/2007 paredzētos jūras zeltplekstes un jūrasmēles zvejas piepūles ierobežojumus, ir noteikti alternatīvi pasākumi, lai pārvaldītu zvejas piepūli saskaņā ar minētās regulas 9. panta 2. punktā noteikto KPN.

(23) Jāpielāgo pārvaldības shēmā paredzētie pieļaujamās zvejas piepūles apjomi attiecībā uz mencas krājumiem Ziemeļjūrā, Skagerakā un Lamanša rietumu daļā, Īrijas jūrā un Skotijas rietumdaļā, heka un Norvēģijas omāra krājumiem ICES VIIIc un IXa zonā.

(24) Lai veicinātu zivju krājumu saglabāšanu, 2008. gadā jāīsteno konkrēti papildu pasākumi saistībā ar zvejas kontroli un tehniskajiem nosacījumiem.

(25) Saskaņā ar ICES zinātnisko ieteikumu papildus nozvejas ierobežojumiem ir jāparedz pasākumi zilo jūras līdaku nārsta bara aizsardzībai ICES VI un VII zonā, lai nodrošinātu minētās sugas zivju aizsardzību.

(26) Zinātniskajā izpētē ir konstatēts, ka zvejas prakse, zvejojot ar žaunu tīkliem un iepinējtīkliem ICES VIa, VIb, VIIb, VIIc, VIIj, VIIk, VIII, IX, X un XII zonā, nopietni apdraud dziļjūras sugas. Tomēr līdz pastāvīgu pasākumu pieņemšanai ir jāievieš pārejas posma pasākumi, lai atļautu veikt šādu zveju saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem.

(27) Lai nodrošinātu heka krājumu ilgtspējīgu izmantošanu un samazinātu izmetumu apjomu, kā pārejas posma pasākumi ICES VIIIa, VIIIb un VIIId zonā jāīsteno jaunākie sasniegumi selektīvu zvejas rīku jomā.

(28) Saskaņā ar Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisijas ( NEAFC ) ieteikto jāturpina kontrolēt saldētu zivju izkraušana un šo zivju pārkraušana citā kuģī, kuru veic Kopienas ostās piestājuši trešo valstu zvejas kuģi. NEAFC 2007. gada novembrī ieteica aizstāt vairākus kuģus to kuģu sarakstā, kuru piedalīšanās nelegālā, nereģistrētā un neregulētā zvejā ir apstiprināta. Jānodrošina šo saistošo ieteikumu iestrāde Kopienas tiesiskajā regulējumā.

(29) Lai sekmētu astoņkāju saglabāšanu un jo īpaši lai aizsargātu to mazuļus, 2008. gadā ir jāturpina piemērot minimālo izmēru astoņkājiem, kurus zvejo jūras ūdeņos, kas ir trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā un atrodas CECAF reģionā, kamēr nav pieņemta regula, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 850/98.

(30) Ņemot vērā ZZTEK ieteikumu, ICES IVc un IVb (dienvidi) zonā 2008. gadā jāatļauj saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem zvejot ar rāmja trali, izmantojot elektriskās strāvas impulsus.

(31) Amerikas Tropisko tunzivju komisija ( IATTC ) gadskārtējā sanāksmē 2007. gadā nepieņēma dzeltenspuru tunzivs, lielacu tunzivs un svītrainās tunzivs nozvejas ierobežojumus, un, lai gan Kopiena nav IATTC dalībniece, ir svarīgi pieņemt šādus pasākumus, lai nodrošinātu šīs organizācijas jurisdikcijā esošo resursu ilgtspējīgu pārvaldību.

(32) [Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisija ( WCPFC ) trešajā gadskārtējā sanāksmē pieņēma dzeltenspuru tunzivs, lielacu tunzivs, svītrainās tunzivs, zobenzivs un garspuru tunzivs zvejas piepūles ierobežojumus, kā arī tehniskus pasākumus attiecībā uz piezveju. Kopiena kopš 2005. gada janvāra ir WCPFC dalībniece. Tāpēc minētie pasākumi jāīsteno Kopienas tiesību aktos, lai nodrošinātu minētās organizācijas jurisdikcijā esošo resursu ilgtspējīgu pārvaldību.]

(33) GFCM gadskārtējās sanāksmēs 2006. un 2007. gadā pieņēma virkni saistošo ieteikumu par tehniskiem pasākumiem attiecībā uz dažu sugu zveju Vidusjūrā. Lai veicinātu zivju krājumu saglabāšanu, šie pasākumi ir jāīsteno 2008. gadā, kamēr nav pieņemta regula, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1967/2006.

(34) Dienvidaustrumu Atlantijas Zvejniecības organizācija ( SEAFO ) gadskārtējā sanāksmē 2007. gadā pieņēma nozvejas limitus zivju krājumiem SEAFO konvencijas apgabalā un paredzēja nosacījumus zvejas darbību atsākšanai patlaban slēgtos zvejas apgabalos, kā arī detalizētas prasības par ostas valsts veiktajām inspekcijām. Šie pasākumi ir jāiestrādā Kopienas tiesību aktos.

(35) Indijas okeāna Tunzivju komisija ( IOTC ) gadskārtējās sanāksmēs 2006. un 2007. gadā pieņēma vairākus pārvaldības un kontroles pasākumus. Šie pasākumi ir jāiestrādā Kopienas tiesību aktos.

(36) 2007. gada maijā organizētajā trešajā starptautiskajā sanāksmē par jaunas Klusā okeāna dienvidu daļas zivsaimniecības pārvaldības organizācijas izveidošanu tās dalībnieki pieņēma pagaidu pasākumus, kas ļautu regulēt pelaģiskās zvejas darbības, kā arī grunts zveju Klusā okeāna dienvidu daļā. Šie pasākumi ir jāiestrādā Kopienas tiesību aktos.

(37) Lai nodrošinātu tās putasu nozvejas pareizu uzskaiti, ko trešo valstu kuģi veic Kopienas ūdeņos, ir jāpastiprina kontroles noteikumi šādiem kuģiem.

(38) Lai nodrošinātu Kopienas zvejnieku iztikas līdzekļus un novērstu resursu apdraudējumu un iespējamus sarežģījumus, kas rodas tāpēc, ka zaudē spēku Padomes 2006. gada 21. decembra Regula (EK) Nr. 41/2007, ar ko 2007. gadam nosaka zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un attiecībā uz Kopienas kuģiem — ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi[36], ir būtiski 2008. gada 1. janvārī sākt šo zveju un 2008. gada janvārī paturēt spēkā dažus minētās regulas noteikumus. Ņemot vērā jautājuma nozīmību, ir ļoti svarīgi piešķirt izņēmumu attiecībā uz sešu nedēļu periodu, kas paredzēts Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienu dibināšanas līgumiem pievienotā Protokola par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā I punkta 3. apakšpunktā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA Darbības joma un definīcijas

1 . pants Priekšmets

Ar šo regulu 2008. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus, saskaņā ar kuriem šīs zvejas iespējas var izmantot.

Turklāt ar to nosaka konkrētus zvejas piepūles ierobežojumus un ar tiem saistītus nosacījumus 2009. gada janvārim un paredz dažu Antarktikas krājumu zvejas iespējas un īpašus nosacījumus laikposmiem, kas izklāstīti IE pielikumā.

2 . pants Darbības joma

1. Ja nav paredzēts citādi, šo regulu piemēro:

a) Kopienas zvejas kuģiem („Kopienas kuģi”); un

b) zvejas kuģiem, kas Kopienas ūdeņos („EK ūdeņi”) peld ar trešās valsts karogu un ir reģistrēti trešā valstī („trešo valstu kuģi”).

2. Atkāpjoties no 1. punkta, šīs regulas noteikumus, izņemot tās III pielikuma 4.2. un 14. punktu un VIII pielikuma 1. zemsvītras piezīmi, nepiemēro zvejas darbībām, kuras veic tikai tādas zinātniskas izpētes mērķiem, ko īsteno ar tās attiecīgās dalībvalsts atļauju un pilnvarojumu, ar kuras karogu peld kuģis, un par ko iepriekš ir informēta Komisija un dalībvalsts, kuras ūdeņos šo izpēti veic. Jūras organismus, kuri iegūti tādās zvejas darbībās, ko veic vienīgi zinātniskās izpētes vajadzībām, nedrīkst pārdot, uzglabāt, izstādīt vai piedāvāt pārdošanai jebkādos nolūkos.

3 . pants Definīcijas

Papildus definīcijām, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 2371/2002 3. pantā, šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a) „kopējā pieļaujamā nozveja” (KPN) ir daudzums, ko katru gadu var iegūt un izkraut no katra krājuma;

b) „kvota" ir KPN daļa, kas iedalīta Kopienai, dalībvalstīm vai trešām valstīm;

c) „starptautiskie ūdeņi” ir ūdeņi, kas nav nevienas valsts suverenitātē vai jurisdikcijā.

4 . pants Zvejas zonas

Šajā regulā piemēro šādas zonu definīcijas:

a) ICES (Starptautiskā Jūras pētniecības padome) zonas, kā noteiktas Regulā (EEK) Nr. 3880/91;

b) „Skageraks” ir apgabals, kuru rietumos norobežo līnija, kas novilkta no Hanstholmas bākas līdz Lindesnes bākai, un dienvidos — līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai, un no šā punkta līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā;

c) „Kategats” ir apgabals, kuru ziemeļos norobežo līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas uz Tistlarnas bāku un no šā punkta uz tuvāko punktu Zviedrijas krastā, un dienvidos — līnija, kas novilkta no Hasenøre līdz Gnibens Spids , no Korshage līdz Spodsbjerg un no Gilbjerg Hoved līdz Kullen ;

d) „Kadisas jūras līcis” ir ICES IXa zonas teritorija uz austrumiem no 7˚23′48″ rietumu garuma;

e) GFCM (Vidusjūras Vispārējā zivsaimniecības komisija) zona, kā noteikta Padomes 1998. gada 16. jūnija Lēmumā 98/416/EK[37] par Eiropas Kopienas pievienošanos Vidusjūras Vispārējai zivsaimniecības komisijai;

f) CECAF (Vidusatlantijas austrumu daļas vai FAO 34. galvenā zvejas zona) zonas, kā noteiktas Padomes 1995. gada 23. oktobra Regulā (EK) Nr. 2597/95 par to, kā dalībvalstis, kas zvejo apgabalos ārpus Ziemeļatlantijas, iesniedz nominālās nozvejas statistiku[38];

g) „ NEAFC konvencijas apgabals” ir tie ūdeņi, kas noteikti 1. pantā Konvencijai, kura pievienota Padomes 1981. gada 13. jūlija Lēmumam 81/608/EEK, kas attiecas uz Konvencijas par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumatlantijas zvejniecībā noslēgšanu[39];

h) „ NEAFC pārvaldības apgabals” ir NEAFC konvencijas apgabala ūdeņi, kas atrodas ārpus NEAFC Līgumslēdzēju pušu jurisdikcijā esošiem ūdeņiem;

i) NAFO (Ziemeļrietumu Atlantijas Zvejniecības organizācija) zonas, kā noteiktas Padomes 1993. gada 30. jūnija Regulā (EEK) Nr. 2018/93 par to, kā dalībvalstis, kas zvejo Ziemeļrietumu Atlantijā, iesniedz statistikas datus par nozveju un zvejas intensitāti[40];

j) „ NAFO pārvaldības apgabals” ir daļa no Ziemeļrietumu Atlantijas Zvejniecības organizācijas ( NAFO ) konvencijas darbības teritorijas, kas nav krasta valstu suverenitātē vai jurisdikcijā;

k) SEAFO (Dienvidaustrumu Atlantijas Zvejniecības organizācija) zonas, kā noteiktas Padomes 2002. gada 22. jūlija Lēmumā 2002/738/EK par Eiropas Kopienas noslēgto Konvenciju par Dienvidaustrumu Atlantijas zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību — Konvencija par Dienvidaustrumu Atlantijas zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību[41];

l) ICCAT (Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija) zona, kā noteikta Padomes 1986. gada 9. jūnija Lēmumā 86/238/EEK par Kopienas pievienošanos Starptautiskajai konvencijai par tunzivju saglabāšanu Atlantijas okeānā, kas grozīta ar Protokolu, kurš pievienots Nobeiguma aktam, ko 1984. gada 10. jūlijā Parīzē ir parakstījuši minētās konvencijas pušu pilnvarotie[42];

m) CCAMLR (Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanas konvencija) zonas, kā noteiktas Regulā (EK) Nr. 601/2004;

n) IATTC (Amerikas Tropisko tunzivju konvencija) zona, kā noteikta Padomes 2006. gada 22. maija Lēmumā 2006/539/EK par Konvencijas Amerikas Tropisko tunzivju komisijas stiprināšanai, kas izveidota ar Amerikas Savienoto Valstu un Kostarikas Republikas 1949. gada Konvenciju, noslēgšanu Kopienas vārdā[43];

o) IOTC (Indijas okeāna Tunzivju komisija) zona, kā noteikta Padomes 1995. gada 18. septembra Lēmumā 95/399/EK par Kopienas pievienošanos Nolīgumam par Indijas okeāna Tunzivju komisijas izveidi[44];

p) Klusā okeāna dienvidu daļas zivsaimniecības pārvaldības organizācijas ( SPFO ) apgabals ir tāljūras apgabals uz dienvidiem no ekvatora, uz ziemeļiem no CCAMLR konvencijas apgabala, austrumos no SIOFA konvencijas apgabala, kā noteikts Padomes 2006. gada 6. jūlija Lēmumā 2006/496/EK, lai Eiropas Kopienas vārdā parakstītu Nolīgumu par zveju Indijas okeāna dienvidu daļā, un uz rietumiem no Dienvidamerikas valstu zvejniecības jurisdikcijā esošiem apgabaliem;

q) WCPFC (Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības konvencija) zona, kā noteikta Padomes 2004. gada 26. aprīļa Lēmumā 2005/75/EK par Kopienas pievienošanos Konvencijai par tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā[45].

II NODAĻA Zvejas iespējas un ar tām saistīti nosacījumi Kopienas kuģiem

5 . pants Nozvejas limiti un to sadalījums

1. Nozvejas limiti, kas Kopienas kuģiem ir Kopienas ūdeņos vai konkrētos Kopienai nepiederošos ūdeņos, un šādu nozvejas limitu sadalījums starp dalībvalstīm, kā arī papildu nosacījumi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 2. pantu ir izklāstīti I pielikumā.

2. Kopienas kuģiem I pielikumā noteikto kvotu robežās atļauj zvejot ūdeņos, kas ir Fēru salu, Grenlandes, Īslandes un Norvēģijas jurisdikcijā un zvejas zonā ap Jana Majena salu, ievērojot 11., 20. un 21. pantā izklāstītos nosacījumus.

3. Galīgos nozvejas limitus tūbīšu zvejai ICES IIIa un IV zonā un ICES IIa zonas EK ūdeņos Komisija nosaka saskaņā ar IID pielikuma 8. punktā paredzētajiem noteikumiem.

4. Moivas nozvejas limitus ICES V un XIV zonas Grenlandes ūdeņos, kas pieejami Kopienai, Komisija nosaka 7,7 % apmērā no moivas KPN, tiklīdz KPN ir noteikta.

5. Ņemot vērā 2008. gada pirmajā pusē apkopoto zinātnisko informāciju un saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā minēto procedūru, Komisija var pārskatīt nozvejas limitus Esmarka mencas krājumiem ICES IIIa zonā un ICES IIa un IV zonas EK ūdeņos un brētliņas krājumiem ICES IIa un IV zonas EK ūdeņos.

6. Nozvejas limitus anšovu krājumiem ICES VIII zonā Komisija nosaka, ņemot vērā 2008. gada pirmajā pusē apkopoto zinātnisko informāciju un diskusijas, kas notiek saistībā ar anšovu zvejas daudzgadu plānu.

6 . pants Zvejai aizliegtās sugas

Kopienas kuģiem visos Kopienas ūdeņos un ūdeņos, kas nav Kopienas ūdeņi, ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī un izkraut šādu sugu zivis:

- milzu haizivs ( Cetorhinus maximus ),

- baltā haizivs ( Carcharodon carcharias ).

7 . pants Īpaši noteikumi par sadalījumu

1. Šīs regulas I pielikumā izklāstītais zvejas iespēju sadalījums starp dalībvalstīm neskar:

a) zvejas iespēju apmaiņu, kas veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu;

b) zvejas iespēju pārdali, kas veikta saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2847/93 21. panta 4. punktu, 23. panta 1. punktu un 32. panta 2. punktu;

c) papildu izkrāvumus, kas atļauti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu;

d) daudzumus, kas ieturēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu;

e) atvilkumus, kas veikti atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 847/96 5. pantam.

2. Lai ieturētās kvotas pārceltu uz 2009. gadu, Regulas (EK) Nr. 847/96 4. panta 2. punktu, atkāpjoties no minētās regulas, piemēro visiem krājumiem, uz kuriem attiecas analītiskā KPN.

8 . pants Zvejas piepūles ierobežojumi un ar tiem saistītie nosacījumi krājumu pārvaldībai

1. Zvejas piepūles ierobežojumi un ar tiem saistīti nosacījumi no 2008. gada 1. februāra līdz 2009. gada 31. janvārim ir paredzēti:

a) šīs regulas IIA pielikumā, tos piemēro konkrētu krājumu pārvaldībai Kategatā, Skagerakā un ICES IV, VIa, VIIa, VIId zonā un ICES IIa zonas EK ūdeņos;

b) šīs regulas IIB pielikumā, tos piemēro heka un Norvēģijas omāra krājumu pārvaldībai ICES VIIIc un IXa zonā, izņemot Kadisas jūras līci;

c) šīs regulas IIC pielikumā, tos piemēro jūrasmēļu krājumu pārvaldībai ICES VIIe zonā;

d) šīs regulas IID pielikumā, tos piemēro tūbīšu krājumu pārvaldībai ICES IIIa un IV zonā un ICES IIa zonas EK ūdeņos.

2. Attiecībā uz 1. punkta a), b), c) un d) apakšpunktā minētajiem krājumiem laikposmā no 2009. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. janvārim turpina piemērot zvejas piepūli un ar to saistītos nosacījumus, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 41/2007 IIA, IIB, IIC un IID pielikumā.

3. Pamatojoties uz IID pielikuma 3. līdz 7. punktā paredzētajiem noteikumiem, Komisija nosaka galīgo zvejas piepūli tūbīšu zvejai 2008. gadā ICES IIIa un IV zonā un ICES IIa zonas EK ūdeņos.

4. Dalībvalstis nodrošina to, ka 2008. gadā zvejas piepūle, ko izsaka kilovatdienās, kas pavadītas ārpus ostas, kuģiem, kuriem ir dziļjūras zvejas atļauja, nepārsniedz 70 % no vidējās gada zvejas piepūles, kuru šīs dalībvalsts kuģi izmantoja 2003. gadā reisos, par kuriem bija dziļjūras zvejas atļaujas un/vai kuros tika zvejotas Regulas (EK) Nr. 2347/2002 I un II pielikumā minēto dziļjūras sugu zivis. Šo punktu piemēro tikai zvejas reisiem, kuros nozvejoti vairāk nekā 100 kg dziļjūras sugu zivju, izņemot Ziemeļatlantijas argentīnas.

9 . pants Nosacījumi nozveju un piezveju izkraušanai

1. Zivis no krājumiem, kuriem ir noteikti nozvejas limiti, patur uz kuģa vai izkrauj tikai tad, ja:

a) nozvejas guvuši tādu dalībvalstu kuģi, kurām ir kvota, kas nav pilnībā apgūta; vai

b) nozveja ir daļa no Kopienas daļas, kura kvotu veidā nav sadalīta starp dalībvalstīm, un šī daļa nav pilnībā apgūta.

2. Pat ja dalībvalstij nav kvotu vai ja kvotas vai daļas ir apgūtas, atkāpjoties no 1. punkta, var paturēt uz kuģa vai izkraut šādas zivis:

a) to sugu zivis, kas nav siļķe un makrele, ja

i) tās nozvejotas kopā ar citām sugām ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 32 mm saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 850/98 4. pantu, un

ii) ja nozvejas nav šķirotas ne uz kuģa, ne izkraujot;

vai

b) makrele, ja

i) tās ir nozvejotas kopā ar stavridu vai sardīni,

ii) tās nepārsniedz 10 % no makreļu, stavridu un sardīņu kopējā svara uz kuģa, un

iii) nozvejas nav šķirotas ne uz kuģa, ne izkraujot.

3. Visus izkrāvumus atskaita no kvotas vai, ja Kopienas daļa kvotu veidā nav sadalīta starp dalībvalstīm, no Kopienas daļas, izņemot nozveju, kas veikta saskaņā ar 2. punkta noteikumiem.

4. Piezveju procentuālo daļu nosaka un piezveju veic saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 850/98 4. un 11. pantu.

10 . pants Nešķiroti izkrāvumi ICES IIIa, IV un VIId zonā un ICES IIa zonas EK ūdeņos

1. Regulas (EK) Nr. 1434/98 2. panta 1. punktu nepiemēro siļķei, kas nozvejota ICES IIIa, IV un VIId zonā un ICES IIa zonas EK ūdeņos.

2. Kad dalībvalsts nozvejas limiti siļķei ICES IIIa, IV un VIId zonā un ICES IIa zonas EK ūdeņos ir pilnībā apgūti, kuģiem, kas peld ar attiecīgās dalībvalsts karogu, ir reģistrēti Kopienā un darbojas zvejā, kurai piemēro attiecīgos nozvejas ierobežojumus, aizliedz izkraut nozvejas, kuras nav šķirotas un kurās ir siļķe.

3. Dalībvalstis nodrošina to, ka piemēro atbilstīgu paraugu ņemšanas programmu, kas ļauj efektīvi uzraudzīt nešķirotus izkrāvumus pa sugām, kas nozvejotas ICES IIIa, IV un VIId zonā un ICES IIa zonas EK ūdeņos.

4. Nešķirotas nozvejas no ICES IIIa, IV un VIId zonas un ICES IIa zonas EK ūdeņiem izkrauj tikai tajās ostās un izkraušanas vietās, kurās īsteno 1. punktā minēto paraugu ņemšanas programmu.

11 . pants Piekļuves ierobežojumi

Kopienas kuģi nezvejo Skagerakā 12 jūras jūdžu robežās no Norvēģijas bāzes līnijas. Tomēr kuģiem, kas peld ar Dānijas vai Zviedrijas karogu, atļauj zvejot līdz pat 4 jūdzēm no Norvēģijas bāzes līnijas.

12 . pants Linuma acs izmēra un auklas diametra noteikšana

Linuma acs izmēru un auklas diametru, kas minēts šajā regulā, nosaka saskaņā ar Komisijas 2003. gada 20. janvāra Regulu (EK) Nr. 129/2003, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus zvejas tīklu acu lieluma un auklu biezuma noteikšanai[46].

13 . pants Pārejas posma tehniskie un kontroles pasākumi

Pārejas posma tehniskie un kontroles pasākumi Kopienas kuģiem ir noteikti III pielikumā.

III NODAĻA Nozvejas limiti un ar tiem saistīti nosacījumi trešo valstu zvejas kuģiem

14 . pants Atļaujas

Zvejas kuģiem, kas peld ar Venecuēlas vai Norvēģijas karogu, un zvejas kuģiem, kas reģistrēti Fēru salās, atļauj zvejot Kopienas ūdeņos, ievērojot nozvejas limitus, kas izklāstīti I pielikumā, un nosacījumus, kas paredzēti 15., 16. un 17. pantā un 21. līdz 27. pantā.

15 . pants Zvejai aizliegtās sugas

Trešo valstu zvejas kuģiem visos Kopienas ūdeņos ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī un izkraut šādu sugu zivis:

- milzu haizivs ( Cetorhinus maximus ),

- baltā haizivs ( Carcharodon carcharias ).

16 . pants Ģeogrāfiski ierobežojumi

1. Zvejas kuģiem, kas peld ar Norvēģijas karogu vai ir reģistrēti Fēru salās, ir atļauts zvejot tikai tajās 200 jūras jūdžu zonas daļās, kas atrodas 12 jūras jūdzes jūras virzienā no dalībvalstu bāzes līnijas ICES IV zonā, Kategatā un Atlantijas okeānā uz ziemeļiem no 43°00'N, izņemot apgabalu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 2371/2002 18. pantā.

2. Zveja Skagerakā zvejas kuģiem, kas peld ar Norvēģijas karogu, ir atļauta četras jūras jūdzes jūras virzienā no Dānijas un Zviedrijas bāzes līnijas.

3. Zvejas kuģiem, kas peld ar Venecuēlas karogu, ir atļauts zvejot tikai tajās 200 jūras jūdžu zonas daļās, kas atrodas 12 jūras jūdzes jūras virzienā no Francijas Gviānas departamenta bāzes līnijas.

17 . pants Tranzīts, šķērsojot Kopienas ūdeņus

Trešo valstu zvejas kuģi, kas tranzītā šķērso Kopienas ūdeņus, uzglabā tīklus tā, lai tie nebūtu gatavi lietošanai, saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

2. tīklus, atsvarus un līdzīgus rīkus atvieno no traļu durvīm, veijeriem un kabeļiem,

3. tīklus, kas ir uz klāja vai virs tā, nosegtā veidā droši nostiprina pie virsbūves daļas.

18 . pants Nosacījumi nozveju un piezveju izkraušanai

Zivis no krājumiem, kam ir noteikti nozvejas limiti, nepatur uz kuģa un neizkrauj, ja vien nozveju nav guvuši trešās valsts zvejas kuģi, kam ir kvota, kura nav pilnībā apgūta.

19 . pants Pārejas posma tehniskie un kontroles pasākumi

Pārejas posma tehniskie un kontroles pasākumi trešo valstu zvejas kuģiem ir noteikti III pielikumā.

IV NODAĻA Licencēšanas kārtība Kopienas kuģiem

20 . pants Licences un ar tām saistītie nosacījumi

1. Neatkarīgi no vispārīgiem noteikumiem par zvejas licencēm un īpašām zvejas atļaujām, kas paredzētas Regulā (EK) Nr. 1627/94, Kopienas kuģiem zvejai trešās valsts ūdeņos ir vajadzīga licence, kuru izsniedz attiecīgās trešās valsts iestādes.

2. Tomēr 1. punktu nepiemēro šādiem Kopienas kuģiem, ja tie zvejo Norvēģijas ūdeņos Ziemeļjūrā:

a) kuģi, kuru bruto tilpība nepārsniedz 200 tonnas;

b) kuģi, kuri zvejo zivis, kas paredzētas lietošanai pārtikā, izņemot makreli;

c) kuģi, kuri peld ar Zviedrijas karogu un zvejo saskaņā ar iedibināto praksi.

3. Maksimālo licenču skaitu un citus ar tām saistītus noteikumus paredz atbilstīgi IV pielikuma I daļai. Licenču pieprasījumos norāda zvejas veidu, kuģa vārdu un tehniskās īpašības kuģiem, kam jāizsniedz licences, un dalībvalstu iestādes tos adresē Komisijai. Komisija šos pieprasījumus iesniedz attiecīgās trešās valsts iestādēm.

4. Ja viena dalībvalsts citai dalībvalstij nodod kvotu (veic apmaiņu) zvejas apgabalos, kas noteikti IV pielikuma I daļā, tā attiecīgi nodod arī licences un par nodevumu paziņo Komisijai. Tomēr nedrīkst pārsniegt katram zvejas apgabalam IV pielikuma I daļā noteikto kopējo licenču skaitu.

5. Kopienas kuģi pilda saglabāšanas un kontroles pasākumus un visus citus noteikumus, kas attiecas uz zonu, kurā tie darbojas.

21 . pants Fēru salas

Kopienas kuģi, kam izsniegta licence vienas sugas specializētai zvejai Fēru salu ūdeņos, var veikt arī citu sugu specializētu zveju ar nosacījumu, ka tie iepriekš informē Fēru salu iestādes.

V NODAĻA Licencēšanas kārtība trešo valstu zvejas kuģiem

22 . pants Pienākums saņemt licenci un īpašu zvejas atļauju

1. Neatkarīgi no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 28.b panta kuģus, kuri peld ar Norvēģijas karogu un kuru bruto tilpība ir mazāka par 200 tonnām, atbrīvo no pienākuma turēt licenci un īpašu zvejas atļauju.

2. Licenci un īpašu zvejas atļauju glabā uz kuģa. Tomēr zvejas kuģi, kas reģistrēti Fēru salās vai Norvēģijā, ir atbrīvoti no šā pienākuma.

3. Zvejas kuģi no trešām valstīm, kuriem atļauts zvejot 2007. gada 31. decembrī, var turpināt zvejot no 2008. gada 1. janvāra, kamēr Komisijai nav iesniegts to zvejas kuģu saraksts, kam atļauts zvejot, un kamēr Komisija šo sarakstu nav apstiprinājusi.

23 . pants Licences un īpašas zvejas atļaujas pieprasījums

Trešās valsts iestādes pieprasījumam, ko adresē Komisijai, lai saņemtu licenci un īpašu zvejas atļauju, pievieno šādu informāciju:

a) kuģa vārds;

b) reģistrācijas numurs;

c) ārējās identifikācijas burti un cipari;

d) reģistrācijas osta;

e) īpašnieka vai fraktētāja vārds un uzvārds vai nosaukums un adrese;

f) bruto tilpība un lielākais garums;

g) dzinēja jauda;

h) radio izsaukuma signāls un radiofrekvence;

i) paredzētā zvejas metode;

j) paredzētais zvejas apgabals;

k) sugas, ko paredzēts zvejot;

l) laikposms, kuram pieprasīta licence.

24 . pants Licenču skaits

Licenču skaits un īpaši saistītie nosacījumi ir izklāstīti IV pielikuma II daļā.

25 . pants Anulēšana un atsaukšana

1. Licences un īpašās zvejas atļaujas var anulēt, lai izdotu jaunas licences un īpašas zvejas atļaujas. Šāda anulēšana stājas spēkā dienā pirms Komisijas jauno licenču un īpašo zvejas atļauju izdošanas dienas. Jaunās licences un īpašās zvejas atļaujas stājas spēkā to izdošanas dienā.

2. Licences un īpašās zvejas atļaujas pilnībā vai daļēji atsauc pirms termiņa beigu dienas, ja ir pilnībā apgūta attiecīgajam krājumam I pielikumā noteiktā kvota.

3. Licences un īpašās zvejas atļaujas atsauc, ja netiek pildītas šajā regulā noteiktās saistības.

26 . pants Attiecīgo noteikumu neievērošana

1. Nevienam trešo valstu zvejas kuģim neizdod licenci vai īpašu zvejas atļauju uz laiku, kas nepārsniedz 12 mēnešus, ja nav izpildītas šajā regulā noteiktās saistības.

2. Komisija iesniedz attiecīgās trešās valsts iestādēm to trešās valsts kuģu vārdus un tehniskās īpašības, kuriem attiecīgo šās regulas noteikumu pārkāpumu dēļ neļaus zvejot Kopienas zvejas zonā nākamajā mēnesī vai mēnešos.

27 . pants Licences turētāja pienākumi

1. Trešo valstu zvejas kuģi ievēro saglabāšanas un kontroles pasākumus un citus noteikumus, ar ko regulē Kopienas kuģu zvejošanu zonā, kurā tie darbojas, jo īpaši Regulas (EEK) Nr. 1381/87, (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94, (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 1434/98 un Padomes Regulu (EK) Nr. 2187/2005[47].

2. Trešo valstu zvejas kuģiem, kas minēti 1. punktā, ir zvejas žurnāls, kurā ieraksta V pielikuma I daļā noteikto informāciju.

3. Trešo valstu zvejas kuģi, izņemot tos, kas peld ar Norvēģijas karogu un zvejo ICES IIIa zonā, nosūta Komisijai VI pielikumā izklāstīto informāciju saskaņā ar minētajā pielikumā paredzētajiem noteikumiem.

28 . pants Īpaši noteikumi attiecībā uz Francijas Gviānas departamentu

1. Licences zvejai Francijas Gviānas departamenta ūdeņos piešķir, ja ar trešās valsts zvejas kuģa īpašnieku ir panākta vienošanās, ka tas pēc Komisijas pieprasījuma uz kuģa uzņems novērotāju.

2. Trešās valsts zvejas kuģi, kas zvejo Francijas Gviānas departamenta ūdeņos, veic ierakstus zvejas žurnālā, kas atbilst V pielikuma II daļā iekļautajam paraugam. Nozvejas datus pēc pieprasījuma ar Francijas iestāžu starpniecību nosūta Komisijai.

VI NODAĻA Īpaši noteikumi Kopienas kuģiem, kas zvejo Vidusjūrā

29 .pants Slēgtās sezonas noteikšana lielo korifēnu zvejai, kurā izmanto zivju pievilināšanas ierīces

1. Lielās korifēnas ( Coryphaena hippurus ) un jo īpaši mazo zivju aizsardzībai no 2008. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 14. augustam visos GFCM nolīguma teritorijas ģeogrāfiskajos apakšapgabalos aizliedz lielās korifēnas zveju, kurā izmanto zivju pievilināšanas ierīces.

2. Atkāpjoties no 1. punktā paredzētajiem noteikumiem, dalībvalsts var pierādīt, ka sliktu laikapstākļu dēļ zvejas kuģi, kas peld ar tās karogu, nevarēja izmantot piešķirtās zvejas dienas, un dalībvalsts līdz nākamā gada 31. janvārim var pārnest dienas, ko kuģi nav izmantojuši zvejā, kurā izmanto zivju pievilināšanas ierīces. Dalībvalsts, kas vēlas izmantot dienu pārnešanu, līdz 2009. gada 1. janvārim iesniedz Komisijai pieprasījumu par papildu dienu skaitu, kurā kuģim būs atļauts zvejot lielās korifēnas, izmantojot zivju pievilināšanas ierīces, aizlieguma laikā no 2009. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. janvārim. Minētajam pieprasījumam pievieno šādu informāciju:

a) ziņojums, kurā iekļauta sīka informācija par attiecīgo zvejas darbību pārtraukšanu, tostarp attiecīga meteoroloģiskā informācija;

b) kuģa vārds;

c) reģistrācijas numurs;

d) ārējās identifikācijas burti un cipari, kā noteikts Komisijas Regulas (EK) Nr. 26/2004 I pielikumā[48].

No dalībvalstīm saņemto informāciju Komisija pārsūta GFCM izpildsekretariātam.

3. Dalībvalstis līdz 2008. gada 1. novembrim nosūta Komisijai ziņojumu par 1. punktā minēto pasākumu īstenošanu.

30 . pants Zvejas aizlieguma zonu izveide jutīgo dziļjūras biotopu aizsardzībai

1. Zveju ar velkamām dragām un gruntstraļiem aizliedz apgabalos, ko ierobežo līnijas, kuras savieno šādas koordinātas:

a) dziļjūras zvejas aizlieguma zona „ Lophelia rifs pie Capo Santa Maria di Leuca ”

- 39° 27.72' N, 18° 10.74' E

- 39° 27.80' N, 18° 26.68' E

- 39° 11.16' N, 18° 04.28' E

- 39° 11.16' N, 18° 35.58' E

b) dziļjūras zvejas aizlieguma zona „Nīlas deltas apgabala aukstūdens ogļūdeņražu izplūdes vietas”

- 31° 30.00' N, 33° 10.00' E

- 31° 30.00' N, 34° 00.00' E

- 32° 00.00' N, 34° 00.00' E

- 32° 00.00' N, 33° 10.00' E

c) dziļjūras zvejas aizlieguma zona „ Eratosthemes jūras pacēlums”

- 33° 00.00' N, 32° 00.00' E

- 33° 00.00' N, 33° 00.00' E

- 34° 00.00' N, 33° 00.00' E

- 34° 00.00' N, 32° 00.00' E

2. Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi jutīgo dziļjūras biotopu aizsardzībai 1. punktā minētajos apgabalos, un jo īpaši nodrošina to, ka šie apgabali tiek aizsargāti no jebkādu citu darbību ietekmes, kuras nav zvejas darbības un kuras apdraud šiem īpašajiem biotopiem raksturīgo īpašību saglabāšanu.

31 . pants Vietējā un sezonālā grunts zvejā izmantojamo traļu minimālais linuma acs izmērs

1. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1967/2006 8. panta 1. punkta h) apakšpunkta un 9. panta 3. punkta 2. apakšpunkta, dalībvalstis ar to karogu peldošiem zvejas kuģiem arī turpmāk var atļaut konkrētu veidu vietējā un sezonālā grunts zvejā, kurā izmanto bentisko zivju krājumus, kas nav kopīgi vairākām valstīm, izmantot traļa āmi, kura linumā rombveida acis ir mazāks par 40 mm.

2. Šā panta 1. punktu piemēro tikai zvejas darbībām, ko dalībvalstis ir oficiāli atļāvušas saskaņā ar saviem tiesību aktiem, kuri bija spēkā 2007. gada 1. janvārī, turklāt šo darbību rezultātā zvejas piepūle nedrīkst palielināties, pārsniedzot 2006. gada piepūli.

3. Dalībvalstis līdz 2008. gada 5. janvārim, izmantojot piemērotus datu apstrādes līdzekļus, iesniedz Komisijai to kuģu sarakstu, kam ir izdotas 1. punktā minētās zvejas atļaujas. Atļauju saņēmušo kuģu sarakstā iekļauj šādu informāciju:

a) kuģa vārds;

b) kuģa Kopienas flotes reģistrācijas numurs ( CFR ) un ārējais marķējums, kā noteikts Komisijas Regulas (EK) Nr. 26/2004 I pielikumā;

c) zvejas veids vai veidi, kādus atļauts veikt katram kuģim, norādot mērķa krājumu vai krājumus, zvejas apgabalu, kā noteikts Rezolūcijā GFCM/31/2007/2, un izmantojamos zvejas rīkus;

d) atļautais zvejas periods.

4. No dalībvalstīm saņemto informāciju Komisija pārsūta GFCM izpildsekretariātam.

VII NODAĻA Īpaši noteikumi Kopienas kuģiem, kas zvejo melnos paltusus Ziemeļrietumu Atlantijas Zvejniecības organizācijas ( NAFO ) pārvaldības apgabalā

32 . pants Ziņošana par nozveju

1. Tā kuģa kapteinis, kam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2115/2005 5. pantu ir atļauts zvejot melno paltusu, karoga valsts kompetentajām iestādēm elektroniski nosūta nozvejas ziņojumu, kurā norāda kuģa nozvejā iegūtos melnā paltusa daudzumus, arī tad, ja nozvejas apjoms ir nulle.

2. Šā panta 1. punktā paredzēto ziņojumu pirmo reizi nosūta vēlākais desmitajā dienā pēc kuģa ieiešanas NAFO pārvaldības apgabalā vai arī pēc zvejas reisa sākuma. Ziņojumu nosūta ik pēc piecām dienām. Ja saskaņā ar 1. punktu paziņoto melnā paltusa nozveju apjoms ir sasniedzis 75 % no karoga valstij piešķirtās kvotas, kuģa kapteinis ziņojumu nosūta ik pēc trim dienām.

3. Pēc nozvejas ziņojumu saņemšanas dalībvalsts tos pārsūta Komisijai. Komisija šo informāciju tūlīt pārsūta NAFO sekretariātam.

33 . pants Papildu kontroles pasākumi

1. Kuģi, kam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2115/2005 5. pantu ir atļauts zvejot melno paltusu, drīkst ieiet NAFO pārvaldības apgabalā, lai zvejotu melno paltusu, tikai tad, ja uz tiem ir mazāk par 50 tonnām jebkādu zivju nozvejas vai ja ieiešana ir atļauta saskaņā ar 2., 3. vai 4. punktu.

2. Ja uz kuģa, kam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2115/2005 5. pantu ir atļauts zvejot melno paltusu, ir ārpus NAFO pārvaldības apgabala iegūtas nozvejas vismaz 50 tonnu apjomā, kuģa kapteinis vēlākais 72 stundas pirms ieiešanas (ziņojuma kods ENT) NAFO pārvaldības apgabalā pa e-pastu vai faksu paziņo NAFO sekretariātam nozveju daudzumus, kas paturēti uz kuģa, vietu (ģeogrāfiskais platums/garums), kurā kuģa kapteinis nodomājis sākt zveju, un paredzamais laiks, kad kuģis ieradīsies šajā vietā.

3. Ja pēc 2. punktā minētā paziņojuma saņemšanas inspekcijas kuģis dara zināmu, ka tas paredzējis veikt inspekciju, tas nosūta zvejas kuģim tā kontrolpunkta koordinātas, kurā notiks zvejas kuģa inspekcija. Kontrolpunkts nedrīkst atrasties tālāk par 60 jūras jūdzēm no vietas, kurā kuģa kapteinis nodomājis sākt zveju.

4. Ja kuģis, kam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2115/2005 5. pantu ir atļauts zvejot melno paltusu, līdz ieiešanai NAFO pārvaldības apgabalā no NAFO sekretariāta vai inspekcijas kuģa nav saņēmis 3. punktā minēto paziņojumu par inspekcijas kuģa nodomu veikt inspekciju, zvejas kuģis drīkst sākt zveju. Zvejas kuģis drīkst sākt zveju bez iepriekšējas inspekcijas arī tad, ja inspekcijas kuģis trīs stundas pēc zvejas kuģa ierašanās kontrolpunktā nav sācis inspekciju.

34. pants Koraļļu aizsardzības zona

NAFO rajona 3O daļa, kas noteikta VII pielikumā, ir slēgta visām zvejas darbībām, kurās izmanto zvejas rīkus, kam ir saskare ar jūras grunti.

VIII NODAĻA Īpaši noteikumi par tādu saldētu zivju izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī, kuras trešo valstu zvejas kuģi nozvejojuši Ziemeļaustrumu Atlantijas Zvejniecības konvencijas ( NEAFC ) apgabalā

35. pants Ostas valsts veiktā kontrole

Neskarot Padomes Regulu (EEK) Nr. 2847/93 un Padomes 1994. gada 6. maija Regulu (EK) Nr. 1093/94 par nosacījumiem, saskaņā ar kuriem trešo valstu zvejas kuģi var tieši izkraut un tirgot savus lomus Kopienas ostās[49], šajā nodaļā izklāstītās procedūras piemēro tādu saldētu zivju izkraušanai vai pārkraušanai citā kuģī, kuras trešo valstu zvejas kuģi nozvejojuši NEAFC konvencijas apgabalā.

36. pants Apstiprinātās ostas

Izkraušana un pārkraušana citā kuģī ir atļauta tikai apstiprinātās ostās.

Dalībvalstis norāda vietu, ko izmanto izkraušanai, vai vietu, kas atrodas tuvu krastam (apstiprinātās ostas), kurā atļauts veikt 35. pantā minētās zivju izkraušanas vai pārkraušanas darbības. Dalībvalstis paziņo Komisijai par visām izmaiņām 2007. gada apstiprināto ostu sarakstā vismaz piecpadsmit dienas pirms attiecīgo izmaiņu stāšanās spēkā.

Komisija publicē apstiprināto ostu sarakstu un visas tā izmaiņas Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā un ievieto to savā tīmekļa vietnē.

37 . pants Iepriekšējs ziņojums par ieiešanu ostā

1. Atkāpjoties no Padomes Regulas (EEK) Nr. 2847/93 28.e panta 1. punkta, visu to zvejas kuģu kapteiņi vai viņu pārstāvji, uz kuriem ir 35. pantā minētās zivis un kuri ir paredzējuši ieiet ostā, lai veiktu izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī, vismaz trīs darbdienas pirms plānotās ierašanās dienas par to informē tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kuras ostu tie vēlas izmantot.

2. Šā panta 1. punktā minētajam paziņojumam pievieno X pielikuma I daļā iekļauto veidlapu, kuras A daļa ir pienācīgi aizpildīta, ievērojot turpmāk norādīto:

a) PSC 1 veidlapu izmanto, ja zvejas kuģis izkrauj savu nozveju;

b) PSC 2 veidlapu izmanto, ja zvejas kuģis ir iesaistīts pārkraušanas darbībās. Šādos gadījumos katrs pārkrāvējkuģis izmanto atsevišķu veidlapu.

3. Ostas dalībvalsts tūlīt pārsūta 2. punktā minētās veidlapas kopiju kuģa karoga dalībvalstij un pārkrāvējkuģu karoga valstij vai valstīm, ja kuģi ir iesaistīti pārkraušanas darbībās.

38 . pants Atļauja izkraut vai pārkraut citā kuģī

1. Ostas valsts kompetentās iestādes var atļaut izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī tikai tad, ja tā zvejas kuģa karoga valsts, kurš plāno izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī, vai — ja kuģis ir iesaistīts pārkraušanas darbībās ārpus ostas — pārkrāvējkuģu karoga valsts vai valstis, atsūtot atpakaļ saskaņā ar 37. panta 3. punktu nosūtītās veidlapas kopiju, kuras B daļa ir pienācīgi aizpildīta, ir apstiprinājušas, ka:

a) zvejas kuģiem, kuri ir deklarējuši attiecīgo zivju nozveju, ir pietiekama kvota deklarētās sugas zvejai;

b) uz kuģa esošo zivju daudzumi ir pienācīgi paziņoti un ņemti vērā, aprēķinot visus nozvejas vai piepūles ierobežojumus, kas varētu būt piemērojami;

c) zvejas kuģiem, kuri ir deklarējuši attiecīgo zivju nozveju, ir atļauja zvejot deklarētajos apgabalos;

d) kuģa atrašanās deklarētajā nozvejas apgabalā ir verificēta saskaņā ar VMS datiem.

Izkraušanas vai pārkraušanas darbības var sākt tikai pēc tam, kad ostas valsts kompetentās iestādes ir devušas attiecīgu atļauju.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, ostas dalībvalsts var atļaut veikt pilnīgu vai daļēju izkraušanu pirms 1. punktā minētā apstiprinājuma saņemšanas, bet šādos gadījumos attiecīgās zivis jāpatur glabāšanā kompetento iestāžu kontrolē. Zivis drīkst nodot pārdošanai, pārņemšanai vai transportēšanai tikai tad, kad saņemts 1. punktā minētais apstiprinājums. Ja 14 dienās pēc izkraušanas apstiprinājums nav saņemts, ostas valsts drīkst konfiscēt un likvidēt zivis saskaņā ar tās tiesību aktiem.

3. Savu lēmumu atļaut vai neatļaut izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī ostas dalībvalsts kompetentā iestāde, nosūtot X pielikuma I daļā iekļautās veidlapas kopiju, kurā pienācīgi aizpildīta C daļa, tūlīt paziņo Komisijai un NEAFC sekretāram, ja izkrautās vai citā kuģī pārkrautās zivis ir nozvejotas NEAFC konvencijas apgabalā.

39 . pants Inspekcijas

1. Dalībvalstu kompetentās iestādes katru gadu savās ostās inspicē vismaz 15 % no 35. pantā minētajiem trešo valstu zvejas kuģu veiktiem izkrāvumiem vai pārkrāvumiem citā kuģī.

2. Inspekcijas aptver visas izkraušanas vai pārkraušanas uzraudzību un ietver kontrolpārbaudes, kurās salīdzina tos daudzumus pa sugām, kas ierakstīti iepriekšējā paziņojumā par izkraušanu, ar tiem daudzumiem pa sugām, kas izkrauti vai pārkrauti citā kuģī.

3. Inspektori veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nepieļautu kuģa nepamatotu aizkavēšanu un nodrošinātu to, ka kuģa darbības traucējumi un neērtības ir minimālas un ka netiek pieļauta zivju kvalitātes pazemināšanās.

40 . pants Inspekcijas ziņojumi

1. Katru inspekciju dokumentē, aizpildot inspekcijas ziņojumu, kura paraugs iekļauts X pielikuma II daļā.

2. Katra inspekcijas ziņojuma kopiju tūlīt nosūta inspicētā kuģa karoga valstij un — ja kuģis ir iesaistīts pārkraušanas darbībās ārpus ostas — pārkrāvējkuģu karoga valstij vai valstīm, kā arī Komisijai un NEAFC sekretāram, ja izkrautās vai citā kuģī pārkrautās zivis ir nozvejotas NEAFC konvencijas apgabalā.

3. Katra inspekcijas ziņojuma oriģinālu vai apstiprinātu kopiju pēc pieprasījuma pārsūta inspicētā zvejas kuģa karoga valstij.

IX NODAĻA Īpaši noteikumi Kopienas kuģiem, kas zvejo Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanas konvencijas ( CCAMLR ) apgabalā

1. IEDAļA IEROBEžOJUMI UN INFORMāCIJAS PRASīBAS ATTIECīBā UZ KUģIEM

41 . pants Aizliegumi un nozvejas ierobežojumi

1. Specializētā zveja, kurā zvejo VIII pielikumā norādīto sugu zivis, ir aizliegta minētajā pielikumā norādītajās zonās un periodos.

2. Jauna veida zvejai un izpētes zvejai IX pielikumā noteiktos nozvejas un piezvejas limitus piemēro minētajā pielikumā norādītajos apakšapgabalos.

42 . pants Informācijas prasības kuģiem, kam atļauts zvejot CCAMLR apgabalā

1. Papildus Regulas (EK) Nr. 601/2004 3. panta 2. punktā noteiktajām informācijas prasībām attiecībā uz atļauju saņēmušajiem kuģiem dalībvalstis no 2008. gada 1. augusta paziņo Komisijai šādu informāciju par šiem kuģiem:

a) kuģa SJO numurs (ja izdots);

b) iepriekšējais karogs, ja tāds ir;

c) starptautiskais radio izsaukuma signāls;

d) kuģa īpašnieka un faktiskā īpašnieka (ja zināmi) vārds un uzvārds vai nosaukums un adrese;

e) kuģa būves vieta un laiks;

f) kuģa tips;

g) garums;

h) krāsaini kuģa fotoattēli, konkrēti šādi:

i) viens vismaz 12 x 7 cm liels fotoattēls, kurā redzams kuģa labais borts visā garumā un visas konstrukcijas iezīmes;

ii) viens vismaz 12 x 7 cm liels fotoattēls, kurā redzams kuģa kreisais borts visā garumā un visas konstrukcijas iezīmes;

iii) viens vismaz 12 x 7 cm liels fotoattēls, kurā redzams kuģa pakaļgals tiešā pretskatā;

i) pasākumi, kas veikti, lai nodrošinātu uz kuģa uzstādītās satelītuzraudzības ierīces netraucētu darbību.

2. Ciktāl tas ir iespējams, dalībvalstis no 2008. gada 1. augusta paziņo Komisijai arī šādu informāciju par kuģiem, kam atļauts zvejot CCAMLR apgabalā:

a) operatora (ja tas nav kuģa īpašnieks) vārds un uzvārds vai nosaukums un adrese;

b) kuģa kapteiņa un attiecīgā gadījumā zvejas kapteiņa vārds un uzvārds un valstspiederība;

c) zvejas paņēmiens vai paņēmieni;

d) platums (m);

e) reģistrētā bruto tilpība;

f) kuģa sakaru veidi un numuri ( INMARSAT A, B un C numuri);

g) parastais apkalpes sastāvs;

h) galvenā dzinēja vai dzinēju jauda;

i) kravnesība (tonnas), zivju tilpņu skaits un to tilpums (m³);

cita informācija (piemēram, ledus klasifikācija), ko uzskata par vajadzīgu.

43 . pants Ziņojumi par kuģu pamanīšanu

1. Ja licencēta zvejas kuģa kapteinis Konvencijas apgabalā pamana zvejas kuģi, kuģa kapteinis par katru šādu gadījumu dokumentē pēc iespējas vairāk informācijas, tostarp šādu:

a) kuģa vārds un apraksts;

b) kuģa radio izsaukuma signāls;

c) reģistrācijas numurs un kuģa Lloyds/SJO numurs;

d) kuģa karoga valsts;

e) kuģa fotoattēli ziņojuma pamatošanai;

f) cita attiecīga informācija par novērotajām pamanītā kuģa darbībām.

2. Kapteinis pēc iespējas drīz nosūta savai karoga valstij ziņojumu, kurā ietverta 1. punktā minētā informācija. Karoga valsts pārsūta CCAMLR sekretariātam visus ziņojumus, ja saskaņā ar CCAMLR standartiem var uzskatīt, ka pamanītais kuģis iesaistīts nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas darbībās.

2 . IEDAļA IZPēTES ZVEJA

44 . pants Piedalīšanās izpētes zvejā

1. Zvejas kuģi, kas peld ar Spānijas karogu, ir reģistrēti Spānijā un ir pieteikti CCAMLR saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 601/2004 7. panta noteikumiem, var piedalīties Dissostichus spp . izpētes zvejā ar āķu jedām FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalā, kā arī 58.4.1., 58.4.2., 58.4.3.a) rajonā ārpus apgabaliem, kas ir valsts jurisdikcijā, un 58.4.3.b) rajonā ārpus apgabaliem, kas ir valsts jurisdikcijā.

2. Minētajā 58.4.3a.) un 58.4.3.b) rajonā vienlaikus drīkst zvejot ne vairāk kā viens zvejas kuģis no katras dalībvalsts.

3. Attiecībā uz 88.1. un 88.2. apakšapgabalu un 58.4.1. un 58.4.2. rajonu kopējās nozvejas un piezvejas limiti vienā apakšapgabalā un vienā rajonā un nozvejas un piezvejas sadalījums starp maza mēroga pētniecības vienībām ( SSRU ) katrā no tiem ir noteikts XIV pielikumā. Zveja katrā SSRU beidzas, kad paziņotā nozveja sasniedz norādīto nozvejas limitu, un attiecīgo SSRU slēdz līdz sezonas beigām.

4. Zveju veic tik lielā ģeogrāfiskā un dziļuma diapazonā, lai varētu iegūt informāciju, kas vajadzīga, lai noteiktu zvejas potenciālu un izvairītos no nozvejas un zvejas piepūles pārmērīgas koncentrācijas. Tomēr zveja 58.4.1. un 58.4.2. rajonā ir aizliegta dziļumā, kas ir mazāks nekā 550 m.

45 . pants Ziņošanas sistēmas

Zvejas kuģi, kas piedalās 44. pantā minētajā izpētes zvejā, izmanto šādas nozvejas un zvejas piepūles ziņošanas sistēmas:

a) piecu dienu nozvejas un zvejas piepūles ziņošanas sistēma, kas norādīta Regulas (EK) Nr. 601/2004 12. pantā, izņemot to, ka dalībvalstis ne vēlāk kā divas darbdienas pēc katra ziņojuma perioda beigām iesniedz Komisijai nozvejas un zvejas piepūles ziņojumus tūlītējai nosūtīšanai CCAMLR . Maza mēroga pētniecības vienības ziņo par 88.1. un 88.2. apakšapgabalu un 58.4.1. un 58.4.2. rajonu;

b) ikmēneša nozvejas un zvejas piepūles precīzu datu ziņošanas sistēma, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 601/2004 13. pantā;

c) ziņojums par jūrā izmesto Dissostichus eleginoides un Dissostichus mawsoni kopējo skaitu un svaru, ieskaitot „medūzveidīgu masu”.

46 . pants Īpašas prasības

1. Šīs regulas 44. pantā minēto izpētes zveju veic saskaņā ar 8. pantu Padomes 2004. gada 22. marta Regulā (EK) Nr. 600/2004, ar ko nosaka dažus tehniskus pasākumus attiecībā uz zvejas darbībām apgabalā, uz kuru attiecas Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanas konvencija[50], ņemot vērā pasākumus jūras putnu nejaušas bojāejas samazināšanai, zvejojot ar āķu jedām. Papildus šiem pasākumiem:

a) šādā zvejā ir aizliegta atkritumu izgāšana;

b) kuģus, kas piedalās izpētes zvejā 58.4.1. un 58.4.2. rajonā un kas atbilst CCAMLR protokoliem (A, B vai C) par āķu jedu atsvariem, atbrīvo no prasības āķu jedas ievietot naktī; tomēr kuģi, kas noķer trīs jūras putnus, nekavējoties atsāk izlikšanu naktī saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 600/2004 8. pantu;

c) kuģi, kas piedalās izpētes zvejā 88.1. un 88.2. apakšapgabalā un 58.4.3.a) un 58.4.3.b) rajonā un noķer trīs jūras putnus, nekavējoties pārtrauc zveju, un tiem nav atļauts zvejot ārpus parastās zvejas sezonas līdz 2007./2008. gada sezonas beigām.

2. Uz zvejas kuģiem, kas piedalās izpētes zvejā FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalā, attiecas šādas papildu prasības:

a) kuģiem aizliegts izmest jūrā:

i) naftas vai degvielas produktus vai eļļainus atkritumus, izņemot tos, kas atļauti MARPOL 73/78 (Starptautiskā Konvencija par kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu) I pielikumā;

ii) atkritumus;

iii) pārtikas atkritumus, kas paliek sietā, kura atveres nav lielākas par 25 mm;

iv) mājputnu gaļu (nesadalītus mājputnus vai to daļas, arī olu čaumalas);

v) notekūdeņus, ja attālums no krasta vai ledus lauka nepārsniedz 12 jūras jūdzes vai ja kuģis iet ar ātrumu, kas mazāks par 4 mezgliem;

vi) sadedzināšanā radušos pelnus;

vii) subproduktus;

b) dzīvus mājputnus vai citus dzīvus putnus nedrīkst ievest 88.1. un 88.2. apakšapgabalā, un no 88.1. un 88.2. apakšapgabala jāizved neapēstie sadalītie mājputni;

c) Dissostichus spp . zveja 88.1 un 88.2 apakšapgabalā ir aizliegta 10 jūras jūdžu zonā no Belenija salu krasta.

47 . pants Zvejas rīku iemetienu definīcija

1. Šajā iedaļā zvejas rīku iemetiens (ievietošana, atrašanās ūdenī un izcelšana) ir vienas vai vairāku āķu jedu izlikšana vienā vietā. Precīzu zvejas rīku iemetiena ģeogrāfisko stāvokli nozvejas un zvejas piepūles ziņošanas nolūkos nosaka pēc izliktās āķu jedas vai āķu jedu viduspunkta.

2. Lai zvejas rīku iemetiens tiktu uzskatīts par zvejas rīku iemetienu izpētei:

a) katru zvejas rīku iemetienu izpētei veic ne mazāk kā piecu jūras jūdžu attālumā no cita zvejas rīku iemetienu izpētei; šis attālums jāmēra no katra izpētei veiktā zvejas rīku iemetiena ģeogrāfiskā viduspunkta;

b) katrā zvejas rīku iemetienā ir ne mazāk kā 3500 un ne vairāk kā 10 000 āķu; var izmantot vairākas atsevišķas āķu jedas, kas izliktas vienā un tajā pašā vietā;

c) katra āķu jedu iemetiena ilgums ir ne mazāks par sešām stundām, un šo laiku skaita no ievietošanas procesa pabeigšanas līdz izcelšanas procesa sākumam.

48 . pants Pētījumu plāni

Zvejas kuģi, kas piedalās 44. pantā minētajā izpētes zvejā, īsteno pētījumu plānus visās SSRU , kurām ir sadalīti FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabals un 58.4.1. un 58.4.2. rajons. Pētījumu plānu īsteno šādi:

a) pirmoreiz ieejot SSRU , pirmos 10 zvejas rīku iemetienus, ko sauc par „pirmo sēriju”, uzskata par „zvejas rīku iemetieniem izpētei”, un tiem jāatbilst 63. panta 2. punktā izklāstītajiem kritērijiem;

b) nākamos 10 zvejas rīku iemetienu vai 10 nozvejas tonnas, izvēloties kontrollielumu, kurš sasniegts pirmais, sauc par „otro sēriju”. Otrās sērijas zvejas rīku iemetieni pēc kuģa kapteiņa ieskatiem var būt daļa no parastas izpētes zvejas. Ja tie atbilst 63. panta 2. punkta prasībām, šos zvejas rīku iemetienus var uzskatīt arī par zvejas rīku iemetieniem izpētei;

c) ja pēc pirmās un otrās sērijas zvejas rīku iemetienu beigām kapteinis vēlas turpināt zvejot attiecīgajā SSRU , kuģim jāsāk „trešā sērija”, visās trīs sērijās kopā veicot 20 zvejas rīku iemetienus izpētei. Trešās sērijas zvejas rīku iemetienus beidz tā paša SSRU apmeklējuma laikā, kad pirmo un otro sēriju;

d) pabeidzot 20 zvejas rīku iemetienus izpētei trešajā sērijā, kuģis var turpināt zvejot attiecīgajā SSRU ;

e) SSRU A, B, C, E un G 88.1. un 88.2. apakšapgabalā, kur zvejai piemērota jūras gultne ir mazāk nekā 15 000 km² platībā, b), c) un d) apakšpunktu nepiemēro, un, pabeidzot 10 zvejas rīku iemetienus izpētei, kuģis var turpināt zvejot attiecīgajā SSRU .

49 . pants Datu vākšanas plāni

1. Zvejas kuģi, kas piedalās 44. pantā minētajā izpētes zvejā, īsteno datu vākšanas plānus visās SSRU , kurām ir sadalīti FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabals un 58.4.1. un 58.4.2. rajons. Datu vākšanas plānā ietver šādus datus:

a) atrašanās vieta un jūras dziļums katras āķu jedas galos vienā zvejas darbībā;

b) ievietošanas, ūdenī atrašanās un izcelšanas laiks;

c) ūdens virspusē bojā gājušo zivju skaits un sugas;

d) izlikto āķu skaits;

e) ēsmas veids;

f) uzķeršanās rezultativitāte (%);

g) āķa tips;

h) jūras virsmas stāvoklis, mākoņainība un mēness fāze āķu jedu ievietošanas laikā.

2. Visus 1. punktā minētos datus vāc par katru zvejas rīku iemetienu izpētei; jo īpaši mēra visas (līdz 100 zivīm) zivis, kas iegūtas vienā zvejas rīku iemetienā izpētei, un no vismaz 30 zivīm paņem paraugus bioloģiskajai analīzei. Ja nozvejotas vairāk nekā 100 zivis, izmanto gadījuma atlases apakšparaugu.

50 . pants Iezīmēšanas programma

1. Katrs zvejas kuģis, kas piedalās 44. pantā minētajā izpētes zvejā, īsteno iezīmēšanas programmu:

a) iezīmē un atlaiž atpakaļ Dissostichus spp . īpatņus saskaņā ar CCAMLR iezīmēšanas programmā un protokolā par Dissostichus spp . izpētes zveju izklāstītajiem noteikumiem. Kuģi pārtrauc iezīmēšanu tikai tad, ja tie iezīmējuši 500 īpatņus, vai atstāj zonu, iezīmējuši vienu īpatni uz vienu nozvejas dzīvsvara tonnu;

b) pildot iezīmēšanas prasību, programmā paredz visu lielumu īpatņu iezīmēšanu. Iezīmē tikai tās ilkņzivis, kas ir labā stāvoklī. Visus atlaižamos īpatņus iezīmē divkārt, un atlaišanu veic pēc iespējas plašākā ģeogrāfiskā apgabalā;

c) uz visām iezīmējuma zīmēm ir skaidri uzspiests unikāls sērijas numurs un nosūtīšanas adrese, lai varētu izsekot iezīmējuma izcelsmei, ja iezīmēto īpatni nozvejo atkārtoti;

d) atkārtoti nozvejotos īpatņus (t.i., nozvejotās zivis, kas jau ir iezīmētas) neatlaiž, tos neatlaiž arī, ja tie brīvībā bijuši tikai īsu laiku;

e) visiem atkārtoti nozvejotiem īpatņiem veic bioloģisko analīzi (garums, svars, dzimums, gonādu attīstības stadija), tos digitāli nofotografē (ja iespējams), ievāc otolītus un noņem iezīmējumu;

f) visus attiecīgos iezīmējuma datus, visus iezīmēto īpatņu atkārtotas nozvejas datus trīs mēnešu laikā pēc kuģa iziešanas no attiecīgajām zvejas zonām CCAMLR formātā elektroniski nosūta CCAMLR ;

g) visus attiecīgos iezīmējuma datus, visus iezīmēto īpatņu atkārtotas nozvejas datus un datus par atkārtoti nozvejotajiem īpatņiem CCAMLR formātā elektroniski nosūta attiecīgajam reģionālajam iezīmējumu datu repozitorijam, kā sīkāk izklāstīts CCAMLR Iezīmēšanas protokolā.

2. Ilkņzivis, kas ir iezīmētas un atlaistas, neatskaita no nozvejas limitiem.

51 . pants Zinātniskie novērotāji un inspektori

1. Uz katra zvejas kuģa, kas piedalās 44. pantā minētajā izpētes zvejā, visu zvejas darbību laikā zvejas laikposmā ir vismaz divi zinātniskie novērotāji, no kuriem viens ir novērotājs, kurš iecelts saskaņā ar CCAMLR starptautiskās zinātniskās novērošanas sistēmu.

2. Dalībvalsts saskaņā ar piemērojamajiem normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, tostarp noteikumiem, ar ko reglamentē pierādījumu izmantošanu valsts tiesvedības sistēmā, saņemot atbilstīgi šai sistēmai sniegtos CCAMLR dalībnieka apstiprinātā inspektora ziņojumus, izvērtē tos un pēc to saņemšanas rīkojas tāpat, kā izvērtē sava inspektora ziņojumu un rīkojas pēc tā saņemšanas; Līgumslēdzēja puse un attiecīgais apstiprinātājs CCAMLR dalībnieks sadarbojas, lai atvieglotu tiesvedību vai citas procedūras, kas izriet no šādiem ziņojumiem.

52 . pants Paziņojumi par nodomu piedalīties krila zvejā

Dalībvalsts, kas plāno piedalīties krila zvejā Konvencijas apgabalā, paziņo CCAMLR sekretariātam par savu nodomu ne vēlāk kā četrus (4) mēnešus pirms Komisijas gadskārtējās sanāksmes tieši pirms sezonas, kurā tā plāno zveju.

53 . pants Pagaidu aizliegums veikt dziļjūras zveju ar žaunu tīkliem

1. Konvencijas apgabalā nolūkos, kas nav zinātniskā pētniecība, ir aizliegts izmantot žaunu tīklus līdz laikam, kad zinātniskā komiteja ir izpētījusi un ziņojusi par šā zvejas rīka iespējamo ietekmi un Komisija, pamatojoties uz zinātniskās komitejas ieteikumu, ir piekritusi, ka Konvencijas apgabalā var izmantot šo zvejas paņēmienu.

2. Par žaunu tīklu izmantošanu zinātniskās pētniecības nolūkos ūdeņos, kas ir dziļāki par 100 m, iepriekš jāziņo zinātniskajai komitejai, un pirms šādas pētniecības sākšanas jāsaņem apstiprinājums no Komisijas.

3. Kuģim, kurš plāno šķērsot Konvencijas apgabalu un uz kura ir žaunu tīkli, par šo nodomu iepriekš jāpaziņo CCAMLR sekretariātam, norādot paredzētos Konvencijas apgabala šķērsošanas datumus. Kuģis, uz kura ir žaunu tīkli, kurš atrodas Konvencijas apgabalā un kurš iepriekš nav par to paziņojis, ir pārkāpis šos noteikumus.

54 . pants Pagaidu ierobežojumi attiecībā uz gruntstraļu izmantošanu tāljūrā Konvencijas apgabalā 2007./2008. un 2008./2009. gada zvejas sezonā

1. Gruntstraļu izmantošana tāljūrā Konvencijas apgabalā ir aizliegta apgabalos, kuros ir spēkā CCAMLR noteikti saglabāšanas pasākumi attiecībā uz gruntstraļu izmantošanu.

2. Attiecībā uz gruntstraļu izmantošanu zinātniskajai pētniecībai Konvencijas apgabalā 1. punktu nepiemēro.

X NODAĻA Īpaši noteikumi Kopienas kuģiem, kas zvejo Dienvidaustrumu Atlantijas Zvejniecības organizācijas ( SEAFO ) konvencijas apgabalā

1 . IEDAļA ATļAUJU IZDOšANA KUģIEM

55 . pants Atļauju izdošana kuģiem

1. Līdz 2008. gada 1. jūlijam dalībvalstis, ja iespējams, elektroniski iesniedz Komisijai to savu kuģu sarakstu, kuriem, izdodot zvejas atļauju, atļauts zvejot SEAFO konvencijas apgabalā.

2. Šā panta 1. punkta minēto kuģu īpašnieki ir Kopienas pilsoņi vai juridiskas personas.

3. Zvejas kuģiem drīkst atļaut zvejot SEAFO konvencijas apgabalā tikai tad, ja tie var izpildīt SEAFO konvencijā šādiem kuģiem noteiktās prasības un pienākumus un saglabāšanas un pārvaldības pasākumus.

4. Zvejas atļaujas neizdod kuģiem, kuri iepriekš bijuši iesaistīti NNN zvejas darbībās, ja vien to jaunie īpašnieki nesniedz adekvātus dokumentārus pierādījumus par to, ka iepriekšējiem īpašniekiem un operatoriem vairs nav juridisku, faktisku vai finansiālu interešu saistībā ar šiem kuģiem, vai ka šie kuģi neatrodas to kontrolē, vai ka šie kuģi neveic NNN zveju un nav saistīti ar to.

5. Šā panta 1. punktā minētajā sarakstā iekļauj šādu informāciju:

a) kuģa vārds, reģistrācijas numurs, iepriekšējie nosaukumi (ja zināmi) un reģistrācijas osta;

b) iepriekšējais karogs (ja tāds ir);

c) starptautiskais radio izsaukuma signāls (ja ir);

d) īpašnieka vai īpašnieku vārds un uzvārds vai nosaukums un adrese;

e) kuģa tips;

f) garums;

g) operatora (pārvaldnieka) vai operatoru (pārvaldnieku) (ja tādi ir) vārds un uzvārds vai nosaukums un adrese;

h) reģistrētā bruto tilpība;

i) galvenā dzinēja vai dzinēju jauda.

6. Pēc sākotnējā kuģu saraksta sagatavošanas dalībvalstis tūlīt ziņo Komisijai par katru jaunu ierakstu sarakstā, izslēgšanu no tā un/vai visiem grozījumiem ikreiz, kad veic šādas izmaiņas.

56 . pants Atļauju saņēmušo kuģu pienākumi

1. Kuģi izpilda visus attiecīgos SEAFO saglabāšanas un pārvaldības pasākumus.

2. Uz atļauju saņēmušiem kuģiem glabā derīgus kuģa reģistrācijas sertifikātus un derīgas atļaujas zvejot un/vai pārkraut citā kuģī.

57 . pants Atļauju nesaņēmuši kuģi

1. Dalībvalstis veic pasākumus, lai kuģiem, kuri nav iekļauti SEAFO atļauju saņēmušo kuģu reģistrā, aizliegtu zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī un izkraut SEAFO konvencijā ietvertās sugas.

2. Dalībvalstis nosūta Komisijai visu faktisko informāciju, kas liecina par pamatotiem iemesliem aizdomām, ka kuģis, kura nav SEAFO atļauju saņēmušo kuģu reģistrā, Konvencijas apgabalā ir iesaistīts Konvencijā ietvertu sugu zvejā un/vai to pārkraušanā citā kuģī.

3. Dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka SEAFO atļauju saņēmušo kuģu sarakstā iekļautu kuģu īpašnieki nepiedalās zvejas darbībās vai nav saistīti ar zvejas darbībām, ko SEAFO konvencijas apgabalā veic kuģi, kuru nav atļauju saņēmušo kuģu sarakstā.

2 . IEDAļA PāRKRAUšANA CITā KUģī

58. pants Aizliegums pārkraušanu citā kuģī veikt jūrā

Dalībvalsts kuģiem, kas peld ar tās karogu, aizliedz jūrā SEAFO konvencijas apgabalā veikt SEAFO konvencijā ietverto sugu īpatņu pārkraušanu citā kuģī.

59 . pants Pārkraušana citā kuģī ostas teritorijā

1. Kopienas zvejas kuģi, kas SEAFO konvencijas apgabalā zvejo SEAFO konvencijā ietvertās sugas, pārkrauj nozveju citā kuģī SEAFO Līgumslēdzējas puses ostā tikai tad, ja tie iepriekš saņēmuši atļauju no tās Līgumslēdzējas puses, kuras ostā notiks darbība. Kopienas zvejas kuģiem atļauj veikt pārkraušanu citā kuģī tikai tad, ja tie no karoga dalībvalsts un ostas valsts saņēmuši iepriekšēju atļauju pārkraut citā kuģī.

2. Katra dalībvalsts nodrošina to, ka tās atļauju saņēmušie zvejas kuģi saņem iepriekšēju atļauju, pirms iesaistās pārkraušanā citā kuģī ostas teritorijā. Dalībvalsts arī nodrošina to, ka pārkrāvumi atbilst katra kuģa paziņotajam nozvejas apjomam un pieprasa ziņot par pārkraušanu.

3. Tā Kopienas zvejas kuģa kapteinis, no kura citā kuģī (turpmāk tekstā — „saņēmējkuģis”) pārkrauj Konvencijas apgabalā iegūtas SEAFO konvencijā ietvertu sugu nozvejas jebkādā apjomā, minētās pārkraušanas laikā informē saņēmējkuģa karoga valsti par attiecīgajām sugām un daudzumiem, pārkraušanas datumu un nozveju vietu un iesniedz savai karoga valstij SEAFO pārkraušanas deklarāciju XI pielikuma I daļā norādītajā formātā.

4. Kopienas zvejas kuģa kapteinis ne vēlāk kā 24 stundas iepriekš nosūta tai SEAFO Līgumslēdzējai pusei, kuras ostā notiks pārkraušana citā kuģī, šādu informāciju:

- pārkraujošo zvejas kuģu vārdi,

- saņēmējkuģu vārdi,

- pārkraujamie daudzumi, norādot svaru tonnās un sugu,

- pārkraušanas datums un osta.

5. Ja pārkraušana notiek SEAFO Līgumslēdzējas puses ostā, Kopienas saņēmējkuģa kapteinis ne vēlāk kā 24 stundas pirms pārkraušanas sākuma un beigām informē ostas valsts kompetentās iestādes par SEAFO konvencijā ietverto sugu nozveju apjomu, kas atrodas uz viņa kuģa, un 24 stundās nosūta šai kompetentajai iestādei SEAFO pārkraušanas deklarāciju.

6. Kopienas saņēmējkuģa kapteinis 48 stundas pirms izkraušanas iesniedz SEAFO pārkraušanas deklarāciju tās ostas valsts kompetentajām iestādēm, kurā notiks izkraušana.

7. Katra dalībvalsts veic attiecīgus pasākumus, lai pārbaudītu saņemtās informācijas pareizību un sadarbojas ar karoga valsti, lai nodrošinātu to, ka izkrāvumi atbilst katra kuģa paziņotās nozvejas apjomam.

8. Dalībvalsts, kuras kuģiem SEAFO konvencijas apgabalā atļauts zvejot SEAFO konvencijā ietvertas sugas, līdz 2008. gada 1. jūnijam nosūta Komisijai datus par pārkrāvumiem, ko veikuši kuģi, kuri peld ar tās karogu.

3 . IEDAļA SAGLABāšANAS PASāKUMI APDRAUDēTO DZIļJūRAS BIOTOPU UN EKOSISTēMU PāRVALDīBAI

60 . pants Slēgtie apgabali

Visas zvejas darbības saistībā ar SEAFO konvencijā ietvertām sugām Kopienas zvejas kuģiem ir aizliegtas turpmāk norādītajos apgabalos.

a) A1 apakšrajons

- Dampier jūras pacēlums

10o00’S 02o00’W 10o00’S 00o00’E

12o00’S 02o00’W 12o00’S 00o00’E

- Malahit Guyot jūras pacēlums

11o00’S 02o00’W 11o00’S 04o00’W

13o00’S 02o00’W 13o00’S 04o00’W

b) B1 apakšrajons

- Molloy jūras pacēlums

27o00’S 08o00’E 27o00’S 10o00’E

29o00’S 08o00’E 29o00’S 10o00’E

c) C rajons

- Schmidt-Ott jūras pacēlums & Erica jūras pacēlums

37o00’S 13o00’E 37o00’S 17o00’E

40o00’S 13o00’E 40o00’S 17o00’E

- Africana jūras pacēlums

37o00’S 28o00’E 37o00’S 30o00’E

38o00’S 28o00'E 38o00’S 30o00'E

- Panzarini jūras pacēlums

39o00’S 11o00’E 39o00’S 13o00’E

41o00’S 11o00’E 41o00’S 13o00’E

d) C1 apakšrajons

- Vema jūras pacēlums

31o00’S 08o00’E 31o00’S 09o00’E

32o00’S 08o00’E 32o00’S 09o00’E

- Wust jūras pacēlums

33o00’S 06o00’E 33o00’S 08o00’E

34o00’S 06o00’E 34o00’S 08o00’E

e) D rajons

- Discovery , Junoy , Shannon jūras pacēlumi

41o00’S 06o00’W 41o00’S 03o00’E

44o00’S 06o00’W 44o00’S 03o00’E

- Schwabenland & Herdman jūras pacēlumi

44o00’S 01o00’W 44o00’S 02o00’E

47o00’S 01o00’W 47o00’S 02o00’E

61 . pants Zvejas atsākšana slēgtā apgabalā

1. Zveju šīs regulas 60. pantā minētā slēgtā zvejas apgabalā nedrīkst atsākt, pirms karoga valsts ir identificējusi un kartējusi minētajā apgabalā esošās jutīgās jūras ekosistēmas, tostarp jūras pacēlumus, hidrotermālos avotus un aukstūdens koraļļus, kā arī novērtējusi zvejas atsākšanas ietekmi uz šādām jutīgām jūras ekosistēmām.

2. Karoga valsts iesniedz Komisijai saskaņā ar 1. punktu veiktās identificēšanas, kartēšanas un ietekmes novērtējuma rezultātus, lai tos izskatītu SEAFO zinātniskās komitejas gadskārtējā sanāksmē.

3. Dalībvalstis var iesniegt Komisijai zvejas pētnieciskos plānus, lai izvērtētu zvejniecības ietekmi uz zvejas resursu ilgtspējību un jutīgiem jūras biotopiem.

4 . IEDAļA PASāKUMI NEJAUšI NOķERTU JūRAS PUTNU SKAITA SAMAZINāšANAI

62 . pants Informācija par gadījumiem, kas saistīti ar jūras putniem

Dalībvalstis vāc un līdz 2008. gada 1. jūnijam sniedz Komisijai visu pieejamo informāciju par gadījumiem, kas saistīti ar jūras putniem, tostarp par putnu nejaušu noķeršanu, kas notikusi, tās zvejas kuģiem zvejojot SEAFO konvencijā ietvertas sugas.

63 . pants Ietekmes mazināšanas pasākumi

1. Uz visiem Kopienas kuģiem, kas zvejo uz dienvidiem no 30 grādu dienvidu platuma paralēles, ir putnu atbaidīšanas auklas, un tās tiek izmantotas šādi:

- putnu atbaidīšanas auklas atbilst apstiprinātajai putnu atbaidīšanas auklu konstrukcijai un izmantošanas norādījumiem, kas izklāstīti XI pielikuma II daļā;

- putnu atbaidīšanas auklas vienmēr izmanto pirms āķu jedu ievietošanas ūdenī uz dienvidiem no 30 grādu dienvidu platuma paralēles;

- ja tas ir praktiski iespējams, kuģi cenšas izmantot otru putnu atbaidīšanas auklu, ja ir liela putnu aktivitāte vai liels putnu daudzums;

- uz visiem kuģiem ir putnu atbaidīšanas rezerves auklas, un tās ir gatavas tūlītējai lietošanai.

2. Āķu jedas ievieto tikai naktī (t.i., tumsas stundās starp jūras krēslas laikiem[51]). Zvejojot ar āķu jedām naktī, izmanto tikai minimālo kuģa apgaismojumu, kas vajadzīgs drošībai.

3. Apstrādes subproduktu izmešana zvejas rīka iemešanas vai ievietošanas laikā ir aizliegta. Subproduktu izmešana zvejas rīka izcelšanas laikā nav vēlama. Ja iespējams, šāda izmešana jāveic tajā kuģa pusē, kurā netiek izcelts zvejas rīks. Attiecībā uz kuģiem vai zveju, kam nav noteikta prasība paturēt subproduktus uz kuģa, izveido sistēmu, lai āķus atbrīvotu no subproduktiem un zivju galvām pirms to izmešanas. Tīklus tīra pirms to ievietošanas, lai atbrīvotos no atliekām, kas varētu pievilināt jūras putnus.

4. Kopienas zvejas kuģi pieņem ievietošanas un izcelšanas kārtību, kas samazina laiku, kurā tīkls atrodas uz ūdens virsmas un tā linuma acis ir vaļīgas. Tīkla apkopi, cik vien iespējams, neveic, tīklam atrodoties ūdenī.

5. Kopienas zvejas kuģus rosina izstrādāt zvejas rīku konstrukcijas, kuras mazinātu putnu iespējas iekļūt tajā tīkla daļā, kurā tie ir visvairāk apdraudēti. Tas ietver tīkla atsvaru masas palielināšanu vai peldspējas samazināšanu, lai tīkls nogrimtu ātrāk, vai krāsainu karekļu virkņu vai citu līdzīgu priekšmetu novietošanu virs noteiktām tīkla daļām, kurās putni ir īpaši apdraudēti linuma acs izmēra dēļ.

6. Konvencijas apgabalā nav atļauts zvejot Kopienas zvejas kuģiem, kuru konstrukcijā nav paredzētas subproduktu pārstrādes iekārtas vai pietiekama tilpība subproduktu paturēšanai uz kuģa, vai iespēju izmest subproduktus tajā kuģa pusē, kurā nenotiek zvejas rīka izcelšana.

7. Jāpieliek visas pūles, lai nodrošinātu, ka tos jūras putnus, kas zvejas darbību laikā ir notverti dzīvi, atbrīvotu dzīvus un izņemtu āķus, neapdraudot šo putnu dzīvību.

5 . IEDAļA KONTROLE

64 . pants Īpaši nosacījumi Patagonijas ilkņzivs ( Dissostichus eleginoides ) zvejai

1. Tā kuģa kapteinis, kam saskaņā ar 55. pantu ir atļauts zvejot Patagonijas ilkņzivis SEAFO konvencijas apgabalā, elektroniski nosūta savas karoga valsts kompetentajām iestādēm un SEAFO sekretariātam nozvejas ziņojumu, kurā norāda kuģa nozvejoto Patagonijas ilkņzivju daudzumu, arī tad, ja nozvejas apjoms ir nulle. Šādu ziņojumu nosūta katrā piektajā zvejas reisa dienā. Dalībvalsts šo ziņojumu tūlīt pārsūta Komisijai.

2. Dalībvalstis, kuru kuģiem ir atļauts zvejot Patagonijas ilkņzivi SEAFO konvencijas apgabalā, ne vēlāk kā 2008. gada 30. jūnijā sniedz Komisijai un SEAFO Sekretariātam sīku informāciju par nozveju un zvejas piepūli.

65 . pants Īpaši nosacījumi sarkano dziļjūras krabju ( Chaceon spp .) zvejai

1. Tā kuģa kapteinis, kam saskaņā ar 55. pantu ir atļauts zvejot sarkanos dziļjūras krabjus SEAFO konvencijas apgabalā, elektroniski nosūta savas karoga valsts kompetentajām iestādēm un SEAFO sekretariātam nozvejas ziņojumu, kurā norāda kuģa nozvejoto sarkano dziļjūras krabju daudzumu, arī tad, ja nozvejas apjoms ir nulle. Šādu ziņojumu nosūta katrā piektajā zvejas reisa dienā. Dalībvalsts šo ziņojumu tūlīt pārsūta Komisijai.

2. Dalībvalstis, kuru kuģiem ir atļauts zvejot sarkanos dziļjūras krabjus SEAFO konvencijas apgabalā, ne vēlāk kā 2008. gada 30. jūnijā sniedz Komisijai un SEAFO sekretariātam sīku informāciju par nozveju un zvejas piepūli.

66 . pants Kuģu pārvietošanās un nozvejas paziņošana

1. Zvejas kuģi un zvejas pētniecības kuģi, kuriem atļauts zvejot Konvencijas apgabalā un kuri iesaistīti zvejā, ziņojumus par ieiešanu, nozveju un iziešanu ar VMS vai citu piemērotu līdzekļu palīdzību nosūta karoga dalībvalsts iestādēm un — pēc karoga valsts pieprasījuma — SEAFO izpildsekretāram.

2. Ieiešanas ziņojumu nosūta ne vairāk kā 12 stundas un ne mazāk kā 6 stundas pirms katras ieiešanas Konvencijas apgabalā, un tajā iekļauj ieiešanas datumu, laiku, kuģa ģeogrāfisko stāvokli un uz kuģa paturēto zivju daudzumu pa sugām ( FAO trīsburtu kods), norādot dzīvsvaru (kg).

3. Katra kalendārā mēneša beigās sagatavo nozvejas ziņojumu, norādot sugas ( FAO trīsburtu kods) un dzīvsvaru (kg).

4. Iziešanas ziņojumu sniedz ne vairāk kā 12 stundas un ne mazāk kā 6 stundas pirms katras iziešanas no Konvencijas apgabala. Tajā iekļauj iziešanas datumu, laiku, kuģa ģeogrāfisko stāvokli, zvejas dienu skaitu un nozveju pa sugām ( FAO trīsburtu kods), norādot dzīvsvaru (kg), kas gūta kopš zvejas sākšanas Konvencijas apgabalā vai kopš pēdējā nozvejas ziņojuma.

67. pants Zinātniska novērošana un informācijas vākšana krājuma novērtēšanas nolūkos

1. Katra dalībvalsts nodrošina to, ka uz visiem zvejas kuģiem, kas Konvencijas apgabalā veic ar SEAFO konvencijā ietvertām sugām saistītas darbības, ir kvalificēti zinātniskie novērotāji.

2. Dalībvalsts pieprasa, lai 30 dienās no Konvencijas apgabala atstāšanas tiktu iesniegta informācija, ko novērotāji savākuši attiecībā uz katru kuģi, kas peld ar attiecīgās dalībvalsts karogu. Datus iesniedz SEAFO zinātniskās komitejas norādītajā formātā. Tiklīdz iespējams dalībvalsts iesniedz Komisijai attiecīgās informācijas kopiju, ņemot vērā vajadzību saglabāt neapkopotu datu konfidencialitāti. Dalībvalsts informācijas kopiju var iesniegt arī SEAFO izpildsekretāram.

3. Apstiprināti novērotāji iespējami lielu daļu no šajā pantā minētās informācijas savāc un pārbauda vēlākais līdz 2008. gada 30. jūnijam.

68. pants Tādu kuģu pamanīšana, kas nav Līgumslēdzējas puses kuģi

1. Zvejas kuģi, kas peld ar dalībvalsts karogu, paziņo savai karoga dalībvalstij informāciju par visām iespējamām zvejas darbībām, ko veic kuģi, kas Konvencijas apgabalā peld ar karogu, kurš nav Līgumslēdzējas puses karogs. Šajā informācijā cita starpā ietver:

a) kuģa vārdu;

b) kuģa reģistrācijas numuru;

c) kuģa karoga valsti;

d) citu attiecīgu informāciju par pamanīto kuģi.

2. Dalībvalsts pēc iespējas drīzāk iesniedz Komisijai 1. punktā minēto informāciju. Komisija minēto informāciju pārsūta SEAFO izpildsekretariātam.

XI NODAĻA Īpaši noteikumi Kopienas kuģiem, kas zvejo Indijas okeāna Tunzivju komisijas ( IOTC ) apgabalā

69 . pants Jūras putnu noķeršanas gadījumu skaita samazināšana

1. Dalībvalstis vāc un iesniedz IOTC (nosūtot kopiju Komisijai) visu pieejamo informāciju par gadījumiem, kas saistīti ar jūras putniem, tostarp par gadījumiem, kad zvejas kuģi nejauši noķēruši putnus.

2. Dalībvalstis cenšas samazināt jūras putnu noķeršanas gadījumu skaitu visos zvejas apgabalos, visos gadalaikos un visos zvejas veidos, izmantojot efektīvus ietekmes mazināšanas pasākumus.

3. Uz visiem Kopienas kuģiem, kas zvejo uz dienvidiem no 30 grādu dienvidu platuma paralēles, ir putnu atbaidīšanas auklas, un tās tiek izmantotas atbilstoši šādiem tehniskajiem noteikumiem:

a) putnu atbaidīšanas auklas atbilst IOTC pieņemtajiem putnu atbaidīšanas auklu konstrukcijas un izmantošanas norādījumiem;

b) putnu atbaidīšanas auklas vienmēr izmanto pirms āķu jedu ievietošanas ūdenī uz dienvidiem no 30 grādu dienvidu platuma paralēles;

c) ja tas ir praktiski iespējams, kuģi cenšas izmantot otru putnu atbaidīšanas auklu, ja ir liela putnu aktivitāte vai liels putnu daudzums;

d) uz visiem kuģiem ir putnu atbaidīšanas rezerves auklas, un tās ir gatavas tūlītējai lietošanai.

4. Kopienas āķu jedu zvejas kuģi, kuri zvejojot zobenzivis, izmanto „Amerikas āķu jedu sistēmu” un ir aprīkoti ar āķu jedu ievietošanas sistēmu, ir atbrīvoti no 3. punkta prasībām.

70 . pants Zvejas jaudas ierobežojums kuģiem, kas zvejo tropiskās tunzivis

1. Katrā attiecīgo zvejas rīku grupā dalībvalstis līdz 2006. gada zvejas piepūles līmenim samazina to kuģu skaitu, kuri peld ar attiecīgās dalībvalsts karogu un kuru lielākais garums ir vienāds ar vai lielāks par 24 metriem, un kuri zvejo tropiskās tunzivis IOTC apgabalā. Turklāt šīs valstis katrā attiecīgo zvejas rīku grupā līdz minētajam līmenim samazina to kuģu skaitu, kuri peld ar to karogu un kuru lielākais garums ir mazāks par 24 metriem, un kuri zvejo tropiskās tunzivis IOTC apgabalā ārpus attiecīgās valsts ekskluzīvās ekonomiskās zonas. Kuģu skaita samazinājums atbilst attiecīgajai kopējai tilpībai, izteiktai ar reģistrēto bruto tilpību ( GRT ) vai bruto tilpību ( GT ). Aizstājot kuģus, nedrīkst pārsniegt kopējo tilpību.

2. Šā panta 1. punkta noteikumi neattiecas uz 2006. gadā būvētajiem kuģiem, kurus ir atļauts iekļaut flotē.

3. Neatkarīgi no 1. punkta dalībvalstis līdz 2008. gada 1. janvārim paziņo Komisijai to kuģu skaitu un tilpību, kas 2006. gadā attiecīgajā apgabalā zvejoja tropiskās tunzivis. Tālab dalībvalstis, izmantojot VMS datus, nozvejas ziņojumus, datus par ostā ienākšanas reižu skaitu vai citus līdzekļus, verificē kuģu faktisko klātbūtni un zvejas darbības IOTC apgabalā 2006. gadā.

4. Neatkarīgi no 1. punkta dalībvalstis var mainīt to kuģu skaitu, kas izmanto konkrēta veida zvejas rīkus, ja tās spēj pierādīt to, ka, mainot ar konkrēta veida zvejas rīkiem aprīkoto kuģu skaitu, netiks palielināta attiecīgo krājumu zvejas piepūle.

5. Dalībvalstis nodrošina to, ka ierosinātā zvejas jaudas pārdale tiek piemērota tikai tiem kuģiem, kuri ir iekļauti IOTC kuģu reģistrā vai kādas citas tunzivju reģionālās zivsaimniecības organizācijas reģistrā. Zvejas jaudas pārdale neattiecas uz reģionālo zivsaimniecības pārvaldības organizāciju NNN sarakstā iekļautiem kuģiem.

71 . pants Zvejas jaudas ierobežojumi kuģiem, kas zvejo zobenzivis un garspuru tunzivis

1. Katrā attiecīgo zvejas rīku grupā dalībvalstis līdz 2007. gada zvejas piepūles līmenim samazina to kuģu skaitu, kuri peld ar attiecīgās dalībvalsts karogu un kuru lielākais garums ir vienāds ar vai lielāks par 24 metriem, un kuri zvejo zobenzivis un garspuru tunzivis IOTC apgabalā. Turklāt šīs valstis katrā attiecīgo zvejas rīku grupā līdz minētajam līmenim samazina to kuģu skaitu, kuri peld ar to karogu un kuru lielākais garums ir mazāks par 24 metriem, un kuri zvejo zobenzivis un garspuru tunzivis IOTC apgabalā ārpus attiecīgās valsts ekskluzīvās ekonomiskās zonas. Kuģu skaita samazinājums atbilst attiecīgajai kopējai tilpībai, izteiktai ar reģistrēto bruto tilpību ( GRT ) vai bruto tilpību ( GT ). Aizstājot kuģus, nedrīkst pārsniegt kopējo tilpību.

2. Šā panta 1. punkta noteikumi neattiecas uz 2007. gadā būvētajiem kuģiem, kurus ir atļauts iekļaut flotē.

3. Neatkarīgi no 1. punkta dalībvalstis līdz 2008. gada 1. janvārim paziņo Komisijai to kuģu skaitu un tilpību, kas 2007. gadā attiecīgajā apgabalā zvejoja zobenzivis un garspuru tunzivis. Tālab dalībvalstis, izmantojot VMS datus, nozvejas ziņojumus, datus par ostā ienākšanas reižu skaitu vai citus līdzekļus, verificē kuģu faktisko klātbūtni un zvejas darbības IOTC apgabalā 2007. gadā.

4. Neatkarīgi no 1. punkta dalībvalstis var mainīt to kuģu skaitu, kas izmanto konkrēta veida zvejas rīkus, ja tās spēj pierādīt to, ka, mainot ar konkrēta veida zvejas rīkiem aprīkoto kuģu skaitu, netiks palielināta attiecīgo krājumu zvejas piepūle.

5. Dalībvalstis nodrošina to, ka ierosinātā zvejas jaudas pārdale tiek piemērota tikai tiem kuģiem, kuri ir iekļauti IOTC kuģu reģistrā vai kādas citas tunzivju reģionālās zivsaimniecības organizācijas reģistrā. Zvejas jaudas pārdale neattiecas uz reģionālo zivsaimniecības pārvaldības organizāciju NNN sarakstā iekļautiem kuģiem.

XII NODAĻA Īpaši noteikumi Kopienas kuģiem, kas zvejo SPFO apgabalā

72 . pants Pelaģiskās zvejas jaudas ierobežojums

1. Dalībvalstis kopējo bruto tilpību ( GT ) kuģiem, kuri peld ar to karogu un kuri 2008. gadā zvejos pelaģisko zivju krājumus, ierobežo līdz 2007. gadā SPFO apgabalā reģistrētajai GT , rīkojoties tā, lai tiktu nodrošināta Klusā okeāna dienvidu daļas pelaģisko zvejas resursu ilgtspējīga izmantošana.

2. Dalībvalstis līdz 2008. gada 1. janvārim paziņo Komisijai kopējo GT , kāda 2007. gadā attiecīgajā apgabalā reģistrēta kuģiem, kuri peld ar to karogu un kuri aktīvi zvejoja 2007. gadā. Pirms šīs informācijas paziņošanas dalībvalstis, izmantojot VMS datus, nozvejas ziņojumus, datus par ostā ienākšanas reižu skaitu vai citus līdzekļus, verificē to kuģu faktisko klātbūtni un zvejas darbības SPFO apgabalā 2007. gadā.

3. Dalībvalstis, kas ir piedalījušās pelaģiskajā zvejā Klusā okeāna dienvidu daļā, taču nav veikušas zvejas darbības 2007. gadā, 2008. gadā var sākt zveju SPFO apgabalā ar nosacījumu, ka tās brīvprātīgi ierobežo zvejas piepūli. Šīs dalībvalstis laikus paziņo Komisijai to kuģu vārdus un citus raksturlielumus, tostarp GT , kas veic zveju SPFO apgabalā.

4. Dalībvalstis izskatīšanai SPFO pagaidu zinātniskajā darba grupā iesniedz SPFO apgabalā esošo pelaģisko krājumu novērtējumu un ar pelaģisko krājumu stāvokli saistītu pētījumu datus un rosina savu zinātnisko ekspertu aktīvu līdzdalību organizācijas darbā, kas veltīts pelaģiskajām sugām.

5. Dalībvalstis pēc iespējas nodrošina pietiekama skaita novērotāju izvietošanu uz zvejas kuģiem, kas peld ar to karogu, tā nodrošinot pelaģiskās zvejas novērošanu Klusā okeāna dienvidu daļā un attiecīgas zinātniskās informācijas vākšanu.

73 . pants Grunts zveja

1. Dalībvalstis ierobežo grunts zvejas piepūli vai nozveju SPFO apgabalā tā, lai zvejas kuģu skaits un citi rādītāji, kas atspoguļo nozvejas apjomu, zvejas piepūli un zvejas jaudu, nepārsniegtu vidējos gada rādītājus laikposmā no 2002. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim.

2. Dalībvalstis nedrīkst izvērst grunts zveju jaunos SPFO apgabala reģionos, kuros patlaban šāda zveja nenotiek.

3. Kopienas kuģi pārtrauc grunts zvejas darbības piecu jūras jūdžu attālumā no jebkuras SPFO apgabalā esošas vietas, kurā zvejas darbību laikā ir gūti pierādījumi par jutīgas jūras ekosistēmas atrašanos šajā vietā. Kopienas kuģi ziņo karoga valsts iestādēm, Komisijai un SPFO pagaidu sekretariātam par šādas ekosistēmas pamanīšanu, norādot vietu un attiecīgās ekosistēmas veidu, lai būtu iespējams pieņemt konkrētajai vietai piemērotus pasākumus.

4. Dalībvalstis norīko novērotājus uz katra kuģa, kas peld ar to karogu un veic vai plāno veikt grunts tralēšanas darbības SPFO apgabalā, kā arī nodrošina pietiekama skaita novērotāju izvietošanu uz kuģiem, kas peld ar attiecīgās valsts karogu un veic citas grunts zvejas darbības SPFO apgabalā.

74 . pants Datu vākšana un aprite

Dalībvalstis vāc, verificē un sniedz datus saskaņā ar SPFO standartā noteiktajām procedūrām datu vākšanai, ziņošanai, verificēšanai un apmaiņai.

XIII NODAĻA Īpaši noteikumi Kopienas kuģiem, kas zvejo Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības konvencijas ( WCPFC ) apgabalā

75. pants Zvejas piepūles ierobežojumi

Dalībvalstis nodrošina to, ka lielacu tunzivs, dzeltenspuru tunzivs, svītrainās tunzivs un garspuru tunzivs kopējā zvejas piepūle WCPFC apgabalā nepārsniedz zvejas piepūli, kas paredzēta zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumos, kas noslēgti starp Kopienu un attiecīgā reģiona piekrastes valstīm.

76 . pants Zivju pievilināšanas ierīču izmantojuma pārvaldības plāni

1. Dalībvalstis, kuru kuģiem ir atļauts zvejot WCPFC apgabalā, izstrādā plānus noenkurotu vai dreifējošu zivju pievilināšanas ierīču izmantojuma pārvaldībai. Šajos pārvaldības plānos iekļauj stratēģiju, kā samazināt lielacu tunzivs un dzeltenspuru tunzivs mazuļu pievilināšanu.

2. Pārvaldības plānus, kas minēti 1. punktā, iesniedz Komisijai ne vēlāk kā 2008. gada 15. oktobrī. Komisija apkopo šos pārvaldības plānus un iesniedz Kopienas pārvaldības plānu WCPFC sekretariātam ne vēlāk kā 2008. gada 31. decembrī.

77 . pants To zvejas kuģu maksimālais skaits, kas zvejo zobenzivis

To Kopienas kuģu skaits, kas zvejo zobenzivis apgabalos uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma WCPFC apgabalā, nepārsniedz 14 kuģus. No Kopienas šajā zvejā piedalās tikai kuģi, kas peld ar Spānijas karogu.

XIV NODAĻA Nelegāla, nereģistrēta un neregulēta zveja

78 . pants Ziemeļatlantija

Kuģiem, kas Ziemeļatlantijā ir iesaistīti nelegālā, nereģistrētā un neregulētā zvejā, piemēro XII pielikumā izklāstītos pasākumus.

XV NODAĻA Noslēguma noteikumi

79 . pants Datu nosūtīšana

Ja dalībvalstis saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2847/93 15. panta 1. punktu un 18. panta 1. punktu nosūta Komisijai datus par nozvejoto krājumu izkrāvumiem, tās izmanto šīs regulas I pielikumā noteiktos krājumu kodus.

80 . pants Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2008. gada 1. janvāra.

Ja CCAMLR teritorijā KPN ir noteikta laikposmam, kas sākas pirms 2008. gada 1. janvāra, 57. pantu piemēro no attiecīgo KPN piemērošanas laikposmu sākuma.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, […]

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

[…]

I PIELIKUMS Nozvejas limiti, kas piemērojami Kopienas kuģiem apgabalos, kuros noteikti nozvejas limiti, un trešo valstu zvejas kuģiem Kopienas ūdeņos, pa sugām un apgabaliem (dzīvsvara tonnās, ja nav norādīts citādi)

Visus šajā pielikumā noteiktos nozvejas limitus uzskata par kvotām šīs regulas 5. panta nolūkos, un tāpēc uz tiem attiecas Regulā (EK) Nr. 2847/93 un jo īpaši tās 14. un 15. pantā paredzētie noteikumi.

Katram apgabalam zivju krājumi ir uzskaitīti alfabētiskā secībā, pirmo norādot sugas nosaukumu latīņu valodā. Šīs regulas nolūkiem turpmāk pievienota atbilstības tabula ar sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.

Zinātniskais nosaukums | Trīsburtu kods | Vispārpieņemtais nosaukums |

Ammodytidae | SAN | Tūbītes |

Anarhichas lupus | CAT | Vilkzivs |

Aphanopus carbo | BSF | Ogļzivs |

Argentina silus | ARU | Ziemeļatlantijas argentīna |

Beryx spp. | ALF | Beriksas |

Boreogadus saida | POC | Polārmenca |

Brosme brosme | USK | Brosme |

Centrophorus squamosus | GUQ | Pelēkā īsradzes haizivs |

Centroscymnus coelolepis | CYO | Baltacu haizivs |

Cetorhinus maximus | BSK | Milzu haizivs |

Chaenocephalus aceratus | SSI | Melnspuru leduszivs |

Champsocephalus gunnari | ANI | Antarktikas leduszivs |

Channichthys rhinoceratus | LIC | Vienraga leduszivs |

Chionoecetes spp. | PCR | Karaliskie krabji |

Clupea harengus | HER | Siļķe |

Coryphaenoides rupestris | RNG | Strupdeguna garaste |

Dalatias licha | SCK | Melnā haizivs |

Deania calcea | DCA | Gardeguna spurainā haizivs |

Dissostichus eleginoides | TOP | Patagonijas ilkņzivs |

Engraulis encrasicolus | ANE | Anšovi |

Etmopterus princeps | ETR | Lielā melnā haizivs |

Etmopterus pusillus | ETP | Gludā haizivs |

Etmopterus spinax | ETX | Laternhaizivs |

Euphausia superba | KRI | Krils |

Gadus morhua | COD | Menca |

Galeorhinus galeus | GAG | Bara haizivs |

Germo alalunga | ALB | Garspuru tunzivs (dienvidu apakšgrupa) |

Glyptocephalus cynoglossus | WIT | Sarkanā plekste |

Gobionotothen gibberifrons | NOG | Zaļā nototēnija |

Hippoglossoides platessoides | PLA | Rietumatlantijas plekste |

Hippoglossus hippoglossus | HAL | Paltuss |

Hoplostethus atlanticus | ORY | Atlantijas lielgalvis |

Illex illecebrosus | SQI | Īsspuru kalmārs |

Lamna nasus | POR | Siļķu haizivs |

Lampanyctus achirus | LAC | Laternzivs |

Lepidonotothen squamifrons | NOS | Pelēkā nototēnija |

Lepidorhombus spp. | LEZ | Megrimi |

Limanda ferruginea | YEL | Dzeltenastes plekste |

Limanda limanda | DAB | Gludā plekste |

Lophiidae | ANF | Jūrasvelni |

Macrourus berglax | RHG | Makrūrzivs |

Macrourus spp. | GRV | Makrūrzivis |

Makaira nigricans | BUM | Atlantijas zilais marlīns |

Mallotus villosus | CAP | Moiva |

Martialia hyadesi | SQS | Parastais kalmārs |

Melanogrammus aeglefinus | HAD | Pikša |

Merlangius merlangus | WHG | Merlangs |

Merluccius merluccius | HKE | Heks |

Micromesistius poutassou | WHB | Putasu |

Microstomus kitt | LEM | Mazmutes plekste |

Molva dypterigia | BLI | Zilā jūras līdaka |

Molva macrophthalmus | SLI | Lielacu jūras līdaka |

Molva molva | LIN | Jūras līdaka |

Nephrops norvegicus | NEP | Norvēģijas omārs |

Notothenia rossii | NOR | Marmora nototēnija |

Pagellus bogaraveo | SBR | Sarkanā zobaine |

Pandalus borealis | PRA | Ziemeļu garnele |

Paralomis spp. | PAI | Krabji |

Penaeus spp. | PEN | Tīģergarneles |

Phycis spp. | FOX | Diegspuru vēdzeles |

Platichthys flesus | FLX | Plekste |

Pleuronectes platessa | PLE | Jūras zeltplekste |

Pleuronectiformes | FLX | Plekstveidīgās zivis |

Pollachius pollachius | POL | Pollaks |

Pollachius virens | POK | Saida |

Psetta maxima | TUR | Akmeņplekste |

Pseudochaenichthus georgianus | SGI | Melnā leduszivs |

Rajidae | SRX-RAJ | Rajas |

Reinhardtius hippoglossoides | GHL | Melnais paltuss |

Salmo salar | SAL | Lasis |

Scomber scombrus | MAC | Makrele |

Scopthalmus rhombus | BLL | Gludais rombs |

Sebastes spp. | RED | Sarkanasari |

Solea solea | SOL | Jūrasmēle |

Solea spp. | SOX | Jūrasmēles |

Sprattus sprattus | SPR | Brētliņa |

Squalus acanthias | DGS | Dzelkņu haizivs |

Tetrapturus alba | WHM | Baltais marlīns |

Thunnus alalunga | ALB | Garspuru tunzivs (ziemeļu apakšgrupa) |

Thunnus albacares | YFT | Dzeltenspuru tunzivs |

Thunnus obesus | BET | Lielacu tunzivs |

Thunnus thynnus | BFT | Zilā tunzivs |

Trachurus spp. | JAX | Stavridas |

Trisopterus esmarki | NOP | Esmarka menca |

Urophycis tenuis | HKW | Baltā Amerikas jūrasvēdzele |

Xiphias gladius | SWO | Zobenzivs |

Turpmākā tabula, kurā norādīti atbilstošie vispārpieņemtie nosaukumi un nosaukumi latīņu valodā, pievienota tikai skaidrojošos nolūkos.

Garspuru tunzivs (ziemeļu apakšgrupa) | ALB | Thunnus alalunga |

Garspuru tunzivs (dienvidu apakšgrupa) | ALB | Germo alalunga |

Beriksas | ALF | Beryx spp. |

Rietumatlantijas plekste | PLA | Hippoglossoides platessoides |

Anšovi | ANE | Engraulis encrasicolus |

Jūrasvelni | ANF | Lophiidae |

Antarktikas leduszivs | ANI | Champsocephalus gunnari |

Patagonijas ilkņzivs | TOP | Dissostichus eleginoides |

Vilkzivs | CAT | Anarhichas lupus |

Paltuss | HAL | Hippoglossus hippoglossus |

Lasis | SAL | Salmo salar |

Milzu haizivs | BSK | Cetorhinus maximus |

Lielacu tunzivs | BET | Thunnus obesus |

Gardeguna spurainā haizivs | DCA | Deania calcea |

Ogļzivs | BSF | Aphanopus carbo |

Melnspuru leduszivs | SSI | Chaenocephalus aceratus |

Zilā jūras līdaka | BLI | Molva dypterigia |

Atlantijas zilais marlīns | BUM | Makaira nigricans |

Putasu | WHB | Micromesistius poutassou |

Zilā tunzivs | BFT | Thunnus thynnus |

Gludais rombs | BLL | Scopthalmus rhombus |

Moiva | CAP | Mallotus villosus |

Menca | COD | Gadus morhua |

Jūrasmēle | SOL | Solea solea |

Krabji | PAI | Paralomis spp. |

Gludā plekste | DAB | Limanda limanda |

Plekstveidīgās zivis | FLX | Pleuronectiformes |

Plekste | FLX | Platichthys flesus |

Diegspuru vēdzeles | FOX | Phycis spp. |

Lielā melnā haizivs | ETR | Etmopterus princeps |

Ziemeļatlantijas argentīna | ARU | Argentina silus |

Melnais paltuss | GHL | Reinhardtius hippoglossoides |

Makrūrzivis | GRV | Macrourus spp. |

Pelēkā nototēnija | NOS | Lepidonotothen squamifrons |

Pikša | HAD | Melanogrammus aeglefinus |

Heks | HKE | Merluccius merluccius |

Siļķe | HER | Clupea harengus |

Stavridas | JAX | Trachurus spp. |

Zaļā nototēnija | NOG | Gobionotothen gibberifrons |

Melnā haizivs | SCK | Dalatias licha |

Krils | KRI | Euphausia superba |

Laternzivs | LAC | Lampanyctus achirus |

Pelēkā īsradzes haizivs | GUQ | Centrophorus squamosus |

Mazmutes plekste | LEM | Microstomus kitt |

Jūras līdaka | LIN | Molva molva |

Makrele | MAC | Scomber scombrus |

Marmora nototēnija | NOR | Notothenia rossii |

Megrimi | LEZ | Lepidorhombus spp. |

Ziemeļu garnele | PRA | Pandalus borealis |

Norvēģijas omārs | NEP | Nephrops norvegicus |

Esmarka menca | NOP | Trisopterus esmarki |

Atlantijas lielgalvis | ORY | Hoplostethus atlanticus |

Tīģergarneles | PEN | Penaeus spp. |

Jūras zeltplekste | PLE | Pleuronectes platessa |

Polārmenca | POC | Boreogadus saida |

Pollaks | POL | Pollachius pollachius |

Siļķu haizivs | POR | Lamna nasus |

Baltacu haizivs | CYO | Centroscymnus coelolepis |

Sarkanā zobaine | SBR | Pagellus bogaraveo |

Sarkanasari | RED | Sebastes spp. |

Makrūrzivs | RHG | Macrourus berglax |

Strupdeguna garaste | RNG | Coryphaenoides rupestris |

Saida | POK | Pollachius virens |

Tūbītes | SAN | Ammodytidae |

Īsspuru kalmārs | SQI | Illex illecebrosus |

Rajas | SRX-RAJ | Rajidae |

Gludā haizivs | ETP | Etmopterus pusillus |

Karaliskie krabji | PCR | Chionoecetes spp. |

Jūrasmēles | SOX | Solea spp. |

Melnā leduszivs | SGI | Pseudochaenichthus georgianus |

Lielacu jūras līdaka | SLI | Molva macrophthalmus |

Brētliņa | SPR | Sprattus sprattus |

Dzelkņu haizivs | DGS | Squalus acanthias |

Parastais kalmārs | SQS | Martialia hyadesi |

Zobenzivs | SWO | Xiphias gladius |

Bara haizivs | GAG | Galeorhinus galeus |

Akmeņplekste | TUR | Psetta maxima |

Brosme | USK | Brosme brosme |

Vienraga leduszivs | LIC | Channichthys rhinoceratus |

Laternhaizivs | ETX | Etmopterus spinax |

Baltā Amerikas jūrasvēdzele | HKW | Urophycis tenuis |

Baltais marlīns | WHM | Tetrapturus alba |

Merlangs | WHG | Merlangius merlangus |

Sarkanā plekste | WIT | Glyptocephalus cynoglossus |

Dzeltenspuru tunzivs | YFT | Thunnus albacares |

Dzeltenastes plekste | YEL | Limanda ferruginea |

IA pielikums SKAGERAKS, KATEGATS, ICES , I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XII un IV zona, EK ūdeņi, CECAF , Francijas Gviānas ūdeņi

Suga: | Tūbītes Ammodytidae | Zona: | Norvēģijas ūdeņi IV zonā SAN/04-N. |

Dānija | pm | (1) | Analītiskā KPN. Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Apvienotā Karaliste | pm | (1) |

EK | pm | (1) |

KPN | Nepiemēro |

1) Kvota izpētes zvejai, lai noteiktu tūbīšu sastopamību. Komisija paredzēs nosacījumus šo kvotu izmantošanai. Kamēr šie nosacījumi nav paredzēti, kvotas nedrīkst izmantot. Izpētes zvejas neapgūtās kvotas var pārnest uz komerciālo zveju, ja šādas kvotas ir noteiktas. |

Suga: | Tūbītes Ammodytidae | Zona: | IIIa zona; EK ūdeņi IIa un IV zonā(1) SAN/2A3A4. |

Dānija | Nav noteikta | Analītiskā KPN. Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Apvienotā Karaliste | Nav noteikta |

Visas dalībvalstis | Nav noteikta | (2) |

EK | Nav noteikta |

Norvēģija | pm | (3) |

KPN | Nav noteikta |

(1) Izņemot ūdeņus līdz 6 jūdžu attālumam no Apvienotās Karalistes bāzes līnijām pie Šetlandes, Fēras salas un Fūlas. (2) Izņemot Dāniju un Apvienoto Karalisti. (3) Jāzvejo Ziemeļjūrā. |

Suga: | Ziemeļatlantijas argentīna Argentina silus | Zona: | EK un starptautiskie ūdeņi I un II zonā ARU/1/2. |

Vācija | 31 | Piesardzības KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Francija | 10 |

Nīderlande | 25 |

Apvienotā Karaliste | 50 |

EK | 116 |

Suga: | Ziemeļatlantijas argentīna Argentina silus | Zona: | EK un starptautiskie ūdeņi III un IV zonā ARU/3/4. |

Dānija | 1180 | Piesardzības KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu |

Vācija | 12 |

Francija | 8 |

Īrija | 8 |

Nīderlande | 55 |

Zviedrija | 46 |

Apvienotā Karaliste | 21 |

EK | 1331 |

Suga: | Ziemeļatlantijas argentīna Argentina silus | Zona: | EK un starptautiskie ūdeņi V, VI un VII zonā ARU/567. |

Vācija | 405 | Piesardzības KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu |

Francija | 9 |

Īrija | 378 |

Nīderlande | 4225 |

Apvienotā Karaliste | 297 |

EK | 5311 |

Suga: | Brosme Brosme brosme | Zona: | EK ūdeņi IIa, IV, Vb, VI un VII zonā USK/2A47-C |

EK | Nepiemēro | Analītiskā KPN. Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Norvēģija | pm | (1) (2) |

KPN | Nepiemēro |

(1) No tās ir atļauta citu sugu nejauša nozveja pm % vienam kuģim jebkurā laikā Vb, VI un VII zonā. Tomēr šo procentuālo daļu var pārsniegt pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākuma konkrētā vietā. Kopējā citu sugu nejauša nozveja Vb, VI un VII zonā nedrīkst pārsniegt pm tonnas. (2) Ieskaitot jūras līdakas. Norvēģijai iedalītās kvotas jūras līdakas nozvejai ir pm tonnas un brosmes nozvejai — pm tonnas, tās ir savstarpēji aizstājamas līdz pm tonnām, un tās var zvejot tikai ar āķu jedām Vb, VI un VII zonā. |

Suga: | Brosme Brosme brosme | Zona: | EK un starptautiskie ūdeņi I, II un XIV zonā USK/1214EI |

Vācija | 3 | Analītiskā KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Francija | 3 |

Apvienotā Karaliste | 3 |

Citas | 1 | (1) |

EK | 10 |

(1) Tikai piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. |

Suga: | Brosme Brosme brosme | Zona: | EK un starptautiskie ūdeņi III zonā USK/3EI. |

Dānija | 14 | Analītiskā KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Zviedrija | 7 |

Vācija | 7 |

EK | 28 |

Suga: | Brosme Brosme brosme | Zona: | EK un starptautiskie ūdeņi IV zonā USK/4EI. |

Dānija | 60 | Analītiskā KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Vācija | 18 |

Francija | 42 |

Zviedrija | 6 |

Apvienotā Karaliste | 90 |

Citas | 6 | (1) |

EK | 222 |

(1) Tikai piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. |

Suga: | Brosme Brosme brosme | Zona: | EK un starptautiskie ūdeņi V, VI un VII zonā USK/567EI. |

Vācija | 6 | Analītiskā KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Spānija | 21 |

Francija | 247 |

Īrija | 24 |

Apvienotā Karaliste | 119 |

Citas | 6 | (1) |

EK | 423 |

(1) Tikai piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. |

Suga: | Brosme Brosme brosme | Zona: | Norvēģijas ūdeņi IV zonā USK/4AB-N. |

Beļģija | pm | Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu |

Dānija | pm |

Vācija | pm |

Francija | pm |

Nīderlande | pm |

Apvienotā Karaliste | pm |

EK | pm |

KPN | Nepiemēro |

Suga: | Siļķe(1) Clupea harengus | Zona: | IIIa HER/03A. |

Dānija | pm | Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Vācija | pm |

Zviedrija | pm |

EK | pm |

Fēru salas | pm | (2) |

KPN | pm |

(1) To siļķu izkrāvumi, kas nozvejotas ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir vienāds ar vai lielāks par 32 mm. (2) Jāzvejo Skagerakā. Rietumos to norobežo līnija, kas novilkta no Hanstholmas bākas līdz Lindesnēses bākai, un dienvidos to norobežo līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai, un no šā punkta līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā. |

Suga: | Siļķe(1) Clupea harengus | Zona: | EK un Norvēģijas ūdeņi ICES IV zonā uz ziemeļiem no 53°30'N HER/04A., HER/04B. |

Dānija | pm | Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Vācija | pm |

Francija | pm |

Nīderlande | pm |

Zviedrija | pm |

Apvienotā Karaliste | pm |

EK | pm |

Norvēģija | pm | (2) |

KPN | pm |

(1) To siļķu izkrāvumi, kas nozvejotas ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir vienāds ar vai lielāks par 32 mm. Dalībvalstīm ir jāinformē Komisija, atsevišķi norādot ICES IVa un ICES IVb zonā nozvejotu siļķu izkrāvumus. (2) Var tikt zvejotas EK ūdeņos. Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatskaita no Norvēģijas KPN daļas. |

Īpaši nosacījumi |

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem: |

Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62°N (HER/*04N-) |

EK | pm |

Suga: | Siļķe Clupea harengus | Zona: | Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62°N HER/04-N. |

Zviedrija | pm | (1) | Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

EK | pm |

KPN | Nepiemēro |

(1) Mencas, pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezveju atskaita no šo sugu kvotas. |

Suga: | Siļķe(1) Clupea harengus | Zona: | Piezveja IIIa zonā HER/03A-BC |

Dānija | pm | Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Vācija | pm |

Zviedrija | pm |

EK | pm |

KPN | pm |

(1) To siļķu izkrāvumi, kas nozvejotas ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 32 mm. |

Suga: | Siļķe(1) Clupea harengus | Zona: | Piezveja IV, VIId zonā un EK ūdeņos IIa zonā HER/2A47DX |

Beļģija | pm |

Dānija | pm | Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Vācija | pm |

Francija | pm |

Nīderlande | pm |

Zviedrija | pm |

Apvienotā Karaliste | pm |

EK | pm |

KPN | pm |

(1) To siļķu izkrāvumi, kas nozvejotas ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 32 mm. |

Suga: | Siļķe(1) Clupea harengus | Zona: | VIId; IVc(2) HER/4CXB7D |

Beļģija | pm | (3) |

Dānija | pm | (3) | Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Vācija | pm | (3) |

Francija | pm | (3) |

Nīderlande | pm | (3) |

Apvienotā Karaliste | pm | (3) |

EK | pm |

KPN | pm |

(1) To siļķu izkrāvumi, kas nozvejotas ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir vienāds ar vai lielāks par 32 mm. (2) Izņemot Blekvoteras krājumu: siļķu krājums Temzas iztekas jūras reģionā zonā, ko ierobežo līnija, kas novilkta taisni uz dienvidiem no Lendgārdas raga (51°56' N, 1°19,1' E) līdz platumam 51°33' N un no šā punkta taisni uz rietumiem līdz Apvienotās Karalistes krasta punktam. (3) Līdz pm % no šīs kvotas var pārcelt uz ICES IVb zonu. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāziņo Komisijai (HER/*04B.). |

Suga: | Siļķe Clupea harengus | Zona: | EK un starptautiskie ūdeņi Vb un VIb un VIaN zonā (1) HER/5B6ANB. |

Vācija | pm | Analītiskā KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Francija | pm |

Īrija | pm |

Nīderlande | pm |

Apvienotā Karaliste | pm |

EK | pm |

Fēru salas | pm | (2) |

KPN | 25 751 |

(1) Attiecas uz siļķu krājumu ICES VIa zonā uz ziemeļiem no 56°00' N un tajā VIa zonas daļā, kas atrodas uz austrumiem no 07°00' W un uz ziemeļiem no 55°00' N, izņemot Klaidu. (2) Šo kvotu var apgūt tikai ICES VIa zonā uz ziemeļiem no 56°30' N. |

Suga: | Siļķe Clupea harengus | Zona: | VIIbc; VIaS (1) HER/6AS7BC |

Īrija | 9450 | Analītiskā KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Nīderlande | 945 |

EK | 10 395 |

KPN | 10 395 |

(1) Attiecas uz siļķu krājumu ICES VIa zonā uz dienvidiem no 56°00' N un uz rietumiem no 07°00' W. |

Suga: | Siļķe Clupea harengus | Zona: | VI Klaida (1) HER/06ACL. |

Apvienotā Karaliste | 680 | Piesardzības KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

EK | 680 |

KPN | 680 |

(1) Klaidas krājums: siļķu krājums jūras apgabalā, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no līnijas, kura novilkta starp Kintairas ragu un Korsvolas ragu. |

Suga: | Siļķe Clupea harengus | Zona: | VIIa (1) HER/07A/MM |

Īrija | 1145 | Analītiskā KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Apvienotā Karaliste | 3255 |

EK | 4400 |

KPN | 4400 |

(1) VIIa zona ir samazināta par ICES VIIg, VIIh, VIIj un VIIk zonai pievienoto apgabalu, ko ierobežo: – ziemeļos — 52° 30'N platuma paralēle, – dienvidos — 52° 00'N platuma paralēle, – rietumos — Īrijas krasts, – austrumos — Apvienotās Karalistes krasts. |

Suga: | Siļķe Clupea harengus | Zona: | VIIe un VIIf HER/7EF. |

Francija | 500 | Piesardzības KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Apvienotā Karaliste | 500 |

EK | 1000 |

KPN | 1000 |

Suga: | Siļķe Clupea harengus | Zona: | VIIg(1), VIIh(1), VIIj(1) un VIIk (1) HER/7G-K. |

Vācija | 78 | Analītiskā KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Francija | 435 |

Īrija | 6088 |

Nīderlande | 435 |

Apvienotā Karaliste | 9 |

EK | 7045 |

KPN | 7045 |

(1) Šī zona ir palielināta par apgabalu, ko ierobežo: – ziemeļos — 52° 30'N platuma paralēle, – dienvidos — 52° 00'N platuma paralēle, – rietumos — Īrijas krasts, – austrumos — Apvienotās Karalistes krasts. |

Suga: | Anšovi Engraulis encrasicolus | Zona: | VIII ANE/08. |

Spānija | 0 | Analītiskā KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Francija | 0 |

EK | 0 |

KPN | 0 |

Suga: | Anšovi Engraulis encrasicolus | Zona: | IX un X zona; EK ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā ANE/9/3411 |

Spānija | 3252 | Analītiskā KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Portugāle | 3548 |

EK | 6800 |

KPN | 6800 |

Suga: | Menca Gadus morhua | Zona: | Skageraks (1) COD/03AN. |

Beļģija | pm |

Dānija | pm | Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Vācija | pm |

Nīderlande | pm |

Zviedrija | pm |

EK | pm |

KPN | pm |

(1) Apgabals noteikts šīs regulas 3. panta e) punktā |

Suga: | Menca Gadus morhua | Zona: | Kategats (1) COD/03AS. |

Dānija | 338 | Analītiskā KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Vācija | 7 |

Zviedrija | 203 |

EK | 548 |

KPN | 548 |

(1) Apgabals noteikts šīs regulas 3. panta f) punktā |

Suga: | Menca Gadus morhua | Zona: | IV zona; EK ūdeņi IIa zonā; tā IIIa zonas daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā COD/2A3AX4 |

Beļģija | pm |

Dānija | pm | Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Vācija | pm |

Francija | pm |

Nīderlande | pm |

Zviedrija | pm |

Apvienotā Karaliste | pm |

EK | pm |

Norvēģija | pm | (1) |

KPN | pm |

(1) Var tikt zvejotas EK ūdeņos. Saskaņā ar šo kvotu iegūtā nozveja jāatskaita no Norvēģijas KPN daļas |

Īpaši nosacījumi |

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem: |

Norvēģijas ūdeņi IV zonā (COD/*04N-) |

EK | pm |

Suga: | Menca Gadus morhua | Zona: | Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N COD/04-N. |

Zviedrija | pm | Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

EK | pm |

KPN | Nepiemēro |

Suga: | Menca Gadus morhua | Zona: | VI zona; EK ūdeņi Vb zonā; EK un starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā COD/561214 |

Beļģija | 1 | Analītiskā KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Vācija | 11 |

Francija | 117 |

Īrija | 46 |

Apvienotā Karaliste | 194 |

EK | 368 |

KPN | 368 |

Īpaši nosacījumi |

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, norādītajās ICES zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem: |

VIa zona; EK ūdeņi Vb zonā (COD/*5BC6A) |

Beļģija | 1 |

Vācija | 11 |

Francija | 117 |

Īrija | 46 |

Apvienotā Karaliste | 194 |

EK | 368 |

Suga: | Menca Gadus morhua | Zona: | VIIa COD/07A. |

Beļģija | 29 | Analītiskā KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Francija | 80 |

Īrija | 513 |

Nīderlande | 7 |

Apvienotā Karaliste | 468 |

EK | 1097 |

KPN | 1097 |

Suga: | Menca Gadus morhua | Zona: | VIIb-k, VIII, IX un X zona; EK ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā COD/7X7A34 |

Beļģija | 159 | Analītiskā KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Francija | 2718 |

Īrija | 362 |

Nīderlande | 23 |

Apvienotā Karaliste | 295 |

EK | 3557 |

KPN | 3557 |

Suga: | Siļķu haizivs Lamna nasus | Zona: | EK ūdeņi I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XI, XII, XIII un XIV zonā POR/ALL-C. |

Dānija | 17 |

Francija | 262 | Piesardzības KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Vācija | 4 |

Īrija | 8 |

Spānija | 127 |

Apvienotā Karaliste | 4 |

EK | 422 |

KPN | Nepiemēro |

Suga: | Megrimi Lepidorhombus spp. | Zona: | EK ūdeņi IIa un IV zonā LEZ/2AC4-C |

Beļģija | 4 | Piesardzības KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Dānija | 4 |

Vācija | 4 |

Francija | 24 |

Nīderlande | 19 |

Apvienotā Karaliste | 1424 |

EK | 1479 |

KPN | 1479 |

Suga: | Megrimi Lepidorhombus spp. | Zona: | VI zona; EK ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā LEZ/561214 |

Spānija | 278 | Analītiskā KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Francija | 1085 |

Īrija | 317 |

Apvienotā Karaliste | 768 |

EK | 2448 |

KPN | 2448 |

Suga: | Megrimi Lepidorhombus spp. | Zona: | VII LEZ/07. |

Beļģija | 420 | Analītiskā KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Spānija | 4667 |

Francija | 5663 |

Īrija | 2575 |

Apvienotā Karaliste | 2230 |

EK | 15 555 |

KPN | 15 555 |

Suga: | Megrimi Lepidorhombus spp. | Zona: | VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe LEZ/8ABDE. |

Spānija | 999 | Analītiskā KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Francija | 807 |

EK | 1806 |

KPN | 1806 |

Suga: | Megrimi Lepidorhombus spp. | Zona: | VIIIc, IX un X zona; EK ūdeņi CECAF 31.1.1. zonā LEZ/8C3411 |

Spānija | 1320 | Analītiskā KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Francija | 66 |

Portugāle | 44 |

EK | 1430 |

KPN | 1430 |

Suga: | Gludā plekste un plekste Limanda limanda un Platichthys flesus | Zona: | EK ūdeņi IIa un IV zonā D/F/2AC4-C |

Beļģija | 420 | Piesardzības KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Dānija | 1576 |

Vācija | 2365 |

Francija | 164 |

Nīderlande | 9534 |

Zviedrija | 5 |

Apvienotā Karaliste | 1326 |

EK | 15 390 |

KPN | 15 390 |

Suga: | Jūrasvelni Lophiidae | Zona: | EK ūdeņi IIa un IV zonā ANF/2AC4-C |

Beļģija | 401 | Piesardzības KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Dānija | 884 |

Vācija | 432 |

Francija | 82 |

Nīderlande | 303 |

Zviedrija | 10 |

Apvienotā Karaliste | 9233 |

EK | 11 345 |

KPN | 11 345 |

Suga: | Jūrasvelni Lophiidae | Zona: | Norvēģijas ūdeņi IV zonā ANF/4AB-N. |

Beļģija | pm | Piesardzības KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Dānija | pm |

Vācija | pm |

Nīderlande | pm |

Apvienotā Karaliste | pm |

EK | pm |

KPN | Nepiemēro |

Suga: | Jūrasvelni Lophiidae | Zona: | VI zona; EK ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā ANF/561214 |

Beļģija | 185 | Piesardzības KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Vācija | 212 |

Spānija | 198 |

Francija | 2280 |

Īrija | 516 |

Nīderlande | 178 |

Apvienotā Karaliste | 1586 |

EK | 5155 |

KPN | 5155 |

Suga: | Jūrasvelni Lophiidae | Zona: | VII ANF/07. |

Beļģija | 2379 | (1) | Analītiskā KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Vācija | 265 | (1) |

Spānija | 945 | (1) |

Francija | 15 263 | (1) |

Īrija | 1951 | (1) |

Nīderlande | 308 | (1) |

Apvienotā Karaliste | 4629 | (1) |

EK | 25 740 | (1) |

KPN | 25 740 | (1) |

(1) No tiem līdz 5 % drīkst zvejot ICES VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe zonā (ANF/*8ABDE). |

Suga: | Jūrasvelni Lophiidae | Zona: | VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe ANF/8ABDE. |

Spānija | 1106 | Analītiskā KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Francija | 6154 |

EK | 7260 |

KPN | 7260 |

Suga: | Jūrasvelni Lophiidae | Zona: | VIIIc, IX un X zona; EK ūdeņi CECAF 31.1.1. zonā ANF/8C3411 |

Spānija | 1222 | Analītiskā KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Francija | 1 |

Portugāle | 243 |

EK | 1466 |

KPN | 1466 |

Suga: | Pikša Melanogrammus aeglefinus | Zona: | IIIa zona, EK ūdeņi IIIb, IIIc un IIId zonā HAD/3A/BCD |

Beļģija | pm | (1) | Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Dānija | pm | (1) |

Vācija | pm | (1) |

Nīderlande | pm | (1) |

Zviedrija | pm | (1) |

EK | pm | (1) |

KPN | pm | (1) |

(1) Ja tiks pieņemts lēmums par Esmarka mencas zvejas atsākšanu, šīs kvotas pārskatīs, no tām atskaitot piemērotu daudzumu rūpnieciskai piezvejai. |

Suga: | Pikša Melanogrammus aeglefinus | Zona: | IV zona; EK ūdeņi IIa zonā HAD/2AC4. |

Beļģija | pm |

Dānija | pm | Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Vācija | pm |

Francija | pm |

Nīderlande | pm |

Zviedrija | pm |

Apvienotā Karaliste | pm |

EK | pm | (1) |

Norvēģija | pm |

KPN | pm |

(1) Neskaitot rūpnieciskās piezvejas aplēses pm tonnu apmērā. |

Īpaši nosacījumi |

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem: |

Norvēģijas ūdeņi IV zonā (HAD/*04N-) |

EK | pm |

Suga: | Pikša Melanogrammus aeglefinus | Zona: | Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N HAD/04-N. |

Zviedrija | pm | Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

EK | pm |

KPN | Nepiemēro |

Suga: | Pikša Melanogrammus aeglefinus | Zona: | EK un starptautiskie ūdeņi ICES VIb, XII un XIV zonā HAD/6B1214 |

Beļģija | 12 | Analītiskā KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Vācija | 14 |

Francija | 585 |

Īrija | 418 |

Apvienotā Karaliste | 4278 |

EK | 5307 |

KPN | 5307 |

Suga: | Pikša Melanogrammus aeglefinus | Zona: | EK ūdeņi Vb un VIa zonā HAD/5BC6A. |

Beļģija | 10 | Analītiskā KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Vācija | 12 |

Francija | 502 |

Īrija | 358 |

Apvienotā Karaliste | 3668 |

EK | 4550 |

KPN | 4550 |

Suga: | Pikša Melanogrammus aeglefinus | Zona: | VII, VIII, IX un X zona; EK ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā HAD/7/3411 |

Beļģija | 109 | Piesardzības KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Francija | 6528 |

Īrija | 2176 |

Apvienotā Karaliste | 979 |

EK | 9792 |

KPN | 9792 |

Īpaši nosacījumi |

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem: |

VIIa zona (HAD/*07A) |

Beļģija | 16 |

Francija | 72 |

Īrija | 434 |

Apvienotā Karaliste | 480 |

EK | 1002 |

Ziņojot Komisijai par kvotu apguvi dalībvalstis norāda ICES VIIa zonā nozvejotos daudzumus. ICES VIIa zonā nozvejotu pikšu izkraušanu aizliedz, ja šādu izkrāvumu kopējais apjoms pārsniedz 1179 tonnas. |

Suga: | Merlangs Merlangius merlangus | Zona: | IIIa WHG/03A. |

Dānija | pm | (1) | Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Nīderlande | pm | (1) |

Zviedrija | pm | (1) |

EK | pm | (1) |

KPN | pm |

(1) Ja tiks pieņemts lēmums par Esmarka mencas zvejas atsākšanu, šīs kvotas pārskatīs, no tām atskaitot piemērotu daudzumu rūpnieciskai piezvejai. |

Suga: | Merlangs Merlangius merlangus | Zona: | IV zona; EK ūdeņi IIa zonā WHG/2AC4. |

Beļģija | pm |

Dānija | pm | Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Vācija | pm |

Francija | pm |

Nīderlande | pm |

Zviedrija | pm |

Apvienotā Karaliste | pm |

EK | pm | (1) |

Norvēģija | pm | (2) |

KPN | pm |

(1) Neskaitot rūpnieciskās piezvejas aplēses pm tonnu apmērā. (2) Var tikt zvejotas EK ūdeņos. Saskaņā ar šo kvotu iegūtā nozveja jāatskaita no Norvēģijas KPN daļas. |

Īpaši nosacījumi |

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās ICES zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem: |

Norvēģijas ūdeņi IV zonā (WHG/*04N-) |

EK | pm |

Suga: | Merlangs Merlangius merlangus | Zona: | VI zona; EK ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā WHG/561214 |

Vācija | 5 | Analītiskā KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Francija | 93 |

Īrija | 229 |

Apvienotā Karaliste | 438 |

EK | 765 |

KPN | 765 |

Suga: | Merlangs Merlangius merlangus | Zona: | VIIa WHG/07A. |

Beļģija | 2 | Analītiskā KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Francija | 19 |

Īrija | 110 |

Nīderlande | 0 |

Apvienotā Karaliste | 147 |

EK | 278 |

KPN | 278 |

Suga: | Merlangs Merlangius merlangus | Zona: | VIIb, VIIc, VIId, VIIe, VIIf, VIIg, VIIh un VIIk WHG/7X7A. |

Beļģija | 165 | Piesardzības KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Francija | 10 169 |

Īrija | 4713 |

Nīderlande | 83 |

Apvienotā Karaliste | 1819 |

EK | 16 949 |

KPN | 16 949 |

Suga: | Merlangs Merlangius merlangus | Zona: | VIII WHG/08. |

Spānija | 1224 | Piesardzības KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Francija | 1836 |

EK | 3060 |

KPN | 3060 |

Suga: | Merlangs Merlangius merlangus | Zona: | IX un X zona; EK ūdeņi CECAF 31.1.1. zonā WHG/9/3411 |

Portugāle | 555 | Piesardzības KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

EK | 555 |

KPN | 555 |

Suga: | Merlangs un pollaks Merlangius merlangus un Pollachius pollachius | Zona: | Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N W/P/04-N. |

Zviedrija | pm | Piesardzības KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

EK | pm |

KPN | Nepiemēro |

Suga: | Heks Merluccius merluccius | Zona: | IIIa zona; EK ūdeņi IIIb, IIIc un IIId zonā HKE/3A/BCD |

Dānija | 1499 | Analītiskā KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Zviedrija | 128 |

EK | 1627 |

KPN | 1627 | (1) |

(1) Nepārsniedzot kopējo KPN 54 000 tonnu apmērā heka ziemeļu krājumam. |

Suga: | Heks Merluccius merluccius | Zona: | EK ūdeņi IIa un IV zonā HKE/2AC4-C |

Beļģija | 27 | Analītiskā KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Dānija | 1096 |

Vācija | 126 |

Francija | 243 |

Nīderlande | 63 |

Apvienotā Karaliste | 341 |

EK | 1896 |

KPN | 1896 | (1) |

(1) Nepārsniedzot kopējo KPN 54 000 tonnu apmērā heka ziemeļu krājumam. |

Suga: | Heks Merluccius merluccius | Zona: | VI un VII zona; EK ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā HKE/571214 |

Beļģija | 278 | (1) | Analītiskā KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Spānija | 8926 |

Francija | 13 785 | (1) |

Īrija | 1670 |

Nīderlande | 180 | (1) |

Apvienotā Karaliste | 5442 | (1) |

EK | 30 281 |

KPN | 30 281 | (2) |

(1) Šo kvotu var pārcelt uz IV zonu un IIa zonas EK ūdeņiem. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāziņo Komisijai. (2) Nepārsniedzot kopējo KPN 54 000 tonnu apmērā heka ziemeļu krājumam. |

Īpaši nosacījumi |

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās ICES zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem: |

VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe zona (HKE/*8ABDE) |

Beļģija | 36 |

Spānija | 1440 |

Francija | 1440 |

Īrija | 180 |

Nīderlande | 18 |

Apvienotā Karaliste | 810 |

EK | 3924 |

Suga: | Heks Merluccius merluccius | Zona: | VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe HKE/8ABDE. |

Beļģija | 9 | (1) | Analītiskā KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Spānija | 6214 |

Francija | 13 955 |

Nīderlande | 18 | (1) |

EK | 20 196 |

KPN | 20 196 | (2) |

(1) Šo kvotu var pārcelt uz IV zonu un IIa zonas EK ūdeņiem. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāziņo Komisijai.. (2) Nepārsniedzot kopējo KPN 54 000 tonnu apmērā heka ziemeļu krājumam. |

Īpaši nosacījumi |

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās ICES zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem: |

VI un VII zona; EK ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā (HKE/*57-14) |

Beļģija | 2 |

Spānija | 1800 |

Francija | 3240 |

Nīderlande | 5 |

EK | 5047 |

Suga: | Heks Merluccius merluccius | Zona: | VIIIc, IX un X zona; EK ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā HKE/8C3411 |

Spānija | 4510 | Analītiskā KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Francija | 433 |

Portugāle | 2104 |

EK | 7047 |

KPN | 7047 |

Suga: | Putasu Micromesistius poutassou | Zona: | Norvēģijas ūdeņi IV zonā WHB/4AB-N. |

Dānija | pm | Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Apvienotā Karaliste | pm |

EK | pm |

KPN | pm | (1) |

(1) KPN, par ko vienojušās EK, Fēru salas, Norvēģija un Īslande. |

Suga: | Putasu Micromesistius poutassou | Zona: | EK un starptautiskie ūdeņi I, II, III, IV, V, VI, VII, VIIIa, VIIIb, VIIId, VIIIe, XII un XIV zonā WHB/1X14 |

Dānija | pm | (5)(6) |

Vācija | pm | (5)(6) | Analītiskā KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Spānija | pm | (5)(6) |

Francija | pm | (5)(6) |

Īrija | pm | (5)(6) |

Nīderlande | pm | (5)(6) |

Portugāle | pm | (5)(6) |

Zviedrija | pm | (5)(6) |

Apvienotā Karaliste | pm | (5)(6) |

EK | pm | (5)(6) |

Norvēģija | pm | (1)(2) |

Fēru salas | pm | (3)(4) |

KPN | pm |

(1) Var tikt zvejotas II, IVa, VIa zonas EK ūdeņos uz ziemeļiem no 56°30’N, VIb un VII zonā uz rietumiem no 12°W (WHB/*8CX34). IVa zonā nedrīkst nozvejot vairāk kā pm tonnas. (2) No kā līdz pm tonnām var būt argentīnas (Argentina spp.). (3) Putasu nozveja var ietvert argentīnu (Argentina spp.) nenovēršamu nozveju. (4) Var tikt zvejotas II, IVa, V, VIa zonas EK ūdeņos uz ziemeļiem no 56°30’N, VIb un VII zonā uz rietumiem no 12° W. IVa zonā nedrīkst nozvejot vairāk kā 40 000 tonnu. (5) No kurām līdz pm % drīkst nozvejot Norvēģijas Ekonomikas zonā vai zvejas zonā ap Jana Majena salu (WHB/*NZJM1). (6) No kurām līdz pm% drīkst nozvejot Fēru salu ūdeņos (WHB/*05B-F). |

Suga: | Putasu Micromesistius poutassou | Zona: | VIIIc, IX un X zona; EK ūdeņi CECAF 34.1.1.zonā WHB/8C3411 |

Spānija | pm | (1) | Analītiskā KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Portugāle | pm | (1) |

EK | pm | (1) |

KPN | pm | (2) |

(1) No kurām līdz pm % drīkst nozvejot Norvēģijas Ekonomikas zonā vai zvejas zonā ap Jana Majena salu (WHB/*NZJM2). (2) KPN, par ko vienojušās EK, Fēru salas, Norvēģija un Īslande. |

Suga: | Putasu Micromesistius poutassou | Zona: | EK ūdeņi II, IVa, V, VI zonā uz ziemeļiem no 56°30’N un VII zonā uz rietumiem no 12°W WHB/24A567 |

Norvēģija | pm | (1) (2) | Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Fēru salas | pm | (3)(4) |

KPN | pm | (5) |

(1) Jāatskaita no Norvēģijas nozvejas limitiem, kas noteikti saskaņā ar Piekrastes valstu nolīgumu. (2) Nozveja IVa zonā nedrīkst pārsniegt pm tonnas. (3) Jāatskaita no Fēru salu nozvejas limitiem, kas noteikti saskaņā ar Piekrastes valstu nolīgumu. (4) Drīkst tikt zvejotas arī VIb zonā. Nozveja IV zonā nedrīkst pārsniegt pm tonnas. (5) KPN, par ko vienojušās EK, Fēru salas, Norvēģija un Īslande. |

Suga: | Mazmutes plekste un sarkanā plekste Microstomus kitt un Glyptocephalus cynoglossus | Zona: | EK ūdeņi IIa un IV zonā L/W/2AC4-C |

Beļģija | 301 | Piesardzības KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Dānija | 829 |

Vācija | 107 |

Francija | 227 |

Nīderlande | 690 |

Zviedrija | 9 |

Apvienotā Karaliste | 3395 |

EK | 5558 |

KPN | 5558 |

Suga: | Zilā jūras līdaka Molva dypterigia | Zona: | EK ūdeņi IIa, IV, Vb, VI un VII zonā BLI/2A47-C |

EK | Nepiemēro | (1) | Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Norvēģija | pm |

KPN | Nepiemēro |

(1) Noteikta Regulā (EK) Nr. 2015/2006 |

Suga: | Zilā jūras līdaka Molva dypterigia | Zona: | EK ūdeņi VIa zonā uz ziemeļiem no 56°30'N un VIb zonā BLI/6AN6B. |

Fēru salas | pm | (1) | Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

KPN | Nepiemēro |

(1) Jāzvejo ar traļiem; strupdeguna garastu un ogļzivju piezveja jāatskaita no šīs kvotas. |

Suga: | Jūras līdaka Molva molva | Zona: | EK un starptautiskie ūdeņi I un II zonā LIN/1/2. |

Dānija | 10 | Analītiskā KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Vācija | 10 |

Francija | 10 |

Apvienotā Karaliste | 10 |

Citas (1) | 5 |

EK | 45 |

(1) Tikai piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. |

Suga: | Jūras līdaka Molva molva | Zona: | IIIa zona; EK ūdeņi IIIb, IIIc un IIId zonā LIN/03. |

Beļģija | 7 | (1) | Analītiskā KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Dānija | 54 |

Vācija | 7 | (1) |

Zviedrija | 21 |

Apvienotā Karaliste | 7 | (1) |

EK | 95 |

(1) Kvotu drīkst izmantot tikai ICES IIIa, IIIb, IIIc un IIId zonas EK ūdeņos. |

Suga: | Jūras līdaka Molva molva | Zona: | EK ūdeņi IV zonā LIN/04. |

Beļģija | 18 | Analītiskā KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Dānija | 278 |

Vācija | 172 |

Francija | 155 |

Nīderlande | 6 |

Zviedrija | 12 |

Apvienotā Karaliste | 2135 |

EK | 2776 |

Suga: | Jūras līdaka Molva molva | Zona: | EK un starptautiskie ūdeņi V zonā LIN/05. |

Beļģija | 9 | Analītiskā KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Dānija | 6 |

Vācija | 6 |

Francija | 6 |

Apvienotā Karaliste | 6 |

EK | 34 |

Suga: | Jūras līdaka Molva molva | Zona: | EK un starptautiskie ūdeņi VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV zonā LIN/6X14. |

Beļģija | 39 | Analītiskā KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Dānija | 7 |

Vācija | 143 |

Spānija | 2887 |

Francija | 3078 |

Īrija | 771 |

Portugāle | 7 |

Apvienotā Karaliste | 3543 |

EK | 10 476 |

Suga: | Jūras līdaka Molva molva | Zona: | EK ūdeņi IIa, IV, Vb, VI un VII zonā LIN/2A47-C |

EK | Nepiemēro | Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Norvēģija | pm | (1)(é) |

Fēru salas | pm | (3)(4) |

KPN | Nepiemēro |

(1) Citu sugu nejauša nozveja pm% vienam kuģim jebkurā laikā ir atļauta VI un VII zonā. Tomēr šo procentuālo daļu var pārsniegt pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākuma konkrētā vietā. Kopējā citu sugu nejauša nozveja VI un VII zonā nedrīkst pārsniegt pm tonnas. (2) Ieskaitot brosmes. Norvēģijai iedalītās kvotas jūras līdakas nozvejai ir pm tonnas un brosmes nozvejai — pm tonnas, tās ir savstarpēji aizstājamas līdz 2000 tonnām, un tās var zvejot tikai ar āķu jedām Vb, VI un VII zonā. (3) Ieskaitot zilās jūras līdakas un brosmes. Var tikt zvejotas tikai ar āķu jedām VIb un VIa zonā uz ziemeļiem no 56° 30’N. (4) Citu sugu nejauša nozveja pm% vienam kuģim jebkurā laikā ir atļauta ICES VIa un VIb zonā. Tomēr šo procentuālo daļu var pārsniegt pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākuma konkrētā vietā. Kopējā citu sugu nejauša nozveja VI zonā nedrīkst pārsniegt pm tonnas. |

Suga: | Jūras līdaka Molva molva | Zona: | Norvēģijas ūdeņi IV zonā LIN/4AB-N. |

Beļģija | pm | Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Dānija | pm |

Vācija | pm |

Francija | pm |

Nīderlande | pm |

Apvienotā Karaliste | pm |

EK | pm |

KPN | Nepiemēro |

Suga: | Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus | Zona: | IIIa zona; EK ūdeņi IIIb, IIIc un IIId zonā NEP/3A/BCD |

Dānija | 3800 | Piesardzības KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Vācija | 11 | (1) |

Zviedrija | 1359 |

EK | 5170 |

KPN | 5170 |

(1) Kvotu drīkst izmantot tikai ICES IIIa, IIIb, IIIc un IIId zonas EK ūdeņos. |

Suga: | Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus | Zona: | EK ūdeņi IIa un IV zonā NEP/2AC4-C |

Beļģija | 1368 | Analītiskā KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Dānija | 1368 |

Vācija | 20 |

Francija | 40 |

Nīderlande | 704 |

Apvienotā Karaliste | 22 644 |

EK | 26 144 |

KPN | 26 144 |

Suga: | Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus | Zona: | Norvēģijas ūdeņi IV zonā NEP/4AB-N. |

Dānija | pm | Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Vācija | pm |

Apvienotā Karaliste | pm |

EK | pm |

KPN | Nepiemēro |

Suga: | Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus | Zona: | VI zona; EK ūdeņi Vb zonā NEP/5BC6. |

Spānija | 40 | Analītiskā KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Francija | 161 |

Īrija | 269 |

Apvienotā Karaliste | 19 415 |

EK | 19 885 |

KPN | 19 885 |

Suga: | Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus | Zona: | VII NEP/07. |

Spānija | 1509 | Analītiskā KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Francija | 6116 |

Īrija | 9277 |

Apvienotā Karaliste | 8251 |

EK | 25 153 |

KPN | 25 153 |

Suga: | Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus | Zona: | VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe NEP/8ABDE. |

Spānija | 259 | Analītiskā KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Francija | 4061 |

EK | 4320 |

KPN | 4320 |

Suga: | Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus | Zona: | VIIIc NEP/08C. |

Spānija | 107 | Analītiskā KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Francija | 4 |

EK | 111 |

KPN | 111 |

Suga: | Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus | Zona: | IX un X zona; EK ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā NEP/9/3411 |

Spānija | 93 | Analītiskā KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Portugāle | 278 |

EK | 371 |

KPN | 371 |

Suga: | Ziemeļu garnele Pandalus borealis | Zona: | IIIa PRA/03A. |

Dānija | pm | Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Zviedrija | pm |

EK | pm |

KPN | pm |

Suga: | Ziemeļu garnele Pandalus borealis | Zona: | EK ūdeņi IIa un IV zonā PRA/2AC4-C |

Dānija | pm | Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Nīderlande | pm |

Zviedrija | pm |

Apvienotā Karaliste | pm |

EK | pm |

KPN | pm |

Suga: | Ziemeļu garnele Pandalus borealis | Zona: | Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N PRA/04-N. |

Dānija | pm | Piesardzības KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Zviedrija | pm | (1) |

EK | pm |

KPN | Nepiemēro |

(1) Mencas, pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezveju atskaita no šo sugu kvotas. |

Suga: | Tīģergarneles Penaeus spp. | Zona: | Francijas Gviānas ūdeņi (2) PEN/FGU. |

Francija | 4108 | (1) | Analītiskā KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

EK | 4108 | (1) |

KPN | 4108 | (1) |

(1) Garneļu Penaeus subtilis un Penaeus brasiliensis zveja ir aizliegta ūdeņos, kas ir seklāki par 30 m. (2) Apgabals noteikts šīs regulas 16. panta 3. punktā. |

Suga: | Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa | Zona: | Skageraks(1) PLE/03AN. |

Beļģija | pm | Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Dānija | pm |

Vācija | pm |

Nīderlande | pm |

Zviedrija | pm |

EK | pm |

KPN | pm |

(1) Apgabals noteikts šīs regulas 3. panta e) punktā |

Suga: | Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa | Zona: | Kategats(1) PLE/03AS. |

Dānija | pm | Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Vācija | pm |

Zviedrija | pm |

EK | pm |

KPN | pm |

(1) Apgabals noteikts šīs regulas 3. panta f) punktā |

Suga: | Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa | Zona: | IV zona; EK ūdeņi IIa zonā; tā IIIa zonas daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā PLE/2A3AX4 |

Beļģija | pm |

Dānija | pm | Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Vācija | pm |

Francija | pm |

Nīderlande | pm |

Apvienotā Karaliste | pm |

EK | pm |

Norvēģija | pm |

KPN | pm |

Īpaši nosacījumi |

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem: |

Norvēģijas ūdeņi IV zonā (PLE/*04N-) |

EK | pm |

Suga: | Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa | Zona: | VI zona; EK ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā PLE/561214 |

Francija | 18 | Piesardzības KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Īrija | 244 |

Apvienotā Karaliste | 406 |

EK | 668 |

KPN | 668 |

Suga: | Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa | Zona: | VIIa PLE/07A. |

Beļģija | 89 | Analītiskā KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Francija | 39 |

Īrija | 696 |

Nīderlande | 27 |

Apvienotā Karaliste | 889 |

EK | 1740 |

KPN | 1740 |

Suga: | Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa | Zona: | VIIb un VIIc PLE/7BC. |

Francija | 21 | Analītiskā KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Īrija | 83 |

EK | 104 |

KPN | 104 |

Suga: | Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa | Zona: | VIId un VIIe PLE/7DE. |

Beļģija | 749 | Piesardzības KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Francija | 2497 |

Apvienotā Karaliste | 1331 |

EK | 4577 |

KPN | 4577 |

Suga: | Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa | Zona: | VIIf un VIIg PLE/7FG. |

Beļģija | 122 | Analītiskā KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Francija | 220 |

Īrija | 34 |

Apvienotā Karaliste | 115 |

EK | 491 |

KPN | 491 |

Suga: | Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa | Zona: | VIIh, VIIj un VIIk PLE/7HJK. |

Beļģija | 18 | Analītiskā KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Francija | 36 |

Īrija | 124 |

Nīderlande | 72 |

Apvienotā Karaliste | 36 |

EK | 286 |

KPN | 286 |

Suga: | Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa | Zona: | VIII, IX un X zona; EK ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā PLE/8/3411 |

Spānija | 64 | Piesardzības KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Francija | 253 |

Portugāle | 64 |

EK | 381 |

KPN | 381 |

Suga: | Pollaks Pollachius pollachius | Zona: | VI zona; EK ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā POL/561214 |

Spānija | 5 | Piesardzības KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Francija | 184 |

Īrija | 54 |

Apvienotā Karaliste | 140 |

EK | 383 |

KPN | 383 |

Suga: | Pollaks Pollachius pollachius | Zona: | VII POL/07. |

Beļģija | 476 | Piesardzības KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Spānija | 29 |

Francija | 10 959 |

Īrija | 1168 |

Apvienotā Karaliste | 2668 |

EK | 15 300 |

KPN | 15 300 |

Suga: | Pollaks Pollachius pollachius | Zona: | VIIIa, VIIIb, VIIId unVIIIe POL/8ABDE. |

Spānija | 286 | Piesardzības KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Francija | 1394 |

EK | 1680 |

KPN | 1680 |

Suga: | Pollaks Pollachius pollachius | Zona: | VIIIc POL/08C. |

Spānija | 201 | Piesardzības KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Francija | 22 |

EK | 223 |

KPN | 223 |

Suga: | Pollaks Pollachius pollachius | Zona: | IX un X zona; EK ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā POL/9/3411 |

Spānija | 237 | Piesardzības KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Portugāle | 8 |

EK | 245 |

KPN | 245 |

Suga: | Saida Pollachius virens | Zona: | IIIa un IV zona; EK ūdeņi IIa, IIIb, IIIc un IIId zonā POK/2A34. |

Beļģija | pm |

Dānija | pm | Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Vācija | pm |

Francija | pm |

Nīderlande | pm |

Zviedrija | pm |

Apvienotā Karaliste | pm |

EK | pm |

Norvēģija | pm | (1) |

KPN | pm |

(1) Drīkst tikt zvejotas tikai IV zonas EK ūdeņos un IIIa zonā. Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatskaita no Norvēģijas KPN daļas. |

Suga: | Saida Pollachius virens | Zona: | VI zona; EK ūdeņi Vb zonā; EK un starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā POK/561214 |

Vācija | pm | Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Francija | pm |

Īrija | pm |

Apvienotā Karaliste | pm |

EK | pm |

KPN | pm |

Suga: | Saida Pollachius virens | Zona: | Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62°N POK/04-N. |

Zviedrija | pm | Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

EK | pm |

KPN | Nepiemēro |

Suga: | Saida Pollachius virens | Zona: | VII, VIII, IX un X zona; EK ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā POK/7X1034 |

Beļģija | 10 | Piesardzības KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Francija | 2132 |

Īrija | 1066 |

Apvienotā Karaliste | 582 |

EK | 3790 |

KPN | 3790 |

Suga: | Akmeņplekste un gludais rombs Psetta maxima un Scopthalmus rhombus | Zona: | EK ūdeņi IIa un IV zonā T/B/2AC4-C |

Beļģija | 285 |

Dānija | 610 | Analītiskā KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Vācija | 156 |

Francija | 73 |

Nīderlande | 2162 |

Zviedrija | 4 |

Apvienotā Karaliste | 601 |

EK | 3891 |

KPN | 3891 |

Suga: | Rajas Rajidae | Zona: | EK ūdeņi IIa un IV zonā SRX/2AC4-C |

Beļģija | 277 | (1) | Analītiskā KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Dānija | 11 | (1) |

Vācija | 14 | (1) |

Francija | 43 | (1) |

Nīderlande | 236 | (1) |

Apvienotā Karaliste | 1062 | (1) |

EK | 1643 | (1) |

KPN | 1643 |

(1) Piezvejas kvota. Šo sugu zivis nedrīkst pārsniegt 25 % no nozvejas (dzīvsvars), kas paturēta uz kuģa. |

Suga: | Melnais paltuss Reinhardtius hippoglossoides | Zona: | EK ūdeņi IIa un IV zonā; EK un starptautiskie ūdeņi VI zonā GHL/2A-C46 |

Dānija | pm | Piesardzības KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Vācija | pm |

Igaunija | pm |

Spānija | pm |

Francija | pm |

Īrija | pm |

Lietuva | pm |

Polija | pm |

Apvienotā Karaliste | pm |

EK | 847 | (1) |

KPN | Nepiemēro |

(1) No kā pm tonnas ir iedalītas Norvēģijai, un tās jāzvejo EK ūdeņos ICES IIa un VI zonā. Šo daudzumu ICES VI zonā drīkst zvejot tikai ar āķu jedām. |

Suga: | Makrele Scomber scombrus | Zona: | IIIa un IV zona; EK ūdeņi IIa , IIIb, IIIc un IIId zonā MAC/2A34. |

Beļģija | pm | Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Dānija | pm |

Vācija | pm |

Francija | pm |

Nīderlande | pm |

Zviedrija | pm | (1)(2) |

Apvienotā Karaliste | pm |

EK | pm | (1) |

Norvēģija | pm | (3) |

KPN | pm | (4) |

1) Ieskaitot pm tonnas, kas jāzvejo Norvēģijas ūdeņos uz dienvidiem no 62°N (MAC/*04-N). 2) Zvejojot Norvēģijas ūdeņos, mencas, pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezvejas atskaita no šo sugu kvotām. 3) Jāatskaita no Norvēģijas KPN daļas (piekļuves kvota). Šo kvotu var izmantot tikai IVa zonā, izņemot pm tonnas, ko var iegūt IIIa zonā. 4) KPN, par ko vienojušās EK, Norvēģija un Fēru salas attiecībā uz ziemeļu apgabalu. |

Īpaši nosacījumi |

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem: |

IIIa MAC/*03A | IIIa un IVbc MAC/*3A4BC | IVb MAC/*04B | IVc MAC/*04C | VI; starptautiskie ūdeņi IIa zonā no 2008. gada 1. janvāra līdz 31. martam MAC/*2A6 |

Dānija | pm | 4 020 |

Francija | pm |

Nīderlande | pm |

Zviedrija | pm | pm |

Apvienotā Karaliste | pm |

Norvēģija | pm |

Suga: | Makrele Scomber scombrus | Zona: | VI, VII, VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe zona; EK ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi IIa, XII un XIV zonā MAC/2CX14- |

Vācija | pm | Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Spānija | pm |

Igaunija | pm |

Francija | pm |

Īrija | pm |

Latvija | pm |

Lietuva | pm |

Nīderlande | pm |

Polija | pm |

Apvienotā Karaliste | pm |

EK | pm |

Norvēģija | pm | (1) |

Fēru salas | pm | (2) |

KPN | pm | (3) |

1) Var zvejot tikai ICES IIa, VIa (uz ziemeļiem no 56°30' N), IVa, VIId, VIIe, VIIf un VIIh zonā. 2) No tām pm tonnas var nozvejot EK ūdeņos ICES IVa zonā uz ziemeļiem no 59° N no 1. janvāra līdz 15. februārim un no 1. oktobra līdz 31. decembrim. Fēru salu kvotu pm tonnu apmērā var apgūt ICES VIa zonā uz ziemeļiem no 56°30' N visu gadu un/vai ICES VIIe, VIIf, VIIh zonā, un/vai ICES IVa zonā. 3) KPN, par ko vienojušās EK, Norvēģija un Fēru salas attiecībā uz ziemeļu apgabalu. |

Īpaši nosacījumi |

Ievērojot iepriekšminētos kvotu limitus, turpmāk noteiktajās zonās drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem un tikai no 1. janvāra līdz 15. februārim un no 1. oktobra līdz 31. decembrim. |

EK ūdeņi IVa zonā MAC/*04A-C |

Vācija | pm |

Francija | pm |

Īrija | pm |

Nīderlande | pm |

Apvienotā Karaliste | pm |

EK | pm |

Suga: | Makrele Scomber scombrus | Zona: | VIIIc, IX un X zona; EK ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā MAC/8C3411 |

Spānija | pm | (1) | Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Francija | pm | (1) |

Portugāle | pm | (1) |

EK | pm |

KPN | pm |

(1) Daudzumi, kas paredzēti apmaiņai ar citām dalībvalstīm, var būt līdz pm % no kvotas nododošās valsts kvotas ICES VIIIa, VIIIb un VIIId zonā (MAC/*8ABD). |

Īpaši nosacījumi |

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās ICES zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem: |

VIIIb zona (MAC/*08B.) |

Spānija | pm |

Francija | pm |

Portugāle | pm |

Suga: | Jūrasmēle Solea solea | Zona: | IIIa zona, EK ūdeņi IIIb, IIIc un IIId zonā SOL/3A/BCD |

Dānija | 642 | Analītiskā KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Vācija | 37 | (1) |

Nīderlande | 62 | (1) |

Zviedrija | 24 |

EK | 765 |

KPN | 765 |

1) Kvotu drīkst izmantot tikai EK ūdeņos ICES IIIa, IIIb, IIIc un IIId zonā. |

Suga: | Jūrasmēle Solea solea | Zona: | EK ūdeņi II un IV zonā SOL/24. |

Beļģija | pm | Analītiskā KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Dānija | pm |

Vācija | pm |

Francija | pm |

Nīderlande | pm |

Apvienotā Karaliste | pm |

EK | pm |

Norvēģija | pm | (1) |

KPN | 12800 |

1) Var zvejot tikai IV zonā. |

Suga: | Jūrasmēle Solea solea | Zona: | VI zona; EK ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā SOL/561214 |

Īrija | 46 | Piesardzības KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Apvienotā Karaliste | 12 |

EK | 58 |

KPN | 58 |

Suga: | Jūrasmēle Solea solea | Zona: | VIIa SOL/07A. |

Beļģija | 301 | Analītiskā KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Francija | 4 |

Īrija | 75 |

Nīderlande | 96 |

Apvienotā Karaliste | 136 |

EK | 612 |

KPN | 612 |

Suga: | Jūrasmēle Solea solea | Zona: | VIIb un VIIc SOL/7BC. |

Francija | 10 | Analītiskā KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Īrija | 45 |

EK | 55 |

KPN | 55 |

Suga: | Jūrasmēle Solea solea | Zona: | VIId SOL/07D. |

Beļģija | 1634 | Analītiskā KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Francija | 3269 |

Apvienotā Karaliste | 1167 |

EK | 6070 |

KPN | 6070 |

Suga: | Jūrasmēle Solea solea | Zona: | VIIe SOL/07E. |

Beļģija | 27 | Analītiskā KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Francija | 288 |

Apvienotā Karaliste | 450 |

EK | 765 |

KPN | 765 |

Suga: | Jūrasmēle Solea solea | Zona: | VIIf un VIIg SOL/7FG. |

Beļģija | 574 | Analītiskā KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Francija | 58 |

Īrija | 29 |

Apvienotā Karaliste | 259 |

EK | 920 |

KPN | 920 |

Suga: | Jūrasmēle Solea solea | Zona: | VIIh, VIIj un VIIk SOL/7HJK. |

Beļģija | 46 | Analītiskā KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Francija | 92 |

Īrija | 249 |

Nīderlande | 74 |

Apvienotā Karaliste | 92 |

EK | 553 |

KPN | 553 |

Suga: | Jūrasmēle Solea solea | Zona: | VIIIa un VIIIb SOL/8AB. |

Beļģija | 52 | Analītiskā KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Spānija | 9 |

Francija | 3823 |

Nīderlande | 286 |

EK | 4170 |

KPN | 4170 |

Suga: | Jūrasmēle Solea spp. | Zona: | VIIIc, VIIId, VIIIe, IX, X zona; EK ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā SOX/8CDE34 |

Spānija | 389 | Piesardzības KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Portugāle | 645 |

EK | 1034 |

KPN | 1034 |

Suga: | Brētliņa Sprattus sprattus | Zona: | IIIa SPR/03A. |

Dānija | pm | Piesardzības KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Vācija | pm |

Zviedrija | pm |

EK | pm |

KPN | pm |

Suga: | Brētliņa Sprattus sprattus | Zona: | EK ūdeņi IIa un IV zonā SPR/2AC4-C |

Beļģija | pm | Piesardzības KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Dānija | pm |

Vācija | pm |

Francija | pm |

Nīderlande | pm |

Zviedrija | pm | (1) |

Apvienotā Karaliste | pm |

EK | pm |

Norvēģija | pm | (2) |

Fēru salas | pm | (3) (4)(5) |

KPN | 195 000 | (6) |

(1) Ieskaitot tūbītes. (2) Var tikt zvejotas tikai EK ūdeņos ICES IV zonā. (3) Šo daudzumu drīkst zvejot tikai ICES IV zonā un IVa zonā uz ziemeļiem no 56°30'N. Putasu piezveju atskaita no putasu kvotas, kas noteikta ICES VIa, VIb un VII zonai. (4) pm tonnas var tikt nozvejots kā siļķe, zvejojot ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks nekā 32 mm. Ja siļķes kvota pm tonnu apmērā ir pilnībā apgūta, aizliedz jebkādu zveju ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks nekā 32 mm. (5) Nozvejas, kas iegūtas kontrolzvejā, atbilst pm % no dalībvalsts izmantotās zvejas piepūles un nepārsniedz pm tonnas, var tikt nozvejotas kā tūbītes. (6) Pagaidu KPN. Galīgo KPN noteiks, ņemot vērā jaunākos zinātniskos ieteikumus 2008. gada pirmajā pusē. |

Suga: | Brētliņa Sprattus sprattus | Zona: | VIId un VIIe SPR/7DE. |

Beļģija | 26 | Piesardzības KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Dānija | 1697 |

Vācija | 26 |

Francija | 366 |

Nīderlande | 366 |

Apvienotā Karaliste | 2742 |

EK | 5222 |

KPN | 5222 |

Suga: | Dzelkņu haizivs Squalus acanthias | Zona: | EK ūdeņi IIa un IV zonā DGS/2AC4-C |

Beļģija | pm | (1) | Analītiskā KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Dānija | pm | (1) |

Vācija | pm | (1) |

Francija | pm | (1) |

Nīderlande | pm | (1) |

Zviedrija | pm | (1) |

Apvienotā Karaliste | pm | (1) |

EK | pm | (1) |

Norvēģija | pm | (2) |

KPN | 631 |

(1) Piezvejas kvota. Šo sugu zivis nedrīkst pārsniegt pm % no nozvejas (dzīvsvars), kas paturēta uz kuģa. (2) Tostarp bara haizivs (Galeorhinus galeuscoelolepis), melnās haizivs (Dalatias licha), gardeguna spurainās haizivs (Deania calceus), pelēkās īsradzes haizivs (Centrophorus squamosus), lielās melnās haizivs (Etmopterus princeps), laternhaizivs (Etmopterus spinax) un baltacu haizivs (Centroscymnus coelolepis) nozvejas, kas veiktas ar āķu jedām. Šīs kvotas var zvejot tikai IV, VI un VII zonās. |

Suga: | Dzelkņu haizivs Squalus acanthias | Zona: | EK un starptautiskie ūdeņi I, V, VI, VII, VIII, XII un XIV zonā DGS/15X14 |

EK | 2121 | (1) | Analītiskā KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

KPN | 2121 |

1) Piezvejas kvota. Šo sugu zivis nedrīkst pārsniegt pm % no nozvejas (dzīvsvars), kas paturēta uz kuģa. |

Suga: | Stavrida Trachurus spp. | Zona: | EK ūdeņi IIa un IV zonā JAX/2AC4-C |

Beļģija | pm | Analītiskā KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Dānija | pm |

Vācija | pm |

Francija | pm |

Īrija | pm |

Nīderlande | pm |

Zviedrija | pm |

Apvienotā Karaliste | pm |

EK | pm |

Norvēģija | pm | (1) |

Fēru salas | pm | (2) |

KPN | 42 567 |

(1) Var tikt zvejots tikai EK ūdeņos ICES IV zonā. (2) Nepārsniedzot kopējo kvotu pm tonnas ICES IV, VIa zonā uz ziemeļiem no 56°30'N, VIIe, VIIf un VIIh zonā. |

Suga: | Stavrida Trachurus spp. | Zona: | VI, VII un VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe zona; EK ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā JAX/578/14 |

Dānija | pm | Analītiskā KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Vācija | pm |

Spānija | pm |

Francija | pm |

Īrija | pm |

Nīderlande | pm |

Portugāle | pm |

Apvienotā Karaliste | pm |

EK | pm |

Fēru salas | pm | (1) |

KPN | 136 488 |

(1) Nepārsniedzot kopējo kvotu pm tonnas ICES IV zonā, VIa zonā uz ziemeļiem no 56°30'N, VIIe, VIIf un VIIh zonā. |

Suga: | Stavridas Trachurus spp. | Zona: | VIIIc un IX JAX/8C9. |

Spānija | 29 477 | (1) | Analītiskā KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Francija | 375 | (1) |

Portugāle | 24 943 | (1) |

EK | 54 795 |

KPN | 54 795 |

1) No kā ne vairāk kā 5 % ir stavridas garumā no 12 līdz 14 cm, neatkarīgi no Padomes Regulas (EK) Nr. 850/98 19. panta. Šā daudzuma kontroles nolūkā izkrāvumu svaru reizina ar koeficientu 1,2. |

Suga: | Stavridas Trachurus spp. | Zona: | X; CECAF EK ūdeņi(1) JAX/X34PRT |

Portugāle | 2720 | (2) | Piesardzības KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

EK | 2720 |

KPN | 2720 |

1) Ūdeņi pie Azoru salām 2) No kā ne vairāk kā 5 % ir stavridas garumā no 12 līdz 14 cm, neatkarīgi no Padomes Regulas (EK) Nr. 850/98 19. panta. Šā daudzuma kontroles nolūkā izkrāvumu svaru reizina ar koeficientu 1,2. |

Suga: | Stavridas Trachurus spp. | Zona: | CECAF EK ūdeņi(1) JAX/341PRT |

Portugāle | 1 088 | (2) | Piesardzības KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

EK | 1 088 |

KPN | 1 088 |

(1) Ūdeņi pie Madeiras. (2) No kā ne vairāk kā 5 % ir stavridas garumā no 12 un 14 cm, neatkarīgi no Padomes Regulas (EK) Nr. 850/98 19. panta. Šā daudzuma kontroles nolūkā izkrāvumu svaru reizina ar koeficientu 1,2. |

Suga: | Stavridas Trachurus spp. | Zona: | CECAF EK ūdeņi(1) JAX/341SPN |

Spānija | 1088 | Piesardzības KPN Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

EK | 1088 |

KPN | 1088 |

(1) Ūdeņi pie Kanāriju salām. |

Suga: | Esmarka menca Trisopterus esmarki | Zona: | IIIa zona; EK ūdeņi IIa un IV zonā NOP/2A3A4. |

Dānija | 37 465 | Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Vācija | 7 | (1) |

Nīderlande | 28 | (1) |

EK | 37 500 |

Norvēģija | pm | (2)(3) |

KPN | Nepiemēro |

(1) Kvotu drīkst izmantot tikai EK ūdeņos ICES IIIa, IIIb, IIIc un IIId zonā. (2) Šo kvotu drīkst izmantot ICES VIa zonā uz ziemeļiem no 56°30'N. (3) Tikai kā piezveja. |

Suga: | Esmarka menca Trisopterus esmarki | Zona: | Norvēģijas ūdeņi IV zonā NOP/4AB-N. |

Dānija | pm | (1) (2) | Analītiskā KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Apvienotā Karaliste | pm | (1) (2) |

EK | pm | (1) (2) |

KPN | Nepiemēro |

1) Ieskaitot stavridu nenovēršamas piezvejas. 2) Tikai kā piezveja. |

Suga: | Rūpnieciskas zivis | Zona: | Norvēģijas ūdeņi IV zonā I/F/4AB-N. |

Zviedrija | pm | (1)(2) | Piesardzības KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

EK | pm |

KPN | Nepiemēro |

(1) Mencas, pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezveju atskaita no šo sugu kvotas. (2) No tām stavridas ne vairāk kā pm tonnas. |

Suga: | Apvienotā kvota | Zona: | EK ūdeņi Vb, VI un VII zonā R/G/5B67-C |

EK | Nepiemēro | Piesardzības KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Norvēģija | pm | (1) |

KPN | Nepiemēro |

(1) Nozvejotas tikai ar āķu jedām, arī makrūrzivis, Mora mora un lielās diegspuru vēdzeles. |

Suga: | Citas sugas | Zona: | Norvēģijas ūdeņi IV zonā OTH/4AB-N. |

Beļģija | pm | Piesardzības KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Dānija | pm |

Vācija | pm |

Francija | pm |

Nīderlande | pm |

Zviedrija | Nepiemēro | (1) |

Apvienotā Karaliste | pm |

EK | pm | (2) |

KPN | Nepiemēro |

1) Kvota, ko Norvēģija iedalījusi Zviedrijai par „citām sugām” parastajā apmērā. 2) Tostarp zveja, kas nav īpaši minēta, attiecīgajā gadījumā pēc apspriešanās var paredzēt izņēmumus. |

Suga: | Citas sugas | Zona: | EK ūdeņi IIa, IV un VIa zonas uz ziemeļiem no 56°30'N OTH/2A46AN |

EK | Nepiemēro |

Norvēģija | pm | (1) (3) |

Fēru salas | pm | (2) |

KPN | Nepiemēro |

(1) Tikai ICES IIa un IV zonā. (2) Tikai sīgu piezvejai ICES IV un VIa zonā. (3) Tostarp zveja, kas nav īpaši minēta, attiecīgajā gadījumā pēc apspriešanās var paredzēt izņēmumus. |

IB PIELIKUMS ZIEMEĻAUSTRUMU ATLANTIJAS OKEĀNS UN GRENLANDE ICES I, II, V, XII, XIV zona un Grenlandes ūdeņi NAFO 0 un I zonā

Suga: | Karaliskie krabji Chionoecetes spp. | Zona: | Grenlandes ūdeņi NAFO 0 un I zonā PCR/N01GRN |

Īrija | pm | Piesardzības KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Spānija | pm |

EK | pm |

KPN | Nepiemēro |

Suga: | Siļķe Clupea harengus | Zona: | EK un starptautiskie ūdeņi I un II zonā HER/1/2. |

Beļģija | pm | Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Dānija | pm |

Vācija | pm |

Spānija | pm |

Francija | pm |

Īrija | pm |

Nīderlande | pm |

Polija | pm |

Portugāle | pm |

Somija | pm |

Zviedrija | pm |

Apvienotā Karaliste | pm |

EK | pm |

KPN | pm |

Suga: | Menca Gadus morhua | Zona: | Norvēģijas ūdeņi I un II zonā COD/1N2AB. |

Vācija | pm | Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Grieķija | pm |

Spānija | pm |

Īrija | pm |

Francija | pm |

Portugāle | pm |

Apvienotā Karaliste | pm |

EK | pm |

KPN | pm |

Suga: | Menca Gadus morhua | Zona: | Grenlandes ūdeņi NAFO 0 un I zonā; Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā COD/N01514 |

Vācija | pm | Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Apvienotā Karaliste | pm |

EK | pm |

KPN | Nepiemēro |

Suga: | Menca Gadus morhua | Zona: | I un IIb COD/1/2B. |

Vācija | pm | Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Spānija | pm |

Francija | pm |

Polija | pm |

Portugāle | pm |

Apvienotā Karaliste | pm |

Visas dalībvalstis | pm | (1) |

EK | pm | (2) |

KPN | pm |

(1) Izņemot Vāciju, Spāniju, Franciju, Poliju, Portugāli un Apvienoto Karalisti. (2) Kopienai pieejamo mencas krājumu daļas iedalīšana Špicbergenā un Lāču salā neskar tiesības un saistības, kas izriet no 1920. gada Parīzes līguma. |

Suga: | Menca un pikša Gadus morhua un Melanogrammus aeglefinus | Zona: | Fēru salu ūdeņi Vb zonā C/H/05B-F. |

Vācija | pm | Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Francija | pm |

Apvienotā Karaliste | pm |

EK | pm |

KPN | Nepiemēro |

Suga: | Paltuss Hippoglossus hippoglossus | Zona: | Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā HAL/514GRN |

Portugāle | pm | Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

EK | pm |

KPN | Nepiemēro |

Suga: | Paltuss Hippoglossus hippoglossus | Zona: | Grenlandes ūdeņi NAFO 0 un I zonā HAL/N01GRN |

EK | pm |

KPN | Nepiemēro |

(1) Iedalītas Norvēģijai, paredzētas zvejot tikai ar āķu jedām. |

Suga: | Moiva Mallotus villosus | Zona: | IIb CAP/02B. |

EK | 0 |

KPN | 0 |

Suga: | Moiva Mallotus villosus | Zona: | Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā CAP/514GRN |

Visas dalībvalstis | pm |

EK | pm |

KPN | Nepiemēro |

Suga: | Pikša Melanogrammus aeglefinus | Zona: | Norvēģijas ūdeņi I un II zonā HAD/1N2AB. |

Vācija | pm | Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Francija | pm |

Apvienotā Karaliste | pm |

EK | pm |

KPN | Nepiemēro |

Suga: | Putasu Micromesistius poutassou | Zona: | Norvēģijas ūdeņi II zonā WHB/1N2AB. |

Vācija | pm | Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Francija | pm |

EK | pm |

KPN | pm | (1) |

(1) KPN, par ko vienojušās EK, Fēru salas, Norvēģija un Īslande. |

Suga: | Putasu Micromesistius poutassou | Zona: | Fēru salu ūdeņi WHB/2X12-F |

Dānija | pm | Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Vācija | pm |

Francija | pm |

Nīderlande | pm |

Apvienotā Karaliste | pm |

EK | pm | (1) |

KPN | Nepiemēro |

(1) KPN, par ko vienojušās EK, Fēru salas, Norvēģija un Īslande. |

Suga: | Jūras līdaka un zilā jūras līdaka Molva molva un Molva dypterigia | Zona: | Fēru salu ūdeņi Vb zonā B/L/05B-F. |

Vācija | pm | Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Francija | pm |

Apvienotā Karaliste | pm |

EK | pm |

KPN | pm |

Suga: | Ziemeļu garnele Pandalus borealis | Zona: | Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā PRA/514GRN |

Dānija | pm | Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Francija | pm |

EK | pm |

KPN | Nepiemēro |

Suga: | Ziemeļu garnele Pandalus borealis | Zona: | Grenlandes ūdeņi NAFO 0 un I zonā PRA/N01GRN |

Dānija | pm | Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Francija | pm |

EK | pm |

KPN | Nepiemēro |

Suga: | Saida Pollachius virens | Zona: | Norvēģijas ūdeņi I un II zonā POK/1N2AB. |

Vācija | pm | Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Francija | pm |

Apvienotā Karaliste | pm |

EK | pm |

KPN | Nepiemēro |

Suga: | Saida Pollachius virens | Zona: | Starptautiskie ūdeņi I un II zonā POK/1/2INT. |

EK | 0 |

KPN | Nepiemēro |

Suga: | Saida Pollachius virens | Zona: | Fēru salu ūdeņi Vb zonā POK/05B-F. |

Beļģija | pm | Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Vācija | pm |

Francija | pm |

Nīderlande | pm |

Apvienotā Karaliste | pm |

EK | pm |

KPN | Nepiemēro |

Suga: | Melnais paltuss Reinhardtius hippoglossoides | Zona: | Norvēģijas ūdeņi I un II zonā GHL/1N2AB. |

Vācija | pm | Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Apvienotā Karaliste | pm |

EK | pm |

KPN | Nepiemēro |

Suga: | Melnais paltuss Reinhardtius hippoglossoides | Zona: | Starptautiskie ūdeņi I un II zonā GHL/1/2INT. |

EK | 0 |

KPN | Nepiemēro |

Suga: | Melnais paltuss Reinhardtius hippoglossoides | Zona: | Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā GHL/514GRN |

Vācija | pm | Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Apvienotā Karaliste | pm |

EK | pm | (1) |

KPN | Nepiemēro |

Suga: | Melnais paltuss Reinhardtius hippoglossoides | Zona: | Grenlandes ūdeņi NAFO 0 un I zonā GHL/N01GRN |

Vācija | pm | Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

EK | pm | (1) |

KPN | Nepiemēro |

Suga: | Makrele Scomber scombrus | Zona: | Norvēģijas ūdeņi IIa zonā MAC/02A-N. |

Dānija | pm | (1) | Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

EK | pm | (1) |

KPN | pm | (2) |

(1) Var zvejot arī Norvēģijas ūdeņos IV zonā un starptautiskajos ūdeņos IIa zonā (MAC/*4N-2A). (2) KPN, par ko vienojušās EK, Norvēģija un Fēru salas attiecībā uz ziemeļu apgabalu. |

Suga: | Makrele Scomber scombrus | Zona: | Fēru salu ūdeņi Vb zonā MAC/05B-F. |

Dānija | pm | Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

EK | pm |

KPN | pm | (1) |

(1) KPN, par ko vienojušās EK, Norvēģija un Fēru salas attiecībā uz ziemeļu apgabalu. |

Suga: | Sarkanasari Sebastes spp. | Zona: | EK un starptautiskie ūdeņi V zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā (2) RED/51214. |

Igaunija | pm | (1) | Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Vācija | pm | (1) |

Spānija | pm | (1)) |

Francija | pm | (1)) |

Īrija | pm | (1) |

Latvija | pm | (1) |

Nīderlande | pm | (1) |

Polija | pm | (1) |

Portugāle | pm | (1) |

Apvienotā Karaliste | pm | (1) |

EK | pm | (1) |

KPN | pm |

(1) Var zvejot arī NAFO pārvaldības apgabala 2. apakšapgabala IF un 3K rajonā, bet to atskaita no ICES V, XII, XIV zonai noteiktās kvotas, nepārsniedzot kopējo kvotu pm tonnas (RED/*N1F3K) |

Suga: | Sarkanasari Sebastes spp. | Zona: | Norvēģijas ūdeņi I un II zonā RED/1N2AB. |

Vācija | pm | (1) | Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Spānija | pm | (1) |

Francija | pm | (1) |

Portugāle | pm | (1) |

Apvienotā Karaliste | pm | (1) |

EK | pm | (1) |

KPN | pm |

(1) Tikai kā piezveja. |

Suga: | Sarkanasari Sebastes spp. | Zona: | Starptautiskie ūdeņi I un II zonā RED/1/2INT. |

EK | pm | (1) | Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

KPN | pm |

(1) Kad NEAFC Līgumslēdzējas puses būs pilnībā izmantojušas KPN, zveja tiks pārtraukta. |

Suga: | Sarkanasari Sebastes spp. | Zona: | Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā RED/514GRN |

Vācija | pm | Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Francija | pm |

Apvienotā Karaliste | pm |

EK | pm | (1)(2) |

KPN | Nepiemēro |

Suga: | Sarkanasari Sebastes spp. | Zona: | Īslandes ūdeņi Va zonā RED/05A-IS |

Beļģija | pm | Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Vācija | pm |

Francija | pm |

Apvienotā Karaliste | pm |

EK | pm |

KPN | Nepiemēro |

Suga: | Sarkanasari Sebastes spp. | Zona: | Fēru salu ūdeņi Vb zonā RED/05B-F. |

Beļģija | pm | Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Vācija | pm |

Francija | pm |

Apvienotā Karaliste | pm |

EK | pm |

KPN | Nepiemēro |

Suga: | Piezvejas | Zona: | Grenlandes ūdeņi NAFO 0 un I zonā XBC/N01GRN |

EK | pm | (1) |

KPN | Nepiemēro |

(1) Piezveja ir jebkura tādu sugu zivju nozveja, kas neietilpst kuģa mērķa sugu sarakstā, kurš norādīts licencē. Var zvejot austrumos vai rietumos. |

Suga: | Citas sugas (1) | Zona: | Norvēģijas ūdeņi I un II zonā OTH/1N2AB. |

Vācija | pm | (1) | Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Francija | pm | (1) |

Apvienotā Karaliste | pm | (1) |

EK | pm | (1) |

KPN | pm |

(1) Tikai kā piezveja. |

Suga: | Citas sugas(1) | Zona: | Fēru salu ūdeņi Vb zonā OTH/05B-F. |

Vācija | pm | Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Francija | pm |

Apvienotā Karaliste | pm |

EK | pm |

KPN | Nepiemēro |

Suga: | Plekstveidīgās zivis | Zona: | Fēru salu ūdeņi Vb zonā FLX/05B-F. |

Vācija | pm | Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Francija | pm |

Apvienotā Karaliste | pm |

EK | pm |

KPN | Nepiemēro |

IC PIELIKUMS ZIEMEĻRIETUMU ATLANTIJA NAFO apgabals

Visas KPN un ar tām saistītie nosacījumi ir pieņemti NAFO .

Suga: | Menca Gadus morhua | Zona: | NAFO 2J3KL COD/N2J3KL |

EK | 0 | (1) |

KPN | 0 | (1) |

(1) Nav atļauta šīs sugas specializētā zveja, tikai tās piezveja Padomes 2007. gada xx oktobra Regulas Nr. xxxx/2007, ar kuru nosaka Ziemeļrietumu Atlantijas Zvejniecības organizācijas pārvaldības apgabalā piemērojamos saglabāšanas un izpildes pasākumus, 4. panta 2. punktā noteiktajos apjomos. |

Suga: | Menca Gadus morhua | Zona: | NAFO 3NO COD/N3NO. |

EK | 0 | (1) |

KPN | 0 | (1) |

(1) Nav atļauta šīs sugas specializētā zveja, tikai tās piezveja Padomes 2007. gada xx oktobra Regulas Nr. xxxx/2007 4. panta 2. punktā noteiktajos apjomos. |

Suga: | Menca Gadus morhua | Zona: | NAFO 3M COD/N3M. |

EK | 0 | (1) |

KPN | 0 | (1) |

(1) Nav atļauta šīs sugas specializētā zveja, tikai tās piezveja Padomes 2007. gada xx oktobra Regulas Nr. xxxx/2007 4. panta 2. punktā noteiktajos apjomos. |

Suga: | Sarkanā plekste Glyptocephalus cynoglossus | Zona: | NAFO 2J3KL WIT/N2J3KL |

EK | 0 | (1) |

KPN | 0 | (1) |

(1) Nav atļauta šīs sugas specializētā zveja, tikai tās piezveja Padomes 2007. gada xx oktobra Regulas Nr. xxxx/2007 4. panta 2. punktā noteiktajos apjomos. |

Suga: | Sarkanā plekste Glyptocephalus cynoglossus | Zona: | NAFO 3NO WIT/N3NO. |

EK | 0 | (1) |

KPN | 0 | (1) |

(1) Nav atļauta šīs sugas specializētā zveja, tikai tās piezveja Padomes 2007. gada xx oktobra Regulas Nr. xxxx/2007 4. panta 2. punktā noteiktajos apjomos. |

Suga: | Rietumatlantijas plekste Hippoglossoides platessoides | Zona: | NAFO 3M PLA/N3M. |

EK | 0 | (1) |

KPN | 0 | (1) |

(1) Nav atļauta šīs sugas specializētā zveja, tikai tās piezveja Padomes 2007. gada xx oktobra Regulas Nr. xxxx/2007 4. panta 2. punktā noteiktajos apjomos. |

Suga: | Rietumatlantijas plekste Hippoglossoides platessoides | Zona: | NAFO 3LNO PLA/3LNO. |

EK | 0 | (1) |

KPN | 0 | (1) |

(1) Nav atļauta šīs sugas specializētā zveja, tikai tās piezveja Padomes 2007. gada xx oktobra Regulas Nr. xxxx/2007 4. panta 2. punktā noteiktajos apjomos. |

Suga: | Īsspuru kalmārs Illex illecebrosus | Zona: | NAFO 3 un 4 apakšzona SQI/N34. |

Igaunija | 128 | (2) | Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Latvija | 128 | (2) |

Lietuva | 128 | (2) |

Polija | 227 | (2) |

EK | (1) (2) |

KPN | 34000 |

(1) Nav noteikta Kopienas daļa, 29 467 tonnas ir pieejamas Kanādai un EK dalībvalstīm, izņemot Igauniju, Latviju, Lietuvu un Poliju. (2) Jāzvejo laikposmā no 1. jūlija līdz 31. decembrim. |

Suga: | Dzeltenastes plekste Limanda ferruginea | Zona: | NAFO 3LNO YEL/N3LNO. |

EK | 0 | (1) (2) |

KPN | 15500 |

(1) Lai gan Kopienai ir pieejama kopējā kvota 79 tonnu apmērā, ir nolemts šo apjomu samazināt līdz nullei. Nav atļauta šīs sugas specializētā zveja, tikai tās piezveja Padomes 2007. gada xx oktobra Regulas Nr. xxxx/2007 4. panta 2. punktā noteiktajos apjomos. (2) Informāciju par nozveju, ko kuģi guvuši saskaņā ar šo kvotu, reizi 48 stundās paziņo karoga dalībvalstij un ar Komisijas starpniecību nosūta NAFO izpildsekretāram. |

Suga: | Moiva Mallotus villosus | Zona: | NAFO 3NO CAP/N3NO. |

EK | 0 | (1) |

KPN | 0 | (1) |

(1) Nav atļauta šīs sugas specializētā zveja, tikai tās piezveja Padomes 2007. gada xx oktobra Regulas Nr. xxxx/2007 4. panta 2. punktā noteiktajos apjomos. |

Suga: | Ziemeļu garnele Pandalus borealis | Zona: | NAFO 3L (1) PRA/N3L. |

Igaunija | 278 | (2) | Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Latvija | 278 | (2) |

Lietuva | 278 | (2) |

Polija | 278 | (2) |

EK | 278 | (2) (3) |

KPN | 25 000 |

(1) Neietverot četrstūra zonu, ko ierobežo šādas koordinātas: |

Punkts Nr. | Ziemeļu platums | Rietumu garums |

1. | 47°20'0 | 46°40'0 |

2. | 47°20'0 | 46°30'0 |

3. | 46°00'0 | 46°30'0 |

4. | 46°00'0 | 46°40'0 |

(2) Jāzvejo laikposmā no 1. janvāra līdz 31. martam, no 1. jūlija līdz 31. decembrim. (3) Visas dalībvalstis, izņemot Igauniju, Latviju, Lietuvu un Poliju. |

Suga: | Ziemeļu garnele Pandalus borealis | Zona: | NAFO 3M (1) PRA/N3M. |

KPN | Nepiemēro | (2) |

(1) Kuģi var zvejot šo krājumu arī 3L rajona četrstūra zonā, ko ierobežo šādas koordinātas: |

Punkts Nr. | Ziemeļu platums | Rietumu garums |

1. | 47°20'0 | 46°40'0 |

2. | 47°20'0 | 46°30'0 |

3. | 46°00'0 | 46°30'0 |

4. | 46°00'0 | 46°40'0 |

Zvejojot garneles šajā zonā, kuģiem neatkarīgi no tā, vai tie šķērso vai nešķērso līniju, kas atdala NAFO 3L un 3M rajonu, jāziņo saskaņā ar pielikuma 1.3. punktu Padomes 1992. gada 27. janvāra Regulā (EEK) Nr. 189/92, kas nosaka zināmu Ziemeļrietumatlantijas Zvejniecības organizācijas pieņemtu kontroles pasākumu piemērošanas noteikumus (OV L 21, 30.1.1992., 4. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1048/97 (OV L 154, 12.6.1997., 1. lpp.). Turklāt garneļu zveja ir aizliegta no 2008. gada 1. jūnija līdz 31. decembrim apgabalā, kuru ierobežo šādas koordinātas: |

Punkts Nr. | Ziemeļu platums | Rietumu garums |

1. | 47°55'0 | 45°00'0 |

2. | 47°30'0 | 44°15'0 |

3. | 46°55'0 | 44°15'0 |

4. | 46°35'0 | 44°30'0 |

5. | 46°35'0 | 45°40'0 |

6. | 47°30'0 | 45°40'0 |

7. | 47°55'0 | 45°00'0 |

(2) Zveju pārvalda, nosakot zvejas piepūles ierobežojumus. Attiecīgās dalībvalstis izdod īpašas zvejas atļaujas to zvejas kuģiem, kas nodarbojas ar šāda veida zveju, un informē Komisiju par šādām atļaujām pirms kuģu darbības sākšanas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1627/94. Atkāpjoties no minētās regulas 8. panta, atļaujas būs derīgas tikai tad, ja Komisija piecu darbdienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas tās nebūs apstrīdējusi. |

Dalībvalsts | Maksimālais zvejas kuģu skaits | Maksimālais zvejas dienu skaits |

Dānija | 2 | 131 |

Igaunija | 8 | 1667 |

Spānija | 10 | 257 |

Latvija | 4 | 490 |

Lietuva | 7 | 579 |

Polija | 1 | 100 |

Portugāle | 1 | 69 |

Katra dalībvalsts ik mēnesi 25 dienās pēc kalendārā mēneša, kurā veikta nozveja, ziņo Komisijai par zvejas dienām, kas pavadītas 3M rajonā un 1. zemsvītras piezīmē norādītajā apgabalā. |

Suga: | Melnais paltuss Reinhardtius hippoglossoides | Zona: | NAFO 3LMNO GHL/N3LMNO |

Igaunija | 321,3 | Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Vācija | 328 |

Latvija | 45,1 |

Lietuva | 22,6 |

Spānija | 4396,5 |

Portugāle | 1837,5 |

EK | 6951 |

KPN | 11856 |

Suga: | Rajas Rajidae | Zona: | NAFO 3LNO SRX/N3LNO. |

Spānija | 6561 | Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Portugāle | 1274 |

Igaunija | 546 |

Lietuva | 119 |

EK | 8500 |

KPN | 13500 |

Suga: | Sarkanasari Sebastes spp. | Zona: | NAFO 3LN RED/N3LN. |

EK | 0 | (1) |

KPN | 0 | (1) |

(1) Nav atļauta šīs sugas specializētā zveja, tikai tās piezveja Padomes 2007. gada xx oktobra Regulas Nr. xxxx/2007 4. panta 1. punktā noteiktajos apjomos. |

Suga: | Sarkanasari Sebastes spp. | Zona: | NAFO 3M RED/N3M. |

Igaunija | 1571 | (1) | Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Vācija | 513 | (1) |

Spānija | 233 | (1) |

Latvija | 1571 | (1) |

Lietuva | 1571 | (1) |

Portugāle | 2354 | (1) |

EK | 7813 | (1) |

KPN | 8500 | (1) |

(1) Šai kvotai ir jāsaskan ar KPN 8500 tonnu apmērā, kas noteikta šiem krājumiem visām NAFO Līgumslēdzējām pusēm. Pēc KPN apguves šā krājuma specializētā zveja tiks pārtraukta neatkarīgi no nozveju apjoma. |

Suga: | Sarkanasari Sebastes spp. | Zona: | NAFO 3O RED/N3O. |

Spānija | 1771 | Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Portugāle | 5229 |

EK | 7000 |

KPN | 20 000 |

Suga: | Sarkanasari Sebastes spp. | Zona: | NAFO 2. apakšapgabals, IF un 3K rajons RED/N1F3K. |

Latvija | [364 |

Lietuva | 3019 |

KPN | 3383] |

Suga: | Baltā Amerikas jūrasvēdzele Urophycis tenuis | Zona: | NAFO 3NO HKW/N3NO. |

Spānija | 2165 | Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Portugāle | 2835 |

EK | 5000 |

KPN | 8500 |

ID PIELIKUMS TĀLU MIGRĒJOŠAS ZIVIS — visi apgabali

KPN šajā apgabalā ir pieņemta, saskaņojot to ar starptautiskām tunzivju zvejniecības organizācijām, piemēram, ICCAT un IATTC .

Suga: | Zilā tunzivs Thunnus thynnus | Zona: | Atlantijas okeāns uz austrumiem no 45° W un Vidusjūra BFT/AE045W |

Kipra | pm |

Grieķija | pm |

Spānija | pm |

Francija | pm |

Itālija | pm |

Malta | pm |

Portugāle | pm |

Visas dalībvalstis | pm | (1) |

EK | pm |

KPN | pm |

(1) Izņemot Kipru, Grieķiju, Spāniju, Franciju, Itāliju, Maltu un Portugāli, un tikai kā piezveja. |

Suga: | Zobenzivs Xiphias gladius | Zona: | Atlantijas okeāns uz ziemeļiem no 5° N SWO/AN05N |

Spānija | pm |

Portugāle | pm |

Visas dalībvalstis | pm | (1) |

EK | pm |

KPN | pm |

(1) Izņemot Spāniju un Portugāli, un tikai kā piezveja. |

Suga: | Zobenzivs Xiphias gladius | Zona: | Atlantijas okeāns uz dienvidiem no 5° N SWO/AS05N |

Spānija | pm | Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Portugāle | pm |

EK | pm |

KPN | pm |

Suga: | Garspuru tunzivs (ziemeļu apakšgrupa) Germo alalunga | Zona: | Atlantijas okeāns uz ziemeļiem no 5° N ALB/AN05N |

Īrija | pm | (2) |

Spānija | pm | (2) |

Francija | pm | (2) |

Apvienotā Karaliste | pm | (2) |

Portugāle | pm | (2) |

EK | pm | (1) |

KPN | pm |

(1) To Kopienas kuģu skaits, kas zvejo garspuru tunzivi kā mērķsugu, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 973/2001 10. panta 1. punktu, ir 1253. (2) Ar dalībvalstu karogu kuģojošo zvejas kuģu maksimālā skaita sadalījums starp dalībvalstīm, kurām atļauts zvejot garspuru tunzivi (Germo alalunga) kā mērķsugu, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 973/2001 10. panta 4. punktu ir šāds: |

Dalībvalsts | Maksimālais zvejas kuģu skaits |

Īrija | 50 |

Spānija | 730 |

Francija | 151 |

Apvienotā Karaliste | 12 |

Portugāle | 310 |

EK | 1253 |

Suga: | Garspuru tunzivs (dienvidu apakšgrupa) Germo alalunga | Zona: | Atlantijas okeāns uz dienvidiem no 5° N ALB/AS05N |

Spānija | pm |

Francija | pm |

Portugāle | pm |

EK | pm |

KPN | pm |

Suga: | Lielacu tunzivs Thunnus obesus | Zona: | Atlantijas okeāns BET/ATLANT |

Spānija | pm |

Francija | pm |

Portugāle | pm |

EK | pm |

KPN | pm |

Suga: | Atlantijas zilais marlīns Makaira nigricans | Zona: | Atlantijas okeāns BUM/ATLANT |

EK | pm |

KPN | Nepiemēro |

Suga: | Baltais marlīns Tetrapturus alba | Zona: | Atlantijas okeāns WHM/ATLANT |

EK | pm |

KPN | Nepiemēro |

IE PIELIKUMS ANTARKTIKA CCAMLR apgabals

Šīs KPN, ko pieņēmusi CCAMLR , nav iedalītas CCAMLR dalībniekiem, tāpēc Kopienas daļa nav noteikta. Nozvejas uzrauga CCAMLR sekretariāts, kas ziņos, ja zveja ir jāpārtrauc KPN pilnīgas apguves dēļ.

Suga: | Vienraga leduszivs Channichthys rhinoceratus | Zona: | FAO 58.5.2 Antarktika LIC/F5852. |

KPN | 150 |

Suga: | Antarktikas leduszivs Champsocephalus gunnari | Zona: | FAO 48.3 Antarktika ANI/F483. |

KPN | 4 337 | (1) |

(1) Šo KPN piemēro no 2007. gada 15. novembra līdz 2008. gada 14. novembrim. Nozvejas ierobežojums šai sugai laikposmā no 2008. gada 1. marta līdz 31. maijam ir 1 084 tonnas. |

Suga: | Antarktikas leduszivs Champsocephalus gunnari | Zona: | FAO 58.5.2 Antarktika (1) ANI/F5852. |

KPN | 42 | (2) |

(1) Šai KPN apgabals, kurā drīkst zvejot, ir FAO 58.5.2. statistiskā rajona daļa, kuru norobežo šāda līnija: (a) no punkta, kur 72°15'E garuma meridiāns šķērso ar Austrālijas un Francijas jūras robežlīgumu noteikto robežu, uz dienvidiem gar meridiānu līdz tā krustpunktam ar 53°25'S; (b) tad uz austrumiem gar šo paralēli līdz tās krustpunktam ar 74°E garuma meridiānu; (c) tad uz ziemeļaustrumiem gar ģeodēzisko līniju līdz 52°40'S platuma paralēles un 76°E garuma meridiānu; (d) tad uz ziemeļiem gar meridiānu līdz tā krustpunktam ar 52°S platuma paralēli; (e) tad uz ziemeļrietumiem gar ģeodēzisko līniju līdz 51°S platuma paralēles un 74°30'E garuma meridiāna krustpunktam; (f) tad uz dienvidrietumiem gar ģeodēzisko līniju līdz sākuma punktam. (2) Šī KPN ir piemērojama laikposmā no 2007. gada 1. decembra līdz 2008.gada 30. novembrim. |

Suga: | Patagonijas ilkņzivs Dissostichus eleginoides | Zona: | FAO 48.3 Antarktika TOP/F483. |

KPN | 3554 | (1) |

Īpaši nosacījumi: |

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajos apakšapgabalos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem: |

Pārvaldības apgabals A: 48°W līdz 43°30'W – 52°30'S līdz 56°S (TOP/*F483A) | 0 |

Pārvaldības apgabals B: 43°30'W līdz 40°W – 52°30'S līdz 56°S (TOP/*F483B) | 1066 |

Pārvaldības apgabals C: 40°W līdz 33°30'W – 52°30'S līdz 56°S (TOP/*F483C) | 2488 |

(1) Šī KPN attiecas uz zveju ar āķu jedām laikposmā no 2008. gada 1. maija līdz 2008. gada 31. augustam un zveju ar murdiem no 2007. gada 1. decembra līdz 2008. gada 30. novembrim. |

Suga: | Patagonijas ilkņzivs Dissostichus eleginoides | Zona: | FAO 48.4 Antarktika TOP/F484. |

KPN | 100 |

Suga: | Patagonijas ilkņzivs Dissostichus eleginoides | Zona: | FAO 58.5.2 Antarktika TOP/F5852. |

KPN | 2 427 | (1) |

(1) Šo KPN piemēro tikai uz rietumiem no 79°20'E. Zveja uz austrumiem no meridiāna šajā zonā ir aizliegta (sk. VIII pielikumu). |

Suga: | Krils Euphausia superba | Zona: | FAO 48 KRI/F48. |

KPN | 4 000 000 | (1) |

Īpaši nosacījumi: |

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajos apakšapgabalos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem. |

48.1. apakšapgabals (KRI/*F481.) | 1 008 000 |

48.2. apakšapgabals (KRI/*F482.) | 1 104 000 |

48.3. apakšapgabals (KRI/*F483.) | 1 056 000 |

48.4. apakšapgabals (KRI/*F484.) | 832 000 |

(1) Šī KPN ir piemērojama laikposmā no 2007. gada 1. decembra līdz 2008. gada 30. novembrim. |

Suga: | Krils Euphausia superba | Zona: | FAO 58.4.1 Antarktika KRI/F5841. |

KPN | 440 000 | (1) |

Īpaši nosacījumi: |

Ievērojot iepriekšminēto kvotu ierobežojumus, turpmāk norādītajos apakšapgabalos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem. |

58.4.1. rajons uz rietumiem no 115° E (KRI/*F-41W) | 277 000 |

58.4.1. rajons uz austrumiem no 115° E (KRI/*F-41E) | 163 000 |

(1) Šī KPN ir piemērojama laikposmā no 2007. gada 1. decembra līdz 2008. gada 30. novembrim. |

Suga: | Krils Euphausia superba | Zona: | FAO 58.4.2 Antarktika KRI/F5842. |

KPN | 450 000 | (1) |

(1) Šī KPN ir piemērojama laikposmā no 2007. gada 1. decembra līdz 2008. gada 30. novembrim. |

Suga: | Pelēkā nototēnija Lepidonotothen squamifrons | Zona: | FAO 58.5.2 Antarktika NOS/F5852. |

KPN | 80 |

Suga: | Krabji Paralomis spp. | Zona: | FAO 48.3 Antarktika PAI/F483. |

KPN | 1 600 | (1) |

(1) Šī KPN ir piemērojama laikposmā no 2007. gada 1. decembra līdz 2008. gada 30. novembrim. |

Suga: | Makrūrzivis Macrourus spp. | Zona: | FAO 58.5.2 Antarktika GRV/F5852. |

KPN | 360 |

Suga: | Citas sugas | Zona: | FAO 58.5.2 Antarktika OTH/F5852. |

KPN | 50 |

Suga: | Rajas Rajidae | Zona: | FAO 58.5.2 Antarktika SRX/F5852. |

KPN | 120 |

Suga: | Parastais kalmārs Martialia hyadesi | Zona: | FAO 48.3 Antarktika SQS/F483. |

KPN | 2 500 | (1) |

(1) Šī KPN ir piemērojama laikposmā no 2007. gada 1. decembra līdz 2008. gada 30. novembrim. |

IF PIELIKUMS DIENVIDAUSTRUMU ATLANTIJAS OKEĀNS SEAFO apgabals

Šīs KPN nav iedalītas SEAFO dalībniekiem, tāpēc Kopienas daļa nav noteikta. Nozvejas uzrauga SEAFO sekretariāts, kas ziņos, ja zveja ir jāpārtrauc KPN pilnīgas apguves dēļ.

Suga: | Patagonijas ilkņzivs (Dissostichus eleginoides) | Zona: | SEAFO |

KPN | 260 |

Suga: | Sarkanais dziļjūras krabis(Chaceon spp.) | Zona: | SEAFO B1 apakšapgabals (1) |

KPN | 200 |

(1) Šai KPN apgabals, kurā drīkst zvejot, ir: - tā rietumu robeža pa 0°E garuma meridiānu, - tā ziemeļu robeža pa 20°S platuma paralēli, - tā dienvidu robeža pa 28°S platuma paralēli, - austrumu robežas ārējā līnija gar Namībijas EEZ. |

Suga: | Sarkanais dziļjūras krabis (Chaceon spp.) | Zona: | SEAFO, izņemot B1 apakšapgabalu |

KPN | 200 |

II PIELIKUMS IIA PIELIKUMS ZVEJAS PIEPŪLE KUĢIEM SAISTĪBĀ AR KONKRĒTU KRĀJUMU ATJAUNOŠANU ICES IIIa, IV, VIa, VIIa, VIId ZONĀ UN ICES IIa ZONAS EK ŪDEŅOS

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. DARBīBAS JOMA

Šajā pielikumā paredzētos nosacījumus piemēro Kopienas kuģiem, kuru lielākais garums ir vienāds ar vai lielāks par 10 metriem, uz kuriem ir kāds no 4. punktā noteiktajiem zvejas rīkiem un kuri atrodas ICES IIIa, IV, VIa, VIIa, VIId zonā un ICES IIa zonas EK ūdeņos. Šajā pielikumā norāde uz 2008. gada pārvaldības laikposmu nozīmē laikposmu no 2008. gada 1. februāra līdz 2009. gada 31. janvārim.

2. ĢEOGRāFISKO APGABALU DEFINīCIJAS

2.1. Šo pielikumu piemēro šādiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem:

a) Kategats;

b) i) Skageraks;

ii) tā ICES IIIa zonas daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā; ICES IV zona un ICES IIa zonas EK ūdeņi;

iii) ICES VIId zona;

c) ICES VIIa zona;

d) ICES VIa zona.

2.2. Attiecībā uz kuģiem, par kuriem Komisijai ir ziņots kā par tādiem, kas aprīkoti ar kuģu satelītuzraudzības sistēmām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2244/2003 5. un 6. pantu, piemēro turpmāk norādīto ICES VIa zonas definīciju:

ICES VIa zona, izņemot to ICES VIa zonas daļu, kas atrodas uz rietumiem no līnijas, ko iegūst, ar loksodromām secīgi savienojot turpmāk norādītos punktus, kurus nosaka saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu:

60°00’N, 04°00’W

59°45’N, 05°00’W

59°30’N, 06°00’W

59°00’N, 07°00’W

58°30’N, 08°00’W

58°00’N, 08°00’W

58°00’N, 08°30’W

56°00’N, 08°30’W

56°00’N, 09°00’W

55°00’N, 09°00’W

55°00’N, 10°00’W

54°30’N, 10°00’W

3. APGABALā PAVADīTAS DIENAS DEFINīCIJA

Šajā pielikumā diena, kas pavadīta apgabalā, ir nepārtraukts 24 stundu laikposms (vai šāda laikposma daļa), kurā kuģis atrodas kādā no 2.1. punktā noteiktajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem un ārpus ostas. Laiku, no kura sāk skaitīt nepārtraukto laikposmu, nosaka pēc tās dalībvalsts ieskatiem, ar kuras karogu peld attiecīgais kuģis.

4. ZVEJAS RīKI

4.1. Šajā pielikumā piemēro šādu zvejas rīku grupu klasifikāciju.

a) Traļi, bugurvadi un līdzīgi zvejas rīki, izņemot rāmja traļus, kuru linuma acs izmērs ir:

i) vienāds ar vai lielāks par 16 mm un mazāks par 32 mm,

ii) vienāds ar vai lielāks par 70 mm un mazāks par 90 mm,

iii) vienāds ar vai lielāks par 90 mm un mazāks par 100 mm,

iv) vienāds ar vai lielāks par 100 mm un mazāks par 120 mm,

v) vienāds ar vai lielāks par 120 mm;

b) rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir:

i) vienāds ar vai lielāks par 80 mm un mazāks par 90 mm;

ii) vienāds ar vai lielāks par 90 mm un mazāks par 100 mm,

iii) vienāds ar vai lielāks par 100 mm un mazāks par 120 mm,

iv) vienāds ar vai lielāks par 120 mm;

c) žaunu tīkli, iepinējtīkli (izņemot rāmju tīklus), kuru linuma acs izmērs ir:

i) mazāks par 110 mm,

ii) vienāds ar vai lielāks par 110 mm un mazāks par 150 mm,

iii) vienāds ar vai lielāks par 150 mm un mazāks par 220 mm;

iv) vienāds ar vai lielāks par 220 mm.

d) rāmju tīkli;

e) āķu jedas.

4.2. Šajā pielikumā un attiecībā uz 2.1. punktā noteiktajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem un 4.1. punktā norādītajām zvejas rīku grupām ir noteiktas šādas nodevuma grupas:

a) 4.1.a.i punktā norādītās zvejas rīku grupas jebkurā apgabalā;

b) 4.1.a.ii punktā norādītās zvejas rīku grupas jebkurā apgabalā un 4.1.a.iii. punktā norādītās zvejas rīku grupas ICES IIIa zonas daļā, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā, ICES IV, VIa, VIIa, VIId zonā un ICES IIa zonas EK ūdeņos;

c) 4.1.a.iii punktā norādītās zvejas rīku grupas Kategatā un Skagerakā, 4.1.a.iv un 4.1.a.v punktā norādītās zvejas rīku grupas jebkurā apgabalā;

d) 4.1.b.i, 4.1.b.ii, 4.1.b.iii un 4.1.b.iv punktā norādītās zvejas rīku grupas jebkurā apgabalā;

e) 4.1.c.i, 4.1.c.ii, 4.1.c.iii, 4.1.c.iv un 4.1.d. punktā norādītās zvejas rīku grupas jebkurā apgabalā;

f) 4.1.e punktā norādītās zvejas rīku grupas jebkurā apgabalā.

ZVEJAS PIEPŪLES IEROBEŽOJUMU ĪSTENOŠANA

5. KUģI, UZ KURIEM ATTIECAS ZVEJAS PIEPūLES IEROBEžOJUMI

5.1. Kuģiem, kas izmanto 4.1. punktā norādītos zvejas rīku veidus un zvejo 2. punktā noteiktajos apgabalos jābūt īpašai zvejas atļaujai, kas izdota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1627/94 7. pantu.

5.2. Dalībvalsts neatļauj zveju ar zvejas rīkiem, kas pieder kādai no 4.1. punktā norādītajām zvejas rīku grupām, nevienā no 2.1. punktā noteiktajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem nevienam kuģim, kas peld ar tās karogu un kam šajā apgabalā 2001., 2002., 2003., 2004., 2005., 2006. vai 2007. gadā nav reģistrēta šāda zvejas darbība, izņemot reģistrētas zvejas darbības, kuras saistītas ar dienu nodevumu starp zvejas kuģiem, ja vien tādējādi nenodrošina to, ka attiecīgajā apgabalā tiek izslēgta līdzvērtīga jauda, izteikta kilovatos.

5.3. Tomēr kuģim, kas reģistrēts izmantojam kādai no 4.1. punktā norādītajām zvejas rīku grupām piederošu zvejas rīku, var atļaut izmantot citu zvejas rīku, ja otrā minētā zvejas rīka izmantošanai iedalīto dienu skaits ir lielāks vai vienāds ar pirmā minētā zvejas rīka izmantošanai iedalīto dienu skaitu.

5.4. Kuģim, kas peld ar tādas dalībvalsts karogu, kurai nav kvotu kādā no 2.1. punktā noteiktajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem, neatļauj šajā apgabalā zvejot ar zvejas rīku, kas pieder kādai no 4.1. punktā norādītajām zvejas rīku grupām, ja vien šim kuģim nav iedalīta kvota pēc dienu nodevuma, kas atļauts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu, un iedalītas dienas jūrā saskaņā ar šā pielikuma 15. punktu.

6. DARBīBAS IEROBEžOJUMI

Katra dalībvalsts nodrošina to, ka zvejas kuģi, kas peld ar tās karogu un ir reģistrēti Kopienā, pavada kādā no 2.1. punktā noteiktajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem ne vairāk kā 8. punktā paredzēto dienu skaitu, kad uz šiem kuģiem ir zvejas rīki, kas pieder kādai no 4.1. punktā minētajām grupām.

7. IZņēMUMI

Dalībvalsts no apgabalā pavadāmo dienu skaita, kas saskaņā ar šo pielikumu iedalīts kuģiem, kuri peld ar tās karogu, neatskaita nevienu dienu, kuru kuģis ir pavadījis apgabalā, taču nav zvejojis, jo ir palīdzējis citam kuģim avārijas situācijā, vai kuru kuģis ir pavadījis apgabalā, taču nav zvejojis, jo ir pārvadājis ievainotas personas neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai. Dalībvalsts viena mēneša laikā pēc šāda lēmuma pieņemšanas iesniedz Komisijai tā pamatojumu un kompetento iestāžu pierādījumus par ārkārtas situāciju.

ZVEJAS KUĢIEM IEDALĪTO DIENU SKAITS, KO TIE PAVADA ĀRPUS OSTAS

8. MAKSIMāLAIS DIENU SKAITS

8.1. Maksimālais jūrā pavadāmo dienu skaits, ko 2008. gada pārvaldības laikposmā dalībvalsts var atļaut ar tās karogu peldošam kuģim, uz kura ir kāds no 4.1. punktā norādītajām grupām piederošiem zvejas rīkiem, pavadīt jebkurā no 2.1. punktā noteiktajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem, ir norādīts I tabulā.

8.2. Lai noteiktu maksimālo jūrā pavadāmo dienu skaitu, ko zvejas kuģis saskaņā ar savas karoga dalībvalsts atļauju var atrasties kādā no šā pielikuma 2.1. punktā noteiktajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem 2008. gada pārvaldības laikposmā saskaņā ar I tabulu, piemēro šādus īpašos nosacījumus.

a) Kuģim jāatbilst nosacījumiem, kas paredzēti 1. papildinājumā.

b) Kuģim ir jāatbilst visiem III pielikuma 2. papildinājuma nosacījumiem, un uz kuģa paturētajās nozvejās, kas novērtētas pēc dzīvsvara un reģistrētas Kopienas zvejas žurnālā, jābūt mazāk par 5 % mencu un vairāk par 70 % Norvēģijas omāru.

c) Uz kuģa paturētajās nozvejās ir mazāk par 5 % mencu.

d) Uz kuģa paturētajās nozvejās ir mazāk par 5 % mencu, jūrasmēļu un jūras zeltplekstu.

e) Uz kuģa paturētajās nozvejās ir mazāk par 5 % mencu un vairāk par 60 % jūras zeltplekstu.

f) Uz kuģa paturētajās nozvejās ir mazāk par 5 % mencu un vairāk par 5 % akmeņplekstu un zaķzivju.

g) Kuģim jābūt aprīkotam ar rāmju tīklu, kura linuma acs izmērs ir ≤ 110 mm, un tas ārpus ostas viena reizē drīkst pavadīt ne vairāk kā 24 stundas.

h) Kuģim jāpeld ar tādas dalībvalsts karogu un ir jābūt reģistrētam tādā dalībvalstī, kurā ir izstrādāta Komisijas apstiprināta sistēma automātiskai zvejas licences apturēšanai par to kuģu pārkāpumiem, kuri atbilst šim īpašajam nosacījumam. Ja bez izmaiņām turpina piemērot automātiskās apturēšanas sistēmu, ko Komisija apstiprinājusi jau iepriekš, dalībvalsts tikai paziņo Komisijai to, ka turpina piemērot apstiprināto sistēmu zvejas licenču automātiskas apturēšanai.

i) Kuģis 2003., 2004., 2005., 2006. vai 2007. gadā ir atradies apgabalā un uz tā ir bijuši zvejas rīki, kas pieder kādai no 4.1.b. punktā minētajām grupām. Nozvejās, kas 2008. gadā paturētas uz kuģa katrā zvejas reisā, novērtētas pēc dzīvsvara un reģistrētas Kopienas zvejas žurnālā, ir mazāk par 5% mencu. Pārvaldības laikposmā uz kuģa, kas izmanto šo noteikumu, nedrīkst atrasties zvejas rīki, kas nav 4.1.b.iii. vai 4.1.b.iv. punktā norādītie zvejas rīki.

j) Kuģim ir jāatbilst 2. papildinājumā paredzētajiem nosacījumiem.

k) Nozvejā, kas paturēta uz kuģa laikposmā no maija līdz oktobrim, ir mazāk par 5 % mencu un vairāk par 60 % jūras zeltplekstu. Vismaz 55 % no maksimālā dienu skaita, kas pieejams saskaņā ar šo īpašo nosacījumu, izmanto apgabalā uz austrumiem no 4°30'W laikposmā no maija līdz oktobrim ieskaitot.

l) Kuģim jāatbilst 3. papildinājumā paredzētajiem nosacījumiem.

8.3. Lai saskaņā ar 8.2. punkta c), d), e), f) vai k) apakšpunkta īpašajiem nosacījumiem drīkstētu zvejot kādā no 2.1. punktā minētajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem, kuģis vai arī tāds kuģis vai kuģi, kas izmanto līdzīgus zvejas rīkus un atbilst jebkuram no šiem īpašajiem nosacījumiem, un ko tas ir aizstājis saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, reģistrē nozveju, norādot, ka uz kuģa paturētās nozvejas, kas novērtētas pēc dzīvsvara un reģistrētas Kopienas zvejas žurnālā, 2002. gadā atbilda nosacījumiem par nozveju sastāvu, kā paredzēts šādos īpašos nosacījumos konkrētajam ģeogrāfiskajam apgabalam.

Alternatīva ir tāda, ka kuģis katrā zvejas reisā 2008. gada pārvaldības laikposmā izpilda nosacījumus par nozveju sastāvu, kas paredzēts attiecīgajā īpašajā nosacījumā, kā arī piedalās novērotāju izvietošanas plānā, ko attiecīgā kuģa karoga valsts ir iesniegusi Komisijai apstiprināšanai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002[52] 30. panta 2. punktā izklāstīto procedūru.

Novērotāji ir neatkarīgi no kuģa īpašniekiem un nav zvejas kuģa apkalpes locekļi.

8.4. Dalībvalsts iedalīto zvejas piepūli 2008. gada pārvaldības laikposmā var pārvaldīt saskaņā ar kilovatdienu sistēmu. Saskaņā ar šo sistēmu karoga valsts jebkuram kuģim, kas atbilst kādai no 1. tabulā minētajām zvejas rīku grupu un īpašo nosacījumu kombinācijām, var atļaut jebkurā no šā pielikuma 2.1. punktā noteiktajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem pavadīt maksimālo dienu skaitu, kas atšķiras no tabulā noteiktā, ja ir ievērots attiecīgajai kombinācijai noteiktais kopējais kilovatdienu skaits.

Katrai ģeogrāfiskā apgabala, zvejas rīku un īpašo nosacījumu kombinācijai paredzētais kilovatdienu skaits ir vienāds ar visu to individuālās zvejas piepūļu summu, kas piešķirtas kuģiem, kuri peld ar attiecīgās dalībvalsts karogu un atbilst konkrētajai kombinācijai. Ja šā punkta noteikumi nav tikuši piemēroti, individuālo zvejas piepūli izsaka kilovatdienās, katra kuģa dzinēja jaudu reizinot ar jūrā pavadāmo dienu skaitu, ko šāds kuģis varētu izmantot saskaņā ar I tabulu.

8.5. Dalībvalsts, kas vēlas izmantot 8.4. punktā izklāstītos nosacījumus, elektroniskā formātā iesniedz Komisijai pieprasījumu un ziņojumus, par katru I tabulā minēto ģeogrāfisko apgabalu, zvejas rīku grupu un īpašo nosacījumu kombināciju pievienojot aprēķinus, kuru pamatā ir:

a) zvejas atļaujas saņēmušo kuģu saraksts, kurā norādīts katra kuģa Kopienas flotes reģistra numurs ( CFR ) un dzinēja jauda;

b) šo kuģu 2002. gada nozvejas reģistrs, kurā norādīts 8.2. punkta c), d), e), f) vai k) apakšpunkta īpašajos noteikumos paredzētais nozvejas sastāvs, ja šie kuģi atbilst šādiem īpašiem nosacījumiem un ja tie nav iesaistīti 8.3. punktā minētajos novērotāju izvietošanas plānos;

c) to jūrā pavadāmo dienu skaits, ko katram kuģim būtu sākotnēji atļauts izmantot zvejai saskaņā ar I tabulu, un to jūrā pavadāmo dienu skaitu, ko katrs kuģis varētu izmantot, piemērojot 8.4. punktu.

Pamatojoties uz minēto aprakstu, Komisija var atļaut dalībvalstij izmantot 8.4. punktā paredzētos nosacījumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā izklāstīto procedūru.

8.6. Maksimālais jūrā pavadāmo dienu skaits, ko kuģis 2008. gada pārvaldības laikposmā saskaņā ar savas karoga dalībvalsts atļauju var atrasties kādā no 2.1. punktā minēto ģeogrāfisko apgabalu kombinācijām, nedrīkst pārsniegt lielāko dienu skaitu, ko kuģis drīkst uzturēties kādā no apgabaliem, kas veido attiecīgo kombināciju.

8.7. Dienu, kas pavadīta kādā no šā pielikuma 2.1. punktā noteiktajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem, atskaita no kopējā dienu skaita, kuru kādā no IIC pielikuma 1. punktā noteiktajiem apgabaliem drīkst pavadīt kuģis, kas izmanto IIA pielikuma 4.1. punktā un IIC pielikuma 3. punktā minētos zvejas rīkus.

8.8. Ja kuģis zvejas reisā šķērso divus vai vairākus ģeogrāfiskos apgabalus, kas minēti šā pielikuma 2. punktā, dienu uzskata par pavadītu apgabalā, kur attiecīgajā dienā proporcionāli ir pavadīts vairāk laika.

9. PāRVALDīBAS LAIKPOSMI

9.1. Dalībvalsts var sadalīt I tabulā norādīto apgabalā pavadāmo dienu skaitu pa pārvaldības laikposmiem, kas ilgst vienu vai vairākus kalendāros mēnešus.

9.2. Dienu skaitu, ko kuģis drīkst pavadīt jebkurā no 2.1. punktā noteiktajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem pārvaldības laikposmā, nosaka pēc attiecīgās dalībvalsts ieskatiem.

9.3. Jebkurā pārvaldības laikposmā kuģim, kas ir izmantojis tam iedalīto apgabalā pavadāmo dienu skaitu, ir jāpaliek ostā vai ārpus kāda no 2.1. punktā minētajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem līdz pārvaldības laikposma beigām, ja vien tas neizmanto tikai regulācijai nepakļautus zvejas rīkus, kas aprakstīti 18. punktā.

10. PAPILDU DIENU IEDALīšANA PAR ZVEJAS DARBīBU IZBEIGšANU

10.1. Pamatojoties uz zvejas darbību izbeigšanu, kas notikusi pēc 2002. gada 1. janvāra atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 2792/1999 7. pantam vai ko izraisījuši citi apstākļi, par kuriem dalībvalstis ir pienācīgi ziņojušas, Komisija var iedalīt dalībvalstij jūrā pavadāmas papildu dienas, ko saskaņā ar savas karoga valsts atļauju kādā no 2.1. punktā minētajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem var atrasties kuģis, uz kura ir kāds no 4.1. punktā minētajiem zvejas rīkiem. Kilovatdienās izteiktu zvejas piepūli, ko attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā 2001. gadā īstenoja zvejas darbību izbeigušie kuģi, kuri izmantoja attiecīgo zvejas rīku, dala ar zvejas piepūli, ko 2001. gadā īstenoja visi kuģu, kuri izmantoja attiecīgo zvejas rīku.

Jūrā pavadāmo papildu dienu skaitu aprēķina, šādi iegūto koeficientu reizinot ar to dienu skaitu, kas būtu iedalītas saskaņā ar I tabulu. Rezultātu noapaļo līdz tuvākajai pilnai dienai.

Šo punktu nepiemēro, ja kuģis ir aizstāts atbilstīgi 5.1. punktam vai ja zvejas darbību izbeigšana ir izmantota jau iepriekšējos gados, lai iegūtu papildu dienas jūrā.

10.2. Dalībvalsts, kas vēlas izmantot 10.1. punktā minēto iedalīto zvejas piepūli, iesniedz Komisijai pieprasījumu un ziņojumus elektroniskā formātā, par katru I tabulā minēto ģeogrāfisko apgabalu, zvejas rīku grupu un īpašo nosacījumu kombināciju norādot aprēķinus, kuru pamatā ir:

a) zvejas darbības izbeigušo kuģu saraksti, kuros norādīts šo kuģu Kopienas flotes reģistrācijas ( CFR ) numurs un dzinēja jauda;

b) šo kuģu veiktā zvejas darbība 2001. gadā, kas izteikta jūrā pavadītajās dienās atsevišķi katrai ģeogrāfiskā apgabala, zvejas rīku veida un, ja nepieciešams, īpašo nosacījumu kombinācijai.

10.3. Pamatojoties uz šādu pieprasījumu, Komisija var mainīt šai dalībvalstij 8.1. punktā noteikto dienu skaitu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā izklāstīto procedūru.

10.4. Dalībvalsts 2008. gada pārvaldības laikposmā šīs papildu dienas jūrā var no jauna iedalīt visiem kuģiem, kas paliek flotē un kas atbilst attiecīgajai ģeogrāfiskā apgabala, zvejas rīku un īpašo nosacījumu kombinācijai, vai daļai kuģu, mutatis mutandis piemērojot 8.4. un 8.5. punktā izklāstītos nosacījumus.

10.5. Papildu dienu skaits, ko Komisija iepriekš iedalījusi saistībā ar zvejas darbību izbeigšanu, tiek saglabāts 2008. gadā.

11. PAPILDU DIENU IEDALīšANA PASTIPRINāTAI NOVēROTāJU IZVIETOšANAI

11.1. Pamatojoties uz pastiprinātas novērotāju izvietošanas programmu, ko īsteno sadarbībā starp zinātniekiem un zivsaimniecības nozari, Komisija no 2008. gada 1. februāra līdz 2009. gada 31. janvārim dalībvalstīm var iedalīt trīs papildu dienas, ko attiecīgajā apgabalā drīkst pavadīt kuģis, uz kura ir zvejas rīks, kas pieder kādai no 4.1. punktā minētajām grupām. Šāda programma jo īpaši ir vērsta uz izmetumu apjomu un nozvejas sastāvu, un tā pārsniedz datu vākšanas prasības, kas obligātajām un paplašinātajām programmām noteiktas Padomes Regulā (EK) Nr. 1543/2000[53], Komisijas Regulā (EK) Nr. 1639/2001[54] un Komisijas Regulā (EK) Nr. 1581/2004[55].

Novērotāji ir neatkarīgi no kuģa īpašnieka un nav zvejas kuģa apkalpes locekļi.

11.2. Dalībvalstis, kas vēlas izmantot 11.1. punktā minētās iedalītās dienas, iesniedz Komisijai pastiprinātas novērotāju izvietošanas programmas aprakstu.

11.3. Pamatojoties uz šo aprakstu un apspriedusies ar ZZTEK, Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā izklāstīto procedūru var grozīt 8.1. punktā noteikto dienu skaitu attiecīgajai dalībvalstij un kuģiem, apgabalam un zvejas rīkam, ko aptver pastiprinātas novērotāju izvietošanas programma.

11.4. Ja Komisija iepriekš ir apstiprinājusi šādu dalībvalsts iesniegtu programmu un dalībvalsts vēlas turpināt to piemērot bez izmaiņām, dalībvalsts informē Komisiju par pastiprinātas novērotāju izvietošanas programmas turpināšanu četras nedēļas pirms tā laikposma sākuma, uz kuru attiecas šī programma.

11.5. Pamatojoties uz izmēģinājuma projektu, kura mērķis ir uzlabot datu precizitāti, Komisija laikposmam no 2008. gada 1. februāra līdz 2009. gada 31. janvārim var iedalīt dalībvalstīm sešas papildu dienas, ko 2.1.c. punktā minētajā apgabalā var pavadīt kuģis, uz kura ir 4.1.a.iv. punktā un 4.1.a.v. punktā minētie zvejas rīki.

11.6. Pamatojoties uz izmēģinājuma projektu, kura mērķis ir uzlabot datu precizitāti, Komisija laikposmam no 2008. gada 1. februāra līdz 2009. gada 31. janvārim var iedalīt dalībvalstīm divpadsmit papildu dienas, ko 2.1.c. punktā minētajā apgabalā var pavadīt kuģis, uz kura ir ir 4.1. punktā minētie zvejas rīki, izņemot 4.1.a.iv punktā un 4.1.a.v.punktā minētos zvejas rīkus.

11.7. Dalībvalstis, kas vēlas izmantot 11.2. un 11.3. punktā minēto iedalīto zvejas piepūli, iesniedz Komisijai aprakstu par izmēģinājuma projektu, kura mērķis ir uzlabot datu precizitāti un kurš pārsniedz saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem spēkā esošās prasības. Pamatojoties uz minēto aprakstu, Komisija var apstiprināt dalībvalsts priekšlikumu par izmēģinājuma projektu, kura mērķis ir uzlabot datu precizitāti, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā izklāstīto procedūru.

12. ĪPAšI NOSACīJUMI DIENU IEDALīšANAI

12.1. Īpašajā zvejas atļaujā, kas minēta 5.1. punktā, kuģim, kurš izmanto kādu no 8.1. punktā noteiktajiem īpašajiem nosacījumiem, paredz šādus nosacījumus.

12.2. Ja kuģim dienu skaitu iedala sakarā ar atbilstību kādam no 8.2. punkta b), c), d), e), f) , k) vai i) apakšpunktā minētiem īpašajiem nosacījumiem, šis kuģis nozvejo un patur uz kuģa ne vairāk kā attiecīgajos punktos minēto sugu procentuālo daudzumu. Kuģis nepārkrauj zivis citā kuģī. Ja kuģis neievēro kādu no šiem nosacījumiem, tam uzreiz tiek atņemtas tiesības uz papildu dienām, kuru iedalīšana saistīta ar attiecīgajiem īpašajiem nosacījumiem.

13. I TABULA. MAKSIMāLAIS DIENU SKAITS, KO KUģIS 2008. GADā VAR PAVADīT APGABALā, IZMANTOJOT KONKRēTUS ZVEJAS RīKUS

Apgabals noteikts šādā punktā |

Zvejas rīks (4.1. punkts) | Īpašais nosacījums (8. punkts) | Nosaukums1 | 2.1.a Kategats | 2.1.b i) — Skageraks ii) — EK ūdeņi IIa, IVa, b, c zonā iii) — VIId | 2.1.c VIIa | 2.1.d VIa |

i) | ii) | iii) |

a.i | Traļi vai bugurvadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥16 un <32 mm | 228 | 228(2) | 228 | 228 |

a.ii | Traļi vai bugurvadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥70 un <90 mm | n.a. | n.a. | 184 | 199 | 153 | 170 |

a.iii | Traļi vai bugurvadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥90 un <100 mm | 71 | 86 | 188 | 227 | 227 |

a.iv | Traļi vai bugurvadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥100 un <120 mm | 103 | 86 | 79 | 63 |

a.v | Traļi vai bugurvadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥120 mm | 103 | 86 | 114 | 64 |

a.iii | 8.2(a) | Traļi vai bugurvadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥90 un <100 mm ar 120 mm kvadrātveida linuma acu logu (1. papildinājums) | 126 | 126 | 227 | 227 | 227 |

a.iv | 8.2(a) | Traļi vai bugurvadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥100 un <120 mm ar 120 mm kvadrātveida linuma acu logu (1. papildinājums) | 137 | 137 | 103 | 114 | 91 |

a.v | 8.2(a) | Traļi vai bugurvadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥120 mm ar 120 mm kvadrātveida linuma acu logu (1. papildinājums) | 137 | 137 | 103 | 114 | 91 |

a.v. | 8.2(j) | Traļi vai bugurvadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥120 mm ar 140 mm kvadrātveida linuma acu logu (2. papildinājums) | 149 | 149 | 115 | 126 | 103 |

a.ii | 8.2(b) | Traļi vai bugurvadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥70 un <90 mm un kuri atbilst III pielikuma 2. papildinājuma nosacījumiem | Neierob. | Neierobežots | Neierob. | Neierob. |

a.ii | 8.2(c) | Traļi vai bugurvadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥70 un <90 mm un kuru nozvejā ir mazāk par 5 % mencu | n.a. | n.a. | 215 | 227 | 204 | 227 |

a.iii | 8.2(l) | Traļi vai bugurvadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥90un <100 mm un kuri atbilst 3. papildinājuma nosacījumiem | 132 | 132 | 238 | 238 | 238 |

a.iv | 8.2(c) | Traļi vai bugurvadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥100 un <120 mm un kuru nozvejā ir mazāk par 5 % mencu | 148 | 148 | 148 | 148 |

a.v | 8.2(c) | Traļi vai bugurvadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥120 mm un kuru nozvejā ir mazāk par 5 % mencu | 160 | 160 | 160 | 160 |

a.iv | 8.2(k) | Traļi vai bugurvadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥100 un <120 mm un kuru nozvejā ir mazāk par 5 % mencu un vairāk par 60 % jūras zeltplekstu | n.a. | n.a. | 166 | n.a. |

a.v | 8.2(k) | Traļi vai bugurvadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥120 mm un kuru nozvejā ir mazāk par 5 % mencu un vairāk par 60 % jūras zeltplekstu | n.a. | n.a. | 178 | n.a. |

a.v | 8.2(h) | Traļi vai bugurvadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥120 mm un kurus izmanto saskaņā ar zvejas licenču automātiskas apturēšanas sistēmu | 115 | 115 | 126 | 103 |

a.ii | 8.2(d) | Traļi vai bugurvadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥70 un <90 mm un kuru nozvejā ir mazāk par 5 % mencu, jūrasmēļu un jūras zeltplekstu | 280 | 280 | 280 | 252 |

a.iii | 8.2(d) | Traļi vai bugurvadi, kuru linuma acs izmērs ir ≥90 un <100 mm un kuru nozvejā ir mazāk par 5 % mencu, jūrasmēļu un jūras zeltplekstu | Neierob. | Neierob. | 280 | 280 | 280 |

a.iv | 8.2(d) | Traļi vai bugurvadi, kuru linuma acs izmērs ≥100 un <120 mm un kuru nozvejā ir mazāk par 5 % mencu, jūrasmēļu un jūras zeltplekstu | Neierob. | Neierobežots | 276 | 276 |

a.v | 8.2(d) | Traļi vai bugurvadi, kuru linuma acs izmērs ir >120 mm un kuru nozvejā ir mazāk par 5 % mencu, jūrasmēļu un jūras zeltplekstu | Neierob. | Neierobežots | Neierob. | 279 |

a.v | 8.2(h) 8.2(j) | Traļi vai bugurvadi, kuru linuma acs izmērs ir >120 mm ar 140 mm kvadrātveida linuma acu logu (2. papildinājums) un kurus izmanto saskaņā ar zvejas licenču automātiskas apturēšanas sistēmu | n.a. | n.a. | 127 | 138 | 115 |

b.i | Rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥80 un <90 mm | n.a. | 119 (2) | Neierob. | 119 | p.m.(2) |

b.ii | Rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥90 un <100 mm | n.a. | 129(2) | Neierob. | 129 | 129(2) |

b.iii | Rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥100 un <120 mm | n.a. | 129 | Neierob. | 129 | 129 |

b.iv | Rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥120 mm | n.a. | 129 | Neierob. | 129 | 129 |

b.iii | 8.2(c) | Rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥100un <120 mm un kuru nozvejā ir mazāk par 5 % mencu | n.a. | 140 | Neierob. | 140 | 140 |

b.iii | 8.2(i) | Rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥100 un <120 mm un kurus izmanto kuģi, kas rāmja traļus ir lietojuši 2003., 2004., 2005. vai 2006. gadā | n.a. | 140 | Neierob. | 140 | 140 |

b.iv | 8.2(c) | Rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥120 mm un kuru nozvejā ir mazāk par 5 % mencu | n.a. | 140 | Neierob. | 140 | 140 |

b.iv | 8.2(i) | Rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥120 mm un kurus izmanto kuģi, kas rāmja traļus ir lietojuši 2003., 2004., 2005. vai 2006. gadā. | n.a. | 140 | Neierob. | 140 | 140 |

b.iv | 8.2(e) | Rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥120 mm un kuru nozvejā ir mazāk par 5 % mencu un vairāk par 60 % jūras zeltplekstu | n.a. | 140 | Neierob. | 140 | 140 |

c.i | Žaunu tīkli un iepinējtīkli, kuru linuma acs izmērs ir <110 mm | 126 | 126 | 126 | 126 |

c.ii | Žaunu tīkli un iepinējtīkli, kuru linuma acs izmērs ir ≥110 mm un <150 mm | 140 | 126 | 140 | 140 |

c.iii | Žaunu tīkli un iepinējtīkli, kuru linuma acs izmērs ir ≥150 mm un <220 mm | 149 | 117 | 105 | 140 |

c.iv | Žaunu tīkli un iepinējtīkli, kuru linuma acs izmērs ir ≥220 mm | 140 | 140 | 140 | 140 |

d | Rāmju tīkli | 140 | 140 | 140 | 140 |

c.iii | 8.2(f) | Žaunu tīkli un iepinējtīkli, kuru linuma acs izmērs ir ≥220 mm un kuru nozvejā ir mazāk par 5 % mencu un vairāk par 5% akmeņplekstu un zaķzivju | 162 | 140 | 162 | 140 | 140 | 140 |

d | 8.2(g) | Rāmju tīkli ar linuma acs izmēru <110 mm. Kuģis ārpus ostas pavada ne vairāk kā 24 stundas. | 140 | 140 | 185 | 140 | 140 |

e | Āķu jedas | 173 | 173 | 173 | 173 |

1 Lietoti tikai 4.1. un 8.2. punktā minētie nosaukumi. 2 Ja pastāv ierobežojumi, piemēro Regulas (EK) Nr. 850/98 V sadaļu. n.a. = „neattiecas” |

APMAIŅA AR IEDALĪTO ZVEJAS PIEPŪLI

14. DIENU NODEVUMI STARP ZVEJAS KUģIEM, KAS PELD AR VIENAS DALīBVALSTS KAROGU

14.1. Dalībvalsts var atļaut jebkuram zvejas kuģim, kas peld ar tās karogu, nodot tam iedalītās dienas, kas pavadāmas kādā no 2.1. punktā minētajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem, kādam citam zvejas kuģim, kas peld ar tās karogu, ja kuģa saņemto dienu skaita un kuģa dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājums (kilovatdienas) ir vienāds ar vai mazāks par dienas nododošā kuģa nodoto dienu skaita un šā kuģa dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājumu. Kuģa dzinēja jauda kilovatos ir tāda, kāda reģistrēta Kopienas zvejas flotes reģistrā.

14.2. Kopējais apgabalā pavadāmo dienu skaits, kas nodotas saskaņā ar 14.1. punktu, reizināts ar dienas nododošā kuģa dzinēja jaudu kilovatos, nav lielāks par dienas nododošā kuģa šajā apgabalā pavadīto reģistrēto vidējo dienu skaitu gadā, neskaitot citu kuģu nodoto dienu skaitu, kas verificēts Kopienas zvejas žurnālā 2001., 2002., 2003., 2004. un 2005. gadā, reizinātu ar šā kuģa dzinēja jaudu kilovatos. Ja dienas nododošais kuģis izmanto 2.2. punktā noteikto definējumu apgabalam uz rietumiem no Skotijas, tā zvejas darbību ierakstu noteikšanai izmanto šo apgabala definīciju.

Šā punkta piemērošanas nolūkos saņēmējkuģim ir jāizmanto tam iedalītās dienas, pirms tas izmanto cita kuģa nodotās dienas. Nodotās dienas, ko izmanto saņēmējkuģis, ieskaita dienas nododošā kuģa zvejas darbību ierakstos.

14.3. Dienu nodevums, kas aprakstīts 14.1. punktā, ir atļauts tikai starp kuģiem, kas darbojas vienā 4.2. punktā minētā nodevumu grupā un vienā pārvaldības laikposmā. Dalībvalsts var atļaut nodot dienas gadījumos, kad licencēts dienas nododošais kuģis ir pārtraucis savu darbību.

14.4. Dienu nodevums ir atļauts tikai kuģiem, kas izmanto iedalītās zvejas dienas bez atbilstības 8.2. punktā izklāstītajiem īpašajiem nosacījumiem.

Atkāpjoties no šā punkta, kuģi, kas izmanto iedalītās zvejas dienas saskaņā ar 8.2. punkta h) apakšpunktā izklāstītajiem īpašajiem nosacījumiem, var nodot dienas, ja šo nosacījumu apvieno ar kādu citu no 8.2. punktā izklāstītajiem īpašajiem nosacījumiem.

14.5. Dalībvalstis pēc Komisijas pieprasījuma sniedz informāciju par veiktajiem nodevumiem. Lai šo informāciju darītu pieejamu Komisijai, var pieņemt sīki izstrādātu izklājlapas formatējumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā izklāstīto procedūru.

15. DIENU NODEVUMI STARP ZVEJAS KUģIEM, KAS PELD AR DAžāDU DALīBVALSTU KAROGU

Dalībvalstis var atļaut nodot apgabalā pavadāmās dienas tajā pašā pārvaldības laikposmā un tajā pašā apgabalā starp jebkuriem zvejas kuģiem, kas peld ar to karogu, ja ir ievēroti 5.2., 5.4., 7. un 14. punkta izklāstītie noteikumi. Ja dalībvalstis nolemj atļaut šādu nodevumu, tās pirms nodevuma veikšanas nosūta Komisijai sīkas ziņas par nodevumu, norādot nodoto dienu skaitu, zvejas piepūli un attiecīgā gadījumā ar to saistītās nozvejas kvotas.

ZVEJAS RĪKU IZMANTOŠANA

16. PAZIņOšANA PAR ZVEJAS RīKIEM

Pirms katra pārvaldības laikposma pirmās dienas kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis karoga dalībvalsts iestādēm paziņo, kādu zvejas rīku vai rīkus ir paredzēts izmantot gaidāmajā pārvaldības laikposmā. Kamēr nav iesniegts šāds paziņojums, kuģim nav tiesību zvejot 2.1. punktā noteiktajos ģeogrāfiskajos apgabalos, izmantojot kādu no 4.1. punktā minētajiem zvejas rīkiem.

17. VAIRāKU ZVEJAS RīKU GRUPU IZMANTOšANA

17.1. Kuģis vienā pārvaldības laikposmā var izmantot zvejas rīkus, kas pieder vairākām 4.1. punktā noteiktajām zvejas rīku grupām.

17.2. Ja kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis paziņo par vairāku zvejas rīku izmantošanu, kuģis jebkurā laikā var izmantot kādu no paziņotajiem rīkiem ar nosacījumu, ka kopējais dienu skaits, kas pavadīts zvejā, izmantojot kādu no zvejas rīkiem, kopš gada sākuma nepārsniedz:

a) kopējo dienu skaitu gadā, kas nav lielāks par vidējo aritmētisko dienu skaitu, kurās saskaņā ar I tabulu drīkst izmantot katru no zvejas rīkiem, noapaļotu līdz tuvākajai pilnai dienai, un

b) dienu skaitu, ko piešķirtu saskaņā ar I tabulu, ja izmantotu tikai attiecīgo zvejas rīku.

17.3. Ja attiecībā uz paziņotajiem zvejas rīkiem dienu skaits nav ierobežots, konkrētajam zvejas rīkam neierobežo gadā pieejamo kopējo dienu skaitu.

17.4. Ja dalībvalsts nolemj sadalīt dienas starp pārvaldības laikposmiem saskaņā ar 9. punktu, katram pārvaldības laikposmam mutatis mutandis piemēro 17.2., 17.3. un 17.4. punktā paredzētos nosacījumus.

17.5. Iespēja izmantot vairāku nekā vienu zvejas rīku var būt pieejama tikai, ja ir ievēroti šādi papildu uzraudzības pasākumi:

a) viena reisa laikā uz zvejas kuģa var atrasties zvejas rīki, kas pieder tikai vienai no 4.1. punktā noteiktajām zvejas rīku grupām, izņemot 19.2. punktā paredzētos gadījumus;

b) pirms katra reisa kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis iesniedz kompetentajām iestādēm iepriekšēju paziņojumu par zvejas rīka veidu, kam paredzēts atrasties uz kuģa vai izmantot, izņemot, ja zvejas rīka veids neatšķiras no tā, par ko paziņots iepriekšējā reisā.

17.6. Kompetentās iestādes veic inspekcijas un uzraudzības pasākumus jūrā un ostās, lai pārliecinātos par abu iepriekš minēto prasību ievērošanu. Ja konstatē, ka kuģis nepilda minētās prasības, tūlīt anulē šā kuģa tiesības izmantot zvejas rīkus, kas pieder vairākām zvejas rīku grupām.

18. REGLAMENTēTU UN REGULāCIJAI NEPAKļAUTU ZVEJAS RīKU APVIENOTA IZMANTOšANA

Kuģi, kas vēlas apvienot viena vai vairāku 4.1. punktā minēto zvejas rīku (reglamentēti zvejas rīki) izmantošanu ar citu 4.1. punktā neminētu zvejas rīku (regulācijai nepakļauti zvejas rīki) izmantošanu, nedrīkst ierobežot regulācijai nepakļautu zvejas rīku izmantošanā. Šādi kuģi iepriekš paziņo par reglamentētu rīku izmantošanu. Ja šāds paziņojums nav iesniegts, uz kuģa nedrīkst atrasties neviens no 4.1. punktā minētiem zvejas rīkiem. Šādiem kuģiem ir jābūt saņēmušiem atļauju un aprīkotiem veikt alternatīvas zvejas darbības ar regulācijai nepakļautiem zvejas rīkiem.

19. AIZLIEGUMS PATURēT UZ KUģA VAIRāK PAR VIENU REGLAMENTēTU ZVEJAS RīKU

19.1 Uz kuģa, kurš atrodas kādā no 2. punktā noteiktajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem un uz kura ir zvejas rīks, kas pieder kādai no 4.1. punktā minētajām zvejas rīku grupām, nedrīkst vienlaikus būt zvejas rīks, kas pieder kādai citai no 4.1. punktā minētajām zvejas rīku grupām.

19.2 Atkāpjoties no 19.1. punkta, uz kuģa, kas atrodas kādā no 2.1. punktā minētajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem drīkst būt zvejas rīki, kas pieder dažādām zvejas rīku grupām. Šādā gadījumā maksimālais dienu skaits, kuru kuģis drīkst pavadīt 2. punktā noteiktajos ģeogrāfiskajos apgabalos, nav lielāks par to, kuru piemēro zvejas rīkiem, kas pieder tai 4.1. punktā minētajai zvejas rīku grupai, kurai piemēro mazāko dienu skaitu saskaņā ar I tabulu.

AR ZVEJU NESAISTĪTAS DARBĪBAS UN TRANZĪTS

20. AR ZVEJU NESAISTīTAS DARBīBAS

Jebkurā noteiktā pārvaldības laikposmā kuģis var sākt ar zveju nesaistītas darbības, kuru laikā netiek samazināts tam 8. punktā piešķirto dienu skaits, ja vien kuģis vispirms paziņo tā karoga dalībvalstij par saviem nolūkiem, norādot iecerētās darbības veidu un uz attiecīgo laiku atsakoties no zvejas licences. Šajā laikposmā uz kuģa nedrīkst atrasties ne zvejas rīki, ne zivis .

21. TRANZīTS

Kuģim ir atļauts šķērsot apgabalu, ja tam nav zvejas atļaujas šajā apgabalā vai arī kuģis ir pirms tam paziņojis attiecīgām iestādēm par šķērsošanas plāniem. Kamēr kuģis atrodas minētajā apgabalā, uz kuģa esošajiem zvejas rīkiem jābūt nostiprinātiem un glabātiem saskaņā ar noteikumiem, kas minēti Regulas (EEK) Nr. 2847/93 20. panta 1. punktā.

UZRAUDZĪBA, INSPEKCIJA UN PĀRRAUDZĪBA

22. ZIņOšANA PAR ZVEJAS PIEPūLI

Atkāpjoties no 9. panta Padomes 2004. gada 26. februāra Regulā (EK) Nr. 423/2004, ar ko nosaka mencu krājumu atjaunošanas pasākumus, Padomes Regulas (EK) Nr. 2847/93 19.c pantā paredzētā prasība par ziņošanu neattiecas uz kuģiem, kuri ir aprīkoti ar kuģu satelītuzraudzības sistēmu atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 2244/2003 5. un 6. pantam.

PIENĀKUMS IZMANTOT KUĢU SATELĪTUZRAUDZĪBAS SISTĒMU

23. ATTIECīGO DATU REģISTRēšANA

Dalībvalstis nodrošina to, ka šādus datus, kas saņemti saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 2244/2003 8. pantu, 10. panta 1. punktu un 11. panta 1. punktu, reģistrē datorlasāmā formā:

a) ieiešana ostā un iziešana no ostas;

b) katra ieiešana jebkurā jūras rajonā, kurā ir spēkā īpaši noteikumi piekļuvei ūdeņiem un resursiem, un iziešana no tā.

24. KONTROLPāRBAUDES

Dalībvalstis zvejas žurnālu iesniegšanu un attiecīgu informāciju, kas reģistrēta zvejas žurnālā, verificē, izmantojot kuģu satelītuzraudzības sistēmas datus. Šādas kontrolpārbaudes reģistrē un pēc pieprasījuma dara pieejamas Komisijai.

ZIŅOŠANAS PIENĀKUMI

25. ATTIECīGO DATU VāKšANA

Dalībvalstis, pamatojoties uz informāciju, kas izmantota šajā pielikumā noteikto ārpus ostas un apgabalā pavadīto zvejas dienu pārvaldībai, par katru ceturksni apkopo informāciju par kopējo zvejas piepūli, kas īstenota 2.1. punktā noteiktajos apgabalos ar velkamajiem zvejas rīkiem, statiskajiem zvejas rīkiem un grunts āķu jedām, un par to zvejas piepūli, ko šajā pielikumā noteiktajos apgabalos īstenojuši kuģi ar dažāda veida zvejas rīkiem.

26. ATTIECīGO DATU PAZIņOšANA

26.1. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis izklājlapas veidā II un III tabulā norādītajā formātā dara zināmus Komisijai 25. punktā minētos datus, nosūtot tos uz attiecīgo elektronisko pastkastīti, kuras adresi Komisija norāda dalībvalstīm.

26.2. Lai 25. punktā minētos datus darītu pieejamus Komisijai, var pieņemt jaunu izklājlapas formatējumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā izklāstīto procedūru.

II tabula Ziņošanas formāts

Valsts | CFR | Ārējais marķējums | Pārvaldības laikposma ilgums | Apgabals, kurā zvejo | Paziņotais rīks vai rīki | Īpaši nosacījumi, ko piemēro paziņotajam rīkam vai rīkiem | Dienu skaits, kurās ir tiesības izmantot paziņoto rīku vai rīkus | Dienu skaits, kurās ir izmantots paziņotais rīks vai rīki | Dienu nodevumi |

1) Valsts | 3 | n/a | Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), kurā kuģis ir reģistrēts zvejai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2371/2002. Dienas nododoša kuģa gadījumā tā vienmēr ir paziņotāja valsts. |

2) CFR | 12 | n/a | Kopienas flotes reģistra numurs Zvejas kuģa identifikācijas numurs. Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), aiz kuras norāda identifikācijas sēriju (9 zīmes). Ja sērijai ir mazāk par 9 zīmēm, kreisajā pusē to papildina ar nullēm. |

3) Ārējais marķējums | 14 | L | Saskaņā ar Komisijas Regulu (EEK) Nr. 1381/87 |

4) Pārvaldības laikposma ilgums | 2 | L | Pārvaldības laikposma ilgums, izteikts mēnešos. |

5) Apgabals, kurā zvejo | 1 | L | Norāda, ja kuģis ir zvejojis IIA pielikuma 2.1. punkta a, b, c vai d apgabalā. |

6) Paziņotais rīks vai rīki | 5 | L | Paziņoto zvejas rīku grupu norāda saskaņā ar IIA pielikuma 4.1. punktu (piem., a.i, a.ii. a.iii, a.iv, a.v, b.i, b.ii, b.iii, b.iv, c.i, c.ii, c.iii, d vai e). |

7) Īpaši nosacījumi, ko piemēro paziņotajam rīkam vai rīkiem | 2 | L | Norāda, kuru no IIA pielikuma 8.2. punktā norādītajiem īpašajiem nosacījumiem (a-l) piemēro, ja piemēro kādu no tiem. |

8) Dienu skaits, kurās ir tiesības izmantot paziņoto rīku vai rīkus | 3 | L | Dienu skaits, kurās kuģim saskaņā ar IIA pielikumu ir tiesības izvēlēties zvejas rīkus, un paziņotā pārvaldības laikposma ilgums. |

9) Dienu skaits, kurās ir izmantots paziņotais rīks vai rīki | 3 | L | Dienu skaits, ko kuģis faktiski pavadīja attiecīgajā apgabalā un izmantoja paziņotos rīkus paziņotajā pārvaldības laikposmā saskaņā ar IIA pielikumu. |

10) Dienu nodevumi | 4 | L | Attiecībā uz nodotajām dienām norāda „– nodoto dienu skaits” un attiecībā uz saņemtajām dienām norāda „+ nodoto dienu skaits”. |

(*) attiecīgā informācija datu nosūtīšanai ierobežota apjoma formātā.

IIA pielikuma 1. papildinājums

Uz zvejas kuģa ir jābūt šā pielikuma 12.1. punktā minētās īpašās zvejas atļaujas kopijai.

1. Ja kuģim ir īpašā zvejas atļauja, uz tā var atrasties un tas var izmantot tikai velkamos zvejas rīkus ar izejas logu, kā minēts šā papildinājuma 3. punktā. Pirms zvejas sākšanas saņem valsts inspektoru apstiprinājumu par zvejas rīkiem.

2. Izejas logs

3. Logu ievieto cilindriskajā daļā ar vismaz 80 atvērtām linuma acīm pa perimetru. Logu ievieto āmja augšējā plātnē. Starp aizmugurējo acu rindu loga pusē un blakus šuvi ir ne vairāk kā divas atvērtas linuma rombveida acis. Logs beidzas ne tālāk kā sešus metrus no galvenās stropes. Savienojuma attiecība ir divas linuma rombveida acis pret vienu linuma kvadrātveida aci, ja āmja linuma acs izmērs ir vienāds ar vai lielāks par 120 mm, piecas linuma rombveida acis pret divām kvadrātveida acīm, ja āmja linuma acs izmērs ir vienāds ar vai lielāks par 90 mm un mazāks par 100 mm.

4. Logs ir vismaz trīs metrus garš. Linuma acu iekšējais atvērums ir vismaz 120 mm. Linuma acis ir kvadrātveida, t.i., visas četras loga linuma malas krusto visas linuma acu rindas. Linumu nostiprina tā, lai linuma acu rindas ir paralēli un perpendikulāri āmja garumam.

5. Kvadrātveida acu linums ir izgatavots no viena vijuma bezmezglu auklas. Logs ir ievietots tā, lai linuma acis zvejošanas laikā vienmēr paliktu pilnībā atvērtas. To nekādā veidā nedrīkst aizklāt ar iekšēju vai ārēju pievienojumu.

IIA pielikuma 2. papildinājums

Uz zvejas kuģa ir jābūt šā pielikuma 12.1. punktā minētās īpašās zvejas atļaujas kopijai.

1. Ja kuģim ir īpašā zvejas atļauja, uz tā var atrasties un tas var izmantot tikai velkamos zvejas rīkus ar izejas logu, kā minēts šā papildinājuma 3. punktā. Pirms zvejas sākšanas tas saņem valsts inspektoru apstiprinājumu par zvejas rīkiem.

2. Izejas logs

2.1. Logu ievieto cilindriskajā daļā ar vismaz 80 atvērtām linuma acīm pa perimetru. Logu ievieto āmja augšējā plātnē. Starp aizmugurējo acu rindu loga pusē un blakus šuvi ir ne vairāk kā divas atvērtas linuma rombveida acis. Logs beidzas ne tālāk kā 6 metrus no galvenās stropes. Savienojuma attiecība ir divas linuma rombveida acis pret vienu linuma kvadrātveida aci.

2.2. Logs ir vismaz trīs metrus garš. Linuma acs iekšējais atvērums ir vismaz 140 mm. Linuma acis ir kvadrātveida, t.i., visas četras loga linuma malas krusto visas linuma acu rindas. Linumu nostiprina tā, lai auklas atrastos paralēli un perpendikulāri āmja garenvirzienam.

3. Kvadrātveida acu linums ir izgatavots no viena vijuma bezmezglu auklas. Logs ir ievietots tā, lai linuma acis zvejošanas laikā vienmēr paliktu pilnībā atvērtas. To nekādā veidā nedrīkst aizklāt ar iekšēju vai ārēju pievienojumu.

IIA pielikuma 3. papildinājums

1. Uz zvejas kuģa ir jābūt šā pielikuma 12.1. punktā minētās īpašās zvejas atļaujas kopijai.

2. Ja kuģim ir īpašā zvejas atļauja, uz tā var atrasties un tas var izmantot tikai velkamo zvejas rīku ar izejas logu, kā minēts šā papildinājuma 2. punktā; logs ir ievietots āmī, kura linuma acs izmērs ir vienāds ar vai lielāks par 95 mm, ar vismaz 80 atvērtām linuma acīm un ne vairāk kā 100 linuma acīm āmja perimetrā. Pirms zvejas sākšanas kuģis saņem valsts inspektoru apstiprinājumu par zvejas rīkiem.

3. Izejas logs

3.1 Logu ievieto āmja augšējā plātnē. Starp aizmugurējo acu rindu loga pusē un blakus šuvi ir ne vairāk kā divas atvērtas linuma rombveida acis. Logs beidzas ne tālāk kā 4 metrus no galvenās stropes. Savienojuma attiecība ir trīs linuma rombveida acis pret vienu linuma kvadrātveida aci.

3.2 Logs ir vismaz piecus metrus garš. Linuma acs iekšējais atvērums ir vismaz 120 mm. Linuma acis ir kvadrātveida, t.i., visas četras loga linuma malas krusto visas linuma acu rindas. Linumu nostiprina tā, lai auklas atrastos paralēli un perpendikulāri āmja garenvirzienam.

3.3 Kvadrātveida acu linums ir izgatavots no viena vijuma bezmezglu auklas. Logs ir ievietots tā, lai linuma acis zvejošanas laikā vienmēr paliktu pilnībā atvērtas. To nekādā veidā nedrīkst aizklāt ar iekšēju vai ārēju pievienojumu.

IIB PIELIKUMS ZVEJAS PIEPŪLE KUĢIEM SAISTĪBĀ AR KONKRĒTU DIENVIDU HEKA UN NORVĒĢIJAS OMĀRA KRĀJUMU ATJAUNOŠANU ICES VIIIc UN IXa ZONā, IZŅEMOT KADISAS JŪRAS LĪCI

1. DARBīBAS JOMA

Šajā pielikumā paredzētos nosacījumus piemēro Kopienas kuģiem, kuru lielākais garums ir vienāds ar vai lielāks par 10 metriem, uz kuriem ir kāds no 3. punktā noteiktajiem velkamajiem un statiskajiem zvejas rīkiem un kuri atrodas VIIIc un IXa zonā, izņemot Kadisas jūras līci. Šajā pielikumā norāde uz 2008. gada pārvaldības laikposmu nozīmē laikposmu no 2008. gada 1. februāra līdz 2009. gada 31. janvārim.

2. APGABALā PAVADīTAS DIENAS DEFINīCIJA

Šajā pielikumā diena, kas pavadīta apgabalā, ir nepārtraukts 24 stundu laikposms (vai šāda laikposma daļa), kurā kuģis atrodas 1. punktā noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā un ir ārpus ostas. Laiku, no kura sāk skaitīt nepārtraukto laikposmu, nosaka pēc tās dalībvalsts ieskatiem, ar kuras karogu peld attiecīgais kuģis.

3. ZVEJAS RīKI

Šajā pielikumā piemēro šādu zvejas rīku grupu klasifikāciju:

a) traļi, bugurvadi un līdzīgi zvejas rīki, kuru linuma acs izmērs ir vienāds ar vai lielāks par 32 mm;

b) žaunu tīkli, kuru linuma acs izmērs ir vienāds ar vai lielāks par 60 mm;

c) rāmju tīkli;

d) grunts āķu jedas.

ZVEJAS PIEPŪLES IEROBEŽOJUMU ĪSTENOŠANA

4. KUģI, UZ KURIEM ATTIECAS ZVEJAS PIEPūLES IEROBEžOJUMI

4.1. Kuģiem, kas izmanto 3. punktā norādītos zvejas rīku veidus un zvejo 1. punktā noteiktajā apgabalā, ir jābūt īpašai zvejas atļaujai, kas izdota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1627/94 7. pantu .

4.2. Dalībvalsts attiecīgajā apgabalā neatļauj zveju ar zvejas rīku, kas pieder kādai no 3. punktā norādītajām zvejas rīku grupām, nevienam kuģim, kam šajā apgabalā 2002., 2003., 2004., 2005., 2006. vai 2007. gadā nav reģistrēta šāda zvejas darbība, izņemot tādas reģistrētas zvejas darbības, kuras saistītas ar dienu nodevumu starp zvejas kuģiem, ja vien nenodrošina to, ka attiecīgajā apgabalā tiek izslēgta līdzvērtīga jauda, izteikta kilovatos.

4.3. Tomēr kuģim, kas reģistrēts izmantojam zvejas rīku, kurš pieder kādai no 3. punktā norādītajām zvejas rīku grupām, var atļaut izmantot kādu citu zvejas rīku, ja otrā minētā zvejas rīka izmantošanai iedalīto dienu skaits ir lielāks vai vienāds ar pirmā minētā zvejas rīka izmantošanai iedalīto dienu skaitu.

4.4. Kuģim, kas peld ar tādas dalībvalsts karogu, kurai nav kvotu zvejai 1. punktā noteiktajā apgabalā, neatļauj minētajā apgabalā zvejot ar zvejas rīku, kas pieder kādai no 3. punktā norādītajām zvejas rīku grupām, ja vien šim kuģim nav iedalīta kvota pēc dienu nodevuma, kas atļauts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu, un iedalītas dienas jūrā saskaņā ar šā pielikuma 13. punktu .

5. DARBīBAS IEROBEžOJUMI

Katra dalībvalsts nodrošina to, ka zvejas kuģis, kas peld ar tās karogu un ir reģistrēts Kopienā, pavada attiecīgajā apgabalā ne vairāk kā 7. punktā paredzēto dienu skaitu, kad uz tā ir zvejas rīks, kas pieder kādai no 3. punktā minētajām grupām.

6. IZņēMUMI

Dalībvalsts no to dienu skaita, kas saskaņā ar šo pielikumu iedalīts kuģiem, kuri peld ar tās karogu, neatskaita nevienu dienu, kuru kuģis ir pavadījis apgabalā, taču nav zvejojis, jo ir palīdzējis citam kuģim avārijas situācijā, vai kuru kuģis ir pavadījis apgabalā, taču nav zvejojis, jo ir pārvadājis ievainotas personas neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai. Dalībvalsts viena mēneša laikā pēc šāda lēmuma pieņemšanas iesniedz Komisijai tā pamatojumu un kompetento iestāžu pierādījumus par ārkārtas situāciju.

ZVEJAS KUĢIEM IEDALĪTO APGABALĀ PAVADĀMO DIENU SKAITS

7. MAKSIMāLAIS DIENU SKAITS

7.1 Maksimālais jūrā pavadāmo dienu skaits, ko 2008. gada pārvaldības laikposmā dalībvalsts var atļaut pavadīt apgabalā ar tās karogu peldošam kuģim, uz kura ir kāds no 3. punktā minētajām grupām piederošiem zvejas rīkiem, ir norādīts I tabulā.

7.2. Lai noteiktu maksimālo jūrā pavadāmo dienu skaitu, ko zvejas kuģis saskaņā ar savas karoga dalībvalsts atļauju var atrasties apgabalā 2008. gada pārvaldības laikposmā saskaņā ar I tabulu, piemēro šādus īpašos nosacījumus:

a) kopējais heka izkrāvumu apjoms, kurus 2001., 2002. un 2003. gadā veicis kuģis vai arī tāds kuģis vai kuģi, kas izmanto līdzīgus zvejas rīkus un mutatis mutandis atbilst šim īpašajam nosacījumam, un ko tas ir aizstājis saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, ir mazāks nekā 5 tonnas saskaņā ar Kopienas zvejas žurnālā izdarītajiem ierakstiem par izkrāvumu apjomu dzīvsvarā; un

b) kopējais Norvēģijas omāra izkrāvumu apjoms, kurus 2001., 2002. un 2003. gadā veicis kuģis vai arī tāds kuģis vai kuģi, kas izmanto līdzīgus zvejas rīkus un mutatis mutandis atbilst šim īpašajam nosacījumam, un ko tas ir aizstājis saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, ir mazāks nekā 2,5 tonnas saskaņā ar Kopienas zvejas žurnālā izdarītajiem ierakstiem par izkrāvumu apjomu dzīvsvarā.

7.3. Dalībvalsts iedalīto zvejas piepūli 2008. gada pārvaldības laikposmā var pārvaldīt saskaņā ar kilovatdienu sistēmu. Saskaņā ar šo sistēmu tā jebkuram attiecīgajam kuģim, kas atbilst kādai no I tabulā noteiktajām zvejas rīku grupu un īpašo nosacījumu kombinācijām, var atļaut apgabalā pavadīt maksimālo dienu skaitu, kas atšķiras no tabulā noteiktā, ja vien ir ievērots attiecīgajai zvejas rīku grupai un īpašajam nosacījumam noteiktais kopējais kilovatdienu skaits.

Katrai konkrētajai zvejas rīku grupai un īpašajam nosacījumam paredzētais kopējo kilovatdienu skaits ir vienāds ar visu to individuālo zvejas piepūļu summu, kas piešķirtas kuģiem, kuri peld ar attiecīgās dalībvalsts karogu un atbilst konkrētās zvejas rīku grupas un īpašā nosacījuma kombinācijai. Ja šā punkta noteikumi nav tikuši piemēroti, individuālo zvejas piepūli izsaka kilovatdienās, katra kuģa dzinēja jaudu reizinot ar jūrā pavadāmo dienu skaitu, ko šāds kuģis varētu izmantot saskaņā ar I tabulu.

7.4. Dalībvalsts, kas vēlas izmantot 7.3. punktā izklāstītos nosacījumus, elektroniskā formātā iesniedz Komisijai pieprasījumu un ziņojumus, par katru I tabulā minēto zvejas rīku grupu un īpašo nosacījumu pievienojot aprēķinus, kuru pamatā ir:

- zvejas atļaujas saņēmušo kuģu saraksts, kurā norādīts katra kuģa Kopienas flotes reģistra numurs ( CFR ) un dzinēja jauda;

- šo kuģu 2001., 2002. un 2003. gada nozvejas reģistrs, kurā norādīts 7.2. punkta a) vai b) apakšpunkta īpašajos noteikumos paredzētais nozvejas sastāvs, ja šie kuģi atbilst īpašajiem nosacījumiem;

- to jūrā pavadāmo dienu skaits, ko katram kuģim būtu sākotnēji atļauts izmantot zvejai saskaņā ar I tabulu, un to jūrā pavadāmo dienu skaitu, ko katrs kuģis varētu izmantot, piemērojot 7.3. punktu.

Pamatojoties uz minēto aprakstu, Komisija var atļaut dalībvalstij izmantot 7.3. punkta nosacījumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā izklāstīto procedūru.

8. PāRVALDīBAS LAIKPOSMI

8.1. Dalībvalsts var sadalīt I tabulā norādīto apgabalā pavadāmo dienu skaitu pa pārvaldības laikposmiem, kas ilgst vienu vai vairākus kalendāros mēnešus.

8.2. Dienu skaitu, ko kuģis drīkst pavadīt apgabalā pārvaldības laikposmā, nosaka pēc attiecīgās dalībvalsts ieskatiem.

8.3. Jebkurā noteiktā pārvaldības laikposmā kuģis var sākt ar zveju nesaistītas darbības, kuru laikā netiek samazināts tam 7. punktā iedalīto dienu skaits, ja vien kuģis iepriekš paziņo savai karoga dalībvalstij par šādiem plāniem, norādot iecerētās darbības veidu un uz attiecīgo laiku atsakoties no zvejas licences. Šajā laikposmā uz kuģa nedrīkst būt ne zvejas rīki, ne zivis.

9. PAPILDU DIENU IEDALīšANA PAR ZVEJAS DARBīBU IZBEIGšANU

9.1. Pamatojoties uz zvejas darbību izbeigšanu, kas notikusi pēc 2004. gada 1. janvāra atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 2792/1999 7. pantam vai ko izraisījuši citi apstākļi, par kuriem dalībvalstis ir pienācīgi ziņojušas, Komisija var iedalīt dalībvalstij jūrā pavadāmas papildu dienas, ko saskaņā ar savas karoga valsts atļauju ģeogrāfiskajā apgabalā var atrasties kuģis, uz kura ir kāds no 3. punktā minētajiem zvejas rīkiem. Var ņemt vērā ikvienu kuģi, par kuru var pierādīt, ka tas pilnībā izbeidzis zveju attiecīgajā apgabalā. Kilovatdienās izteiktu zvejas piepūli, ko 2003. gadā īstenoja zvejas darbību izbeigušie kuģi, kuri izmantoja attiecīgo zvejas rīku, dala ar zvejas piepūli, ko 2003. gadā īstenoja visi kuģi, kuri izmantoja attiecīgo zvejas rīku.

Jūrā pavadāmo papildu dienu skaitu aprēķina, šādi iegūto koeficientu reizinot ar to dienu skaitu, kas būtu iedalītas saskaņā ar I tabulu. Rezultātu noapaļo līdz tuvākajai pilnai dienai.

Šo punktu nepiemēro, ja kuģis ir aizstāts atbilstīgi 4.1. punktam vai ja zvejas darbību izbeigšana ir izmantota jau iepriekšējos gados, lai iegūtu papildu dienas jūrā.

9.2. Dalībvalsts, kas vēlas izmantot 9.1. punktā minēto iedalīto zvejas piepūli, iesniedz Komisijai pieprasījumu un ziņojumus elektroniskā formātā, par katru I tabulā minēto zvejas rīku grupu un īpašo nosacījumu norādot aprēķinus, kuru pamatā ir:

- zvejas darbības izbeigušo kuģu saraksti, kuros norādīts šo kuģu Kopienas flotes reģistrācijas ( CFR ) numurs un dzinēja jauda;

- šo kuģu veiktā zvejas darbība 2003. gadā, kas izteikta jūrā pavadītajās dienās atsevišķi katrai attiecīgajai zvejas rīku grupai un, ja nepieciešams, īpašajam nosacījumam.

9.3. Pamatojoties uz šādu pieprasījumu, Komisija var mainīt šai dalībvalstij 7.1. punktā noteikto dienu skaitu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā izklāstīto procedūru.

9.4 Dalībvalsts 2008. gada pārvaldības laikposmā var no jauna iedalīt šīs papildu dienas jūrā visiem kuģiem, kas paliek flotē un kas atbilst attiecīgajai zvejas rīku grupai un īpašajam nosacījumam, vai daļai kuģu, mutatis mutandis piemērojot 7.3. un 7.4. punktā izklāstītos nosacījumus.

9.5. Papildu dienu skaits, ko Komisija iepriekš iedalījusi saistībā ar zvejas darbību izbeigšanu, tiek saglabāts 2008. gadā.

10. PAPILDU DIENU IEDALīšANA PASTIPRINāTAI NOVēROTāJU IZVIETOšANAI

10.1. Pamatojoties uz pastiprinātas novērotāju izvietošanas programmu, ko īsteno sadarbībā starp zinātniekiem un zivsaimniecības nozari, Komisija no 2008. gada 1. februāra līdz 2009. gada 31. janvārim dalībvalstīm var iedalīt trīs papildu dienas, ko attiecīgajā apgabalā drīkst pavadīt kuģis, uz kura ir zvejas rīks, kas pieder kādai no 3. punktā minētajām grupām. Šāda programma jo īpaši ir vērsta uz izmetumu apjomu un nozvejas sastāvu, un tā pārsniedz datu vākšanas minimālās prasības, kas obligātajām un paplašinātajām programmām noteiktas Regulā (EK) Nr. 1543/2000, Regulā (EK) Nr. 1639/2001 un Komisijas Regulā (EK) Nr. 1581/2004.

Novērotāji ir neatkarīgi no kuģa īpašnieka un nav zvejas kuģa apkalpes locekļi.

10.2. Dalībvalstis, kas vēlas izmantot 10.1. punktā minētās iedalītās dienas, iesniedz Komisijai pastiprinātas novērotāju izvietošanas programmas aprakstu.

10.3. Pamatojoties uz šo aprakstu un apspriedusies ar ZZTEK, Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā izklāstīto procedūru var grozīt 7.1. punktā noteikto dienu skaitu attiecīgajai dalībvalstij un kuģiem, apgabalam un zvejas rīkam, ko aptver pastiprinātas novērotāju izvietošanas programma.

10.4. Ja Komisija iepriekš ir apstiprinājusi šādu dalībvalsts iesniegtu programmu un dalībvalsts vēlas turpināt to piemērot bez izmaiņām, dalībvalsts informē Komisiju par pastiprinātas novērotāju izvietošanas programmas turpināšanu četras nedēļas pirms tā laikposma sākuma, uz kuru attiecas šī programma.

11. ĪPAšI NOSACīJUMI DIENU IEDALīšANAI

11.1. Ja kuģim neierobežots skaits papildu dienu ir iedalīts tāpēc, ka izpildīti 7.2. punkta a) un b) apakšpunktā minētie īpašie nosacījumi, kuģa izkrāvumi 2008. gadā nedrīkst pārsniegt 5 tonnas (dzīvsvars) heka un 2,5 tonnas (dzīvsvars) Norvēģijas omāra.

11.2. Kuģis, esot jūrā, nepārkrauj zivis citā kuģī.

11.3. Ja kuģis neievēro kādu no šiem nosacījumiem, tam uzreiz tiek atņemtas tiesības uz papildu dienām, kuru iedalīšana saistīta ar attiecīgajiem īpašajiem nosacījumiem.

I tabula Maksimālais dienu skaits, ko kuģis katru gadu var pavadīt apgabalā, izmantojot konkrētus zvejas rīkus

Zvejas rīks (3. punkts) | Īpašie nosacījumi (7. punkts) | Nosaukums Izmanto tikai 3. punktā noteiktās zvejas rīku grupas un 7. punktā noteiktos īpašos nosacījumus. | Maksimālais dienu skaits |

3.a | Gruntstraļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥32 mm | 194 |

3.b. | Žaunu tīkli, kuru linuma acs izmērs ir ≥60 mm | 194 |

3.c | Rāmju tīkli | 194 |

3.d | Grunts āķu jedas | 194 |

3.a | 7.2.a) un 7.2.b) | Gruntstraļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥32 mm | Neierobežots |

3.b | 7.2.a) | Žaunu tīkli, kuru linuma acs izmērs ir ≥60 mm | Neierobežots |

3.c | 7.2.a) | Rāmju tīkli | Neierobežots |

3.d | 7.2.a) | Grunts āķu jedas | Neierobežots |

APMAIŅA AR IEDALĪTO ZVEJAS PIEPŪLI

12. DIENU NODEVUMI STARP KUģIEM, KAS PELD AR VIENAS DALīBVALSTS KAROGU

12.1. Dalībvalsts var atļaut jebkuram zvejas kuģim, kas peld ar tās karogu, nodot tam iedalītās dienas, kas pavadāmas apgabalā, kādam citam zvejas kuģim, kas peld ar tās karogu, ja kuģa saņemto dienu skaita un kuģa dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājums (kilovatdienas) ir vienāds ar vai mazāks par dienas nododošā kuģa nodoto dienu skaita un šā kuģa dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājumu. Kuģa dzinēja jauda kilovatos ir tāda, kāda reģistrēta Kopienas zvejas flotes reģistrā.

12.2. Kopējais apgabalā pavadāmo dienu skaits, kas nodotas saskaņā ar 12.1. punktu, reizināts ar dienas nododošā kuģa dzinēja jaudu kilovatos, nav lielāks par dienas nododošā kuģa apgabalā pavadīto reģistrēto vidējo dienu skaitu gadā, kas apstiprināts Kopienas zvejas žurnālā 2001., 2002., 2003., 2004. un 2005. gadā, reizinātu ar minētā kuģa dzinēja jaudu kilovatos.

12.3. Dienu nodevums, kas aprakstīts 12.1. punktā, ir atļauts tikai starp kuģiem, kas darbojas ar vienu zvejas rīku grupu, vienā pārvaldības laikposmā.

12.4. Dienu nodevums ir atļauts tikai kuģiem, kas izmanto iedalītās zvejas dienas bez atbilstības 7.2. punktā izklāstītajiem īpašajiem nosacījumiem.

12.5. Dalībvalstis pēc Komisijas pieprasījuma sniedz informāciju par veiktajiem nodevumiem. Lai vāktu un pārsūtītu šajā punktā minēto informāciju, var pieņemt izklājlapas formatējumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā izklāstīto procedūru.

13. DIENU NODEVUMI STARP ZVEJAS KUģIEM, KAS PELD AR DAžāDU DALīBVALSTU KAROGU

Dalībvalstis var atļaut apgabalā pavadāmās dienas tajā pašā pārvaldības laikposmā un attiecīgajā apgabalā nodot starp jebkuriem zvejas kuģiem, kas peld ar to karogu, ja ir ievēroti 4.1., 4.4., 6. un 12. punktā izklāstītie noteikumi. Ja dalībvalstis nolemj atļaut šādu nodevumu, tās pirms nodevuma veikšanas nosūta Komisijai sīkas ziņas par nodevumu, norādot nodoto dienu skaitu, zvejas piepūli un attiecīgā gadījumā ar to saistītās nozvejas kvotas.

ZVEJAS RĪKU IZMANTOŠANA

14. PAZIņOšANA PAR ZVEJAS RīKIEM

14.1. Pirms katra pārvaldības laikposma pirmās dienas kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis karoga valsts iestādēm paziņo, kādu zvejas rīku vai rīkus ir paredzēts izmantot gaidāmajā pārvaldības laikposmā. Kamēr nav iesniegts šāds paziņojums, kuģim nav tiesību zvejot 1. punktā noteiktajā apgabalā, izmantojot kādu no 3. punktā minētām zvejas rīku grupām.

14.2. Zvejas kuģiem, kam dalībvalsts atļāvusi izmantot tikai vienu no 3. punkta noteiktajām zvejas rīku grupām, 14.1. punktu nepiemēro.

15. REGLAMENTēTU UN REGULāCIJAI NEPAKļAUTU ZVEJAS RīKU APVIENOTA IZMANTOšANA

Kuģi, kas vēlas apvienot viena vai vairāku 3. punktā minēto zvejas rīku grupu (reglamentēti rīki) izmantošanu ar citu 3. punktā neminētu zvejas rīku grupu (regulācijai nepakļauti rīki) izmantošanu, neierobežo regulācijai nepakļautu rīku izmantošanā. Šādi kuģi iepriekš paziņo par reglamentētu zvejas rīku izmantošanu. Ja šāds paziņojums nav iesniegts, uz kuģa nedrīkst atrasties neviens no 3. punktā minētiem zvejas rīkiem. Šādiem kuģiem ir jābūt saņēmušiem atļauju un aprīkotiem veikt alternatīvas zvejas darbības ar regulācijai nepakļautiem rīkiem.

TRANZĪTS

16. TRANZīTS

Kuģim ir atļauts šķērsot apgabalu, ja tam nav zvejas atļaujas šajā apgabalā vai arī kuģis pirms tam ir paziņojis attiecīgām iestādēm par šķērsošanas plāniem. Kamēr kuģis atrodas minētajā apgabalā, uz kuģa esošajiem zvejas rīkiem jābūt nostiprinātiem un glabātiem saskaņā ar noteikumiem, kas minēti Regulas (EEK) Nr. 2847/93 20. panta 1. punktā.

UZRAUDZĪBA, INSPEKCIJA UN PĀRRAUDZĪBA

17. ZIņOšANA PAR ZVEJAS PIEPūLI

Regulas (EEK) Nr. 2847/93 19.b, 19.c, 19.d, 19.e un 19.k pantu piemēro kuģiem, uz kuriem zvejas rīki, kas pieder kādai no šā pielikuma 3. punktā noteiktajām grupām, un kuri darbojas šā pielikuma 1. punktā noteiktajā apgabalā. Padomes Regulas (EK) Nr. 2847/93 19.c pantā paredzētā prasība par ziņošanu neattiecas uz kuģiem, kuri ir aprīkoti ar kuģu satelītuzraudzības sistēmu atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 2244/2003 5. un 6. pantam.

18. ATTIECīGO DATU REģISTRēšANA

Dalībvalstis nodrošina to, ka šādus datus, kas saņemti saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 2244/2003 8. pantu, 10. panta 1. punktu un 11. panta 1. punktu, reģistrē datorlasāmā formā:

a) ieiešana ostā un iziešana no ostas;

b) katra ieiešana jebkurā jūras rajonā, kurā ir spēkā īpaši noteikumi piekļuvei ūdeņiem un resursiem, un iziešana no tā.

19. KONTROLPāRBAUDES

Dalībvalstis zvejas žurnālu iesniegšanu un attiecīgu informāciju, kas reģistrēta zvejas žurnālā, verificē, izmantojot kuģu satelītuzraudzības sistēmas datus. Šādas kontrolpārbaudes reģistrē un pēc pieprasījuma dara pieejamas Komisijai.

ZIŅOŠANAS PIENĀKUMI

20. ATTIECīGO DATU VāKšANA

Dalībvalstis, pamatojoties uz informāciju, kas izmantota šajā pielikumā noteikto ārpus ostas un apgabalā pavadīto zvejas dienu pārvaldībai, par katru ceturksni apkopo informāciju par kopējo zvejas piepūli, kas apgabalā īstenota ar velkamajiem zvejas rīkiem un statiskajiem zvejas rīkiem, un par to zvejas piepūli, ko šajā pielikumā noteiktajā apgabalā īstenojuši kuģi ar dažāda veida zvejas rīkiem.

21. ATTIECīGO DATU PAZIņOšANA

21.1. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis izklājlapas veidā II un III tabulā norādītajā formātā dara zināmus Komisijai 20. punktā minētos datus, nosūtot tos uz attiecīgo elektronisko pastkastīti, kuras adresi Komisija norāda dalībvalstīm.

21.2. Lai 20. punktā minētos datus darītu pieejamus Komisijai, var pieņemt jaunu izklājlapas formatējumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā izklāstīto procedūru.

II tabula Ziņošanas formāts

Valsts | CFR | Ārējais marķējums | Pārvaldības laikposma ilgums | Apgabals, kurā zvejo | Paziņotais rīks vai rīki | Īpaši nosacījumi, ko piemēro paziņotajam rīkam vai rīkiem | Dienu skaits, kurās ir tiesības izmantot paziņoto rīku vai rīkus | Dienu skaits, kurās ir izmantots paziņotais rīks vai rīki | Dienu nodevumi |

(1) Valsts | 3 | n/a | Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), kurā kuģis ir reģistrēts zvejai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2371/2002. Dienas nododoša kuģa gadījumā tā vienmēr ir paziņotāja valsts. |

(2) CFR | 12 | n/a | Kopienas flotes reģistra numurs Zvejas kuģa identifikācijas numurs. Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), aiz kuras norāda identifikācijas sēriju (deviņas zīmes). Ja sērijai ir mazāk par deviņām zīmēm, kreisajā pusē to papildina ar nullēm. |

(3) Ārējais marķējums | 14 | L | Saskaņā ar Komisijas Regulu (EEK) Nr. 1381/87 |

(4) Pārvaldības laikposma ilgums | 2 | L | Pārvaldības laikposma ilgums, izteikts mēnešos. |

(5) Apgabals, kurā zvejo | 1 | L | Uz IIB pielikumu neattiecas. |

(6) Paziņotais rīks vai rīki | 5 | L | Paziņoto zvejas rīku grupu norāda saskaņā ar IIB pielikuma 3. punktu (piem., a, b, c vai d) |

(7) Īpaši nosacījumi, ko piemēro paziņotajam rīkam vai rīkiem | 2 | L | Norāda, kuru no IIB pielikuma 7.2. punktā norādītajiem īpašajiem nosacījumiem (a-b) piemēro, ja piemēro kādu no tiem. |

(8) Dienu skaits, kurās ir tiesības izmantot paziņoto rīku vai rīkus | 3 | L | Dienu skaits, kurās kuģim saskaņā ar IIB pielikumu ir tiesības izvēlēties zvejas rīkus, un paziņotā pārvaldības laikposma ilgums. |

(9) Dienu skaits, kurās ir izmantots paziņotais rīks vai rīki | 3 | L | Dienu skaits, ko kuģis faktiski pavadīja attiecīgajā apgabalā un izmantoja zvejas rīku, kas atbilst paziņotajai rīku grupai paziņotajā pārvaldības laikposmā saskaņā ar IIB pielikumu. |

(10) Dienu nodevumi | 4 | L | Attiecībā uz nodotajām dienām norāda „– nodoto dienu skaits” un attiecībā uz saņemtajām dienām norāda „+ nodoto dienu skaits”. |

(*) attiecīgā informācija datu nosūtīšanai ierobežota apjoma formātā.

IIC PIELIKUMS ZVEJAS PIEPŪLE KUĢIEM SAKARĀ AR LAMANŠA RIETUMDAĻAS JŪRASMĒLES KRĀJUMU ATJAUNOŠANU ICES VIIe ZONĀ

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. DARBīBAS JOMA

1.1. Šajā pielikumā noteiktos nosacījumus piemēro Kopienas kuģiem, kuru lielākais garums ir vienāds ar vai lielāks par 10 metriem, uz kuriem ir kāds no 3. punktā noteiktajiem zvejas rīkiem un kuri atrodas VIIe zonā. Šajā pielikumā norāde uz 2008. gada pārvaldības laikposmu nozīmē laikposmu no 2008. gada 1. februāra līdz 2009. gada 31. janvārim.

1.2. Kuģus, kas zvejo ar statiskajiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir vienāds ar vai lielāks par 120 mm, un kas saskaņā ar EK zvejas žurnālu 2004. gadā ir nozvejojuši mazāk par 300 kg jūrasmēļu (dzīvsvars), atbrīvo no šā pielikuma noteikumiem, ja:

a) šādi kuģi 2008. gada pārvaldības laikposmā nozvejo mazāk par 300 kg jūrasmēles (dzīvsvars);

b) šādi kuģi, atrodoties jūrā, nepārkrauj zivis citā kuģī;

c) katra attiecīgā dalībvalsts līdz 2008. gada 31. jūlijam un 2009. gada 31. janvārim iesniedz Komisijai ziņojumu par šo kuģu reģistrēto jūrasmēles nozveju 2004. gadā un reģistrēto jūrasmēles nozveju 2008. gadā.

Ja kāds no minētajiem nosacījumiem nav izpildīts, attiecīgajiem kuģiem tūlīt pārtrauc piemērot izņēmumu no šā pielikuma noteikumiem.

2. APGABALā PAVADīTAS DIENAS DEFINīCIJA

ŠAJā PIELIKUMā DIENA, KAS PAVADīTA APGABALā, IR NEPāRTRAUKTS 24 STUNDU LAIKPOSMS (VAI šāDA LAIKPOSMA DAļA), KURā KUģIS ATRODAS VIIE ZONā UN IR āRPUS OSTAS. LAIKU, NO KURA SāK SKAITīT NEPāRTRAUKTO LAIKPOSMU, NOSAKA PēC TāS DALīBVALSTS IESKATIEM, AR KURAS KAROGU PELD ATTIECīGAIS KUģIS.

3. ZVEJAS RīKI

Šajā pielikumā piemēro šādu zvejas rīku grupu klasifikāciju:

a) rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir vienāds ar vai lielāks par 80 mm;

b) statiskie tīkli, tostarp žaunu tīkli, rāmju tīkli un iepinējtīkli, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 220 mm.

ZVEJAS PIEPŪLES IEROBEŽOJUMU ĪSTENOŠANA

4. KUģI, UZ KURIEM ATTIECAS ZVEJAS PIEPūLES IEROBEžOJUMI

4.1. Kuģiem, kas izmanto 3. punktā norādītos zvejas rīku veidus un zvejo 1. punktā noteiktajos ģeogrāfiskajos apgabalos, ir jābūt īpašai zvejas atļaujai, kas izdota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1627/94 7. pantu.

4.2. Dalībvalsts attiecīgajā apgabalā neatļauj zveju ar zvejas rīku, kas pieder kādai no 3. punktā norādītajām zvejas rīku grupām, nevienam kuģim, kam šajā apgabalā 2002., 2003., 2004., 2005., 2006. vai 2007. gadā nav reģistrēta šāda zvejas darbība, ja vien nenodrošina to, ka attiecīgajā apgabalā tiek izslēgta līdzvērtīga jauda, izteikta kilovatos.

4.3. Tomēr kuģim, kas reģistrēts izmantojam zvejas rīku, kurš pieder kādai 3. punktā norādītajām zvejas rīku grupām, var atļaut izmantot kādu citu zvejas rīku, ja otrā minētā zvejas rīka izmantošanai iedalīto dienu skaits ir lielāks vai vienāds ar pirmā minētā zvejas rīka izmantošanai iedalīto dienu skaitu.

4.4. Kuģim, kas peld ar tādas dalībvalsts karogu, kurai nav kvotu zvejai 1. punktā noteiktajā apgabalā, neatļauj šajā apgabalā zvejot ar zvejas rīku, kas pieder kādai no 3. punktā norādītajām zvejas rīku grupām, ja vien šim kuģim nav iedalīta kvota pēc dienu nodevuma, kas atļauts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu, un iedalītas dienas jūrā saskaņā ar šā pielikuma 13. punktu.

5. DARBīBAS IEROBEžOJUMI

Katra dalībvalsts nodrošina to, ka zvejas kuģis, kas peld ar tās karogu un ir reģistrēts Kopienā, pavada attiecīgajā apgabalā ne vairāk kā 7. punktā paredzēto dienu skaitu, kad uz tā ir zvejas rīks, kas pieder kādai no 3. punktā minētajām grupām.

6. IZņēMUMI

Dalībvalsts no to dienu skaita, kas saskaņā ar šo pielikumu iedalīts kuģiem, kuri peld ar tās karogu, neatskaita nevienu dienu, kuru kuģis ir pavadījis apgabalā, taču nav zvejojis, jo ir palīdzējis citam kuģim avārijas situācijā, vai kuru kuģis ir pavadījis apgabalā, taču nav zvejojis, jo ir pārvadājis ievainotas personas neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai. Dalībvalsts viena mēneša laikā pēc šāda lēmuma pieņemšanas iesniedz Komisijai tā pamatojumu un kompetento iestāžu pierādījumus par ārkārtas situāciju

ZVEJAS KUĢIEM IEDALĪTO APGABALĀ PAVADĀMO DIENU SKAITS

7. MAKSIMāLAIS DIENU SKAITS

7.1 . Maksimālais jūrā pavadāmo dienu skaits, ko 2008. gada pārvaldības laikposmā dalībvalsts var atļaut apgabalā pavadīt ar tās karogu peldošam kuģim, uz kura ir kāds no 3. punktā minētajām grupām piederošiem zvejas rīkiem, ir norādīts I tabulā.

7.2. Dienu skaits, ko kuģis 2008. gada pārvaldības laikposmā pavada apgabalā, uz ko attiecas gan šis pielikums, gan IIA pielikums, nepārsniedz šā pielikuma I tabulā noteikto dienu skaitu. Tomēr dienu skaits, ko kuģis pavada apgabalos, uz kuriem attiecas IIA pielikums, atbilst saskaņā ar IIA pielikumu noteiktajam maksimālajam dienu skaitam.

7.3. Dalībvalsts iedalīto zvejas piepūli 2008. gada pārvaldības laikposmā var pārvaldīt saskaņā ar kilovatdienu sistēmu. Saskaņā ar šo sistēmu tā jebkuram attiecīgajam kuģim var atļaut pavadīt apgabalā maksimālo dienu skaitu, kas atšķiras no tā dienu skaita, kas konkrētajai zvejas rīku grupai noteikts I tabulā, ja vien tiek ievērots konkrētajai zvejas rīku grupai noteiktais kopējais kilovatdienu skaits.

Katrai konkrētai zvejas rīku grupai kopējais kilovatdienu skaits ir vienāds ar visu to individuālo zvejas piepūļu summu, kas piešķirtas kuģiem, kuri peld ar attiecīgās dalībvalsts karogu un atbilst šai zvejas rīku grupai. Ja šā punkta noteikumi nav tikuši piemēroti, individuālo zvejas piepūli izsaka kilovatdienās, katra kuģa dzinēja jaudu reizinot ar jūrā pavadāmo dienu skaitu, ko šāds kuģis varētu izmantot saskaņā ar I tabulu.

7.4. Dalībvalsts, kas vēlas izmantot 7.3. punktā izklāstītos nosacījumus, elektroniskā formātā iesniedz Komisijai pieprasījumu un ziņojumus, par katru zvejas rīku grupu pievienojot aprēķinus, kuru pamatā ir:

- zvejas atļaujas saņēmušo kuģu saraksts, kurā norādīts katra kuģa Kopienas flotes reģistra numurs ( CFR ) un dzinēja jauda;

- to jūrā pavadāmo dienu skaits, ko katram kuģim būtu sākotnēji atļauts izmantot zvejai saskaņā ar I tabulu, un to jūrā pavadāmo dienu skaitu, ko katrs kuģis varētu izmantot, piemērojot 7.3. punktu.

Pamatojoties uz minēto aprakstu, Komisija var atļaut dalībvalstij izmantot 7.3. punkta nosacījumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā izklāstīto procedūru.

8. PāRVALDīBAS LAIKPOSMI

8.1. Dalībvalsts var sadalīt I tabulā norādīto apgabalā pavadāmo dienu skaitu pa pārvaldības laikposmiem, kas ilgst vienu vai vairākus kalendāros mēnešus.

8.2. Dienu skaitu, ko kuģis drīkst pavadīt apgabalā pārvaldības laikposmā, nosaka pēc attiecīgās dalībvalsts ieskatiem.

8.3. Jebkurā pārvaldības laikposmā kuģim, kas ir izmantojis tam iedalīto apgabalā pavadāmo dienu skaitu, ir jāpaliek ostā vai ārpus apgabala līdz pārvaldības laikposma beigām, ja vien tas neizmanto zvejas rīkus, kuru izmantošanai maksimālais dienu skaits nav noteikts.

9. PAPILDU DIENU IEDALīšANA PAR ZVEJAS DARBīBU IZBEIGšANU

9.1. Pamatojoties uz zvejas darbību izbeigšanu, kas notikusi pēc 2004. gada 1. janvāra atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 2792/1999 7. pantam vai ko izraisījuši citi apstākļi, par kuriem dalībvalstis ir pienācīgi ziņojušas, Komisija var iedalīt dalībvalstij jūrā pavadāmas papildu dienas, ko saskaņā ar savas karoga dalībvalsts atļauju ģeogrāfiskajā apgabalā var atrasties kuģis, uz kura ir kāds no 3. punktā minētajiem zvejas rīkiem. Kilovatdienās izteiktu zvejas piepūli, ko 2003. gadā īstenoja zvejas darbību izbeigušie kuģi, kuri izmantoja attiecīgo zvejas rīku, dala ar zvejas piepūli, ko 2003. gadā īstenoja visi kuģi, kuri izmantoja minēto zvejas rīku.

Jūrā pavadāmo papildu dienu skaitu aprēķina, šādi iegūto koeficientu reizinot ar to dienu skaitu, kas būtu iedalītas saskaņā ar I tabulu. Rezultātu noapaļo līdz tuvākajai pilnai dienai.

Šo punktu nepiemēro, ja kuģis ir aizstāts saskaņā ar 4.2. punktu vai ja zvejas darbību izbeigšana ir izmantota jau iepriekšējos gados, lai iegūtu papildu dienas jūrā.

9.2. Dalībvalsts, kas vēlas izmantot 9.1. punktā minēto iedalīto zvejas piepūli, iesniedz Komisijai pieprasījumu un ziņojumus elektroniskā formātā, par katru I tabulā minēto zvejas rīku grupu un īpašo nosacījumu norādot aprēķinus, kuru pamatā ir:

- zvejas darbības izbeigušo kuģu saraksti, kuros norādīts šo kuģu Kopienas flotes reģistrācijas ( CFR ) numurs un dzinēja jauda;

- šo kuģu veiktā zvejas darbība 2003. gadā, kas izteikta jūrā pavadītajās dienās atsevišķi katrai attiecīgajai zvejas rīku grupai.

9.3. Pamatojoties uz šādu pieprasījumu, Komisija var mainīt šai dalībvalstij 7.2. punktā noteikto dienu skaitu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā izklāstīto procedūru.

9.4 Dalībvalsts 2008. gada pārvaldības laikposmā var no jauna iedalīt šīs papildu dienas jūrā visiem kuģiem, kas paliek flotē un kas atbilst attiecīgajai zvejas rīku grupai, vai daļai kuģu, mutatis mutandis piemērojot 7.3. un 7.4. punktā izklāstītos nosacījumus.

9.5. Papildu dienu skaits, ko Komisija iepriekš iedalījusi saistībā ar zvejas darbību izbeigšanu, tiek saglabāts 2008. gadā.

10. PAPILDU DIENU IEDALīšANA PASTIPRINāTAI NOVēROTāJU IZVIETOšANAI

10.1 . Pamatojoties uz pastiprinātas novērotāju izvietošanas programmu, ko īsteno sadarbībā starp zinātniekiem un zivsaimniecības nozari, Komisija no 2008. gada 1. februāra līdz 2009. gada 31. janvārim dalībvalstīm var iedalīt trīs papildu dienas, ko attiecīgajā apgabalā drīkst pavadīt kuģis, uz kura ir zvejas rīks, kas pieder kādai no 3. punktā minētajām grupām. Šāda programma jo īpaši ir vērsta uz izmetumu apjomu un nozvejas sastāvu, un tā pārsniedz datu vākšanas minimālās prasības, kas obligātajām un paplašinātajām programmām noteiktas Regulā (EK) Nr. 1543/2000, Regulā (EK) Nr. 1639/2001 un Regulā (EK) Nr. 1581/2004.

Novērotāji ir neatkarīgi no kuģa īpašnieka un nav zvejas kuģa apkalpes locekļi.

10.2. Dalībvalstis, kas vēlas izmantot 11.1. punktā minētās iedalītās dienas, iesniedz Komisijai pastiprinātas novērotāju izvietošanas programmas aprakstu.

10.3. Pamatojoties uz šo aprakstu un apspriedusies ar ZZTEK, Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā izklāstīto procedūru var grozīt 7.1. punktā noteikto dienu skaitu attiecīgajai dalībvalstij un kuģiem, apgabalam un zvejas rīkam, ko aptver pastiprinātas novērotāju izvietošanas programma.

10.4. Ja Komisija iepriekš ir apstiprinājusi šādu dalībvalsts iesniegtu programmu un dalībvalsts vēlas turpināt to piemērot bez izmaiņām, dalībvalsts informē Komisiju par pastiprinātas novērotāju izvietošanas programmas turpināšanu četras nedēļas pirms tā laikposma sākuma, uz kuru attiecas šī programma.

I tabulaMaksimālais dienu skaits, ko kuģis katru gadu var pavadīt apgabalā, izmantojot konkrētus zvejas rīkus

Zvejas rīks (3. punkts) | Nosaukums Izmanto tikai 3. punktā noteiktās zvejas rīku grupas | Lamanša rietumdaļa |

3.a | Rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥80 mm | 192 |

3.b | Statiskie tīkli, kuru linuma acs izmērs ir <220 mm | 192 |

APMAIŅA AR IEDALĪTO ZVEJAS PIEPŪLI

11. DIENU NODEVUMI STARP ZVEJAS KUģIEM, KAS PELD AR VIENAS DALīBVALSTS KAROGU

11.1. Dalībvalsts var atļaut jebkuram zvejas kuģim, kas peld ar tās karogu, nodot tam iedalītās dienas, kas pavadāmas apgabalā, kādam citam zvejas kuģim, kas peld ar tās karogu, ja kuģa saņemto dienu skaita un kuģa dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājums (kilovatdienas) ir vienāds ar vai mazāks par dienas nododošā kuģa nodoto dienu skaita un šā kuģa dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājumu. Kuģa dzinēja jauda kilovatos ir tāda, kāda reģistrēta Kopienas zvejas flotes reģistrā.

11.2. Kopējais dienu skaits, kas pavadāmas attiecīgajā apgabalā, reizināts ar dienas nododošā kuģa dzinēja jaudu kilovatos, nav lielāks par dienas nododošā kuģa apgabalā pavadīto reģistrēto vidējo dienu skaitu gadā, kas apstiprināts Kopienas zvejas žurnālā 2001., 2002., 2003., 2004. un 2005. gadā, reizinātu ar minētā kuģa dzinēja jaudu kilovatos.

11.3. Dienu nodevums, kas aprakstīts 12.1. punktā, ir atļauts tikai starp kuģiem, kas izmanto vienu un to pašu 3. punktā minēto zvejas rīku grupu, vienā pārvaldības laikposmā.

11.4. Dalībvalstis pēc Komisijas pieprasījuma sniedz informāciju par veiktajiem nodevumiem. Lai šos ziņojumus darītu pieejamus Komisijai, var pieņemt sīki izstrādātu izklājlapas formatējumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā izklāstīto procedūru.

12. DIENU NODEVUMI STARP ZVEJAS KUģIEM, KAS PELD AR DAžāDU DALīBVALSTU KAROGU

Dalībvalstis var atļaut apgabalos pavadāmās dienas tajā pašā pārvaldības laikposmā un tajā pašā apgabalā nodot starp jebkuriem zvejas kuģiem, kas peld ar to karogu, ja ir ievēroti 4.2., 4.4., 6. un 12. punktā paredzētie noteikumi. Ja dalībvalstis nolemj atļaut šādu nodevumu, tās pirms nodevuma veikšanas nosūta Komisijai sīkas ziņas par nodevumu, norādot nodoto dienu skaitu, zvejas piepūli un attiecīgā gadījumā ar to saistītās nozvejas kvotas.

ZVEJAS RĪKU IZMANTOŠANA

13. PAZIņOšANA PAR ZVEJAS RīKIEM

Pirms katra pārvaldības laikposma pirmās dienas kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis karoga valsts iestādēm paziņo, kādu zvejas rīku vai rīkus ir paredzēts izmantot gaidāmajā pārvaldības laikposmā. Kamēr nav iesniegts šāds paziņojums, kuģim nav tiesību zvejot 1. punktā noteiktajā apgabalā, izmantojot kādu no 3. punktā minētām zvejas rīku grupām.

14. AR ZVEJU NESAISTīTAS DARBīBAS

Jebkurā pārvaldības laikposmā kuģis var veikt ar zveju nesaistītas darbības, kuru laikā netiek samazināts atbilstīgi 7. punktam iedalīto dienu skaits, ja kuģis laikus paziņo karoga valstij par saviem nodomiem, norādot iecerētās darbības veidu un uz attiecīgo laiku atsakoties no zvejas licences. Šajā laikposmā uz kuģa nedrīkst būt ne zvejas rīki, ne zivis.

15. TRANZīTS

Kuģim ir atļauts šķērsot apgabalu tranzītā, ja tam nav zvejas atļaujas šajā apgabalā vai arī kuģis pirms tam ir paziņojis attiecīgām iestādēm par šķērsošanas plāniem. Kamēr kuģis atrodas minētajā apgabalā, uz kuģa esošajiem zvejas rīkiem jābūt nostiprinātiem un glabātiem saskaņā ar noteikumiem, kas minēti Regulas (EEK) Nr. 2847/93 20. panta 1. punktā.

UZRAUDZĪBA, INSPEKCIJA UN PĀRRAUDZĪBA

16. ZIņOšANA PAR ZVEJAS PIEPūLI

Regulas (EEK) Nr. 2847/93 19.b, 19.c, 19.d, 19.e un 19.k pantu piemēro kuģiem, uz kuriem ir zvejas rīki, kas pieder kādai no šā pielikuma 3. punktā noteiktajām grupām, un kuri darbojas šā pielikuma 1. punktā noteiktajā apgabalā. Padomes Regulas (EK) Nr. 2847/93 19.c pantā paredzētā prasība par ziņošanu neattiecas uz kuģiem, kuri ir aprīkoti ar kuģu satelītuzraudzības sistēmu atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 2244/2003 5. un 6. pantam.

17. ATTIECīGO DATU REģISTRēšANA

Dalībvalstis nodrošina to, ka šādus datus, kas saņemti saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 2244/2003 8. pantu, 10. panta 1. punktu un 11. panta 1. punktu, reģistrē datorlasāmā formā:

a) ieiešana ostā un iziešana no ostas;

b) katra ieiešana jebkurā jūras rajonā, kurā ir spēkā īpaši noteikumi piekļuvei ūdeņiem un resursiem, un iziešana no tā.

18. KONTROLPāRBAUDES

Dalībvalstis zvejas žurnālu iesniegšanu un attiecīgu informāciju, kas reģistrēta zvejas žurnālā, verificē, izmantojot kuģu satelītuzraudzības sistēmas datus. Šādas kontrolpārbaudes reģistrē un pēc pieprasījuma dara pieejamas Komisijai.

19. ALTERNATīVI KONTROLES PASāKUMI

Lai nodrošinātu šā pielikuma 16. punktā noteikto saistību ievērošanu, dalībvalstis drīkst īstenot alternatīvus kontroles pasākumus, kas ir tikpat efektīvi un pārredzami kā šīs ziņošanas saistības. Par šādiem alternatīviem pasākumiem pirms to ieviešanas paziņo Komisijai.

20. IEPRIEKšēJA PAZIņOšANA PAR PāRKRAUšANU CITā KUģī VAI IZKRAUšANU

Tāda Kopienas zvejas kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis, no kura paredzēts pārkraut citā kuģī jebkādu uz tā paturētu daudzumu vai izkraut to kādas trešās valsts ostā vai izkraušanas vietā, vismaz 24 stundas pirms pārkraušanas citā kuģī vai izkraušanas trešā valstī kuģa karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm sniedz informāciju, kas minēta Regulas (EEK) Nr. 2847/93 19.b pantā.

21. PIELAIDES ROBEžA, NOVēRTēJOT ZVEJAS žURNāLā REģISTRēTOS DAUDZUMUS

ATKāPJOTIES NO KOMISIJAS REGULAS (EEK) Nr. 2807/83 5. panta 2. punkta noteikumiem, pieļaujamā pielaides robeža, novērtējot to zivju daudzumu kilogramos, ko patur uz 16. punktā minētajiem kuģiem, var būt 8 % no zvejas žurnāla datiem. Ja Kopienas tiesību aktos nav noteikti pārrēķina koeficienti, piemēro tās dalībvalsts pārrēķina koeficientu, ar kuras karogu peld attiecīgais kuģis.

22. ATSEVIšķA UZGLABāšANA

Ja kuģī uzglabātais jūrasmēļu daudzums ir lielāks par 50 kg, uz zvejas kuģa aizliegts paturēt jūrasmēles jebkādā tvertnē jebkādā daudzumā, jauktā veidā ar citu sugu zivīm vai jūras organismiem. Kopienas zvejas kuģu kapteiņi palīdz dalībvalstu inspektoriem, lai tie varētu veikt zvejas žurnālā reģistrēto un uz kuģa paturēto jūrasmēļu daudzumu kontrolpārbaudi.

23. SVēRšANA

23.1. Dalībvalsts kompetentās iestādes nodrošina to, ka jūrasmēļu daudzumu, kas pārsniedz 300 kg un kas nozvejots attiecīgajā apgabalā, pirms pārdošanas nosver, izmantojot izsoles telpas svarus.

23.2. Dalībvalsts kompetentās iestādes var pieprasīt, lai attiecīgajos apgabalos nozvejoto jūrasmēļu daudzumu, kas pārsniedz 300 kg un kas pirmoreiz izkrauts šajā dalībvalstī, nosver inspektoru klātbūtnē pirms tā tālākas transportēšanas no pirmās izkraušanas ostas.

24. TRANSPORTS

Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 13. panta, to sugu īpatņu daudzumiem, kuri iegūti kādā no šīs regulas 8. pantā minētajiem zvejas veidiem, kuri pārsniedz 50 kg un kurus transportē uz vietu, kas nav izkraušanas vai ievešanas vieta, pievieno Regulas (EEK) Nr. 2847/93 8. panta 1. punktā minētas deklarācijas eksemplāru par minēto sugu transportējamo daudzumu. Regulas (EEK) Nr. 2847/93 13. panta 4. punkta b) apakšpunktā paredzēto atbrīvojumu nepiemēro.

25. ĪPAšA UZRAUDZīBAS PROGRAMMA

Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 34.c panta 1. punkta, īpašā uzraudzības programma jebkuru šīs regulas 8. pantā minēto krājumu zvejai var ilgt vairāk nekā divus gadus no to stāšanās spēkā dienas.

ZIŅOŠANAS PIENĀKUMI

26. ATTIECīGO DATU VāKšANA

Dalībvalstis, pamatojoties uz informāciju, kas izmantota šajā pielikumā noteikto ārpus ostas un apgabalā pavadīto zvejas dienu pārvaldībai, par katru ceturksni apkopo informāciju par kopējo zvejas piepūli, kas apgabalā īstenota ar velkamajiem zvejas rīkiem un statiskajiem zvejas rīkiem, un par to zvejas piepūli, ko šajā pielikumā noteiktajā apgabalā īstenojuši kuģi ar dažāda veida zvejas rīkiem.

27. ATTIECīGO DATU PAZIņOšANA

27.1 . Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis izklājlapas veidā II un III tabulā norādītajā formātā dara zināmus Komisijai 26. punktā minētos datus, nosūtot tos uz attiecīgo elektronisko pastkastīti, kuras adresi Komisija norāda dalībvalstīm.

27.2. Lai 26. punktā minētos datus darītu pieejamus Komisijai, var pieņemt jaunu izklājlapas formatējumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

II tabula Ziņošanas formāts

Valsts | CFR | Ārējais marķējums | Pārvaldības laikposma ilgums | Apgabals, kurā zvejo | Paziņotais rīks vai rīki | Īpaši nosacījumi, ko piemēro paziņotajam rīkam vai rīkiem | Dienu skaits, kurās ir tiesības izmantot paziņoto rīku vai rīkus | Dienu skaits, kurās ir izmantots paziņotais rīks vai rīki | Dienu nodevumi |

(1) Valsts | 3 | n/a | Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), kurā kuģis ir reģistrēts zvejai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2371/2002. Dienas nododoša kuģa gadījumā tā vienmēr ir paziņotāja valsts. |

(2) CFR | 12 | n/a | Kopienas flotes reģistra numurs Zvejas kuģa identifikācijas numurs. Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), aiz kuras norāda identifikācijas sēriju (deviņas zīmes). Ja sērijai ir mazāk par deviņām zīmēm, kreisajā pusē to papildina ar nullēm. |

(3) Ārējais marķējums | 14 | L | Saskaņā ar Komisijas Regulu (EEK) Nr. 1381/87 |

(4) Pārvaldības laikposma ilgums | 2 | L | Pārvaldības laikposma ilgums, izteikts mēnešos. |

(5) Apgabals, kurā zvejo | 1 | L | Uz IIC pielikumu neattiecas. |

(6) Paziņotais rīks vai rīki | 5 | L | Paziņoto zvejas rīku grupu norāda saskaņā ar IIC pielikuma 3. punktu (a vai b) |

(7) Īpaši nosacījumi, ko piemēro paziņotajam rīkam vai rīkiem | 2 | L | Uz IIC pielikumu neattiecas. |

(8) Dienu skaits, kurās ir tiesības izmantot paziņoto rīku vai rīkus | 3 | L | Dienu skaits, kurās kuģim saskaņā ar IIC pielikumu ir tiesības izvēlēties zvejas rīku grupu, un paziņotā pārvaldības laikposma ilgums. |

(9) Dienu skaits, kurās ir izmantots paziņotais rīks vai rīki | 3 | L | Dienu skaits, ko kuģis faktiski pavadīja attiecīgajā apgabalā un izmantoja zvejas rīku, kas atbilst paziņotajai rīku grupai paziņotajā pārvaldības laikposmā saskaņā ar IIC pielikumu. |

(10) Dienu nodevumi | 4 | L | Attiecībā uz nodotajām dienām norāda „– nodoto dienu skaits” un attiecībā uz saņemtajām dienām norāda „+ nodoto dienu skaits”. |

(*) attiecīgā informācija datu nosūtīšanai ierobežota apjoma formātā.

IID PIELIKUMS ZVEJAS IESPĒJAS UN ZVEJAS PIEPŪLE KUĢIEM, KAS ZVEJO TŪBĪTES ICES IIIA UN IV ZONĀ UN ICES IIA ZONAS EK ŪDEŅOS

1. Šajā pielikumā paredzētie nosacījumi attiecas uz Kopienas kuģiem, kuri ICES IIIa un IV zonā un ICES IIa zonas EK ūdeņos zvejo ar gruntstrali, vadu vai tiem līdzīgiem velkamiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks nekā 16 mm. Šos pašus nosacījumus piemēro trešo valstu kuģiem, kam ir atļauts zvejot tūbītes ICES IV zonas EK ūdeņos, ja vien nav noteikts citādi vai ja tā noteikts pēc Kopienas un Norvēģijas apspriešanās, kā izklāstīts Eiropas Kopienas un Norvēģijas 2006. gada 1. decembra Saskaņotā secinājumu protokola 3. tabulas 13. zemsvītras piezīmē.

2. Šajā pielikumā apgabalā pavadītā diena ir:

a) 24 stundu laikposms no plkst. 00:00 kalendārajā dienā līdz plkst. 24:00 tajā pašā kalendārajā dienā vai jebkura šāda laikposma daļa, vai

b) jebkurš nepārtraukts Kopienas zvejas žurnālā ierakstīts 24 stundu laikposms starp atiešanas datumu un laiku un pienākšanas datumu un laiku vai jebkura šāda laikposma daļa.

3. Katra attiecīgā dalībvalsts ne vēlāk kā 2008. gada 1. martā izveido datubāzi par ICES IIIa un IV zonu, kurā par 2002., 2003., 2004., 2005., 2006. un 2007. gadu un par katru kuģi, kas peld ar tās karogu vai ir reģistrēts Kopienā un kas zvejojis ar gruntstrali, vadu vai tiem līdzīgiem velkamiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks nekā 16 mm, norādīta šāda informācija:

a) kuģa vārds un iekšējais reģistrācijas numurs;

b) uzstādītā dzinēja jauda kilovatos, kas mērīta saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2930/86 5. pantu;

c) dienu skaits, kas pavadītas apgabalā, zvejojot ar gruntstrali, vadu vai līdzīgiem velkamiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 16 mm;

d) kilovatdienas, ko nosaka, apgabalā pavadīto dienu skaitu reizinot ar uzstādīto dzinēja jaudu kilovatos.

4. Katra dalībvalsts aprēķina šādus lielumus:

a) kilovatdienu kopējais skaits katram gadam, nosakot 3. punkta d) apakšpunktā aprēķināto kilovatdienu summu;

b) vidējais kilovatdienu skaits laikposmā no 2002. gada līdz 2007. gadam.

5. Katra dalībvalsts nodrošina to, ka 2008. gadā kopējais kilovatdienu skaits kuģiem, kas peld ar šīs valsts karogu vai ir reģistrēti Kopienā, nepārsniedz 2005. gadā īstenoto zvejas piepūli, kura aprēķināta atbilstīgi 4. punkta a) apakšpunktam.

6. Katrai dalībvalstij, kurai piešķirta kvota zvejai no tūbīšu krājuma, uz ko attiecas šis pielikums, un kura 2005. gadā nav īstenojusi zvejas piepūli, ir tiesības uz zvejas piepūli, kas ir proporcionāla tās kvotas daļai. Zvejas piepūles apjomu dalībvalstīm, kas 2005. gadā nav izmantojušas zvejas piepūli, aprēķina, pamatojoties uz aprēķiniem, kuri saskaņā ar 4. punkta a) apakšpunktu veikti dalībvalstīm, kas 2005. gadā ir izmantojušas zvejas piepūli.

7. Neatkarīgi no 5. punktā noteiktajiem piepūles limitiem kopējais kilovatdienu skaits, ko katra dalībvalsts izmantojusi izpētes zvejai, nepārsniedz 30 % no 2005. gadā izmantoto kilovatdienu skaita.

8. Komisija, pamatojoties uz ICES un ZZTEK ieteikumiem par Ziemeļjūras tūbīšu skaitu 2007. gada vecuma grupā, pēc iespējas drīz pārskata šīs regulas I pielikumā noteikto KPN un kvotas tūbīšu zvejai ICES IIIa un IV zonā un ICES IIa zonas EK ūdeņos saskaņā ar šādiem noteikumiem un citiem zinātniskajā ieteikumā minētajiem aspektiem:

a) ja Ziemeļjūras tūbīšu skaitu 2007. gada vecuma grupā ICES un ZZTEK vērtē kā mazāku vai vienādu ar 150 000 miljoniem īpatņu, kas sasnieguši 1 gada vecumu, atlikušajā 2008. gada periodā aizliedz zveju ar gruntstrali, vadu vai tiem līdzīgiem velkamiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks nekā 16 mm. Tomēr var atļaut ierobežotu zveju, lai veiktu tūbīšu krājumu uzraudzību ICES IIIa un IV zonā un novērtētu slēgšanas ietekmi. Tālab attiecīgās dalībvalstis sadarbībā ar Komisiju izstrādā plānu šādas ierobežotas zvejas uzraudzībai;

b) ja Ziemeļjūras tūbīšu skaitu 2007. gada vecuma grupā ICES un ZZTEK vērtē kā lielāku par 150 000 miljoniem īpatņu, kas sasnieguši 1 gada vecumu, KPN (1000 tonnu) aprēķina šādi:

KPN2008 = -597 + (4,073*N1)

kur N1 ir viena gada vecumu sasniegušo īpatņu skaits aprēķina laikā un KPN ir izteikta 1000 tonnu;

c) neatkarīgi no b) apakšpunkta KPN nepārsniedz 400 000 tonnu.

9. No 2008. gada 1. augusta līdz 2008. gada 31. decembrim aizliedz komerciālu zveju ar gruntstrali, vadu vai tiem līdzīgiem velkamiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks nekā 16 mm.

III PIELIKUMS PĀREJAS POSMA TEHNISKIE UN KONTROLES PASĀKUMI

A daļa

Ziemeļatlantija, ietverot Ziemeļjūru, Skageraku un Kategatu

1. SIļķES ZVEJA EK ūDEņOS ICES IIA ZONā

Aizliegts izkraut vai paturēt uz kuģa siļķes, kas nozvejotas IIa zonas EK ūdeņos laikposmā no 1. janvāra līdz 28. februārim un no 16. maija līdz 31. decembrim.

2. TEHNISKIE SAGLABāšANAS PASāKUMI SKAGERAKā UN KATEGATā

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 850/98 IV pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem, piemēro šā pielikuma 1. papildinājuma noteikumus.

3. ELEKTROZVEJA ICES IVC UN IVB ZONā

3.1. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 850/98 31. panta 1. punkta, zveja ar rāmja trali, izmantojot elektriskās strāvas impulsus, ir atļauta ICES IVc un IVb zonā uz dienvidiem no loksodromas, kas savieno turpmāk norādītos punktus, kurus nosaka saskaņā ar WGS48 koordinātu sistēmu:

- punkts Apvienotās Karalistes austrumu krastā pie 55°00' ziemeļu platuma,

- tad uz austrumiem līdz 55° ziemeļu platuma, 5° austrumu garuma,

- tad uz ziemeļiem līdz 56° ziemeļu platuma,

- un uz austrumiem līdz punktam Dānijas rietumu krastā pie 56° ziemeļu platuma.

3.2. Šādus pasākumus piemēro 2008. gadā:

a) ne vairāk kā 5 % no katras dalībvalsts rāmja traļu flotes ir atļauts izmantot rāmja traļus ar elektrisko strāvu;

b) katra rāmja traļa maksimālā elektrojauda kW nepārsniedz tā rāmja garumu metros, reizinātu ar 1,25;

c) faktiskais spriegums starp elektrodiem nepārsniedz 15 V;

d) kuģis ir aprīkots ar automātisku datorvadības sistēmu, kas reģistrē maksimālo izmantoto jaudu uz vienu rāmi un faktisko spriegumu starp elektrodiem vismaz pēdējās 100 zvejas rīku izcelšanas reizēs. Nepilnvarotas personas nevar modificēt minēto automātisko datorvadības sistēmu;

e) aizliegts izmantot vienu vai vairākas smaguma ķēdes pie grunttropes.

4. APGABALA SLēGšANA TūBīšU ZVEJAI ICES IV ZONā

4.1. Ir aizliegts izkraut vai paturēt uz kuģa tūbītes, kas nozvejotas ģeogrāfiskajā apgabalā, kas atrodas pie Anglijas un Skotijas austrumu piekrastes un ko ierobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādus punktus, kuri noteikti saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu:

– Anglijas austrumu krasts 55º30'N,

– platums 55º30'N, garums 1º00'W,

– platums 58º00'N, garums 1º00'W,

– platums 58º00'N, garums 2º00'W,

– Skotijas austrumu piekraste 2º00'W.

4.2. Ir atļauta zveja zinātniskas pētniecības nolūkos, lai veiktu tūbīšu krājumu uzraudzību šajā apgabalā un novērtētu slēgšanas ietekmi.

5. ROKOLAS KVADRāTA SLēGšANA PIKšU ZVEJAI ICES VI ZONā

Visu veidu zveja, izņemot zveju ar āķu jedām, ir aizliegta apgabalos, ko ierobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu:

Punkts Nr. | Ģeogrāfiskais platums | Ģeogrāfiskais garums |

1. | 57°00'N | 15°00'W |

2. | 57°00'N | 14°00'W |

3. | 56°30'N | 14°00'W |

4. | 56°30'N | 15°00'W |

6. MENCAS ZVEJAS AIZLIEGUMS ICES VI UN VII ZONā

6.1. ICES VIa zona

Līdz 2008. gada 31. decembrim ir aizliegts veikt jebkādas zvejas darbības apgabalos, ko ierobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu:

59°05'N, 06°45'W

59°30'N, 06°00'W

59°40'N, 05°00'W

60°00'N, 04°00'W

59°30'N, 04°00'W

59°05'N, 06°45'W.

6.2. ICES VIIf un VIIg zona

No 2008. gada 1. februāra līdz 2008. gada 31. martam ir aizliegts veikt jebkādas zvejas darbības šādās ICES četrstūros: 30E4, 31E4, 32E3. Šo aizliegumu nepiemēro 6 jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijas.

6.3. Atkāpjoties no 6.1. un 6.2. punkta, noteiktos apgabalos un laikposmos ir atļauts veikt zvejas darbības, izmantojot murdus un zivju grozus, ja:

i) uz kuģa neatrodas nekādi citi zvejas rīki kā tikai murdi un zivju grozi un

ii) uz kuģa netiek paturētas nekādas citas zivis, izņemot gliemjus un vēžveidīgos.

6.4. Atkāpjoties no 6.1. un 6.2. punkta, minētajos punktos norādītajos apgabalos atļauts veikt zvejas darbības, izmantojot zvejas rīkus, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 55 mm, ja:

i) uz kuģa neatrodas zvejas rīki, kuru linuma acs izmērs ir lielāks vai vienāds ar 55 mm, un

ii) uz kuģa netiek paturētas zivis, kas nav siļķe, makrele, sardīne, sardinella, stavridas, brētliņa, putasu un argentīnas.

7. ZILāS JūRAS LīDAKAS ZVEJAS AIZLIEGUMS ICES VI UN VII ZONā

No 2008. gada 1. marta līdz 2008. gada 30. jūnijam ir aizliegts veikt jebkādas zvejas darbības attiecībā uz zilo jūras līdaku vai piezvejā iegūt vairāk nekā 5 % zilās jūras līdakas apgabalos, ko ierobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu:

a) I apgabals

- 58°15'N, 9°45'W

- 58°30'N, 9°45'W

- 59°30'N, 7°00'W

- 60°00'N, 7°00'W

- 60°00'N, 6°00'W

- 59°30'N, 6°00'W

- 59°30'N, 6°15'W

- 59°00'N, 7°00'W

- 58°15'N, 9°00'W

- 58°15'N, 9°45'W

b) II apgabals

- 59°45'N, 8°30'W

- 60°4.8'N, 8°30'W

- 60°8.4'N, 7°30'W

- 59°45'N, 7°30'W

- 59°45'N, 8°30'W

8. TEHNISKIE SAGLABāšANAS PASāKUMI ĪRIJAS JūRā

8.1. Laikposmā no 2008. gada 14. februāra līdz 2007. gada 30. aprīlim ir aizliegts izmantot gruntstraļus, vadus vai tiem līdzīgus velkamus zvejas rīkus, žaunu tīklus, rāmju tīklus, iepinējtīklus vai tiem līdzīgus statiskos zvejas rīkus vai citus zvejas rīkus, kuriem ir āķi, tajā ICES VIIa rajona daļā, ko ierobežo:

- Īrijas austrumkrasts un Ziemeļīrijas austrumkrasts un

- taisnas līnijas, kas secīgi savieno šādas ģeogrāfiskās koordinātas:

- punkts Ziemeļīrijas Ardas pussalas austrumu krastā pie 54°30' N,

- 54°30' N, 04°50' W,

- 53°15' N, 04°50' W,

- punkts Īrijas austrumu krastā pie 53°15' N.

8.2. Atkāpjoties no 8.1. punkta, tajā minētajā apgabalā un laikposmā:

a) atļauts izmantot grunts traļus ar traļu durvīm, ja uz kuģa netiek paturēti cita veida zvejas rīki un ja

i) to linuma acs izmērs ir no 70 mm līdz 79 mm vai no 80 mm līdz 99 mm, un

ii) to linuma acis ir tikai vienā no atļautajiem izmēra diapazoniem, un

iii) tiem nav linuma acu, kuru izmērs ir lielāks par 300 mm, neatkarīgi no šo acu atrašanās vietas linumā, un

iv) tos izmanto tikai apgabalā, kuru ierobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas:

53°30'N, 05°30'W

53°30'N, 05°20'W

54°20'N, 04°50'W

54°30'N, 05°10'W

54°30'N, 05°20'W

54°00'N, 05°50'W

54°00'N, 06°10'W

53°45'N, 06°10'W

53°45'N, 05°30'W

53°30'N, 05°30'W;

b) atļauts izmantot separatora traļus, ja uz kuģa netiek paturēti cita veida zvejas rīki un ja šādi traļi:

i) atbilst a) apakšpunkta i) līdz iv) daļā paredzētajiem nosacījumiem un

ii) ir konstruēti atbilstīgi tehniskajai informācijai, kura ietverta pielikumā Padomes 2002. gada 12. februāra Regulai (EK) Nr. 254/2002, ar ko nosaka pasākumus, kuri 2002. gadā piemērojami mencas krājumu atjaunošanai Īrijas jūrā ( ICES VIIa zona)[56].

Turklāt separatora traļus var izmantot apgabalā, kuru ierobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas:

53°45'N, 06°00'W

53°45'N, 05°30'W

53°30'N, 05°30'W

53°30'N, 06°00'W

53°45'N, 06°00'W.

8.3. Piemēro tehniskos saglabāšanas pasākumus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 254/2002 3. un 4. pantā.

9. ŽAUNU TīKLU UN IEPINēJTīKLU IZMANTOšANA ICES IIIA, IVA, VB, VIA, VIB, VII B, C, J, K, VIII, IX, X UN XII ZONā

9.1. Šajā pielikumā „žaunu tīkls” un „iepinējtīkls” ir zvejas rīks, kas izgatavots no viena linuma gabala un kas ūdenī turas vertikāli. Ar tiem zvejo ūdeņu dzīvos resursus, kas tajos iepinas vai ieķeras.

9.2. Šajā pielikumā rāmju tīkls ir zvejas rīks, kas izgatavots no diviem vai vairākiem linuma gabaliem, kuri kopā paralēli iekārti uz vienas augšējā iestiprinājuma virves, un kas ūdenī turas vertikāli.

9.3. Kopienas kuģi nedrīkst izmantot žaunu tīklus, iepinējtīklus un rāmju tīklus vietās, kur jūras kartē norādītais dziļums pārsniedz 200 metrus ICES IIIa, IVa, Vb, VIa, VIb, VII b, c, j, k, VIII, IX, X un XII zonā uz austrumiem no 27°W.

9.4. Atkāpjoties no 9.3. punkta, ir atļauts izmantot šādus zvejas rīkus:

a) žaunu tīkli, kuru linuma acs izmērs ir lielāks vai vienāds ar 120 mm un mazāks par 150 mm ICES IIIa, IVa, Vb, VIa, VIb, VIIb, c, j, k, un XII zonā uz austrumiem no 27ºW vai kuru linuma acs izmērs ir lielāks vai vienāds ar 100 mm un mazāks par 130 mm ICES VIII, IX un X zonā, ja tos izliek ūdeņos vietās, kur jūras kartē norādītais dziļums nepārsniedz 600 metrus, ja tie nav garāki par 100 acu rindām, ja to linuma nostiepuma attiecība nav mazāka par 0,5 un ja tie ir aprīkoti ar pludiņiem vai ierīcēm, kas nodrošina līdzvērtīgu peldspēju. Vienas izlikto tīklu rindas garums nepārsniedz 5 jūras jūdzes, un visu viena kuģa vienā laikā izlikto tīklu rindu kopējais garums nepārsniedz 25 km. Maksimālais ūdenī atrašanās laiks ir 24 stundas;

b) iepinējtīkli, kuru linuma acs izmērs ir lielāks vai vienāds ar 250 mm, ja tos izliek ūdeņos vietās, kur jūras kartē norādītais dziļums nepārsniedz 600 metrus, ja tie nav garāki par 15 acu rindām, ja to linuma nostiepuma attiecība nav mazāka par 0,33 un ja tie nav aprīkoti ar pludiņiem vai ierīcēm, kas nodrošina līdzvērtīgu peldspēju. Vienas izlikto tīklu rindas garums nepārsniedz 10 km. Visu viena kuģa vienā laikā izlikto tīklu rindu kopējais garums nepārsniedz 100 km. Maksimālais ūdenī atrašanās laiks ir 72 stundas.

Tomēr šo atkāpi nepiemēro NEAFC pārvaldības apgabalā.

9.5. Uz kuģa vienlaikus var būt tikai viens no 9.4. punkta a) vai b) apakšpunktā minētajiem zvejas rīku veidiem. Lai nodrošinātu pazaudēta vai bojāta zvejas rīka aizstāšanu, uz kuģa drīkst būt tīkli, kuru kopējais garums ir par 20 % lielāks nekā to tīklu rindu maksimālais garums, ko drīkst izlikt vienā laikā. Visiem zvejas rīkiem jābūt marķētiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 356/2005[57].

9.6. Uz kuģiem, kas izmanto žaunu tīklus vai iepinējtīklus vietās, kur jūras kartē norādītais dziļums pārsniedz 200 metrus ICES IIIa, IVa, Vb, VIa, VIb, VII b, c, j, k, VIII, IX, X un XII zonā uz austrumiem no 27°W, jābūt īpašai karoga dalībvalsts izdotai atļaujai zvejot ar statiskajiem tīkliem.

9.7. Tāda kuģa kapteinis, kam ir 9.6. punktā minētā atļauja zvejot ar statiskajiem tīkliem, reģistrē zvejas žurnālā uz kuģa esošo zvejas rīku skaitu un garumu, pirms kuģis atstāj ostu un kad tas atgriežas ostā, un atbild par visām atšķirībām starp minētajiem datiem.

9.8. Jūras dienestiem vai citām kompetentajām iestādēm ir tiesības bez uzraudzības atstātu zvejas rīku ICES IIIa, IVa, Vb, VIa, VIb, VII b, c, j, k, VIII, IX, X un XII zonā uz austrumiem no 27°W izcelt no jūras šādās situācijās:

a) zvejas rīks nav pienācīgi marķēts;

b) boju marķējums vai VMS dati liecina, ka īpašnieks ilgāk nekā 120 stundas nav bijis mazāk nekā 100 jūras jūdžu attālumā no zvejas rīka;

c) zvejas rīks ir izlikts ūdeņos vietā, kur jūras kartē norādītais dziļums ir lielāks par atļauto dziļumu;

d) zvejas rīka linuma acs izmērs atšķiras no atļautā izmēra.

9.9. Tāda kuģa kapteinis, kuram ir 9.6. punktā minētā atļauja zvejot ar statiskajiem tīkliem, katra zvejas reisa laikā zvejas žurnālā ieraksta šādu informāciju:

- izliktā tīkla linuma acs izmērs;

- viena tīkla nominālais garums;

- tīklu skaits vienā izlikto tīklu rindā;

- kopējais izlikto tīklu rindu skaits;

- katras izliktās tīklu rindas atrašanās vieta;

- dziļums, kādā izlikta katra tīklu rinda;

- katras izliktās tīklu rindas ūdenī atrašanās laiks;

- pazaudētu zvejas rīku skaits, to pēdējā zināmā atrašanās vieta un pazaudēšanas datums.

9.10. Zvejas kuģiem, kam ir 9.6. punktā minētā atļauja zvejot ar statiskajiem tīkliem, izkraušanu ir atļauts veikt tikai ostās, kuras dalībvalstis ir apstiprinājušas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2347/2002 7. pantu.

9.11. Haizivju daudzums, ko patur uz kuģa, kurš izmanto 9.4.punkta b) apakšpunktā aprakstīto zvejas rīku veidu, nepārsniedz 5 % no kopējā uz kuģa paturēto jūras dzīvo organismu dzīvsvara.

10. STRUPDEGUNA GARASTES ZVEJAS AIZLIEGUMS ICES IIIA ZONā

Neskarot Padomes Regulu (EK) Nr. 2015/2006, ar ko 2007. un 2008. gadam Kopienas zvejas kuģiem nosaka zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem[58], neveic strupdeguna garastes specializēto zveju ICES IIIa zonā, līdz 2008. gada sākumā būs noslēgušās Eiropas Kopienas un Norvēģijas apspriedes.

11. DZIļJūRAS SUGU ZVEJAS PIEPūLE

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 2347/2002, 2008. gadā piemēro šādus noteikumus.

11.1. Dalībvalstis nodrošina to, ka zvejas darbības, kuras veic kuģi, kas peld ar to karogu un ir reģistrēti to teritorijā, un kuru rezultātā katrā kalendārajā gadā nozvejo un patur uz kuģa vairāk nekā 10 tonnas dziļjūras sugu un melnā paltusa, notiek saskaņā ar dziļjūras zvejas atļauju.

11.2. Tomēr aizliedz zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut dziļjūras sugu un melnā paltusu daudzumus, kas pārsniedz 100 kg katrā reisā, ja vien attiecīgajam kuģim nav dziļjūras zvejas atļaujas.

12. PAGAIDU PASāKUMI APDRAUDēTU DZIļJūRAS BIOTOPU AIZSARDZīBAI

12.1. Grunts tralēšanu un zveju ar statiskajiem zvejas rīkiem, tostarp ar nostiprinātiem grunts žaunu tīkliem un āķu jedām, aizliedz apgabalos, kurus ierobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādus punktus, kurus nosaka saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu:

Hecate jūras pacēlumi:

– 52° 21.2866' N, 31° 09.2688' W

– 52° 20.8167' N, 30° 51.5258' W

– 52° 12.0777' N, 30° 54.3824' W

– 52° 12.4144' N, 31° 14.8168' W

– 52° 21.2866' N, 31° 09.2688' W

Faraday jūras pacēlumi:

– 50° 01.7968' N, 29° 37.8077' W

– 49° 59.1490' N, 29° 29.4580' W

– 49° 52.6429' N, 29° 30.2820' W

– 49° 44.3831' N, 29° 02.8711' W

– 49° 44.4186' N, 28° 52.4340' W

– 49° 36.4557' N, 28° 39.4703' W

– 49° 29.9701' N, 28° 45.0183' W

– 49° 49.4197' N, 29° 42.0923' W

– 50° 01.7968' N, 29° 37.8077' W

Reykjanes zemūdens klints daļa:

– 55° 04.5327' N, 36° 49.0135' W

– 55° 05.4804' N, 35° 58.9784' W

– 54° 58.9914' N, 34° 41.3634' W

– 54° 41.1841' N, 34° 00.0514' W

– 54° 00.0' N, 34° 00.0' W

– 53° 54.6406' N, 34° 49.9842' W

– 53° 58.9668' N, 36° 39.1260' W

– 55° 04.5327' N, 36° 49.0135' W

Altair jūras pacēlumi:

– 44° 50.4953' N, 34° 26.9128' W

– 44° 47.2611' N, 33° 48.5158' W

– 44° 31.2006' N, 33° 50.1636' W

– 44° 38.0481' N, 34° 11.9715' W

– 44° 38.9470' N, 34° 27.6819' W

– 44° 50.4953' N, 34° 26.9128' W

Antialtair jūras pacēlumi:

– 43° 43.1307' N, 22° 44.1174' W

– 43° 39.5557' N, 22° 19.2335' W

– 43° 31.2802' N, 22° 08.7964' W

– 43° 27.7335' N, 22° 14.6192' W

– 43° 30.9616' N, 22° 32.0325' W

– 43° 40.6286' N, 22° 47.0288' W

– 43° 43.1307' N, 22° 44.1174' W

Hatton sēklis :

- 59º 26' N, 14º 30' W

- 59º 12' N, 15º 08' W

- 59º 01' N, 17º 00' W

- 58º 50' N, 17º 38' W

- 58º 30' N, 17º 52' W

- 58º 30' N, 18º 45' W

- 58º 47' N, 18º 37' W

- 59º 05' N, 17º 32' W

- 59º 16' N, 17º 20' W

- 59º 22' N, 16º 50' W

- 59º 21' N, 15º 40' W

North West Rockall:

- 57º 00' N, 14º 53' W

- 57º 37' N, 14º 42' W

- 57º 55' N, 14º 24' W

- 58º 15' N, 13º 50' W

- 57º 57' N, 13º 09' W

- 57º 50' N, 13º 14' W

- 57º 57' N, 13º 45' W

- 57º 49' N, 14º 06' W

- 57º 29' N, 14º 19' W

- 57º 22' N, 14º 19' W

- 57º 00' N, 14º 34' W

Logachev pacēlums :

- 55º 17' N, 16º 10' W

- 55º 34' N, 15º 07' W

- 55º 50' N, 15º 15' W

- 55º 33' N, 16º 16' W

West Rockall pacēlums :

- 57º 20' N, 16º 30' W

- 57º 05' N, 15º 58' W

- 56º 21' N, 17º 17' W

- 56º 40' N, 17º 50' W

12.2. Ir aizliegts veikt jebkādas zvejas darbības apgabalos, ko ierobežo loksodromas, kuras secīgi savieno turpmāk minētos punktus, ko nosaka saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu:

Belgica pacēlumu apgabals

- 51° 29,4' N; 11° 51,6' W

- 51° 32,4' N; 11° 41,4' W

- 51° 15,6' N; 11° 33' W

- 51° 13,8' N; 11° 44,4' W

Hovland pacēlumu apgabals:

- 52° 16,2' N; 13° 12,6' W

- 52° 24' N; 12° 58,2' W

- 52° 16,8' N; 12° 54' W

- 52° 16,8' N; 12° 29,4' W

- 52° 4,2' N; 12° 29,4' W

- 52° 4,2' N; 12° 52,8' W

- 52° 9' N; 12° 56,4' W

- 52° 9' N; 13° 10,8' W

Porcupine sēkļa ziemeļrietumi, I apgabals :

- 53° 30,6' N; 14° 32,4' W

- 53° 35,4' N; 14° 27,6' W

- 53° 40,8' N; 14° 15,6' W

- 53° 34,2' N; 14° 11,4' W

- 53° 31,8' N; 14° 14,4' W

- 53° 24' N; 14° 28,8' W

Porcupine sēkļa ziemeļrietumi, II apgabals :

- 53° 43,2' N; 14° 10,8' W

- 53° 51,6' N; 13° 53,4' W

- 53° 45,6' N; 13° 49,8' W

- 53° 36,6' N; 14° 7,2' W

Porcupine sēkļa dienvidrietumi:

- 51° 54,6' N; 15° 7,2' W

- 51° 54,6' N; 14° 55,2' W

- 51° 42' N; 14° 55,2' W

- 51° 42' N; 15° 10,2' W

- 51° 49,2' N; 15° 6' W

13. NOVēROTāJU KLāTBūTNE TIKAI ZINāTNISKāS IZPēTES VAJADZīBāM VEIKTU ZVEJAS DARBīBU LAIKā

Tāda kuģa kapteinis, kas veic zvejas darbības zinātniskai izpētei, uz kuģa uzņem novērotāju no dalībvalsts, kuras ūdeņos šīs zvejas darbības tiek veiktas, ja vien šī dalībvalsts to lūdz dalībvalstij, ar kuras karogu peld zinātnisko izpēti veicošais kuģis.

B DAĻA

Vidusatlantijas austrumu daļa

14. ASTOņKāJU MINIMāLAIS IZMēRS

Minimālais izmērs astoņkājiem ( Octopus vulgaris ), ko zvejo jūras ūdeņos, kuri ir trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā un atrodas CECAF ( FAO zvejniecības komiteja Vidusatlantijas austrumu daļai) reģionā, ir 450 g (ķidāts). Astoņkājus, kuru svars ir mazāks nekā 450 g (ķidāts), nepatur uz kuģa, nepārkrauj citā kuģī, neizkrauj, netransportē, neuzglabā, nepārdod, neizstāda un nepiedāvā pārdošanai, bet nekavējoties atlaiž jūrā.

C DAĻA

Klusā okeāna austrumdaļa

15. ZVEJA AR RIņķVADIEM AMERIKAS TROPISKO TUNZIVJU KOMISIJAS ( IATTC ) PāRVALDīBAS APGABALā

15.1. No 2008. gada 1. augusta līdz 11. septembrim vai no 2008. gada 20. novembra līdz 31. decembrim kuģiem ir aizliegts ar riņķvadiem zvejot dzeltenspuru tunzivis ( Thunnus albacares ), lielacu tunzivis ( Thunnus obesus ) un svītrainās tunzivis ( Katsuwonus pelamis ) apgabalos, ko ierobežo:

– Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas Klusā okeāna krasta līnija,

– 150° rietumu garums,

– 40° ziemeļu platums,

– 40° dienvidu platums.

15.2. Attiecīgās dalībvalstis līdz 2008. gada 1. jūlijam paziņo Komisijai izvēlēto laika periodu zvejas slēgšanai. Izvēlētajā periodā visi attiecīgās dalībvalsts kuģi zvejai ar riņķvadiem pārtrauc zveju ar riņķvadiem.

15.3. No dienas, kad stājas spēkā šī regula, seineri, kas zvejo tunzivis Amerikas tropisko tunzivju komisijas pārvaldības apgabalā, patur uz kuģa un vēlāk izkrauj visas nozvejotās lielacu tunzivis, strīpainās tunzivis un dzeltenspuru tunzivis, izņemot tās, kas uzskatāmas par neatbilstīgām lietošanai cilvēku uzturā citu iemeslu, nevis izmēra dēļ. Vienīgais izņēmums ir pēdējā zvejas rīku izlikšana zvejas reisā, kad vairs nepietiek vietas, lai novietotu visas tunzivis, kas nozvejotas šajā izlikšanā.

D DAĻA

Klusā okeāna austrumu daļa un Klusā okeāna rietumu un centrālā daļa

16. ĪPAšI PASāKUMI KLUSā OKEāNA AUSTRUMU, RIETUMU UN CENTRāLAJā DAļā

Klusā okeāna austrumu, rietumu un centrālajā daļā kuģi zvejai ar riņķvadiem pēc iespējas nekavējoties atbrīvo neskartus visus jūras bruņurupučus, haizivis, vējzivis, rajas, dorado un citas sugas, kas nav zvejas mērķsugas. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot paņēmienus un aprīkojumu, lai veicinātu šādu dzīvnieku ātru un drošu atlaišanu.

17. ĪPAšI PASāKUMI, KO PIEMēRO JūRAS BRUņURUPUčIEM, KAS IEPINUšIES VAI IEķēRUšIES ZVEJAS RīKā

Klusā okeāna austrumu, rietumu un centrālajā daļā piemēro šādus īpašos pasākumus:

a) ja jūras bruņurupucis ir pamanīts zvejas rīkā, veic attiecīgus pasākumus, lai atbrīvotu bruņurupuci, pirms tas ir iepinies zvejas rīkā, vajadzības gadījumā izmanto ātrlaivu;

b) ja bruņurupucis ir iepinies zvejas rīkā, zvejas rīka ievilcējierīce jāaptur, tiklīdz bruņurupucis ir parādījies virs ūdens, un minēto ierīci nedrīkst atkārtoti iedarbināt, kamēr linums nav atšķetināts un bruņurupucis atlaists;

c) ja bruņurupucis ir uzcelts uz kuģa, jāizmanto visas atbilstīgās metodes, lai veicinātu bruņurupuča atgūšanos pirms tā atlaišanas ūdenī;

d) kuģiem, kas zvejo tunzivis, aizliedz jūrā izmest sāls maisus vai jebkurus citus plastmasas atkritumus;

e) veicina zivju pievilināšanas ierīcēs un citos zvejas rīkos iepinušos jūras bruņurupuču atlaišanu jūrā, kur tas praktiski iespējams;

f) veicina arī to zivju pievilināšanas ierīču savākšanu, kuras vairs neizmanto zvejā.

III pielikuma 1. papildinājums VELKAMIE ZVEJAS RĪKI: Skageraks un Kategats

Linuma acs izmēru diapazoni, zvejas mērķsugas un nozveju procentuālie apjomi, kas piemērojami, ja izmanto vienu linuma acs izmēru diapazonu

Suga | Linuma acs izmēru diapazons (mm) |

<16 | 16-31 | 32-69 | 35-69 | 70-89(5) | (90 |

Mērķsugas minimālā procentuālā daļa |

50% (6) | 50% (6) | 20% (6) | 50% (6) | 20% (6) | 20% (7) | 30% (8) | nemaz |

Tūbītes (Ammodytidae)(3) | x | x | x | x | x | x | x | x |

Tūbītes (Ammodytidae) (4) Esmarka menca (Trisopterus esmarkii) Lielais jūras drakons (Trachinus draco) (1) Gliemji (izņemot Sepia) (1) Vējzivs (Belone belone) (1) Pelēkais jūrasgailis (Eutrigla gurnardus) (1) Argentīnas (Argentina spp.) Brētliņa (Sprattus sprattus) | x x x x x x x x | x x x x x x x x x | x x x x x x x x x | x x x x x x x x x | x x x x x x x x x | x x x x x x x x x |

Zutis (Anguilla anguilla) Garneles (Crangon spp., Palaemon adspersus) (2) | x x | x x | x x | x x | x x | x x |

Makreles (Scomber spp.) Stavridas (Trachurus spp.) Siļķe (Clupea harengus) | x x x | x x x | x x x |

Ziemeļu garnele (Pandalus borealis) Garneles (Crangon spp., Palaemon adspersus) (1) | x | x | x x | x x |

Merlangs (Merlangius merlangus) Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus) | x x | x x |

Citi jūras organismi | x |

(1) Tikai četru jūdžu attālumā no bāzes līnijas. (2) Ārpus četru jūdžu attāluma no bāzes līnijas. (3) No 1. marta līdz 31. oktobrim Skagerakā un no 1. marta līdz 31. jūlijam Kategatā. (4) No 1. novembra līdz februāra pēdējai dienai Skagerakā un no 1. augusta līdz februāra pēdējai dienai Kategatā. (5) Ja tiek izmantots šis linuma acs izmēra diapazons, saskaņā ar šī pielikuma 2. papildinājumu āmim jābūt veidotam no kvadrātveida acu linuma ar šķirotājrestēm. (6) Nozveja, kas paturēta uz kuģa, sastāv no ne vairāk kā 10 % mencu, pikšu, heku, jūras zeltplekstu, sarkano plekstu, mazmutes plekstu, jūrasmēļu, akmeņplekstu, gludo rombu, plekstveidīgo zivju, makreļu, megrimu, merlangu, gludo plekstu, saidu, Norvēģijas omāru un omāru jauktā veidā. (7) Nozveja, kas paturēta uz kuģa, sastāv no ne vairāk kā 50 % mencu, pikšu, heku, jūras zeltplekstu, sarkano plekstu, mazmutes plekstu, jūrasmēļu, akmeņplekstu, gludo rombu, plekstveidīgo zivju, siļķu, makreļu, megrimu, merlangu, gludo plekstu, saidu, Norvēģijas omāru un omāru jauktā veidā. (8) Nozveja, kas paturēta uz kuģa, sastāv no ne vairāk kā 60 % mencu, pikšu, heku, jūras zeltplekstu, sarkano plekstu, mazmutes plekstu, jūrasmēļu, akmeņplekstu, gludo rombu, plekstveidīgo zivju, megrimu, merlangu, gludo plekstu, saidu un omāru jauktā veidā. |

III pielikuma 2. papildinājums Šķirotājrestu specifikācija zvejai ar 70 mm trali

a) Ar sugu šķirotājrestēm aprīko traļus ar pilnu kvadrātveida acu āmi, kura linuma acs izmērs ir vienāds ar vai lielāks par 70 mm un mazāks par 90 mm. Āmja minimālais garums ir 8 m. Aizliegts izmantot trali, kam ir vairāk nekā 100 kvadrātveida linuma acis jebkurā āmja vietā, izņemot savienojumus vai šuves.

b) Restēm ir taisnstūra forma. Restu stieņi ir paralēli to garenasij. Attālums starp šķirotājrestu stieņiem nepārsniedz 35 mm. Ir atļauts izmantot vienu vai vairākas eņģes, lai nodrošinātu restu novietošanu uz tīkla cilindra.

c) Restes tralī ievieto pa diagonāli, augšup uz aizmuguri, no jebkuras vietas āmja priekšā līdz cilindriskās daļas priekšējam galam. Visas restu malas ir piestiprinātas pie traļa.

d) Traļa linuma augšējā plātnē ir nenoslēgta zivju izeja, kas tieši savienota ar restu augšējo daļu. Zivju izejas atvere aizmugurējā daļā ir tikpat plata, cik restes, un tā ir izgriezta virzienā uz priekšu gar linuma acu rindām abās restu pusēs.

e) Restu priekšā ir atļauts piestiprināt konusu, lai novadītu zivis uz traļa apakšpusi un restēm. Minimālais konusa linuma acs izmērs ir 70 mm. Minimālais vertikālais atvērums konusā zivju novadīšanai uz restēm ir 15 centimetri. Konusa platums pie restēm ir vienāds ar restu platumu.

[pic]

Sugu un izmēra selektīvā traļa shematisks attēls. Tralī iepeldoša zivs caur konusu tiek vadīta virzienā uz traļa apakšpusi un restēm. Lielākās zivis izkļūst no traļa gar šķirotājrestēm, bet mazākas zivis un Norvēģijas omārs izpeld caur šķirotājrestēm un nokļūst āmī. Āmis ar kvadrātveida linuma acīm nodrošina mazu zivju un mazizmēra Norvēģijas omāru izkļūšanu no zvejas rīka.

IV PIELIKUMS I DAĻA

Licenču un zvejas atļauju kvantitatīvie ierobežojumi Kopienas kuģiem, kas zvejo trešo valstu ūdeņos

Zvejas apgabals | Zvejas veids | Licenču skaits | Licenču sadalījums starp dalībvalstīm | Maksimālais apgabalā jebkurā laikā esošo kuģu skaits |

Norvēģijas ūdeņi un zvejas zona ap Jana Majena salu | Siļķe, uz ziemeļiem no 62°00'N | 93 | DK: 32, DE: 6, FR: 1, IRL: 9, NL: 11, SW: 12, UK: 21, PL: 1 | 69 |

Bentiskās sugas, uz ziemeļiem no 62°00'N | 80 | FR: 18, PT: 9, DE: 16, ES: 20, UK: 14, IRL: 1 | 50 |

Makrele, uz dienvidiem no 62°00'N, zveja ar riņķvadu | 11 | DE: 1 [59], DK: 26 1, FR: 2 1, NL: 1 1 | neattiecas |

Makrele, uz dienvidiem no 62°00'N, zveja ar trali | 19 | neattiecas |

Makrele, uz ziemeļiem no 62°00'N, zveja ar riņķvadu | 11 [60] | DK: 11 | neattiecas |

Rūpnieciskās zvejas sugas, uz dienvidiem no 62°00'N | 480 | DK: 450, UK: 30 | 150 |

Fēru salu ūdeņi | Visu veidu zveja ar traļiem, kuru zonā starp 12. un 21. jūdzi no Fēru salu bāzes līnijām veic kuģi, kas nav garāki par 180 pēdām | 26 | BE: 0, DE: 4, FR: 4, UK: 18 | 13 |

Specializētā mencas un pikšas zveja ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs minimālais izmērs ir 135 mm, atļauta tikai apgabalā uz dienvidiem no 62°28'N un uz austrumiem no 6°30'W | 8 [61] | 4 |

Zveja ar trali lielākā attālumā nekā 21 jūdze no Fēru salu bāzes līnijas. No 1. marta līdz 31. maijam un no 1. oktobra līdz 31. decembrim attiecīgie kuģi drīkst zvejot apgabalā starp 61°20'N un 62°00'N un starp 12. un 21. jūdzi no bāzes līnijām | 70 | BE: 0, DE: 10, FR: 40, UK: 20 | 26 |

Zilās jūras līdakas zveja ar trali, minimālais linuma acs izmērs 100 mm, apgabalā uz dienvidiem no 61°30'N un uz rietumiem no 9°00'W, apgabalā starp 7°00'W un 9°00'W, dienvidos no 60°30'N un apgabalā uz dienvidrietumiem no līnijas, kas savieno 60°30'N, 7°00'W un 60°00'W, 6°00'W | 70 | DE: 8 [62], FR: 12 4, UK: 0 4 | 20 [63] |

Specializētā saidas zveja ar trali, minimālais linuma acs izmērs 120 mm, ar iespēju izmantot ap āmi apliktas aizžņaugstropes | 70 | 22 5 |

Putasu zveja. Licenču kopskaitu var palielināt par četriem kuģiem, lai veidotu kuģu pārus, ja Fēru salu iestādes ievieš speciālus piekļuves noteikumus apgabalam, ko sauc par „putasu zvejas galveno apgabalu” | 36 | DE: 3, DK: 19, FR: 2, UK: 5, NL: 5 | 20 |

Zveja ar jedām | 10 | UK: 10 | 6 |

Makreles zveja | 12 | DK: 12 | 12 |

Siļķes zveja uz ziemeļiem no 62°00'N | 21 | DE: 1, DK: 7, FR: 0, UK: 5, IRL: 2, NL: 3, SW: 3 | 21 |

II DAĻA

Licenču un zvejas atļauju kvantitatīvie ierobežojumi trešo valstu zvejas kuģiem, kas zvejo Kopienas ūdeņos

Karoga valsts | Zvejas veids | Licenču skaits | Maksimālais apgabalā jebkurā laikā esošo kuģu skaits |

Norvēģija | Siļķe, uz ziemeļiem no 62°00'N | 20 | 20 |

Fēru salas | Makrele, VIa (uz ziemeļiem 56°30'N), VIIe, f, h, stavridas, IV, VIa (uz ziemeļiem 56°30'N), VIIe, f, h; siļķe, VIa (uz ziemeļiem 56°30'N) | 14 | 14 |

Siļķe, uz ziemeļiem no 62°00'N | 21 | 21 |

Siļķe, IIIa | 4 | 4 |

Esmarka mencas un brētliņas rūpnieciskā zveja, IV, VIa (uz ziemeļiem no 56°30'N); tūbīšu rūpnieciskā zveja, IV (tostarp nenovēršamas putasu piezvejas) | 15 | 15 |

Jūras līdaka un brosme | 20 | 10 |

Putasu, II, IVa (uz ziemeļiem no 56°30'N), VIb, VII (uz rietumiem no 12°00'W) | 20 | 20 |

Zilā jūras līdaka | 16 | 16 |

Venecuēla | Lutjānzivis[64] (Francijas Gviānas ūdeņi) | 41 | pm |

Haizivis (Francijas Gviānas ūdeņi) | 4 | pm |

III DAĻA

Deklarācija saskaņā ar 25. panta 2. punktu

IZKRAUŠANAS DEKLARĀCIJA[65] |

Kuģa vārds | Reģistrācijas numurs |

Kapteiņa vārds un uzvārds | Pārstāvja vārds un uzvārds |

Kapteiņa paraksts |

Reiss no | uz |

Izkraušanas osta |

Izkrauto garneļu daudzums (dzīvsvars) |

Garneles bez galvas daļas: kg vai ( x 1,6) = kg (garneles ar galvas daļu) |

Garneles ar galvas daļu: kg |

Thunnidae: kg | Lutjānzivis (Lutjanidae): kg |

Haizivis: kg | Citas: kg |

V PIELIKUMS I DAļA

Informācija, kas jāieraksta zvejas žurnālā

Zvejojot zonā, kas plešas 200 jūras jūdzes no Kopienas dalībvalstu krastiem un uz ko attiecas Kopienas zvejas noteikumi, pēc turpmāk minētajiem notikumiem zvejas žurnālā nekavējoties jāieraksta šāda informācija.

Ikreiz pēc nozvejas gūšanas

1.1. Katras nozvejotās sugas daudzums (dzīvsvars kilogramos).

1.2. Nozvejas gūšanas datums un laiks.

1.3. Nozvejas vietas ģeogrāfiskās koordinātas.

1.4. Izmantotais zvejas paņēmiens.

Ikreiz pēc pārkraušanas uz citu kuģi vai no cita kuģa

2.1. Norāde „saņemts no” vai „pārkrauts uz”.

2.2. Katras pārkrautās sugas daudzums (dzīvsvars kilogramos).

2.3. Kuģa, uz kuru vai no kura veikta pārkraušana, vārds, ārējās identifikācijas burti un cipari.

2.4. Mencu pārkraušana nav atļauta.

Ikreiz pēc izkraušanas Kopienas ostā

3.1. Ostas nosaukums.

3.2. Katras izkrautās sugas daudzums (dzīvsvars kilogramos).

Ikreiz pēc informācijas pārraidīšanas Eiropas Kopienu Komisijai

4.1. Pārraides datums un laiks.

4.2. Ziņojuma veids: „nozveja ieejot zonā”, „nozveja izejot no zonas”, „nozveja”, „pārkraušana no kuģa kuģī”.

4.3. Radio pārraides gadījumā — radiostacijas nosaukums.

II DAļA

[pic]

VI PIELIKUMS KOMISIJAI PāRRAIDāMāS INFORMāCIJAS SATURS UN BIEžUMS

1. EIROPAS KOPIENU KOMISIJAI PāRRAIDāMā INFORMāCIJA UN PāRRAIžU PERIODISKUMS

1.1. Katru reizi, kad kuģis sāk zvejas reisu[66] Kopienas ūdeņos, tas sūta ziņojumu “nozveja ieejot zonā”, un tajā sniedz šādas ziņas.

SR | o[67] | (= ieraksta sākums) |

AD | o | XEU (= Eiropas Kopienu Komisijai) |

SQ | o | (ziņojuma kārtas numurs kārtējā gadā konkrētajam kuģim) |

TM | o | COE (= „nozveja ieejot zonā”) |

RC | o | (starptautiskais radio izsaukuma signāls) |

TN | f[68] | (zvejas reisa kārtas numurs konkrētajā gadā) |

NA | f | (kuģa vārds) |

IR | o | (karoga valsts trīsburtu ISO kods, attiecīgā gadījumā norādot karoga valsts piemēroto vienoto pazīšanas numuru, ja tāds ir) |

XR | o | (ārējās identifikācijas burti, kuģa borta numurs) |

LT[69] | f[70] | (kuģa atrašanās vietas ģeogrāfiskais platums pārraides laikā) |

LG4 | f5 | (kuģa atrašanās vietas ģeogrāfiskais garums pārraides laikā) |

LI | f | (grādos vai decimālā izteiksmē norādīts ģeogrāfiskais platums, kurā kapteinis nodomājis sākt zveju) |

LN | f | (grādos vai decimālā izteiksmē norādīts ģeogrāfiskais garums, kurā kapteinis nodomājis sākt zveju) |

RA | o | (attiecīgais ICES apgabals) |

OB | o | (katras sugas daudzums uz kuģa, kravas telpās, pēc vajadzības pa pāriem: FAO kods + dzīvsvars kilogramos, noapaļojot līdz tuvākajiem 100 kilogramiem) |

DA | o | (pārraides datums formātā ggggmmdd) |

TI | o | (pārraides laiks formātā hhmm) |

MA | o | (kuģa kapteiņa vārds un uzvārds) |

ER | o | (= ieraksta beigas) |

1.2. Katru reizi, kad kuģis beidz zvejas reisu[71] Kopienas ūdeņos tas nosūta ziņojumu “nozveja izejot no zonas”, un tajā sniedz šādas ziņas.

SR | o | (= ieraksta sākums) |

AD | o | XEU (= Eiropas Kopienu Komisijai) |

SQ | o | (ziņojuma kārtas numurs kārtējā gadā konkrētajam kuģim) |

TM | o | COX (= „nozveja izejot no zonas”) |

RC | o | (starptautiskais radio izsaukuma signāls) |

TN | f | (zvejas reisa kārtas numurs konkrētajā gadā) |

NA | f | (kuģa vārds) |

IR | o | (karoga valsts trīsburtu ISO kods, attiecīgā gadījumā norādot karoga valsts piemēroto vienoto pazīšanas numuru, ja tāds ir) |

XR | o | (ārējās identifikācijas burti, kuģa borta numurs) |

LT[72] | f[73] | (kuģa atrašanās vietas ģeogrāfiskais platums pārraides laikā) |

LG2 | f3 | (kuģa atrašanās vietas ģeogrāfiskais garums pārraides laikā) |

RA | o | (attiecīgais ICES apgabals, kurā gūta nozveja) |

CA | o | (nozvejas daudzums pa sugām kopš iepriekšējā ziņojuma, pēc vajadzības pa pāriem: FAO kods + dzīvsvars kilogramos, noapaļojot līdz tuvākajiem 100 kilogramiem) |

OB | f | (katras sugas daudzums uz kuģa, kravas telpās, pēc vajadzības pa pāriem: FAO kods + dzīvsvars kilogramos, noapaļojot līdz tuvākajiem 100 kilogramiem) |

DF | f | (zvejas dienu skaits kopš iepriekšējā ziņojuma) |

DA | o | (pārraides datums formātā ggggmmdd) |

TI | o | (pārraides laiks formātā hhmm) |

MA | o | (kuģa kapteiņa vārds un uzvārds) |

ER | o | (= ieraksta beigas) |

1.3. Zvejojot siļķes un makreles — ik pēc trim dienām, sākot ar trešo dienu pēc kuģa pirmās ieiešanas 1.1. punktā minētajās zonās, un — zvejojot visas pārējās sugas (izņemot siļķes un makreles) — ik pēc nedēļas, sākot ar septīto dienu pēc kuģa pirmās ieiešanas 1.1. punktā minētajās zonās, nosūta „nozvejas ziņojumu”, un tajā sniedz šādas ziņas:

SR | o | (= ieraksta sākums) |

AD | o | XEU (= Eiropas Kopienu Komisijai) |

SQ | o | (ziņojuma kārtas numurs kārtējā gadā konkrētajam kuģim) |

TM | o | CAT (= „nozvejas ziņojums”) |

RC | o | (starptautiskais radio izsaukuma signāls) |

TN | f | (zvejas reisa kārtas numurs konkrētajā gadā) |

NA | f | (kuģa vārds) |

IR | o | (karoga valsts trīsburtu ISO kods, attiecīgā gadījumā norādot karoga valsts piemēroto vienoto pazīšanas numuru, ja tāds ir) |

XR | o | (ārējās identifikācijas burti, kuģa borta numurs) |

LT[74] | f[75] | (kuģa atrašanās vietas ģeogrāfiskais platums pārraides laikā) |

LG1 | f2 | (kuģa atrašanās vietas ģeogrāfiskais garums pārraides laikā) |

RA | o | (attiecīgais ICES apgabals, kurā gūta nozveja) |

CA | o | (nozvejas daudzums pa sugām kopš iepriekšējā ziņojuma, pēc vajadzības pa pāriem: FAO kods + dzīvsvars kilogramos, noapaļojot līdz tuvākajiem 100 kilogramiem) |

OB | f | (katras sugas daudzums uz kuģa, kravas telpās, pēc vajadzības pa pāriem: FAO kods + dzīvsvars kilogramos, noapaļojot līdz tuvākajiem 100 kilogramiem) |

DF | f | (zvejas dienu skaits kopš iepriekšējā ziņojuma) |

DA | o | (pārraides datums formātā ggggmmdd) |

TI | o | (pārraides laiks formātā hhmm) |

MA | o | (kuģa kapteiņa vārds un uzvārds) |

ER | o | (= ieraksta beigas) |

1.4. Ikreiz, kad ziņojumu „nozveja ieejot zonā” un „nozveja izejot no zonas” starplaikā plānots veikt pārkraušanu no kuģa kuģī, papildus „nozvejas ziņojumiem” vismaz 24 stundas iepriekš nosūta ziņojumu „pārkraušana no kuģa kuģī”, un tajā sniedz šādas ziņas.

SR | o | (= ieraksta sākums) |

AD | o | XEU (= Eiropas Kopienu Komisijai) |

SQ | o | (ziņojuma kārtas numurs kārtējā gadā konkrētajam kuģim) |

TM | o | TRA (= „pārkraušana no kuģa kuģī”) |

RC | o | (starptautiskais radio izsaukuma signāls) |

TN | f | (zvejas reisa kārtas numurs konkrētajā gadā) |

NA | f | (kuģa vārds) |

IR | o | (karoga valsts trīsburtu ISO kods, attiecīgā gadījumā norādot karoga valsts piemēroto vienoto pazīšanas numuru, ja tāds ir) |

XR | o | (ārējās identifikācijas numurs, kuģa borta numurs) |

KG | o | (iekrautais vai izkrautais daudzums pa sugām, pēc vajadzības pa pāriem: FAO kods + dzīvsvars kilogramos, noapaļojot līdz tuvākajiem 100 kilogramiem) |

TT | o | (saņēmējkuģa starptautiskais radio izsaukuma signāls) |

TF | o | (pārkrāvējkuģa starptautiskais radio izsaukuma signāls) |

LT[76] | o/f[77],[78] | (paredzamais ģeogrāfiskais platums, kurā plānota pārkraušana no kuģa kuģī) |

LG1 | o/f2, 3 | (paredzamais ģeogrāfiskais garums, kurā plānota pārkraušana no kuģa kuģī) |

PD | o | (paredzamais datums, kurā plānota pārkraušana no kuģa kuģī) |

PT | o | (paredzamais laiks, kurā plānota pārkraušana no kuģa kuģī) |

DA | o | (pārraides datums formātā ggggmmdd) |

TI | o | (pārraides laiks formātā hhmm) |

MA | o | (kuģa kapteiņa vārds un uzvārds) |

ER | o | (= ieraksta beigas) |

2. ZIņOšANAS FORMāTS

Ja vien nepiemēro 3.3. punktu (skatīt turpmāk), iepriekš 1. punktā paredzēto informāciju pārraida, ievērojot norādītos kodus un datu secību, jo īpaši:

– ziņojuma temata ailē jāieraksta teksts „VRONT”;

– katru datu elementu norāda jaunā rindiņā,

– pirms datu elementa, atdalot ar atstarpi, norāda attiecīgo datu kodu.

Piemērs (ar izdomātiem datiem)

SR

AD XEU

SQ 1

TM COE

RC IRCS

TN 1

NA KUĢA VĀRDA PIEMĒRS

IR NOR

XR PO 12345

LT +65.321

LO -21.123

RA 04A.

OB COD 100 HAD 300

DA 20051004

MA KAPTEIŅA VĀRDA UN UZVĀRDA PIEMĒRS

TI 1315

ER

3. ZIņOšANAS KāRTīBA

3.1. Informāciju, kas minēta 1. punktā, kuģis 2. punktā norādītajā formātā pārraida Eiropas Kopienu Komisijai Briselē, izmantojot teleksu (SAT COM C 420599543 FISH), elektronisko pastu (FISHERIES-telecom@ec.europa.eu) vai kādu no turpmāk 4. punktā uzskaitītajām radiostacijām.

3.2. Ja nepārvaramas varas dēļ kuģim nav iespējams pārraidīt ziņojumu, to šā kuģa vārdā var pārraidīt kāds cits kuģis.

3.3. Ja karoga valstij ir tehniskas iespējas visus iepriekš minētos ziņojumus un datus savu darbojošos kuģu vārdā nosūtīt tā sauktajā NAF formātā, pēc šīs karoga valsts un Komisijas savstarpējas vienošanās karoga valsts šo informāciju Eiropas Kopienu Komisijai Briselē var pārraidīt, izmantojot drošu pārraides protokolu. Šādā gadījumā kā savdabīgu „aploksni” pievieno noteiktu papildu informāciju, kuru norāda pēc AD kodam atbilstošajiem datiem.

FR o (sūtītājas valsts trīsburtu ISO kods)

RN o (ieraksta kārtas numurs konkrētajā gadā)

RD o (pārraides datums formātā ggggmmdd)

RT o (pārraides laiks formātā hhmm)

Piemērs (ar iepriekš minētajiem datiem)

//SR//AD/XEU//FR/NOR//RN/5//RD/20051004//RT/1320//SQ/1//TM/COE//RC/IRCS//TN/1//NA/KUĢA VĀRDA PIEMĒRS//IR/NOR//XR/PO 12345//LT/+65.321//LG/-21.123//RA/04A.//OB/COD 100 HAD 300//DA/20051004//TI/1315//MA/KAPTEIŅA VĀRDA UN UZVĀRDA PIEMĒRS//ER//

Karoga valsts saņem „atbildes ziņojumu”, kurā sniedz šādas ziņas.

SR | o | (= ieraksta sākums) |

AD | o | (karoga valsts trīsburtu ISO kods) |

FR | o | XEU (= Eiropas Kopienu Komisijai) |

RN | o | (tā ziņojuma kārtas numurs kārtējā gadā, uz kuru sūta „atbildes ziņojumu”) |

TM | o | RET (= „atbildes ziņojums”) |

SQ | o | (sākotnējā ziņojuma kārtas numurs kārtējā gadā konkrētajam kuģim) |

RC | o | (sākotnējā ziņojumā minētais starptautiskais radio izsaukuma signāls) |

RS | o | (atbildes statuss — ACK vai NAK) |

RE | o | (atbilde par kļūdu skaitu) |

DA | o | (pārraides datums formātā ggggmmdd) |

TI | o | (pārraides laiks formātā hhmm) |

ER | o | (= ieraksta beigas) |

4. RADIOSTACIJAS NOSAUKUMS

Radiostacijas nosaukums | Radiostacijas izsaukuma signāls |

Lyngby | OXZ |

Land's End | GLD |

Valentia | EJK |

Malin Head | EJM |

Torshavn | OXJ |

Bergen | LGN |

Farsund | LGZ |

Florø | LGL |

Rogaland | LGQ |

Tjøme |

LGT |

Ålesund | LGA |

Ørlandet | LFO |

Bodø | LPG |

Svalbard | LGS |

Stockholm Radio | STOCKHOLM RADIO |

Turku | OFK |

5. SUGU APZīMēšANAI IZMANTOJAMIE KODI

Beriksas (Beryx spp.) | ALF |

Rietumatlantijas plekste (Hippoglossoides platessoides) | PLA |

Anšovs (Engraulis encrasicolus) | ANE |

Jūrasvelni (Lophius spp.) | MNZ |

Ziemeļatlantijas argentīna (Argentina silus) | ARG |

Jūras plaudis (Brama brama) | POA |

Milzu haizivs (Cetorhinus maximus) | BSK |

Ogļzivs (Aphanopus carbo) | BSF |

Zilā jūras līdaka (Molva dypterygia) | BLI |

Putasu (Micromesistius poutassou) | WHB |

Vidusatlantijas garnele (Xiphopenaeus kroyerii) | BOB |

Menca (Gadus morhua) | COD |

Smilšu garnele (Crangon crangon) | CSH |

Garspuru kalmāri (Loligo spp.) | SQC |

Dzelkņu haizivs (Squalus acanthias) | DGS |

Diegspuru vēdzeles (Phycis spp.) | FOR |

Melnais paltuss (Reinhardtius hippoglossoides) | GHL |

Pikša (Melanogrammus aeglefinus) | HAD |

Heks (Merluccius merluccius) | HKE |

Paltuss (Hippoglossus hippoglossus) | HAL |

Siļķe (Clupea harengus) | HER |

Stavrida (Trachurus trachurus) | HOM |

Jūras līdaka (Molva molva) | LIN |

Makrele (Scomber scombrus) | MAC |

Megrimi (Lepidorhombus spp.) | LEZ |

Ziemeļu garnele (Pandalus borealis) | PRA |

Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus) | NEP |

Esmarka menca (Trisopterus esmarkii) | NOP |

Atlantijas lielgalvis (Hoplostethus atlanticus) | ORY |

Citi | OTH |

Jūras zeltplekste (Pleuronectes platessa) | PLE |

Pollaks (Pollachius pollachius) | POL |

Siļķu haizivs (Lamma nasus) | POR |

Sarkanasari (Sebastes spp.) | RED |

Sarkanā zobaine (Pagellus bogaraveo) | SBR |

Strupdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris) | RNG |

Saida (Pollachius virens) | POK |

Lasis (Salmo salar) | SAL |

Tūbītes (Ammodytes spp.) | SAN |

Sardīne (Sardina pilchardus) | PIL |

Haizivis (Selachii, Pleurotremata) | SKH |

Garneles (Penaeidae) | PEZ |

Brētliņa (Sprattus sprattus) | SPR |

Īsspuru kalmāri (Illex spp.) | SQX |

Tunzivis (Thunnidae) | TUN |

Brosme (Brosme brosme) | USK |

Merlangs (Merlangus merlangus) | WHG |

Dzeltenastes plekste (Limanda ferruginea) | YEL |

6. ATTIECīGā APGABALA APZīMēšANAI IZMANTOJAMAIS KODS

02A. | ICES IIa rajons — Norvēģu jūra |

02B. | ICES IIb rajons — Špicbergena un Lāču sala |

03A. | ICES IIIa rajons — Skageraks un Kategats |

03B. | ICES IIIb rajons |

03C. | ICES IIIc rajons |

03D. | ICES IIId rajons — Baltijas jūra |

04A. | ICES IVa rajons — Ziemeļjūras ziemeļu daļa |

04B. | ICES IVb rajons — Ziemeļjūras centrālā daļa |

04C. | ICES IVc rajons — Ziemeļjūras dienvidu daļa |

05A. | ICES Va rajons — Īslandes slieksnis |

05B. | ICES Vb rajons — Fēru slieksnis |

06A. | ICES VIa rajons — Skotijas ziemeļrietumu krasts un Ziemeļīrija |

06B. | ICES VIb rajons — Rokola |

07A. | ICES VIIa rajons — Īrijas jūra |

07B. | ICES VIIb rajons — uz rietumiem no Īrijas |

07C. | ICES VIIc rajons — Porkupīnas sēklis |

07D. | ICES VIId rajons — Lamanša austrumu daļa |

07E. | ICES VIIe rajons — Lamanša rietumu daļa |

07F. | ICES VIIf rajons — Bristoles līcis |

07G. | ICES VIIg rajons — Ķeltu jūras ziemeļu daļa |

07H. | ICES VIIh rajons — Ķeltu jūras dienvidu daļa |

07J. | ICES VIIj rajons — uz dienvidrietumiem no Īrijas (austrumu daļa) |

07K. | ICES VIIk rajons — uz dienvidrietumiem no Īrijas (rietumu daļa) |

08A. | ICES VIIIa rajons — Biskajas līcis (ziemeļu daļa) |

08B. | ICES VIIIb rajons — Biskajas līcis (centrālā daļa) |

08C. | ICES VIIIc rajons — Biskajas līcis (dienvidu daļa) |

08D. | ICES VIIId rajons — Biskajas līcis (atklāta jūra) |

08E. | ICES VIIIe rajons — Biskajas līcis (rietumu daļa) |

09A. | ICES IXa rajons — Portugāles ūdeņi (austrumu daļa) |

09B. | ICES IXb rajons — Portugāles ūdeņi (rietumu daļa) |

14A. | ICES XIVa rajons — uz ziemeļaustrumiem no Grenlandes |

14B. | ICES XIVb rajons — uz dienvidaustrumiem no Grenlandes |

7. PAPILDUS 1.–6. PUNKTA NOTEIKUMIEM SPēKā ESOšIE NOTEIKUMI PAR TREšU VALSTU KUģIEM, KAS GATAVOJAS ZVEJOT PUTASU KOPIENAS ūDEņOS:

4. Kuģi, uz kuriem jau ir nozveja, zvejas reisu drīkst sākt tikai pēc tam, kad saņemta atļauja no kompetentās iestādes attiecīgajā piekrastes dalībvalstī. Vismaz četras stundas pirms ieiešanas Kopienas ūdeņos kuģa kapteinis par to paziņo vienam no zvejas uzraudzības centriem:

i) Apvienotajā Karalistē (Edinburgā) uz e-pasta adresi: ukfcc@scotland.gsi.gov.uk vai pa tālruni (+44 131 271 9700), vai

ii) Īrija (Holboulainā) uz e-pasta adresi: nscstaff@eircom.net vai pa tālruni (+353 87 236 5998).

Paziņojumā norāda kuģa vārdu, starptautisko radio izsaukuma signālu un ostas burtus un ciparus ( PLN ), kopējo nozvejas daudzumu uz kuģa pa sugām un vietu (ģeogrāfiskais garums un platums), kurā kapteinis paredzējis kuģa ieiešanu Kopienas ūdeņos, kā arī apgabalu, kurā viņš nodomājis sākt zveju. Kuģis drīkst sākt zveju tikai pēc tam, kad saņemts apstiprinājums par minētā paziņojuma saņemšanu un norādījumi par to, vai kapteinim kuģis ir jāuzrāda inspekcijas veikšanai. Katram apstiprinājumam ir individuāls atļaujas numurs, kuru kapteinis glabā līdz zvejas reisa beigām.

Neatkarīgi no iespējamās jebkura veida inspekcijas, kuru veic jūrā, pienācīgi pamatotos gadījumos kompetentās iestādes var pieprasīt, lai kapteinis uzrāda kuģi inspekcijas veikšanai ostā.

5. Ja Kopienas ūdeņos ieiet kuģi, uz kuriem nozvejas nav, šiem kuģiem a) punkta prasības nav jāpilda.

6. Atkāpjoties no 1.2. punkta noteikumiem, zvejas reisu uzskata par pabeigtu, kad kuģis atstāj Kopienas ūdeņus vai ieiet Kopienas ostā, kurā kuģa nozveja tiek pilnībā izkrauta.

Kuģi atstāj Kopienas ūdeņus tikai pa vienu no šādiem kontrolmaršrutiem, šķērsojot:

A. ICES 48 E2. kvadrātu VIa rajonā,

B. ICES 46 E6. kvadrātu IVa rajonā,

C. ICES 48 E8., 49 E8. vai 50 E8. kvadrātu IVa rajonā.

Kuģa kapteinis vismaz četras stundas pirms ieiešanas kādā no iepriekš minētajiem kontrolmaršrutiem par to paziņo zvejas uzraudzības centram Edinburgā pa e-pastu vai tālruni, kas norādīti 1. punktā. Paziņojumā norāda kuģa vārdu, starptautisko radio izsaukšanas signālu un ostas burtus un ciparus ( PLN ), kopējo nozvejas daudzumu uz kuģa pa sugām un kontrolmaršrutu, kuru kuģis paredzējis izmantot.

Kontrolmaršruta apgabalu kuģis drīkst atstāt tikai pēc tam, kad saņemts apstiprinājums par minētā paziņojuma saņemšanu un norādījumi par to, vai kapteinim kuģis ir jāuzrāda inspekcijas veikšanai. Katram apstiprinājumam ir individuāls atļaujas numurs, kuru kapteinis glabā tik ilgi, līdz kuģis atstāj Kopienas ūdeņus.

Neatkarīgi no iespējamās jebkura veida inspekcijas, kuru veic jūrā, pienācīgi pamatotos gadījumos kompetentās iestādes var pieprasīt, lai kapteinis uzrāda kuģi inspekcijas veikšanai Lervikas vai Skrabsteras ostā.

7. Kuģiem, kuri Kopienas ūdeņus šķērso tranzītā, zvejas rīki jānovieto tā, lai tie nebūtu gatavi tūlītējai izmantošanai, un jāievēro šādi nosacījumi:

i) tīkli, atsvari un tiem līdzīgie rīki jāatvieno no traļu durvīm un vilkšanas un tralēšanas kabeļiem un veijeriem,

ii) tīkli, kas atrodas uz klāja vai virs tā, droši jānostiprina pie kāda virsbūves elementa.

VII PIELIKUMS SLĒGTAIS APGABALS NAFO 3O RAJONĀ

NAFO rajona 3O daļa, kas ir slēgta visām zvejas darbībām, kurās izmanto zvejas rīkus, kam ir saskare ar jūras grunti.

[pic][pic][pic][pic]

VIII PIELIKUMS SPECIALIZĒTĀS ZVEJAS AIZLIEGUMS CCAMLR APGABALĀ

Mērķsuga | Zona | Aizlieguma laikposms |

Haizivis (visas sugas) | Konvencijas apgabals | Visu gadu |

Notothenia rossii | FAO 48.1. Antarktika, pussalas apgabals FAO 48.2. Antarktika, ap Dienvidorkneju salām FAO 48.3. Antarktika, ap Dienviddžordžiju | Visu gadu |

Zivis | FAO 48.1 Antarktika (1) FAO 48.2 Antarktika (1) | Visu gadu |

Gobionotothen gibberifrons Chaenocephalus aceratus Pseudochaenichthys georgianus Lepidonotothen squamifrons Patagonotothen guntheri | FAO 48.3 | Visu gadu |

Dissostichus spp | FAO 48.5 Antarktika | 1.12.2006. līdz 30.11.2007. |

Dissostichus spp | FAO 88.3 Antarktika(1) FAO 58.5.1 Antarktika(1) (2) FAO 58.5.2 Antarktika uz austrumiem no 79° 20' E un ārpus EEZ uz rietumiem no 79° 20' E1) FAO 88.2 Antarktika uz ziemeļiem no 65°S(1) FAO 58.4.4 Antarktika(1) FAO 58.6 Antarktika(1) FAO 58.7 Antarktika(1) | Visu gadu |

Lepidonotothen squamifrons | FAO 58.4.4(1) | Visu gadu |

Visas sugas izņemot Champsocephalus gunnari un Dissostichus eleginoides | FAO 58.5.2 Antarktika | 1.12.2006. līdz 30.11.2007. |

Dissostichus mawsoni | FAO 48.4 Antarktika(1) | Visu gadu |

(1) Izņemot zinātniskās pētniecības vajadzībām. (2) Izņemot valsts jurisdikcijā esošos ūdeņus (EEZ). |

IX PIELIKUMS NOZVEJAS UN PIEZVEJAS LIMITI ATTIECĪBĀ UZ JAUNA VEIDA ZVEJU UN IZPĒTES ZVEJU CCAMLR APGABALĀ 2007./2008. GADĀ

Apakš-apgabals/ rajons | Reģions | Sezona | SSRU | Dissotichus spp. nozvejas limits (tonnās) | Piezvejas limits (tonnās) |

Rajas | Macrourus spp. | Citas sugas |

48.6. | Visā rajonā | 1.12.2007. – 30.11.2008. | 455 t uz ziemeļiem no 60°S 455 t uz dienvidiem no 60°S | Visā rajonā: 50 | Visā rajonā: 73 | Visā rajonā: 20 |

58.4.1. | Visā rajonā | 1.12.2007. – 30.11.2008. | A B C D E F G H Kopā apakšapgabalā | 0 0 200 0 200 0 200 0 600 | Visā rajonā: 50 | Visā rajonā: 96 | Visā rajonā: 20 |

58.4.2. | Visā rajonā | 1.12.2007. – 30.11.2008. | A B C D E Kopā apakšapgabalā | 260 0 260 0 260 780 | Visā rajonā: 50 | Visā rajonā: 124 | Visā rajonā: 20 |

58.4.3.a) | Visā rajonā ārpus valstu jurisdikcijas apgabaliem | 1.05.2008. – 31.08.2008. | N/A | 250 | Visā rajonā: 50 | Visā rajonā: 26 | Visā rajonā: 20 |

58.4.3.b) | Visā rajonā ārpus valstu jurisdikcijas apgabaliem | 1.05.2008. – 31.08.2008. | N/A | 300 | Visā rajonā: 50 | Visā rajonā: 159 | Visā rajonā: 20 |

88.1. | Viss apakšapgabals | 1.12.2007. – 31.08.2008. | A B, C, G D E F H, I, K J L Kopā apakš-apgabalā | 0 356(1) 0 0 0 1 936(1) 564(1) 176(1) 3 032(1) | 0 50(1) 0 0 0 97(1) 50(1) 50(1) 150(1) | 0 57(1) 0 0 0 310(1) 90(1) 28(1) 484(1) | 0 60(1) 0 0 0 60(1) 20(1) 20(1) 0 |

88.2. | Viss apakšapgabals | 1.12.2007. – 31.08.2008. | A B C, D, F, G E Kopā apakš-apgabalā | 0 0 206(1) 341(1) 547(1) | 0 0 50(1) 50(1) 50(1) | 0 0 33(1) 55(1) 88(1) | 0 0 20(1) 20(1) 0 |

(1) Nozvejas limitu noteikumi piezvejas sugām maza mēroga pētniecības vienībā (SSRU), kas piemērojami, nepārsniedzot kopējos piezvejas limitus apakšapgabalā. – Rajām: 5 % no nozvejas limita, kas noteikts Dissostichus spp., vai 50 tonnas (izvēlas lielāko apjomu). – Makrūrzivīm (Macrourus spp.): 16 % no nozvejas limita, kas noteikts Dissostichus spp. – Citām sugām: 20 tonnas katrai SSRU. |

X PIELIKUMS I DAĻA

Ostas valsts veiktās kontroles veidlapas

OSTAS VALSTS VEIKTĀS KONTROLES VEIDLAPA — PSC 1 A DAĻA. Aizpilda kuģa kapteinis |

Kuģa vārds | SJO numurs1 | Radio izsaukuma signāls | Karoga valsts |

Inmarsat numurs | Faksa numurs | Tālruņa numurs | E-pasta adrese |

Osta, kurā izkrauj vai pārkrauj citā kuģī | Paredzamais ierašanās laiks |

Datums | Laiks (UTC) |

Kopējā nozveja uz kuģa | Izkraujamā nozveja2 |

Suga3 | Produkts4 | ICES zvejas apgabals | Produkta svars (kg) | Suga3 | Produkts4 | ICES zvejas apgabals | Produkta svars (kg) |

B DAĻA. Aizpilda karoga valsts iestādes. |

Kuģa karoga valstij jāatbild uz šādiem jautājumiem, atzīmējot „Jā” vai „Nē” | Jā | Nē |

a) Zvejas kuģim, kurš deklarējis attiecīgo nozveju, ir pietiekama kvota deklarētās sugas zvejai |

b) Uz kuģa paturētie daudzumi ir pienācīgi paziņoti un ņemti vērā, aprēķinot visus nozvejas vai zvejas piepūles ierobežojumus, kas varētu būt piemērojami |

c) Zvejas kuģim, kurš deklarējis attiecīgo nozveju, ir atļauja zvejot deklarētajā apgabalā |

d) Kuģa atrašanās deklarētajā zvejas apgabalā ir verificēta saskaņā ar VMS datiem |

Karoga valsts apstiprinājums Apstiprinu, ka iepriekš norādītā informācija, cik man zināms, ir pilnīga, patiesa un pareiza. |

Vārds, uzvārds un amats | Datums | Paraksts | Iestādes zīmogs |

C DAĻA. Aizpilda ostas valsts iestādes. |

Ostas valsts nosaukums | Atļauja izdota | Datums | Paraksts | Zīmogs |

Jā………….. Nē…………. |

1 Zvejas kuģi, kuriem nav SJO (Starptautiskās jūrlietu organizācijas) numura, norāda ārējās reģistrācijas numuru. 2 Vajadzības gadījumā izmanto vienu vai vairākas papildu veidlapas. 3 FAO trīsburtu kodi sugu apzīmēšanai. 4 Produkta sagatavošanas veids saskaņā ar šā pielikuma 1. papildinājumu. |

OSTAS VALSTS VEIKTĀS KONTROLES VEIDLAPA — PSC 21 A DAĻA. Aizpilda kuģa kapteinis |

Kuģa vārds | SJO numurs2 | Radio izsaukuma signāls | Karoga valsts |

Inmarsat numurs | Faksa numurs | Tālruņa numurs | E-pasta adrese |

Osta, kurā izkrauj vai pārkrauj citā kuģī | Paredzamais ierašanās laiks |

Datums | Laiks (UTC) |

Informācija par nozveju pārkrāvējkuģiem |

Kuģa vārds | SJO numurs2 | Radio izsaukuma signāls | Karoga valsts |

Kopējā nozveja uz kuģa | Izkraujamā nozveja3 |

Suga4 | Produkts5 | ICES zvejas apgabals | Produkta svars (kg) | Suga4 | Produkts5 | ICES zvejas apgabals | Produkta svars (kg) |

B DAĻA. Aizpilda karoga valsts iestādes |

Kuģa karoga valstij jāatbild uz šādiem jautājumiem, atzīmējot „Jā” vai „Nē” | Jā | Nē |

a) Zvejas kuģim, kurš deklarējis attiecīgo nozveju, ir pietiekama kvota deklarētās sugas zvejai |

b) Uz kuģa paturētie daudzumi ir pienācīgi paziņoti un ņemti vērā, aprēķinot visus nozvejas vai zvejas piepūles ierobežojumus, kas varētu būt piemērojami |

c) Zvejas kuģim, kurš deklarējis attiecīgo nozveju, ir atļauja zvejot deklarētajā apgabalā |

d) Kuģa atrašanās deklarētajā zvejas apgabalā ir verificēta saskaņā ar VMS datiem |

Karoga valsts apstiprinājums Apstiprinu, ka iepriekš norādītā informācija, cik man zināms, ir pilnīga, patiesa un pareiza. |

Vārds, uzvārds un amats | Datums | Paraksts | Iestādes zīmogs |

C DAĻA. Aizpilda ostas valsts iestādes |

Ostas valsts nosaukums | Atļauja izdota | Datums | Paraksts | Zīmogs |

Jā………….. Nē…………. |

1 Par katru pārkrāvējkuģi aizpilda atsevišķu veidlapu.

2 Zvejas kuģi, kuriem nav SJO numura, norāda ārējās reģistrācijas numuru.

3 Vajadzības gadījumā izmanto vienu vai vairākas papildu veidlapas.

4 FAO trīsburtu kodi sugu apzīmēšanai.

5 Produkta sagatavošanas veids saskaņā ar šā pielikuma 1. papildinājumu.

II DAĻA Ostas valsts kontroles veiktās inspekcijas ziņojums (PSC 3)1

A. PAMATA DATI PAR INSPEKCIJU |

Ostas valsts | Osta, kurā veic izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī |

Kuģa vārds | Karoga valsts | SJO numurs2 | Starptautiskais radio izsaukuma signāls |

Izkraušana/ citā kuģī pārkraušana sākta | Datums | Laiks |

Izkraušanas/citā kuģī pārkraušanas pabeigta | Datums | Laiks |

B. SĪKĀKAS ZIŅAS PAR INSPEKCIJU |

Pārkrāvējkuģa vārds | SJO numurs2 | Radio izsaukuma signāls | Karoga valsts |

B1. IZKRAUTāS VAI CITā KUģī PāRKRAUTāS ZIVIS |

Suga3 | Produkts4 | ICES zvejas apgabals | Produkta svars kg | Starpība (kg) starp produkta svaru un PSC 1 vai PSC 2 | Starpība (%) starp produkta svaru un PSC 1 vai PSC 2 |

B2. INFORMāCIJA PAR IZKRāVUMIEM, KAS ATļAUTI BEZ KAROGA VALSTS APSTIPRINāJUMA |

Noliktavas nosaukums, kompetentās iestādes nosaukums, informācijas saņemšanas termiņš. |

B3. UZ KUģA PATURēTāS ZIVIS |

C. INSPEKCIJAS REZULTāTI |

Inspekcija sākta | Datums | Laiks |

Inspekcija pabeigta | Datums | Laiks |

PIEZīMES |

KONSTATēTIE PāRKāPUMI5 |

Pants | Norāda NEAFC noteikumus, kuri pārkāpti, un sniedz attiecīgo faktu kopsavilkumu |

Inspektora vārds, uzvārds | Inspektora paraksts | Vieta un datums |

D. KAPTEIŅA PIEZĪMES |

Es, apakšā parakstījies kuģa kapteinis, apliecinu, ka turpmāk norādītajā datumā man ir iesniegta ziņojuma kopija. Mans paraksts nenozīmē, ka piekrītu kādas šā ziņojuma daļas saturam, izņemot manām piezīmēm, ja tādas ir. Paraksts: _____________________________ Datums: ____________________________________ |

E. DOKUMENTU ADRESĀTI |

Kopija karoga valstij | Kopija NEAFC sekretāram |

1 Ja kuģis iesaistīts pārkraušanas darbībās. Par katru pārkrāvējkuģi aizpilda atsevišķu veidlapu. 2 Zvejas kuģi, kuriem nav SJO numura, norāda ārējās reģistrācijas numuru. 3 FAO trīsburtu kods sugas apzīmēšanai. 4 Produkta sagatavošanas veids saskaņā ar šā pielikuma 1. papildinājumu. 5 Ja pārkāpumi saistīti ar zivīm, kas nozvejotas NEAFC konvencijas apgabalā, norāda 2006. gada 17. novembrī pieņemtās NEAFC Kontroles un noteikumu izpildes shēmas attiecīgo pantu. |

X pielikuma 1. papildinājums Produkti un iepakojums

A. Produktu sagatavošanas veida kodi

Kods | Produkta sagatavošanas veids |

A | Nesadalīti — saldēti |

B | Nesadalīti — saldēti (vārīti) |

C | Ķidāti, ar galvu — saldēti |

D | Ķidāti, bez galvas — saldēti |

E | Ķidāti, bez galvas — bez spurām un astes — saldēti |

F | Fileja bez ādas — saldēta |

G | Fileja ar ādu — saldēta |

H | Sālītas zivis |

I | Marinētas zivis |

J | Konservēti produkti |

K | Eļļa |

L | Milti, ražoti no nesadalītām zivīm |

M | Milti, ražoti no apstrādes subproduktiem |

N | Citi (precizēt) |

B. Iepakojuma veids

Kods | Veids |

CRT | Kartona kārbas |

BOX | Kastes |

BGS | Maisi |

BLC | Bloki |

XI pielikums I DAĻA SEAFO pārkraušanas deklarācija

Kuģa vārds un radio izsaukuma signāls, ja ir: | Ārējā identifikācija: SEAFO numurs: | Ja veic pārkraušanu citā kuģī: saņēmējkuģa vārds un/vai radio izsaukuma signāls, ārējās identifikācijas numurs un valstspiederība |

PĀRKRAUŠANAS DEKLARĀCIJA

1) Vispārīgs noteikums

Ja veic pārkraušanu citā kuģī, zvejas kuģa kapteinis attiecīgos daudzumus ieraksta pārkraušanas deklarācijā. Pārkraušanas deklarācijas kopiju nodod saņēmējkuģa kapteinim.

2) Aizpildīšanas kārtība

a) Ieraksti pārkraušanas deklarācijā ir skaidri salasāmi un neizdzēšami.

b) Pārkraušanas deklarācijā izdarītos ierakstus nedrīkst izdzēst vai grozīt. Ja pieļauta kļūda, nepareizo ierakstu pārsvītro un blakus veic jaunu ierakstu, ko ar iniciāļiem paraksta kapteinis vai viņa aģents.

c) Par katru pārkraušanas darbību jāaizpilda viena pārkraušanas deklarācija.

d) Kapteinis paraksta katru pārkraušanas deklarācijas lapu.

3) Kapteiņa pienākumi attiecībā uz izkraušanas deklarāciju un pārkraušanas deklarāciju

Kuģa kapteinis ar saviem iniciāļiem un parakstu apliecina, ka novērtētie daudzumi, kas ierakstīti pārkraušanas deklarācijā, ir pamatoti. Pārkraušanas deklarācijas kopijas glabā vienu gadu.

4) Sniedzamā informācija

Saskaņā ar šīs veidlapas zemsvītras piezīmēs norādīto SEAFO pārkraušanas deklarācijas veidlapā jānorāda novērtētie, citā kuģī pārkrautie daudzumi pa sugām attiecībā uz katru reisu.

5) Datu nosūtīšanas kārtība

a) Ja kravu pārkrauj kuģī, kas peld ar Līgumslēdzējas puses karogu vai ir reģistrēts Līgumslēdzējā pusē, pārkraušanas deklarācijas pirmo kopiju iesniedz saņēmējkuģa kapteinim. Oriģinālu 48 stundās pēc izkraušanas pabeigšanas vai tūlīt pēc ierašanās ostā attiecīgi iesniedz vai nosūta tās Līgumslēdzējas puses iestādēm, ar kuras karogu peld vai kurā ir reģistrēts attiecīgais kuģis.

b) Ja kravu pārkrauj kuģī, kas peld ar tādas valsts karogu, kura nav Līgumslēdzēja puse, tad dokumenta oriģinālu iespējami drīz attiecīgi iesniedz vai nosūta tai Līgumslēdzējai pusei, ar kuras karogu peld vai kurā ir reģistrēts attiecīgais zvejas kuģis.

c) Ja kapteinim nav iespējams noteiktajā termiņā nosūtīt pārkraušanas deklarācijas oriģinālu tās Līgumslēdzējas puses iestādēm, ar kuras karogu peld vai kurā ir reģistrēts attiecīgais kuģis, tad saistībā ar deklarāciju pieprasīto informāciju attiecīgajām iestādēm pārraida pa radio vai citā veidā.

Informāciju pārraida ar parasti izmantotu radiostaciju palīdzību, sākumā norādot kuģa vārdu, radio izsaukuma signālu un ārējās identifikācijas numuru, kā arī kapteiņa vārdu un uzvārdu.

Ja kuģim nav iespējas nosūtīt ziņojumu, to šā kuģa vārdā var nosūtīt cits kuģis, vai arī var izmantot citu metodi.

Kapteinis nodrošina to, ka radiostacijām pārraidītā informācija rakstveidā tiek nodota attiecīgajām iestādēm.

II DAĻA Norādījumi par putnu atbaidīšanas auklu konstrukciju un izvietošanu

1. Šie norādījumi izstrādāti, lai palīdzētu sagatavot un īstenot noteikumus par putnu atbaidīšanas auklu izmantošanu āķu jedu zvejas kuģiem. Kaut arī šie norādījumi jau ir diezgan skaidri formulēti, ir vēlama putnu atbaidīšanas auklu efektivitātes uzlabošana eksperimentējot. Norādījumos ņemti vērā mainīgi vides faktori un darbības apstākļi, piemēram, laikapstākļi, zvejas rīku izlikšanas ātrums un kuģa lielums; tie ietekmē putnu atbaidīšanas auklu lietderīgumu un konstrukciju, lai pasargātu ēsmu no putniem. Putnu atbaidīšanas auklu konstrukciju un izmantošanas veidu var mainīt, lai ņemtu vērā minētos mainīgos faktorus, ja tādējādi netiek ietekmēts atbaidīšanas auklas lietderīgums. Putnu atbaidīšanas auklu konstrukcijā ir paredzēti turpmāki uzlabojumi, tālab šos norādījumus turpmāk pārskatīs.

2. Putnu atbaidīšanas auklu konstrukcija

2.1. Ieteicams lietot 150 m garu putnu atbaidīšanas auklu. Tās auklas daļas diametrs, kas atrodas ūdenī, var būt lielāks nekā tās daļas diametrs, kas atrodas virs ūdens. Tādējādi pretestība ir lielāka, un nav vajadzīga garāka aukla, kā arī tiek ņemts vērā zvejas rīku izlikšanas ātrums un laiks, kas vajadzīgs, lai ēsma nogrimtu. Auklas daļai, kas atrodas virs ūdens, jābūt smalkai auklai (aptuveni 3 mm diametrā) uzkrītošā krāsā, piemēram, sarkanai vai oranžai.

2.2. Auklas daļai, kas atrodas virs ūdens, jābūt pietiekami vieglai, lai tās kustības nebūtu paredzamas un putni pie tām nepierastu, un pietiekami smagai, lai vējš neaizpūstu auklu.

2.3. Aukla jāpiestiprina pie kuģa ar izturīgu cilindrisku locīklu, lai mazinātu auklas sapīšanos.

2.4. Slokšņu virtenes jāizgatavo no materiāla, kurš ir viegli pamanāms un kura kustības nav iespējams paredzēt (piemēram, izturīga, smalka aukla, pārklāta ar sarkanu poliuretānu), tās jāpiestiprina pie putnu atbaidīšanas auklas, izmantojot izturīgu trīsgājienu locīklu (kas arī mazina sapīšanos), un tām brīvi jākarājas virs ūdens.

2.5. Attālums starp slokšņu virtenēm ir ne vairāk kā 5–7 metri. Slokšņu virtenes pie auklas ieteicams piestiprināt pa pāriem.

2.6. Katra slokšņu virtene jāaprīko ar karabīni, lai to varētu noņemt, tādējādi atvieglojot auklas glabāšanu.

2.7. Slokšņu virteņu skaits jāpielāgo zvejas rīku izlikšanas ātrumam; jo mazāks izlikšanas ātrums, jo lielāks vajadzīgais slokšņu virteņu skaits. Ja zvejas rīku izlikšanas ātrums ir 10 mezgli, auklai piestiprina trīs pārus slokšņu virteņu.

3. Putnu atbaidīšanas auklu izmantošana

3.1. Auklu piekar pie kārts, kas piestiprināta pie kuģa. Kārtij jābūt novietotai pēc iespējas augstāk, lai aukla sargātu ēsmu pietiekamā attālumā aiz kuģa un neiepītos zvejas rīkos. Lielāks kārts augstums nodrošina labāku ēsmas aizsardzību. Piemēram, novietojot kārti aptuveni 6 metru augstumā virs ūdens, ēsma tiks aizsargāta aptuveni 100 metru zonā.

3.2. Putnu atbaidīšanas aukla jānovieto tā, lai slokšņu virtenes ūdenī slīdētu pāri āķiem ar ēsmu.

3.3. Ir vēlama vairāku putnu atbaidīšanas auklu izmantošana, lai nodrošinātu vēl labāku ēsmas aizsardzību no putniem.

3.4. Tā kā auklas var pārtrūkt un sapīties, uz kuģa jābūt putnu atbaidīšanas rezerves auklām, lai varētu aizstāt bojātās auklas un nodrošinātu nepārtrauktu zvejas darbību.

3.5. Ja zvejnieki izmanto ēsmas izmešanas ierīci, jānodrošina putnu atbaidīšanas auklas un ierīces saskaņota izmantošana, nodrošinot to:

a) ka ēsmu ar minēto ierīci izmet tieši putnu atbaidīšanas auklas aizsargātajā zonā un

b) ka izmanto divas putnu atbaidīšanas auklas, ja izmanto tādu ēsmas izmešanas ierīci, ar ko ēsmu iespējams izmest gan pie labā, gan pie kreisā borta.

3.6. Zvejniekus rosina uzstādīt manuālas, elektriskas vai hidrauliskas vinčas, lai atvieglotu putnu atbaidīšanas auklu izlikšanu un satīšanu.

X II PIELIKUMS Kuģi, kas nodarbojas ar nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju Ziemeļatlantijā

1. Komisija tūlīt informē dalībvalstis par kuģiem, kuri peld ar tādu valstu karogu, kas nav Līgumslēdzējas puses Konvencijā par turpmāko daudzpusējo sadarbību zvejniecībā Ziemeļaustrumu Atlantijā (Konvencija), un kuri ir pamanīti veicam zvejas darbības NEAFC pārvaldības apgabalā, un kurus Ziemeļaustrumu Atlantijas Zvejniecības komisija ( NEAFC ) ir iekļāvusi provizoriskā to kuģu sarakstā, kas tiek turēti aizdomās par Konvencijas saistošo ieteikumu neievērošanu. Attiecībā uz šiem kuģiem piemēro šādus pasākumus:

a) ostā ienākušajiem kuģiem nedod atļauju veikt izkraušanu vai pārkraušanu ostā, un tos inspicē kompetentās iestādes. Šāda inspekcija ietver kuģa dokumentu, zvejas žurnālu, zvejas rīku, uz kuģa esošās nozvejas un citu, ar kuģa darbību Konvencijas pārvaldības apgabalā saistītu aspektu pārbaudi. Informāciju par minētās inspekcijas rezultātiem nekavējoties nosūta Komisijai;

b) ar dalībvalsts karogu peldošiem zvejas kuģiem, apgādes kuģiem, degvielas uzpildes kuģiem, bāzes kuģiem un kravas kuģiem nav atļauts nekādā veidā palīdzēt kuģiem, kas ir minētajā sarakstā, kopīgi ar tiem veikt pārkraušanu vai iesaistīties ar tiem kopīgās zvejas darbībās;

c) ostās šiem kuģiem nepiegādā krājumus un degvielu un nesniedz citus pakalpojumus.

2. Kuģi, kuru iesaistīšanās nelegālā, nereģistrētā un neregulētā zvejā ir apstiprinājusies (NNN kuģi) un kurus NEAFC tāpēc iekļāvusi NNN kuģu sarakstā, ir uzskaitīti šā pielikuma 1. papildinājumā. Papildus 1.1. punktā minētajiem pasākumiem šiem kuģiem piemēro šādus pasākumus:

a) NNN kuģiem ir aizliegts ienākt Kopienas ostās;

b) NNN kuģiem nav atļauts zvejot Kopienas ūdeņos, un tos ir aizliegts fraktēt;

c) aizliegts importēt zivis no NNN kuģiem;

d) dalībvalstis atsakās piešķirt savu karogu NNN kuģiem un mudina importētājus, pārvadātājus un citu saistīto jomu pārstāvjus atturēties no darījumiem ar šādiem kuģiem un no šādu kuģu nozvejoto zivju pārkraušanas citā kuģī.

3. Šā pielikuma papildinājums attiecas arī uz Ziemeļrietumu Atlantijas Zvejniecības organizācijas ( NAFO ) pārvaldības apgabalu, piemērojot Padomes Regulas Nr. (EK) xxxx/2007 69. pantu[79].

4. Komisija groza NNN kuģu sarakstu, lai tas atbilstu NEAFC veidotajam NNN kuģu sarakstam, tiklīdz NEAFC pieņem jaunu sarakstu.

XII pielikuma papildinājums Kuģi (norādot SJO numuru), kuru nodarbošanos ar nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju apstiprinājusi NEAFC un NAFO

SJO1 piešķirtais kuģa identifikācijas numurs | Kuģa vārds2 | Karoga valsts2 |

8522030 | CARMEN | Gruzija |

7700104 | CEFEY | kādreiz — Panama |

8422852 | DOLPHIN | Gruzija |

8522119 | EVA | Gruzija |

7321374 | FONTE NOVA | Panama |

6719419 | GRAN SOL | Panama |

7332218 | IANNIS I | Panama |

8028424 | ICE BAY | Kambodža |

8422838 | ISABELLA | Gruzija |

8522042 | JUANITA | Gruzija |

6614700 | KABOU | Gvineja, Konakri |

7351161 | KERGUELEN | Gvineja, Konakri |

7385174 | MURTOSA | Togo |

8326319 | PAVLOVSK | Gruzija |

8914221 | POLESTAR | Panama |

8522169 | ROSITA | Gruzija |

8421937 | SANTA NIKOLAS | Hondurasa |

7347407 | SUNNY JANE |

8209078 | THORGULL | Bahamas |

8606836 | ULLA | Gruzija |

1 Starptautiskā Jūrniecības organizācija.

2. Ziņas par kuģa vārda un karoga valsts maiņu, kā arī papildu informācija par šiem kuģiem atrodama NEAFC tīmekļa vietnē www. NEAFC .org.[pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic]

[1] OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

[2] OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.

[3] OV L 70, 9.3.2004., 8. lpp.

[4] OV L 150, 30.4.2004., 1. lpp.

[5] OV L 345, 28.12.2005., 5. lpp.

[6] OV L 65, 7.3.2006., 1. lpp.

[7] OV L 122, 11.5.2007., 7. lpp.

.

[8] OV L 157, 19.6.2007., 1. lpp.

[9] OV L 276, 10.10.1983., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1804/2005 (OV L 290, 4.11.2005., 10. lpp.).

[10] OV L 274, 25.9.1986., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 3259/94 (OV L 339, 29.12.1994, 11. lpp.).

[11] OV L 132, 21.5.1987., 9. lpp.

[12] OV L 365, 31.12.1991.,1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 448/2005 (OV L 74, 19.3.2005., 5. lpp.).

[13] OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp.. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1098/2007 (OV L 248, 22.9.2007., 1. lpp.).

[14] OV L 171, 6.7.1994., 7. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2943/95 (OV L 308, 21.12.1995.).

[15] OV L 125, 27.4.1998., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2166/2005 (OV L 345, 28.12.2005., 5. lpp.).

[16] OV L 191, 7.7.1998., 10. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2187/2005 (OV L 349, 31.12.2005., 1. lpp.).

[17] OV L 351, 28.12.2002., 6. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2269/2004 (OV L 396, 31.12.2004., 1. lpp.).

[18] OV L 289, 7.11.2003., 1. lpp.

[19] OV L 333, 20.12.2003., 17. lpp.

[20] OV L 70, 9.3.2004., 8. lpp.

[21] OV L 97, 1.4.2004., 16. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1099/2007 (OV L 248, 22.9.2007., 11. lpp.).

[22] OV L 150, 30.4.2004., 1. lpp.

[23] OV L 340, 23.12.2005., 3. lpp.

[24] OV L 345, 28.12.2005., 5. lpp.

[25] OV L 65, 7.3.2006., 1. lpp.

[26] OV L 384, 29.12.2006., 28. lpp.

[27] OV L 36, 8.2.2007., 6.lpp.

[28] OV L 122, 11.5.2007., 7. lpp.

[29] OV L 123, 12.5.2007., 3. lpp.

[30] OV L 157, 19.6.2007., 1. lpp.

[31] OV L (…), (…), (…). lpp.

[32] OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp

[33] OV L 226, 29.8.1980., 48. lpp..

[34] OV L 226, 29.8.1980., 12. lpp.

[35] OV L 411, 30.12.2006., 32. lpp.

[36] OV L 15, 20.1.2007., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 898/2007 ( OV L 196, 28.7.2007., 22. lpp. ) .

[37] OV L 190, 4.7.1998., 34. lpp..

[38] OV L 270, 13.11.1995., 1. lpp.. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

[39] OV L 227, 12.8.1981., 22. lpp.

[40] OV L 186, 28.7.1993., 1. lpp.. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.

[41] OV L 234, 31.8.2002., 39. lpp..

[42] OV L 162, 18.6.1986., 33. lpp..

[43] OV L 224, 16.8.2006., 22. lpp.

[44] OV L 236, 5.10.1995., 24.lpp..

[45] OV L 32, 4.2.2005., 1. lpp..

[46] OV L 22, 25.1.2003., 5. lpp.

[47] OV L 349, 31.12.2005., 1. lpp.

[48] OV L 5, 9.1.2004., 25. lpp.

[49] OV L 121, 12.5.1994., 3. lpp.

[50] OV L 97, 1.4.2004., 1. lpp.

[51] Precīzi jūras krēslas laiki attiecīgajam platuma grādam, vietējam laikam un datumam ir noteikti Nautical Almanac tabulās. Visus laikus, gan saistībā ar kuģa darbībām, gan novērotāja ziņojumiem, norāda pēc Griničas laika.

[52] OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

[53] OV L 176, 15.7.2000., 1. lpp.

[54] OV L 222, 17.8.2001., 53. lpp.

[55] OV L 289, 10.9.2004., 6. lpp.

[56] OV L 41, 13.2.2002., 1. lpp.

[57] OV L 56, 2.3.2005., 8. lpp.

[58] OV L 384, 29.12.2006., 28. lpp.

[59] Šis piešķīrums ir spēkā zvejai ar vadu un trali.

[60] Jāizvēlas no 11 licencēm makreļu zvejai ar riņķvadu uz dienvidiem no 62°00'N.

[61] Atbilstīgi 1999. gada Vienošanās protokolam skaitliskie rādītāji specializētajai mencas un pikšas zvejai ir iekļauti skaitliskajos rādītājos zvejas veidam „visu veidu zveja ar traļiem, kuru zonā starp 12. un 21. jūdzi no Fēru salu bāzes līnijām veic kuģi, kas nav garāki par 180 pēdām”.

[62] Šie skaitļi attiecas uz apgabalā jebkurā laikā esošo kuģu maksimālo skaitu.

[63] Šie skaitļi ir iekļauti rādītājos par „zveju ar trali lielākā attālumā nekā 21 jūdze no Fēru salu bāzes līnijām”.

[64] Zvejošanai tikai ar āķu jedām un krātiņveida lamatām (lutjānzivis) vai āķu jedām un tīkliem, kuru linuma acs minimālais izmērs ir 100 mm, dziļumā, kas pārsniedz 30 m (haizivis). Lai izdotu šādas licences, ir jāpierāda, ka starp kuģa īpašnieku, kas iesniedzis licences pieprasījumu, un apstrādes uzņēmumu, kas atrodas Francijas Gviānas departamentā, ir noslēgts juridisks līgums, kurā noteiktas saistības vismaz 75 % no lutjānzivju nozvejas vai vismaz 50 % no haizivju nozvejas no attiecīgā kuģa izkratu minētajā departamentā, lai tās varētu apstrādāt šā uzņēmuma ražotnē.

Minētajam līgumam ir jābūt apstiprinātam Francijas iestādēs, tā nodrošinot līguma atbilstību līgumslēdzēja apstrādes uzņēmuma jaudai un Francijas Gviānas ekonomiskās attīstības mērķiem. Pienācīgi apstiprināta līguma kopiju pievieno licences pieprasījumam.

Ja minētais apstiprinājums tiek noraidīts, Francijas iestādes informē attiecīgo pusi un Komisiju par šādu atteikumu un norāda tā iemeslus.

[65] Vienu eksemplāru patur kapteinis, vienu eksemplāru — kontroles darbinieks un vienu eksemplāru nosūta Eiropas Kopienu Komisijai.

[66] Zvejas reiss ir brauciens, kurš sākas, zvejot paredzējušajam kuģim ieejot zonā, kas plešas 200 jūras jūdzes no Kopienas dalībvalstu krastiem un uz ko attiecas Kopienas zvejas noteikumi, un beidzas, kuģim izejot no šādas zonas.

[67] o = obligāti dati.

[68] f = fakultatīvi dati.

[69] LT, LG: jānorāda kā decimālskaitlis ar 3 zīmēm aiz komata. Līdz 31.12.2006. vēl var izmantot kodus LA un LO, kuriem atbilstošos datus norāda grādos un minūtēs.

[70] Fakultatīvi dati kuģiem, kurus novēro ar satelītuzraudzības sistēmas palīdzību.

[71] Zvejas reiss ir brauciens, kurš sākas, zvejot paredzējušajam kuģim ieejot zonā, kas plešas 200 jūras jūdzes no Kopienas dalībvalstu krastiem un uz ko attiecas Kopienas zvejas noteikumi, un beidzas, kuģim izejot no šādas zonas.

[72] LT, LG: jānorāda kā decimālskaitlis ar 3 zīmēm aiz komata. Līdz 31.12.2006. vēl var izmantot kodus LA un LO, kuriem atbilstošos datus norāda grādos un minūtēs.

[73] Fakultatīvi dati kuģiem, kurus novēro ar satelītuzraudzības sistēmas palīdzību.

[74] LT, LG: jānorāda kā decimālskaitlis ar 3 zīmēm aiz komata. Līdz 31.12.2006. vēl var izmantot kodus LA un LO, kuriem atbilstošos datus norāda grādos un minūtēs.

[75] Fakultatīvi dati kuģiem, kurus novēro ar satelītuzraudzības sistēmas palīdzību.

[76] LT, LG: jānorāda kā decimālskaitlis ar 3 zīmēm aiz komata. Līdz 31.12.2006. vēl var izmantot kodus LA un LO, kuriem atbilstošos datus norāda grādos un minūtēs.

[77] Fakultatīvi dati kuģiem, kurus novēro ar satelītuzraudzības sistēmas palīdzību.

[78] Fakultatīvi dati saņēmējkuģim.

[79] OV L (…), (…), (…) lpp.