52007PC0680

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 6.11.2007

COM(2007) 680 galīgā redakcija

2007/0234 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

ar ko atceļ Padomes Lēmumu 85/368/EEK par arodmācībās iegūtas kvalifikācijas pierādījumu salīdzināmību Eiropas Kopienas dalībvalstīs

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. PRIEKšLIKUMA KONTEKSTS

Šis priekšlikums ir daļa no vienkāršošanas programmas Komisijas likumdošanas un darba programmā 2007. gadam, kuras mērķis ir vienkāršot normatīvo vidi uzņēmējiem un citām ieinteresētajām personām.

Pārskatot spēkā esošo likumdošanu, Komisija uzskata, ka Padomes 1985. gada 16. jūlija Lēmums 85/368/EEK par arodmācībās iegūtas kvalifikācijas pierādījumu salīdzināmību Eiropas Kopienas dalībvalstīs ir lieks un tādēļ tas ir jāatceļ.

Padomes Lēmuma 85/368/EEK mērķi

Ar Padomes Lēmumu 85/368/EEK ieviesa sistēmu profesionālās izglītības un arodmācības (PIA) kvalifikāciju salīdzināmībai. Lēmuma mērķis bija sniegt darba ņēmējiem iespēju labāk izmantot savu kvalifikāciju, lai varētu meklēt darbu citā dalībvalstī. Šajā nolūkā lēmumā noteiktās sistēmas mērķis bija sniegt noteiktu profesiju praktiskus darba aprakstus, kas ir saprotami visā Kopienā, un tādējādi sniegt uzņēmumiem, darba ņēmējiem un valstu iestādēm nepieciešamo informāciju par dažādās valstīs iegūtu kvalifikāciju salīdzināmību.

Komisiju un dalībvalstis ar lēmumu aicināja sadarboties, lai izstrādātu noteiktu profesiju vai profesiju grupu darba aprakstus un pēc tam ar tiem saskaņotu dalībvalstīs atzītās arodmācību kvalifikācijas.

Bija jāizveido salīdzinošas tabulas, kurās ietverta šāda informācija: SEDOC reģistrs (to izmanto saistībā ar Eiropas starptautiskās brīvo darba vietu aizpildes un darba pieteikumu sistēmas reģistru), valstu klasifikāciju kodi, arodmācību līmenis, profesionālais nosaukums katrā dalībvalstī un tam atbilstīgās kvalifikācijas, par arodmācību organizēšanu atbildīgās organizācijas un iestādes un struktūras, kurām ir tiesības izsniegt vai juridiski apstiprināt diplomus, sertifikātus un citus dokumentus. Pēc tam Kopienā savstarpēji atzītos darba aprakstus un salīdzinošās tabulas bija jāpublicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Lēmumā dalībvalstīm bija arī prasīts nozīmēt koordinācijas iestādi, kura apkopo un izplata informāciju par salīdzināmajām arodmācību kvalifikācijām; Komisija sadarbībā ar šīm iestādēm pārskatītu savstarpēji atzītos darba aprakstus un tabulas par arodmācībās iegūtu kvalifikāciju salīdzināmību. Dalībvalstīm arī reizi četros gados bija jāiesniedz ziņojumi par lēmuma īstenojumu valsts mērogā.

Lēmuma neīstenošana

Tomēr ar lēmumu ierosinātā sistēma praksē izrādījās apgrūtinoša, un lēmuma īstenošana labākajā gadījumā bija tikai daļēja.

Sākotnēji Komisija un dalībvalstis koncentrējās uz kvalificētu darba ņēmēju profesionālās kvalifikācijas pierādījumiem. Vispirms noteica 219 PIA kvalifikācijas 19 nozarēs; šīs 19 nozares bija izvēlētas, ņemot vērā tās profesijas, kuru veicēji visticamāk varētu doties uz citām dalībvalstīm.

Tika izveidotas procedūras, kurās iesaistījās Komisija, Cedefop un dalībvalstu eksperti un kurās bija jānosaka darba apraksti un jāsalīdzina kvalifikācijas. Tomēr 1990. gadā Komisijai sagatavotajā ziņojumā bija sīki uzskaitītas grūtības saistībā ar šo procesu un bija atzīts, ka progress ir ļoti lēns – 1990. gadā dati par kvalifikāciju salīdzināmību bija publicēti tikai 5 no 19 noteiktajām nozarēm, aptverot 66 profesijas. Kvalifikāciju uzskaite, apraksts un salīdzināšana izrādījās lēna un smagnēja. Ziņojumā 1990. gadā bija uzsvērta nepieciešamība darbu pie kvalifikāciju salīdzināmības pabeigt laicīgi līdz plānotajai iekšējā tirgus izveidei 1992. gada beigās. Ziņojumā bija piedāvāts vienkāršot procedūras un paātrināt tempu, nosakot, ka līdz 1992. gada beigām ir jāvienojas par profesiju aprakstiem 14 citās nozarēs. Praksē šī iecere izrādījās grūti īstenojama, un šos mērķus neizdevās sasniegt.

Lēmuma noteikumi arī izrādījās pārāk stingri, lai tos varētu pielāgot mainīgajām vajadzībām. Lai gan lēmumā bija pausta nepieciešamība pielāgoties jaunām situācijām saistībā ar tehnoloģiju attīstību, Komisija, Cedefop un dalībvalstis galu galā samierinājās ar to, ka sakarā ar izvēlēto centralizēto pieeju un nepārtraukto un straujo kvalifikāciju attīstību publicētā informācija ļoti ātri novecoja.

Ziņojumā 1990. gadā uzsvērts, ka sistēma būs efektīva tikai tad, ja to izmantos dalībvalstis, jo patiesībā Eiropas līmenī veiktajam darbam ir bijusi maza ietekme uz ieinteresētajām personām valsts un nozaru līmenī.

Visu iepriekš minēto iemeslu dēļ lēmumā noteikto darbību īstenošana drīz vien apstājās.

Tādējādi šis priekšlikums atcelt lēmumu veicina Komisijas programmu likumdošanas vienkāršošanai, lai palielinātu konkurētspēju saskaņā ar izaugsmes un nodarbinātības programmu un lai uzlabotu Kopienu tiesiskā regulējuma vispārējo kvalitāti.

Turklāt Komisija uzskata, ka lēmums par PIA ir aizstāts ar vairākām citām nesenām ES un starpvaldību līmeņa iniciatīvām, kuru nolūks ir palielināt caurskatāmību, atbalstīt kvalifikāciju pārnesi un atvieglināt mācību rezultātu vērtēšanu.

Eiropas Kvalifikāciju ietvarstruktūra (EKI)

Eiropas Kvalifikāciju ietvarstruktūrā jo īpaši plānots atkārtoti uzsvērt 1985. gada lēmuma mērķi, saskaņā ar kuru vajadzēja atvieglināt kvalifikāciju salīdzināmību un līdz ar to arī darba ņēmēju mobilitāti. Komisija 2006. gada septembrī iesniedza priekšlikumu izveidot EKI (COM (2006) 479), kuru Eiropas Parlaments un Padome pieņēma [mēnesis/gads].

EKI no 1985. gada lēmuma atšķiras ar to, ka tā attiecas uz mūžizglītību, kas aptver vispārējo un pieaugušo izglītību, augstāko izglītību, kā arī PIA (kas bija vienīgais 1985. gada lēmuma mērķis). EKI ir arī ļoti atšķirīga izvēlētajā pieejā.

Ieteikumā ir noteikts, ka EKI ir parauginstruments kvalifikācijas līmeņu salīdzināšanai valstu kvalifikāciju sistēmās, kā arī starptautisko nozaru organizāciju izveidotajās kvalifikāciju sistēmās. Tajā ieteikts, lai dalībvalstis piesaista savas sistēmas EKI, savietojot kvalifikāciju līmeņus ar atbilstīgajiem EKI līmeņiem un vajadzības gadījumā izveidojot valsts kvalifikāciju sistēmu. Valstīm vēlams arī nodrošināt, lai līdz 2012. gadam to sertifikātos, diplomos un citās kvalifikācijās būtu norādīts attiecīgais EKI līmenis (piemēram, 4. līmenis).

EKI pamatā ir Eiropas parauglīmeņu kopums, kas noteikts saskaņā ar mācību rezultātiem – tie apraksta, ko persona, kas mācās, zina, saprot un spēj izdarīt neatkarīgi no konteksta, kādā konkrētā kvalifikācija ir iegūta. Tādējādi ir saprotama jebkura kvalifikācija jebkurā izglītības un arodmācības jomā. Izmantojot mācību rezultātus, lai raksturotu kvalifikācijas līmeņus, ir vieglāk atzīt izglītību, kas gūta ārpus formālām izglītības un mācību iestādēm un kuru kopumā uzskata par mūžizglītības svarīgāko elementu.

EKI un Lēmums 85/368/EEK

Lēmumā, kas pieņemts 1985. gadā, tika izmantota centralizēta metode, kas paredz dažādu valstu ekspertu intensīvu sadarbību nolūkā nepārtraukti atjaunināt sarakstu, grozīt profesiju un kvalifikāciju aprakstus un pēc vajadzības pievienot jaunas kvalifikācijas. Tā kā bija aptverts tikai ierobežots profesiju loks un pavisam neliela daļa profesionālo kvalifikāciju, šādu pieeju praktiski nebija iespējams īstenot.

EKI izmanto brīvprātīgu un decentralizētu metodi, kurā Kopiena nodrošina kopīgu atskaites punktu, savukārt konkrētus lēmumus pieņem valsts un nozaru attiecīgās kompetentās iestādes. Kvalifikāciju piesaistīšanas noteikumi valstīs nav īpaši apgrūtinoši. Valstis piesaista savus kvalifikāciju līmeņus EKI, lai uz jebkuru kvalifikāciju, uz kuru attiecas konkrēts līmenis valsts ietvarstruktūrā vai sistēmā, varētu attiecināt EKI līmeni. Tādējādi EKI nodrošina visiem saprotamu kvalifikāciju aprakstu.

Pēc tam valstu lēmumus par kvalifikāciju iedali EKI līmeņos iesniedz EKI padomdevējai grupai, kura nodrošina procesa kvalitāti. Tādējādi valstis ir ieinteresētas sniegt atbilstīgu sākotnējo novērtējumu par kvalifikāciju līmeni un veicināt kvalitātes nodrošināšanu Eiropā.

Tādējādi EKI novērš 1985. gada lēmuma ierobežojumus divējādā ziņā – galveno uzmanību velta kvalifikāciju caurskatāmības uzlabošanai un sadarbībai ievieš decentralizētu pieeju, kas ir piemērotāka pieaugošajai kvalifikāciju sarežģītībai Eiropā.

Citi caurskatāmības un mobilitātes instrumenti

Lai gan EKI ir instruments, ar kuru vislabāk var īstenot mērķus un funkcijas, kuras nevarēja īstenot ar 1985. gada lēmumu, pastāv arī citi Eiropas līmeņa instrumenti un pasākumi caurskatāmības veicināšanai un kvalifikāciju pārneses palielināšanai. Tostarp jāmin Europass , Eiropas kredītpunktu pārneses sistēma augstākajā izglītībā ( ECTS ), Padomes 2004. gada secinājumi par neformālās un ikdienas izglītības apzināšanu un atzīšanu un Ploteus portāls.

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 15. decembra Lēmumu 2241/2004/EK par vienotu Kopienas sistēmu kvalifikāciju un kompetences pārskatāmībai ( Europass ) ieviesa Eiropas instrumentu kopumu, kas paredzēts indivīdu lietošanai, lai raksturotu viņu kvalifikācijas un kompetenci.

Pašreizējā Eiropas Kredītpunktu pārneses sistēma augstākajā izglītībā ( ECTS ) un jaunā Eiropas Kredītpunktu pārneses sistēma profesionālajā izglītībā un apmācībā ( ECVET ) (SEC (2006) 1431) ļaus indivīdiem vieglāk apvienot dažādu valstu izglītības un apmācības piedāvājumu. Abi šie instrumenti tieši atbalsta katru iedzīvotāju, kurš vēlas pārnest kvalifikācijas vai kvalifikāciju vienības starp iestādēm un valstīm.

Padome 2004. gadā pieņēma Eiropas kopīgo principu kopumu neformālās un ikdienas izglītības apzināšanai un atzīšanai (9600/2004). Pamatojoties uz šiem principiem, ir pastiprināta sadarbība atzīšanas jomā, un Komisija, dalībvalstis un sociālie partneri ir aicināti ieviest sistemātiskākas atzīšanas metodes un sistēmas.

„ Ploteus ” portāls par izglītības iespējām (http://ec.europa.eu/ploteus) palīdz nodrošināt kvalifikāciju labāku caurskatāmību, sniedzot informāciju par izglītības un apmācības iespējām Eiropas valstīs.

Ar Direktīvu 2005/36/EK, kas pieņemta 2005. gada 7. septembrī, nodrošina savstarpēju kvalifikāciju atzīšanu reglamentētās profesijās. Šī direktīva, ar kuru tiek konsolidētas, modernizētas un vienkāršotas 15 spēkā esošas direktīvas, kas pieņemtas laikā no 1975. līdz 1999. gadam, nodrošina kvalifikāciju automātiskas atzīšanas sistēmu profesijām, kurās ir saskaņotas apmācības prasības (ārstiem, medmāsām, vecmātēm, zobārstiem, veterināriem, farmaceitiem), kā arī arhitektiem. Citām reglamentētām profesijām (pašreiz viena vai vairākas ES dalībvalstis reglamentē ap 800 profesiju) šīs sistēmas balstās uz savstarpēju atzīšanu, t.i., ja persona ir kvalificēta strādāt profesijā vienā dalībvalstī, tai ir atļauts praktizēt šo profesiju arī citā dalībvalstī.

2. ATBILSTīBA PāRēJIEM ES POLITIKAS VIRZIENIEM UN MēRķIEM

Priekšlikums atsaukt lēmumu ir saskaņā ar Lisabonas programmu un jo īpaši ar Labāka regulējuma stratēģiju, un nepieciešamību vienkāršot normatīvo vidi uzņēmējiem un citām ieinteresētajām personām.

Lēmumu, kas pieņemts 1985. gadā, jau sen vairs neizmanto. Jau 1990. gadā Komisijai sagatavotajā ziņojumā bija minēti trūkumi lēmumā un tas, ka noteiktie mērķi labākajā gadījumā tiek īstenoti tikai daļēji. Šis lēmums nekad nav ticis īstenots pilnībā, un tā īstenošana ir pārtraukta pavisam.

Komisijas iespējamā rīcība

Ņemot vērā pastāvošo situāciju, Komisija ir apsvērusi trīs rīcības iespējas. Pirmā iespēja ir saglabāt lēmumu kā daļu no Kopienas acquis . Taču, ņemot vērā lēmuma efektivitātes trūkumu, šī iespēja būtu pretrunā ar Komisijas saistībām tiesību aktu vienkāršošanas jomā. Tā kā Padome un Parlaments ir pieņēmuši Eiropas Kvalifikāciju ietvarstruktūru, kuras atsevišķi mērķi saskan ar 1985. gada lēmumā noteiktajiem mērķiem, izvēloties minēto iespēju, teorētiski paliktu spēkā lieks tiesību akts. Tādējādi spēkā būtu divi instrumenti ar līdzīgiem mērķiem, kuri pamatoti uz dažādām metodēm un kuri apraksta kvalifikācijas no pretējiem redzespunktiem. Tas radītu neskaidrības.

Otra iespēja ir grozīt 1985. gada lēmumu. Taču gan metodoloģiski, gan praktiski tas būtu sarežģīti, ja ne neiespējami. Kā jau iepriekš minēts, lielākā daļa informācijas, kas ir 1985. gada lēmuma pamatā, arvien vairāk noveco, tādēļ lēmuma teksts būtu gandrīz pilnībā jāpārraksta, tādējādi padarot nenozīmīgu oriģinālo lēmuma tekstu. Faktiski lēmuma grozīšana radītu atsevišķas problēmas/iebildumus, kas jau minēti saistībā ar pirmo iespēju, piemēram, pārprotamu signālu sūtīšana dalībvalstīm.

Trešā iespēja ir atcelt lēmumu, tādējādi ļaujot tā mērķus īstenot ar jauno EKI un citiem iepriekš minētajiem mehānismiem. Atcelšana ir saskaņā ar Komisijas vispārējo mērķi samazināt reglamentējošo slogu un atcelt novecojušus un neizmantotus tiesību aktus (Vienkāršošanas programma un Komisijas likumdošanas un darba programma 2007. gadam, un Labāka regulējuma stratēģija). Ar EKI būs vieglāk sasniegt mērķus, jo tās noteikumi nav tik stingri, turklāt šī sistēma ir iedarbīgāka, jo tā ir caurskatāmāka, plašāk piemērojama un tā ir balstīta uz mācību rezultātiem. Turklāt EKI ir izveidota, pamatojoties uz ieinteresēto personu vienošanos katrā no sistēmas attīstības posmiem. Komisija šo sistēmu piedāvāja pēc dalībvalstu un sociālo partneru pieprasījuma, un apspriedās ar tiem visu sistēmas izveides laiku.

Tādēļ Komisija ir izvēlējusies trešo iespēju un ierosina atcelt 1985. gada lēmumu.

3. PRIEKšLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Ierosināto pasākumu kopsavilkums

Priekšlikumā ierosināts atcelt Padomes Lēmumu 85/368/EEK par arodmācībās iegūtas kvalifikācijas pierādījumu salīdzināmību Eiropas Kopienas dalībvalstīs.

Juridiskais pamats

Ceturtais punkts EK līguma 150. pantā, saskaņā ar kuru Kopiena atbalsta un papildina dalībvalstu rīcību un jo īpaši, kā noteikts 2. punktā, uzlabo arodmācību pamatus, veicina integrāciju un reintegrāciju darba tirgū, kā arī attīsta informācijas un pieredzes apmaiņu par kopīgiem jautājumiem.

Subsidiaritātes princips

Subsidiaritātes principu piemēro tad, ja priekšlikums nav Kopienas ekskluzīvā kompetencē.

Dalībvalstis nevar pilnībā sasniegt priekšlikuma mērķus šāda iemesla dēļ –

lēmums ir jāatceļ Kopienas līmenī.

Tāpēc priekšlikums atbilst subsidiaritātes principam.

Proporcionalitātes princips

Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šāda iemesla dēļ –

ar to atceļ lieku tiesību aktu.

Juridisko instrumentu izvēle

Ierosinātais instruments: Eiropas Parlamenta un Padomes lēmums. Lai atceltu spēkā esošu lēmumu, ir jāpieņem jauns lēmums.

4. IETEKME UZ BUDžETU

Priekšlikums neietekmē Kopienas budžetu.

2007/0234 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

ar ko atceļ Padomes Lēmumu 85/368/EEK par arodmācībās iegūtas kvalifikācijas pierādījumu salīdzināmību Eiropas Kopienas dalībvalstīs

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENIBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 150. panta 4. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[1],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[2],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[3],

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru[4],

tā kā:

(1) Kopienas politikā labāka regulējuma jomā uzsvērta valstu un Kopienas tiesību aktu vienkāršošanas nozīme kā izšķirošs faktors, lai uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju un sasniegtu Lisabonas programmas mērķus.

(2) Lēmums 85/368/EEK[5] nav īstenots efektīvi, lai panāktu arodmācībās iegūtu kvalifikāciju salīdzināmību, kas sniegtu priekšrocības tiem darba ņēmējiem, kuri meklē darbu citā dalībvalstī.

(3) Ar Lēmumu 85/368/EEK noteiktās metodes un pieeja, ko izmanto, lai aprakstītu un salīdzinātu kvalifikācijas, atšķiras no tām, ko pašlaik piemēro izglītības un apmācības sistēmās.

(4) Lēmums 85/368/EEK ir aizstāts, pieņemot Eiropas Parlamenta un Padomes […] ieteikumu par Eiropas Kvalifikāciju ietvarstruktūras izveidi mūžizglītībā[6].

(5) Tādēļ Lēmums 85/368/EEK ir jāatceļ,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Padomes Lēmums 85/368/EEK ir atcelts no [..].

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

3. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, [..]

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

[1] OV C .., .., .. lpp.

[2] OV C .., .., .. lpp.

[3] OV C .., .., .. lpp.

[4] OV C .., .., .. lpp.

[5] OV L 199, 31.7.1999., 56. lpp.

[6] OV [..]